Surah Al-Ahzab - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ ٱتَّقِ ٱللَّهَ وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
ahō nabivaraya! allāhṭa oba bætimat vanu. tavada dēva pratikṣēpakayin hā kuhakayinṭa oba avanata novanu. niyata vaśayenma allāh sarvagnānīyeku hā mahā pragnāvantayeku viya
Surah Al-Ahzab, Verse 1
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
tavada obagē paramādhipatigen oba veta danvā siṭinu labana dǣ oba anugamanaya karanu. niyata vaśayenma allāh num̆balā sidu karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavanta viya
Surah Al-Ahzab, Verse 2
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
tavada oba allāh veta bhāra karanu. tavada bhārakaru vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah Al-Ahzab, Verse 3
مَّا جَعَلَ ٱللَّهُ لِرَجُلٖ مِّن قَلۡبَيۡنِ فِي جَوۡفِهِۦۚ وَمَا جَعَلَ أَزۡوَٰجَكُمُ ٱلَّـٰٓـِٔي تُظَٰهِرُونَ مِنۡهُنَّ أُمَّهَٰتِكُمۡۚ وَمَا جَعَلَ أَدۡعِيَآءَكُمۡ أَبۡنَآءَكُمۡۚ ذَٰلِكُمۡ قَوۡلُكُم بِأَفۡوَٰهِكُمۡۖ وَٱللَّهُ يَقُولُ ٱلۡحَقَّ وَهُوَ يَهۡدِي ٱلسَّبِيلَ
minisekuṭa ohugē abhyantarayē hadavat dekak allāh æti nokaḷēya. tavada ovun aturin num̆balā mava(gē śarīraya)ṭa samakarana num̆balāgē biriyan num̆balāgē mavvarun novē. tavada num̆balā (tama putun lesa) vāda karannan num̆balāgē putun novē. eya num̆balāgē mukhaval valin num̆balā pavasana prakāśayayi. tavada allāh satyaya pavasayi. tavada ohu ṛju maga penvayi
Surah Al-Ahzab, Verse 4
ٱدۡعُوهُمۡ لِأٓبَآئِهِمۡ هُوَ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِۚ فَإِن لَّمۡ تَعۡلَمُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَمَوَٰلِيكُمۡۚ وَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٞ فِيمَآ أَخۡطَأۡتُم بِهِۦ وَلَٰكِن مَّا تَعَمَّدَتۡ قُلُوبُكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
ovungē piyavarungē vāsagamin ovun amatanu. eya allāh abiyasa vaḍāt sādhāraṇanīyaya. esē ovungē piyavarun num̆balā nodannehu nam, eviṭa ovuhu dahamehi num̆balāgē sahōdarayin veti. tavada num̆balāgē mitrayō veti. kavara deyak num̆balāṭa væraduṇehi da, ehi num̆balā veta varadak næta. namut num̆balāgē hadavat uvamanāven kaḷa dǣhi (varada æta.) tavada allāh atikṣamāśīlī mahākaruṇānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 5
ٱلنَّبِيُّ أَوۡلَىٰ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَأَزۡوَٰجُهُۥٓ أُمَّهَٰتُهُمۡۗ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ إِلَّآ أَن تَفۡعَلُوٓاْ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِكُم مَّعۡرُوفٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
viśvāsa kaḷavun veta mema nabivarayā tamangē paṇaṭat vaḍā urumaya ættāya. ohugē biriyan ovungē mātāvōya. deviyan viśvāsa karannan hā nikma giyavun aturin allāhgē niyamaya tuḷa æti paridi lē gnātitvaya ættō ovungen ætæmeku ætæmekuṭa vaḍā usasya. namut num̆balāgē miturun veta yahapat ayurin kaṭayutu kaḷa yutuya. eya dēva granthayē liyana laddak viya
Surah Al-Ahzab, Verse 6
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِيثَٰقَهُمۡ وَمِنكَ وَمِن نُّوحٖ وَإِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۖ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
nabivarun aturin obagen da nūh, ibrāhīm, mūsā hā maryamgē put īsāgen da ovungē pratignāva gat avasthāva sihipat karanu. tavada ovun aturin dæḍi pratignāvak api gattemu
Surah Al-Ahzab, Verse 7
لِّيَسۡـَٔلَ ٱلصَّـٰدِقِينَ عَن صِدۡقِهِمۡۚ وَأَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
satyavādīngen ovungē satyatāva piḷiban̆da ohu vimasanu piṇisaya. tavada dēva pratikṣēpakayinhaṭa vēdanīya dan̆ḍuvamak ohu sūdānam koṭa æta
Surah Al-Ahzab, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَآءَتۡكُمۡ جُنُودٞ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا وَجُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرًا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā veta sēnāvan pæmiṇi viṭa ovunaṭa erehi va sæḍa suḷan̆gak hā num̆balā noduṭu sēnāvan ovun veta evamin allāh kaḷa āśirvādaya menehi kara balanu. num̆balā sidu karana dǣ piḷiban̆da va allāh adhīkṣaka viya
Surah Al-Ahzab, Verse 9
إِذۡ جَآءُوكُم مِّن فَوۡقِكُمۡ وَمِنۡ أَسۡفَلَ مِنكُمۡ وَإِذۡ زَاغَتِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَبَلَغَتِ ٱلۡقُلُوبُ ٱلۡحَنَاجِرَ وَتَظُنُّونَ بِٱللَّهِ ٱلظُّنُونَا۠
