Surah An-Noor - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
سُورَةٌ أَنزَلۡنَٰهَا وَفَرَضۡنَٰهَا وَأَنزَلۡنَا فِيهَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لَّعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
(meya) ek paricchēdayaki. meya apima pahaḷa kara, (mehi æti niti rīti) apima niyama kara ættemu. tavada (memagin) oba hon̆da væṭahīmak labā gænīma piṇisa pæhædili āyāvanma api mehi pahaḷa kara ættemu
Surah An-Noor, Verse 1
ٱلزَّانِيَةُ وَٱلزَّانِي فَٱجۡلِدُواْ كُلَّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا مِاْئَةَ جَلۡدَةٖۖ وَلَا تَأۡخُذۡكُم بِهِمَا رَأۡفَةٞ فِي دِينِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ وَلۡيَشۡهَدۡ عَذَابَهُمَا طَآئِفَةٞ مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
apacārayē hæsirena gæhæniya, apacārayē hæsirena pirimiyā, movungen sǣma kenekuṭama kasa paharaval siyayak gasanu. ættenma oba allāhvada avasāna dinayada viśvāsa karannan vaśayen siṭinnehu nam allāh niyama kaḷa mema niyōgaya iṭu kirīmehi, ē dedenāgē kāraṇāvehi obaṭa ādara karuṇāva æti noviya yutuya. ovun dedenāṭa (dan̆ḍuvama vaśayen) vēdanā gena dena avasthāvēdī, viśvāsavantayingen ek kaṇḍāyamak (eyaṭa) sākṣi vaśayen ehi siṭiya yutuya
Surah An-Noor, Verse 2
ٱلزَّانِي لَا يَنكِحُ إِلَّا زَانِيَةً أَوۡ مُشۡرِكَةٗ وَٱلزَّانِيَةُ لَا يَنكِحُهَآ إِلَّا زَانٍ أَوۡ مُشۡرِكٞۚ وَحُرِّمَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(dīna vū) apacārayē yedena pirimiyeku (taman men) apacārayē yedena gæhæniyeku, nætahot samānayan tabā namadina gæhæniyeku misa, (vena kisiveku) vivāha kara nogannēya. (esēma) apacārayē yedena gæhæniyak (dīna vū) apacārayē yedena pirimiyeku, nætahot samānayan tabā namadinneku misa, (vena kisiveku) vivāha kara nogannīya. mevæni vivāhaya viśvāsayavantayi-nṭa tahanam kara ættēya
Surah An-Noor, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ثُمَّ لَمۡ يَأۡتُواْ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَ فَٱجۡلِدُوهُمۡ ثَمَٰنِينَ جَلۡدَةٗ وَلَا تَقۡبَلُواْ لَهُمۡ شَهَٰدَةً أَبَدٗاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
kavurun pativata rakina kāntāvan kerehi apavāda kiyā, (eyaṭa avaśya) sākṣīn hatarak ovun nogenāvahot ovunṭa oba kasa paharaval asūvak gasanu. pasuva ovun (evænnan) pavasana sākṣiya kisi kaleka bāra noganu. (mandayat) niyata vaśayenma ovun (sīmāva ikmavū) napuranya
Surah An-Noor, Verse 4
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ehet (movungen) kavurun hō min pasuva (tamangē væradivalin) ǣt vī pasutævili vī (tamangē gati pævatum) piḷisakara kara gatahot niyata vaśayenma allāh (ovunṭa) samāva denneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 5
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ أَزۡوَٰجَهُمۡ وَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ شُهَدَآءُ إِلَّآ أَنفُسُهُمۡ فَشَهَٰدَةُ أَحَدِهِمۡ أَرۡبَعُ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
kavurun hō tamangē bhāryayāvan kerehi (apacāra) cōdanā idiripat kara, taman hæra ovun veta sākṣīn (hatarak) notibuṇahot taniyen (pavasana ohugē sākṣiya bāra gænīma san̆dahā) ohu niyata vaśayenma taman satyayama pavasana bavaṭa allāh mata hatara vārayak divrā pævasiya yutu atara
Surah An-Noor, Verse 6
وَٱلۡخَٰمِسَةُ أَنَّ لَعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كَانَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
pasvæni vārayēdī (mema kāraṇāvehi) taman boru pavasanneku vaśayen vuvahot, niyata vaśayenma allāhgē śāpaya taman mata æti viya yutuya yayida (ohu pævasiya yutuya)
Surah An-Noor, Verse 7
وَيَدۡرَؤُاْ عَنۡهَا ٱلۡعَذَابَ أَن تَشۡهَدَ أَرۡبَعَ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(ohugē bhāryayāva væradikāriyak novūvada), æya taman mata niyama kaḷa yutu dan̆ḍuvamen midīma san̆dahā (æya eya pratikṣēpa kara) niyata vaśayenma (tamangē svāmipuruṣayā vana) ohu boruvakma pavasannēya yayi allāh mata divrā hatara vārayak pævasiya yutu atara
Surah An-Noor, Verse 8
وَٱلۡخَٰمِسَةَ أَنَّ غَضَبَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَآ إِن كَانَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
pasvæni varaṭa ættenma ohu (mema kāraṇāvehi) satyaya pavasā siṭayē nam, taman mata allāhgē śāpaya æti viya yutuya yayida, (æya pævasiya yutuya. memagin æya kerehi niyama viya yutu dan̆ḍuvama paha kara harinu læbē)
Surah An-Noor, Verse 9
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ تَوَّابٌ حَكِيمٌ
allāhgē dayāvada, ohugē karuṇāvada oba kerehi notibī niyata allāh pāpayanṭa itāmat samāva denneku vaśayenda, gnānavantayeku vaśayenda nosiṭiyē nam, (obagē pavul jīvitayama kæḍī bin̆dī visirī yannaṭa iḍa tibuṇi)
Surah An-Noor, Verse 10
