Surah An-Nisa - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا
ahō manuṣyayini! num̆balā num̆balāgē paramādhipatiṭa biya bætimat vanu. ohu kavrunda yat num̆balāva eka ma ātmayakin nirmāṇaya kaḷēya. tavada ē san̆dahā vū jōḍuvada nirmāṇaya kaḷēya. ē dedenāgen adhika vaśayen piriminda gæhæṇunda vyāptavīmaṭa sæḷæssuvēya. tavada allāh gē mārgayen num̆balā ekinekāgē ayitīn illā siṭinnē da ohuṭa da, lē gnātītvaya (bin̆da dæmīma) ṭa da biya vanu. niyata vaśayen ma allāh num̆balā kerehi sarva nirīkṣakayā viya
Surah An-Nisa, Verse 1
وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا
anāthayinṭa ovungē vastuva denu. tavada num̆balā pivituru dǣ venuvaṭa kiliṭi dǣ huvamāru nokaranu. ovungē vastuva num̆balāgē vastuva saman̆ga ekatu kara kā nodamanu. sæbævin ma eya mahat vū pāpayaki
Surah An-Nisa, Verse 2
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ
anāthayin viṣayehi num̆balā yuktiya iṭu kirīmaṭa nohæki vanu ætæyi num̆balā biya vūyehu nam eviṭa kāntāvangen num̆balāṭa priya manāpa dedeneku hō tideneku hō siv deneku hō num̆balā vivāha kara ganivu. enamut (ovun atara) yukti garuka va kaṭayutu kirīmaṭa nohæki vē yæyi num̆balā biya vūyehu nam ek tænættiyak pamaṇak hō num̆balāgē dakuṇata himi ( hevat pālanaya yaṭatē siṭina) vahal kāntāvak hō vivāha karagata yutuya. eviṭa num̆balā ayuktiya iṭu nokirīmaṭa eya vaḍā samīpa mārgayayi
Surah An-Nisa, Verse 3
وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا
tavada num̆balā (vivāha vana) kāntāvanṭa ovungē mahar (hevat vivāha dīmanāvan) sit manāpayen pirinamanu. namut ovun in kisivak num̆balāṭa svakæmætten pirinæmuvē nam eviṭa num̆balā eya satuṭin hā sitsē rasavat va anubhava karanu
Surah An-Nisa, Verse 4
وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
tavada naḍattuva piṇisa allāh num̆balāṭa pæværū num̆balāgē dhana (dhānyādi) vastūn buddhi man̆da ayaṭa nodenu. tavada ēvāyehi ovunaṭa āhāra pāna labā denu. tavada vastra da labā denu. tavada ovunaṭa priya vadan pavasanu
Surah An-Nisa, Verse 5
وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
anāthayin vivāha viyaṭa pat vana turu ovun pravēśamen ræka balā ganu. ovun aturin (vagakīm darana) niværadi man̆gak duṭuvehu nam eviṭa ovunaṭa ovungē vastuva num̆balā bāra denu. tavada ovun væḍiviyaṭa patvanu æta (eviṭa ēvā labā diya hækiyi) yæyi ikman hā nāstikāra lesa ēvā anubhava nokaranu. tavada kavareku pohosat vannē da ohu (eya pariharaṇaya kirīmen væḷakī) tænpat bava rækiya yutuya. tavada kavareku diḷin̆du vannē da ohu yaha ayurin (sādhāraṇa lesa) anubhava kaḷa yutu ya. num̆balā ovungē vastuva ovunaṭa pavarana viṭa ovun veta sākṣikaruvan idiripat karanu. giṇum balannangen allāh pramāṇavat ya
Surah An-Nisa, Verse 6
لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
demāpiyan hā samīpa gnātīn ata hæra damā giya dæyin koṭasak pirimi pārśavayaṭa æta. emen ma demāpiyan hā samīpa gnātīn ata hæra damā giya dæyin kāntā pārśavayaṭa da koṭasak æta. eyin aḍu vū dǣ vuva da adhika vū dǣ vuva da niyama karana lada koṭasak vaśayen æta
Surah An-Nisa, Verse 7
وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
bedīmē dī (vastuvaṭa urumakam nolabana) gnātīn da, anāthayin da, dugiyan da sahabhāgī vūyē nam eviṭa num̆balā eyin ovun va pōṣaṇaya karanu. tavada yaha vadanin ovunaṭa katā karanu
Surah An-Nisa, Verse 8
وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا
tamanṭa pasuva durvala parapurak hæra damā gos ovun sambandhayen biya vana aya men (anāthayin sambandhava da) ovun biya viya yutuya. ebævin allāhṭa ovun biya bætimat viya yutuya. tavada ovun ṛju vadanin (avaṁka va) katā kaḷa yutuya
Surah An-Nisa, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا
niyata vaśayen ma anāthayin gē vastuva ayukti sahagata va anubhava karannan (sæbævin ma) ovungē kusehi ovun anubhava karanuyē (nirayē) ginna ya. tavada ovuhu æviḷena ginnaṭa (pivisa) dæveti
Surah An-Nisa, Verse 10
يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
allāh num̆balāgē daruvan viṣayehi, pirimiyekugē koṭasa kāntāvan dedenekugē koṭasa men samāna viya yutu yæyi upades dennēya. namut (miya giya ayaṭa) dedenekuṭa vaḍā kāntāvan (pamaṇak) vūyē nam, eviṭa taman hæra damā giya dæyin tunen dekak ovunaṭa viya yutu ya. ek tænættiyaka pamaṇak vūvā nam eviṭa æyaṭa aḍaki. tavada tama demāpiyan viṣayehi ohuṭa daruveku vī ohu hæra damā giya dæyin ovun dedenāgen ek ek ayekuṭa hayen ek koṭasak viya yutuya. namut ohuṭa daruveku novī eyaṭa tama demāpiyan urumakam kiyannē nam eviṭa tama mavaṭa tunen ekaki. namut ohuṭa sahōdarayin siṭī nam ohu kavara deyak sambandha va antima kæmætta prakāśa kara ættē da in pasuva hā ṇaya piyavīmen pasuva tama mavaṭa hayen ek koṭasak satu vē. num̆balāgē demāpiyan hā num̆balāgē daruvan vana ovun aturin num̆balāṭa prayōjanaya gena dīmaṭa vaḍāt samīpatayin kavurun dæ yi num̆balā nodannehuya. (meya) allāhgen vū niyamayaki. niyata vaśayen ma allāh sarvagnānī sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 11
۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ
num̆balāgē biriyan hæra damā giya dæyin aḍak, ovunaṭa daruveku nomæti nam num̆balāṭa himi ya. ovunaṭa daruveku siṭī nam eviṭa ovun upades dun antima kæmættaṭa pasuva hā ṇaya piyavīmen pasuva ovun hæra damā giya dæyin hataren ek koṭasak num̆balāṭa himi ya. emen ma num̆balāṭa daruveku nosiṭi nam, num̆balā hæra damā giya dæyin hataren ek koṭasak ovunaṭa himi ya. namut num̆balāṭa daruveku siṭī nam eviṭa num̆balā kavara deyak gæna antima kæmætta prakāśa karannē da in pasuva hā ṇaya piyavīmen pasuva aṭen koṭasak ovunaṭa himi ya. miniseku hō kāntāvak (daruvan hō demāpiyin nomæti) kalālā nam gaṇayaṭa ayat keneku vaśayen urumakam pāna keneku siṭa ohuṭa sahōdarayeku hō sahōdariyaka siṭī nam ovun dedenāgen ek ek kenekuṭa hayen koṭasak diya yutuya. namut īṭa vaḍā adhika va ovuhu siṭiyehu nam eviṭa ovuhu tunen koṭasak tuḷa havulkaruvō veti. eya kavara deyak gæna antima prakāśaya karanu labannē da eya hā ṇaya piya vīmen pasuva ya. (uruma karuvan kisivekuṭa) hiṁsā karanneku noviya yutuya. meya allāhgē upadesaki. tavada allāh sarva gnānīya. ivasilivantaya
