Surah Al-Furqan - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
تَبَارَكَ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡفُرۡقَانَ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦ لِيَكُونَ لِلۡعَٰلَمِينَ نَذِيرًا
Kata barakatamaẏa tini [1]! Yini tām̐ra bāndāra upara phurakāna nāyila karēchēna, sr̥ṣṭijagatēra jan'ya [2] satarkakārī ha'ōẏāra jan'ya
Surah Al-Furqan, Verse 1
ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖ فَقَدَّرَهُۥ تَقۡدِيرٗا
Yini āsamānasamūha ō yamīnēra sārbabhaumatbēra adhikārī; tini kōnō santāna grahaṇa karēnani; sārbabhaumatbē tām̐ra kōnō śarīka nē'i. Tini sabakichu sr̥ṣṭi karēchēna ataḥpara tā nirdhāraṇa karēchēna yathāyatha anupātē
Surah Al-Furqan, Verse 2
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗ لَّا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ وَلَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا وَلَا يَمۡلِكُونَ مَوۡتٗا وَلَا حَيَوٰةٗ وَلَا نُشُورٗا
Āra tārā tām̐ra paribartē ilāharūpē grahaṇa karēchē an'yadērakē yārā kichu'i sr̥ṣṭi karē nā, baraṁ tārā nijērā'i sr̥ṣṭa ēbaṁ ēbaṁ tārā nijēdēra apakāra kimbā upakāra karāra kṣamatā rākhē nā. Āra mr̥tyu, jībana ō ut'thānēra upara'ō kōnō kṣamatā rākhē nā
Surah Al-Furqan, Verse 3
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٌ ٱفۡتَرَىٰهُ وَأَعَانَهُۥ عَلَيۡهِ قَوۡمٌ ءَاخَرُونَۖ فَقَدۡ جَآءُو ظُلۡمٗا وَزُورٗا
Āra kāphērarā balē, ‘ēṭā mithyā chāṛā kichu'i naẏa, sē ēṭā raṭanā karēchē ēbaṁ bhinna sampradāẏēra lōka tākē ē byāpārē sāhāyya karēchē.’ Sutarāṁ abaśya'i kāphērarā yuluma ō mithyā niẏē ēsēchē
Surah Al-Furqan, Verse 4
وَقَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ ٱكۡتَتَبَهَا فَهِيَ تُمۡلَىٰ عَلَيۡهِ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلٗا
Tārā āra'ō balē, ‘ēgulō tō sē kālēra upakathā, yā sē likhiẏē niẏēchē; tārapara ēgulō sakāla-sandhyā tāra kāchē pāṭha karā haẏa.’
Surah Al-Furqan, Verse 5
قُلۡ أَنزَلَهُ ٱلَّذِي يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Baluna, ‘ēṭā tini'i nāyila karēchēna yini āsamānasamūha ō yamīnēra samudaẏa rahasya jānēna; niścaẏa tini parama kṣamāśīla, parama daẏālu.’
Surah Al-Furqan, Verse 6
وَقَالُواْ مَالِ هَٰذَا ٱلرَّسُولِ يَأۡكُلُ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشِي فِي ٱلۡأَسۡوَاقِ لَوۡلَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَلَكٞ فَيَكُونَ مَعَهُۥ نَذِيرًا
Āra'ō tārā balē, ‘ē kēmana rāsūla’ yē khā'ōẏā-dā'ōẏā karē ēbaṁ hāṭē-bājārē calāphērā karē; tāra kāchē kōnō phiriśatā kēna nāyila karā hala nā, yē tāra saṅgē thākata satarkakārīrūpē?’
Surah Al-Furqan, Verse 7
أَوۡ يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ تَكُونُ لَهُۥ جَنَّةٞ يَأۡكُلُ مِنۡهَاۚ وَقَالَ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
‘Athabā tāra kāchē kōnō dhanabhāṇḍāra ēsē paṛala nā kēna athabā tāra ēkaṭi bāgāna nē'i kēna yā thēkē sē khētō?’ Āra yālimarā ārō balē, ‘tōmarā tō ēka jādugrasta byāktira'i anusaraṇa karacha.’
