Surah An-Noor - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
سُورَةٌ أَنزَلۡنَٰهَا وَفَرَضۡنَٰهَا وَأَنزَلۡنَا فِيهَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لَّعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
meya paricchēdayaki. api eya pahaḷa kaḷemu. tavada api eya ( num̆balā udesā) niyōgayak kaḷemu. tavada num̆balā menehi kaḷa hæki vanu piṇisa api ehi pæhædili vadan pahaḷa kaḷemu
Surah An-Noor, Verse 1
ٱلزَّانِيَةُ وَٱلزَّانِي فَٱجۡلِدُواْ كُلَّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا مِاْئَةَ جَلۡدَةٖۖ وَلَا تَأۡخُذۡكُم بِهِمَا رَأۡفَةٞ فِي دِينِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ وَلۡيَشۡهَدۡ عَذَابَهُمَا طَآئِفَةٞ مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
kāma apacārayē yeduṇu kāntāva hā kāma apacārayē yeduṇu pirimiyā yana dedenāgen sǣma kenekuṭama kasa pahara siyayak bægin num̆balā kasapahara denu. num̆balā allāh piḷiban̆da va hā paramānta dinaya piḷiban̆da va viśvāsa karamin siṭiyehu nam allāhgē nītiya tuḷa ovun dedenā piḷiban̆da kisidu anukampāvak num̆balā va grahaṇaya nokaḷa yutuya. ovun dedenāṭa dena dan̆ḍuvamehi deviyan piḷiban̆da viśvāsaya tæbūvangen pirisak sākṣi lesa siṭiya yutuyi
Surah An-Noor, Verse 2
ٱلزَّانِي لَا يَنكِحُ إِلَّا زَانِيَةً أَوۡ مُشۡرِكَةٗ وَٱلزَّانِيَةُ لَا يَنكِحُهَآ إِلَّا زَانٍ أَوۡ مُشۡرِكٞۚ وَحُرِّمَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
kāma apācārayē yeduṇu pirimiyā kāma apacārayē yeduṇa kāntāvaku hō deviyanṭa ādēśa tæbū kāntāvaku misa vivāha kara noganiyi. tavada kāma apacārayē yeduṇu kāntāva vana æya va kāma apacārayē yeduṇu pirimiyeku hō deviyanṭa ādēśa tæbū ayaku misa vivāha kara noganiyi. evænnak deviyan kerehi viśvāsaya tæbūvanṭa tahanam karanu læbūvaki
Surah An-Noor, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ثُمَّ لَمۡ يَأۡتُواْ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَ فَٱجۡلِدُوهُمۡ ثَمَٰنِينَ جَلۡدَةٗ وَلَا تَقۡبَلُواْ لَهُمۡ شَهَٰدَةً أَبَدٗاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
pativata rakina kāntāvanṭa cōdanā ella koṭa pasu va sākṣikaruvan siv deneku ovuhu rægena noāvē nam eviṭa num̆balā ovunaṭa kasapaharaval asūvak pahara denu. kisiviṭeka ovun san̆dahā kisidu sākṣiyak num̆balā piḷinoganu. tavada ovuhumaya pāpatarayō
Surah An-Noor, Verse 4
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
namut inpasu va paścāttāpayē nirata vī hæḍagæsuṇu aya hæraya. eviṭa niyata vaśayenma allāh ati kṣamāśīlīya. mahā karuṇānvitayāṇanya
Surah An-Noor, Verse 5
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ أَزۡوَٰجَهُمۡ وَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ شُهَدَآءُ إِلَّآ أَنفُسُهُمۡ فَشَهَٰدَةُ أَحَدِهِمۡ أَرۡبَعُ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ovungē birindǣvarunṭa apavāda ella koṭa ovunaṭa ovun hæra venat sākṣikaruvan novī nam ovun ek ayakugē sākṣiya vanuyē taman satyavādīn aturin yæyi allāh mata divurā sivvarak sākṣi dærīmaya
Surah An-Noor, Verse 6
وَٱلۡخَٰمِسَةُ أَنَّ لَعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كَانَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
tavada taman mūsāvādīn aturin nam taman veta allāhgē śāpaya atvēvā yæyi pasvæni varaṭa sākṣi dærīmaya
Surah An-Noor, Verse 7
وَيَدۡرَؤُاْ عَنۡهَا ٱلۡعَذَابَ أَن تَشۡهَدَ أَرۡبَعَ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
niyata vaśayenma ohu musāvādīn aturin yæyi æya allāh mata sivvarak sākṣi dærīmen (æyaṭa himi vana) ema dan̆ḍuvama æyagen ivat veyi
Surah An-Noor, Verse 8
وَٱلۡخَٰمِسَةَ أَنَّ غَضَبَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَآ إِن كَانَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
tavada ohu (tama sæmiyā) satyavādīn aturin nam taman veta allāhgē udahasa ætivēvā! yæyi pasvæni varaṭa (æya) sākṣi dærīmaya
Surah An-Noor, Verse 9
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ تَوَّابٌ حَكِيمٌ
num̆balā mata allāhgē bhāgyaya hā ohugē karuṇāva novī nam (eya ketaram abhāgyayak da) tavada niyata vaśayenma allāh ati kṣamāśīlīya. mahā pragnāvantaya
Surah An-Noor, Verse 10
