Surah Al-Ahzab - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ ٱتَّقِ ٱللَّهَ وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
nabiyē! oba allāhṭa biya vanu. pratikṣēpa karannanṭada, vaṁcanikayinṭada (biya vī ovunṭa) avanata novanu. niyata vaśayenma allāh (siyalla) hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 1
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
(nabiyē!) obagē deviyan visin obaṭa vahī magin dænum dena lada dæyama oba anugamanaya karanu. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 2
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
(nabiyē!) oba allāhvama sampūrṇayen viśvāsa karanu. allāhma obaṭa pramāṇavat ārakṣakayeki
Surah Al-Ahzab, Verse 3
مَّا جَعَلَ ٱللَّهُ لِرَجُلٖ مِّن قَلۡبَيۡنِ فِي جَوۡفِهِۦۚ وَمَا جَعَلَ أَزۡوَٰجَكُمُ ٱلَّـٰٓـِٔي تُظَٰهِرُونَ مِنۡهُنَّ أُمَّهَٰتِكُمۡۚ وَمَا جَعَلَ أَدۡعِيَآءَكُمۡ أَبۡنَآءَكُمۡۚ ذَٰلِكُمۡ قَوۡلُكُم بِأَفۡوَٰهِكُمۡۖ وَٱللَّهُ يَقُولُ ٱلۡحَقَّ وَهُوَ يَهۡدِي ٱلسَّبِيلَ
allāh kisima minisekugē papuvehi hṛdayan dekak æti kaḷē næta. (svabhāvika andamaṭa minisun atarē æti vana sambandhayanma satya sambandhayan vannēya. muvin pavasana sambandhayan siyalla satya ēvā nova. ebævin viśvāsavantayini! oba ektarā vargayaka dikkasādayak adahas karamin) obagē bhāryayāvangen yam kisivekuṭa oba, obagē mava yayi pævasīmen (allāh) ovunva obagē (satya) mava bavaṭa pat nokarannēya. (esēma obaṭa dāva noipaduṇa kisivekut obagē daruvan yayi) oba hadā vaḍā gænīmen ovunva obagē (satya) daruvan bavaṭa pat karannē næta. mēvā siyalla obagē muvin pavasana (puhu) vadan (misa, satyaya nova!). namut allāh satyayama pavasā ohu (obaṭa) ṛju mārgaya dænum dennēya
Surah Al-Ahzab, Verse 4
ٱدۡعُوهُمۡ لِأٓبَآئِهِمۡ هُوَ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِۚ فَإِن لَّمۡ تَعۡلَمُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَمَوَٰلِيكُمۡۚ وَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٞ فِيمَآ أَخۡطَأۡتُم بِهِۦ وَلَٰكِن مَّا تَعَمَّدَتۡ قُلُوبُكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
ebævin oba (hadā vaḍā gat) ovunva, ovungē (satya vū) piyavarungē nam pavasā aṅa gasanu. eyama allāhgē sannidhānayehi itāmat sādhāraṇa vaśayen ættēya. ovungē piyavarunva oba nodænuvat vuvahot nam, (ovun) obagē dharmayē vū sahōdarayin vaśayenda, obagē dharmayē vū mituran vaśayenda, siṭinnāha. (ebævin ovungē vayasaṭa sarilana sē ovunva sahōdarayin yayi hō nætahot mituran yayi hō aṅa gasanu. mīṭa pera) mehi oba yamkisi varadak kara tibuṇahot (ē gæna) oba kerehi varadak næta. namut obagē manasa sitana dæyama (varadak vannēya). allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 5
ٱلنَّبِيُّ أَوۡلَىٰ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَأَزۡوَٰجُهُۥٓ أُمَّهَٰتُهُمۡۗ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ إِلَّآ أَن تَفۡعَلُوٓاْ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِكُم مَّعۡرُوفٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
viśvāsavantayinṭa ovungē paṇaṭat vaḍā (apagē dūtayā vana) nabima itāmat vædagat keneki. ohugē bhāryayāvan nam, ovungē mavvarun vannāha. (ek muslimvarayekugē vastuva at kara gænīma san̆dahā anit) viśvāsavantayinṭat vaḍāda, hijrat karannanṭat vaḍāda, ek (muslimvarayekugē) gnātīnma allāhgē (mema) dharmayehi æti prakāra samīpa (urumaya æti) aya vannāha. (ebævin ovunovungē pratiśatayaṭa anuva vastuva gnātīn atarē khedā diya yutuya). ehet obagē mituran veta, oba gauravaṇīya andamaṭa hæsiriya yutuya. mē ākārayaṭama dharmayehi sælasum karanu læba ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 6
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِيثَٰقَهُمۡ وَمِنكَ وَمِن نُّوحٖ وَإِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۖ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
(nabiyē! apagē dūta mehevara genahæra dakvana men, sāmānyayen) nabivarun vetada, (itāmat usas lesa) oba vetada, nūh, ibrāhīm, mūsā, maryamgē put īsā vetada, porondu labā gat avasthāvedī itāmat sthīra vū poronduvama ovun vetin api labāgena ættemu (yanna movunṭa matak kara denu)
Surah Al-Ahzab, Verse 7
لِّيَسۡـَٔلَ ٱلصَّـٰدِقِينَ عَن صِدۡقِهِمۡۚ وَأَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
ebævin ætta kiyana (dūtayin vana) ovun veta, ovun (pævasū dūta mehevarē) satyaya gæna (deviyan ovunvada) praśna (gaṇanaya) karanu æta. (ovunva) pratikṣēpa kaḷa ayaṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvam ohu piliyela kara tabā ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَآءَتۡكُمۡ جُنُودٞ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا وَجُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرًا
viśvāsavantayini! oba kerehi allāh labā dī æti dayāva (varaprasādayan gæna) sitā balanu. oba kerehi (saturangē) sēnāvan (kaṇḍāyam kaṇḍāyam vaśayen) pæmiṇi avasthāvēdī (suḷi) suḷan̆gada, obagē æsvalaṭa nopeṇuna sēnāvanda, ovun kerehi api (poḷam̆bavā) evvemu. (ē avasthāvēdī) oba kaḷa dæya allāh avadhānayen yutuva balanneku vaśayenma siṭiyēya
Surah Al-Ahzab, Verse 9
إِذۡ جَآءُوكُم مِّن فَوۡقِكُمۡ وَمِنۡ أَسۡفَلَ مِنكُمۡ وَإِذۡ زَاغَتِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَبَلَغَتِ ٱلۡقُلُوبُ ٱلۡحَنَاجِرَ وَتَظُنُّونَ بِٱللَّهِ ٱلظُّنُونَا۠
