Surah An-Nahl - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
أَتَىٰٓ أَمۡرُ ٱللَّهِ فَلَا تَسۡتَعۡجِلُوهُۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Āllāhra [1] ādēśa āsabē'i [2]; kājē'i tā [3] tāṛātāṛi pētē cēẏō nā. Tini mahimānbita ēbaṁ tārā yā śarīka karē tini tā thēkē urdhbē
Surah An-Nahl, Verse 1
يُنَزِّلُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ بِٱلرُّوحِ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦٓ أَنۡ أَنذِرُوٓاْ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱتَّقُونِ
Tini tām̐ra bāndādēra madhyē yāra prati icchē [1] sbīẏa nirdēśē rūha [2]- ōhīsaha phiriśatā- pāṭhāna ē balē yē, tōmarā satarka kara, ‘niścaẏa āmi chāṛā kōnō satya ilāha nē'i [3]; kājē'i tōmarā āmāra byāpārē tāka'ōẏā abalambana kara
Surah An-Nahl, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ تَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Tini yathāyathabhābē [1] āsamānasamūha ō yamīna sr̥ṣṭi karēchēna; tārā yā śarīka karē tini tāra urdhbē
Surah An-Nahl, Verse 3
خَلَقَ ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
Tini śukra hatē mānuṣa sr̥ṣṭi karēchēna [1]; athaca dēkhuna, sē prakāśya bitanḍākārī
Surah An-Nahl, Verse 4
وَٱلۡأَنۡعَٰمَ خَلَقَهَاۖ لَكُمۡ فِيهَا دِفۡءٞ وَمَنَٰفِعُ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
āra catuṣpada jantugulō, tini tā sr̥ṣṭi karēchēna; tōmādēra jan'ya tātē śīta nibāraka upakaraṇa ō bahu upakāra raẏēchē ēbaṁ sēgulō thēkē tōmarā āhāra karē thāka
Surah An-Nahl, Verse 5
وَلَكُمۡ فِيهَا جَمَالٌ حِينَ تُرِيحُونَ وَحِينَ تَسۡرَحُونَ
Āra tōmarā yakhana gōdhuli lagnē tādērakē cāraṇabhumi hatē gharē niẏē āsa ēbaṁ prabhātē yakhana tādērakē cāraṇabhūmitē niẏē yā'ō takhana tōmarā tādēra saundarya upabhōga kara
Surah An-Nahl, Verse 6
وَتَحۡمِلُ أَثۡقَالَكُمۡ إِلَىٰ بَلَدٖ لَّمۡ تَكُونُواْ بَٰلِغِيهِ إِلَّا بِشِقِّ ٱلۡأَنفُسِۚ إِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Āra tārā tōmādēra bhāra bahana karē niẏē yāẏa ēmana dēśē yēkhānē prāṇānta kaṣṭa chāṛā tōmarā pauchatē pāratē nā [1]. Tōmādēra raba tō abaśya'i daẏārdra, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 7
وَٱلۡخَيۡلَ وَٱلۡبِغَالَ وَٱلۡحَمِيرَ لِتَرۡكَبُوهَا وَزِينَةٗۚ وَيَخۡلُقُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Āra tōmādēra ārōhanēra jan'ya ēbaṁ śōbhāra jan'ya sr̥ṣṭi karēchēna ghōṛā, khaccara ō gādhā [1] ēbaṁ tini sr̥ṣṭi karēna ēmana anēka kichu yā tōmarā jāna nā
Surah An-Nahl, Verse 8
وَعَلَى ٱللَّهِ قَصۡدُ ٱلسَّبِيلِ وَمِنۡهَا جَآئِرٞۚ وَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Āra sarala patha āllāhra kāchē pauchāẏa [1], kintu pathagulōra madhyē bām̐kā patha'ō āchē [2]. Āra tini icchē karalē tōmādēra sabā'ikē'i saṯpathē paricālita karatēna
Surah An-Nahl, Verse 9
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗۖ لَّكُم مِّنۡهُ شَرَابٞ وَمِنۡهُ شَجَرٞ فِيهِ تُسِيمُونَ
Tini'i ākāśa thēkē bāri barṣaṇa karēna. Tātē tōmādēra jan'ya raẏēchē pānīẏa ēbaṁ tā thēkē janmāẏa udbhida yātē tōmarā paśu cāraṇa karē thāka
Surah An-Nahl, Verse 10
يُنۢبِتُ لَكُم بِهِ ٱلزَّرۡعَ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلنَّخِيلَ وَٱلۡأَعۡنَٰبَ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
Tini tōmādēra jan'ya tā [1] dbārā janmāna śasya, yāẏatūna, khējura gācha, āṅgura ēbaṁ saba rakamēra phala. Niścaẏa ētē cintāśīla sampradāẏēra jan'ya raẏēchē nidarśana
Surah An-Nahl, Verse 11
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ وَٱلنُّجُومُ مُسَخَّرَٰتُۢ بِأَمۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Āra tini'i tōmādēra kalyāṇē niẏōjita karēchēna rāta, dina [1], sūrya ō cām̐dakē ēbaṁ nakṣatrarāji'ō tām̐ra'i nirdēśē niẏōjita. Niścaẏa ētē bōdhaśakti sampanna sampradāẏēra jan'ya raẏēchē anēka nidarśana
Surah An-Nahl, Verse 12
وَمَا ذَرَأَ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
Āra tini tōmādēra jan'ya yamīnē yā sr̥ṣṭi karēchēna, bicitra raṅēra karē, niścaẏa tātē sē sampradāẏēra jan'ya nidarśana raẏēchē, yārā upadēśa grahaṇa karē
Surah An-Nahl, Verse 13
وَهُوَ ٱلَّذِي سَخَّرَ ٱلۡبَحۡرَ لِتَأۡكُلُواْ مِنۡهُ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُواْ مِنۡهُ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ مَوَاخِرَ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āra tini'i sāgarakē niẏōjita karēchēna [1] yātē tōmarā tā thēkē tājā (māchēra) gōśata khētē pāra ēbaṁ yātē tā thēkē āharaṇa karatē pāra ratnābalī yā tōmarā bhūṣaṇarūpē parē thāka [2] ēbaṁ tōmarā dēkhatē pā'ō, tāra buka cirē nauyāna calācala karē [3] ēbaṁ ēṭā ē jan'yē yē, tōmarā yēna tām̐ra anugraha sandhāna karatē pāra ēbaṁ tōmarā yēna kr̥tajñatā prakāśa kara
Surah An-Nahl, Verse 14
وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَأَنۡهَٰرٗا وَسُبُلٗا لَّعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
āra tini yamīnē sudr̥ṛha parbata sthāpana karēchēna, yātē yamīna tōmādēra niẏē hēlē nā yāẏa [1] ēbaṁ sthāpana karēchēna nada-nadī ō pathasamūha, yātē tōmarā tōmādēra gantabyasthalē pauchatē pāra
Surah An-Nahl, Verse 15
وَعَلَٰمَٰتٖۚ وَبِٱلنَّجۡمِ هُمۡ يَهۡتَدُونَ
ēbaṁ patha nirdēśaka cihnasamūha'ō. Āra tārā nakṣatrēra sāhāyyē pathanirdēśa pāẏa
Surah An-Nahl, Verse 16
أَفَمَن يَخۡلُقُ كَمَن لَّا يَخۡلُقُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
Kājē'i yini sr̥ṣṭi karēna, tini ki tāra mata yē sr̥ṣṭi karē nā? Tabu'ō ki tōmarā śikṣā grahaṇa karabē nā
Surah An-Nahl, Verse 17
وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
āra tōmarā āllāhra anugraha gaṇanā karalē tāra saṅkhyā nirṇaẏa karatē pārabē nā. Niścaẏa āllāh kṣamāparāẏaṇa, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 18
وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
Āra tōmarā yā gōpana rākha ēbaṁ yā ghōṣaṇā kara āllāh tā jānēna
Surah An-Nahl, Verse 19
وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
Āra tārā āllāh chāṛā an'ya yādērakē ḍākē tārā kichu'i sr̥ṣṭi karē nā, baraṁ tādērakē'i sr̥ṣṭi karā haẏa
Surah An-Nahl, Verse 20
أَمۡوَٰتٌ غَيۡرُ أَحۡيَآءٖۖ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
Tārā niṣprāṇa, nirjība ēbaṁ kakhana tādērakē punarut'thita karā habē sē biṣaẏē tādēra kōnō cētanā nē'i
Surah An-Nahl, Verse 21
إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ فَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ قُلُوبُهُم مُّنكِرَةٞ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
Tōmādēra ilāh ēka ilāh, kāhē'i yārā ākhirātē īmāna ānē nā tādēra antara asbīkārakārī [1] ēbaṁ tārā ahaṅkārī
Surah An-Nahl, Verse 22
لَا جَرَمَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡتَكۡبِرِينَ
Niḥsandēha yē, āllāha jānēna yā tārā gōpana karē ēbaṁ yā tārā ghōṣaṇā karē. Niścaẏa tini ahaṅkārīdēra pachanda karēna nā
Surah An-Nahl, Verse 23
وَإِذَا قِيلَ لَهُم مَّاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡ قَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āra yakhana tādērakē balā haẏa, tōmādēra raba kī nāyila karēchēna? Takhana tārā balē, pūrbabartīdēra upakathā! [1]’
Surah An-Nahl, Verse 24
لِيَحۡمِلُوٓاْ أَوۡزَارَهُمۡ كَامِلَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَمِنۡ أَوۡزَارِ ٱلَّذِينَ يُضِلُّونَهُم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۗ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
Phalē kiẏāmatēra dina tārā bahana karabē tādēra pāpēra bōjhā pūrṇa mātrāẏa ēbaṁ tādēra'ō pāpēra bōjhā yādērakē tārā ajñatābaśata bibhrānta karēchē [1]. Dēkhuna, tārā yā bahana karabē tā kata nikr̥ṣṭa
Surah An-Nahl, Verse 25
قَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَى ٱللَّهُ بُنۡيَٰنَهُم مِّنَ ٱلۡقَوَاعِدِ فَخَرَّ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّقۡفُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
abaśya'i tādēra pūrbabartīgaṇa cakrānta karēchila; ataḥpara āllāh tādēra imāratēra bhittimūlē āghāta karēchilēna; phalē imāratēra chāda tādēra upara dhbasē paṛala ēbaṁ tādēra prati śāsti āsala ēmanabhābē yē, tārā upabdhi karatē pārēni
Surah An-Nahl, Verse 26
ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُخۡزِيهِمۡ وَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تُشَـٰٓقُّونَ فِيهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ إِنَّ ٱلۡخِزۡيَ ٱلۡيَوۡمَ وَٱلسُّوٓءَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
parē kiẏāmatēra dina tini tādērakē lāñchita karabēna [1] ēbaṁ tini balabēna, kōthāẏa āmāra sēsaba śarīka [2] yādēra sambandhē tōmarā ghōra bitaṇḍā karatē? Yādērakē jñāna dāna karā haẏēchila tārā balabē [3], āja lāñchanā ō amaṅgala kāphiradēra upara
Surah An-Nahl, Verse 27
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡۖ فَأَلۡقَوُاْ ٱلسَّلَمَ مَا كُنَّا نَعۡمَلُ مِن سُوٓءِۭۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
yādēra mr̥tyu ghaṭāẏa phiriśatāgaṇa tārā nijēdēra prati yuluma karā abasthāẏa; takhana tārā ātmasamarpaṇa karē balabē, ‘āmarā kōnō manda kāja karatāma nā.‘ [1] Abaśya'i hyām̐, niścaẏa tōmarā yā karatē sē biṣaẏē āllāh sabiśēṣa abagata
Surah An-Nahl, Verse 28
فَٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَلَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
Kājē'i tōmarā darajāgulō diẏē jāhānnāmē prabēśa kara, tātē sthāẏī haẏē. Ataḥpara ahaṅkārīdēra ābāsasthala kata nikr̥ṣṭa
Surah An-Nahl, Verse 29
۞وَقِيلَ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ مَاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡۚ قَالُواْ خَيۡرٗاۗ لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۚ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞۚ وَلَنِعۡمَ دَارُ ٱلۡمُتَّقِينَ
āra yārā tāka'ōẏā abalambana karēchila tādērakē balā hala, ‘tōmādēra raba kī nāyila karēchēna?’ Tārā balala, ‘mahākalyāṇa [1].’ Yārā saṯkāja karē tādēra jan'ya āchē ē duniẏāẏa maṅgala ēbaṁ ākhirātēra ābāsa ārō uṯkr̥ṣṭa. Āra muttākīdēra ābāsasthala kata uttama
Surah An-Nahl, Verse 30
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ لَهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَۚ كَذَٰلِكَ يَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلۡمُتَّقِينَ
Sēṭā sthāẏī jānnāta yātē tārā prabēśa karabē; tāra pādadēśē nadī prabāhita; tārā yā kichu cā'ibē tātē tādēra jan'ya tā-i thākabē [1]. Ēbhābē'i āllāh puraskr̥ta karēna muttākīdērakē
Surah An-Nahl, Verse 31
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ طَيِّبِينَ يَقُولُونَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
phiriśatāgaṇa [1] yādēra mr̥tyu ghaṭāẏa uttamabhābē. Phiriśatāgaṇa balabēna, tōmādēra upara sālāma! Tōmarā yā karatē tāra phalē jānnātē prabēśa kara
Surah An-Nahl, Verse 32
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ أَمۡرُ رَبِّكَۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Tārā tō śudhu tādēra kāchē phiriśatā āsāra pratīkṣā karē athabā āpanāra rabēra nirdēśa āsāra. Tādēra pūrbabartīrā ērūpa'i karata [1]. Āra āllāh tādēra prati kōnō yuluma karēnani, kintu tārā'i nijēdēra prati yuluma karata
Surah An-Nahl, Verse 33
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Kājē'i tādēra upara āpatita haẏēchē tādēra manda kājēra pariṇati ēbaṁ tādērakē paribēṣṭana karēchē tā-i yā niẏē tārā ṭhāṭṭā – bidrupa karata
Surah An-Nahl, Verse 34