Surah Al-Furqan, Verse 8
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَٰلَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
Dēkhuna, tārā āpanāra ki upamā dēẏa! Phalē tārā pathabhraṣṭa haẏēchē, sutarāṁ tārā patha pētē pārē nā
Surah Al-Furqan, Verse 9
تَبَارَكَ ٱلَّذِيٓ إِن شَآءَ جَعَلَ لَكَ خَيۡرٗا مِّن ذَٰلِكَ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ وَيَجۡعَل لَّكَ قُصُورَۢا
Kata barakatamaẏa tini yini icchē karalē āpanākē ditē pārēna ēra cēẏē uṯkr̥ṣṭa bastu---udyānasamūha yāra pādadēśē nadī-nālā prabāhita ēbaṁ tini ditē pārēna āpanākē prāsādasamūha
Surah Al-Furqan, Verse 10
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلسَّاعَةِۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِمَن كَذَّبَ بِٱلسَّاعَةِ سَعِيرًا
baraṁ tārā kiẏāmatēra upara [1] mithyārōpa karēchē. Āra yē kiẏāmatē mithyārōpa karē tāra jan'ya āmarā prastuta rēkhēchi jbalanta āguna
Surah Al-Furqan, Verse 11
إِذَا رَأَتۡهُم مِّن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ سَمِعُواْ لَهَا تَغَيُّظٗا وَزَفِيرٗا
Dūra thēkē āguna yakhana tādērakē dēkhabē takhana tārā śunatē pābē ēra krud'dha garjana ō huṅkāra
Surah Al-Furqan, Verse 12
وَإِذَآ أُلۡقُواْ مِنۡهَا مَكَانٗا ضَيِّقٗا مُّقَرَّنِينَ دَعَوۡاْ هُنَالِكَ ثُبُورٗا
Āra yakhana tādērakē galāẏa hāta pēm̐ciẏē śr̥ṅkhalita abasthāẏa sēṭāra kōnō saṅkīrṇa sthānē nikṣēpa karā habē, takhana tārā sēkhānē dhbansa kāmanā karabē
Surah Al-Furqan, Verse 13
لَّا تَدۡعُواْ ٱلۡيَوۡمَ ثُبُورٗا وَٰحِدٗا وَٱدۡعُواْ ثُبُورٗا كَثِيرٗا
Balā habē, āja tōmarā ēka dhbansakē ḍēkō nā, baraṁ bahu dhbansakē ḍāka.’
Surah Al-Furqan, Verse 14
قُلۡ أَذَٰلِكَ خَيۡرٌ أَمۡ جَنَّةُ ٱلۡخُلۡدِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۚ كَانَتۡ لَهُمۡ جَزَآءٗ وَمَصِيرٗا
Baluna, ‘ēṭā'i śrēẏa, nā sthāẏī jānnāta, yāra pratiśruti dēẏā haẏēchē muttākīdērakē?’ Tā habē tādēra pratidāna ō pratyābartanasthala
Surah Al-Furqan, Verse 15
لَّهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَ خَٰلِدِينَۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ وَعۡدٗا مَّسۡـُٔولٗا
Sēkhānē tārā cirakāla basabāsarata abasthāẏa yā cā'ibē tādēra jan'ya tā-i thākabē; ē pratiśruti pūraṇa āpanāra raba-ēra'i dāẏitba
Surah Al-Furqan, Verse 16
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَقُولُ ءَأَنتُمۡ أَضۡلَلۡتُمۡ عِبَادِي هَـٰٓؤُلَآءِ أَمۡ هُمۡ ضَلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
Āra sēdina tini ēkatra karabēna tādērakē ēbaṁ tārā āllāhra paribartē yādēra ‘ibādāta karata tādērakē, tārapara tini jijñēsa karabēna, ‘tōmarā'i ki āmāra ē bāndādērakē bibhrānta karēchilē, nā tārā nijērā'i bibhraānta haẏēchila?’