obaṭa ihaḷinda pahaḷinda (obava vaṭa karagena) ovun pæmiṇi avasthāvēdī (obagē) ærī tibuṇu æs ē ākārayenma ærī tikheṇa sē tibiyadī (obagē) hṛdayan obagē uguru (daṇḍa) dakvā pæmiṇa (oba anda manda vī) allāh gæna oba (væradi ākārayaṭa) vividha andamaṭa sitū avasthāvada oba sitā balanu
Surah Al-Ahzab, Verse 10
هُنَالِكَ ٱبۡتُلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَزُلۡزِلُواْ زِلۡزَالٗا شَدِيدٗا
ē sthānayēdī viśvāsavantayin (imahat) piriksumaṭa lak vū atara imahat dæḍi lesa sasaḷa karanu læbūha
Surah Al-Ahzab, Verse 11
وَإِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ مَّا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ إِلَّا غُرُورٗا
“allāhda ohugē dūtayāda apaṭa (kumantraṇa kara) rævaṭīma san̆dahāma (jayagrahaṇaya apaṭama lækhennēya yayi) porondu dunha” yayi ovungē hṛdayanhi asanīpayak tibuṇēda ovunda, vaṁcanikayinda pævasīmaṭa idiripat vīma gæna sitā balanu
Surah Al-Ahzab, Verse 12
وَإِذۡ قَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ يَـٰٓأَهۡلَ يَثۡرِبَ لَا مُقَامَ لَكُمۡ فَٱرۡجِعُواْۚ وَيَسۡتَـٔۡذِنُ فَرِيقٞ مِّنۡهُمُ ٱلنَّبِيَّ يَقُولُونَ إِنَّ بُيُوتَنَا عَوۡرَةٞ وَمَا هِيَ بِعَوۡرَةٍۖ إِن يُرِيدُونَ إِلَّا فِرَارٗا
ovungen ek samūhayak (madīnāvāsīnṭa) “ō yatrībvāsīni! (saturanṭa erehiva) obaṭa siṭīmaṭa nohækiya. ebævin oba āpasu hærī yanu” yayi pævasīmada, ovungen (tavat) samūhayak “niyata vaśayenma apagē nives anārakṣita tatvayehi ættēya” yayi ēvā anārakṣita tatvayehi notibiyadīda, esē pavasā (yuda piṭiyen āpasu yāmaṭa) nabivarayāgen anumætiya illā siṭīmada, sitā balanu. movun (yuda piṭiyen bērī) diva yāma misa, (vena kisivak) kæmati vūyē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 13
وَلَوۡ دُخِلَتۡ عَلَيۡهِم مِّنۡ أَقۡطَارِهَا ثُمَّ سُئِلُواْ ٱلۡفِتۡنَةَ لَأٓتَوۡهَا وَمَا تَلَبَّثُواْ بِهَآ إِلَّا يَسِيرٗا
ehi vividha pradēśavalinda ovun kerehi sēnāvan pæmiṇa (ē avasthāvēdī) kaḷabala æti karana men movunva poḷam̆bavā siṭiyē nam, movun eya anivāryayenma karannaṭa iḍa tibuṇi. tavada (eyinda itāmat) suḷu (kālayak) misa, ovun sthīra vī nosiṭinnāha
Surah Al-Ahzab, Verse 14
وَلَقَدۡ كَانُواْ عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ لَا يُوَلُّونَ ٱلۡأَدۡبَٰرَۚ وَكَانَ عَهۡدُ ٱللَّهِ مَسۡـُٔولٗا
ovun (yuddhayēdī) pasupasa haravā duvannē nætæyi allāh veta mīṭa pera niyata vaśayenma porondu dī tibuṇi. allāh veta dī tibuṇu poronduva (ovun kaḍa kirīma) gæna (paralovadī) vimasanu labannāha
Surah Al-Ahzab, Verse 15
قُل لَّن يَنفَعَكُمُ ٱلۡفِرَارُ إِن فَرَرۡتُم مِّنَ ٱلۡمَوۡتِ أَوِ ٱلۡقَتۡلِ وَإِذٗا لَّا تُمَتَّعُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “maraṇaya athæra, nætahot kapanu læbīma athæra, oba (kohē) divvā vuvada, (obagē) divīma obaṭa kisima prayōjanayak at kara dennē næta. mē atara (oba bērunā vuvada, itāmat) suḷuven misa, (kavadāvat) oba suvaya vin̆dinnē næta!”
Surah Al-Ahzab, Verse 16
قُلۡ مَن ذَا ٱلَّذِي يَعۡصِمُكُم مِّنَ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَ بِكُمۡ سُوٓءًا أَوۡ أَرَادَ بِكُمۡ رَحۡمَةٗۚ وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
(nabiyē! tavada) oba mesē pavasanu: “allāh obaṭa vipatak kirīmaṭa adahas kaḷahot ohugen obava ārakṣā kara gannā kavarekda? nætahot ohu obaṭa dayāva pahaḷa kirīmaṭa adahas kaḷahot (eya obaṭa vaḷakvā harinnē kavarekda?)”. allāh hæra, ovunṭa udav karannanda, ārakṣā karannanda ovun nodakinnāha
Surah Al-Ahzab, Verse 17
۞قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلۡمُعَوِّقِينَ مِنكُمۡ وَٱلۡقَآئِلِينَ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ هَلُمَّ إِلَيۡنَاۖ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلۡبَأۡسَ إِلَّا قَلِيلًا
obagen (yuddhayaṭa yana ayava) vaḷakvannanma, tamangē sahōdarayinṭa “oba (yuddhayaṭa nogos) apa veta pæmiṇenu” yayi pavasannanvada niyata vaśayenma allāh hon̆din dænagenama siṭinnēya. tavada (ovun) suḷu kālayakma yuddha kirīmaṭa pæmiṇennāha
Surah Al-Ahzab, Verse 18
أَشِحَّةً عَلَيۡكُمۡۖ فَإِذَا جَآءَ ٱلۡخَوۡفُ رَأَيۡتَهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ تَدُورُ أَعۡيُنُهُمۡ كَٱلَّذِي يُغۡشَىٰ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَإِذَا ذَهَبَ ٱلۡخَوۡفُ سَلَقُوكُم بِأَلۡسِنَةٍ حِدَادٍ أَشِحَّةً عَلَى ٱلۡخَيۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يُؤۡمِنُواْ فَأَحۡبَطَ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
(ovun) obagē kāraṇāvehi masurukama at karagena siṭinnāha. (nabiyē! yamkisi) biyak hamu vana viṭa, maraṇa maṁcakayēdī sihi mūrchā vī siṭinnan men ovungē æs kærakemin obava balāgenama siṭinu oba dakinnehiya. ema biya paha vī (viśvāsavantayinṭa jayagrahaṇaya at) vuvahot nam, daruṇu vadan magin obagē aḍupāḍukam pavasā (yuddhayēdī læbuṇu) vastūn mata imahat āśāvan æti kara gannāha. mevænnan satya viśvāsavantayin nova. ebævin ovun kara tibuṇu (dæhæmi) kriyāvan allāh vināśa kara dæmuvēya. meya allāhṭa itāmat pahasu dæyaki
Surah Al-Ahzab, Verse 19
يَحۡسَبُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ لَمۡ يَذۡهَبُواْۖ وَإِن يَأۡتِ ٱلۡأَحۡزَابُ يَوَدُّواْ لَوۡ أَنَّهُم بَادُونَ فِي ٱلۡأَعۡرَابِ يَسۡـَٔلُونَ عَنۡ أَنۢبَآئِكُمۡۖ وَلَوۡ كَانُواْ فِيكُم مَّا قَٰتَلُوٓاْ إِلَّا قَلِيلٗا