إِنَّ ٱلَّذِينَ جَآءُو بِٱلۡإِفۡكِ عُصۡبَةٞ مِّنكُمۡۚ لَا تَحۡسَبُوهُ شَرّٗا لَّكُمۖ بَلۡ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ لِكُلِّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُم مَّا ٱكۡتَسَبَ مِنَ ٱلۡإِثۡمِۚ وَٱلَّذِي تَوَلَّىٰ كِبۡرَهُۥ مِنۡهُمۡ لَهُۥ عَذَابٌ عَظِيمٞ
niyata vaśayenma apavādaya rægena āvē num̆balā aturin vū pirisaki. num̆balāṭa eya napurak yæyi num̆balā nositanu. næta, eya num̆balāṭa yahapataki. ovun aturin sǣma kenekuṭama taman pāpayen upayā gat dǣ satuya. ovun aturin ehi bahutarayak pavarā gat ayaṭa mahat vū vēdanāvak viya
Surah An-Noor, Verse 11
لَّوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ ظَنَّ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بِأَنفُسِهِمۡ خَيۡرٗا وَقَالُواْ هَٰذَآ إِفۡكٞ مُّبِينٞ
num̆balā eya æsū viṭa deviyan piḷiban̆da viśvāsaya tæbū puruṣayin hā deviyan piḷiban̆da viśvāsaya tæbū kāntāvan taman piḷiban̆da yahapatak sitā meya pæhædili apavādayak yæyi pævasiya yutu novēda
Surah An-Noor, Verse 12
لَّوۡلَا جَآءُو عَلَيۡهِ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَۚ فَإِذۡ لَمۡ يَأۡتُواْ بِٱلشُّهَدَآءِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ عِندَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
ē veta sākṣikaruvan siv deneku ovuhu gena ā yutu novēda? esē ema sākṣikaruvan ovun nogena ā viṭa allāh abiyasa ovuhumaya musāvādīhū
Surah An-Noor, Verse 13
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ لَمَسَّكُمۡ فِي مَآ أَفَضۡتُمۡ فِيهِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
melovehi hā matu lovehi allāhgē anugrahaya hā ohugē karuṇāva num̆balā veta novī nam kavara viṣayak sambandhayen num̆balā katā kaḷehu da ehi mahat vū dan̆ḍuvama num̆balā sparśa karannaṭa tibuṇi
Surah An-Noor, Verse 14
إِذۡ تَلَقَّوۡنَهُۥ بِأَلۡسِنَتِكُمۡ وَتَقُولُونَ بِأَفۡوَاهِكُم مَّا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ وَتَحۡسَبُونَهُۥ هَيِّنٗا وَهُوَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمٞ
num̆balāgē divaval valin num̆balā eya deḍū avasthāva sihipat karanu. num̆balāṭa kavara deyak piḷiban̆da dænuma nomættē da eya num̆balā num̆balāgē mukhaval valin pavasannehuya. tavada num̆balā eya suḷu deyak lesa sitannehuya. namut eya allāh abiyasa ati bihisuṇuya
Surah An-Noor, Verse 15
وَلَوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ قُلۡتُم مَّا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّتَكَلَّمَ بِهَٰذَا سُبۡحَٰنَكَ هَٰذَا بُهۡتَٰنٌ عَظِيمٞ
num̆balā eyaṭa savan dun avasthāvē, ‘mē gæna api katā kirīmaṭa apaṭa sudusu novē. (allāh) oba suviśuddhaya. meya atimahat apavādayak yæ’yi num̆balā pavasannaṭa tibuṇā novē da
Surah An-Noor, Verse 16
يَعِظُكُمُ ٱللَّهُ أَن تَعُودُواْ لِمِثۡلِهِۦٓ أَبَدًا إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
num̆balā deviyan kerehi viśvāsaya tæbūvan lesa siṭiyehu nam mevæni deyakaṭa num̆balā nævata kisiviṭaka hærīmen væḷækvīmaṭa allāh num̆balāṭa upades deyi
Surah An-Noor, Verse 17
وَيُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۚ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
tavada allāh num̆balāṭa ema vadan pæhædili karayi. tavada allāh sarva gnānī mahā pragnāvantaya
Surah An-Noor, Verse 18
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحِبُّونَ أَن تَشِيعَ ٱلۡفَٰحِشَةُ فِي ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
niyata vaśayenma viśvāsa kaḷavun atara apacāraya pætirīma gæna priya karannan vanāhi ovunaṭa melova hā matu lova vēdanīya dan̆ḍuvamak æta. tavada allāh danī. namut num̆balā nodannehuya
Surah An-Noor, Verse 19
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
num̆balā veta allāhgē anugrahaya hā ohugē karuṇāva novī nam (num̆balā vināśa vannaṭa tibuṇi.) namut niyata vaśayenma allāh sānukampita mahā karuṇānvitaya
Surah An-Noor, Verse 20
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ وَمَن يَتَّبِعۡ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَإِنَّهُۥ يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۚ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ مَا زَكَىٰ مِنكُم مِّنۡ أَحَدٍ أَبَدٗا وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُزَكِّي مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā ṣeyitāngē piyavara val anugamanaya nokaranu. tavada kavareku ṣeyitāngē piyavara anugamanaya karannē da eviṭa ohu aśīlācāra dǣ hā piḷikul sahagata dǣ niyōga karannēya. tavada num̆balā veta allāhgē anugrahaya saha ohugē karuṇāva novī nam num̆balā aturin kisivaku hō pivituru novanu æta. namut allāh ohu abhimata karana aya pivituru karayi. tavada allāh sarva śrāvaka sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 21