Surah Al-Furqan, Verse 17
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ مَا كَانَ يَنۢبَغِي لَنَآ أَن نَّتَّخِذَ مِن دُونِكَ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِن مَّتَّعۡتَهُمۡ وَءَابَآءَهُمۡ حَتَّىٰ نَسُواْ ٱلذِّكۡرَ وَكَانُواْ قَوۡمَۢا بُورٗا
Tārā balabē, ‘pabitra ō mahāna āpani! Āpanāra paribartē āmarā an'yakē abibhābakarūpē grahaṇa karatē pāri nā [1]; āpani'i tō tādērakē ēbaṁ tādēra pitr̥puruṣadērakē bhōga-sambhāra diẏēchilēna; pariṇāmē tārā yikara tathā smaraṇa bhulē giẏēchila ēbaṁ pariṇata haẏēchila ēka dhbansaprāpta sampradāẏē
Surah Al-Furqan, Verse 18
فَقَدۡ كَذَّبُوكُم بِمَا تَقُولُونَ فَمَا تَسۡتَطِيعُونَ صَرۡفٗا وَلَا نَصۡرٗاۚ وَمَن يَظۡلِم مِّنكُمۡ نُذِقۡهُ عَذَابٗا كَبِيرٗا
(Āllāh muśarikadērakē balabēna) ‘tōmarā yā balatē tārā tō tā mithyā sābyasta karēchē. Kājē'i tōmarā śāsti pratirōdha karatē pārabē nā ēbaṁ sāhāyya'ō pābē nā. Āra tōmādēra madhyē yē yulama tathā śirka karabē āmarā tākē mahāśāsti āsbādana karāba [1].’
Surah Al-Furqan, Verse 19
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّآ إِنَّهُمۡ لَيَأۡكُلُونَ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشُونَ فِي ٱلۡأَسۡوَاقِۗ وَجَعَلۡنَا بَعۡضَكُمۡ لِبَعۡضٖ فِتۡنَةً أَتَصۡبِرُونَۗ وَكَانَ رَبُّكَ بَصِيرٗا
Āra āpanāra āgē āmarā yē sakala rāsūla pāṭhiẏēchi tārā sakalē'i tō khā'ōẏā-dā'ōẏā karata ō hāṭē-bājārē calāphērā karata [1] ēbaṁ (hē mānuṣa!) Āmarā tōmādēra ēka-kē an'yēra jan'ya parīkṣāsbarūpa karēchi. Tōmarā dhairya dhāraṇa karabē ki? Āra āpanāra raba tō sarbadraṣṭā
Surah Al-Furqan, Verse 20
۞وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ نَرَىٰ رَبَّنَاۗ لَقَدِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ وَعَتَوۡ عُتُوّٗا كَبِيرٗا
Āra yārā āmādēra sākṣātēra āśā karē nā tārā balē, ‘āmādēra kāchē phiriśatā nāyila karā haẏa nā kēna? Athabā āmarā āmādēra rabakē dēkhi nā kēna?’ Tārā tō tādēra antarē ahaṅkāra pōṣaṇa karē [1] ēbaṁ tārā gurutara abādhyatāẏa mētē uṭhēchē
Surah Al-Furqan, Verse 21
يَوۡمَ يَرَوۡنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ لَا بُشۡرَىٰ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡمُجۡرِمِينَ وَيَقُولُونَ حِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Yēdina tārā phiriśatādērakē dēkhatē pābē sēdina aparādhīdēra jan'ya kōnō susambāda thākabē nā ēbaṁ tārā balabē, ‘rakṣā kara, rakṣā kara[1].’
Surah Al-Furqan, Verse 22
وَقَدِمۡنَآ إِلَىٰ مَا عَمِلُواْ مِنۡ عَمَلٖ فَجَعَلۡنَٰهُ هَبَآءٗ مَّنثُورًا
Āra āmarā tādēra kr̥takarmēra prati agrasara haẏē sēgulōkē bikṣipta dhūlikaṇāẏa pariṇata karaba
Surah Al-Furqan, Verse 23
أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ يَوۡمَئِذٍ خَيۡرٞ مُّسۡتَقَرّٗا وَأَحۡسَنُ مَقِيلٗا
Sēdina jānnātabāsīdēra bāsasthāna habē uṯkr̥ṣṭa ēbaṁ biśrāmasthala habē manōrama
Surah Al-Furqan, Verse 24
وَيَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلسَّمَآءُ بِٱلۡغَمَٰمِ وَنُزِّلَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ تَنزِيلًا
Āra sēdina ākāśa bidīrṇa habē mēghapuñja dbārā [1] ēbaṁ dalē dalē phiriśatādērakē nāmiẏē dēẏā habē
Surah Al-Furqan, Verse 25