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا عَبَدۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖ نَّحۡنُ وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ فَهَلۡ عَلَى ٱلرُّسُلِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Āra yārā śirka karēchē, tārā balala, āllāh icchē karalē āmarā ō āmādēra pitr̥puruṣērā tām̐kē chāṛā an'ya kōnō kichura ibādāta karatāma nā [1]. Āra kōnō kichu tām̐kē chāṛiẏē hārāma'ō ghōṣaṇā karatāma nā [2]. Tādēra pūrbabartīrā ērūpa'i karata. Rāsūlagaṇēra kartabya ki śudhu suspaṣṭa bāṇī pauchē dēẏā naẏa
Surah An-Nahl, Verse 35
وَلَقَدۡ بَعَثۡنَا فِي كُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱجۡتَنِبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ هَدَى ٱللَّهُ وَمِنۡهُم مَّنۡ حَقَّتۡ عَلَيۡهِ ٱلضَّلَٰلَةُۚ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
āra abaśya'i āmarā pratyēka jātira madhyē rāsūla pāṭhiẏēchilāma ē nirdēśa diẏē yē, tōmarā āllāhra ibādāta kara ēbaṁ tāgūtakē barjana kara [1]. Ataḥpara tādēra kichu saṅkhyakakē āllāh hidāẏāta diẏēchēna, āra tādēra kichu saṅkhyakēra upara pathabhrānti sābyasta haẏēchila; kājē'i tōmarā yamīnē paribhramana kara ataḥpara dēkhē nā'ō mithyārōpakārīdēra pariṇāma kī haẏēchē
Surah An-Nahl, Verse 36
إِن تَحۡرِصۡ عَلَىٰ هُدَىٰهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَن يُضِلُّۖ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
āpani tādēra hidāẏātēra jan'ya aikāntikabhābē āgrahī halē'ō [1] āllāh yākē bibhrānta karēna, tākē hidāẏāta dēna nā ēbaṁ tādēra jan'ya kōnō sāhāyyakārī'ō nē'i
Surah An-Nahl, Verse 37
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَا يَبۡعَثُ ٱللَّهُ مَن يَمُوتُۚ بَلَىٰ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āra tārā dr̥ṛhatāra sāthē āllāhra śapatha karē balē, yāra mr̥tyu haẏa āllāh tākē punarjībita karabēna nā [1]. Abaśya'i hyām̐, tām̐ra nijēra upara kr̥ta pratiśruti tini satyē rūpa dēbēna. Kintu bēśirabhāga mānuṣa'i janē nā
Surah An-Nahl, Verse 38
لِيُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي يَخۡتَلِفُونَ فِيهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰذِبِينَ
Yē biṣaẏē tārā matānaikya karachē, tā tādērakē spaṣṭabhābē barṇanā karāra jan'ya ēbaṁ kaphiradēra jānāra jan'ya yē, niścaẏa tārā chila mithyābādī
Surah An-Nahl, Verse 39
إِنَّمَا قَوۡلُنَا لِشَيۡءٍ إِذَآ أَرَدۡنَٰهُ أَن نَّقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
Āmarā kōnō kichura icchē karalē sē biṣaẏē āmādēra kathā tō śudhu ē'i yē, āmarā bali, ‘ha'ō’; phalē tā haẏē yāẏa
Surah An-Nahl, Verse 40
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْ لَنُبَوِّئَنَّهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Āra yārā atyācārita ha'ōẏāra para āllāhra pathē hijarata [1] karēchē [2], āmarā abaśya'i tādērakē duniẏāẏa uttama ābāsa dēba; āra ākhirātēra puraskāra tō abaśya'i śrēṣṭha. Yadi tārā jānata
Surah An-Nahl, Verse 41
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
yārā dhairya dhāraṇa karē ō tādēra rabēra upara nirbhara karē
Surah An-Nahl, Verse 42
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Āra āpanāra āgē āmarā ōhīsaha kēbala puruṣadērakē'i [1] pāṭhiẏēchilāma [2], sutarāṁ tōmarā jñānīdērakē [3] jijñēsa kara yadi nā jāna
Surah An-Nahl, Verse 43
بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِۗ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلذِّكۡرَ لِتُبَيِّنَ لِلنَّاسِ مَا نُزِّلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
spaṣṭa pramāṇādi ō granthābalīsaha [1]. Āra āpanāra prati āmarā kura'āna nāyila karēchi, yātē āpani mānuṣakē yā tādēra prati nāyila karā haẏēchē [2], tā spaṣṭabhābē bujhiẏē dēna ēbaṁ yātē tārā cintā karē
Surah An-Nahl, Verse 44
أَفَأَمِنَ ٱلَّذِينَ مَكَرُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَخۡسِفَ ٱللَّهُ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
Yārā ku-karmēra ṣaṛayantra karē tārā ki ē biṣaẏē nirbhaẏa haẏēchē yē, āllāh tādērakē bhūgarbhē bilīna karabēna nā athabā tādēra upara āsabē nā śāsti ēmanabhābē yē, tārā upalabdhi'ō karabē nā
Surah An-Nahl, Verse 45
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ فِي تَقَلُّبِهِمۡ فَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
athabā calāphērā karā abasthāẏa tini tādērakē pākaṛā'ō karabēna nā? Ataḥpara tārā tā byartha karatē pārabē nā
Surah An-Nahl, Verse 46
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ عَلَىٰ تَخَوُّفٖ فَإِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٌ
Athabā tādērakē tini bhīta-santrasta abasthāẏa pākaṛā'ō karabēna nā? Niścaẏa tōmādēra raba ati daẏārdra, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 47
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ يَتَفَيَّؤُاْ ظِلَٰلُهُۥ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَٱلشَّمَآئِلِ سُجَّدٗا لِّلَّهِ وَهُمۡ دَٰخِرُونَ
Tārā ki lakṣya karē nā āllāhra sr̥ṣṭa bastura prati, yāra chāẏā [1] ḍānē ō bāmē ḍhalē paṛē ēkānta anugata haẏē āllāhra prati sājadābanata haẏa
Surah An-Nahl, Verse 48
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن دَآبَّةٖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
Āra āllāhkē'i sājadā karē yā kichu āchē āsamānasamūhē ō yamīnē, yata jībajantu āchē sēsaba ēbaṁ phiriśatāgaṇa'ō, tārā ahaṅkāra karē nā
Surah An-Nahl, Verse 49
يَخَافُونَ رَبَّهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ۩
Tārā bhaẏa karē tādēra uparastha [1] tādēra rabakē ēbaṁ tādērakē yā ādēśa karā haẏa tārā tā karē
Surah An-Nahl, Verse 50
۞وَقَالَ ٱللَّهُ لَا تَتَّخِذُوٓاْ إِلَٰهَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
Āra āllāh balēchēna, ‘tōmarā du'i ilāh grahaṇa karō nā [1]; tini'i tō ēkamātra ilāh [2]. Kājē'i tōmarā śudhu āmākē'i bhaẏa kara.’