وَلَا يَأۡتَلِ أُوْلُواْ ٱلۡفَضۡلِ مِنكُمۡ وَٱلسَّعَةِ أَن يُؤۡتُوٓاْ أُوْلِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَلۡيَعۡفُواْ وَلۡيَصۡفَحُوٓاْۗ أَلَا تُحِبُّونَ أَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
samīpa gnātīnṭa, diḷindanṭa, allāhgē mārgayē nikma giyavunṭa nodena bavaṭa num̆balā aturin bhāgya sampannayin hā vastuva ættan divuriya noyutuya. (ovunaṭa) ovuhu samāva detvā ! tavada (ē gæna)nosaḷakā haritvā! allāh num̆balāṭa samāva dīma gæna num̆balā priya nokarannehu da? tavada allāh atikṣamāśīlīya. mahā karuṇānvitaya
Surah An-Noor, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡغَٰفِلَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ لُعِنُواْ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
niyata vaśayenma deviyan kerehi viśvāsaya tabana, ahiṁsaka, pativata rakina kāntāvanhaṭa avalāda pavasannan vanāhi ovun melova hā matu lova śāpa karanu læbūvanya. tavada ovunaṭa mahat vū dan̆ḍuvamak æta
Surah An-Noor, Verse 23
يَوۡمَ تَشۡهَدُ عَلَيۡهِمۡ أَلۡسِنَتُهُمۡ وَأَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ovun karamin siṭi dǣ hētuven ovungē divaval da ovungē at da ovungē pāda da ovunaṭa erehi va edina sākṣi daranu æta
Surah An-Noor, Verse 24
يَوۡمَئِذٖ يُوَفِّيهِمُ ٱللَّهُ دِينَهُمُ ٱلۡحَقَّ وَيَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ ٱلۡمُبِينُ
edina ovun gæna sæbǣ viniścaya allāh ovunaṭa pūrṇa va pirinamayi. niyata vaśayenma allāh vanāhi ohumaya pæhædili satyaya vanuyē yæyi ovuhu dæna ganu æta
Surah An-Noor, Verse 25
ٱلۡخَبِيثَٰتُ لِلۡخَبِيثِينَ وَٱلۡخَبِيثُونَ لِلۡخَبِيثَٰتِۖ وَٱلطَّيِّبَٰتُ لِلطَّيِّبِينَ وَٱلطَّيِّبُونَ لِلطَّيِّبَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مُبَرَّءُونَ مِمَّا يَقُولُونَۖ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
asabhya kāntāvō asabhya puruṣayin san̆dahā veti. asabhya puruṣayō asabhya kāntāvan san̆dahā veti. tavada dæhæmi kāntāvō dæhæmi puruṣayin san̆dahā veti. dæhæmi puruṣayō dæhæmi kāntāvan san̆dahā veti. ovuhu ovun pavasana dæyin nidos vūvō veti. ovunaṭa samāva da gauravanīya pōṣaṇaya da æta
Surah An-Noor, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ بُيُوتِكُمۡ حَتَّىٰ تَسۡتَأۡنِسُواْ وَتُسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَهۡلِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balāgē nives novana nives valaṭa num̆balā avasara patā ehi væsiyanṭa num̆balā salām pavasana tek ætuḷu novanu. eya num̆balāṭa śrēṣṭhaya. num̆balā menehi kaḷa hæki vanu piṇisa
Surah An-Noor, Verse 27
فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فِيهَآ أَحَدٗا فَلَا تَدۡخُلُوهَا حَتَّىٰ يُؤۡذَنَ لَكُمۡۖ وَإِن قِيلَ لَكُمُ ٱرۡجِعُواْ فَٱرۡجِعُواْۖ هُوَ أَزۡكَىٰ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
ehi kisivaku hō num̆balā noduṭuvē nam num̆balāṭa avasara denu labana tek ehi num̆balā ætuḷu novanu. num̆balā hærī yanu. yæyi num̆balāṭa kiyanu læbuvē nam eviṭa num̆balā hærī yanu. eya num̆balāṭa vaḍāt pivituruya. tavada num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va allāh sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 28
لَّيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ مَسۡكُونَةٖ فِيهَا مَتَٰعٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
num̆balāṭa avaśyatā æti ehi kisivaku vāsaya nokarana nives valaṭa num̆balā ætuḷu vīma num̆balā kerehi varadak novē. tavada num̆balā heḷi karana dǣ da num̆balā vasan karana dǣ da allāh daniyi
Surah An-Noor, Verse 29
قُل لِّلۡمُؤۡمِنِينَ يَغُضُّواْ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِمۡ وَيَحۡفَظُواْ فُرُوجَهُمۡۚ ذَٰلِكَ أَزۡكَىٰ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
deviyan gæna viśvāsa karana puruṣayinhaṭa ovungē bælma pahata heḷana menda ovungē liṁgēndriyan ārakṣā karana men da num̆ba pavasanu. eya ovunaṭa vaḍāt pivituru vanu æta. niyata vaśayenma allāh num̆balā sidu karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantaya
