Surah Yusuf - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
Ālipha-lāma-rā; ēgulō suspaṣṭa kitābēra āẏāta
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Niścaẏa āmarā ēṭā nāyila karēchi [1] kura'āna hisēbē ārabi bhāṣāẏa, yātē tōmarā bujhatē pārō
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
Āmarā āpanāra kāchē uttama kāhini barṇanā karachi [1], ōhīra mādhyamē āpanāra kāchē ē kura'āna pāṭhiẏē; yadi'ō ēra āgē āpani chilēna anabahitadēra antarbhukta
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
Smaraṇa karuna, yakhana ‘i'usupha tāra pitākē balēchilēna, ‘hē āmāra pitā! Āmi tō dēkhēchi ēgāra nakṣatra, sūrya ēbaṁ cām̐dakē, dēkhēchi tādērakē āmāra prati sijdābanata abasthāẏa [1].’
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
Tini balalēna, ‘hē āmāra baṯsa! Tōmāra sbapnēra kathā tōmāra bhā'idēra kāchē balō nā [1]; balalē tām̐rā tōmāra birud'dhē gabhīra ṣaṛayantra karabē [2]. Śaẏatāna tō mānuṣēra prakāśya śatru
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Āra ēbhābē āpanāra raba āpanākē manōnīta karabēna ēbaṁ āpanākē sbapnēra byākhyā [1] śikṣā dēbēna [2] ēbaṁ āpanāra prati ō iẏā’kubēra paribāra parijanadēra upara tām̐ra anugraha pūrṇa karabēna [3], yēbhābē tini ēṭā āgē pūrṇa karēchilēna āpanāra pitr̥-puruṣa ibarāhīma ō isahākēra upara [4]. Niścaẏa āpanāra raba sarbajña, prajñāmaẏa
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
Abaśya'i i'usupha ēbaṁ tām̐ra bhā'idēra [1] ghaṭanāẏa jijñāsudēra jan'ya anēka nidarśana raẏēchē
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
Smaraṇa karuna, tārā balēchila, ‘āmādēra pitāra kāchē i'usupha ēbaṁ tāra bhā'i tō āmādēra cēẏē bēśī priẏa, athaca āmarā ēkaṭi sanhata dala; āmādēra pitā tō spaṣṭa bibhrāntitē'i āchē
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
‘Tōmarā i'usuphakē hatyā kara athabā kōnō sthānē tākē phēlē āsa, tāhalē tōmādēra pitāra dr̥ṣṭi śudhu tōmādēra dikē'i nibiṣṭa habē ēbaṁ tārapara tōmarā bhāla lōka haẏē yābē [1].‘
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
Tādēra madhyē ēkajana balala, ‘tōmarā i'usuphakē hatyā karō nā ēbaṁ yadi kichu karatē'i cā'ō tabē tākē kōnō kūpēra gabhīrē nikṣēpa kara, yatrīdalēra kē'u tākē tulē niẏē yābē [1].’
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
Tārā balala, ‘hē āmādēra pitā! Āpanāra ki halō yē, i'usuphēra byāpārē āpani āmādērakē nirāpada manē karachēna nā, athaca āmarā tō tāra śubhākāṅkṣī
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
‘āpani āgāmī kāla tākē āmādēra sāthē pāṭhāna, sē sānandē ghōrāphērā karabē ō khēlādhulā karabē [1]. Āra āmarā abaśya'i tāra rakṣaṇābēkṣaṇakārī haba.’
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
Tini balalēna, ‘ēṭā āmākē abaśya'i kaṣṭa dēbē yē tōmarā tākē niẏē yābē ēbaṁ āmi āśaṅkā kari tākē nēkaṛē bāgha khēẏē phēlabē, āra tōmarā tāra prati amanōyōgī thākabē.’
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
Tārā balala, ‘āmarā ēkaṭi sanhata dala ha'ōẏā sattbē'ō yadi nēkaṛē bāgha tākē khēẏē phēlē, tabē tō āmarā abaśya'i kṣatigrasta.’
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Ataḥpara tārā yakhana tākē niẏē gēla ēbaṁ kūpēra gabhīrē nikṣēpa karatē ēkamata hala, āra ē abasthāẏa āmarā tākē jāniẏē dilāma, ‘tumi tādērakē ē kājēra kathā abaśya'i balē dēbē’; athaca tārā tā upalabdhi karatē pārabē nā
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
Āra tārā rātēra prathama praharē kām̐datē kām̐datē tādēra pitāra kāchē āsala
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
Tārā balala, ‘hē āmādēra pitā! Āmarā dauṛēra pratiyōgitā karatē giẏēchilāma [1] ēbaṁ i'usuphakē āmādēra mālapatrēra kāchē rēkhē giẏēchilāma, ataḥpara nēkaṛē bāgha tākē khēẏē phēlēchē; kintu āpani tō āmādērakē biśbāsa karabēna nā yadi'ō āmarā satyabādī ha'i.’