Surah An-Nahl, Verse 51
وَلَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلدِّينُ وَاصِبًاۚ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَتَّقُونَ
Āra āsamānasamūhē ō yamīnē yā kichu āchē tā tām̐ra'i ēbaṁ sārbakṣaṇika ānugatya tām̐ra'i prāpya [1]. Tārapara'ō ki tōmarā āllāh chāṛā an'ya kāra'ō tāka'ōẏā abalambana karabē
Surah An-Nahl, Verse 52
وَمَا بِكُم مِّن نِّعۡمَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ ثُمَّ إِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فَإِلَيۡهِ تَجۡـَٔرُونَ
āra tōmādēra kāchē yē saba niẏāmata raẏēchē tā tō āllāhra'i kācha thēkē; tārapara yakhana duḥkha-dain'ya tōmādērakē sparśa karē takhana tōmarā tām̐kē'i byākulabhābē ḍāka
Surah An-Nahl, Verse 53
ثُمَّ إِذَا كَشَفَ ٱلضُّرَّ عَنكُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنكُم بِرَبِّهِمۡ يُشۡرِكُونَ
Tārapara yakhana āllāh tōmādēra duḥkha-dain'ya dūrībhūta karēna takhana tōmādēra ēkadala tādēra rabēra sāthē śirka karē
Surah An-Nahl, Verse 54
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡۚ فَتَمَتَّعُواْ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
āmarā tādērakē yā diẏēchi tā asbīkāra karāra jan'ya. Kājē'i tōmarā bhōga karē nā'ō, acirē'i tōmarā jānatē pārabē
Surah An-Nahl, Verse 55
وَيَجۡعَلُونَ لِمَا لَا يَعۡلَمُونَ نَصِيبٗا مِّمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡۗ تَٱللَّهِ لَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَفۡتَرُونَ
Āra āmarā tādērakē yē riyaka dāna kari tārā tāra ēka anśa nirdhāraṇa karē [1] tādēra jan'ya yādēra sambandhē tārā kichu'i jānē nā [2]. Śapatha āllāhra! Tōmarā yā mithyā udbhābana kara sē samparkē abaśya'i tōmādērakē praśna karā habē
Surah An-Nahl, Verse 56
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ ٱلۡبَنَٰتِ سُبۡحَٰنَهُۥ وَلَهُم مَّا يَشۡتَهُونَ
Āra tārā nirdhāraṇa karē āllāhra jan'ya [1] kan'yā santāna [2]--- tini pabitra, mahimānbita. Āra tādēra jan'ya tā'i yā tārā kāmanā karē
Surah An-Nahl, Verse 57
وَإِذَا بُشِّرَ أَحَدُهُم بِٱلۡأُنثَىٰ ظَلَّ وَجۡهُهُۥ مُسۡوَدّٗا وَهُوَ كَظِيمٞ
tādēra kā'ukē yakhana kan'yā santānēra susambāda dēẏā haẏa takhana tāra mukhamanḍala kālō haẏē yāẏa ēbaṁ sē asahanīẏa mānasika yantraṇāẏa kliṣṭa haẏa
Surah An-Nahl, Verse 58
يَتَوَٰرَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ مِن سُوٓءِ مَا بُشِّرَ بِهِۦٓۚ أَيُمۡسِكُهُۥ عَلَىٰ هُونٍ أَمۡ يَدُسُّهُۥ فِي ٱلتُّرَابِۗ أَلَا سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
Tākē yē susambāda dēẏā haẏa, tāra glānira kāraṇē sē nija sampradāẏa hatē ātmagōpana karē. Sē cintā karē hīnatā satbē'ō ki tākē rēkhē dēbē, nāki māṭitē pum̐tē phēlabē [1]. Sābadhāna! Tārā yā sid'dhānta karē tā kata nikr̥ṣṭa
Surah An-Nahl, Verse 59
لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ مَثَلُ ٱلسَّوۡءِۖ وَلِلَّهِ ٱلۡمَثَلُ ٱلۡأَعۡلَىٰۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Yārā ākhērātē īmāna rākhē nā yābatīẏa khārāpa udāharaṇa (dōṣasamūha) tādēra'i, āra āllāhra jan'ya'i yābatīẏa mahōttama guṇābalī [1] āra tini'i parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah An-Nahl, Verse 60
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِظُلۡمِهِم مَّا تَرَكَ عَلَيۡهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
Āra āllāh yadi mānuṣakē tādēra sīmālaṅghanēra jan'ya śāsti ditēna tabē bhūpr̥ṣṭhē kōnō jība- jantukē'i rēhā'i ditēna nā [1]; kintu tini ēka nirdiṣṭa kāla paryanta tādērakē abakāśa diẏē thākēna. Ataḥpara yakhana tādēra samaẏa āsē takhana tārā mahūrtakāla āgātē bā pichātē pārē nā
Surah An-Nahl, Verse 61
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ مَا يَكۡرَهُونَۚ وَتَصِفُ أَلۡسِنَتُهُمُ ٱلۡكَذِبَ أَنَّ لَهُمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ لَا جَرَمَ أَنَّ لَهُمُ ٱلنَّارَ وَأَنَّهُم مُّفۡرَطُونَ
Āra yā tārā apachanda karē tā-i tārā āllāhra prati ārōpa karē. Tādēra jihbā mithyā barṇanā karē yē, maṅgala tō tādēra'i jan'ya [1]. Niḥsandēhē tādēra jan'ya āchē āguna, āra niścaẏa tādērakē'i sabāra āgē tātē nikṣēpa karā habē
Surah An-Nahl, Verse 62
تَٱللَّهِ لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُوَ وَلِيُّهُمُ ٱلۡيَوۡمَ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Śapatha āllāhra! Āmarā āpanāra āgē'ō bahu jātira kāchē rāsūla pāṭhiẏēchi; kintu śaẏatāna aisaba jātira kāryakalāpa tādēra dr̥ṣṭitē śōbhana karēchila; kājē'i sē –i āja [1] tādēra abhibhākaka āra tādēra'i jan'ya raẏēchē yantraṇādāẏaka śāsti
Surah An-Nahl, Verse 63
وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا لِتُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Āra āmarā tō āpanāra prati kitāba nāyila karēchi yārā ē biṣaẏē matabhēda karē tādērakē suspaṣṭabhābē bujhiẏē dēẏāra jan'ya ēbaṁ yārā īmāna ānē ēmana sampradāẏēra jan'ya pathanirdēśa ō daẏāsbarūpa
Surah An-Nahl, Verse 64
وَٱللَّهُ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَآۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
Āra āllāh ākāśa hatē bāri barṣaṇa karēna ēbaṁ tā diẏē tini bhūmikē tāra mr̥tyura para punarjībita karēna. Niścaẏa ētē nidarśana raẏēchē ēmana sampradāẏēra jan'ya yārā kathā śōnē
Surah An-Nahl, Verse 65
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهِۦ مِنۢ بَيۡنِ فَرۡثٖ وَدَمٖ لَّبَنًا خَالِصٗا سَآئِغٗا لِّلشَّـٰرِبِينَ
Āra niścaẏa gabādi paśura madhyē tōmādēra jan'ya śikṣā raẏēchē. Tāra pēṭēra gōbara ō raktēra madhya thēkē [1] tōmādērakē pāna karā'i biśud'dha dudha, yā pānakārīdēra jan'ya sbācchandyakara
Surah An-Nahl, Verse 66
وَمِن ثَمَرَٰتِ ٱلنَّخِيلِ وَٱلۡأَعۡنَٰبِ تَتَّخِذُونَ مِنۡهُ سَكَرٗا وَرِزۡقًا حَسَنًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Āra khējura gāchēra phala ō āṅgura hatē tōmarā mādaka ō uttama khādya grahaṇa karē thāka [1]; niścaẏa ētē bōdhaśakti sampanna sampradāẏēra jan'ya raẏēchē nidarśana
Surah An-Nahl, Verse 67
وَأَوۡحَىٰ رَبُّكَ إِلَى ٱلنَّحۡلِ أَنِ ٱتَّخِذِي مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا وَمِنَ ٱلشَّجَرِ وَمِمَّا يَعۡرِشُونَ