Surah An-Noor, Verse 30
وَقُل لِّلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَغۡضُضۡنَ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِنَّ وَيَحۡفَظۡنَ فُرُوجَهُنَّ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا مَا ظَهَرَ مِنۡهَاۖ وَلۡيَضۡرِبۡنَ بِخُمُرِهِنَّ عَلَىٰ جُيُوبِهِنَّۖ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا لِبُعُولَتِهِنَّ أَوۡ ءَابَآئِهِنَّ أَوۡ ءَابَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآئِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ أَخَوَٰتِهِنَّ أَوۡ نِسَآئِهِنَّ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّ أَوِ ٱلتَّـٰبِعِينَ غَيۡرِ أُوْلِي ٱلۡإِرۡبَةِ مِنَ ٱلرِّجَالِ أَوِ ٱلطِّفۡلِ ٱلَّذِينَ لَمۡ يَظۡهَرُواْ عَلَىٰ عَوۡرَٰتِ ٱلنِّسَآءِۖ وَلَا يَضۡرِبۡنَ بِأَرۡجُلِهِنَّ لِيُعۡلَمَ مَا يُخۡفِينَ مِن زِينَتِهِنَّۚ وَتُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ جَمِيعًا أَيُّهَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
deviyan kerehi viśvāsa tæbū kāntāvanhaṭa ovungē bælma pahata heḷana men da ovungē liṁgēndriyan ārakṣā karana menda ovungē alaṁkārayan ehi matu piṭin penena dǣ hæra venekak heḷi nokarana men da ovungē ḷæma pæti mataṭa ovungē moṭṭækkiliya damana men da num̆ba pavasanu. tavada ovungē alaṁkāraya ovungē svāmipuruṣayinṭa hō ovungē piyavarunṭa hō ovungē svāmipuruṣayingē piyavarunṭa hō ovungē daruvanṭa hō ovungē svāmipuruṣayingē daruvanṭa hō ovungē sahōdarayinṭa hō ovungē sahōdarayingē daruvanṭa hō ovungē kāntāvanṭa hō ovungē dakuṇat himikaragat ayaṭa hō pirimin aturin kāmāśāvakin tora va upasthāna karannanṭa hō strīngē rahasya pedes gæna (kāmāśāvak) matu novana daruvanṭa misa venat kisivakuṭa heḷi nokaḷa yutuya. tavada ovungē alaṁkārayen ovun san̆gavana dǣ danvā siṭinu piṇisa ovungē pāda nogæsiya yutuya. tavada ahō deviyan kerehi viśvāsa tæbūvani! num̆balā jaya læbiya hæki vanu piṇisa num̆balā siyalla paścāttāpa vī allāh veta næm̆buru vanu
Surah An-Noor, Verse 31
وَأَنكِحُواْ ٱلۡأَيَٰمَىٰ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰلِحِينَ مِنۡ عِبَادِكُمۡ وَإِمَآئِكُمۡۚ إِن يَكُونُواْ فُقَرَآءَ يُغۡنِهِمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
tavada num̆balā aturin avivāhakayinṭa saha num̆balāgē vahalun hā num̆balāgē vahaliyan aturin dæhæmiyanṭa num̆balā vivāha kara denu. ovun diḷin̆dun nam allāh tama bhāgyayen ovun pohosat karanu æta. tavada allāh sarva vyāpakaya. sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 32
وَلۡيَسۡتَعۡفِفِ ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ نِكَاحًا حَتَّىٰ يُغۡنِيَهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱلَّذِينَ يَبۡتَغُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِمَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَكَاتِبُوهُمۡ إِنۡ عَلِمۡتُمۡ فِيهِمۡ خَيۡرٗاۖ وَءَاتُوهُم مِّن مَّالِ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ ءَاتَىٰكُمۡۚ وَلَا تُكۡرِهُواْ فَتَيَٰتِكُمۡ عَلَى ٱلۡبِغَآءِ إِنۡ أَرَدۡنَ تَحَصُّنٗا لِّتَبۡتَغُواْ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَن يُكۡرِههُّنَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ مِنۢ بَعۡدِ إِكۡرَٰهِهِنَّ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
vivāhaya san̆dahā (yamak) nolabannan allāh ohugē anugrahayen ovun pohosat karavana tek pativata rækiya yutuya. num̆balāgē dakuṇat himikaragat (hevat num̆balāgē pālanaya yaṭatē siṭina vahal) aya aturin (nidahasbhāvaya) liyannaṭa apēkṣā karannanṭa ovun atara yahapata ætæyi dannehu nam ovunaṭa num̆balā (nidahasbhāvaya) liyā denu. num̆balāṭa pirinæmū allāhgē dhanayen num̆balā ovunaṭa pirinamanu. num̆balā melova jīvitayē sampata soyanu piṇisa pativata rakinnaṭa sitū vahal taruṇiyan apacāraya veta bala nokaranu. tavada kavareku ovunaṭa bala karannē nam esē ovunaṭa bala kirīmen pasu va da niyata vaśayenma allāh ati kṣamāśīlī mahākaruṇānvitaya
Surah An-Noor, Verse 33
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖ وَمَثَلٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
tavada sæbævinma api num̆balā veta pæhædili karannā vū vadan da num̆balāṭa pera ikut va giyavun piḷiban̆da upamā da biya bætimatunhaṭa upades da pahaḷa kaḷemu