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
Āra tārā tāra jāmāẏa mithyā rakta lēpana karē ēnēchila. Tini balalēna, ‘nā, baraṁ tōmādēra mana tōmādēra jan'ya ēkaṭi kāhinī sājiẏē diẏēchē. Kājē'i uttama dhairya'i āmi grahaṇa karaba. Āra tōmarā yā barṇanā karacha sē biṣaẏē ēkamātra āllāhi āmāra sāhāyyasthala
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
Āra ēka dala yātrīdala āsala, ataḥpara tārā tādēra pāni saṅgrāhakakē pāṭhālē sē tāra pānira bālati nāmiẏē dila. Sē balē uṭhala. ‘Ki sukhabara! Ē yē ēka kiśōra! [1] Ēbaṁ tārā tākē paṇyarūpē lukiẏē rākhala [2]. Āra tārā yā karēchila sē biṣaẏē āllāh sabiśēṣa abagata
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
Āra tārā tākē bikri karala sbalpa mūlyē, mātra kaẏēka dirahāmēra binimaẏē [1] ēbaṁ tārā chila tāra byāpārē anāgrahī
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āra misarēra yē byakti tākē kinēchila, sē tāra strīkē balala, ‘ēra thākāra sam'mānajanaka byabasthā kara, sambhabata sē āmādēra upakārē āsabē bā āmarā ēkē putrarūpē'ō grahaṇa karatē pāri [1].‘Āra ēbhābē'i āmarā i'usuphakē sē dēśē pratiṣṭhita karalāma [2]; ēbaṁ yātē āmarā tākē sbapnēra byākhyā śikṣā dē'i [3]. Āra āllāh tām̐ra kāja sampādanē apratihata; kintu adhikānśa mānuṣa jānē nā
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āra sē yakhana pūrṇa yaubanē upanīta hala takhana āmarā tākē hikamata ō jñāna dāna karalāma [1]. Āra ēbhābē'i āmarā ihasānakārīdērakē puraskr̥ta kari
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Āra tini yē strīlōkēra gharē chilēna sē tākē ku-prarōcanā dila ēbaṁ darajāgulō bandha karē dila, āra balala, ‘āsa [1].‘Tini balalēna, ‘āmi āllāhra āśraẏa prārthanā karachi [2], niścaẏa tini āmāra maniba; tini āmāra thākāra sundara byabasthā karēchēna. Niścaẏa yālimarā saphalakāma haẏa nā [3].’
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
Āra sē mahilā tō tāra prati āsakta haẏēchila ēbaṁ tini'ō tāra prati āsakta [1] haẏē paṛatēna yadi nā tini tāra rabēra nidarśana dēkhatē pētēna [2]. Ēbhābē'i (tā haẏēchila), yātē āmarā tāra thēkē mandakāja ō aślīlatā dūra karē dē'i [3]. Tini tō chilēna āmādēra mukhalisa bā biśud'dhacitta bāndādēra antarbhukta
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āra tārā ubhaẏē dauṛē darajāra dikē gēla ēbaṁ strīlōkaṭi pichana hatē tāra jāmā chim̐ṛē phēlala, āra tārā du’jana strīlōkaṭira sbāmīkē darajāra kāchē pēla. Strīlōkaṭi balala, ‘yē tōmāra paribārēra sāthē manda kāja karāra icchā karē tāra jan'ya kārāgārē prēraṇa bā an'ya kōnō yantraṇādāẏaka śāsti chāṛā āra ki daṇḍa hatē pārē?’
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
I'usupha balalēna, ‘sē-i āmākē ku-prarōcanā diẏēchē.’ Āra strīlōkaṭira paribārēra ēkajana sākṣī sākṣya dila, ‘yadi tāra jāmā sāmanēra dikē chim̐ṛē thākē tabē strīlōkaṭi satya kathā balēchē ēbaṁ sē puruṣaṭi mithyābādīdēra antarbhukta
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Āra tāra jāmā yadi pichana dika thēkē chim̐ṛē thākē tabē strīlōkaṭi mithyā balēchē ēbaṁ sē puruṣaṭi satyabādīdēra antarbhukta.’
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
Ataḥpara gr̥hasbāmī yakhana dēkhala yē, tāra jāmā pichana dika thēkē chēm̐ṛā haẏēchē takhana sē balala, ‘niścaẏa ēṭā tōmādēra nārīdēra chalanā, tōmādēra chalanā tō bhīṣaṇa
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
‘Hē i'usupha! Tumi ēṭā upēkṣā kara ēbaṁ hē nārī! Tumi tōmāra aparādhēra jan'ya kṣamā prārthanā kara; tumi tumi'i tō aparādhīdēra antarbhukta [1].’