Surah An-Nisa, Verse 12
تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
mēvā allāhgē sīmāvan ya. tavada kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vannē da ohu va īṭa pahaḷin gaṁgāvō galā basnā (svarga) uyan valaṭa ohu ætuḷat karannēya. ehi ovuhu sadātanikayō ya. imahat jayagrahaṇaya eyayi
Surah An-Nisa, Verse 13
وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ
tavada kavareku allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa piṭu pā ohu (allāh)gē sīmāvan ikmavā yannē da, ohu va (allāh) ginnaṭa ætuḷat karannēya. ehi ohu sadātanika ya. tavada ohuṭa nindā sahagata dan̆ḍuvamak æta
Surah An-Nisa, Verse 14
وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا
num̆balāgē kāntāvan aturin ætæmun aśīlācāra kriyāvaka yedunē nam, ovunaṭa erehiva (varada oppu kirīmaṭa) num̆balā aturin siv deneku sākṣi vaśayen gena enu. esē ovun sākṣi pævasuvē nam eviṭa ovunaṭa maraṇaya eḷam̆bena turu hō ovun venuven allāh yam man̆gak æti karana turu niveshi ovun va ran̆davā tabanu
Surah An-Nisa, Verse 15
وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا
num̆balā aturin aśīlācāra kriyāvaka yedunu dedeneku ṭa, num̆balā dan̆ḍuvam karanu. pasuva ovun dedenā paścāttāpa vī hæḍa gæsunē nam eviṭa num̆balā ovun dedenā va ata hæra damanu. niyata vaśayen ma allāh atikṣamā śīlī hā parama karuṇābharita viya
Surah An-Nisa, Verse 16
إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
allāh vetin vū pāpakṣamāva ættē nodænuvatkamin napurak kara pasuva itā ikmaṇin ma pāścāttāpayehi nirata vana ayaṭa ya. eviṭa allāh ovunaṭa samāva denu æta. tavada allāh sarva gnānī hā sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 17
وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
ovun napurukam (pāpakam) kara ovungen keneku veta maraṇaya pæmiṇena tek siṭa “dæn mama pāpakṣamāva ayædimi“ yæyi pavasannanṭa pāpakṣamāva nomæta. emen ma pratikṣēpa kayin lesa siṭiya dī maraṇayaṭa patvannanṭa da (pāpakṣamāva) nomæta. api vēdanā sahagata dan̆ḍuvamak ovunṭa sūdānam kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 18
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! balahat kārayen kāntāvan himi kara gænīma num̆balāṭa anumata noveyi. namut ovun prasiddhiyē aśīlācāra deyak kaḷahot misa, ovunṭa num̆balā pirinæmū dæyin samaharak ovungen gena yǣmaṭa num̆balā ovun ṭa bādhā nokaranu. num̆balā ovun saman̆ga yahapat ayurin jīvat vanu. manda num̆balā ovun va piḷikul kaḷē nam, (dænaganu) num̆balā yamak piḷikul kaḷa hæka. (esē piḷikul karana) deyahi allāh adhika yahapata æti karannaṭa puḷuvana
Surah An-Nisa, Verse 19
وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
ek bhāryāvak ( ivat kara ē) venuvaṭa venat kāntāvak (vivāha kara) gænīmaṭa num̆balā adahas karannē nam, ovungen (num̆balā dikkasāda karana) ek tænættiyaṭa dhana sambhārayak pirinamā tibuṇa da num̆balā eyin kisivak noganu. num̆balā eya ayukti sahagata lesin hā mahā pāpa karmayak lesin gannehu da
Surah An-Nisa, Verse 20
وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
num̆balāgen keneku tavat keneku samaga ( vivāha ) saban̆datā pavatvā gena gos tibiya dī saha num̆balāgen sthīra givisumak ovun labā gena tibiya dī num̆balā eya (dun dǣ ) gata hækkē kesē da
Surah An-Nisa, Verse 21
وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا
kāntāvan aturin num̆balāgē piyavarun vivāha kara gat aya va num̆balā vivāha nokaranu. namut ikut vī giya siduvīm hæra. niyata vaśayen ma eya aśīlācāra hā piḷikul sahagata kriyāvak viya. tavada kriyā mārgayen eya itā napuruya
Surah An-Nisa, Verse 22
حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
num̆balāgē mavvarun da num̆balāgē dūvarun da num̆balāgē sahōdariyan da num̆balāgē piyāgē sahōdariyan (nændāvarun) da num̆balāgē mavagē sahōdariyan da (num̆balāgē) sahōdarayāgē dūvarun da sahōdariyagē dūvarun da num̆balāṭa kiri pevū num̆balāgē mavvarun da kiri pevīma hētu ven vū num̆balāgē sahōdariyan da num̆balāgē birindǣvarungē mavvarun da num̆balā ovun saman̆ga (vivāha jīvitayaṭa) ætuḷat vū birindǣ varungen (pera vivāhayakin ipada) num̆balāgē ukulehi hædī væḍuṇu num̆balāgē (biriyagē) dūruvan da num̆balāṭa (vivāha vīmaṭa) tahanam karana ladī. namut num̆balā ovun (ema biriyan) saman̆ga (liṁgika æsuru kamaṭa) atuḷat novūyē nam (ema dūvarun vivāha kara gænīma) num̆balāṭa varadak næta. num̆balā gē kon̆dunāraṭiyen bihi vū num̆balāgē daruvangē birindǣ varun (lēliyan) da, ikut vī giya dǣ hæra (min pasu), sahōdari yan dedeneku num̆balā (biriyan vaśayen) ekaṭa tabā gænīma da tahanam karana ladī. niyata vaśayen ma allāh ati kṣamāśīlī ya. parama karuṇābharita ya
Surah An-Nisa, Verse 23
۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
(yuddhayakadī at aḍaṁguvaṭa gat ) num̆balāgē pālanaya yaṭatehi siṭina (vahal) kāntāvan hæra sesu vivāhaka kāntāvan ( samaga vivāha vīma tahanam kara æta. eya) num̆balā kerehi vū allāhgē niyamayak lesini. movun hæruṇu viṭa venat strīn (kāmayē) varadavā hæsirīmakin torava num̆balāgē sampat ( mahar pirinæmīma) tuḷin sevīma num̆balāṭa anumata karana ladī. ebævin ovun saman̆ga kavara deyaka num̆balā pahasa vin̆dinnehu da ē venuven vagakīmak vaśayen ovungē kulī (mahar) num̆balā labā denu. (mahar) niyama kaḷa pasu (mahar hi aḍu væḍi kirīma sambandhayen) kavara deyak piḷiban̆da va num̆balā ekinekā atara ekan̆gatāvaṭa pæmiṇennē da ehi num̆balāṭa varadak næta. sæbævinma allāh sarva gnānīya sarva pragnāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 24
وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