إِنَّ ٱلَّذِينَ جَآءُو بِٱلۡإِفۡكِ عُصۡبَةٞ مِّنكُمۡۚ لَا تَحۡسَبُوهُ شَرّٗا لَّكُمۖ بَلۡ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ لِكُلِّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُم مَّا ٱكۡتَسَبَ مِنَ ٱلۡإِثۡمِۚ وَٱلَّذِي تَوَلَّىٰ كِبۡرَهُۥ مِنۡهُمۡ لَهُۥ عَذَابٌ عَظِيمٞ
kavurun (āyiṣā (raḷi) tumiya mata boru gotā) apavāda pævasuvōda ovunda, obagen vū ek samuhayaki! (viśvāsavantayini! obagē saturan adahas karamin siṭi andamaṭa) obaṭa yamkisi hāniyak emagin æti vūvē yayi oba nositiya yutuya. (saturangē adahasaṭa viruddhava) eya obaṭa yahapatak vaśayenma avasan viya. apavāda pævasū sǣma kenekuṭama ovun (apavāda pavasā) soyā gat pāpayehi pramāṇayaṭa sarilana dan̆ḍuvam æta. mema apavādayehi ovungen kavurun imahat dāyakatvayak dæruvōda, ovunṭa imahat dan̆ḍuvam æta
Surah An-Noor, Verse 11
لَّوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ ظَنَّ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بِأَنفُسِهِمۡ خَيۡرٗا وَقَالُواْ هَٰذَآ إِفۡكٞ مُّبِينٞ
viśvāsavantayin vana oba - pirimida, gæhæṇuda- meya āraṁci vū vahāma taman (men viśvāsavantayin) gæna hon̆da pæhædīmak æti karagena “meya pæhædili apavādayaki” yayi pævasiya yutu novēda
Surah An-Noor, Verse 12
لَّوۡلَا جَآءُو عَلَيۡهِ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَۚ فَإِذۡ لَمۡ يَأۡتُواْ بِٱلشُّهَدَآءِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ عِندَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
(apavāda pævasū) ovun meyaṭa avaśya sākṣīn hatarak gena ā yutu noveda? meyaṭa ayat sākṣīn ovun nogenā bævin niyata vaśayenma ovunma borukārayin yayi allāh vetama æti viya
Surah An-Noor, Verse 13
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ لَمَسَّكُمۡ فِي مَآ أَفَضۡتُمۡ فِيهِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
melovadīda, paralovadīda oba kerehi allāhgē dayāvada, karuṇāvada notibuṇē nam, meya oba (dura diga nobalā) sthāpita karamin siṭi hētuven imahat vū dan̆ḍuvama obava allā gannaṭa iḍa tibuṇi
Surah An-Noor, Verse 14
إِذۡ تَلَقَّوۡنَهُۥ بِأَلۡسِنَتِكُمۡ وَتَقُولُونَ بِأَفۡوَاهِكُم مَّا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ وَتَحۡسَبُونَهُۥ هَيِّنٗا وَهُوَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمٞ
(apavādayak vana) meya oba (kenekugen keneku vaśayen) obagē diven (muvin) gena, oba (sthīrava) nodannā kāraṇāvak obagē muvin pavasamin særisarannehuya. meya oba sāmānya dæyak vaśayenda gaṇanaya kaḷehuya. namut meya nam, allāhgē sannidhānayehi (pāpayangen) meya imahat dæyak vaśayen ættēya
Surah An-Noor, Verse 15
وَلَوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ قُلۡتُم مَّا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّتَكَلَّمَ بِهَٰذَا سُبۡحَٰنَكَ هَٰذَا بُهۡتَٰنٌ عَظِيمٞ
oba meya āraṁci vū sæṇin “mevæni kāraṇāvak api (apagē muvin) katā kirīmada apaṭa sudusu næta. oba itāmat ati pariśuddhavantayeki. meya imahat apavādayaki” yayi oba pævasiya yutu novēda
Surah An-Noor, Verse 16
يَعِظُكُمُ ٱللَّهُ أَن تَعُودُواْ لِمِثۡلِهِۦٓ أَبَدًا إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
ættenma oba viśvāsavantayin vaśayen siṭinnehu nam, mevæni kāraṇāvehi min pasu kisi kaleka oba ætuḷu novī siṭina men allāh obaṭa hon̆da ovadan dennēya
Surah An-Noor, Verse 17
وَيُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۚ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
(mesē) allāh tamangē āyāvan obaṭa vivaraṇaya kara pavasannēya. allāh (siyalla) hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 18
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحِبُّونَ أَن تَشِيعَ ٱلۡفَٰحِشَةُ فِي ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
kavurun (min pasuvada) viśvāsavantayin atarē (mevæni) avaman gena dena kāraṇāvan visuruvā hærīmaṭa adahas karannōda, ovunṭa niyata vaśayenma melovadīda, paralovadīda itāmat vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta. (emagin æti vana hāniya) allāhma hon̆din dannēya. oba nodannehuya
Surah An-Noor, Verse 19
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
allāhgē dayāvada, karuṇāvada oba kerehi notibī, allāh imahat ādarayen yutteku vaśayenda, karuṇāvantayeku vaśayenda nosiṭiyē nam, (ohugē dan̆ḍuvam dænaṭamat obava allā gannaṭa iḍa tibuṇi)
Surah An-Noor, Verse 20
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ وَمَن يَتَّبِعۡ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَإِنَّهُۥ يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۚ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ مَا زَكَىٰ مِنكُم مِّنۡ أَحَدٍ أَبَدٗا وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُزَكِّي مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