num̆balāṭa ihaḷin da num̆balāṭa pahaḷin da num̆balā veta ovuhu (saturan) pæmiṇiyaha. tavada dṛṣṭīn ivat va gos hadavat uguru daṇḍa dakvā ḷan̆gā vī num̆balā allāh piḷiban̆da vividha situvili sitū avasthāva sihipat karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 10
هُنَالِكَ ٱبۡتُلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَزُلۡزِلُواْ زِلۡزَالٗا شَدِيدٗا
eviṭa deviyan viśvāsa karannō parīkṣāvaṭa lak karanu læbūha. tavada ovuhu dæḍi kampanayen kampanaya karanu læbūha
Surah Al-Ahzab, Verse 11
وَإِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ مَّا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ إِلَّا غُرُورٗا
tavada kuhakayō hā tama hadavat tuḷa rōga ættō ‘allāh hā ohugē dūtayāṇan rævaṭīma misa venekak apaṭa pratignā dunnē nætæ’yi pævasū avasthāva sihipat karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 12
وَإِذۡ قَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ يَـٰٓأَهۡلَ يَثۡرِبَ لَا مُقَامَ لَكُمۡ فَٱرۡجِعُواْۚ وَيَسۡتَـٔۡذِنُ فَرِيقٞ مِّنۡهُمُ ٱلنَّبِيَّ يَقُولُونَ إِنَّ بُيُوتَنَا عَوۡرَةٞ وَمَا هِيَ بِعَوۡرَةٍۖ إِن يُرِيدُونَ إِلَّا فِرَارٗا
tavada, “ahō yasrib væsiyani! num̆balāṭa (saturanṭa erehiva) nævatīmak (mehi) nomæta. eheyin num̆balā hærī yanu” yi ovun aturin pirisak pævasū avasthāva sihiyaṭa naganu. tavada ovun aturin pirisak ‘niyata vaśayenma apagē nives anārakṣita’ yæyi pavasamin nabivarayāgen avasara pætūha. namut ēvā anārakṣita novīya. ovun paḷā yǣma misa venekak apēkṣā nokaḷaha
Surah Al-Ahzab, Verse 13
وَلَوۡ دُخِلَتۡ عَلَيۡهِم مِّنۡ أَقۡطَارِهَا ثُمَّ سُئِلُواْ ٱلۡفِتۡنَةَ لَأٓتَوۡهَا وَمَا تَلَبَّثُواْ بِهَآ إِلَّا يَسِيرٗا
(saturan) ovun veta ehi sivdesin ætuḷu vī pasu va arbudaya veta ærayum karanu læbuvē nam, niyata vaśayenma ovuhu (pāvā dennaṭa) ē veta pæmiṇennōmaya. tavada ovuhu ehi ræn̆dī siṭinuyē svalpa kālayak misa næta
Surah Al-Ahzab, Verse 14
وَلَقَدۡ كَانُواْ عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ لَا يُوَلُّونَ ٱلۡأَدۡبَٰرَۚ وَكَانَ عَهۡدُ ٱللَّهِ مَسۡـُٔولٗا
tavada pasupasa lā ovun hærī noyana bavaṭa mīṭa pera allāh samaga ovuhu givisa gattōya. allāhgē givisuma vimasanu labannak viya
Surah Al-Ahzab, Verse 15
قُل لَّن يَنفَعَكُمُ ٱلۡفِرَارُ إِن فَرَرۡتُم مِّنَ ٱلۡمَوۡتِ أَوِ ٱلۡقَتۡلِ وَإِذٗا لَّا تُمَتَّعُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
“maraṇayen hō saṭanin hō num̆balā paḷā giyē nam, esē paḷā yǣma num̆balāṭa prayōjanavat novannēmaya. eviṭa svalpa (kāla)yak misa num̆balā bhukti vin̆dinu nolabannehu” yæyi oba pavasanu
Surah Al-Ahzab, Verse 16
قُلۡ مَن ذَا ٱلَّذِي يَعۡصِمُكُم مِّنَ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَ بِكُمۡ سُوٓءًا أَوۡ أَرَادَ بِكُمۡ رَحۡمَةٗۚ وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
allāh num̆balāṭa yam napurak situvē nam hō num̆balāṭa yam dayāvak situvē nam hō ohugen num̆balā ārakṣā karagannā kavurun da? allāh hæra kisidu bhārakaruvaku hō udav karuvaku hō ovuhu nolabati
Surah Al-Ahzab, Verse 17
۞قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلۡمُعَوِّقِينَ مِنكُمۡ وَٱلۡقَآئِلِينَ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ هَلُمَّ إِلَيۡنَاۖ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلۡبَأۡسَ إِلَّا قَلِيلًا
num̆balā aturin (saṭanaṭa yǣmen) vaḷakvannan hā “apa veta (hærī) enuyi” tama sahōdarayanṭa pavasannan piḷiban̆da va sæbævinma allāh danī. svalpa denaku misa saṭanaṭa nopæmiṇeti
Surah Al-Ahzab, Verse 18
أَشِحَّةً عَلَيۡكُمۡۖ فَإِذَا جَآءَ ٱلۡخَوۡفُ رَأَيۡتَهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ تَدُورُ أَعۡيُنُهُمۡ كَٱلَّذِي يُغۡشَىٰ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَإِذَا ذَهَبَ ٱلۡخَوۡفُ سَلَقُوكُم بِأَلۡسِنَةٍ حِدَادٍ أَشِحَّةً عَلَى ٱلۡخَيۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يُؤۡمِنُواْ فَأَحۡبَطَ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
(eya,) num̆balā veta (viyadam kirīmaṭa) dakvana masurukamak lesini. namut biya pæmiṇi viṭa, maraṇa(bi)yen sihi vikal vū keneku men ovungē æs kærakemin oba desa balā siṭinu oba ovun duṭuvehiya. namut biya paha va giya viṭa sampat mata æti taṇhāva hētuven num̆balā veta ovuhu catura katāven yutu va pæmiṇenu æta. deviyan viśvāsa nokarannō ovuhumaya. eheyin allāh ovungē kriyāvan niṣphala kaḷēya. eya allāh veta pahasu kāryayak viya
Surah Al-Ahzab, Verse 19
يَحۡسَبُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ لَمۡ يَذۡهَبُواْۖ وَإِن يَأۡتِ ٱلۡأَحۡزَابُ يَوَدُّواْ لَوۡ أَنَّهُم بَادُونَ فِي ٱلۡأَعۡرَابِ يَسۡـَٔلُونَ عَنۡ أَنۢبَآئِكُمۡۖ وَلَوۡ كَانُواْ فِيكُم مَّا قَٰتَلُوٓاْ إِلَّا قَلِيلٗا
sæbævinma sēnāvan (tavamat ivat va) nogiya bava ovuhu sitati. tavada sēnāvan pæmiṇiyē nam gæmi arābivarun ataraṭa duras va gos num̆balāgē toraturu vimasannaṭa tibuṇē nam yæyi ovuhu priya karati. ovuhu num̆balā atara siṭiyehu nam svalpayak misa saṭan novaditi
Surah Al-Ahzab, Verse 20
لَّقَدۡ كَانَ لَكُمۡ فِي رَسُولِ ٱللَّهِ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ لِّمَن كَانَ يَرۡجُواْ ٱللَّهَ وَٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَذَكَرَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا
allāh hā avasan dinaya apēkṣā karamin siṭina, allāh va adhika vaśayen menehi karana ayaṭa sæbævinma allāhgē dūtayāṇan tuḷa alaṁkāra ādarśayak viya
Surah Al-Ahzab, Verse 21
وَلَمَّا رَءَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ قَالُواْ هَٰذَا مَا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَصَدَقَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥۚ وَمَا زَادَهُمۡ إِلَّآ إِيمَٰنٗا وَتَسۡلِيمٗا
deviyan viśvāsa karannō ema (ēkābaddha) sēnāvan duṭu kalhi “allāh hā ohugē dūtayāṇan pratignā dun dǣ meya vē. allāh hā ohugē dūtayāṇan satyaya pævasīya” yæyi pævasūha. eya viśvāsaya hā yaṭahat vīma misa venekak ovunaṭa adhika kaḷē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 22
مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ رِجَالٞ صَدَقُواْ مَا عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ عَلَيۡهِۖ فَمِنۡهُم مَّن قَضَىٰ نَحۡبَهُۥ وَمِنۡهُم مَّن يَنتَظِرُۖ وَمَا بَدَّلُواْ تَبۡدِيلٗا
kavara deyak mata allāh samaga ovuhu givisa gattō da eya sæbǣ kaḷa minisun deviyan viśvāsa karannan aturin veti. esē (yuda piṭiyē divi pudā) tama bhāraya iṭu kaḷavun ovun aturin veti. tavada balāporottuven siṭinnan da ovun aturin veti. ovuhu (tamangē givisumen) kisidu venasak sidu kaḷē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 23
لِّيَجۡزِيَ ٱللَّهُ ٱلصَّـٰدِقِينَ بِصِدۡقِهِمۡ وَيُعَذِّبَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ إِن شَآءَ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(meya) satyavādīnṭa ovungē satyabhāvaya hētuven allāh pratiphala pirinamanu piṇisaya. tavada ohu abhimata kaḷē nam kuhakayinṭa dan̆ḍuvam karanu piṇisaya. esē nætahot ovun veta samāva dīma piṇisaya. niyata vaśayenma allāh atikṣamāśīlī, mahākaruṇānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 24
وَرَدَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِغَيۡظِهِمۡ لَمۡ يَنَالُواْ خَيۡرٗاۚ وَكَفَى ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلۡقِتَالَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ قَوِيًّا عَزِيزٗا
deviyan pratikṣēpa kaḷavunaṭa ovungē krōdhaya hētuven ovun kisidu yahapatak nolæbū tattvayen allāh ovun palavā hæriyēya. deviyan viśvāsa karannanhaṭa saṭan vædīma allāh pramāṇavat kaḷēya. tavada allāh śakti sampanna sarva baladhāriya
Surah Al-Ahzab, Verse 25
وَأَنزَلَ ٱلَّذِينَ ظَٰهَرُوهُم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن صَيَاصِيهِمۡ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَ فَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ وَتَأۡسِرُونَ فَرِيقٗا
dēva grantha lat janayā aturin ovunaṭa ura dun aya ovungē balakoṭuvalin ohu bæssa vīya. tavada ovungē hadavat tuḷa biya æti kaḷēya. pirisak num̆balā ghātanaya kaḷa atara pirisak num̆balā sirabhārayaṭa gattehuya
Surah Al-Ahzab, Verse 26
وَأَوۡرَثَكُمۡ أَرۡضَهُمۡ وَدِيَٰرَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُمۡ وَأَرۡضٗا لَّمۡ تَطَـُٔوهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٗا
tavada ovungē bhūmiya da ovungē vāsasthānada ovungē sampat da emenma num̆balā ehi paya notæbū bhūmiyak da ohu num̆balāṭa uruma kara dunnēya. tavada allāh siyalu dǣ kerehi śaktisampanna viya
Surah Al-Ahzab, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ إِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا فَتَعَالَيۡنَ أُمَتِّعۡكُنَّ وَأُسَرِّحۡكُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
“ ahō nabivaraya! oba obē biriyanṭa, “melova jīvitaya hā ehi alaṁkāraya num̆balā priya karannehu nam eviṭa num̆balā enu. mama num̆balāṭa bhukti vin̆dinnaṭa saḷasvā (vivāha bandhanayen) alaṁkāra mudavālīmakin mama num̆balāva mudavālami yæyi pavasanu
Surah Al-Ahzab, Verse 28
وَإِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ فَإِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡمُحۡسِنَٰتِ مِنكُنَّ أَجۡرًا عَظِيمٗا
tavada num̆balā allāhva, ohugē dūtayāṇan hā matu lova priya karamin siṭinnehu nam eviṭa dæna ganu niyata vaśayenma allāh num̆balā aturin vū dæhæmiyanṭa mahat vū tiḷiṇa sūdānam koṭa æta
Surah Al-Ahzab, Verse 29
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ مَن يَأۡتِ مِنكُنَّ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖ يُضَٰعَفۡ لَهَا ٱلۡعَذَابُ ضِعۡفَيۡنِۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
ahō nabivarayāgē birindǣvaruṇi! num̆balā aturin kavareku hō pæhædili aśīlācāra deyak samaga pæmiṇennē da æyaṭa dan̆ḍuvama deguṇayak karanu læbeyi. tavada eya allāh veta pahasu kāryayaki
Surah Al-Ahzab, Verse 30
۞وَمَن يَقۡنُتۡ مِنكُنَّ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا نُّؤۡتِهَآ أَجۡرَهَا مَرَّتَيۡنِ وَأَعۡتَدۡنَا لَهَا رِزۡقٗا كَرِيمٗا
num̆balā aturin kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vī yahakam sidu karannī da æyaṭa api æyagē kuliya devārayak pirinamamu. tavada api æya san̆dahā gauravanīya pōṣaṇa sampat sūdānam kaḷemu
Surah Al-Ahzab, Verse 31
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ لَسۡتُنَّ كَأَحَدٖ مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِنِ ٱتَّقَيۡتُنَّۚ فَلَا تَخۡضَعۡنَ بِٱلۡقَوۡلِ فَيَطۡمَعَ ٱلَّذِي فِي قَلۡبِهِۦ مَرَضٞ وَقُلۡنَ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
ahō nabivarayāgē birindǣvaruṇi! num̆balā (sesu) kāntāvangen keneku men novannehuya. num̆balā allāhṭa bætimat vūyē nam num̆balā sinin̆du (han̆ḍin) katā nokaranu. eviṭa kavarekugē hadavata tuḷa rōga ættē da ohu (pāpatara) āśā æti karanu æta. tavada oba yahapat vadanin katā karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 32
وَقَرۡنَ فِي بُيُوتِكُنَّ وَلَا تَبَرَّجۡنَ تَبَرُّجَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ ٱلۡأُولَىٰۖ وَأَقِمۡنَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتِينَ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِعۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُذۡهِبَ عَنكُمُ ٱلرِّجۡسَ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِ وَيُطَهِّرَكُمۡ تَطۡهِيرٗا
num̆balāgē nives tuḷa num̆balā ræn̆dī siṭinu. tavada mul kāla agnāna yugayē āyittam vīma men num̆balā (alaṁkāraya ismatu karamin) āyittam novanu. tavada salātaya vidhimat va iṭu karanu. tavada sakāt da pirinamanu. tavada allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vanu. niyata vaśayenma allāh apēkṣā karanuyē nivæsiyan vū num̆balāgen kiliṭi pahakirīmaṭa hā num̆balāva pivituru kirīmen pivituru kirīmaṭaya
Surah Al-Ahzab, Verse 33
وَٱذۡكُرۡنَ مَا يُتۡلَىٰ فِي بُيُوتِكُنَّ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱلۡحِكۡمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ لَطِيفًا خَبِيرًا
tavada allāhgē vadan hā pragnāven num̆balāgē nives tuḷa pārāyanaya karanu labana dǣ num̆balā menehi karanu. niyata vaśayenma allāh (obalāgē kriyāvan gæna) sūkṣama danī
Surah Al-Ahzab, Verse 34
إِنَّ ٱلۡمُسۡلِمِينَ وَٱلۡمُسۡلِمَٰتِ وَٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡقَٰنِتَٰتِ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلصَّـٰدِقَٰتِ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰبِرَٰتِ وَٱلۡخَٰشِعِينَ وَٱلۡخَٰشِعَٰتِ وَٱلۡمُتَصَدِّقِينَ وَٱلۡمُتَصَدِّقَٰتِ وَٱلصَّـٰٓئِمِينَ وَٱلصَّـٰٓئِمَٰتِ وَٱلۡحَٰفِظِينَ فُرُوجَهُمۡ وَٱلۡحَٰفِظَٰتِ وَٱلذَّـٰكِرِينَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱلذَّـٰكِرَٰتِ أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُم مَّغۡفِرَةٗ وَأَجۡرًا عَظِيمٗا
niyata vaśayenma muslimvarun hā muslimvariyan da viśvāsavantayin hā viśvāsavantiniyan da avanata vannan hā avanata vantiyan da satyavādīn hā satyavādiniyan da ivasilivantayin hā ivasili vantiyan da biyabætimat vannan hā biyabætimat vanniyan da parityāgaśīlīn hā parityāga śīliniyan da upavāsaya rakinnan hā upavāsaya rakinniyan da tamangē liṁgēndriyan ārakṣā karannan hā ārakṣā karanniyan da allāh va adhika lesa menehi karannan hā menehi karanniyan da allāh ovunaṭa samāva hā mahat pratiphala sūdānam kara æta
Surah Al-Ahzab, Verse 35
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٖ وَلَا مُؤۡمِنَةٍ إِذَا قَضَى ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَمۡرًا أَن يَكُونَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُ مِنۡ أَمۡرِهِمۡۗ وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلٗا مُّبِينٗا