Āra āpanāra raba maumāchikē tāra antarē iṅgita dbārā nirdēśa diẏēchēna [1], ‘ghara tairī kara pāhāṛē, gāchē ō mānuṣa yē mācāna tairī karē tātē
Surah An-Nahl, Verse 68
ثُمَّ كُلِي مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ فَٱسۡلُكِي سُبُلَ رَبِّكِ ذُلُلٗاۚ يَخۡرُجُ مِنۢ بُطُونِهَا شَرَابٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ فِيهِ شِفَآءٞ لِّلنَّاسِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
‘ērapara pratyēka phala hatē kichu kichu khā'ō, ataḥpara tōmāra rabēra sahaja patha anusaraṇa kara [1]’. Tāra pēṭa thēkē nirgata haẏa bibhinna raṅa ēra pānīẏa [2]; yātē mānuṣēra jan'ya raẏēchē ārōgya [3]. Niścaẏa ētē raẏēchē cintāśīla sampradāẏēra jan'ya nidarśana
Surah An-Nahl, Verse 69
وَٱللَّهُ خَلَقَكُمۡ ثُمَّ يَتَوَفَّىٰكُمۡۚ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡ لَا يَعۡلَمَ بَعۡدَ عِلۡمٖ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
Āra āllāhi tōmādērakē sr̥ṣṭi karēchēna; tārapara tini tōmādēra mr̥tyu ghaṭābēna ēbaṁ tōmādēra madhyē kā'ukē pratyābartita [1] karā habē nikr̥ṣṭatama baẏasē [2]; yātē jñāna lābhēra parē'ō tāra sabakichu ajānā haẏē yāẏa. Niścaẏa āllāh sarbajña, pūrṇa kṣamatābāna
Surah An-Nahl, Verse 70
وَٱللَّهُ فَضَّلَ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلرِّزۡقِۚ فَمَا ٱلَّذِينَ فُضِّلُواْ بِرَآدِّي رِزۡقِهِمۡ عَلَىٰ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَهُمۡ فِيهِ سَوَآءٌۚ أَفَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
Āra āllāh jībanōpakaraṇē tōmādēra madhyē kā'ukē kārō upara śrēṣṭhatba diẏēchēna. Yādērakē śrēṣṭhatba dēẏā haẏēchē tārā tādēra adhīnastha dāsadāsīdērakē nijēdēra jībanōpakaraṇa hatē ēmana kichu dēẏa nā yātē tārā ē biṣaẏē tādēra samāna haẏē yāẏa [1]. Tabē ki tārā āllāhra anugraha asbīkāra karachē
Surah An-Nahl, Verse 71
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُم بَنِينَ وَحَفَدَةٗ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ هُمۡ يَكۡفُرُونَ
āra āllāh tōmādēra thēkē'i tōmādēra jōṛā sr̥ṣṭi karēchēna [1] ēbaṁ tōmādēra yugala thēkē tōmādēra jan'ya putra-pautrādi sr̥ṣṭi karēchēna [2] ēbaṁ tōmādērakē uttama jībanōpakaraṇa dāna karēchēna [3]. Tabu'ō ki tārā bātilēra sbīkr̥ti dēbē [4] āra tārā āllāhra anugraha asbīkāra karabē
Surah An-Nahl, Verse 72
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ رِزۡقٗا مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ
āra tārā ibādāta karē āllāh chāṛā ēmana kichura, yēgulō āsamāna ō yamīna hatē tādēra kōnō jībanōpakaraṇēra mālika naẏa ēbaṁ hatē'ō sakṣama naẏa
Surah An-Nahl, Verse 73
فَلَا تَضۡرِبُواْ لِلَّهِ ٱلۡأَمۡثَالَۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Kājē'i tōmarā āllāhra kōna sadr̥śa sthira karō nā [1]. Niścaẏa āllāh jānēna ēbaṁ tōmarā jāna nā
Surah An-Nahl, Verse 74
۞ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلًا عَبۡدٗا مَّمۡلُوكٗا لَّا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَمَن رَّزَقۡنَٰهُ مِنَّا رِزۡقًا حَسَنٗا فَهُوَ يُنفِقُ مِنۡهُ سِرّٗا وَجَهۡرًاۖ هَلۡ يَسۡتَوُۥنَۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āllāh upamā dicchēna [1] an'yēra adhikārabhukta ēka dāsēra, yē kōnō kichura upara śakti rākhē nā ēbaṁ ēmana ēka byaktira yākē āmarā āmāra pakṣa thēkē uttama riyaka dāna karēchi ēbaṁ sē tā thēkē gōpanē ō prakāśyē byaẏa karē; tārā ki ēkē an'yēra samāna [2]? Samasta praśansā āllāhra'i prāpya [3]; baraṁ tādēra adhikānśa'i jānē nā
Surah An-Nahl, Verse 75
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلَيۡنِ أَحَدُهُمَآ أَبۡكَمُ لَا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُوَ كَلٌّ عَلَىٰ مَوۡلَىٰهُ أَيۡنَمَا يُوَجِّههُّ لَا يَأۡتِ بِخَيۡرٍ هَلۡ يَسۡتَوِي هُوَ وَمَن يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَهُوَ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Āra āllāh ārō upamā dicchēna du byaktira: Tādēra ēkajana bōbā, kōnō kichura'i śakti rākhē nā ēbaṁ sē tāra abhibhākēra upara bōjhā; tākē yēkhānē'i pāṭhānō hōka nā kēna sē kōnō kalyāṇa niẏē āsatē pārē nā; sē ki samāna ai byaktira, yē n'yāẏēra nirdēśa dēẏa ēbaṁ yē āchē sarala pathē
Surah An-Nahl, Verse 76
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَآ أَمۡرُ ٱلسَّاعَةِ إِلَّا كَلَمۡحِ ٱلۡبَصَرِ أَوۡ هُوَ أَقۡرَبُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
āra āsamānasamūha ō yamīnēra gāẏēbī biṣaẏa āllāhra'i. Āra kiẏāmatēra byāpāra tō cōkhēra palakēra n'yāẏa [1], athabā tā thēkē'ō satbara. Niścaẏa āllāh sabakichura upara kṣamatābāna
Surah An-Nahl, Verse 77
وَٱللَّهُ أَخۡرَجَكُم مِّنۢ بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āra āllāh tōmādērakē nirgata karēchēna tōmādēra mātr̥garbha thēkē ēmana abasthāẏa yē, tōmarā kichu'i jānatē nā ēbaṁ tini tōmādērakē diẏēchēna śrabaṇaśakti, dr̥ṣṭiśakti ēbaṁ hr̥daẏa, yātē tōmarā kr̥tajñatā prakāśa kara
Surah An-Nahl, Verse 78
أَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ مُسَخَّرَٰتٖ فِي جَوِّ ٱلسَّمَآءِ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱللَّهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Tārā ki lakṣya karē nā ākāśēra śun'ya garbhē niẏantraṇādhīna bihaṅgēra prati? Āllāh chāṛā an'ya kē'u'i sēgulōkē dharē rākhēna nā. Niścaẏa ētē ēmana sampradāẏēra jan'ya nidarśana raẏēchē yārā īmāna ānē
Surah An-Nahl, Verse 79
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۢ بُيُوتِكُمۡ سَكَنٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّن جُلُودِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ بُيُوتٗا تَسۡتَخِفُّونَهَا يَوۡمَ ظَعۡنِكُمۡ وَيَوۡمَ إِقَامَتِكُمۡ وَمِنۡ أَصۡوَافِهَا وَأَوۡبَارِهَا وَأَشۡعَارِهَآ أَثَٰثٗا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
Āra āllāh tōmādēra gharasamūhakē karēchēna tōmādēra jan'ya ābāsasthala [1] ēbaṁ tini tōmādēra jan'ya paśura cāmaṛāra ghara tām̐bura byabasthā karēchēna, tōmarā sēṭākē sahaja manē karē thāka tōmādēra bhramaṇakālē ēbaṁ abasthānakālē [2]. Āra (byabasthā karēchēna) tādēra paśama, lōma ō cula thēkē kichu kālēra gr̥ha-sāmagrī ō byabahāra-upakaraṇa