viśvāsavantayini! ṣeyitāngē pā saṭahan anugamanaya nokaranu. (mandayat) kavurun ṣeyitāngē pā saṭahan anugamanaya kara yannēda ohuva, ohu avaman gena dena kāraṇāvanda, pāpatara kriyāvanda karana men niyata vaśayenma poḷam̆bavaminma siṭinu æta. allāhgē dayāvada karuṇāvada oba kerehi notibuṇē nam, obagen kisivekut kisi kaleka pariśuddhavantayeku vaśayen siṭiya nohæka. ehet allāh taman adahas karana ayava pariśuddhavantayin bavaṭa pat karannēya. allāh savan denneku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 21
وَلَا يَأۡتَلِ أُوْلُواْ ٱلۡفَضۡلِ مِنكُمۡ وَٱلسَّعَةِ أَن يُؤۡتُوٓاْ أُوْلِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَلۡيَعۡفُواْ وَلۡيَصۡفَحُوٓاْۗ أَلَا تُحِبُّونَ أَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
obagen vū (vastūngen) varaprasāda lat ayada, (anunṭa udav kirīmaṭa) hæki ayada, (tamangē) gnātīnṭa hō duppatunṭa hō allāhgē mārgayehi hijrat kaḷa ayaṭa hō (kisivak) nodennemi yayi nodivriya yutuya. (ovungen obaṭa yamkisi avæḍak sidu vī tibuṇē nam) eyaṭa samāva dī (paraṇa hitē amāruva) gaṇanayaṭa nogena athæra damanu. allāh obaṭa samāva dīma oba kæmati novannehuda? allāh itāmat samāva denneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡغَٰفِلَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ لُعِنُواْ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
kavurun viśvāsavanta pativata rakina ahiṁsaka kāntāvan kerehi apavāda cōdanā karannehuda, ovun niyata vaśayenma melovadīda paralovadīda (deviyangē) śāpayaṭa lak vannāha. tavada (paralovadī) ovunṭa imahat vū dan̆ḍuvam æta
Surah An-Noor, Verse 23
يَوۡمَ تَشۡهَدُ عَلَيۡهِمۡ أَلۡسِنَتُهُمۡ وَأَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(nabiyē! ek dinak gæna oba ovunṭa matak kara denu). edinadī ovungē divada (muvada), ovungē atda, ovungē kakulda, (pavā) ovunṭa viruddhava ovun kaḷa dæya sambandhayen sākṣi daraṇu æta
Surah An-Noor, Verse 24
يَوۡمَئِذٖ يُوَفِّيهِمُ ٱللَّهُ دِينَهُمُ ٱلۡحَقَّ وَيَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ ٱلۡمُبِينُ
edinadī (ovungē kriyāvanṭa) sādhāraṇava læbiya yutu phaḷavipāka allāh ovunṭa pūraṇa vaśayenma denu æta. niyata vaśayenma allāh satyaya eḷidarav kaḷa hæki ayeki yanna ovun dæna ganu æta
Surah An-Noor, Verse 25
ٱلۡخَبِيثَٰتُ لِلۡخَبِيثِينَ وَٱلۡخَبِيثُونَ لِلۡخَبِيثَٰتِۖ وَٱلطَّيِّبَٰتُ لِلطَّيِّبِينَ وَٱلطَّيِّبُونَ لِلطَّيِّبَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مُبَرَّءُونَ مِمَّا يَقُولُونَۖ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
naraka gæhænun naraka piriminṭada, naraka pirimi naraka gæhænunṭada sudusu ayayi. (esēma) pariśuddha vū gæhænun pariśuddha vū piriminṭada, pariśuddha vū pirimin pariśuddha vū gæhænunṭada, sudusu ayayi. mevænnanma (mema vaṁcanikayin) pavasana aḍupāḍuvalin pariśuddhavanta vūvanya. movunṭa (paralovadī) samāvada æta. gauravaṇīya (andamē) āhārada æta
Surah An-Noor, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ بُيُوتِكُمۡ حَتَّىٰ تَسۡتَأۡنِسُواْ وَتُسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَهۡلِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
viśvāsavantayini! obaṭa ayat næti nives valaṭa (ætūḷu vīmaṭa adahas kaḷahot) ehi siṭina ayaṭa salām kiyā (ovungē) anumætiya lækhena turu ætuḷu novanu. mesē kaṭayutu kirīma obaṭama itāmat hon̆daya. (meya amataka nokara) oba avadhānayē tabā ganu mænava
Surah An-Noor, Verse 27
فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فِيهَآ أَحَدٗا فَلَا تَدۡخُلُوهَا حَتَّىٰ يُؤۡذَنَ لَكُمۡۖ وَإِن قِيلَ لَكُمُ ٱرۡجِعُواْ فَٱرۡجِعُواْۖ هُوَ أَزۡكَىٰ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
ema nivasehi (siṭinnangen) kisivekut oba noduṭuvahot obaṭa anumætiya lækhena turu ehi ætuḷu novanu. (tavada mē atara nivasaṭa ætuḷu novī) ‘oba āpasu hærenu’ yayi (ema nivasē siṭina gæhænun ādī kavurun hō) obaṭa kiyanu læbuvahot ē andamaṭama oba āpasu hærenu. meyama obava pariśuddha kara tabanu æta. oba karana dæya allāh hon̆din dæna gannēya
Surah An-Noor, Verse 28
لَّيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ مَسۡكُونَةٖ فِيهَا مَتَٰعٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
(viśvāsavantayini!) padiṁciva næti nivasaka obagē baḍu bāhirādiya yam kisivak tibī, (ē san̆dahā) oba ehi (anumætiyak nomætivama) ætuḷu vuvahot eya oba kerehi varadak næta. oba (obagē manasehi) san̆gavā gannā dæyada, oba eḷidarav karana dæyada allāh hon̆din dannēya
Surah An-Noor, Verse 29
قُل لِّلۡمُؤۡمِنِينَ يَغُضُّواْ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِمۡ وَيَحۡفَظُواْ فُرُوجَهُمۡۚ ذَٰلِكَ أَزۡكَىٰ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
(nabiyē!) viśvāsavanta piriminṭa oba mesē pavasanu. ovun tamangē bælma pahataṭa yomu kara tabā ganu. tamangē rahas sthānayanda ārakṣā kara ganu. meya ovunva pariśuddha kara tabanu æta. niyata vaśayenma allāh ovun karana dæya hon̆din dæna gannēya
Surah An-Noor, Verse 30