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّ لِلرَّحۡمَٰنِۚ وَكَانَ يَوۡمًا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ عَسِيرٗا
sē dina cuṛānta kartr̥tba habē daẏāmaẏēra [1] ēbaṁ kāphēradēra jan'ya sē dina habē atyanta kaṭhina
Surah Al-Furqan, Verse 26
وَيَوۡمَ يَعَضُّ ٱلظَّالِمُ عَلَىٰ يَدَيۡهِ يَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي ٱتَّخَذۡتُ مَعَ ٱلرَّسُولِ سَبِيلٗا
Yālima [1] byakti sēdina nijēra du‘hāta danśana karatē karatē balabē, ‘hāẏa, āmi yadi rāsūlēra sāthē kōnō patha abalambana karatāma
Surah Al-Furqan, Verse 27
يَٰوَيۡلَتَىٰ لَيۡتَنِي لَمۡ أَتَّخِذۡ فُلَانًا خَلِيلٗا
‘Hāẏa, durbhōga āmāra, āmi yadi amukakē bandhurupē grahaṇa nā karatāma
Surah Al-Furqan, Verse 28
لَّقَدۡ أَضَلَّنِي عَنِ ٱلذِّكۡرِ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَنِيۗ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِلۡإِنسَٰنِ خَذُولٗا
‘āmākē tō sē bibhrānta karēchila āmāra kāchē upadēśa paum̐chāra para.’ Āra śaẏatāna tō mānuṣēra jan'ya mahāpratāraka
Surah Al-Furqan, Verse 29
وَقَالَ ٱلرَّسُولُ يَٰرَبِّ إِنَّ قَوۡمِي ٱتَّخَذُواْ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ مَهۡجُورٗا
Āra rāsūla balalēna, ‘hē āmāra raba! Āmāra sampradāẏa tō ē kura'ānakē parityājya sābyasta karēchē.’
Surah Al-Furqan, Verse 30
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا مِّنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ هَادِيٗا وَنَصِيرٗا
Āllāh balēna, ‘āra ēbhābē'i āmarā pratyēka nabīra jan'ya aparādhīdēra thēkē śatru bāniẏē thāki. Āra āpanāra raba'i pathapradarśaka ō sāhāyyakārīrūpē yathēṣṭa.’
Surah Al-Furqan, Verse 31
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ٱلۡقُرۡءَانُ جُمۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ كَذَٰلِكَ لِنُثَبِّتَ بِهِۦ فُؤَادَكَۖ وَرَتَّلۡنَٰهُ تَرۡتِيلٗا
Āra kāphērarā balē, ‘samagra kura'āna tāra kāchē ēkabārē nāyila halō nā kēna?’ Ēbhābē'i āmarā nāyila karēchi āpanāra hr̥daẏakē tā dbārā mayabuta karāra jan'ya ēbaṁ tā kramē kramē spaṣṭabhābē ābr̥tti karēchi
Surah Al-Furqan, Verse 32
وَلَا يَأۡتُونَكَ بِمَثَلٍ إِلَّا جِئۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ وَأَحۡسَنَ تَفۡسِيرًا
Āra tārā āpanāra kāchē yē biṣaẏa'i upasthita karē nā kēna, āmarā sēṭāra saṭhika samādhāna ō sundara byākhyā āpanāra kāchē niẏē āsi
Surah Al-Furqan, Verse 33
ٱلَّذِينَ يُحۡشَرُونَ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ إِلَىٰ جَهَنَّمَ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
Yādērakē mukhēra upara bhara diẏē calā abasthāẏa jāhānnāmēra dikē ēkatra karā habē, tārā sthānēra dika thēkē ati nikr̥ṣṭa ēbaṁ adhika pathabhraṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 34
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَا مَعَهُۥٓ أَخَاهُ هَٰرُونَ وَزِيرٗا
Āra āmarā tō mūsākē kitāba diẏēchilāma ēbaṁ tāra sāthē tāra bhā'i hārūnakē sāhāyyakārī karēchilāma
Surah Al-Furqan, Verse 35
فَقُلۡنَا ٱذۡهَبَآ إِلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَدَمَّرۡنَٰهُمۡ تَدۡمِيرٗا
ataḥpara āmarā balēchilāma, ‘tōmarā sē sampradāẏēra kāchē yā'ō yārā āmāra nidarśanābalītē mithyārōpa karēchē [1].’ Tārapara āmarā tādērakē sampūrṇarūpē bidhbasta karēchilāma
Surah Al-Furqan, Verse 36