(mudrā tabā tibuṇu saturan mudrā tæbīma gena giya pasuva vuvada, ema viruddhavādī) sēnāva (tavamat) giyē nætæyima movun adahas karamin siṭinnāha. (ema saturu) sēnāva (āpasu) pæmiṇiyē nam, (yamkisi vana rodakaṭa diva gos sæn̆gavī) gambada arābivarun samaga (sæn̆gavī) siṭiminma (oba jayagrahaṇaya karannehuda, parājaya vannehuda yayi) oba gæna vū puvata āraṁci kara gænīmaṭama kæmati vannāha. (esē nogos) ovun oba samaga ræn̆dī siṭiyā vuvada, suḷu kālayak misa, (adhika vaśayen) yuddha nokarannāha
Surah Al-Ahzab, Verse 20
لَّقَدۡ كَانَ لَكُمۡ فِي رَسُولِ ٱللَّهِ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ لِّمَن كَانَ يَرۡجُواْ ٱللَّهَ وَٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَذَكَرَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا
allāhvada, avasāna dinayada, sthīra vaśayen viśvāsa karannanṭa ayat alaṁkāravat pūrva ādarśaya, niyata vaśayenma allāhgē dūtayā vetama obaṭa ættēya. ovun (ohuva anugamanaya kara), allāhva adhika vaśayen menehi kara (dikr) karamin siṭinnāha
Surah Al-Ahzab, Verse 21
وَلَمَّا رَءَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ قَالُواْ هَٰذَا مَا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَصَدَقَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥۚ وَمَا زَادَهُمۡ إِلَّآ إِيمَٰنٗا وَتَسۡلِيمٗا
viśvāsavantayin (saturu) sēnāva duṭu viṭa, “meyama allāhda, ohugē dūtayāda, apaṭa porondu vū dæyayi. allāhda, ohugē dūtayāda, satyayama pævasuha” yayi kīha. tavada (mēvā siyalla) allāhgē viśvāsayada, vat piḷivetda misa, (vena kisivak) ovunṭa væḍi kara hæriyē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 22
مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ رِجَالٞ صَدَقُواْ مَا عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ عَلَيۡهِۖ فَمِنۡهُم مَّن قَضَىٰ نَحۡبَهُۥ وَمِنۡهُم مَّن يَنتَظِرُۖ وَمَا بَدَّلُواْ تَبۡدِيلٗا
viśvāsavantayingen vū samahara pirimi ayada siṭinnāha. ovun allāh veta dun poronduva satya kara tæbūha. ovungen samaharek (maraṇayaṭa pat vī ṣahādat namæti) tamangē paramārthaya at kara gatha. (venat) samaharek (maraṇayaṭa pat novūvada, eya at kara gænīmē āśāven) balāporottuvenma siṭinnāha. (kumana praśnayakaṭa muhuṇa dunnada, tamangē poronduven) ovun poḍiyak hō venas vūvē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 23
لِّيَجۡزِيَ ٱللَّهُ ٱلصَّـٰدِقِينَ بِصِدۡقِهِمۡ وَيُعَذِّبَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ إِن شَآءَ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
satyavantayinṭa ovungē satyayaṭa (sarilana) phalavipāka allāh anivāryayenma labā dennēya. tavada vaṁcaniyinṭa ohu adahas kaḷahot dan̆ḍuvam dennēya. nætahot ovunva kṣamāva desaṭa haravā damannēya. niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 24
وَرَدَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِغَيۡظِهِمۡ لَمۡ يَنَالُواْ خَيۡرٗاۚ وَكَفَى ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلۡقِتَالَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ قَوِيًّا عَزِيزٗا
pratikṣēpa karannanva ovun tamangē kōpayehi gælī siṭiyadīma allāh ovunva yaṭapat kara dæmuvēya. (mema yuddhayēdī) ovun kisima yahapatak at kara gattē næta. (siyalūma ākārayenma parājayama at kara gatha. namut viśvāsavantayinva allāhma ārakṣā kara gattēya). ema (agal) yuddhayēdī viśvāsavantayinṭa allāhma pramāṇavat keneku vaśayen siṭiyēya. allāh (siyallanṭama vaḍā) itāmat śaktivantayeku vaśayen hā balasampannayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 25
وَأَنزَلَ ٱلَّذِينَ ظَٰهَرُوهُم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن صَيَاصِيهِمۡ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَ فَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ وَتَأۡسِرُونَ فَرِيقٗا
ovunṭa udav kaḷa (banū kureyilā namæti yudev samūhayaṭa ayat) dharmaya himi ayava ovungē balakoṭuvalin bæsīmaṭa salasvā ovungē hṛdayanhi (tigæssīmada) vevlīmada, ætuḷu kara hæriyēya. ebævin (yuda nītiyaṭa anuva ovungen) samaharekuva oba kapā dæmuvehuya. (tavat) ek samūhayakva oba sira gata kaḷehuya
Surah Al-Ahzab, Verse 26
وَأَوۡرَثَكُمۡ أَرۡضَهُمۡ وَدِيَٰرَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُمۡ وَأَرۡضٗا لَّمۡ تَطَـُٔوهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٗا
ovungē bhūmiyada, ovungē nivāsayanda, ovungē vastūnda, (metek) oba paya netæbū (ovungē venat) bhūmīnda, (allāh) obaṭa uruma kara dunnēya. allāh siyalla kerehi itāmat balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ إِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا فَتَعَالَيۡنَ أُمَتِّعۡكُنَّ وَأُسَرِّحۡكُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
nabiyē! obagē bhāryayāvanṭa oba mesē pavasanu: “oba melova jīvitayada, ehi alaṁkārayada (pamaṇakma) kæmati vannehu nam enu; obagē jīvitayaṭa (ayat dæya) labā dī hon̆da andamaṭa (talāk pavasā) obalāva paha kara harinnemi”
Surah Al-Ahzab, Verse 28
وَإِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ فَإِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡمُحۡسِنَٰتِ مِنكُنَّ أَجۡرًا عَظِيمٗا