Surah An-Nahl, Verse 80
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّمَّا خَلَقَ ظِلَٰلٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡجِبَالِ أَكۡنَٰنٗا وَجَعَلَ لَكُمۡ سَرَٰبِيلَ تَقِيكُمُ ٱلۡحَرَّ وَسَرَٰبِيلَ تَقِيكُم بَأۡسَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡلِمُونَ
Āra āllāh yā kichu sr̥ṣṭi karēchēna tā thēkē [1] tini tōmādēra jan'ya chāẏāra byabasthā karēchēna ēbaṁ tōmādēra jan'ya pāhāṛē āśraẏasthala bāniẏēchēna ēbaṁ tōmādēra jan'ya byabasthā karēchēna paridhēẏa bastrēra; tā tōmādērakē tāpa thēkē rakṣā karē [2] ēbaṁ tini byabasthā karēchēna tōmādēra jan'ya barmēra, tā tōmādērakē yud'dhē rakṣā karē. Ēbhābē'i tini tōmādēra prati tām̐ra anugraha pūrṇa karēchēna [3] yātē tōmarā ātmasamarpaṇa kara
Surah An-Nahl, Verse 81
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Ataḥpara tārā yadi mukha phiriẏē nēẏa tabē āpanāra kartabya tō śudhu spaṣṭabhābē paum̐chē dēẏā
Surah An-Nahl, Verse 82
يَعۡرِفُونَ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُنكِرُونَهَا وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Tārā āllāhra ni’āmata cinatē pārē; tārapara'ō sēgulō tārā asbīkāra karē [1] ēbaṁ tādēra adhikānśa'i kāphira
Surah An-Nahl, Verse 83
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا ثُمَّ لَا يُؤۡذَنُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
Āra yēdina āmarā pratyēka sampradāẏa thēkē ēka ēkajana sākṣī ut'thita karaba [1] tārapara yārā kupharī karēchē tādērakē nā ōyara pēśēra anumati dēẏā habē [2], āra nā tādērakē (āllāhra) santuṣṭi lābhēra suyōga dēẏā habē
Surah An-Nahl, Verse 84
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلۡعَذَابَ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
Āra yārā yuluma karēchē, tārā yakhana śāsti dēkhabē takhana tādēra śāsti laghu karā habē nā [1] ēbaṁ tādērakē kōnō abakāśa'ō dēẏā habē nā
Surah An-Nahl, Verse 85
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ شُرَكَآءَهُمۡ قَالُواْ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ شُرَكَآؤُنَا ٱلَّذِينَ كُنَّا نَدۡعُواْ مِن دُونِكَۖ فَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلَ إِنَّكُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Āra yārā śirka karēchē, tārā yakhana tādēra śarīkadērakē dēkhabē takhana balabē, ‘hē āmādēra raba! Ērā'i tārā yādērakē āmarā āpanāra śarīka karēchilāma, yādērakē āmarā āpanāra paribartē ḍākatāma;’ takhana śarīkarā ē kathā muśarikadēra dikē phiriẏē diẏē balabē, ‘niścaẏa tōmarā mithyābādī.’
Surah An-Nahl, Verse 86
وَأَلۡقَوۡاْ إِلَى ٱللَّهِ يَوۡمَئِذٍ ٱلسَّلَمَۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Sēdina tārā āllāhra kāchē ātmasamarpaṇa karabē [1] ēbaṁ tārā yē mithyā udbhābana karata tā tādēra thēkē udhā'ō haẏē yābē
Surah An-Nahl, Verse 87
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ زِدۡنَٰهُمۡ عَذَابٗا فَوۡقَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يُفۡسِدُونَ
Yārā kupharī karēchē ēbaṁ āllāhra patha thēkē bādhā diẏēchē, āmarā tādēra śāstira upara śāsti br̥d'dhi karaba [1]; kāraṇa tārā aśānti sr̥ṣṭi karata
Surah An-Nahl, Verse 88
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ فِي كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدًا عَلَيۡهِم مِّنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَجِئۡنَا بِكَ شَهِيدًا عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ تِبۡيَٰنٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
Āra smaraṇa karuna, yēdina āmarā pratyēka um'matēra kāchē, tādēra thēkē tādēra'i birud'dhē ēkajana sākṣī ut'thita karaba [1] ēbaṁ āpanākē āmarā tādēra upara sākṣīrūpē niẏē āsaba [2]. Āra āmarā āpanāra prati kitāba nāyila karēchi [3] pratyēka biṣaẏēra spaṣṭa byākhyāsbarūpa [4], pathanirdēśa, daẏā ō musalimadēra jan'ya susambādasbarūpa
Surah An-Nahl, Verse 89
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَٱلۡإِحۡسَٰنِ وَإِيتَآيِٕ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَيَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡبَغۡيِۚ يَعِظُكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
Niścaẏa āllāh ādala (n'yāẏaparāẏaṇatā) [1], ihasāna (sadācaraṇa) [2] ō ātmīẏa-sbajanakē dānēra [3] nirdēśa dēna [4] ēbaṁ tini aślīlatā [5], asaṯkāja [6] ō sīmālaṅghana [7] thēkē niṣēdha karēna; tini tōmādērakē upadēśa dēna yātē tōmarā śikṣā grahaṇa kara
Surah An-Nahl, Verse 90
وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ إِذَا عَٰهَدتُّمۡ وَلَا تَنقُضُواْ ٱلۡأَيۡمَٰنَ بَعۡدَ تَوۡكِيدِهَا وَقَدۡ جَعَلۡتُمُ ٱللَّهَ عَلَيۡكُمۡ كَفِيلًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
Āra tōmarā āllāhra aṅgīkāra pūrṇa kara yakhana paraspara aṅgīkāra kara ēbaṁ tōmarā āllāhkē tōmādēra jāmina karē śapatha dr̥ṛha karāra para tā bhaṅga karō nā [1]. Niścaẏa āllāh jānēna yā tōmarā kara
Surah An-Nahl, Verse 91
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّتِي نَقَضَتۡ غَزۡلَهَا مِنۢ بَعۡدِ قُوَّةٍ أَنكَٰثٗا تَتَّخِذُونَ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ أَن تَكُونَ أُمَّةٌ هِيَ أَرۡبَىٰ مِنۡ أُمَّةٍۚ إِنَّمَا يَبۡلُوكُمُ ٱللَّهُ بِهِۦۚ وَلَيُبَيِّنَنَّ لَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
Āra tōmarā sē nārīra mata haẏō nā [1], yē tāra sūtā majabuta karē pākānōra para sēṭāra pāka khulē naṣṭa karē dēẏa. Tōmādēra śapatha tōmarā parasparakē prabañcanā karāra jan'ya byabahāra karē thāka, yātē ēkadala an'yadalēra cēẏē bēśī lābhabāna ha'ō. Āllāh tō ēṭā diẏē śudhu tōmādērakē parīkṣā karēna [2]. Āra abaśya'i āllāh kiẏāmatēra dina tā tōmādēra kāchē spaṣṭa barṇanā karē dēbēna yātē tōmarā matabhēda karatē
Surah An-Nahl, Verse 92