وَقَوۡمَ نُوحٖ لَّمَّا كَذَّبُواْ ٱلرُّسُلَ أَغۡرَقۡنَٰهُمۡ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ لِلنَّاسِ ءَايَةٗۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
āra nūhēra sampradāẏakē'ō, yakhana tārā rāsūlagaṇēra prati mithyā ārōpa karala [1] takhana āmarā tādērakē ḍubiẏē dilāma ēbaṁ tādērakē mānuṣēra jan'ya nidarśanasbarūpa karē rākhalāma. Āra yālimadēra jan'ya āmarā yantraṇādāẏaka śāsti prastuta karē rēkhēchi
Surah Al-Furqan, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَأَصۡحَٰبَ ٱلرَّسِّ وَقُرُونَۢا بَيۡنَ ذَٰلِكَ كَثِيرٗا
Āra āmarā dhbansa karēchilāma ‘āda, sāmūda, ‘rās’ [1] -ēra adhibāsīkē ēbaṁ tādēra antarbartīkālēra bahu prajanmakē'ō
Surah Al-Furqan, Verse 38
وَكُلّٗا ضَرَبۡنَا لَهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَۖ وَكُلّٗا تَبَّرۡنَا تَتۡبِيرٗا
āra āmarā tādēra pratyēkēra jan'ya dr̥ṣṭānta barṇanā karēchilāma ēbaṁ tādēra sakalakē'i āmarā sampūrṇarūpē dhbansa karēchilāma
Surah Al-Furqan, Verse 39
وَلَقَدۡ أَتَوۡاْ عَلَى ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِيٓ أُمۡطِرَتۡ مَطَرَ ٱلسَّوۡءِۚ أَفَلَمۡ يَكُونُواْ يَرَوۡنَهَاۚ بَلۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ نُشُورٗا
Āra tārā tō sē janapada diẏē'i yātāẏāta karē yāra upara barṣita haẏēchila akalyāṇēra br̥ṣṭi, tabē ki tārā ēsaba dēkhatē pāẏa nā [1]? Bastuta tārā punarut'thānēra āśā'i karē nā
Surah Al-Furqan, Verse 40
وَإِذَا رَأَوۡكَ إِن يَتَّخِذُونَكَ إِلَّا هُزُوًا أَهَٰذَا ٱلَّذِي بَعَثَ ٱللَّهُ رَسُولًا
Āra tārā yakhana āpanākē dēkhē, takhana tārā āpanākē śudhu ṭhāṭṭā-bidrarūpēra pātrarūpē gaṇya karē, balē, ‘ē-i ki sē, yākē āllāh rāsūla karē pāṭhiẏēchēna
Surah Al-Furqan, Verse 41
إِن كَادَ لَيُضِلُّنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا لَوۡلَآ أَن صَبَرۡنَا عَلَيۡهَاۚ وَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ حِينَ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ مَنۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
‘sē tō āmādērakē āmādēra upāsyagaṇa hatē dūrē sariẏē'i dita, yadi nā āmarā tādēra ānugatyēra upara abicala thākatāma.’ Āra yakhana tārā śāsti pratyakṣa karabē, takhana jānatē pārabē kē adhika pathabhraṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 42
أَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ أَفَأَنتَ تَكُونُ عَلَيۡهِ وَكِيلًا
Āpani ki tākē dēkhēchēna, yē tāra prabr̥ttikē ilāharūpē grahaṇa karē? Tabu'ō ki āpani tāra yim'mādāra habēna
Surah Al-Furqan, Verse 43
أَمۡ تَحۡسَبُ أَنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَسۡمَعُونَ أَوۡ يَعۡقِلُونَۚ إِنۡ هُمۡ إِلَّا كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
nāki āpani manē karēna yē, tādēra adhikānśa śōnē athabā bōjhē? Tārā tō paśura mata'i; baraṁ tārā āra'ō adhika pathabhraṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 44
أَلَمۡ تَرَ إِلَىٰ رَبِّكَ كَيۡفَ مَدَّ ٱلظِّلَّ وَلَوۡ شَآءَ لَجَعَلَهُۥ سَاكِنٗا ثُمَّ جَعَلۡنَا ٱلشَّمۡسَ عَلَيۡهِ دَلِيلٗا
Āpani ki āpanāra rabēra prati lakṣya karēna nā [1] kibhābē tini chāẏā samprasārita karēna? Tini icchē karalē ēṭākē tō sthira rākhatē pāratēna; tārapara āmarā sūryakē karēchi ēra nirdēśaka
Surah Al-Furqan, Verse 45