وَقُل لِّلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَغۡضُضۡنَ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِنَّ وَيَحۡفَظۡنَ فُرُوجَهُنَّ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا مَا ظَهَرَ مِنۡهَاۖ وَلۡيَضۡرِبۡنَ بِخُمُرِهِنَّ عَلَىٰ جُيُوبِهِنَّۖ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا لِبُعُولَتِهِنَّ أَوۡ ءَابَآئِهِنَّ أَوۡ ءَابَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآئِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ أَخَوَٰتِهِنَّ أَوۡ نِسَآئِهِنَّ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّ أَوِ ٱلتَّـٰبِعِينَ غَيۡرِ أُوْلِي ٱلۡإِرۡبَةِ مِنَ ٱلرِّجَالِ أَوِ ٱلطِّفۡلِ ٱلَّذِينَ لَمۡ يَظۡهَرُواْ عَلَىٰ عَوۡرَٰتِ ٱلنِّسَآءِۖ وَلَا يَضۡرِبۡنَ بِأَرۡجُلِهِنَّ لِيُعۡلَمَ مَا يُخۡفِينَ مِن زِينَتِهِنَّۚ وَتُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ جَمِيعًا أَيُّهَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(nabiyē!) viśvāsavanta kāntāvanṭada oba mesē pavasanu: ovunda tamangē bælma pahataṭa yomu kara tabā ganimin tamangē pativatada ārakṣā kara ganu. (tavada, tamangē śarīrayē væḍi hariyak) piṭataṭa dækiya hæki dæya hæra, tamangē alaṁkārayada, (æn̆dum āyittam, ābharaṇa væni) alaṁkārayada, piṭataṭa nopenvā san̆gavā ganu. tamangē his vasnā sēlayen læmadada san̆gavā ganu. kāntāvan tamangē svāmipuruṣayin, tamangē piyavarun, tamangē svāmipuruṣayingē piyavarun, tamangē putun, tamangē svāmipuruṣayingē putun, tamangē sahōdarayin, tamangē sahōdarayingē putun, tamangē sahōdariyangē putun, nætahot (muslīmvarun vana) taman (samaga sambandhakam æti) tamangē kāntāvan, tamangē dakuṇu at himi kara gat aya, nætahot kāntāvangen kæmættak nætiva tamanva balāporottuven jīvat vana pirimin, kāntāvangē sæn̆gavuṇu avayavayan dæna nogat kuḍā vayasē siṭina (pirimi) daruvan ādī movun hæra, (an ayaṭada taman hæn̆da siṭina æn̆dum āyittam, ābharaṇa væni) tamangē alaṁkārayada, lakṣaṇada nopenvanu. tavada tamangē alaṁkārayehi san̆gavā æti dæya dænum dīmaṭa (bhūmiyehi) tamangē pādayan happamin gaman nokaranu. viśvāsavantayini! (mehi obagen yamkisi varadak æti vuvahot) oba siyallanma jayagrahaṇaya kirīma piṇisa allāh desinma pav samāva illā (obagē manasa) haravā ganu
Surah An-Noor, Verse 31
وَأَنكِحُواْ ٱلۡأَيَٰمَىٰ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰلِحِينَ مِنۡ عِبَادِكُمۡ وَإِمَآئِكُمۡۚ إِن يَكُونُواْ فُقَرَآءَ يُغۡنِهِمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
(pirimi vuvada, kāntāvan vuvada) obagen yamkisivekuṭat jīvana sahakaruveku nosiṭiyahot ovunṭa vivāha kara denu. (esēma jīvana sahakaruvan næti) obagē vahalūngen vū hon̆da ayaṭada vivāha kara denu. ovun duppatun vuvada, allāh tamangē dayāva magin ovunva pohosatun bavaṭa pat karanu æta. (dānamāna kirīmehi) allāh itāmat vaśālavantayeku hā (minisungē tatvaya) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 32
وَلۡيَسۡتَعۡفِفِ ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ نِكَاحًا حَتَّىٰ يُغۡنِيَهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱلَّذِينَ يَبۡتَغُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِمَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَكَاتِبُوهُمۡ إِنۡ عَلِمۡتُمۡ فِيهِمۡ خَيۡرٗاۖ وَءَاتُوهُم مِّن مَّالِ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ ءَاتَىٰكُمۡۚ وَلَا تُكۡرِهُواْ فَتَيَٰتِكُمۡ عَلَى ٱلۡبِغَآءِ إِنۡ أَرَدۡنَ تَحَصُّنٗا لِّتَبۡتَغُواْ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَن يُكۡرِههُّنَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ مِنۢ بَعۡدِ إِكۡرَٰهِهِنَّ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(daridratāvayen) vivāha kara gænīmaṭa śaktiyak nomæti aya, allāh tamangē dayāva magin (ovungē diḷin̆dukama paha kara) vastuva labā dena turu ovun (upavāsayē yedemin) sthīrava tamangē pativata ārakṣā kara gata yutuya. obagē vahalūngen kavurun hō (ektarā niyamita mudalak ekkāsu kara labā dena bavaṭada, tamanva nidahas kara harina lesaṭada pavasā, eyaṭa ayat) himikam patraya liyana men kæmati vī, ehi ovun veta yahapatak oba duṭuvahot (enam nidahas vū pasu ovun gauravaṇīya andamaṭa tama jīvitaya gata karanu ætiyi oba duṭuvahot) himikam patraya ovunṭa liyā denu. (viśvāsavantayini!) allāh obaṭa labā dī æti vastuven oba ovunṭa dī, (ovunṭa nidahas vīmaṭa udav) karanu. tama pativata rakimin siṭina obagē vahal strīn melova jīvitayaṭa ayat ek alpa vastuva obaṭa labā gænīma piṇisa, apacārayē hæsirena lesa oba bala nokaranu. ovunva kavurun hō bala kirīmaṭa lak kaḷahot niyata vaśayenma bala kirīmaṭa lak vū ovunṭa allāh itāmat samāva denneku hā karuṇāvantavada siṭinnēya. (ehet bala kaḷa aya imahat pāpatarayeku vannēya)
Surah An-Noor, Verse 33
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖ وَمَثَلٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
niyata vaśayenma api obaṭa pæhædili karana āyāvanda, obaṭa pera ikutva giya ayagē udāharaṇayanda, bhaya bhaktikayinṭa hon̆da ovadanda (mehi) pahaḷa kara ættemu
Surah An-Noor, Verse 34