Surah An-Noor, Verse 34
۞ٱللَّهُ نُورُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ مَثَلُ نُورِهِۦ كَمِشۡكَوٰةٖ فِيهَا مِصۡبَاحٌۖ ٱلۡمِصۡبَاحُ فِي زُجَاجَةٍۖ ٱلزُّجَاجَةُ كَأَنَّهَا كَوۡكَبٞ دُرِّيّٞ يُوقَدُ مِن شَجَرَةٖ مُّبَٰرَكَةٖ زَيۡتُونَةٖ لَّا شَرۡقِيَّةٖ وَلَا غَرۡبِيَّةٖ يَكَادُ زَيۡتُهَا يُضِيٓءُ وَلَوۡ لَمۡ تَمۡسَسۡهُ نَارٞۚ نُّورٌ عَلَىٰ نُورٖۚ يَهۡدِي ٱللَّهُ لِنُورِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَ لِلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāh ahashi hā mahapoḷovē ālōkayayi. ohugē ālōkayaṭa upamāva pahanak æti kuharayak meni. ema pahana paḷin̆guvak tuḷaya. ema paḷin̆gu va bæbaḷena taruvak meni. abhivṛddhimat oliv gasin davālanu labannaki. eya nægenahira desaṭa hō baṭahira desaṭa hō ayat næta. ginna e(ma tela) sparśa nokaḷa da eya ālōkaya vihiduvayi. ālōkaya mata ālōkayayi. allāh abhimata karana ayaṭa ema ālōkaya vetaṭa maga penvayi. janayāṭa mema upamāvan allāh gena hæra pānnēya. tavada allāh siyalu dǣ piḷiban̆da sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 35
فِي بُيُوتٍ أَذِنَ ٱللَّهُ أَن تُرۡفَعَ وَيُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ يُسَبِّحُ لَهُۥ فِيهَا بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ
(allāhgē) nives tuḷa ohugē nāmaya us han̆ḍin pavasanu labannaṭat ehi menehi karanu labannaṭat allāh avasara dunnēya. ehi udē savasa ohu va suviśuddha karati
Surah An-Noor, Verse 36
رِجَالٞ لَّا تُلۡهِيهِمۡ تِجَٰرَةٞ وَلَا بَيۡعٌ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَإِقَامِ ٱلصَّلَوٰةِ وَإِيتَآءِ ٱلزَّكَوٰةِ يَخَافُونَ يَوۡمٗا تَتَقَلَّبُ فِيهِ ٱلۡقُلُوبُ وَٱلۡأَبۡصَٰرُ
allāh menehi kirīmen da salātaya vidhimat va iṭu kirīmen da sakāt pirinæmīmen da (tama) vyāpāraya hō ganu denuva hō ovun venatakaṭa yomu nokaḷa minisunya (udē savasa suviśuddha karanuyē). ehi hadavat hā dṛṣṭīn peraḷena dinayakaṭa ovuhu biya veti
Surah An-Noor, Verse 37
لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
eya ovun sidu kaḷa vaḍāt alaṁkāra dǣ san̆dahā allāh pratiphala pirinæmīma piṇisat ohugē anugrahaya tuḷin ovunaṭa adhika karanu piṇisatya. tavada allāh abhimata karana ayaṭa gaṇanayakin torava pōṣaṇaya karayi
Surah An-Noor, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَسَرَابِۭ بِقِيعَةٖ يَحۡسَبُهُ ٱلظَّمۡـَٔانُ مَآءً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَهُۥ لَمۡ يَجِدۡهُ شَيۡـٔٗا وَوَجَدَ ٱللَّهَ عِندَهُۥ فَوَفَّىٰهُ حِسَابَهُۥۗ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
deviyan pratikṣēpa kaḷavun vanāhi ovungē kriyāvan kāntārayē æti mirin̆guvakaṭa samānaya. pipāsitayā eya jalaya yæyi sitayi. namut ohu ehi pæmiṇi viṭa ohu eya kisivak lesa nodakinu æta. tavada ohu ehi allāh va dakiyi. ohugē viniścaya allāh sampūrṇa kaḷēya. tavada allāh viniścaya kirīmehi itā vēgavatya
Surah An-Noor, Verse 39
أَوۡ كَظُلُمَٰتٖ فِي بَحۡرٖ لُّجِّيّٖ يَغۡشَىٰهُ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ سَحَابٞۚ ظُلُمَٰتُۢ بَعۡضُهَا فَوۡقَ بَعۡضٍ إِذَآ أَخۡرَجَ يَدَهُۥ لَمۡ يَكَدۡ يَرَىٰهَاۗ وَمَن لَّمۡ يَجۡعَلِ ٱللَّهُ لَهُۥ نُورٗا فَمَا لَهُۥ مِن نُّورٍ
esē nætahot gæm̆buru muhudehi pavatina andhakārayan meni. īṭa ihaḷin raḷak eya āvaraṇaya karayi. īṭa ihaḷin tavat raḷaki. īṭa ihaḷin valākulaki. andhakārayan ēvāyehi samaharak samaharakaṭa ihaḷin pavatī. ohu tama ata bæhæra kaḷa da ohuṭa eya dæka gata nohæki veyi. tavada allāh kavarekuṭa ālōkaya æti nokarannē da eviṭa kisidu ālōkayak ohuṭa nomæta
Surah An-Noor, Verse 40
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلطَّيۡرُ صَـٰٓفَّـٰتٖۖ كُلّٞ قَدۡ عَلِمَ صَلَاتَهُۥ وَتَسۡبِيحَهُۥۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
ahashi hā mahapoḷovē æti dǣ da taṭu vihiduvā gat pakṣīn da niyata vaśayenma allāh vana ohu va suviśuddha karana vaga num̆ba noduṭuvehida? ohugē næmaduma hā ohu suviśuddha kirīma sambandhayen sǣma kenekuma danī. tavada allāh ovun sidu karana dǣ piḷiban̆da va sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 41
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
ahashi hā mahapoḷovehi ādhipatyaya allāh satuya. tavada gamanāntaya allāh vetaya
Surah An-Noor, Verse 42