allāh hā ohugē dūtayāṇō yam karuṇak tīndu kaḷa viṭa ovungē karuṇa tama kæmætta anuva siduvīma viśvāsavantayekuṭa hō viśvāsavantiyakaṭa hō sudusu novīya. tavada kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa piṭupānnē da eviṭa sæbævinma ohu pæhædili muḷāvakin muḷā viya
Surah Al-Ahzab, Verse 36
وَإِذۡ تَقُولُ لِلَّذِيٓ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَأَنۡعَمۡتَ عَلَيۡهِ أَمۡسِكۡ عَلَيۡكَ زَوۡجَكَ وَٱتَّقِ ٱللَّهَ وَتُخۡفِي فِي نَفۡسِكَ مَا ٱللَّهُ مُبۡدِيهِ وَتَخۡشَى ٱلنَّاسَ وَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَىٰهُۖ فَلَمَّا قَضَىٰ زَيۡدٞ مِّنۡهَا وَطَرٗا زَوَّجۡنَٰكَهَا لِكَيۡ لَا يَكُونَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ حَرَجٞ فِيٓ أَزۡوَٰجِ أَدۡعِيَآئِهِمۡ إِذَا قَضَوۡاْ مِنۡهُنَّ وَطَرٗاۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولٗا
allāh kavurunhaṭa (yaha maga penvīma tulin) dayāva pahaḷa kara, obat ohu kerehi (vahal bavin nidahasa labā dīma tulin) upakāra karamin siṭiyehida, (sayinab vana) obagē bhāyyāva oba vetama (biriya lesa) tabā ganu. tavada allāhṭa biya vanu’ yæyi pævæsū avasthāva sihi karanu. allāh eḷidarav kirīmaṭa tibū dæya, minisunṭa biya vī oba obagē manasehi san̆gavā tæbuvehiya. oba biya vīmaṭa itāmat sudussā allāhya. seyid (tama birin̆da vana) æyagen (dikkasāda vīmē) avaśyatāva sapurā gat kalhi api æyava obaṭa vivāha kara tæbuvemu. mandayat deviyan viśvāsa karannanhaṭa, ovun visin (darukamaṭa) hadā gat aya. tamangē bhāyyayāvan sambandhayen (dik kasāda vīmē) avaśyatāvaya ovun sapurā gat viṭa, ema kāntāvanva vivāha kara gænīmēdī kisima varadak æti noviya yutuya yanna san̆dahāma. (meya) anivāryayenma sidu viya yutuya yana allāhgē niyōgayak vaśayen tibuṇi
Surah Al-Ahzab, Verse 37
مَّا كَانَ عَلَى ٱلنَّبِيِّ مِنۡ حَرَجٖ فِيمَا فَرَضَ ٱللَّهُ لَهُۥۖ سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قَدَرٗا مَّقۡدُورًا
allāh ohuṭa niyama kaḷa dǣhi ( eya iṭukirīmehilā) kisidu varadak nabivarayāṭa novīya. (eya) mīṭa pera ikut va giyavun atara vū allāhgē piḷiveta vē. tavada allāhgē niyōgaya nirṇayakin nirṇaya karanu læbūvak viya
Surah Al-Ahzab, Verse 38
ٱلَّذِينَ يُبَلِّغُونَ رِسَٰلَٰتِ ٱللَّهِ وَيَخۡشَوۡنَهُۥ وَلَا يَخۡشَوۡنَ أَحَدًا إِلَّا ٱللَّهَۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
ovuhu vanāhi allāhgē paṇiviḍa danvā siṭinnan veti. tavada ohuṭa biya veti. allāh hæra venat kisivakuṭa biya noveti. gaṇan bælīmen allāh pramāṇavat viya
Surah Al-Ahzab, Verse 39
مَّا كَانَ مُحَمَّدٌ أَبَآ أَحَدٖ مِّن رِّجَالِكُمۡ وَلَٰكِن رَّسُولَ ٱللَّهِ وَخَاتَمَ ٱلنَّبِيِّـۧنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
muhammad num̆balāgē pirimin aturin kisivakugē piyeku novīya. namut ohu allāhgē dūtayāṇanya. nabivarungē mudrāvaya. tavada siyalu dǣ piḷiban̆da va allāh sarvagnānī viya
Surah Al-Ahzab, Verse 40
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ ذِكۡرٗا كَثِيرٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā allāh adhika lesa menehi kirīmen menehi karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 41
وَسَبِّحُوهُ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلًا
tavada udē hā savasa num̆balā ohu suviśuddha karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 42
هُوَ ٱلَّذِي يُصَلِّي عَلَيۡكُمۡ وَمَلَـٰٓئِكَتُهُۥ لِيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَكَانَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَحِيمٗا
andhakārayangen ālōkaya veta num̆balā bæhæra karanu piṇisa (allāh) ohu num̆balā veta āśirvāda karannēya. tavada ohugē malakvarun da num̆balāṭa prārthanā karati. tavada ohu viśvāsa karannanhaṭa mahā kāruṇika viya
Surah Al-Ahzab, Verse 43
تَحِيَّتُهُمۡ يَوۡمَ يَلۡقَوۡنَهُۥ سَلَٰمٞۚ وَأَعَدَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَرِيمٗا
ovuhu ohu hamuvana dina ovungē pætuma salām (śāntiya) yannayi. tavada ohu ovunaṭa gauravanīya tiḷiṇa sūdānam koṭa æta
Surah Al-Ahzab, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ شَٰهِدٗا وَمُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
ahō nabivaraya! niyata vaśayen api oba sākṣikaruveku lesin da śubhāraṁci danvanneku lesin da avavāda karanneku lesin da evvemu
Surah Al-Ahzab, Verse 45
وَدَاعِيًا إِلَى ٱللَّهِ بِإِذۡنِهِۦ وَسِرَاجٗا مُّنِيرٗا