۞ٱللَّهُ نُورُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ مَثَلُ نُورِهِۦ كَمِشۡكَوٰةٖ فِيهَا مِصۡبَاحٌۖ ٱلۡمِصۡبَاحُ فِي زُجَاجَةٍۖ ٱلزُّجَاجَةُ كَأَنَّهَا كَوۡكَبٞ دُرِّيّٞ يُوقَدُ مِن شَجَرَةٖ مُّبَٰرَكَةٖ زَيۡتُونَةٖ لَّا شَرۡقِيَّةٖ وَلَا غَرۡبِيَّةٖ يَكَادُ زَيۡتُهَا يُضِيٓءُ وَلَوۡ لَمۡ تَمۡسَسۡهُ نَارٞۚ نُّورٌ عَلَىٰ نُورٖۚ يَهۡدِي ٱللَّهُ لِنُورِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَ لِلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāh ahas hā bhūmiya (ādi)yehi itāmat ālōkamatva siṭinnēya. ohugē ālōkayaṭa æti upamāva pahanak æti gæbakaṭa sama vannēya. ema pahana ek paḷin̆gū ban̆dunak tuḷa ættēya. ema ban̆duna nam, mutu valin nima vū taruvak men (babaḷamin) ættēya. bhāgyaya lat seyitūn tel (ehi) davanu læbē. eya pahaḷa raṭaval valinda nova; ihaḷa raṭaval valinda nova. ema tel sparśa nokaḷā vuvada, bæbaḷennēya. (eyat) ālōkaya mata ālōkayak vaśayen (bæbaḷennēya). allāh taman adahas karannanva tama ālōkaya desaṭa ætuḷu karannēya. minisunṭa allāh (tamangē gati guṇayan dænum dīma piṇisa) mevæni udāharaṇayan pavasannēya. allāh siyalla hon̆din danneki
Surah An-Noor, Verse 35
فِي بُيُوتٍ أَذِنَ ٱللَّهُ أَن تُرۡفَعَ وَيُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ يُسَبِّحُ لَهُۥ فِيهَا بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ
(ema pahan) niveshi (dalvanu læba) ættēya. ema nivāsayanhi allāhgē śuddha vū nāmaya pavasā, eya gaurava karana men allāh anumætiya dī ættēya. ēvāyehi udē savasa ohuva suviśuddha karamin
Surah An-Noor, Verse 36
رِجَالٞ لَّا تُلۡهِيهِمۡ تِجَٰرَةٞ وَلَا بَيۡعٌ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَإِقَامِ ٱلصَّلَوٰةِ وَإِيتَآءِ ٱلزَّكَوٰةِ يَخَافُونَ يَوۡمٗا تَتَقَلَّبُ فِيهِ ٱلۡقُلُوبُ وَٱلۡأَبۡصَٰرُ
(ēvāyehi) bohomayak denā siṭinnāha. (ovun keban̆du ayadayat) ovungē ārthīka ganu denu ādiya ovun allāhgē śuddha vū nāmaya næmadum kirīmenda, salātaya sthīrava iṣṭha kirīmenda, sakātaya gevīmenda ovun venatakaṭa haravā damannē næta. ovungē hṛdayanda bælmada (biyen tigæssī) dæn̆galiya yutu dinaya (gænama ovun sǣma viṭama) biyen siṭinnāha
Surah An-Noor, Verse 37
لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
ovun karamin siṭi (dæhæmi) dæyaṭa vaḍā alaṁkāravat phalavipāka allāh ovunṭa denu æta. tamangē dayāva magin nævata (nævatat) ovunṭa adhika vaśayen labā denu æta. allāh taman adahas karana ayaṭa apramāṇava labā dennēya
Surah An-Noor, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَسَرَابِۭ بِقِيعَةٖ يَحۡسَبُهُ ٱلظَّمۡـَٔانُ مَآءً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَهُۥ لَمۡ يَجِدۡهُ شَيۡـٔٗا وَوَجَدَ ٱللَّهَ عِندَهُۥ فَوَفَّىٰهُ حِسَابَهُۥۗ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
kavurun pratikṣēpa karannan bavaṭa pat vūvōda, ovungē kriyāvan kāntārayē æti vana mirin̆gūva men ættēya. pipāsayaṭa pat vū aya eya, jalaya yayi adahas karamin ē asaḷaṭa pæmiṇena viṭa, kisivak ohu dakinnē næta. ehet allāhvama ē sthānayē dakinnēya. ohu mohugē gaṇanaya avasan kara harinnēya. (enam ohuva maraṇayaṭa pat karannēya). allāh praśna kirīmehi itāmat tīvravantayeki
Surah An-Noor, Verse 39
أَوۡ كَظُلُمَٰتٖ فِي بَحۡرٖ لُّجِّيّٖ يَغۡشَىٰهُ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ سَحَابٞۚ ظُلُمَٰتُۢ بَعۡضُهَا فَوۡقَ بَعۡضٍ إِذَآ أَخۡرَجَ يَدَهُۥ لَمۡ يَكَدۡ يَرَىٰهَاۗ وَمَن لَّمۡ يَجۡعَلِ ٱللَّهُ لَهُۥ نُورٗا فَمَا لَهُۥ مِن نُّورٍ
nætahot (ovungē væḍa kaṭayutu) muhudehi gælī æti andhakārayaṭa sama vannēya. eya raḷa mata raḷa magin vasāgena siṭina atara valākuḷuda (ē mata væṭī) vasāgena ættēya. tavada ohu tama ata digu kaḷā vuvada, eya dæka gata nohæki vana taramaṭa andhakārayada ekak mata ekak vaśayen vaṭakara gena ættēya. allāh kavurun haṭa ālōkaya labā nodunnēda, ohuṭa (kisi tænaka siṭa hō) kisima ālōkayak ḷan̆gā vannē næta
Surah An-Noor, Verse 40
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلطَّيۡرُ صَـٰٓفَّـٰتٖۖ كُلّٞ قَدۡ عَلِمَ صَلَاتَهُۥ وَتَسۡبِيحَهُۥۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
ahashida, bhūmiyehi æti dæyada, (mēvā atara æti dæyada, viśēṣayen) pakṣīnda, tamangē) at taṭu vihidā (piyām̆bamin) niyata vaśayenma allāhva suviśuddha karamin siṭina bava (nabiyē!) oba nuduṭuvehida? mēvā siyalla taman suviśuddha karamin næmadiya yutu ākārayaṭa niyata vaśayenma dænagenama siṭinnāha. allāhda ovun karamin siṭina dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 41
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
ahas hā bhūmiyehi pālanaya allāhṭama ayatya! ohu vetama (siyallanma) āpasu hærī yā yutuva ættēya
Surah An-Noor, Verse 42