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُزۡجِي سَحَابٗا ثُمَّ يُؤَلِّفُ بَيۡنَهُۥ ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ رُكَامٗا فَتَرَى ٱلۡوَدۡقَ يَخۡرُجُ مِنۡ خِلَٰلِهِۦ وَيُنَزِّلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن جِبَالٖ فِيهَا مِنۢ بَرَدٖ فَيُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ وَيَصۡرِفُهُۥ عَن مَّن يَشَآءُۖ يَكَادُ سَنَا بَرۡقِهِۦ يَذۡهَبُ بِٱلۡأَبۡصَٰرِ
allāh valākuḷu semin gaman karavā pasu va ē atara amuṇā pasu va eya ekin eka mata pihiṭana sē pat karayi. eviṭa ē aturin bæhæra vana varṣāva num̆ba dakinu æta. ahasin ehi æti (valākuḷu) kan̆du tuḷin sīta hima ohu pahaḷa karayi. eviṭa eya ohu abhimata karana ayaṭa labannaṭa salasvana atara ohu abhimata karana ayagen eya haravā yavayi. ehi akuṇu eḷiya dṛṣṭīn pæhæra gannāk men veyi
Surah An-Noor, Verse 43
يُقَلِّبُ ٱللَّهُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
allāh rātriya hā dahavala peraḷayi. niyata vaśayenma dṛṣṭīn ættan haṭa ehi pāḍamak æta
Surah An-Noor, Verse 44
وَٱللَّهُ خَلَقَ كُلَّ دَآبَّةٖ مِّن مَّآءٖۖ فَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ بَطۡنِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ رِجۡلَيۡنِ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰٓ أَرۡبَعٖۚ يَخۡلُقُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
tavada allāh siyalu satvayin jalayen mævvēya. enam ovun aturin udaraya mata baḍa gā gaman karannan veti. tavada ovun aturin depā mata gaman karannan da veti. tavada ovun aturin sivpā mata gaman karannan da veti. allāh abhimata karana dǣ mavannēya. niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ kerehi śaktiya ættāya
Surah An-Noor, Verse 45
لَّقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖۚ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
tavada api pæhædili vadan sæbævinma pahaḷa kaḷemu. tavada allāh ohu abhimata karana ayaṭa ṛju māvata veta maga penvanu æta
Surah An-Noor, Verse 46
وَيَقُولُونَ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلرَّسُولِ وَأَطَعۡنَا ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
api allāh hā (rasūlvarayā) paṇiviḍakaru gæna viśvāsa kaḷemu. tavada api avanata vūyemu yæyi ovuhu pavasati. in anaturu va ovungen pirisak hærī giyēya. ovuhu deviyan kerehi viśvāsaya tæbūvan noveti
Surah An-Noor, Verse 47
وَإِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُم مُّعۡرِضُونَ
allāh veta hā ohugē (rasūlvarayā) paṇiviḍakaru veta ovun atara ohu tīndu denu vas ovun ærayum karanu læbū viṭa ovungen pirisak piṭu pā yannan vūha
Surah An-Noor, Verse 48
وَإِن يَكُن لَّهُمُ ٱلۡحَقُّ يَأۡتُوٓاْ إِلَيۡهِ مُذۡعِنِينَ
tavada niyamaya ovunaṭa vī nam ovuhu yaṭat vūvan lesa ohu veta pæmiṇenu æta
Surah An-Noor, Verse 49
أَفِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَمِ ٱرۡتَابُوٓاْ أَمۡ يَخَافُونَ أَن يَحِيفَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَرَسُولُهُۥۚ بَلۡ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
ovungē hadavat tuḷa rōgayak da? esē nætahot ovuhu sæka kaḷōda? esēt nætahot ovunaṭa erehi va allāh hā ohugē dūtayāṇan asādhāraṇayak karatæyi ovuhu biya vetda? esē nova aparādhakaruvō ovuhumaya
Surah An-Noor, Verse 50
إِنَّمَا كَانَ قَوۡلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ أَن يَقُولُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ovun atara tīndu dīma piṇisa allāh hā ohugē dūtayāṇan veta ovun ærayum karanu læbū viṭa deviyan kerehi viśvāsaya tæbūvangē prakāśaya vūyē api savan dunimu, avanata vūyemu yannaya. jaya labannō ovuhumaya
Surah An-Noor, Verse 51
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَخۡشَ ٱللَّهَ وَيَتَّقۡهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vī allāhṭa biya vī ohuṭa bætimat vannō da eviṭa jaya læbūvō ovuhumaya
Surah An-Noor, Verse 52
۞وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِنۡ أَمَرۡتَهُمۡ لَيَخۡرُجُنَّۖ قُل لَّا تُقۡسِمُواْۖ طَاعَةٞ مَّعۡرُوفَةٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(yuddhaya san̆dahā) num̆ba ovunaṭa aṇa kaḷehi nam ovun piṭat vana bavaṭa ovungē balavat divuruma allāh mata divurati. (esē) divurum nokaranu. avanata vīma dannā deyaki. niyata vaśayenma allāh num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantayā bava (nabivaraya) num̆ba pavasanu