tavada allāh veta ohugē anumætiyen ærayum karanneku lesin da alōkamat karana pahanak lesin da (api oba evvemu)
Surah Al-Ahzab, Verse 46
وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ بِأَنَّ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَضۡلٗا كَبِيرٗا
tavada niyata vaśayenma allāhgen vū mahat bhāgyaya ovunaṭa æti bava deviyan viśvāsa karannan haṭa oba subāraṁci danvanu
Surah Al-Ahzab, Verse 47
وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَدَعۡ أَذَىٰهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
tavada oba deviyan pratikṣēpa karannanṭa saha (vaṁcanika) kuhakayanṭa avanata novanu. tavada ovungē vadahiṁsā nosalakā harinu. tavada allāh veta bhāra karanu. tavada bhārakaru vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah Al-Ahzab, Verse 48
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَكَحۡتُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ ثُمَّ طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ فَمَا لَكُمۡ عَلَيۡهِنَّ مِنۡ عِدَّةٖ تَعۡتَدُّونَهَاۖ فَمَتِّعُوهُنَّ وَسَرِّحُوهُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā deviyan viśvāsa karana kāntāvan vivāha koṭa pasu va num̆balā ovun sparśa kirīmaṭa pera num̆balā ovun dikkasāda kaḷahot num̆balā gaṇan karana porottu kālayak num̆balā venuven ovun kerehi anivāryaya novannēya. eheyin ovunaṭa jīvana sampat labā denu. tavada alaṁkāra mudavālīmakin mudavā harinu
Surah Al-Ahzab, Verse 49
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَحۡلَلۡنَا لَكَ أَزۡوَٰجَكَ ٱلَّـٰتِيٓ ءَاتَيۡتَ أُجُورَهُنَّ وَمَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَ مِمَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ وَبَنَاتِ عَمِّكَ وَبَنَاتِ عَمَّـٰتِكَ وَبَنَاتِ خَالِكَ وَبَنَاتِ خَٰلَٰتِكَ ٱلَّـٰتِي هَاجَرۡنَ مَعَكَ وَٱمۡرَأَةٗ مُّؤۡمِنَةً إِن وَهَبَتۡ نَفۡسَهَا لِلنَّبِيِّ إِنۡ أَرَادَ ٱلنَّبِيُّ أَن يَسۡتَنكِحَهَا خَالِصَةٗ لَّكَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۗ قَدۡ عَلِمۡنَا مَا فَرَضۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ لِكَيۡلَا يَكُونَ عَلَيۡكَ حَرَجٞۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
ahō nabivaraya! oba ovungē (mahar) kulī labā dun obagē biriyan da (yuddhayē dī) allāh oba veta pirinæmū aya aturin obē dakuṇata satu karagat kāntāvan da oba saman̆ga nikma giya obē bāppāgē dūvarun da obē puṁci ammāgē dūvarun da obē māmāgē dūvarun da obē nændāgē dūvarun da obaṭa anumata kaḷemu. tavada (kisidu mahar labā gænīmakin tora va) tamanvama nabivarayāṭa parityāga kaḷa, deviyan kerehi viśvāsa kaḷa kāntāva da nabivarayā æya vivāha kara gænīmaṭa situvē nam sesu muḥminvarunṭa nova viśēṣayen obaṭa pamaṇak anumata kaḷemu. ovungē biriyan sambandhayen hā ovungē dakuṇat satu karagat kāntāvat sambandhayen oba veta varadak novanu piṇisa api ovun veta anivāryaya kaḷa dǣ sæbævinma api danimu. tavada allāh atikṣāmāśīlī mahākaruṇānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 50
۞تُرۡجِي مَن تَشَآءُ مِنۡهُنَّ وَتُـٔۡوِيٓ إِلَيۡكَ مَن تَشَآءُۖ وَمَنِ ٱبۡتَغَيۡتَ مِمَّنۡ عَزَلۡتَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكَۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن تَقَرَّ أَعۡيُنُهُنَّ وَلَا يَحۡزَنَّ وَيَرۡضَيۡنَ بِمَآ ءَاتَيۡتَهُنَّ كُلُّهُنَّۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَلِيمٗا
ovun aturin oba kæmati aya pasekalannehiya. oba kæmæti aya da oba ivat kaḷa aya aturin oba nævata apēkṣā karana aya da oba veta ḷaṁ kara gannehiya. ehi oba veta varadak næta. ovungē æs pinavanu piṇisat ovun dukaṭa pat novanu piṇisat oba ovun siyallaṭa pirinæmū dǣ ovun piḷiganu piṇisat eya vaḍāt samīpaya. tavada num̆balāgē sit tuḷa æti dǣ allāh danī. tavada allāh sarvagnānī ivasilivantayeku viya
Surah Al-Ahzab, Verse 51
لَّا يَحِلُّ لَكَ ٱلنِّسَآءُ مِنۢ بَعۡدُ وَلَآ أَن تَبَدَّلَ بِهِنَّ مِنۡ أَزۡوَٰجٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ حُسۡنُهُنَّ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ رَّقِيبٗا
min pasu va (venat) kāntāvō da ovungē alaṁkāraya oba va mavita kaḷa da obē dakuṇata himikara gat aya hæra (ema) biriyan venuvaṭa ovun gænīma (nabivaraya) obaṭa anumata novē. tavada allāh siyalu dǣ kerehi adhīkṣakaya
Surah Al-Ahzab, Verse 52