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Āra nagarēra kichu saṅkhyaka nārī balala, ‘āyīyēra strī tām̐ra yubaka dāsa hatē asaṯkāja kāmanā karachē, prēma tākē unmanta karachē, āmarā tō tākē spaṣṭa bhraṣṭatāra madhyē'i nipatita dēkhachi.’
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
Ataḥpara strīlōkaṭi yakhana tādēra ṣaṛayantrēra kathā śunala, takhana sē tādērakē ḍēkē pāṭhāla [1] ēbaṁ tādēra jan'ya āsana prastuta karala. Āra tādēra sabā'ikē ēkaṭi karē churi dila ēbaṁ i'usuphakē balala, ‘tādēra sāmanē bēra ha'ō.’ Ataḥpara tārā yakhana tākē dēkhala takhana tārā tāra saundaryē abhibhūta hala [2] ō nijēdēra hāta kēṭē phēlala ēbaṁ tārā balala, ‘adbhuta āllāhra māhātmya! Ē tō mānuṣa naẏa, ē tō ēka mahimānbita phērēśtā [3].’
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
Sē balala, ‘ē-i sē yāra sambandhē tōmarā āmāra nindā karēcha. Āmi tō tāra thēkē asaṯ kāja kāmanā karēchi. Kintu sē nijēkē pabitra rēkhēchē; āra āmi tākē yā ādēśa karēchi sē yadi tā nā karē, tabē sē abaśya'i abaśya'i kārārud'dha habē ēbaṁ abaśya'i sē hīnadēra antarbhukta habē [1].’
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
I'usupha balalēna, ‘hē āmāra raba! Ē nārīrā āmākē yāra dikē ḍākachē tāra cēẏē kārāgāra āmāra kāchē bēśī priẏa. Āpani yadi tādēra chalanā hatē āmākē rakṣā nā karēna tabē āmi tādēra prati ākr̥ṣṭa haẏē paṛaba ēbaṁ ajñadēra antarbhukta haba [1].’
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Sutarāṁ tāra raba tāra ḍākē sāṛā dilēna ēbaṁ tākē tādēra chalanā hatē rakṣā karalēna. Tini tō sarbaśrōtā, sarbajña
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
Tārapara bibhinna nidarśanābalī dēkhāra para tādēra manē hala yē, tākē abaśya'i kichu kālēra jan'ya kārārud'dha karatē habē
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āra tāra sāthē du'i yubaka kārāgārē prabēśa karala. Tādēra ēkajana balala, ‘āmi sbapnē āmākē dēkhalāma, āmi madēra jan'ya āṅura niṇṛācchi’ ēbaṁ an'yajana balala, ‘āmi sbapnē āmākē dēkhalāma, āmi āmāra māthāẏa ruṭi bahana karachi ēbaṁ pākhi tā thēkē khācchē. Āmādērakē āpani ēṭāra tāṯparya jāniẏē dina, āmarā tō āpanākē muhasinadēra antarbhukta dēkhēchi
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
I'usupha balalēna, ‘tōmādērakē yē khādya dēẏā haẏa tā āsāra āgē āmi tōmādērakē sbapnēra tāṯparya jāniẏē dēba [1]. Āmi yā tōmādērakē balaba tā, āmāra raba āmākē yā śikṣā diẏēchēna tā thēkē balaba. Niścaẏa āmi barjana karēchi sē sampradāẏēra dharmamata yārā āllāhra upara īmāna ānē nā. Āra yārā ākhirātēra sāthē kupharīkārī.’
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
‘Āmi āmāra pitr̥puruṣa ibrāhīma, ishāka ēbaṁ iẏā’kūbēra millāta anusaraṇa kari. Āllāhra sāthē kōnō bastukē śarīka karā āmādēra jan'ya saṅgata naẏa. Ēṭā āmādēra ō samasta mānuṣēra prati āllāhra anugraha; kintu adhikānśa mānuṣa'i kr̥tajñatā prakāśa karē nā
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
Hē āmāra kārā-saṅgīdbaẏa! Bhinna bhinna bahu raba uttama, nā mahāpratāpaśālī ēka āllāh
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
‘tām̐kē chēṛē tōmarā śudhu katagulō nāmēra ‘ibādāta karacha, yē nāmagulō tōmādēra pitr̥puruṣa ō tōmarā rēkhēcha; ēgulōra kōnō pramāṇa āllāh pāṭhānani. Bidhāna dēẏāra adhikāra śudhu āllāhra'i. Tini nirdēśa diẏēchēna śudhu tām̐kē chāṛā an'ya kārō ‘ibādāta nā karatē, ēṭā'i śāśbata dīna kintu adhikānśa mānuṣa ēṭā jānē nā
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
‘Hē āmāra kārā-saṅgīdbaẏa! Tōmādēra dujanēra ēkajana tāra manibakē mada pāna karābē [1] ēbaṁ an'yajana [2] śūlabid'dha habē; ataḥpara tāra mastaka hatē pākhi khābē. Yē biṣaẏē tōmarā jānatē cēẏēcha tāra sid'dhānta haẏē gēchē [3].’