Surah An-Noor, Verse 53
قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡهِ مَا حُمِّلَ وَعَلَيۡكُم مَّا حُمِّلۡتُمۡۖ وَإِن تُطِيعُوهُ تَهۡتَدُواْۚ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
num̆balā allāhṭa avanata vanu. tavada (rasūlvarayāṭa) paṇiviḍakaruṭa da avanata vanu yæyi (nabivaraya) num̆ba pavasanu. namut num̆balā (ovungen) hæruṇē nam eviṭa ohu mata paṭavanu læbū dǣ ohu kerehiya, num̆balā mata paṭavanu læbū dǣ num̆balā kerehiya. tavada num̆balā ohuṭa avanata vannehu nam num̆balā ṛju maga labanu æta. rasūl varayāṇan veta pævarenuyē pæhædili va danvā siṭīma misa næta
Surah An-Noor, Verse 54
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَيَسۡتَخۡلِفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ كَمَا ٱسۡتَخۡلَفَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَلَيُمَكِّنَنَّ لَهُمۡ دِينَهُمُ ٱلَّذِي ٱرۡتَضَىٰ لَهُمۡ وَلَيُبَدِّلَنَّهُم مِّنۢ بَعۡدِ خَوۡفِهِمۡ أَمۡنٗاۚ يَعۡبُدُونَنِي لَا يُشۡرِكُونَ بِي شَيۡـٔٗاۚ وَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
num̆balā aturin deviyan viśvāsa koṭa yahakam kaḷavunaṭa ovunaṭa pera siṭiyavunṭa balaya labā dunnāk men mahapoḷovē ovunaṭa da balaya labā dena bavada, ovun venuven ohu piḷigat dahama (anugamanaya kirīmaṭa) ovunaṭa iḍa salasā dena bava da ovunaṭa æti vū biyen pasu va surakṣita tattvayakaṭa ovun venas karana bava da allāh pratignā dunnēya. ovuhu maṭa vandanāmānaya karati. maṭa kisivak ādēśa nokarati. tavada min pasu va kavareku pratikṣēpa kaḷē da eviṭa ovuhumaya pāpatarayō
Surah An-Noor, Verse 55
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
tavada num̆balā dayāva labanu piṇisa num̆balā salātaya vidhimat va iṭu karanu. sakāt da pirinamanu. rasūlvarayāṭa avanata vanu
Surah An-Noor, Verse 56
لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
deviyan pratikṣēpa kaḷavun ovun mahapoḷovē (allāhgē sælasum) nohækiyāvaṭa pat karannan yæyi num̆balā nositiya yutuya. ovungē navātæna (nirayē) ginnaya. tavada ema gamanāntaya napuru viya
Surah An-Noor, Verse 57
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِيَسۡتَـٔۡذِنكُمُ ٱلَّذِينَ مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَبۡلُغُواْ ٱلۡحُلُمَ مِنكُمۡ ثَلَٰثَ مَرَّـٰتٖۚ مِّن قَبۡلِ صَلَوٰةِ ٱلۡفَجۡرِ وَحِينَ تَضَعُونَ ثِيَابَكُم مِّنَ ٱلظَّهِيرَةِ وَمِنۢ بَعۡدِ صَلَوٰةِ ٱلۡعِشَآءِۚ ثَلَٰثُ عَوۡرَٰتٖ لَّكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ وَلَا عَلَيۡهِمۡ جُنَاحُۢ بَعۡدَهُنَّۚ طَوَّـٰفُونَ عَلَيۡكُم بَعۡضُكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balāgē dakuṇat himikaragat (hevat num̆balāgē pālanaya yaṭatē siṭina vahal) aya da væḍiviyaṭa ḷan̆gā novū aya da num̆balāgen vāra tunak avasara pætiya yutuya. enam fajr salātayaṭa pera da madhyahna kālayē num̆balāgē æn̆dum num̆balā lihā tabana avasthāvē da iṣā salātayen pasu da vē. num̆balāṭa eya paudgalika avasthā tunaki. ēvāṭa pasuva num̆balā kerehi hō ovun kerehi hō dosak nomæta. num̆balā veta num̆balāgen ætæmeku ætæmeku atara særisarannōya. allāh num̆balāṭa ema vadan pæhædili karanuyē elesaya. tavada allāh sarvagnānīya pragnāvantaya
Surah An-Noor, Verse 58
وَإِذَا بَلَغَ ٱلۡأَطۡفَٰلُ مِنكُمُ ٱلۡحُلُمَ فَلۡيَسۡتَـٔۡذِنُواْ كَمَا ٱسۡتَـٔۡذَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
num̆balā atara vū daruvan væḍiviyaṭa pat vū viṭa (vayasin) ovunaṭa pera vūvan avasara pætuvāk men ovunda avasara pætiya yutuya. allāh ohugē vadan num̆balāṭa pæhædili karanuyē elesaya. tavada allāh sarva gnānī mahā pragnā vantaya
Surah An-Noor, Verse 59
وَٱلۡقَوَٰعِدُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا يَرۡجُونَ نِكَاحٗا فَلَيۡسَ عَلَيۡهِنَّ جُنَاحٌ أَن يَضَعۡنَ ثِيَابَهُنَّ غَيۡرَ مُتَبَرِّجَٰتِۭ بِزِينَةٖۖ وَأَن يَسۡتَعۡفِفۡنَ خَيۡرٞ لَّهُنَّۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
vivāhayak apēkṣā nokarana kāntāvan aturin vayōvṛddha kāntāvan vanāhi ovun alaṁkāraya pradarśayanaya kirīmen tora va æn̆dum galavā tæbīma ovun kerehi varadak nomæta. namut ovun tænpat bava rækīma ovunaṭa vaḍāt utumya. tavada allāh sarvaśrāvaka sarvagnānīya
Surah An-Noor, Verse 60