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتَ ٱلنَّبِيِّ إِلَّآ أَن يُؤۡذَنَ لَكُمۡ إِلَىٰ طَعَامٍ غَيۡرَ نَٰظِرِينَ إِنَىٰهُ وَلَٰكِنۡ إِذَا دُعِيتُمۡ فَٱدۡخُلُواْ فَإِذَا طَعِمۡتُمۡ فَٱنتَشِرُواْ وَلَا مُسۡتَـٔۡنِسِينَ لِحَدِيثٍۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ يُؤۡذِي ٱلنَّبِيَّ فَيَسۡتَحۡيِۦ مِنكُمۡۖ وَٱللَّهُ لَا يَسۡتَحۡيِۦ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ وَإِذَا سَأَلۡتُمُوهُنَّ مَتَٰعٗا فَسۡـَٔلُوهُنَّ مِن وَرَآءِ حِجَابٖۚ ذَٰلِكُمۡ أَطۡهَرُ لِقُلُوبِكُمۡ وَقُلُوبِهِنَّۚ وَمَا كَانَ لَكُمۡ أَن تُؤۡذُواْ رَسُولَ ٱللَّهِ وَلَآ أَن تَنكِحُوٓاْ أَزۡوَٰجَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦٓ أَبَدًاۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمًا
ahō viśvāsa kaḷavuni! saṁgrahayak veta num̆balāṭa avasara denu læbīmen misa num̆balā nabitumāgē nives valaṭa ætuḷu novanu. ohugē saṁgrahaya balāporottu vannan lesa nosiṭiya yutuya. namut num̆balā ærayum karanu læbuvē nam eviṭa num̆balā pivisenu. esē num̆balā āhāra gattē nam visira yanu. katā kirīma piṇisa bæn̆dī siṭinnan novanu. niyata vaśayenma eya nabivarayā apahasutāvaṭa pat karanu æta. eviṭa ohu num̆balā hētuven læjjāvaṭa pat veyi. tavada allāh satyaya piḷiban̆da va læjjāvaṭa pat noveyi. tavada num̆balā (nabivarayāgē birindǣvarun vana) ovungen yam vastuvak illā siṭina viṭa tirayaka pasupasin siṭa ovungen illā siṭinu. eya num̆balāgē sit hā ovungē sit valaṭa vaḍāt pivituruya. tavada allāhgē dūtayāṇanṭa num̆balā vēdanā kirīmat ohugen pasu va ohugē biriyan kisiviṭeka num̆balā vivāha kara gænīmat num̆balāṭa novīya. niyata vaśayenma eya allāh abiyasa atimahat karuṇaki
Surah Al-Ahzab, Verse 53
إِن تُبۡدُواْ شَيۡـًٔا أَوۡ تُخۡفُوهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
num̆balā yamak heḷi kara siṭiya da esē nætahot num̆balā eya san̆gavā siṭiya da niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ piḷiban̆da sarvagnānī viya
Surah Al-Ahzab, Verse 54
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡهِنَّ فِيٓ ءَابَآئِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآئِهِنَّ وَلَآ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ أَخَوَٰتِهِنَّ وَلَا نِسَآئِهِنَّ وَلَا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّۗ وَٱتَّقِينَ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
(nabivarayāgē biriyan) ovungē piyavarun hō ovungē putun hō ovungē sahōdarayangē putun hō ovungē sahōdariyangē putun hō ovungē (samīpa) kāntāvan hō ovungē dakuṇat himi karagat (vahal) aya samaga (katā kirīma) ovun veta varadak næta. tavada num̆balā allāhṭa bætimat vanu. niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ kerehi sākṣikaru viya
Surah Al-Ahzab, Verse 55
إِنَّ ٱللَّهَ وَمَلَـٰٓئِكَتَهُۥ يُصَلُّونَ عَلَى ٱلنَّبِيِّۚ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ صَلُّواْ عَلَيۡهِ وَسَلِّمُواْ تَسۡلِيمًا
niyata vaśayenma allāh da ohugē malakvarun da nabivarayāṇanṭa āśirvāda karati. ahō viśvāsa kaḷavuni! ohu veta num̆balā da prārthanā karanu. tavada num̆balā salām yæyi pavasamin sāmaya patanu
Surah Al-Ahzab, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَأَعَدَّ لَهُمۡ عَذَابٗا مُّهِينٗا
niyata vaśayenma allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa hiṁsā pīḍā karannan vana ovunaṭa melovehi hā matulovehi allāh śāpa kaḷēya. tavada ovunaṭa nindāsahagata dan̆ḍuvamak ohu sūdānam kara æta
Surah Al-Ahzab, Verse 57
وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ بِغَيۡرِ مَا ٱكۡتَسَبُواْ فَقَدِ ٱحۡتَمَلُواْ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
tavada deviyan viśvāsa karannanṭa hā viśvāsa karanniyanṭa ovun upayā nogat dǣ venuven hiṁsā pīḍā karannan vanāhi, ovuhu sæbævinma mahā apavādayak hā pæhædili pāpayak usulā gattōya
Surah Al-Ahzab, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ وَبَنَاتِكَ وَنِسَآءِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ يُدۡنِينَ عَلَيۡهِنَّ مِن جَلَٰبِيبِهِنَّۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يُعۡرَفۡنَ فَلَا يُؤۡذَيۡنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
ahō nabivaraya! oba obē biriyanṭat obē dūvarunṭat viśvāsavantayingē biriyanṭat ovungē matu piṭa vastrayen ovun mata (hisē siṭa) pahaḷaṭa heḷanu yæyi oba pavasanu. eya ovun han̆dunā gena ovunaṭa hiṁsā pīḍā sidu karanu nolabannaṭa vaḍāt samīpaya. tavada allāh atikṣamāśīlī mahā karuṇānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 59
۞لَّئِن لَّمۡ يَنتَهِ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡمُرۡجِفُونَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لَنُغۡرِيَنَّكَ بِهِمۡ ثُمَّ لَا يُجَاوِرُونَكَ فِيهَآ إِلَّا قَلِيلٗا