“tavada oba allāhvada, ohugē dūtayāvada, avasāna nivasada, kæmattan vannehu nam, niyata vaśayenma allāh obagen vū (mevæni) hon̆dak adahas karannanṭa imahat vū phalavipāka sælasum kara tabā ættēya”
Surah Al-Ahzab, Verse 29
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ مَن يَأۡتِ مِنكُنَّ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖ يُضَٰعَفۡ لَهَا ٱلۡعَذَابُ ضِعۡفَيۡنِۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
nabivarayāgē bhāryayāveni! obagen kavurun hō prakaṭa avaman gena dena kriyāvak karannehu nam, eyaṭa ayat dan̆ḍuvama, æyaṭa deguṇayak bavaṭa væḍi karanu læbē. meya allāhṭa itāmat pahasu dæyaki
Surah Al-Ahzab, Verse 30
۞وَمَن يَقۡنُتۡ مِنكُنَّ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا نُّؤۡتِهَآ أَجۡرَهَا مَرَّتَيۡنِ وَأَعۡتَدۡنَا لَهَا رِزۡقٗا كَرِيمٗا
tavada obagen kavurun hō allāhṭada ohugē dūtayāṭada avanata vī dæhæmi kriyāvan kaḷahot, eyaṭa ayat paḷavipākaya ohuṭa api deguṇayak vaśayen labā dennemu. tavada itāmat gauravaṇīya āhārayada ohuṭa api sælasum kara tabā ættemu
Surah Al-Ahzab, Verse 31
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ لَسۡتُنَّ كَأَحَدٖ مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِنِ ٱتَّقَيۡتُنَّۚ فَلَا تَخۡضَعۡنَ بِٱلۡقَوۡلِ فَيَطۡمَعَ ٱلَّذِي فِي قَلۡبِهِۦ مَرَضٞ وَقُلۡنَ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
nabivarayāgē bhāryayāveni! oba kāntāvangen anit (sāmānya) kāntāvan men nova. oba (allāhṭa) biya vannan vannehu nam, (anyayan samaga katā karana avasthāvēdī) prasannavat andamaṭa katā nokaranu. mandayat kavurungē sitehi (pāpatara) asanīpaya ættēda, ovun (væradi) āśāvan æti kara gata hækiya. ebævin oba (kumak katā kaḷā vuvada) ṛjuvama katā karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 32
وَقَرۡنَ فِي بُيُوتِكُنَّ وَلَا تَبَرَّجۡنَ تَبَرُّجَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ ٱلۡأُولَىٰۖ وَأَقِمۡنَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتِينَ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِعۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُذۡهِبَ عَنكُمُ ٱلرِّجۡسَ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِ وَيُطَهِّرَكُمۡ تَطۡهِيرٗا
(nabivarayāgē bhāryayāveni!) oba, obagē (nivesvalin piṭava gos nogævasī) nives tuḷa ræn̆dī siṭinu. pera siṭi nodænuvat janayā (tamanva alaṁkāravat karagena, piṭata gos) særi saramin siṭiyāk men obat noævidinu. salātaya nokaḍavā iṭu karanu. sakātda gevamin siṭinu. allāhṭada, ohugē dūtayāṭada avanata vī kaṭayutu karanu. (nabivarayāgē) nivæsiyeni! obagen siyalū apirisidu dæyada paha kara, obava sampūrṇayenma pariśuddha kara harinnaṭama allāh kæmati vannēya
Surah Al-Ahzab, Verse 33
وَٱذۡكُرۡنَ مَا يُتۡلَىٰ فِي بُيُوتِكُنَّ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱلۡحِكۡمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ لَطِيفًا خَبِيرًا
obagē nivesvala samudīraṇaya karanu labana allāhgē āyāvanda, gnānavanta (vadan)da matakayē tabā ganu. (ēvā magin hon̆da væṭahīmak labā ganu). niyata vaśayenma allāh tiyuṇu buddhiyakin yutteku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 34
إِنَّ ٱلۡمُسۡلِمِينَ وَٱلۡمُسۡلِمَٰتِ وَٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡقَٰنِتَٰتِ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلصَّـٰدِقَٰتِ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰبِرَٰتِ وَٱلۡخَٰشِعِينَ وَٱلۡخَٰشِعَٰتِ وَٱلۡمُتَصَدِّقِينَ وَٱلۡمُتَصَدِّقَٰتِ وَٱلصَّـٰٓئِمِينَ وَٱلصَّـٰٓئِمَٰتِ وَٱلۡحَٰفِظِينَ فُرُوجَهُمۡ وَٱلۡحَٰفِظَٰتِ وَٱلذَّـٰكِرِينَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱلذَّـٰكِرَٰتِ أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُم مَّغۡفِرَةٗ وَأَجۡرًا عَظِيمٗا
niyata vaśayenma muslīmvarun vana piriminda, gæhænunda, viśvāsīn vana piriminda, gæhænunda, (deviyanṭa) avanata vana piriminda, gæhænunda, satyayama pavasana piriminda, gæhænunda, ivasīmen yutu piriminda, gæhænunda, (allāhṭa) biya vī kaṭayutu karana piriminda, gæhænunda, dānamāna karana piriminda, gæhænunda, upavāsayē yedena piriminda, gæhænunda, tamangē pativata ārakṣā kara gannā piriminda, gæhænunda, allāhva adhika vaśayen suvi śuddha karana piriminda, gæhænunda, ādī movunṭa allāh samāvada, imahat vū phalavipākada sælasum kara tabā ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 35
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٖ وَلَا مُؤۡمِنَةٍ إِذَا قَضَى ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَمۡرًا أَن يَكُونَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُ مِنۡ أَمۡرِهِمۡۗ وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلٗا مُّبِينٗا
allāhda, ohugē dūtayāda yamkisi kāraṇāvak gæna niyōga kirīmen anaturuva, ema kāraṇāvehi (eyaṭa venas andamin venat) abhiprāyan dærīmaṭa viśvāsīn vana kisima pirimiyekuṭa hō gæhæniyakaṭa hō ayitiyak næta. (ehi) allāhṭada, ohugē dūtayāṭada kavurun hō venaskamak kaḷahot niyata vaśayenma ovun prakaṭa dur mārgayehima siṭinnāha
Surah Al-Ahzab, Verse 36
وَإِذۡ تَقُولُ لِلَّذِيٓ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَأَنۡعَمۡتَ عَلَيۡهِ أَمۡسِكۡ عَلَيۡكَ زَوۡجَكَ وَٱتَّقِ ٱللَّهَ وَتُخۡفِي فِي نَفۡسِكَ مَا ٱللَّهُ مُبۡدِيهِ وَتَخۡشَى ٱلنَّاسَ وَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَىٰهُۖ فَلَمَّا قَضَىٰ زَيۡدٞ مِّنۡهَا وَطَرٗا زَوَّجۡنَٰكَهَا لِكَيۡ لَا يَكُونَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ حَرَجٞ فِيٓ أَزۡوَٰجِ أَدۡعِيَآئِهِمۡ إِذَا قَضَوۡاْ مِنۡهُنَّ وَطَرٗاۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولٗا
allāh kavurun haṭa dayāva pahaḷa kara, obat æya kerehi karuṇāva, dayāva dakvamin vaṭa karagena siṭiyehida, æya veta oba allāhṭa biya vī (sayinab vana) obagē bhāryayāva (vivāha bandhanayen paha nokara) oba vetama navatā tabā ganu” yayi pævasū avasthāvēdī allāh eḷidarav kirīmaṭa tibū dæya, minisunṭa biya vī oba, obagē manasehi san̆gavā tæbuvehiya. oba biya vīmaṭa itāmat sudussā allāhya. (minisun nova). seyid (namættāgē sita venas vī tama birin̆da vana) æyava talāk pævasīmen pasu, api æyava obaṭa vivāha kara tæbuvemu. mandayat viśvāsavantayin visin (darukamaṭa gena) hadā vaḍā ganu læbū aya, tamangē bhāryayāvanva talāk pævasuvahot, (ovunva hadā vaḍā gat) viśvāsavantayinṭa ema kāntāvanva vivāha kara gænīmēdī kisima bādhāvak æti noviya yutuya yanna san̆dahāma (meya) anivāryayenma sidu viya yutuya yana allāhgē niyōgayak vaśayen tibuṇi
Surah Al-Ahzab, Verse 37
مَّا كَانَ عَلَى ٱلنَّبِيِّ مِنۡ حَرَجٖ فِيمَا فَرَضَ ٱللَّهُ لَهُۥۖ سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قَدَرٗا مَّقۡدُورًا
allāh nabi kerehi niyama kaḷa kumana niyōgayak vuvada, iṭu kirīmehi ohu kerehi kisima varadak næta. meyaṭa pera siṭi (aya vana nabivarun)ṭa allāh æti kaḷa mārgayada meyayi. allāhgē niyōgayan kaḷinma nirmāṇaya karanu læba ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 38
ٱلَّذِينَ يُبَلِّغُونَ رِسَٰلَٰتِ ٱللَّهِ وَيَخۡشَوۡنَهُۥ وَلَا يَخۡشَوۡنَ أَحَدًا إِلَّا ٱللَّهَۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
ovun allāhgē (mevæni) niyōgayan anivāryayenma genahæra dakvannāha. ohu (ek kenekuṭama) biya vannāha. allāh hæra, vena kisivekuṭat biya novannāha. (ebævin nabiyē! obat vena kisivekuṭat biya novanu. mē gæna ovun vetin praśna) gaṇanaya kirīmaṭa allāh (ek kenekuma) pramāṇavat keneki
Surah Al-Ahzab, Verse 39
مَّا كَانَ مُحَمَّدٌ أَبَآ أَحَدٖ مِّن رِّجَالِكُمۡ وَلَٰكِن رَّسُولَ ٱللَّهِ وَخَاتَمَ ٱلنَّبِيِّـۧنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
obagē pirimingen kisivekuṭat muhammad (nabi tumāṇan) piyā vaśayen siṭiyē næta. (ebævin ohu seyidṭa kesē nam piyā viya hækida?) namut ohu nam allāhgē dūtayā vaśayenda, nabivarunṭa (avasan) mudrāva vaśayenda, (avasāna nabivarayā vaśayenda) siṭinnēya. (ebævin ohugen pasu kisima dūtayeku yævvē næta). allāh siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 40
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ ذِكۡرٗا كَثِيرٗا
viśvāsavantayini! (viṭin viṭa) adhika vaśayen allāhva suvi śuddha karanu
Surah Al-Ahzab, Verse 41
وَسَبِّحُوهُ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلًا
udē savasa ohuva suvi śuddha karamin siṭinu
Surah Al-Ahzab, Verse 42
هُوَ ٱلَّذِي يُصَلِّي عَلَيۡكُمۡ وَمَلَـٰٓئِكَتُهُۥ لِيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَكَانَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَحِيمٗا
ohuma obava (vividha vargayē pāpa) andhakārayangen (ikut kara) ālōkaya desaṭa genævit (oba kerehi dayāva) pahaḷa karannēya. ohugē malāyikāvarunda oba venuven prārthanā karannāha. allāh viśvāsavantayin (vana oba) kerehi itāmat karuṇāvanta-yeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 43
تَحِيَّتُهُمۡ يَوۡمَ يَلۡقَوۡنَهُۥ سَلَٰمٞۚ وَأَعَدَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَرِيمٗا
ohuva ovun hamu vana dinadī “(obaṭa) śāntiya hā samādānaya at vēvā!” yayi ovunva āśīrvāda karannāha. tavada ovun venuven itāmat gauravaṇīya phalavipākada ohu sælasum kara tabā ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ شَٰهِدٗا وَمُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
nabiyē! niyata vaśayenma api obava (minisunṭa) sākṣi vaśayenda, śubhāraṁci pavasanneku vaśayenda, biya ganvā anaturu an̆gavanneku vaśayenda yavā ættemu
Surah Al-Ahzab, Verse 45
وَدَاعِيًا إِلَى ٱللَّهِ بِإِذۡنِهِۦ وَسِرَاجٗا مُّنِيرٗا
tavada allāhgē anumætiyaṭa anuva (janayāva oba) ohu desaṭa ārādhanā karanneku vaśayenda, ālōkaya vihiduvana (miṇi) pahanak vaśayenda (siṭinnehiya)
Surah Al-Ahzab, Verse 46
وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ بِأَنَّ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَضۡلٗا كَبِيرٗا
ebævin (nabiyē!) viśvāsavantayinṭa allāhgē sannidhānayehi imahat varaprasādayan tikheṇa bavaṭa oba ovunṭa śubhāraṁci pavasanu
Surah Al-Ahzab, Verse 47
وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَدَعۡ أَذَىٰهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
pratikṣēpa karannanṭada, vaṁcanikayinṭada, oba avanata novanu. ovun visin (obaṭa) æti vana duk gæhæṭa oba pratikṣēpa kara damanu. (obagē siyalū kāraṇāvanda) allāhvama viśvāsa kara bāra denu. allāhma (obaṭa) pramāṇavat ārakṣakayeku vannēya
Surah Al-Ahzab, Verse 48
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَكَحۡتُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ ثُمَّ طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ فَمَا لَكُمۡ عَلَيۡهِنَّ مِنۡ عِدَّةٖ تَعۡتَدُّونَهَاۖ فَمَتِّعُوهُنَّ وَسَرِّحُوهُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