لَّيۡسَ عَلَى ٱلۡأَعۡمَىٰ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡأَعۡرَجِ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرِيضِ حَرَجٞ وَلَا عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَن تَأۡكُلُواْ مِنۢ بُيُوتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ ءَابَآئِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أُمَّهَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ إِخۡوَٰنِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخَوَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَعۡمَٰمِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ عَمَّـٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخۡوَٰلِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ خَٰلَٰتِكُمۡ أَوۡ مَا مَلَكۡتُم مَّفَاتِحَهُۥٓ أَوۡ صَدِيقِكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَأۡكُلُواْ جَمِيعًا أَوۡ أَشۡتَاتٗاۚ فَإِذَا دَخَلۡتُم بُيُوتٗا فَسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ تَحِيَّةٗ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُبَٰرَكَةٗ طَيِّبَةٗۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
num̆balāgē nives vala hō num̆balāgē piyavarungē nives vala hō num̆balāgē mavvarungē nives vala hō num̆balāgē sahōdarayangē nives vala hō num̆balāgē sahōdariyangē nives vala hō num̆balāgē piya pārṣavayē sahōdarayangē nives vala hō num̆balāgē mav pārśavayē sahōdarayangē nives vala hō num̆balāgē piya pārśavayē sahōdariyangē nives vala hō num̆balāgē mav pārśavayē sahōdariyangē nives vala hō tama yaturu taman santakayē æti aya hā num̆balāgē mituran samaga num̆balā āhāra gænīma andhayā kerehi varadak nomæta. emenma korā kerehi da varadak nomæta. emenma rōgiyā kerehida varadak nomæta. num̆balā kerehi da varadak nomæta. num̆balā ekaṭa āhāra gænīma hō kaṇḍāyam vaśayen ven va āhāra gænīma hō varadak næta. num̆balā nives valaṭa pivisennehu nam allāh abiyasin vū yahapat abhivṛddhimat pætumak vaśayen num̆balā veta salām pavasanu. num̆balā vaṭahā ganu piṇisa elesaya allāh num̆balāṭa ema vadan pæhædili karanuyē
Surah An-Noor, Verse 61
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَإِذَا كَانُواْ مَعَهُۥ عَلَىٰٓ أَمۡرٖ جَامِعٖ لَّمۡ يَذۡهَبُواْ حَتَّىٰ يَسۡتَـٔۡذِنُوهُۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ فَإِذَا ٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِبَعۡضِ شَأۡنِهِمۡ فَأۡذَن لِّمَن شِئۡتَ مِنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمُ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
dēva viśvāsīn vanuyē allāh hā ohugē dūtayāṇan viśvāsa kaḷavunya. tavada ovuhu ohu samaga yam sāmuhika karuṇaka siṭi viṭa ohugen ovun avasara patana tek ovuhu nikma noyati. niyata vaśayenma num̆bagen avasara pætūvan vanāhi ovuhumaya allāh hā ohugē dūtayāṇan gæna viśvāsa karannō vannē. eheyin ovungē ætæm karuṇu san̆dahā ovuhu num̆bagen avasara pætū viṭa ovun aturin num̆ba abhimata karana ayaṭa avasara denu. tavada ovun venuven allāhgen samāva ayæda siṭinu. niyata vaśayenma allāh ati kṣamāśīlīya. mahākaruṇānvitaya
Surah An-Noor, Verse 62
لَّا تَجۡعَلُواْ دُعَآءَ ٱلرَّسُولِ بَيۡنَكُمۡ كَدُعَآءِ بَعۡضِكُم بَعۡضٗاۚ قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ يَتَسَلَّلُونَ مِنكُمۡ لِوَاذٗاۚ فَلۡيَحۡذَرِ ٱلَّذِينَ يُخَالِفُونَ عَنۡ أَمۡرِهِۦٓ أَن تُصِيبَهُمۡ فِتۡنَةٌ أَوۡ يُصِيبَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
num̆balā atara rasūlvarayā æmatīma num̆balā ætæmeku ætæmekuṭa amatana men num̆balā pat kara noganu. num̆balā atarin sæn̆ga vī lissā yannan piḷiban̆da va sæbævinma allāh danī. ohugē aṇaṭa viruddhavannan ovunaṭa arbudayak æti vīma gæna hō ovunaṭa vēdanīya dan̆ḍuvamak æti vīma gæna pravēśam viya yutuya
Surah An-Noor, Verse 63
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قَدۡ يَعۡلَمُ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ وَيَوۡمَ يُرۡجَعُونَ إِلَيۡهِ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
dæna ganu. ahashi hā mahapoḷovē æti dǣ niyata vaśayenma allāh satuya. num̆balā kavara deyak mata siṭinnehu da eya ohu sæbævinma daniyi. tavada ohu veta ovun yomu karanu labana dina ohu ovun sidu kaḷa dǣ piḷiban̆da va ovunaṭa danvayi. tavada allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va sarva gnānīya
Surah An-Noor, Verse 64