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
Āra i'usupha tādēra madhyē yē mukti pābē manē karalēna, tākē balalēna, ‘tōmāra manibēra kāchē āmāra kathā balō’, kintu śaẏatāna tākē tāra manibēra kāchē tāra biṣaẏa balāra kathā bhuliẏē dila; kājē'i i'usupha kaẏēka bachara kārāgārē raẏē gēlēna
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
Āra rājā balala, ‘āmi sbapnē dēkhalāma, sātaṭi mōṭātājā gābhī, tādērakē sātaṭi durbala gābhī khēẏē phēlachē ēbaṁ dēkhalāma sātaṭi sabuja śīṣa ō apara sātaṭi śuṣka. Hē sabhāṣadagaṇa! Yadi tōmarā sbapnēra byākhyā karatē pāra tabē āmāra sbapna sambandhē abhimata dā'ō.’
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
Tārā balala, ‘ēṭā arthahīna sbapna ēbaṁ āmarā ērūpa sbapna byākhyāẏa abhijña na'i [1].’
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
Āra sē dujana kārārud'dhēra madhyē yē mukti pēẏēchila ēbaṁ dīrghakāla parē yāra smaraṇa hala sē balala, ‘āmi ēra tāṯparya tōmādērakē jāniẏē dēba. Kājē'i tōmarā āmākē pāṭhā'ō [1].’
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
Sē balala, ‘hē i'usupha! Hē satyabādī [1]! Sātaṭi mōṭātājā gābhī, sēgulōkē sātaṭi durbala gābhī khēẏē phēlachē ēbaṁ sātaṭi sabuja śīṣa ō apara sātaṭi śuṣka śīṣa sambandhē āpani āmādērakē byākhyā dina [2], yātē āmi lōkadēra kāchē phirē yētē pāri ō tārā jānatē pārē [3].’
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
I'usupha balalēna, ‘tōmarā sāta bachara ēkādhārē cāṣa karabē, ataḥpara tōmarā yē śasya kāṭabē tāra madhyē yē sāmān'ya parimāṇa tōmarā khābē, tā chāṛā bākī sabagulō śīṣasaha rēkhē dēbē
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
‘ērapara āsabē sātaṭi kaṭhina bachara [1], ē sāta bachara, yā āgē sañcaẏa karē rākhabē, lōkērā tā khābē; śudhumātra sāmān'ya kichu yā tōmarā sanrakṣaṇa karabē, tā chāṛā
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
‘Tārapara āsabē ēka bachara, sē bachara mānuṣēra jan'ya pracura br̥ṣṭipāta habē ēbaṁ sē bachara mānuṣa phalēra rasa niṇṛābē [1].’
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
Āra rājā balala, ‘tōmarā i'usuphakē āmāra kāchē niẏē āsa [1].’ Ataḥpara yakhana dūta tāra kāchē upasthita hala takhana tini balalēna, ‘tumi tōmāra manibēra kāchē phirē yā'ō ēbaṁ tākē jijñēsa kara, yē nārīrā hāta kēṭē phēlēchila tādēra abasthā kī! Niścaẏa āmāra raba tādēra chalanā samparkē samyaka abagata [2].’
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Rājā nārīdērakē balala, ‘yakhana tōmarā i'usupha thēkē asaṯkāja kāmanā karēchilē, takhana tōmādēra kī haẏēchila?’ Tārā balala, 'adbhuta āllāhra māhātmya! Āmarā tāra madhyē kōnō dōṣa dēkhini.’ Āyīyēra strī balala, ‘ētadinē satya prakāśa hala, āmi'i tākē prarōcanā diẏēchilāma, āra sē tō abaśya'i satyabādīdēra antarbhukta.’
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
Ēṭā ē jan'yē yē, yātē sē jānatē pārē, tāra anupasthititē āmi tāra prati biśbāsaghātakatā karini ēbaṁ niścaẏa āllāh biśbāsaghātakadēra ṣaṛayantra saphala karēna nā.’
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āra āmi nijakē nirdōṣa manē karinā, kēnanā niścaẏa mānuṣēra nāphasa khārāpa kājēra nirdēśa diẏē'i thākē [1], kintu sē naẏa, yāra prati āmāra raba daẏā karēna [2]. Niścaẏa āmāra raba ati kṣamāśīla, parama daẏālu.’
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
Āra rājā balala, ‘i'usuphakē āmāra kāchē niẏē āsa; āmi tākē āmāra nijēra jan'ya āpana karē nēba.’ Tārapara rājā yakhana tāra sāthē kathā balala, takhana rājā balala, ‘āja āpani tō āmādēra kāchē maryādāśīla, āsthābhājana [1].’
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
I'usupha balalēna, ‘āmākē dēśēra dhanabhānḍārēra upara kartr̥tba pradāna karuna; āmi tō uttama rakṣaka, subijña.’