ثُمَّ قَبَضۡنَٰهُ إِلَيۡنَا قَبۡضٗا يَسِيرٗا
Tārapara āmarā ēṭākē āmādēra dikē dhīrē dhīrē guṭiẏē āni
Surah Al-Furqan, Verse 46
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا وَٱلنَّوۡمَ سُبَاتٗا وَجَعَلَ ٱلنَّهَارَ نُشُورٗا
Āra tini'i tōmādēra jan'ya rātakē karēchēna ābaraṇasbarūpa, biśrāmēra jan'ya tōmādēra diẏēchēna nidraā [1] ēbaṁ chaṛiẏē paṛāra jan'ya karēchēna dina
Surah Al-Furqan, Verse 47
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ طَهُورٗا
Āra tini'i tām̐ra rahamatēra br̥ṣṭira āgē susambādabāhīrūpē bāẏu prēraṇa karēna ēbaṁ āmarā ākāśa hatē pabitra pāni barṣaṇa kari
Surah Al-Furqan, Verse 48
لِّنُحۡـِۧيَ بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗا وَنُسۡقِيَهُۥ مِمَّا خَلَقۡنَآ أَنۡعَٰمٗا وَأَنَاسِيَّ كَثِيرٗا
yātē tā dbārā āmarā mr̥ta bhū-khaṇḍakē sañjībita kari ēbaṁ āmarā yā sr̥ṣṭi karēchi tāra madhya hatē bahu jībajantu ō mānuṣakē tā pāna karā'i
Surah Al-Furqan, Verse 49
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَٰهُ بَيۡنَهُمۡ لِيَذَّكَّرُواْ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
āra āmarā tō tā tādēra madhyē bitaraṇa kari yātē tārā smaraṇa karē. Ataḥpara adhikānśa lōka śudhu akr̥tajñatā'i prakāśa karē
Surah Al-Furqan, Verse 50
وَلَوۡ شِئۡنَا لَبَعَثۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٖ نَّذِيرٗا
Āra āmarā icchē karalē pratiṭi janapadē ēkajana satarkakārī pāṭhātē pāratāma
Surah Al-Furqan, Verse 51
فَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَجَٰهِدۡهُم بِهِۦ جِهَادٗا كَبِيرٗا
Kājē'i āpani kāphēradēra ānugatya karabēna nā ēbaṁ āpani kura'ānēra sāhāyyē tādēra sāthē baṛa jihāda cāliẏē yāna
Surah Al-Furqan, Verse 52
۞وَهُوَ ٱلَّذِي مَرَجَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞ وَجَعَلَ بَيۡنَهُمَا بَرۡزَخٗا وَحِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Āra tini'i du'i sāgarakē samāntarālē prabāhita karēchēna, ēkaṭi miṣṭa, supēẏa ēbaṁ an'yaṭi lōnā, khara; āra tini ubhaẏēra madhyē rēkhē diẏēchēna ēka antarāẏa, ēka anatikramya byabadhāna
Surah Al-Furqan, Verse 53
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ مِنَ ٱلۡمَآءِ بَشَرٗا فَجَعَلَهُۥ نَسَبٗا وَصِهۡرٗاۗ وَكَانَ رَبُّكَ قَدِيرٗا
Āra tini'i mānuṣakē sr̥ṣṭi karēchēna pāni hatē; tārapara tini tākē banśagata ō baibāhika samparkaśīla karēchēna [1]. Āra āpanāra raba halēna prabhūta kṣamatābāna
Surah Al-Furqan, Verse 54
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُهُمۡ وَلَا يَضُرُّهُمۡۗ وَكَانَ ٱلۡكَافِرُ عَلَىٰ رَبِّهِۦ ظَهِيرٗا
Āra tārā āllāhra paribartē ēmana kichura ‘ibādāta karē yā tādēra upakāra karatē pārē nā ēbaṁ tādēra apakāra'ō karatē pārē nā. Āra kāphēra tō tāra rabēra birōdhitāẏa sahayōgitākārī
Surah Al-Furqan, Verse 55
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
Āra āmarā tō āpanākē śudhu susambādadātā ō satarkakārīrūpē'i pāṭhiẏēchi
Surah Al-Furqan, Verse 56
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍ إِلَّا مَن شَآءَ أَن يَتَّخِذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ سَبِيلٗا
Baluna, ‘āmi tōmādēra kāchē ēra jan'ya kōnō binimaẏa cā'i nā, tabē yē tāra rabēra dikēra patha abalambana karāra icchē karē.’