viśvāsavanta nidahas kāntā van vivāha kara gænīmaṭa num̆balā aturin kavarekuṭa vatkam nomættē da eviṭa num̆balāgē pālana yaṭatehi siṭina (vahal) kāntāvan aturin num̆balā atara siṭina viśvāsa vanta vahal kāntāvan (samaga vivāha) viya yutuya. tavada allāh num̆balāgē viśvāsaya piḷiban̆da mænavin dannāya. num̆balāgen ætæmeku ætæmekugeni. ebævin num̆balā ovungē pavulē (bhārakaruvangē) anumætiya mata, pativata rakina, prasiddhiyē durācārayē noyedana, emenma rahasigata va hō durācārayē noyedana kāntā van va ovunaṭa ovungē kulī (mahar) labā dī num̆balā vivāha kara ganu. vivāha karanu læbīmen pasuva ovun durācārayē yedunē nam, eviṭa nidahas kāntāvan mata pævarena dan̆ḍuvamin aḍak ovunaṭa himi vē. meya num̆balā aturin durācārayē yedīma gæna biya vana ayaṭaya. namut num̆balā ivasillen kaṭayutu kirīma num̆balāṭa utum ya. tavada allāh ati kṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya
Surah An-Nisa, Verse 25
يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
num̆balāṭa (mēvā) pæhædili kirīmaṭat, num̆balāṭa peravūvangē piḷiveta num̆balāṭa penvā dīmaṭat, num̆balāṭa samāva dīmaṭat allāh apēkṣā karayi. tavada allāh sarva gnānīya. sarva pragnāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 26
وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا
tavada allāh num̆balāgē pāpakṣamāva piḷigænīmaṭa apēkṣā karayi. namut manō āśāvan anugamanaya karannavun, num̆balā sampūraṇayenma (satyayen duras va) noman̆gaṭa næm̆buru vīma apēkṣā karati
Surah An-Nisa, Verse 27
يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا
minisā durvalayeku lesa mavanu læbū hētuven num̆balāgen (nīti rīti) sæhællu kirīmaṭa allāh apēkṣā karayi
Surah An-Nisa, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
ahō ! viśvāsa kaḷavuni, num̆balā atara ekan̆gatāvayakin yutu vyāpārayakin (læbena dǣ anubhava kirīma) hæra num̆balāgē vastuva num̆balā væradi lesa anubhava nokaranu. tavada num̆balā (gæṭalu æti kara ganimin) num̆balāvama ghātanaya nokaranu. niyata vaśayenma allāh num̆balā kerehi asamasama karuṇānvitaya
Surah An-Nisa, Verse 29
وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا
kavareku sīmāva ikmavā yamin hā ayukti sahagata lesin eya sidu karannē da eviṭa api ohu va nirayaṭa ætuḷat karannemu. eya allāhṭa pahasu kāryayak viya
Surah An-Nisa, Verse 30
إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا
kavara deyak num̆balāṭa tahanam karanu læbuvē da evæni mahā pāpayangen num̆balā væḷakuṇē nam api num̆balāgē (suḷu) pāpayan num̆balāgen ivat karannemu. tavada num̆balā va gauravanīya pivisena sthānayakaṭa api ætuḷat karannemu
Surah An-Nisa, Verse 31
وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
tavada num̆balāgen ætæmeku va ætæmekuṭa vaḍā allāh kavara deyakin usas koṭa ættē da evæni deyakaṭa num̆balā āśā nokaranu. puruṣayinṭa taman ipæyū dæyin koṭasak æta. emenma kāntāvanṭa da taman ipæyū dæyin koṭasak æta. tavada num̆balā allāhgen ohugē bhāgyaya patanu. niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va sarva gnānīya
Surah An-Nisa, Verse 32
وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
(strī puruṣa) sǣma kenekuṭama, demāpiyan da samīpa gnātīn da atahæra damā giya dǣ ṭa, bhārakaruvan pat kaḷemu. num̆balāgē divurum givisa gat udaviyaṭa ovungē koṭasa pirinamanu. niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va sākṣikaruya
Surah An-Nisa, Verse 33
ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا
puruṣayin kāntāvan mata vū pālakayōya. hētuva allāh ovungen ætæmeku ætæmekuṭa vaḍā usas kara æti bævin da ovungē dhanayen ovun viyadam karana bævin da vē. (sæmiyāṭa) avanata vana dæhæmi kāntāvō, allāh ārakṣā kara æti bævin (siya sæmiyan ) nopenennaṭa siṭina viṭaka, ovungē ayitivāsikam surakṣita karana aya veti. ovungē aḍadabara gæna num̆balā biyavana ayaṭa num̆balā upades denu. tavada nidiyahanin ovun va num̆balā duras karanu. tavada ovunaṭa (sæhælluven) gasanu. inpasuva ovun num̆balāṭa avanata vūyē nam ovun kerehi (ayuktiyak karannaṭa) man̆gak nosoyanu. sæbævinma allāh ati uttarītara ati mahat viya
Surah An-Nisa, Verse 34
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا
tavada ovun dedenā atara venvīmak æti vēvi yæyi num̆balā biya vetot ohugē pavulen yuktiya pasin̆dalana keneku da, æyagē pavulen yuktiya pasin̆dalana keneku da (ovun veta yavanu) samādānaya kaḷa hæki yæyi ovun dedenā apēkṣā karannē nam allāh ovun dedenā atara āśirvāda karannēya. niyata vaśayenma allāh sarva gnānīya. sarva pragnāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 35
۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا
tavada num̆balā allāhṭa næmadum karanu. tavada ohuṭa kisivak ādēśa notabanu. tavada demā piyan saman̆ga upakāraśīlī va kaṭayutu karanu. tavada gnātīn saman̆ga da, ānathayin, dugiyan, gnāti asalvæsiyā, (gnāti novana) asalvæsiyā, asalin siṭina sagayā, magiyā hā num̆balāgē dakuṇat satu kara gat aya ( obalā yaṭatē siṭina vahalun) saman̆ga da upākāraśīlī va kaṭayutu karanu. niyata vaśayen ma allāh ahaṁkārakam pāna purasāram doḍana aya va priya nokarannēya
Surah An-Nisa, Verse 36
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
masurukam kara, masurukama kerehi minisunaṭa niyōga kara, allāh tama bhāgyayen ovunṭa pirinæmū dǣ vasan karannavun (vana) pratikṣēpakayinṭa api nindanīya dan̆ḍuvamak sūdānam kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا
tavada, janayāṭa pradarśanaya kirīma piṇisa tama dhanaya viyadam kara allāh hā avasan dinaya viśvāsa nokarana ovun (ṣayitānvarungē mituranya) ṣayitān kavarakugē mitureku vannē da ohu mitureku vaśayen napuru viya
Surah An-Nisa, Verse 38
وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا
ovuhu allāh va da, avasan dinaya da viśvāsa koṭa allāh ovunṭa pōṣaṇaya kaḷa dæyin viyadam kaḷē nam ovunaṭa kavara (napura)k siduvannēda? tavada allāh ovun piḷiban̆da va sarvagnānī viya
Surah An-Nisa, Verse 39
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا
sæbævinma allāh aṇuvaka taramak vuva da aparādhayak sidu nokarayi. eya yam yahapatak vūyē nam eya ohu(allāh) praguṇa karayi. tavada ohu vetin atimahat pratiphala ohu pirinamayi
Surah An-Nisa, Verse 40
فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا
sǣma samūhayakinma apa sākṣi karuveku genævit movun ṭa erehiva num̆bava sākṣikaruveku vaśayen apa gena ā viṭa kesē vannē da
Surah An-Nisa, Verse 41
يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا
(allāhva) pratikṣēpa kara, rasūlvarayāṭa piṭu pǣ aya, edina taman maha poḷova saman̆ga samatalā vī tibuṇā nam kotaram deyakda yæyi sitannōya. kisidu siduvī mak ovunṭa allāh hamuvehi vasan kaḷa nohækiya
Surah An-Nisa, Verse 42
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا
ahō ! viśvāsa kaḷavuni, num̆balā mat va siṭiya dī num̆balā pavasana dǣ num̆balā vaṭahā gannā tek salātayaṭa ḷaṁ novanu. tavada (snānaya anivāryaya vū) kiliṭi tattvayē siṭinnā da (masjidayaṭa) ḷaṁ noviya yutuya. namut (ehi) mārgaya harahā gaman karanneku hæra. esēma num̆balā rōgī bavin hō yam gamanaka hō pasuvet nam hō num̆balā aturin maḷapaha kirīmen pasu kisiveku pæmiṇiyē nam hō biriyan saman̆ga liṁgika sparśayaka yedunehu nam hō eviṭa (pirisidu vīmaṭa) num̆balāṭa jalaya nolæbūvē nam num̆balā pirisidu pas soyā ganu. tavada num̆balāgē muhuṇu da num̆balāgē at da num̆balā (eyin) pirimadinu. sæbævinma allāh væradi darāgannāya. pāpakṣamāva pirinamannāya
Surah An-Nisa, Verse 43
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
dēva granthayen koṭasak pirinamanu læbūvan desa num̆ba nobæluvehi da? ovuhu muḷāva milaṭa ganiti. tavada num̆balā maṁ muḷā vīma ovuhu apēkṣā karati
Surah An-Nisa, Verse 44
وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا
tavada allāh num̆balāgē saturan piḷiban̆da va mænavin dannāya. bhārakaru vaśayen allāh pramāṇavatya. tavada udavkaru vaśayen da allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 45
مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
vacana ehi (niyamita) sthānayen venas karana, emenma api savan dunimu, api piṭupǣvemu, æhumkan dīmakin torava num̆ba savan denu yæyi dahamehi aḍu pāḍu ætikaramin vacana venas karamin "rāinā" yæyi pavasannan yudevvan aturin veti. ovun api savan dunimu, avanata vūyemu, savan denu "unḷurnā" (apa veta sāvadhānaya yomu karanu.) yæyi pavasā siṭiyē nam eya ovunaṭa yahapatak vannaṭa tibuṇi. tavada vaḍāt niværædi vannaṭa da tibuṇi. enamut ovungē pratikṣēpaya hētuven allāh ovunaṭa śāpa kaḷēya. eheyin svalpa denaku misa ovuhu viśvāsa nokarati
Surah An-Nisa, Verse 46
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا
ahō dēva granthaya denu læbūvani ! api obē muhuṇu (vala æti saṁvēdītāvan) makā damā ēvā piṭu pasaṭa hæravīmaṭa pera hō senasurādā væsiyanaṭa api śāpa kaḷāk men apa śāpa kirīmaṭa pera, num̆balā satuva æti dǣ satyaya karavamin, api num̆balāṭa pahaḷa kaḷa dǣ kerehi viśvāsa karanu. tavada allāhgē niyōgaya anivāryayenma sidu karanu labannēya
Surah An-Nisa, Verse 47
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا
sæbævinma allāh ohuṭa ādēśa tæbīma gæna samāva nodeyi. ē hæra sesu dǣ ṭa ohu abhimata kaḷa ayaṭa samāva deyi. kavareku allāhṭa ādēśa tabannē da sæbævinma ohu (allāhṭa) mahat pāpayak (manaṁkalpita sē) getuvēya
Surah An-Nisa, Verse 48
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
ovun ovunvama nirmala yæyi yæyi pavasā gannan desa num̆ba nobæluvehi da? esē nova taman abhimata kaḷa ayava pivituru karanuyē allāhya. tavada aṇu pramāṇayakin vuva da ovunaṭa asādhāraṇayak sidu karanu nolæbē
Surah An-Nisa, Verse 49
ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا
allāh kerehi ovun boru gotanuyē kesē dæ yi num̆ba sælakillen balanu. prakaṭa pāpayak lesa eya pramāṇavat viya
Surah An-Nisa, Verse 50
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا
dēva granthayen koṭasak denu læbūvan desa num̆ba nobæluvehi da? ovuhu piḷima hā napuru balavēgayan viśvāsa karati. tavada ‘viśvāsa kaḷavunṭa vaḍā (pratikṣēpa kaḷa) movun mārgayen itā niværadi‘ yæyi ovuhu pavasati
Surah An-Nisa, Verse 51
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا
allāh śāpa kaḷavun movūhamaya. tavada allāh kavarekuṭa śāpa kaḷē da eviṭa ohu venuven udav karuveku num̆ba nodakinnehimaya
Surah An-Nisa, Verse 52
أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا
esē nomæti nam ovunaṭa ādhipatyayen koṭasak hō tibē da? esē tibuṇu viṭeka janayāṭa (eyin) alpayak hō ovuhu piri nonamati
Surah An-Nisa, Verse 53
أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا
esē nomæti nam allāh minisunaṭa tama bhāgyayen pirinæmū dǣ gæna ovuhu ovunaṭa īrṣyā karannōda? sæbævinma ibrāhīmgē pavulaṭa dēva granthaya da pragnāva da api pirinæmuvemu. tavada ovunaṭa api atimahat rājyaya da pirinæmuvemu
Surah An-Nisa, Verse 54
فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا
ē anuva ovun atarin eya viśvāsa kaḷavun veti, emenma ovun aturin eyin væḷakī siṭi aya da veti. æviḷena ginnen niraya (ovunṭa) pramāṇavat vē
Surah An-Nisa, Verse 55
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا
sæbævinma apagē vadan pratikṣēpa kaḷavun vana ovun va api matu dinayēdī ginnaṭa ætuḷat karannemu. ovungē ham (ginnen) piḷissunu sǣma viṭakama, ovun dan̆ḍuvama vin̆dinu piṇisa ē venuvaṭa api ovunaṭa venat ham mārukara dennemu. sæbævinma allāh sarva baladhārī sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 56
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا
viśvāsa koṭa dæhæmi kriyāvan kaḷavun vana ovun va api yaṭin gaṁgāvan galā basnā uyan valaṭa ætuḷat karannemu. nirantarayenma ovun ehi sadātanikayin veti. ehi ovunaṭa pivituru birindǣvarun veti. tavada api ovun va vaḍāt hevaṇæti hevaṇaka siṭīmaṭa ætuḷat karannemu
Surah An-Nisa, Verse 57
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
pævaruṇu vagakīm ēvāyē himikaruvan veta iṭu karana lesa da, num̆balā janayā atara tīndu dena viṭa, yukti sahagata va tīndu dena lesa da num̆balāṭa niyata vaśayenma allāh aṇa karayi. sæbævinma allāh ē piḷiban̆da va num̆balāṭa upades dīma yahapat viya. niyata vaśayenma allāh sarva śrāvaka sarva nirīkṣaka viya
Surah An-Nisa, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا
viśvāsa kaḷavuni! num̆balā allāhṭa avanata vanu. emenma rasūlvarayāṭa da, balaya himi pradhāniyāṭa da avanata vanu. namut yam karuṇaka num̆balā ekinekā mata gæṭum æti karagattē nam, num̆balā allāh hā paramānta dinaya viśvāsa karannan va siṭiyehu nam, eviṭa eya allāh veta da rasūlvarayā veta da yomu karanu. eya vaḍā śrēṣṭhaya. emenma (ehi) avasānaya da vaḍā alaṁkāraya
Surah An-Nisa, Verse 59