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āra ēbhābē i'usuphakē āmarā sē dēśē pratiṣṭhita karalāma; sē dēśē tini yēkhānē icchē abasthāna karatē pāratēna. Āmarā yākē icchē tāra prati āmādēra rahamata dāna kari ēbaṁ āmarā muhasinadēra puraskāra naṣṭa kari nā
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Āra yārā īmāna ēnēchē ēbaṁ tāka'ōẏā abalambana karē tādēra jan'ya ākhirātēra puraskāra'i uttama
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
Āra [1] i'usuphēra bhā'iẏērā āsala ēbaṁ tāra kāchē prabēśa karala [2]. Ataḥpara tini tādērakē cinalēna, kintu tārā tākē cinatē pārala nā
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
Āra tini yakhana tādērakē tādēra sāmagrīra byabasthā karē dilēna takhana tini balalēna [1], ‘tōmarā āmāra kāchē tōmādēra pitāra pakṣa thēkē baimātrēẏa bhā'ikē niẏē āsa [2]. Tōmarā ki dēkhacha nā yē, āmi māpē pūrṇa mātrāẏa dē'i ēbaṁ āmi uttama atithiparāẏaṇa
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
‘Kintu tōmarā yadi tākē āmāra kāchē nā niẏē āsa tabē āmāra kāchē tōmādēra jan'ya kōnō barādda thākabē nā ēbaṁ tōmarā āmāra dhārē-kāchē'ō āsabē nā
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
Tārā balala, ‘tāra byāpārē āmarā tāra pitākē sam'mata karānōra cēṣṭā karaba ēbaṁ āmarā niścaẏa'i ēṭā karaba.’
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
I'usupha tām̐ra karmacārīdērakē balalēna, ‘tārā yē paṇyamūlya diẏēchē tā tādēra mālapatrēra madhyē rēkhē dā'ō, yātē sbajanadēra kāchē phirē yā'ōẏāra para tārā tā cinatē pārē, yātē tārā ābāra phirē āsē [1].’
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
Ataḥpara tārā yakhana tādēra pitāra kāchē phirē āsala, takhana tārā balala, 'hē āmādēra pitā! Āmādēra jan'ya barādda niṣid'dha karā haẏēchē. Kājē'i āmādēra bhā'ikē āmādēra sāthē pāṭhiẏē dina yātē āmarā parimāpa karē rasada pētē pāri. Āra āmarā abaśya'i tāra rakṣaṇābēkṣaṇakārī.’
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
Tini balalēna, ‘āmi ki tōmādērakē tāra sambandhē sērūpa nirāpada manē karaba, yērūpa āgē nirāpada manē karēchilāma tōmādērakē tāra bhā'i sambandhē? Tabē āllāhi rakṣaṇābēkṣaṇē śraēṣṭha ēbaṁ tini sarbaśrēṣṭha daẏālu [1].’
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
Āra yakhana tārā tādēra mālapatra khulala takhana tārā dēkhatē pēla tādēra paṇyamūlya tādērakē phērata dēẏā haẏēchē. Tārā balala, ‘hē āmādēra pitā! Āmarā āra kī pratyāśā karatē pāri? Ēṭā āmādēra dēẏā paṇyamūlya, āmādērakē phiriẏē dēẏā haẏēchē. Āra āmarā āmādēra paribārabargakē khādya-sāmagrī ēnē dēba ēbaṁ āmarā āmādēra bhā'iẏēra rakṣaṇābēkṣaṇa karaba ēbaṁ āmarā atirikta ārō ēka uṭa bōjhā'i paṇya ānaba; ai parimāṇa śasya ati sahaja [1].’
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
Pitā balalēna, ‘āmi tākē kakhanō'i tōmādēra sāthē pāṭhābō nā yatakṣaṇa nā tōmarā āllāhra nāmē aṅgīkāra kara yē, tōmarā tākē āmāra kāchē niẏē āsabē'i [1], abaśya yadi tōmarā bēṣṭita haẏē paṛa (tabē bhinna kathā).’ Tārapara yakhana tārā tām̐ra kāchē pratijñā karala takhana tini balalēna, ‘āmarā yē biṣaẏē kathā balachi, āllāh tāra bidhāẏaka [2].’
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
Āra tini balalēna, ‘hē āmāra putragaṇa! Tōmarā ēka darajā diẏē prabēśa karō nā, bhinna bhinna darajā diẏē prabēśa karabē [1]. Āllāhra sid'dhāntēra biparītē āmi tōmādēra jan'ya kichu karatē pāri nā. Hukumēra mālika tō āllāhi. Āmi tām̐ra'i upara nirbhara kari. Āra āllāhra'i upara yēna nirbharakārīrā nirbhara karē [2].’