Surah Al-Furqan, Verse 57
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡحَيِّ ٱلَّذِي لَا يَمُوتُ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِهِۦۚ وَكَفَىٰ بِهِۦ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرًا
Āra āpani nirbhara karuna tām̐ra upara yini cirañjība, yini marabēna nā ēbaṁ tām̐ra sapraśansa pabitratā ō mahimā ghōṣaṇā karuna, tini tām̐ra bāndādēra pāpa samparkē abahita hisēbē yathēṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 58
ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَسۡـَٔلۡ بِهِۦ خَبِيرٗا
Tini āsamānasamūha, yamīna ō ē du’ẏēra madhyabartī sabakichu chaẏa dinē sr̥ṣṭi karēna; tārapara tini ‘āraśēra upara uṭhalēna. Tini'i ‘rāhamāna’, sutarāṁ tām̐ra sambandhē yē abahita tākē jijñēsa karē dēkhuna
Surah Al-Furqan, Verse 59
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱسۡجُدُواْۤ لِلرَّحۡمَٰنِ قَالُواْ وَمَا ٱلرَّحۡمَٰنُ أَنَسۡجُدُ لِمَا تَأۡمُرُنَا وَزَادَهُمۡ نُفُورٗا۩
Āra yakhana tādērakē balā haẏa, ‘sājadābanata ha'ō ‘rāhamāna’ -ēra prati,’ takhana tārā balē, ‘rāhamāna ābāra kī [1]? Tumi kā'ukē sājadā karatē balalē'i ki āmarā tākē sājadā karaba?’ Āra ētē tādēra palāẏanaparatā'i br̥d'dhi pāẏa
Surah Al-Furqan, Verse 60
تَبَارَكَ ٱلَّذِي جَعَلَ فِي ٱلسَّمَآءِ بُرُوجٗا وَجَعَلَ فِيهَا سِرَٰجٗا وَقَمَرٗا مُّنِيرٗا
Kata barakatamaẏa tini yini nabhōmaṇḍalē sr̥ṣṭi karēchēna biśāla tārakāpuñja ēbaṁ tātē sthāpana karēchēna pradīpa [1] ō ālō bikiraṇakārī cām̐da
Surah Al-Furqan, Verse 61
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ خِلۡفَةٗ لِّمَنۡ أَرَادَ أَن يَذَّكَّرَ أَوۡ أَرَادَ شُكُورٗا
Āra tini'i karēchēna rāta ō dinakē parasparēra anugāmīrūpē tāra jan'ya--- yē upadēśa grahaṇa karatē bā kr̥tajña hatē cāẏa
Surah Al-Furqan, Verse 62
وَعِبَادُ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلَّذِينَ يَمۡشُونَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ هَوۡنٗا وَإِذَا خَاطَبَهُمُ ٱلۡجَٰهِلُونَ قَالُواْ سَلَٰمٗا
Āra ‘rāhamāna’ -ēra bāndā tārā'i, yārā yamīnē atyanta binamrabhābē calāphērā karē [1] ēbaṁ yakhana jāhēla byaktirā tādērakē (aśālīna bhāṣāẏa) sambōdhana karē, takhana tārā balē, ‘sālāma’
Surah Al-Furqan, Verse 63
وَٱلَّذِينَ يَبِيتُونَ لِرَبِّهِمۡ سُجَّدٗا وَقِيَٰمٗا
ēbaṁ tārā rāta atibāhita karē tādēra rabēra uddēśyē sijadābanata haẏē ō dām̐ṛiẏē thēkē
Surah Al-Furqan, Verse 64
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱصۡرِفۡ عَنَّا عَذَابَ جَهَنَّمَۖ إِنَّ عَذَابَهَا كَانَ غَرَامًا
ēbaṁ tārā balē, hē āmādēra raba! Āpani āmādēra thēkē jāhānnāmēra śāsti haṭiẏē dina, tāra śāsti tō abicchinna
Surah Al-Furqan, Verse 65
إِنَّهَا سَآءَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
Niścaẏa sēṭā basabāsa ō abasthānasthala hisēbē khuba nikr̥ṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 66
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَنفَقُواْ لَمۡ يُسۡرِفُواْ وَلَمۡ يَقۡتُرُواْ وَكَانَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ قَوَامٗا
Ēbaṁ yakhana tārā byaẏa karē takhana apabyaẏa karē nā, kr̥panatā'ō karē nā, āra tādēra panthā haẏa ētadubhaẏēra madhyabartī