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا
num̆ba veta pahaḷa karanu læbū dǣ da, num̆baṭa pera pahaḷa karanu læbū dǣ da ættenma taman viśvāsa karana bavaṭa pavasamin siṭi aya desa num̆ba nobæluvehi da? ovuhu napuru balavēgayan veta tīndu pætīmaṭa apēkṣā karati. eya pratikṣēpa karana lesa sæbævinma ovuhu niyōga karanu læba siṭiyaha. ṣeyitān anta muḷāvaka ovun va muḷā kirīmaṭa apēkṣā karayi
Surah An-Nisa, Verse 60
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا
tavada allāh pahaḷa kaḷa dǣ vetaṭa da, rasūlvarayā vetaṭa da pæmiṇena men ovunaṭa pavasanu læbū viṭa, kuhakayin num̆ben (piḷikulen) ekavara væḷakīma num̆ba duṭuvehiya
Surah An-Nisa, Verse 61
فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا
ovungē dǣt soyāgat (ayahapat) dǣ hētuven ovunaṭa yam durbhāgya yak æti vū viṭa kesē vī da? anaturuva api yahapata hā ekan̆gatāva hæra venat kisivak apēkṣā nokaramu yæyi allāh mata divuramin num̆ba veta ovuhu pæmiṇeti
Surah An-Nisa, Verse 62
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا
ovuhu kavarahuda yat ovungē hadavat tuḷa æti dǣ allāh dannēya. ebævin ovun va nosalakā harinu. tavada ovunaṭa upades denu. ovungē ātmayaṭa (væṭahena sē) pæhædili vadanin ovunaṭa pavasanu
Surah An-Nisa, Verse 63
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا
allāhgē kæmættaṭa anuva (ohugē) niyōgayanṭa avanata vīmaṭa misa kisidu dharma dūtayaku api noevvemu. sæbævinma ovun ovunṭama aparādha karagat avasthāvaka, ovun num̆ba veta pæmiṇa, tavada ovun allāh gen samāva ayæda siṭiyadī, rasūl varayā ( vana obat) ovun venuven samāva æyada siṭiyē nam, allāh pāpakṣamāva piḷigannā lesat, asamasama karuṇāvanta lesat ovun dæka ganu æta
Surah An-Nisa, Verse 64
فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا
esē nova, num̆bagē paramādhipati mata divuramin! ovun atara æti vuṇu gæṭaluvaka dī, ovun obava viniścaya karuveku lesa piḷigena, pasu num̆ba dun tīnduvē kisin̆du varadak ovun tuḷa nodæka, ovun pūrṇa va avanata vana tek ovun viśvāsa vantayin novanu æta
Surah An-Nisa, Verse 65
وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا
num̆balā num̆balāvama ghātanaya karanu. nætinam num̆balāgē nives valin bæhæra karanu yæyi api ovunaṭa niyama kaḷē nam ovun aturin svalpa deneku hæra eya sidu nokarannōya. ovunaṭa upades denu læbū dǣ ovuhu sidu kaḷē nam eya ovunaṭa yahapatak hā (viśvāsayē) dæḍi sthāvaratvayak vannaṭa tibiṇa
Surah An-Nisa, Verse 66
وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا
eviṭa apagen vū mahat pratiphala ovunaṭa apa pirinamannaṭa tibuṇi
Surah An-Nisa, Verse 67
وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
tavada api ovunaṭa ṛju man̆ga pirinamannaṭa tibuṇi
Surah An-Nisa, Verse 68
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا
kavareku allāh hā rasūl varayāṭa avanata vannē da, eviṭa allāhgē āśirvādaṭa pātravūvan vana nabivarun, satyavādīn, divipidūvan hā dæhæmiyan ādīn samaga (svargayē) vāsaya karannō ovuhumaya. mituran vaśayen yahapat vanuyē ovuhumaya
Surah An-Nisa, Verse 69
ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا
meya allāhgen vū bhāgya yayi. tavada allāh sarvagnānī vaśayen pramāṇavat viya
Surah An-Nisa, Verse 70
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balāgē pūrvārakṣāva labā ganu. eheyin num̆balā ven ven kaṇḍāyam vaśayen hō siyallōma ekaṭa hō piṭat va yanu
Surah An-Nisa, Verse 71
وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا
tavada sæbævinma num̆balā aturin (yuddhayaṭa noyā) pasubaṭa vannan da veti. eviṭa (yuddhayēdī) num̆balāṭa yam durbhāgyayak æti vū viṭa "mā ovun saman̆ga sahābhāgī novū hētuven maṭa allāh āśirvāda kara ætæ" yi pavasayi.“
Surah An-Nisa, Verse 72
وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا
allāhgen bhāgyayak num̆balāṭa himi vūyē nam " ahō ! mā da ovun saman̆ga siṭiyē nam mahatvū jayagrahaṇayak mama da at kara gannemi" yanuven num̆balāṭat ohuṭat atarē kisin̆du sambandhayak notibuṇāk men ovun pavasannāha
Surah An-Nisa, Verse 73
۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
matu lova venuven melova jīvitaya vikuṇana aya allāhgē mārgayē saṭan vaditvā ! kavareku hō allāhgē mārgayē saṭan væda ghātanaya karanu læbuvē nam, hō jayagrahaṇaya kaḷē nam, mahatvū pratiphala api ohuṭa matuvaṭa pirinamannemu
Surah An-Nisa, Verse 74
وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا
“apagē paramādhipatiyāṇeni! apava aparādhakāra janayā vesena mema nagarayen piṭa karanu mænava! tavada apaṭa oba vetin bhārakaruvaku pat karanu mænava! tavada apaṭa oba vetin udavkaruvaku pat karanu mænava!“ yæyi pavasana pirimingen vū dubalayin da kāntāvan da daruvan da (asaraṇa va) siṭiya dī, allāhgē mārgayē num̆balā saṭan novæda siṭīmaṭa num̆balāṭa kumak vī da
Surah An-Nisa, Verse 75
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا
viśvāsa kaḷavun allāhgē mārgayē saṭan vaditi. emenma pratikṣēpa kaḷavun, napuru balavēgayangē mārgayē saṭan vaditi. ebævin ṣeyitāngē mituran saman̆ga num̆balā saṭan vadivu. sæbævinma ṣeyitāngē kumantraṇa durvala viya
Surah An-Nisa, Verse 76
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
num̆balāgē dǣt (saṭan kirīmen) vaḷakvā ganu. tavada salātaya nisi ayurin iṭu karanu. zakātaya da denu yæyi pavasanu læbūvan desa num̆ba nuduṭuvehi da? ovun kerehi saṭan kirīma niyama karanu læbū kalhi eviṭa ovungen pirisak allāhṭa biyavanavā sē janayāṭa biya veti. esē nomætinam (īṭat vaḍā) dæḍi lesa biya veti. tavada apagē paramādhipatiyāṇeni ! apa haṭa saṭan kirīma niyama kaḷē æyi? ṭika kalak apava pramāda karannaṭa tibuṇā novēdæ yi pavasati. (nabivaraya) pavasanu melova vinn̆danaya alpaya. biya bætimatun haṭa matu lova śrēṣṭhaya. aṇu pramāṇayakin vuva da num̆balā aparādha karanu nolabannehuya
Surah An-Nisa, Verse 77
أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا
num̆balā kotænaka siṭiya da maraṇaya num̆balā hamuvaṭa pæmiṇenu æta. num̆balā balavat balakoṭu vak tula siṭiya da. (nabivaraya) ovunaṭa yam yahapatak sidu vana viṭa eya allāh vetin yæyi ovuhu pavasati. ovunaṭa yam napurak sidu vana viṭa meya oba vetin yæyi pavasati. siyalla allāh vetin yæyi num̆ba pavasanu. mema janayāṭa sidu vī ættē kumakda ? ovun (obē) puvata avabōdha kara gænīmaṭa tæt nokarati