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āra yakhana tārā tādēra pitā yēbhābē ādēśa karēchilēna sēbhābē'i prabēśa karala, takhana āllāhra hukumēra biparītē tā tādēra kōnō kājē āsala nā; iẏā’kūba śudhu tāra manēra ēkaṭi abhiprāẏa pūrṇa karachilēna [1] āra abaśya'i tini āmādēra dēẏā śikṣāẏa jñānabāna chilēna. Kintu bēśīra bhāga mānuṣa'i jānē nā
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āra tārā yakhana i'usuphēra nikaṭa prabēśa karala, takhana i'usupha tāra sahōdarakē nijēra kāchē rākhalēna ēbaṁ balalēna, ‘niścaẏa āmi tōmāra sahōdara, kājē'i tārā yā karata tāra jan'ya duḥkha karō nā [1].’
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
Ataḥpara tini yakhana tādēra sāmagrīra byabasthā karē dila, takhana tini tāra sahōdarēra mālapatrēra madhyē pānapātra [1] rēkhē dilēna [2]. Tārapara ēka āhbāẏaka ciṯkāra karē balala, ‘hē yātrīdala! Tōmarā niścaẏa cōra [3].’
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
Tārā ōdēra dikē cēẏē balala, ‘tōmarā kī hāriẏēcha [1]?’
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
Tārā balala, ‘āmarā rājāra pānapātra hāriẏēchi; yē tā ēnē sē ēka uṭa bōjhā'i māla pābē [1] ēbaṁ āmi sēṭāra jāmina [2].’
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
Tārā balala, ‘āllāhra śapatha! Tōmarā tō jāna yē, āmarā ē dēśē duṣkr̥ti karatē āsini ēbaṁ āmarā cōra'ō na'i [1].’
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
Tārā balala, ‘yadi tōmarā mithyābādī ha'ō tabē tāra śāsti kī?’
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
Tārā balala, ‘ēra śāsti yāra mālapatrēra madhyē pātraṭi pā'ōẏā yābē, sē-i tāra binimaẏa.’ Ēbhābē āmarā yālēmadērakē śāsti diẏē thāki
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
Ataḥpara tini tāra sahōdarēra mālapatra tallāśira āgē tādēra mālapatra tallāśi karatē lāgalēna [1], parē tāra sahōdarēra mālapatrēra madhya hatē pātraṭi bēra karalēna [2]. Ēbhābē āmarā i'usuphēra jan'ya kauśala karēchilāma [3]. Rājāra ā'inē tāra bhā'ikē āṭaka karā saṅgata hatōnā, āllāh icchē nā karalē. Āmarā yākē icchē maryādāẏa unnīta kari. Āra pratyēka jñānabāna byaktira upara āchē sarbajñānī
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
Tārā balala, ‘sē yadi curi karē thākē tabē tāra sahōdara'ō tō āgē curi karēchila [1].’ Kintu i'usupha prakr̥ta byāpāra nijēra manē gōpana rākhalēna ēbaṁ tādēra kāchē prakāśa karalēna nā; tini (manē manē) balalēna, ‘tōmādēra abasthā tō hīnatara ēbaṁ tōmarā yā balacha sē sambandhē āllāhi adhika abagata [2].’
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Tārā balala, ‘hē ‘āyīya, ēra pitā tō atyanta br̥d'dha; kājē'i ēra jāẏagāẏa āpani āmādēra ēkajanakē rākhuna. Āmarā tō āpanākē dēkhachi muhasina byaktidēra ēkajana [1].’
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
Tini balalēna, ‘yāra kāchē āmarā āmādēra māla pēẏēchi, tākē chāṛā an'yakē rākhāra aparādha hatē āmarā āllāhra āśraẏa prārthanā karachi. Ērūpa karalē tō āmarā abaśya'i yālēma haẏē yāba [1].’
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
Ataḥpara yakhana tārā tāra [1] byāpārē sampūrṇa nirāśa hala, takhana tārā nirjanē giẏē parāmarśa karatē lāgala. Tādēra madhyē baẏasē baṛa byaktiṭi balala, ‘tōmarā ki jāna nā yē, tōmādēra pitā tōmādēra kācha thēkē āllāhara nāmē aṅgīkāra niẏēchēna ēbaṁ āgē'ō tōmarā i'usuphēra byāpārē an'yāẏa karēchilē. Kājē'i āmi kichutē'i ē dēśa thēkē yāba nā yatakṣaṇa nā āmāra pitā āmākē anumati dēna bā āllāh āmāra jan'ya kōnō phaẏasālā karēna ēbaṁ tini'i śrēṣṭha phaẏasālākārī
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
‘Tōmarā tōmādēra pitāra kāchē phirē yā'ō ēbaṁ bala, ‘hē āmādēra pitā! Āpanāra putra tō curi karēchē ēbaṁ āmarā yā jāni tāra'i pratyakṣa bibaraṇa dilāma [1]. Āra āmarā tō gāẏēba sanrakṣaṇakārī na'i
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
‘Āra yē janapadē āmarā chilāma sēkhānakāra adhibāsīdērakē jijñēsa karuna ēbaṁ yē yātrīdalēra sāthē āmarā ēsēchi tādērakē'ō. Āmarā abaśya'i satya balachi [1].’