Surah Al-Furqan, Verse 67
وَٱلَّذِينَ لَا يَدۡعُونَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ وَلَا يَقۡتُلُونَ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَا يَزۡنُونَۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ يَلۡقَ أَثَامٗا
Ēbaṁ tārā āllāhra sāthē kōnō ilāhakē ḍākē nā [1]. Āra āllāh yāra hatyā niṣēdha karēchēna, yathārtha kāraṇa chāṛā tākē hatyā karē nā [2]. Āra tārā byabhicāra karē nā [3]; yē ēgulō karē, sē śāsti bhōga karabē
Surah Al-Furqan, Verse 68
يُضَٰعَفۡ لَهُ ٱلۡعَذَابُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَيَخۡلُدۡ فِيهِۦ مُهَانًا
Kiẏāmatēra dina tāra śāsti bardhitabhābē pradāna karā habē ēbaṁ sēkhānē sē sthāẏī habē hīna abasthāẏa
Surah Al-Furqan, Verse 69
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ عَمَلٗا صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يُبَدِّلُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِهِمۡ حَسَنَٰتٖۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
tabē yē tā'ōbā karē, īmāna ānē ō saṯkāja karē, phalē āllāh tādēra guṇāhasamūha nēka dbārā paribartana karē dēbēna. Āra āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah Al-Furqan, Verse 70
وَمَن تَابَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَإِنَّهُۥ يَتُوبُ إِلَى ٱللَّهِ مَتَابٗا
Āra yē tā'ōbā karē ō saṯkāja karē, sē tō sampūrṇarūpē āllāhra abhimukhī haẏa
Surah Al-Furqan, Verse 71
وَٱلَّذِينَ لَا يَشۡهَدُونَ ٱلزُّورَ وَإِذَا مَرُّواْ بِٱللَّغۡوِ مَرُّواْ كِرَامٗا
Āra yārā mithyāra sākṣya haẏa nā ēbaṁ asāra kāryakalāpēra sam'mukhīna halē āpana maryādā rakṣārthē tā parihāra karē calē
Surah Al-Furqan, Verse 72
وَٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَمۡ يَخِرُّواْ عَلَيۡهَا صُمّٗا وَعُمۡيَانٗا
Ēbaṁ yārā tādēra rabēra āẏātasamūha smaraṇa kariẏē dilē tāra upara andha ēbaṁ badhirēra mata paṛē thākē nā
Surah Al-Furqan, Verse 73
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا هَبۡ لَنَا مِنۡ أَزۡوَٰجِنَا وَذُرِّيَّـٰتِنَا قُرَّةَ أَعۡيُنٖ وَٱجۡعَلۡنَا لِلۡمُتَّقِينَ إِمَامًا
Ēbaṁ yārā prārthanā karē balē, ‘hē āmādēra raba! Āmādēra jan'ya ēmana strī ō santāna-santati dāna karuna yārā habē āmādēra jan'ya cōkhajuṛānō. Āra āpani āmādērakē karuna muttākīdēra jan'ya anusaraṇayōgya
Surah Al-Furqan, Verse 74
أُوْلَـٰٓئِكَ يُجۡزَوۡنَ ٱلۡغُرۡفَةَ بِمَا صَبَرُواْ وَيُلَقَّوۡنَ فِيهَا تَحِيَّةٗ وَسَلَٰمًا
Tārā'i, yādērakē pratidāna hisēbē dēẏā habē jānnātēra su'ucca kakṣa [1] yēhētu tārā chila dhairyaśīla. Āra tārā prāpta habē sēkhānē abhibādana ō sālāma
Surah Al-Furqan, Verse 75
خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ حَسُنَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
Sēkhānē tārā sthāẏī habē. Abasthānasthala ō bāsasthāna hisēbē tā kata uṯkr̥ṣṭa
Surah Al-Furqan, Verse 76
قُلۡ مَا يَعۡبَؤُاْ بِكُمۡ رَبِّي لَوۡلَا دُعَآؤُكُمۡۖ فَقَدۡ كَذَّبۡتُمۡ فَسَوۡفَ يَكُونُ لِزَامَۢا
baluna, ‘āmāra raba tōmādēra mōṭē'i bhrakṣēpa karēna nā, yadi nā tōmarā tākē ḍāka [1]. Ataḥpara tōmarā mithyārōpa karēcha, sutarāṁ acirē'i aparihārya habē śāsti.’
Surah Al-Furqan, Verse 77