Surah An-Nisa, Verse 78
مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا
(nabivaraya!) obaṭa yam yahapatak vī nam eya allāh vetini. tavada num̆baṭa yam napurak vī nam eya num̆ba vetini (yæyi pavasanu) tavada api num̆ba va muḷu mahat janayāṭa dūtayaku lesa evvemu. tavada sākṣikaruvā vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 79
مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا
kavareku mema rasūlvarayāṭa avanata vannē da sæbævinma ohu allāhṭa avanata viya. kavareku piṭupānnē da (dæna ganu) api num̆ba va ovun veta ārakṣakayaku lesa yævvē næta
Surah An-Nisa, Verse 80
وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
api avanata vemu yæyi ovuhu pavasati. namut num̆ba vetin ovuhu bæhæra va giya viṭa ovun aturin pirisak num̆ba nopævasū dǣ gæna rātriya purāma kumantraṇaya karati. ovun rātriya purāma karana dǣ gæna allāh saṭahan karayi. ebævin num̆ba ovun gæna nosalakā harinu. tavada allāh veta bhāra karanu. bhārakaru vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 81
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا
alkurānaya gæna ovuhu vaṭahā gata yutu novē da? eya allāh novana keneku vetin læbū deyak nam, ehi ovuhu paraspara bhēdayan bohōmayakma dakinu æta
Surah An-Nisa, Verse 82
وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا
(podu) surakṣāva hō bhītiya gæna toraturak ovun veta pæmiṇi viṭa ovuhu eya paturavā hariti. tavada ovun eya (allāhgē) dūtayā vetaṭat ovun aturin karuṇu (avabōdhaya) æti udaviya vetaṭat yomu kaḷē nam ē gæna pariśīlanaya karannan eya dæna ganu æta. num̆balā kerehi allāhgē bhāgyaya hā ohugē karuṇāva novī nam svalpa denaku hæra num̆balā ṣeyitān va anugamanaya karannaṭa tibiṇa
Surah An-Nisa, Verse 83
فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا
esē nam (nabivaraya) num̆ba allāhgē mārgayē saṭan vadinu. num̆ba num̆bavama misa vena kisivaku ( yuddhayaṭa yāma) piṇisa bala karannaṭa avaśya novē. tavada dēva viśvāsavantayin va diri ganvanu. dēva pratikṣēpa kaḷavungē prahāraya allāh mæḍapavatvanu æta. tavada allāh prahāra ella kirīmehi itā dæḍiya. tavada dan̆ḍuvam dīmehi da itā dæḍiya
Surah An-Nisa, Verse 84
مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا
kavareku yahapat nirdēśayakin nirdēśa karannē da ohuṭa eyin koṭasak himiya. emenma kavarek ayahapat nirdēśayakin nirdēśa karannē da ohuṭa in koṭasak himiya. tavada allāh siyalu dǣ kerehi nirīkṣakayā viya
Surah An-Nisa, Verse 85
وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا
suba pætumakin num̆balā suba patanu læbū viṭa num̆balā da īṭa vaḍā alaṁkāra lesin suba patanna. esē nætahot eyama āpasu praticāra lesa dakvanna. sæbævinma allāh siyalu dǣ kerehi avadhānaya karannāya
Surah An-Nisa, Verse 86
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا
allāh devin̆dā vū ohu hæra næmadumaṭa vena devin̆deku nomæta. ehi kisidu sækayak nomæti maḷavun keren nægiṭuvanu labana dinaya veta ohu num̆balā va ekatu karanu æta. allāhṭa vaḍā katāven satyavādī kavuda
Surah An-Nisa, Verse 87
۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
kuhakayin viṣayayehi num̆balā depirisak vannē æyi? ovun ipæyū (ayahapat) dǣ hētuven ovun va allāh avamānayaṭa pat kaḷēya. allāh noman̆ga yævūvan va man̆gapenvīmaṭa num̆balā apēkṣā karannehu da? allāh kavareku noman̆ga hæriyē da eviṭa num̆ba ohu venuven kisidu man̆gak nodakinu æta
Surah An-Nisa, Verse 88
وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا
ovuhu pratikṣēpa kaḷāk men num̆balā da pratikṣēpa kara (ovunṭa) samāna vīma gæna ovuhu priya karati. ebævin ovun allāhgē mārgayē dēśa taraṇaya karana tek ovun aturin kisivaku num̆balā mituran lesa noganu. ovun piṭupǣvē nam ovun va (sirakaruvan lesa) num̆balā hasu kara ganu. (drōhi vī in midīmaṭa tæt kaḷa viṭa) num̆balā ovun va duṭu tæna marā damanu. ovungen kisivaku bhārakaru vaku vaśayen hō udav karuvaku vaśayen hō noganu
Surah An-Nisa, Verse 89
إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا
namut num̆balā atara hā ovun atara givisumak æti pirisak saman̆ga sēndu vana aya hō num̆balā saman̆ga saṭan vædīmen hā ovungē pirisa saman̆ga saṭan vædīmen tama hadavat mæḍa pavatvā ganimin num̆balā veta pæmiṇi aya hæra. allāh abhimata vī nam num̆balā mata balaya pavatvannan bavaṭa ovun va ohu pat karannaṭa tibiṇa. eviṭa ovuhu num̆balā saman̆ga saṭan vadinu æta. ebævin ovun num̆balā gen ivat va num̆balā saman̆ga saṭan novæda num̆balāṭa sāmaya idiripat kaḷē nam ovunaṭa erehi va kriyāmārgayak gænīmaṭa allāh num̆balāṭa kisidu magak æti nokaḷēya
Surah An-Nisa, Verse 90
سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
tavat (vaṁcanika) pirisak num̆balā matuvaṭa dakinu æta. ovuhu num̆balāgen rækavaraṇaya pætīmaṭat (obagē prativādī) tama janayāgen rækavaraṇaya pætīmaṭat apēkṣā karati. kalahakam veta ovun ærayum karanu labana sǣma viṭakama ovuhu ehi dæḍi va niyæḷeti.ebævin ovun num̆balāṭa ( virōdhaya dækvīme ) n ivat novī, num̆balā veta sāmaya idiripat nokara, ovungē dǣt num̆balāṭa edirivādikam kirīmen ivat nokara siṭinnē nam, num̆balā ovun va hasu kara ganu. tavada ovun duṭu tæna marā damanu. evænnanṭa erehi vīmaṭa, api prakaṭa balayak num̆balāṭa æti kaḷemu
Surah An-Nisa, Verse 91
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
væradīmakin misa dēva viśvāsa vantayeku ghātanaya kirīmaṭa dēva viśvāsavantayakuṭa sudusu novīya. tavada kavareku dēva viśvāsavantayaku va værædīmakin ghātanaya kaḷē nam eviṭa ohu dēva viśvāsavanta vahalek nidahas kaḷa yutu atara ohugē nivæsiyanṭa vandiyakda pirinæmiya yutu vē. namut ovun dānayak lesa (eya) atahæra dæmuvē nam misa. ohu num̆balāṭa erehi vū pirisakagen keneku vī ohu dēva viśvāsa vantayakuva da siṭī nam dēva viśvāsavanta vahalek nidahas kaḷa yutuya. tavada ohu num̆balā atara da taman atara da givisumak æti pirisakagen keneku vī nam ohugē nivæsiyanṭa vandiyakda pirinæmiya yutu vē. kavareku (mēvā) nolæbuvēda ohu allāhgen pāpakṣamāva k vaśayen akhaṇḍa va māsa dekak upavāsayē nirata viya yutuya. tavada allāh sarva gnānīya sarva pragnāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 92
وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا
kavareku dēva viśvāsa vantayaku va uvamanāven ghātanaya karannē da eviṭa ohugē kuliya niraya vē. ehi ohu sadātanikayaku vē. tavada allāh ohu kerehi kōpa veyi. tavada ohuṭa śāpa karayi. tavada ohu venuven atimahat dan̆ḍuvamak piḷiyela karayi
Surah An-Nisa, Verse 93
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
dēva viśvāsa kaḷavuni! num̆balā allāhgē mārgayē (yuda vædīmaṭa) giya viṭa (num̆balā muhuṇa dena saturā viśvāsivantayaku da aviśvāsavantayaku da yanna soyā balā) pæhædili kara ganivu. num̆balāṭa salām-śāntiya idiripat kaḷa ayaṭa num̆balā melova jīvitayē sampat soyamin ‘num̆ba dēva viśvāsa vantayaku novē’ yæyi nopavasanu. allāh abiyasa bohō sampat æta. mīṭa pera num̆balā da siṭiyē melesamaya. pasuva allāh num̆balāṭa upakāra kaḷēya. ebævin pæhædili kara ganu. niyata vaśayenma allāh num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantaya
Surah An-Nisa, Verse 94
لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
dēva viśvāsavantayin aturin (nidahasaṭa) hētu sahita vūvan hæra (saṭanaṭa nogos ) ræn̆dī siṭiyavun, allāhgē mārgayē tama vastuva da, tama jīvita da, kæpa kaḷavunṭa samāna novannēya. (esē) ræn̆dī siṭiyavunṭa vaḍā tama vastuva da tama jīvita da kæpakaḷa vun va allāh tarātiramin usas kaḷēya. allāh siyallaṭa yahapata dena bava porondu vī æta. allāhgē mārgayē tama jīvitaya kæpa kaḷavunva (saṭanaṭa nogos ) ræn̆dī siṭiyavunṭa vaḍā, allāh uttarītara yaha pratiphala tulin usas kara æta
Surah An-Nisa, Verse 95
دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
padavi pirinæmīmen da, samāva dīmen da, āśirvāda kirīmen da, allāh (ovunva) usas kaḷēya. tavada allāh atikṣamāśīlīya. mahā karuṇābharitaya
Surah An-Nisa, Verse 96
إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
tamanṭama aparādha kara gattavun lesa siṭiya dī ovun va malakvaru maraṇayaṭa pat karana viṭa “num̆balā kavara tattvayaka siṭiyehu dæ” yi vimasati. eviṭa “mahapoḷovē api dubalayin lesa siṭiyemu” yæyi ovuhu pavasati. “allāhgē mahapoḷova vyāpta vūvak lesa notibuṇēda? eheyin num̆balā ehi saṁkramaṇaya vīmaṭa tibuṇi” yæyi pavasati. movun pivisena sthānaya niraya vē. eya navātænin itā napuruya
Surah An-Nisa, Verse 97
إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا
ovunaṭa kisidu upāya mārgayak gænīmaṭa hækiyāvak nomæti, kisidu mārgayak man̆ga penvanu nolæbū, pirimin aturin dubalayin da kāntāvan da ḷamun da hæra
Surah An-Nisa, Verse 98
فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا
evænnanṭa allāh samāva diya hæki ya. tavada allāh samāva dennāya. ati kṣamāśīlīya
Surah An-Nisa, Verse 99
۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
allāhgē mārgayē kavareku (vāsaya karana sthānayen) saṁkramaṇaya vannēda? ohu mihitalayē vikalpa sthānayan bohōmayak da, jīvana pahasukam da labanu æta. kavareku allāh veta hā ohugē dūtayāṇan veta tama nivasin bæhæra va gos, pasuva ohuṭa maraṇaya at vannē da eviṭa ohugē kuliya allāh veta niyama viya. tavada allāh ati kṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya
Surah An-Nisa, Verse 100
وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
num̆balā bhūmiyehi gaman kaḷa viṭa, dēva pratikṣēpakayin num̆balāṭa kalahakam æti karanu ætæyi num̆balā biya vetot, salātaya keṭi kirīma num̆balāṭa varadak næta. sæbævinma dēva pratikṣēpakayin num̆balāṭa pæhædili saturan vūha
Surah An-Nisa, Verse 101
وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
(nabivaraya, yudha avasthāvaka) num̆ba ovun atara vī ovunaṭa salātaya meheya vannehi nam ovungen pirisak num̆ba saman̆ga (salātaya) iṭu kaḷa yutuya. ovun ovungē āyudha (ataṭa) gata yutuya. ovuhu sujūd kaḷa pasuva num̆balāṭa piṭupasin ovun viya yutuya. salātaya iṭu nokaḷa anek pirisa (ehi) pæmiṇiya yutuya. num̆ba saman̆ga ovun da salātaya iṭu kaḷa yutuya. ovungē ārakṣāva hā ovun gē āyudha ovun gata yutuya. dēva pratikṣēpa kaḷavun num̆balāgē āyudha hā num̆balāgē mevalam piḷiban̆da num̆balā anavadhānī va siṭiyē nam eviṭa ovuhu num̆balā veta ekavara yomu vī kaḍā paninnaṭa priya karati. varṣāven æti vana bādhāvak nisā hō num̆balā rōgīn va siṭiyē nam hō num̆balāgē ayudha bima tæbīma num̆balā kerehi varadak nomæta. namut num̆balāgē ārakṣāva gæna num̆balā (vaga balā) gata yutuya. sæbævinma allāh dēva pratikṣēpaka yinṭa nindanīya dan̆ḍuvamak sūdānam koṭa æta
Surah An-Nisa, Verse 102
فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا
num̆balā salātaya iṭu kaḷē nam pasuva num̆balā siṭa ganimin da, vāḍivemin da, num̆balāgē ælapat mata(ṭa æla) vemin da, allāh va menehi karanu. num̆balā abhayadāyī vūyehu nam dæn num̆balā salātaya (pūrṇa va) iṭu karanu. sæbævinma salātaya dēva viśvāsavantayin kerehi kāla niyamayak vaśayen niyama karanu læbūvaki
Surah An-Nisa, Verse 103
وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا
ema (saturu) pirisa soyā yāmehi num̆balā pasunobasinu. num̆balā vēdanāvaṭa pat vuva da esē num̆balā vēdanāvaṭa patvanavāk menma ovun da vēdanāvaṭa pat vanu æta. emenma ovun apēkṣā nokarana deyak num̆balā allāhgen apēkṣā karannehuya. tavada allāh sarvagnānīya. sarva pragnāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 104
إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا
(nabivaraya!) allāh num̆baṭa penvā dun dǣ tuḷin janayā atara num̆ba tīndu labā dīma piṇisa sæbævinma satyayayen yutuva api num̆ba veta al kurānaya pahaḷa kaḷemu. vaṁcā karannan haṭa vāda karanneku bavaṭa num̆ba pat novanu
Surah An-Nisa, Verse 105
وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
tavada num̆ba allāhgen samāva ayædinu. sæbævinma allāh atikṣamāśīlī hā asamasama karuṇāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 106
وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا
tamanṭa tamanma vaṁcā karannan venuven num̆ba vāda nokaranu. sæbævinma allāh drōhīn hā pāpatarayin lesa siṭinnanva priya nokarayi