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
Iẏā’kūba balalēna, ‘nā, tōmādēra mana tōmādēra jan'ya ēkaṭi kāhinī sājiẏē diẏēchē [1], kājē'i uttama dhairyya'i āmi grahaṇa karaba; haẏata āllāh tādērakē ēkasaṅgē āmāra kāchē ēnē dēbēna. Niścaẏa tini sarbajña, prajñāmaẏa.’
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
Āra tini tādēra thēkē mukha phiriẏē nilēna ēbaṁ balalēna, ‘āphasōsa i'usuphēra jan'ya.’ Śōkē tāra cōkha du’ṭi sādā haẏē giẏēchila ēbaṁ tini chilēna sambaraṇakārī
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
Tārā balala, ‘āllāhra śapatha! Āpani tō i'usuphēra kathā sabasamaẏa smaraṇa karatē thākabēna yatakṣaṇa nā āpani mumūrṣa habēna bā mārā yābēna [1].’
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Tini balalēna, ‘āmi āmāra asahanīẏa bēdanā, āmāra duḥkha śudhu āllāhra kāchē'i nibēdana karachi ēbaṁ āmi āllāhra kācha thēkē tā jāni yā tōmarā jāna nā
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
‘Hē āmāra putragaṇa! Tōmarā yā'ō, i'usupha ō tāra sahōdarēra sandhāna kara ēbaṁ āllāhra rahamata hatē tōmarā nirāśa haẏō nā. Kāraṇa āllāhra rahamata hatē kē'u'i nirāśa haẏa nā, kāphira sampradāẏa chāṛā [1].’
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
Ataḥpara yakhana tārā i'usuphēra kāchē upasthita hala takhana tārā balala, ‘hē ‘āyīya! Āmarā ō āmādēra paribāra-parijana bipanna haẏē paṛēchi ēbaṁ āmarā tuccha pum̐ji niẏē ēsēchi [1]; āpani āmādēra rasada pūrṇa mātrāẏa dina ēbaṁ āmādēra prati anugraha karuna [2]; niścaẏa'i āllāh anugrahakārīdēra puraskr̥ta karēna [3].’
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
Tini balalēna, ‘tōmarā ki jāna, tōmarā i'usupha ō tāra sahōdarēra prati kirūpa ācaraṇa karēchilē, yakhana tōmarā chilē ajña
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Tārā balala, ‘tabē ki tumi'i i'usupha?’ Tini balalēna, ‘āmi'i i'usupha ēbaṁ ē āmāra sahōdara; āllāh tō āmādēra upara anugraha karēchēna [1]. Niścaẏa yē byakti tāka'ōẏā abalambana karē ēbaṁ dhairyadhāraṇa karē, tabē niścaẏa āllāh muhasinadēra śramaphala naṣṭa karēna nā [2].’
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
Tārā balala, ‘āllāhra śapatha! Āllāh niścaẏa'i tōmākē āmādēra upara prādhān'ya diẏēchēna ēbaṁ āmarā tō aparādhī chilāma.’
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
Tini balalēna, ‘āja tōmādēra birud'dhē kōnō bharṯsanā nē'i. Āllāh tōmādērakē kṣamā karuna ēbaṁ tini'i śraēṣṭha daẏālu
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Tōmarā āmāra ē jāmāṭi niẏē yā'ō ēbaṁ ēṭā āmāra pitāra cēhārāra upara rēkhō; tini dr̥ṣṭi śakti phirē pābēna. Āra tōmādēra paribārēra sabā'ikē āmāra kāchē niẏē ēsō [1].’
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
Āra yakhana yātrīdala bēra haẏē paṛala takhana tādēra pitā balalēna, ‘tōmarā yadi āmākē br̥d'dha-aprakr̥tastha manē nā kara tabē bali, āmi i'usuphēra ghraāṇa pācchi [1].’
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
Tārā balala, ‘āllāhra śapatha! Āpani tō āpanāra purōnō bibhrāntitē'i raẏēchēna [1].’
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Ataḥpara yakhana susambādabāhaka upasthita hala ēbaṁ tām̐ra cēhārāra upara jāmāṭi rākhala takhana tini dr̥ṣṭiśakti phirē pēlēna [1]. Tini balalēna, ‘āmi ki tōmādērakē balini yē, āmi āllāhra kācha thēkē yā jāni tā tōmarā jāna nā?’
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
Tārā balala, ‘hē āmādēra pitā! Āmādēra pāpēra jan'ya kṣamā prārthanā karuna; āmarā tō aparādhī [1].’