viśvāsavantayini! oba viśvāsaya tæbū kāntāvanva vivāha kara, ovun samaga oba ekkāsu vīmaṭa prathama talāk pavasā (ovunva paha) kara hæriyahot (talāk pavasanu læbū venat kāntāvangē) gaṇanayaṭa anuva iddā siṭina sē ovunva vaḷakvā gænīmaṭa obaṭa kisima ayitiyak næta. (enam ovun iddā siṭiya yutu avaśyatāvayak næta). oba ovunṭa yamkisi (vastuvak) dī alaṁkāravat andamaṭa (vivāha bandhanayen) ovunva paha kara harinu
Surah Al-Ahzab, Verse 49
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَحۡلَلۡنَا لَكَ أَزۡوَٰجَكَ ٱلَّـٰتِيٓ ءَاتَيۡتَ أُجُورَهُنَّ وَمَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَ مِمَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ وَبَنَاتِ عَمِّكَ وَبَنَاتِ عَمَّـٰتِكَ وَبَنَاتِ خَالِكَ وَبَنَاتِ خَٰلَٰتِكَ ٱلَّـٰتِي هَاجَرۡنَ مَعَكَ وَٱمۡرَأَةٗ مُّؤۡمِنَةً إِن وَهَبَتۡ نَفۡسَهَا لِلنَّبِيِّ إِنۡ أَرَادَ ٱلنَّبِيُّ أَن يَسۡتَنكِحَهَا خَالِصَةٗ لَّكَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۗ قَدۡ عَلِمۡنَا مَا فَرَضۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ لِكَيۡلَا يَكُونَ عَلَيۡكَ حَرَجٞۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(nabiyē!) niyata vaśayenma obagē bhāryayāvangen kavurun haṭa ovungē mahar labā dī (oba vivāha kara gena) siṭinnehida ovunvada, allāh obaṭa yuddhayēdī labā dī obagē dakuṇat himi kara gat kāntāvanvada, api obaṭa anumata (halāl) kara ættemu. tavada obagē piyāgē sahōdaravarungē gæhænu daruvan, obagē piyāgē sahōdariyangē gæhænu daruvan, obagē (mav pārśavayē) māmāgē gæhænu daruvan, obagē mavagē sahōdariyangē gæhænu daruvan, ādī movungen kavurun (makkāva athæra) oba samaga hijrat karamin pæmiṇiyōda ovunvada, (mahar gevā obaṭa vivāha kara gænīmaṭa api obaṭa anumata kara tabā ættemu). tavada viśvāsaya tæbū yamkisi kāntāvak tamanva (mahar nomætivama) nabivarayāṭa kæpa kara, nabivarayāda æyava vivāha kara gænīmaṭa kæmati vuvahot æyavada, (obaṭa anumata kara tabā ættemu. nabiyē! meya) obaṭa (api labā dena) viśēṣa ayitivāsikamak vannēya. anit viśvāsavantayinṭa nova. (anit viśvāsavantayin nam), ovungē bhāryayāvangē kāraṇāvehida, ovungē dakuṇat himi kara gat kāntāvangē kāraṇāvehida, api ovun kerehi niyama kara æti niyōgayan api hon̆din danimu. (eya ovun anivāryayenma iṭu kaḷa yutuya). obaṭa evæni balakirīm æti novanu piṇisa, (ema niyamayangen obava nidahas kaḷemu). allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 50
۞تُرۡجِي مَن تَشَآءُ مِنۡهُنَّ وَتُـٔۡوِيٓ إِلَيۡكَ مَن تَشَآءُۖ وَمَنِ ٱبۡتَغَيۡتَ مِمَّنۡ عَزَلۡتَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكَۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن تَقَرَّ أَعۡيُنُهُنَّ وَلَا يَحۡزَنَّ وَيَرۡضَيۡنَ بِمَآ ءَاتَيۡتَهُنَّ كُلُّهُنَّۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَلِيمٗا
(nabiyē! obagē bhāryayāvan vana) ovungen oba kæmati ayava (kæmati kālayak dakvā) venkara tæbiya hækiya. oba kæmati ayava (kæmati kālayak dakvā) oba samaga siṭīmaṭa sælæsviya hækiya. oba venkara tæbū ayagen oba kæmati ayavada oba samaga ekkāsu kara gata hækiya. (mēvā gæna) oba kerehi kisima varadak næta. ovungē æs pinā yāma san̆dahāda, oba ovungen sǣma kenekuṭama labā dun dæya gæna (ovun siyallanma) tṛptiyaṭa pat vī kaṇagāṭu novī siṭīma san̆dahāda, meya itāmat pahasu (mārgayak vaśayen) ættēya. obagē hṛdayanhi æti dæya allāh hon̆din dannēya. allāh (siyalla) hon̆din danneku hā ivasilivantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 51
لَّا يَحِلُّ لَكَ ٱلنِّسَآءُ مِنۢ بَعۡدُ وَلَآ أَن تَبَدَّلَ بِهِنَّ مِنۡ أَزۡوَٰجٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ حُسۡنُهُنَّ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ رَّقِيبٗا
(nabiyē! dænaṭa æti obagē bhāryayāvangen) pasu (oba vivāha kara gænīmaṭa venat) kisima kāntāvak obaṭa anumata keneku nova. tavada ovungē alaṁkāraya obava ākarṣaṇaya kaḷā vuvada, (obagē) bhāryayāvangen kisivekut paha kara, ē venuvaṭa æyava gænīmada, (obaṭa anumata næta). obagē dakuṇat himi kara gat kāntāvan hæra. (ovun obaṭa anumata ayayi!) allāh siyalla avadhānaya kara balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 52
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتَ ٱلنَّبِيِّ إِلَّآ أَن يُؤۡذَنَ لَكُمۡ إِلَىٰ طَعَامٍ غَيۡرَ نَٰظِرِينَ إِنَىٰهُ وَلَٰكِنۡ إِذَا دُعِيتُمۡ فَٱدۡخُلُواْ فَإِذَا طَعِمۡتُمۡ فَٱنتَشِرُواْ وَلَا مُسۡتَـٔۡنِسِينَ لِحَدِيثٍۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ يُؤۡذِي ٱلنَّبِيَّ فَيَسۡتَحۡيِۦ مِنكُمۡۖ وَٱللَّهُ لَا يَسۡتَحۡيِۦ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ وَإِذَا سَأَلۡتُمُوهُنَّ مَتَٰعٗا فَسۡـَٔلُوهُنَّ مِن وَرَآءِ حِجَابٖۚ ذَٰلِكُمۡ أَطۡهَرُ لِقُلُوبِكُمۡ وَقُلُوبِهِنَّۚ وَمَا كَانَ لَكُمۡ أَن تُؤۡذُواْ رَسُولَ ٱللَّهِ وَلَآ أَن تَنكِحُوٓاْ أَزۡوَٰجَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦٓ أَبَدًاۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمًا