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَلَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Āra icchā karalē āllāh tōmādērakē ēka jāti karatē pāratēna, kintu tini yākē icchē bibhrānta karēna ēbaṁ yākē icchē saṯpathē paricālita karēna. Āra tōmarā yā karatē sē biṣaẏē abaśya'i tōmādērakē praśna karā habē
Surah An-Nahl, Verse 93
وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ فَتَزِلَّ قَدَمُۢ بَعۡدَ ثُبُوتِهَا وَتَذُوقُواْ ٱلسُّوٓءَ بِمَا صَدَدتُّمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَكُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Āra paraspara prabañcanā karāra jan'ya tōmarā tōmādēra śapathakē byabahāra karō nā; karalē, pā sthira ha'ōẏāra para pichalē yābē ēbaṁ āllāhra pathē bādhā dēẏāra kāraṇē tōmarā śāstira āsbāda grahaṇa karabē; āra tōmādēra jan'ya raẏēchē mahāśāsti
Surah An-Nahl, Verse 94
وَلَا تَشۡتَرُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ إِنَّمَا عِندَ ٱللَّهِ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āra tōmarā āllāhra aṅgīkāra tuccha mūlyē bikri karō nā [1]. Āllāhra kāchē yā āchē tā-i tōmādēra jan'ya uttama--- yadi tōmarā jānatē
Surah An-Nahl, Verse 95
مَا عِندَكُمۡ يَنفَدُ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ بَاقٖۗ وَلَنَجۡزِيَنَّ ٱلَّذِينَ صَبَرُوٓاْ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
tōmādēra kāchē yā āchē tā niḥśēṣa habē ēbaṁ āllāhra kāchē yā āchē tā sthāẏī [1]. Āra yārā dhairya dhāraṇa karēchē, āmarā abaśya'i tādērakē tārā yā karata tāra cāẏa śrēṣṭha pratidāna dēba
Surah An-Nahl, Verse 96
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَنُحۡيِيَنَّهُۥ حَيَوٰةٗ طَيِّبَةٗۖ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Mumina haẏē puruṣa ō nārīra madhyē yē kē'u saṯkāja karabē, abaśya'i āmarā tākē pabitra jībana [1] dāna karaba. Āra abaśya'i āmarā tādērakē tārā yā karata tāra tulanāẏa śrēṣṭha pratidāna dēba
Surah An-Nahl, Verse 97
فَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ
Sutarāṁ yakhana āpani kura'āna pāṭha karabēna [1] takhana abhiśapta śaẏatāna hatē āllāhra āśraẏa prārthanā karuna
Surah An-Nahl, Verse 98
إِنَّهُۥ لَيۡسَ لَهُۥ سُلۡطَٰنٌ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
niścaẏa yārā īmāna ānē ō tādēra rabēra'i upara nirbhara karē tādēra upara tāra kōnō ādhipatya nē'i
Surah An-Nahl, Verse 99
إِنَّمَا سُلۡطَٰنُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَوَلَّوۡنَهُۥ وَٱلَّذِينَ هُم بِهِۦ مُشۡرِكُونَ
Tāra ādhipatya tō śudhu tādēra'i upara yārā tākē abhibhābakarūpē grahaṇa karē [1] ēbaṁ āllāhra sāthē śarīka karē
Surah An-Nahl, Verse 100
وَإِذَا بَدَّلۡنَآ ءَايَةٗ مَّكَانَ ءَايَةٖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يُنَزِّلُ قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مُفۡتَرِۭۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āra yakhana āmarā ēka āẏātēra sthāna paribartana karē an'ya āẏāta dē'i--- āra āllāhi bhāla jānēna yā tini nāyila karabēna sē samparkē--- , takhana tārā balē, ‘āpani tō śudhu mithyā raṭanākārī’, baraṁ tādēra adhikānśa'i jānē nā
Surah An-Nahl, Verse 101
قُلۡ نَزَّلَهُۥ رُوحُ ٱلۡقُدُسِ مِن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّ لِيُثَبِّتَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
Baluna, ‘āpanāra rabēra kācha thēkē rūhula kudusa [1]- jibarīla- yathāyatha bhābē ēkē nāyila karēchēna, yārā īmāna ēnēchē tādērakē sudr̥ṛha karāra jan'ya ēbaṁ hidāẏāta ō musalimadēra jan'ya susambādasbarūpa’
Surah An-Nahl, Verse 102
وَلَقَدۡ نَعۡلَمُ أَنَّهُمۡ يَقُولُونَ إِنَّمَا يُعَلِّمُهُۥ بَشَرٞۗ لِّسَانُ ٱلَّذِي يُلۡحِدُونَ إِلَيۡهِ أَعۡجَمِيّٞ وَهَٰذَا لِسَانٌ عَرَبِيّٞ مُّبِينٌ
Āra āmarā abaśya'i jāni yē, tārā balē, ‘tākē tō kēbala ēkajana mānuṣa [1] śikṣā dēẏa’. Tārā yāra prati ēṭākē samparkayukta karāra jan'ya jhum̐kachē tāra bhāṣā tō ārabī naẏa; athaca ēṭā- kura'āna- hacchē suspaṣṭa ārabī bhāṣā
Surah An-Nahl, Verse 103
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَا يَهۡدِيهِمُ ٱللَّهُ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Niścaẏa yārā āllāhra āẏāta samūhē īmāna ānē nā, tādērakē āllāh hidāẏāta karabēna nā ēbaṁ tādēra jan'ya raẏēchē yantraṇādaẏaka śāsti
Surah An-Nahl, Verse 104
إِنَّمَا يَفۡتَرِي ٱلۡكَذِبَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
Yārā āllāhra āẏātasamūhē īmāna ānē nā, tārā'i tō śudhu mithyā raṭanā karē, āra tārā'i mithyābādī
Surah An-Nahl, Verse 105
مَن كَفَرَ بِٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِهِۦٓ إِلَّا مَنۡ أُكۡرِهَ وَقَلۡبُهُۥ مُطۡمَئِنُّۢ بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَٰكِن مَّن شَرَحَ بِٱلۡكُفۡرِ صَدۡرٗا فَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Kē'u tāra īmāna ānāra para āllāhra sāthē kupharī karalē ēbaṁ kupharīra jan'ya hr̥daẏa unmukta rākhalē tāra upara āpatita habē āllāhra gayaba ēbaṁ tāra jan'ya raẏēchē mahāśāsti [1]; tabē tāra jan'ya naẏa, yākē kupharīra jan'ya bādhya [2] karā haẏa kintu tāra citta īmānē abicalita
Surah An-Nahl, Verse 106
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Ēṭā ē jan'yē yē, tārā duniẏāra jībanakē ākhirātēra upara prādhān'ya dēẏa. Āra āllāh kāphira sampradāẏakē hidāẏāta karēna nā
Surah An-Nahl, Verse 107
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
Ērā'i tārā, āllāh yādēra antara, kāna ō cōkha mōhara karē diẏēchēna. Āra tārā'i gāphila
Surah An-Nahl, Verse 108
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Niḥsandēha, niścita yē, tārā'i ākhirātē habē kṣatigrastha
Surah An-Nahl, Verse 109
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ هَاجَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا فُتِنُواْ ثُمَّ جَٰهَدُواْ وَصَبَرُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
Tārapara yārā niryātita ha'ōẏāra para hijarata karē, parē jihāda karē ēbaṁ dhairya dhāraṇa karē, niścaẏa āpanāra raba ē sabēra para, tādēra prati parama kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 110