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Tini balalēna, ‘acirē'i āmi āmāra rabēra kāchē tōmādēra jan'ya kṣamā prārthanā karaba. Niścaẏa tini ati kṣamāśīla, parama daẏālu.’
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
Ataḥpara tārā yakhana i'usuphēra kāchē upasthita hala, takhana tini tāra pitā-mātākē nijēra kāchē sthāna dilēna ēbaṁ balalēna, ‘āpanārā āllāhra icchāẏa nirāpadē misarē prabēśa karuna [1].’
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
Āra i'usupha tāra pitā-mātākē [1] um̐cu āsanē basālēna ēbaṁ tārā sabā'i tāra sam'mānē sājadāẏa luṭiẏē paṛala [2]. Tini balalēna, ‘hē āmāra pitā! Ēṭā'i āmāra āgēkāra sbapnēra byākhyā [3]; āmāra raba ēṭā satyē pariṇata karēchēna ēbaṁ tini āmākē kārāgāra thēkē mukta karēna ēbaṁ śaẏatāna āmāra ō āmāra bhā'idēra samparka naṣṭa karāra para'ō āpanādērakē maru añcala hatē ēkhānē ēnē diẏē āmāra prati anugraha karēchēna. Āmāra raba yā icchē tā nipuṇatāra sāthē karēna. Tini tō sarbajña, prajñāmaẏa [4].’
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
‘Hē āmāra raba! Āpani āmākē rājya dāna karēchēna ēbaṁ sbapnēra byākhyā śikṣā diẏēchēna. Hē āsamānasamūha ō yamīnēra saṣṭā! Āpani'i duniẏā ō ākhirātē āmāra abhibhābaka. Āpani āmākē musalima hisēbē mr̥tyu dina ēbaṁ āmākē saṯkarmaparāẏaṇadēra antarbhukta karuna [1].’
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
Ēṭā gāẏēbēra sambāda yā āpanāka āmarā ōhī dbārā jānācchi [1]; ṣaṛayantra kālē yakhana tārā mataikyē paum̐chēchila, takhana āpani tādēra sāthē chilēna nā
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
Āra āpani yata'i cāna nā kēna, bēśīra bhāga lōka'i īmāna grahaṇakārī naẏa
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
Āra āpani tādēra kāchē kōnō pāriśramika dābi karachēna nā. Ē (kura'āna) tō sr̥ṣṭikulēra jan'ya upadēśa chāṛā kichu naẏa
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
Āra āsamāna ō yamīnē anēka nidarśana raẏēchē; tārā ē sabakichu dēkhē, kintu tārā ēsabēra prati udāsīna
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
Tādēra bēśīra bhāga'i āllāhra upara īmāna rākhē, tabē tām̐ra sāthē (ibādatē) śirka karā abasthāẏa
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Tabē ki tārā āllāhra sarbagrāsī śāsti hatē bā tādēra ajāntē kiẏāmatēra ākasmika upasthiti hatē nirāpada haẏē gēchē
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
baluna, ‘ēṭā'i āmāra patha, āllāhra prati mānuṣakē āmi ḍāki jēnē-bujhē, āmi [1] ēbaṁ yārā āmāra anusaraṇa karēchē tārā'ō [2]. Āra āllāh kata'i nā pabitra mahāna ēbaṁ āmi muśarikadēra antarbhukta na'i [3].’
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Āra āmarā āpanāra āgē'ō janapadabāsīdēra madhya thēkē [1] puruṣadērakē'i pāṭhiẏēchilāma [2], yādēra kāchē ōhī pāṭhātāma. Tārā ki yamīnē bhramaṇa karēni? Phalē dēkhatē pēta tādēra pūrbabartīdēra pariṇāma kī haẏēchila? Āra abaśya'i yārā tāka'ōẏā abalambana karēchē tādēra jan'ya ākhērātēra ābāsa'i uttama [3]; tabu'ō ki tōmarā bujha nā
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
abaśēṣē yakhana rāsūlagaṇa (tādēra sampradāẏēra īmāna thēkē) nirāśa halēna ēbaṁ lōkērā manē karala yē, rāsūlagaṇakē mithyā āśbāsa dēẏā haẏēchē takhana tādēra kāchē āmādēra sāhāyya āsala. Ēbhābē āmarā yākē icchē kari sē nājāta pāẏa. Āra aparādhī sampapradāẏa hatē āmādēra śāsti pratirōdha karā haẏa nā
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Tādēra br̥ttāntē abaśya'i bōdhaśakti sampanna byaktidēra jan'ya āchē śikṣā [1]. Ēṭā kōnō bānānō racanā naẏa. Baraṁ ēṭā āgēra granthē yā āchē tāra satyāẏana [2] ō saba kichura biśada bibaraṇa, āra yārā īmāna ānē ēmana sampapradāẏēra jan'ya hidāẏāta ō rahamata
Surah Yusuf, Verse 111