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُزۡجِي سَحَابٗا ثُمَّ يُؤَلِّفُ بَيۡنَهُۥ ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ رُكَامٗا فَتَرَى ٱلۡوَدۡقَ يَخۡرُجُ مِنۡ خِلَٰلِهِۦ وَيُنَزِّلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن جِبَالٖ فِيهَا مِنۢ بَرَدٖ فَيُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ وَيَصۡرِفُهُۥ عَن مَّن يَشَآءُۖ يَكَادُ سَنَا بَرۡقِهِۦ يَذۡهَبُ بِٱلۡأَبۡصَٰرِ
(nabiyē!) oba bælūvē nædda? niyata vaśayenma allāhma (vividha pradēśayanhi sī sīkaḍa vī æti) valākuḷu ekaṭa alavā ēvā ēkarāśī kara, ekak mata ekak vaśayen asurannēya. pasuva ema valākuḷehi madhyayen varṣāva vasinnaṭa salasvanu oba dakinnehiya. ohuma ahasehi æti (valākuḷu) kan̆duvalin, kæṭa vaśayen vū (galvæsi) vasinnaṭada salasvannēya. eya ohu adahas karana aya mata væṭennaṭa salasvannēya. ohu adahas karana ayagen eya vaḷakvā gannēya. ehi viduliyē ālōkayen æs penuma udurā gannaṭa tæt karannēya
Surah An-Noor, Verse 43
يُقَلِّبُ ٱللَّهُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
rātriyada, dahavalada allāhma (nævata nævatat) māru karamin siṭinnēya. buddhiya æti ayaṭa niyata vaśayenma mehi (hon̆da) pāḍamak æta
Surah An-Noor, Verse 44
وَٱللَّهُ خَلَقَ كُلَّ دَآبَّةٖ مِّن مَّآءٖۖ فَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ بَطۡنِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ رِجۡلَيۡنِ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰٓ أَرۡبَعٖۚ يَخۡلُقُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
jīvīn sǣma ekakma allāh jalaya maginma utpādanaya kara ættēya. ēvāyen samaharak tama udarayen (nayin men) baḍa gāmin yannēya. ēvāyen (venat) samaharak kakul deken gaman karannāha. ēvāyen (tavat) samaharak kakul hataren gaman karannāha. (mesē) allāh taman adahas karana dæya (kæmati ākārayaṭa) utpādanaya karannēya. niyata vaśayenma allāh siyalla kerehi balasampannayeki
Surah An-Noor, Verse 45
لَّقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖۚ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(minisunē!) pæhædili kaḷa hæki āyāvanma niyata vaśayenma api (mehi) pahaḷa kara ættemu. ehet allāh taman kæmati (hon̆da) ayava ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya
Surah An-Noor, Verse 46
وَيَقُولُونَ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلرَّسُولِ وَأَطَعۡنَا ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē! mema vaṁcanikayin) “allāhvada, (ohugē) dūtayāvada, api viśvāsa kara, avanata vī kaṭayutu karannemu” yayi pavasannāha. min pasuvada ovungen ek koṭasak pratikṣēpa kara harinnāha. ebævin movun (satya) viśvāsavantayin nova
Surah An-Noor, Verse 47
وَإِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُم مُّعۡرِضُونَ
esēma taman atarē (æti vū āravulehi) viniścaya labā gænīmaṭa allāh vetada, ohugē dūtayā vetada, pæmiṇenu yayi ārādhanā karanu læbuvahot ovungen ek koṭasak pratikṣēpa kara harinnāha
Surah An-Noor, Verse 48
وَإِن يَكُن لَّهُمُ ٱلۡحَقُّ يَأۡتُوٓاْ إِلَيۡهِ مُذۡعِنِينَ
tīnduva ovunṭa anukūlava tibuṇahot (apagē dūtayāṭa) hisa navannan (men) vaśayen ohu veta pæmiṇennēya
Surah An-Noor, Verse 49
أَفِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَمِ ٱرۡتَابُوٓاْ أَمۡ يَخَافُونَ أَن يَحِيفَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَرَسُولُهُۥۚ بَلۡ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
ovungē hṛdayanhi asanīpayak ættēda? nætahot (ohu gæna) movun sækayaṭa bhājanaya vūvehuda? nætahot allāhda, ohugē dūtayāda, ovunṭa aparādhayak karanu ætæyi biya vannehuda? noesēya. (ovunṭa aparādhayak karanu nolabannāha). (mebævin) movunma tamanṭa tamanma napurak kara gatha
Surah An-Noor, Verse 50
إِنَّمَا كَانَ قَوۡلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ أَن يَقُولُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ehet ættenma viśvāsaya tæbūvan nam, ovun atarē (æti vū āravulehi) viniścaya labā gænīmaṭa allāh vetada, ohugē dūtayā vetada, pæmiṇena men ārādhanā karanu læbuvahot eyaṭa ovun “api savan dunnemu. api avanata vunemu” yayi pavasanavā misa, vena kisivak pavasannē næta. mevænnanma sampūrṇayenma jayagrahaṇaya kaḷa ayayi
Surah An-Noor, Verse 51
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَخۡشَ ٱللَّهَ وَيَتَّقۡهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
kavurun allāhṭada ohugē dūtayāṭada avanata vī allāhṭa biya vī (ohuṭa venaskam kirīma athæra damā) ǣt vī siṭinnōda, evænnanma niyata vaśayenma (paralovadīda) bhāgyaya lat ayayi
Surah An-Noor, Verse 52
۞وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِنۡ أَمَرۡتَهُمۡ لَيَخۡرُجُنَّۖ قُل لَّا تُقۡسِمُواْۖ طَاعَةٞ مَّعۡرُوفَةٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(nabiyē!) oba ovunṭa niyōga kaḷahot ovunda niyata vaśayenma (yuddhayaṭa) piṭatva yana bavaṭa allāh mata sthīrava divrannāha. oba (ovunṭa) mesē pavasanu: “(mesē) nodivranu. oba avanata vī kaṭayutu kirīma dannā karuṇaki. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya”
Surah An-Noor, Verse 53
قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡهِ مَا حُمِّلَ وَعَلَيۡكُم مَّا حُمِّلۡتُمۡۖ وَإِن تُطِيعُوهُ تَهۡتَدُواْۚ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
(tavada) oba mesē pavasanu: “allāhṭada, (ohugē) dūtayāṭada (ættenma) oba avanata vī kaṭayutu karanu. oba pratikṣēpa kaḷahot nam, (apaṭa kisima pāḍuvak næta. mandayat) ohu kerehi æti anivāryaya yutukama nam, ohu (taman) kerehi paṭavanu læbū (dūta mehevara oba veta genahæra) dækvīmayi. oba kerehi æti yutukama nam, oba mata paṭavanu læbū dæyayi. (enam ohuṭa avanata vī kaṭayutu kirīmayi). oba ohuṭa avanata vī kaṭayutu kaḷahot obama ṛju mārgayehi yannehuya. (apagē dūta mehevara) pæhædiliva dænum dīma misa, (vena kisivak apagē) dūtayā kerehi anivāryaya næta
Surah An-Noor, Verse 54
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَيَسۡتَخۡلِفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ كَمَا ٱسۡتَخۡلَفَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَلَيُمَكِّنَنَّ لَهُمۡ دِينَهُمُ ٱلَّذِي ٱرۡتَضَىٰ لَهُمۡ وَلَيُبَدِّلَنَّهُم مِّنۢ بَعۡدِ خَوۡفِهِمۡ أَمۡنٗاۚ يَعۡبُدُونَنِي لَا يُشۡرِكُونَ بِي شَيۡـٔٗاۚ وَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(minisunē!) obagen kavurun hō ættenma viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan kaḷahot ovunṭa pera ikutvūvan (bhūmiyaṭa) adhipatīn kaḷa ākārayaṭama movunvada niyata vaśayenma bhūmiyehi adhipatīn karana bavaṭada, ohu kæmati dharmayaka movunva sthīra kara tabana bavaṭada, movungē biya, samādānayada ārakṣāvada bavaṭa māru kara harina bavaṭada, niyata vaśayenma allāh porondu vī ættēya. “ovun mā haṭa kumak hō dæyak samānayan vaśayen notabā māvama namadinu” min pasuva (obagen kavurun hō pratikṣēpa karannan bavaṭa pat vuvahot niyata vaśayenma ovun imahat pāpatarayinya)
Surah An-Noor, Verse 55
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(viśvāsavantayini!) salātaya nokaḍavā iṭu kara, sakātayada gevā, (ohugē) dūtayāva (sampūrṇayenma) anugamanaya karamin siṭinu. oba (deviyangē) dayāva at kara gannehuya
Surah An-Noor, Verse 56
لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(nabiyē!) pratikṣēpa karannan bhūmiyehi (diva gos sæn̆gavī bērī) apava parājaya kara harinnehu yayi oba nositanu. (ovunva anivāryayenma dan̆ḍuvamaṭa hasu karannemu. paralovadī) ovun yana tæna nirayayi. eya ræen̆dana sthānayangen itāmat napuruya
Surah An-Noor, Verse 57
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِيَسۡتَـٔۡذِنكُمُ ٱلَّذِينَ مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَبۡلُغُواْ ٱلۡحُلُمَ مِنكُمۡ ثَلَٰثَ مَرَّـٰتٖۚ مِّن قَبۡلِ صَلَوٰةِ ٱلۡفَجۡرِ وَحِينَ تَضَعُونَ ثِيَابَكُم مِّنَ ٱلظَّهِيرَةِ وَمِنۢ بَعۡدِ صَلَوٰةِ ٱلۡعِشَآءِۚ ثَلَٰثُ عَوۡرَٰتٖ لَّكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ وَلَا عَلَيۡهِمۡ جُنَاحُۢ بَعۡدَهُنَّۚ طَوَّـٰفُونَ عَلَيۡكُم بَعۡضُكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
viśvāsavantayini! obagē vahalūnda, obagen væḍi viyaṭa pat novuna (kuḍā) daruvanda, (oba tiraya piṭupasa rahasigatava siṭina avasthāvanhidī) oba veta (pæmiṇennē nam, obagē) anumætiya tun varak ovun illā siṭiya yutuya. (ema kālayan nam), fajru salātayaṭa perada, (nindaṭa yāma san̆dahā obagē væḍipura) æn̆dum galavā siṭina avasthāva vana lūhar kālayēdīda, iṣā salātayen pasuvada ādī (mema) kālayan tunēdīma oba tiraya piṭupasa rahasigatava siṭina avasthāvanya. mēvā hæra, (an avasthāvanhidī obagē anumætiya nætivama ovun oba veta pæmiṇīma) ovun kerehida varadak næta. oba kerehida varadak næta. (mandayat) movun varin vara oba veta pæmiṇiya yutu aya vaśayenda, obagen keneku anit kenā veta yā yutu aya vaśayenda siṭina bævin (varin vara anumætiya illā siṭīmaṭa avaśya næta). mesē allāh siyalla hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 58
وَإِذَا بَلَغَ ٱلۡأَطۡفَٰلُ مِنكُمُ ٱلۡحُلُمَ فَلۡيَسۡتَـٔۡذِنُواْ كَمَا ٱسۡتَـٔۡذَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
obagē daruvan væḍi viyaṭa pat vū viṭada, ovunda tamanṭa væḍimahal ayagen anumætiya illā siṭiya yutu andamaṭa anumætiya illā siṭiya yutuya. mesē allāh tamangē āyāvan obaṭa vivaraṇaya kara pavasannēya. allāh siyalla hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 59
وَٱلۡقَوَٰعِدُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا يَرۡجُونَ نِكَاحٗا فَلَيۡسَ عَلَيۡهِنَّ جُنَاحٌ أَن يَضَعۡنَ ثِيَابَهُنَّ غَيۡرَ مُتَبَرِّجَٰتِۭ بِزِينَةٖۖ وَأَن يَسۡتَعۡفِفۡنَ خَيۡرٞ لَّهُنَّۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
vivāhayaṭa akamæti mahaḷu vayasaṭa pat (ē mē ata særisærīmaṭa nohækiva vāḍi vī siṭina) mahaḷu strīn, tamangē alaṁkāraya penviya yutu yayi adahasak nomætiva tamangē uḍa æn̆dum galavā siṭīmehi ovun kerehi varadak næta. eyinda ovun væḷakī siṭīma ovunṭa itāmat hon̆daya. allāh siyalla savan denneku hā hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 60