viśvāsavantayini! obava (obagē nabi) bhōjaṇa saṁgrahayakaṭa ārādhanā kaḷahot misa, eya piḷiyela vīma balāporottu-ven (kaḷinma anumætiyen tora) nabivarayāgē nivesaṭa ætuḷu novanu. obava ārādhanā karanu læbuvahot ætuḷu vanu. tavada oba āhāra anubhava kaḷahot (evelēma) etænin piṭavī yanu. (ehi ræn̆dī siṭiminma puhu) katā bahē gælī noyanu. (esē kaḷahot) niyata vaśayenma eya nabivarayāṭa karadarayak vanu æta. (meya) oba veta (pævasīmaṭa) ohuṭa læjjā æti viya hæka. ehet satyaya pævasīmaṭa allāh læjjā vannē næta. (nabivarayāgē bhāryayāvan vana) ovun veta yamkisi bhāṇḍayak obaṭa illīmaṭa (sidu vuvahot) oba tirayen piṭata siṭiminma ovun vetin illanu. meya obagē hṛdayanda, ovungē hṛdayanda pariśuddha kara tabannēya. allāhgē dūtayāṭa oba karadara dīma, obaṭa sudusu dæyak nova. tavada ohugē bhāryayāvanva ohugen pasu kisi kaleka oba vivāha kara gænīma væradiya. niyata vaśayenma meya allāhgē sannidhānayehi itāmat imahat vū (pāpatara) kriyāvaki
Surah Al-Ahzab, Verse 53
إِن تُبۡدُواْ شَيۡـًٔا أَوۡ تُخۡفُوهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
oba kumana kāraṇāvak eḷidarav kaḷā vuvada, nætahot eya san̆gavā gattā vuvada, niyata vaśayenma allāh siyalū kāraṇāvanma hon̆din dæna gannēya
Surah Al-Ahzab, Verse 54
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡهِنَّ فِيٓ ءَابَآئِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآئِهِنَّ وَلَآ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ أَخَوَٰتِهِنَّ وَلَا نِسَآئِهِنَّ وَلَا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّۗ وَٱتَّقِينَ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
(nabivarayāgē bhāryayāvan vana) ovun tamangē piyavarun idiriyēda, tamangē pirimi daruvan idiriyēda, tamangē sahōdarayan idiriyēda, tamangē sahōdarayingē pirimi daruvan idiriyēda, tamangē sahōdariyangē pirimi daruvan idiriyēda, tamangē (vārgikayin vana viśvāsavantayingē) kāntāvan idiriyēda, tamangē dakuṇat himi kara gat aya (vana vahal strīn)gē idiriyēda, (pæmiṇīmehi) ovun kerehi kisima varadak næta. (movun hæra an aya idiriyaṭa pæmiṇīma gæna, nabivarayāgē bhāryayāveni!) oba allāhṭa biya vanu. niyata vaśayenma allāh siyallaṭama sākṣi vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 55
إِنَّ ٱللَّهَ وَمَلَـٰٓئِكَتَهُۥ يُصَلُّونَ عَلَى ٱلنَّبِيِّۚ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ صَلُّواْ عَلَيۡهِ وَسَلِّمُواْ تَسۡلِيمًا
niyata vaśayenma allāhda, ohugē malāyikāvarunda, nabi kerehi salavāt pavasannāha. (ebævin) viśvāsavantayini! obat ohu kerehi salavāt pavasā salāmda pavasamin siṭinu
Surah Al-Ahzab, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَأَعَدَّ لَهُمۡ عَذَابٗا مُّهِينٗا
kavurun allāhvada, ohugē dūtayāvada karadara karannōda, ovunva niyata vaśayenma allāh melovadīda, paralovadīda śāpa karannēya. tavada avaman gena dena dan̆ḍuvamda ovunṭa piḷiyela kara ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 57
وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ بِغَيۡرِ مَا ٱكۡتَسَبُواْ فَقَدِ ٱحۡتَمَلُواْ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
kavurun viśvāsaya tæbū piriminvada, gæhænunvada, ovun nokaḷa (væræddak kaḷā yayi) pavasā karadara karannōda, ovun niyata vaśayenma (imahat) apavādayada, prakaṭa pāpayada usulannāha
Surah Al-Ahzab, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ وَبَنَاتِكَ وَنِسَآءِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ يُدۡنِينَ عَلَيۡهِنَّ مِن جَلَٰبِيبِهِنَّۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يُعۡرَفۡنَ فَلَا يُؤۡذَيۡنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
nabiyē! obagē bhāryayāvanṭada, obagē gæhænu daruvanṭada, viśvāsavantayingē gæhænunṭada, ovun tamangē his vasnā salūven (tamangē muhuṇu valaṭa poḍiyak) pahat kara gannā men oba pavasanu mænava! emagin ovun (gauravaṇīya aya yayi) dæna gena, kisivekugē vēdanāvakaṭa hō ovun lak novī siṭīmaṭa meya itāmat pahasu (mārgayak) vannēya. allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 59
۞لَّئِن لَّمۡ يَنتَهِ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡمُرۡجِفُونَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لَنُغۡرِيَنَّكَ بِهِمۡ ثُمَّ لَا يُجَاوِرُونَكَ فِيهَآ إِلَّا قَلِيلٗا
(nabiyē!) vaṁcanikayinda, hṛdayanhi (pāpatara) asanīpayen peḷennanda, madīnāvehi boru pracāra karannanda, (tamangē napuren min pasuva hō) ǣt novuvahot niyata vaśayenma api obalāva ovun kerehi poḷam̆bavā athæra damannemu. pasuva itāmat ṭika dinak misa, ehi obagē samīpayehi ovunṭa vāsaya kirīmaṭa nohæka
Surah Al-Ahzab, Verse 60
مَّلۡعُونِينَۖ أَيۡنَمَا ثُقِفُوٓاْ أُخِذُواْ وَقُتِّلُواْ تَقۡتِيلٗا
ovunṭa śāpa karanu labannāha. (ebævin) ovun kohē duṭuvā vuvada, allā ganu labannehuya. kapā vināśa kara damanu labannehuya
Surah Al-Ahzab, Verse 61
سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّةِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗا
allāh æti kaḷa mārgaya, mīṭa pera ikut vī giya ayaṭada meyayi. ebævin (nabiyē!) oba allāhgē mārgayehi kisima venas vīmak nodakinnehiya
Surah Al-Ahzab, Verse 62
يَسۡـَٔلُكَ ٱلنَّاسُ عَنِ ٱلسَّاعَةِۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِۚ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ تَكُونُ قَرِيبًا
(nabiyē!) avasāna kālaya gæna (eya kavadā ennēdæyi) minisun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “(eya kavadā ennēda yana) ehi gnānaya allāh veta (pamaṇak)ma ættēya. oba dannehuda? eya itāmat samīpayehima pæmiṇīmaṭa iḍa æta!”