kuhakayin tama sit tuḷa rōga ættavun hā madīnāvehi kaṭakatā paturuvannan (ovungē kriyādāmayangen) ovun novæḷakuṇehu nam api num̆ba va ovun kerehi balaya yedavīmaṭa salasvamu. pasu va ovuhu svalpa kālayak misa oba samaga asalvæsiyan lesa nosiṭinu æta
Surah Al-Ahzab, Verse 60
مَّلۡعُونِينَۖ أَيۡنَمَا ثُقِفُوٓاْ أُخِذُواْ وَقُتِّلُواْ تَقۡتِيلٗا
ovun śāpa karanu læbūvan lesin. ovun kotænaka hamu vuva da grahaṇaya karanu læba ghātanaya karanu læbē
Surah Al-Ahzab, Verse 61
سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّةِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗا
(meya) mīṭa pera ikut vūvan atara vū allāhgē piḷivetayi. allāhgē piḷivetaṭa kisidu venaskirīmak oba nodakinnēmaya
Surah Al-Ahzab, Verse 62
يَسۡـَٔلُكَ ٱلنَّاسُ عَنِ ٱلسَّاعَةِۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِۚ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ تَكُونُ قَرِيبًا
avasan hōrāva piḷiban̆da janayā oben vimasati. ehi dænuma ættē allāh abiyasa yæyi oba pavasanu. avasan hōrāva samīpayen siduviya hækæyi obaṭa danvā siṭiyē kumakda
Surah Al-Ahzab, Verse 63
إِنَّ ٱللَّهَ لَعَنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَأَعَدَّ لَهُمۡ سَعِيرًا
niyata vaśayenma deviyan pratikṣēpa karannanhaṭa allāh śāpa kaḷēya. tavada ovunaṭa æviḷena ginna ohu sūdānam kaḷēya
Surah Al-Ahzab, Verse 64
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّا يَجِدُونَ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
ovun ehi nirantara sadātanikayinya. kisidu bhārakaruveku hō udavkaruveku hō ovuhu nolabanu æta
Surah Al-Ahzab, Verse 65
يَوۡمَ تُقَلَّبُ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ يَقُولُونَ يَٰلَيۡتَنَآ أَطَعۡنَا ٱللَّهَ وَأَطَعۡنَا ٱلرَّسُولَا۠
(nirā) ginnē ovungē muhuṇu peraḷanu labana dina ahō vināśaya! apa allāhṭa avanata vūyē nam tavada mema rasūlvarayāṭa avanata vūyē nam yæyi pavasati
Surah Al-Ahzab, Verse 66
وَقَالُواْ رَبَّنَآ إِنَّآ أَطَعۡنَا سَادَتَنَا وَكُبَرَآءَنَا فَأَضَلُّونَا ٱلسَّبِيلَا۠
tavada apagē paramādhipatiyāṇeni, niyata vaśayenma api apagē nāyakayin hā pradhānīnṭa avanata vūyemu. eheyin ovuhu apa ṛju mārgayen nomaga hæriyōya
Surah Al-Ahzab, Verse 67
رَبَّنَآ ءَاتِهِمۡ ضِعۡفَيۡنِ مِنَ ٱلۡعَذَابِ وَٱلۡعَنۡهُمۡ لَعۡنٗا كَبِيرٗا
apagē paramādhipatiyāṇeni! ovunaṭa dan̆ḍuvama deguṇayak denu. tavada ovunaṭa mahat śāpayakin śāpa karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 68
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ ءَاذَوۡاْ مُوسَىٰ فَبَرَّأَهُ ٱللَّهُ مِمَّا قَالُواْۚ وَكَانَ عِندَ ٱللَّهِ وَجِيهٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! mūsāṭa hiṁsā pīḍā kaḷa aya men num̆balā novanu. eviṭa allāh ovun pavasana dæyin ohu nidos kaḷēya. tavada ohu allāh abiyasa gauravānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā allāhṭa bætimat vanu. tavada niværadi prakāśayen prakāśa karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 70
يُصۡلِحۡ لَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۗ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ فَازَ فَوۡزًا عَظِيمًا
num̆balāgē kriyāvan ohu num̆balāṭa vidhimat karayi. tavada num̆balāgē pāpakam valaṭa ohu num̆balāṭa samāva deyi. tavada kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vannē da sæbævinma ohu imahat jayagrahaṇayakin jaya læbuvēya
Surah Al-Ahzab, Verse 71
إِنَّا عَرَضۡنَا ٱلۡأَمَانَةَ عَلَى ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡجِبَالِ فَأَبَيۡنَ أَن يَحۡمِلۡنَهَا وَأَشۡفَقۡنَ مِنۡهَا وَحَمَلَهَا ٱلۡإِنسَٰنُۖ إِنَّهُۥ كَانَ ظَلُومٗا جَهُولٗا
niyata vaśayenma api (dēva meheyē) bhārakāratvaya ahas poḷova hā kan̆du vetaṭa idiripat kaḷemu. namut ēvā eya isilīmaṭa pratikṣēpa kaḷēya. tavada eyaṭa ēvā biya viya. tavada minisā eya isilīya. niyata vaśayenma ohu agnānakam æti aparādhakaruvaku viya
Surah Al-Ahzab, Verse 72
لِّيُعَذِّبَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡمُشۡرِكِينَ وَٱلۡمُشۡرِكَٰتِ وَيَتُوبَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمَۢا
(esē isilīmaṭa hētuva) kuhaka pirimīnṭa da kāntāvanṭa da ādēśa karana pirimīnṭa da kāntāvanṭa da allāh dan̆ḍuvam karanu piṇisat, deviyan viśvāsa karana pirimīnṭa da kāntāvanṭa da allāh samāva dīma piṇisatya. tavada allāh atikṣamāśīlī mahā karuṇānvita viya
Surah Al-Ahzab, Verse 73