لَّيۡسَ عَلَى ٱلۡأَعۡمَىٰ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡأَعۡرَجِ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرِيضِ حَرَجٞ وَلَا عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَن تَأۡكُلُواْ مِنۢ بُيُوتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ ءَابَآئِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أُمَّهَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ إِخۡوَٰنِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخَوَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَعۡمَٰمِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ عَمَّـٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخۡوَٰلِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ خَٰلَٰتِكُمۡ أَوۡ مَا مَلَكۡتُم مَّفَاتِحَهُۥٓ أَوۡ صَدِيقِكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَأۡكُلُواْ جَمِيعًا أَوۡ أَشۡتَاتٗاۚ فَإِذَا دَخَلۡتُم بُيُوتٗا فَسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ تَحِيَّةٗ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُبَٰرَكَةٗ طَيِّبَةٗۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(viśvāsavantayini! venat nives valin āhāra gænīmehi) andhayā kerehi varadak vannē næta. asanīpakārayeku kerehida varadak vannē næta. oba kerehida varadak (vannē næta). oba, obagē gedaradī hō nætahot obagē piyavarungē nivasēdī hō nætahot obagē mavvarungē nivesēdī hō nætahot obagē sahōdarayingē nivasēdī hō nætahot obagē sahōdariyangē nivasēdī hō nætahot obagē piyāgē sahōdarayingē nivasēdī hō nætahot obagē piyāgē sahōdariyangē nivasēdī hō nætahot obagē mavagē sahōdarayingē nivasēdī hō nætahot obagē mavagē sahōdariyangē nivasēdī hō nætahot yaturu oba atē æti nivasēdī hō nætahot obagē miturangē nivasēdī hō (āhāra) anubhava kirīma oba kerehi varadak vannē næta. ehidī oba siyallanma ekaṭa ekkāsu vī hō nætahot tani taniyen hō anubhava kaḷā vuvada kam næta. (eya oba kerehi varadak næta). namut oba kumana nivasakaṭa ætuḷu vuvada, allāh visin obaṭa uganvana lada itāmat bhāgyavanta pariśuddha vū (assalāmu aeleyikum yana) vadana oba, oba tuḷa (kenekuṭa keneku) pavasā ganu. mesē allāh obaṭa (tamangē) āyāvan vivaraṇaya kara pavasannēya (yanna) oba dæna ganu mænava
Surah An-Noor, Verse 61
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَإِذَا كَانُواْ مَعَهُۥ عَلَىٰٓ أَمۡرٖ جَامِعٖ لَّمۡ يَذۡهَبُواْ حَتَّىٰ يَسۡتَـٔۡذِنُوهُۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ فَإِذَا ٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِبَعۡضِ شَأۡنِهِمۡ فَأۡذَن لِّمَن شِئۡتَ مِنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمُ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
niyata vaśayenma satya viśvāsavantayin (kavurundayat) allāhvada, ohugē dūtayāvada viśvāsa kaḷa ayayi. ovun yamkisi podu kāraṇāvak gæna (sākacchā kirīmaṭa) ohugē (dūtayā) veta ræsvī siṭiyahot ohugē anumætiya nomætiva (sabhāven) ovun yannēma næta. (esē yāmaṭa avaśyatāvayak æti vuvahot nabiyē!) niyata vaśayenma kavurun obagē anumætiya illā (oba anumætiya dun pasuma) yannōda, ovunma allāhvada, ohugē dūtayāvada ættenma viśvāsa kaḷa ayayi. ebævin ovun tamangē yamkisi (hadisi) væḍak san̆dahā oba vetin anumætiya illā siṭiyahot ovungen oba kæmati ayaṭa anumætiya denu. ovunṭa allāh vetin samāvada illā siṭinu. niyata vaśayenma allāh itāmat samāva denneku hā karuṇāvantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 62
لَّا تَجۡعَلُواْ دُعَآءَ ٱلرَّسُولِ بَيۡنَكُمۡ كَدُعَآءِ بَعۡضِكُم بَعۡضٗاۚ قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ يَتَسَلَّلُونَ مِنكُمۡ لِوَاذٗاۚ فَلۡيَحۡذَرِ ٱلَّذِينَ يُخَالِفُونَ عَنۡ أَمۡرِهِۦٓ أَن تُصِيبَهُمۡ فِتۡنَةٌ أَوۡ يُصِيبَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
(viśvāsavantayini! obava allāhgē) dūtayā ārādhanā kaḷahot (eya) oba, oba atarē keneku anit kenāva ārādhanā karannāk men nositanu. (ohugē ārādhanāvaṭa anivāryayen savan denu). niyata vaśayenma obagen kavurun (apagē dūtayā ræs kaḷa sabhāven) rahasē lessā yannōda, ovunva allāh hon̆din dannēya. ebævin kavurun ohugē niyōgayanṭa venaska karannōda, ovun tamanṭa yamkisi vipatak hō nætahot vēdanā gena dena dan̆ḍuvama hō pæmiṇa sēndu vanu ætæyi yanna gæna biya vemin siṭiya yutuya
Surah An-Noor, Verse 63
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قَدۡ يَعۡلَمُ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ وَيَوۡمَ يُرۡجَعُونَ إِلَيۡهِ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
niyata vaśayenma ahashida, bhūmiyehida æti siyalla allāhṭa ayat dæya yanna dæna ganu. oba (ada dina) siṭina tatvayada, niyata vaśayenma (allāh) hon̆din dannēya. ohu veta gena enu labana dinadī (siṭina tatvayada hon̆din dannēya. ebævin) ovun karamin siṭiya dæya (edinadī) ohu ovunṭa dænum denu æta. allāh siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Noor, Verse 64