Surah Al-Ahzab, Verse 63
إِنَّ ٱللَّهَ لَعَنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَأَعَدَّ لَهُمۡ سَعِيرًا
ættenma allāh pratikṣēpa karannanṭa śāpa kara, daḷu lā dævena gindara ovunṭa piḷiyela kara tabā ættēya
Surah Al-Ahzab, Verse 64
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّا يَجِدُونَ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
ovun sadākal ehima ræn̆dī siṭinu æta. (ovunva) bērā gannanda, (ovunṭa) udav karannanda (ehi) ovun dakinnē næta
Surah Al-Ahzab, Verse 65
يَوۡمَ تُقَلَّبُ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ يَقُولُونَ يَٰلَيۡتَنَآ أَطَعۡنَا ٱللَّهَ وَأَطَعۡنَا ٱلرَّسُولَا۠
ovungē muhuṇu perala peralā ginnen davā harina dinadī “apagē vināśayayi! api allāhṭa avanata vī siṭiyā nam noveda? (ohugē) dūtayāṭada, avanata vī siṭiyā nam noveda!” yayi edāḍavannāha
Surah Al-Ahzab, Verse 66
وَقَالُواْ رَبَّنَآ إِنَّآ أَطَعۡنَا سَادَتَنَا وَكُبَرَآءَنَا فَأَضَلُّونَا ٱلسَّبِيلَا۠
tavada “apagē deviyanē! niyata vaśayenma api apagē pradhānīnṭada, apagē væḍihiṭiyanṭada avanata vunemu. ovun apiva væradi mārgayehi ætuḷu kara dæmūha”
Surah Al-Ahzab, Verse 67
رَبَّنَآ ءَاتِهِمۡ ضِعۡفَيۡنِ مِنَ ٱلۡعَذَابِ وَٱلۡعَنۡهُمۡ لَعۡنٗا كَبِيرٗا
“(ebævin) apagē deviyanē! oba ovunṭa dan̆ḍuvama deguṇayak vaśayen dī ovun kerehi imahat vū śāpayada labā denu” yayi pavasannāha
Surah Al-Ahzab, Verse 68
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ ءَاذَوۡاْ مُوسَىٰ فَبَرَّأَهُ ٱللَّهُ مِمَّا قَالُواْۚ وَكَانَ عِندَ ٱللَّهِ وَجِيهٗا
viśvāsavantayini! mūsā (gæna boru apavāda pavasā ohuva) karadara kaḷāk men obat esē pat novanu. ovun pævasū dæyen ohuva pariśuddha kara hæriyēya. ohu allāh veta itāmat gauravaṇīya keneku vaśayenma siṭiyēya
Surah Al-Ahzab, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدٗا
(ebævin) viśvāsavantayini! obat allāhṭa biya vī (satyavūt, ṛjuvūt), tænaṭa obina vacanama pavasanu
Surah Al-Ahzab, Verse 70
يُصۡلِحۡ لَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۗ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ فَازَ فَوۡزًا عَظِيمًا
ohu obagē kāraṇāvan obaṭa niyamita piḷiveḷakaṭa tabā obagē væradi valaṭada samāva denu æta. allāhṭada, ohugē dūtayāṭada kavurun avanata vannēda, ohu niyata vaśayenma imahat vū bhāgyaya at kara gannēya
Surah Al-Ahzab, Verse 71
إِنَّا عَرَضۡنَا ٱلۡأَمَانَةَ عَلَى ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡجِبَالِ فَأَبَيۡنَ أَن يَحۡمِلۡنَهَا وَأَشۡفَقۡنَ مِنۡهَا وَحَمَلَهَا ٱلۡإِنسَٰنُۖ إِنَّهُۥ كَانَ ظَلُومٗا جَهُولٗا
niyata vaśayenma “(apagē) vagakīma usulāgannehuda?”yi api ahas, bhūmiya hā kan̆du ādiyen vimasuvemu. eyaṭa ēvā, ē gæna biya vī eya usulā nogena ǣt vūvēya. evænnakma minisā usulā gattēya. (ebævin) niyata vaśayenma ohu nodænuvatkama nisā tamanṭa tamanma hāniyak kara gatha
Surah Al-Ahzab, Verse 72
لِّيُعَذِّبَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡمُشۡرِكِينَ وَٱلۡمُشۡرِكَٰتِ وَيَتُوبَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمَۢا
(evæni vagakīmak bāragena eyaṭa venas ākārayakin kaṭayutu karana) vaṁcanika piriminṭada, gæhænunṭada, samānayan tabā namadina piriminṭada, gæhænunṭada niyata vaśayenma allāh dan̆ḍuvam karanu æta. (ema vagakīma sælakillaṭa gena kaṭayutu karana) viśvāsavantayin vana piriminṭada, gæhænunṭada, (ovungē væradivalaṭa samāva dī) ovun desaṭa dayāven yutuva balannēya. allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ahzab, Verse 73