۞يَوۡمَ تَأۡتِي كُلُّ نَفۡسٖ تُجَٰدِلُ عَن نَّفۡسِهَا وَتُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Smaraṇa karuna sē dinakē, yēdina pratyēka byakti ātmapakṣa samarthana yukti-tarka niẏē upasthita habē ēbaṁ pratyēkakē sē yē āmala karēchē tā paripūrṇarūpē dēẏā habē ēbaṁ tādēra prati yuluma karā habē nā
Surah An-Nahl, Verse 111
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا قَرۡيَةٗ كَانَتۡ ءَامِنَةٗ مُّطۡمَئِنَّةٗ يَأۡتِيهَا رِزۡقُهَا رَغَدٗا مِّن كُلِّ مَكَانٖ فَكَفَرَتۡ بِأَنۡعُمِ ٱللَّهِ فَأَذَٰقَهَا ٱللَّهُ لِبَاسَ ٱلۡجُوعِ وَٱلۡخَوۡفِ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Āra āllāh dr̥ṣṭānta dicchēna ēka janapadēra [1] yā chila nirāpada ō niścinta, yēkhānē āsata sabadika thēkē tāra pracura jībanōpakaraṇa. Tārapara sē āllāhra anugraha asbīkāra karala [2], phalē tārā yā karata sē jan'ya āllāh sēṭākē āsbāda grahaṇa karālēna kṣudhā ō bhītira ācchādanēra
Surah An-Nahl, Verse 112
وَلَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡهُمۡ فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
Āra abaśya'i tādēra kāchē ēsēchilēna ēka rāsūla tādēra'i madhya thēkē [1], kintu tārā tāra prati mithyārōpa karēchila. Phalē śāsti tādērakē grāsa karala ēmatābasthāẏa yē, tārā chila yulumakārī
Surah An-Nahl, Verse 113
فَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَٱشۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
Ata'ēba āllāh tōmādērakē hālāla ō pabitra yē riyaka diẏēchēna tā thēkē tōmarā khā'ō ēbaṁ āllāhra anugrahēra jan'ya kr̥tajñatā prakāśa kara, yadi tōmarā śudhu tām̐ra'i ibādāta karē thāka
Surah An-Nahl, Verse 114
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āllāh tō śudhu mr̥ta jantu, rakta, śūkara-mānsa ēbaṁ yā yabēhakālē āllāhra paribartē an'yēra nāma nēẏā haẏēchē tā-i tōmādēra jan'ya hārāma karēchēna [1], kintu kē'u abādhya bā sīmālaṅghanakārī nā haẏē anan'yōpāẏa halē āllāh tō kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 115
وَلَا تَقُولُواْ لِمَا تَصِفُ أَلۡسِنَتُكُمُ ٱلۡكَذِبَ هَٰذَا حَلَٰلٞ وَهَٰذَا حَرَامٞ لِّتَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
Āra tōmādēra jihbā mithyā ārōpa karē balē āllāhra prati mithyā raṭanā karāra jan'ya tōmarā balō nā, ‘ēṭā hālāla ēbaṁ ēṭā hārāma [1]’. Niścaẏa yārā āllāhra upara mithyā raṭāẏa, saphalakāma habē nā
Surah An-Nahl, Verse 116
مَتَٰعٞ قَلِيلٞ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Tādēra sukha-sambhōga sāmān'ya'i ēbaṁ tādēra jan'ya raẏēchē yantraṇādaẏaka śāsti
Surah An-Nahl, Verse 117
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا مَا قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُۖ وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Āra yārā iẏāhūdī haẏēchē āmarā tō śudhu tā-i hārāma karēchi (tādēra upara) yā āpanāra kāchē āmarā āgē ullēkha karēchi [1]. Āra āmarā tādēra upara yuluma karini, kintu tārā'i yuluma karata nijēdēra prati
Surah An-Nahl, Verse 118
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٌ
Yārā ajñatābaśata mandakāja karē, tārā parē ta'ōbā karalē ō nijēdērakē sanśōdhana karalē tādēra jan'ya āpanāra raba abaśya'i ati kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah An-Nahl, Verse 119
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ كَانَ أُمَّةٗ قَانِتٗا لِّلَّهِ حَنِيفٗا وَلَمۡ يَكُ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Niścaẏa ibarāhīma chilēna ēka ‘um'māta’ [1], āllāhra ēkānta anugata, ēkaniṣṭha [2] ēbaṁ tini chilēna nā muśarikadēra antarbhukta
Surah An-Nahl, Verse 120
شَاكِرٗا لِّأَنۡعُمِهِۚ ٱجۡتَبَىٰهُ وَهَدَىٰهُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
tini chilēna āllāhra anugrahēra jan'ya kr̥tajña; āllāh tām̐kē manōnīta karēchēna ēbaṁ tām̐kē paricālita karēchilēna sarala pathē
Surah An-Nahl, Verse 121
وَءَاتَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āra āmarā tām̐kē duniẏāẏa diẏēchilāma maṅgala. Āra niścaẏa tini ākhirātē saṯkarmaparāẏaṇadēra dalabhukta
Surah An-Nahl, Verse 122
ثُمَّ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ أَنِ ٱتَّبِعۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Tārapara āmarā āpanāra prati ōhī karalāma yē, ‘āpani ēkaniṣṭha ibarāhīmēra millāta -ādarśa- anusaraṇa karuna ēbaṁ tini muśarikadēra antarbhukta chilēna nā
Surah An-Nahl, Verse 123
إِنَّمَا جُعِلَ ٱلسَّبۡتُ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Śanibāra pālana tō śudhu tādēra jan'ya bādhyatāmūlaka karā haẏēchila, yārā ē sambandhē matabhēda karēchē. Āra yē biṣaẏē tārā matabhēda karata āpanāra raba tō abaśya'i kiẏāmatēra dina sē biṣaẏē tādēra bicāra- mīmānsā karē dēbēna
Surah An-Nahl, Verse 124
ٱدۡعُ إِلَىٰ سَبِيلِ رَبِّكَ بِٱلۡحِكۡمَةِ وَٱلۡمَوۡعِظَةِ ٱلۡحَسَنَةِۖ وَجَٰدِلۡهُم بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
Āpani mānuṣakē dā’ōẏāta [1] dina āpanāra rabēra pathē hikamata [2] ō sadupadēśa [3] dbārā ēbaṁ tādēra sāthē tarka karabēna uttama panthāẏa [4]. Niścaẏa āpanāra raba, tām̐ra patha chēṛē kē bipathagāmī haẏēchē, sē sambandhē tini bēśi jānēna ēbaṁ kārā saṯpathē āchē tā'ō tini bhālabhābē'i jānēna
Surah An-Nahl, Verse 125
وَإِنۡ عَاقَبۡتُمۡ فَعَاقِبُواْ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبۡتُم بِهِۦۖ وَلَئِن صَبَرۡتُمۡ لَهُوَ خَيۡرٞ لِّلصَّـٰبِرِينَ
Āra yadi tōmarā śāsti dā'ō [1], tabē ṭhika tatakhāni śāsti dēbē yatakhāni an'yāẏa tōmādēra prati karā haẏēchē. Tabē tōmarā dhairya dhāraṇa karalē dhairyaśīladēra jan'ya sēṭā abaśya'i uttama
Surah An-Nahl, Verse 126
وَٱصۡبِرۡ وَمَا صَبۡرُكَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُ فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
Āra āpani dhairya dhāraṇa karuna [1], āpanāra dhairya tō āllāhra'i sāhāyyē. Āra āpani tādēra jan'ya duḥkha karabēna nā ēbaṁ tādēra ṣaṛayantrē āpani manaḥkṣuṇna'ō habēna nā
Surah An-Nahl, Verse 127
إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّٱلَّذِينَ هُم مُّحۡسِنُونَ
Niścaẏa āllāh tādēra saṅgē āchēna yārā tāka'ōẏā abalambana karē ēbaṁ yārā muhasina
Surah An-Nahl, Verse 128