Surah An-Nisa, Verse 107
يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا
ovun janatāvaṭa sæn̆gaviya hækiya. allāhṭa sæn̆gaviya nohækiya. deviyan priya nokarana kathā rātriyēdī katā karamin kumantraṇa kaḷa viṭa ohu ovun saman̆ga siṭiyē ya. allāh ovun karana dē gæna sahamulin ma dæna siṭinneki
Surah An-Nisa, Verse 108
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
menna, num̆balā melova jīvitayehi ovun venuven vāda karannehuya. namut maḷavun keren nægiṭuvanu labana dinayē ovun gæna allāh saman̆ga vāda karanuyē kavuda? esē nomæti nam ovun kerehi bhārakaruveku vanuyē kavuda
Surah An-Nisa, Verse 109
وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
kavareku (anunṭa) yam napurak sidu kara hō nætinam tamanṭama aparādhayak sidu kara pasuva allāhgen samāva ayædinnē da, ohu allāh va ati kṣamāśīlī asamasama karuṇānvitayaku lesa dakiyi
Surah An-Nisa, Verse 110
وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
kavareku pāpayak upayannē da ohu eya upayanuyē tamanṭama erehivaya. tavada allāh sarvagnānī sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 111
وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
kavareku varadak hō pāpayak upayā pasuva eya nirdōṣī keneku mata heḷannē da eviṭa ohu avalādayak hā prakaṭa pāpayak usulā gattēya
Surah An-Nisa, Verse 112
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا
(nabivaraya!) tavada num̆ba kerehi allāgē āśirvādaya hā ohugē karuṇāva novī nam ovun aturin pirisak num̆ba va noman̆ga yævīmaṭa utsāha darannaṭa tibiṇa. namut ovunvama misa (vena kisivaku) ovun noman̆ga hæriyē næta. kisivakin hō ovun num̆baṭa pīḍāvak nokaranu æta. tavada allāh num̆ba kerehi pustakaya (al kurānaya) hā pragnāva pahaḷa kaḷēya. tavada num̆ba nodæna siṭi dǣ ohu num̆baṭa igænnuvēya. tavada num̆ba kerehi vū allāh gē bhāgyaya atimahat viya
Surah An-Nisa, Verse 113
۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
keneku visin dānayak gæna hō yahapatak gæna hō janayā atara samādānayak æti kirīma gæna hō karanu labana vidhānayakin misa ovun atara kerena rahas katāvan bohōmayaka yahapatak nomæta. kavareku eya allāhgē tṛptiya balā porottuven sidu karannē da eviṭa api ohuṭa atimahat pratiphala pirinamannemu
Surah An-Nisa, Verse 114
وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
kavarekuṭa yahaman̆ga pæhædili vūvāyin pasuva mema rasūl varayāṭa piṭu pā, dēva viśvāsa vantayingē man̆ga hæra venat man̆gak anugamanaya karannē da, api ohu hærī giya dǣ vetaṭa ohu va yomu karannemu. tavada ohu va nirayaṭa ætuḷat karannemu. navātænin eya napuru sthānayak viya
Surah An-Nisa, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
sæbævinma allāh ohuṭa ādēśa tæbīmaṭa samāva nodennēya. ē hæra (anekut) dǣ ṭa ohu abhimata kaḷa ayaṭa samāva deyi. kavareku allāhṭa ādēśa tabannē da sæbævinma ohu anta muḷāvakin noman̆gaṭa viya
Surah An-Nisa, Verse 116
إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا
(allāh vana) ohugen torava dēvatāvan va misa ovuhu ayæda siṭinnē næta. tavada (siyalu yahakam valin) bæhæra karanu læbū ṣeyitān va misa ovuhu ayæda siṭinnē næta
Surah An-Nisa, Verse 117
لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
allāh ohuṭa śāpa kaḷēya. tavada ohu "sæbævinma mama num̆bagē gættan aturin niyamita koṭasak (jaya) ganimi" yæyi pævæsuvēya
Surah An-Nisa, Verse 118
وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا
sæbævinma mama ovun va noman̆ga harimi. ovunaṭa (nomanā) āśāvan æti karami. tavada mama ovunaṭa niyōga karami. eviṭa ovun govipaḷa satungē kan kapā harinu æta. tavada mama ovunaṭa niyōga karami. eviṭa ovun allāhgē mævīm venas karanu æta yæyi pævasuvēya. tavada kavareku allāh hæra ṣeyitān va bhārakaruvaku lesa gannēda sæbævinma ohu pæhædili pāḍuvakin pāḍu vindēya
Surah An-Nisa, Verse 119
يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
ovunaṭa ohu(ṣeyitān) porondu deyi. tavada ovunaṭa āśāvan æti karayi. ṣeyitān rævaṭīmaṭa misa ovunaṭa porondu nodeyi
Surah An-Nisa, Verse 120
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا
ovuhu vanāhi ovungē navātæna nirayayi. eyin kisidu gælavumak ovuhu nodakinu æta
Surah An-Nisa, Verse 121
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا
viśvāsa koṭa yahakam kaḷā vū ovun va īṭa pahaḷin gaṁgāvan galā basina svarga uyan tuḷaṭa api ætuḷat karannemu. ovuhu ehi nirantarayenma sadā tanika yō veti. allāhgē pratignāva sæbǣvaki. tavada allāhṭa vaḍā kiyamanen vaḍāt sæbǣvannē kavareku da
Surah An-Nisa, Verse 122
لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
num̆balāgē āśāvan paridi hō pustaka lat janayāgē āśāvan paridi novē. kavareku napurak kaḷē da ē anuva ohuṭa pratiphala denu læbē. allāhgen torava kisidu bhārakaruvaku hō udavkaruvaku hō ohu nolabanu æta
Surah An-Nisa, Verse 123
وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا
pirimiyakugen hō vēvā kāntāvakagen hō vēvā taman viśvāsavantayaku va siṭiya dī yahakam aturin kavareku hō yahapata karannē nam eviṭa ovuhu svargayaṭa piviseti. alpa pramāṇayakinvat ovuhu aparādha karanu nolabati
Surah An-Nisa, Verse 124
وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا
yahapat dǣ karanneku va siṭa tama muhuṇa allāh vetaṭa avanata karavā ibrāhīmgē piḷiveta avaṁka va piḷipadinne kuṭa vaḍā dahamin vaḍā alaṁkāra vannē kavareku da ? allāh ibrāhīm va mitureku bavaṭa gattēya
Surah An-Nisa, Verse 125
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا
ahashi æti dǣ da mahapoḷovē æti dǣ da allāhṭama himiya. tavada allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va sarvaprakārayen dannāya
Surah An-Nisa, Verse 126
وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا
(nabivaraya!) kāntāvan sambandhayen ovun num̆bagen āgamika tīndu vimasati. num̆ba pavasanu! ovun sambandhayen allāh num̆balāṭa āgamika tīndu denu æta. ovunṭa niyama karanu læbū dǣ ovunaṭa labā nodī ovun va vivāha kara gænīmaṭa num̆balā āśā kaḷa anātha kāntāvan viṣayayehi da, daruvan aturin durvalayin viṣayayehi da, anāthayinaṭa yukti garuka va kaṭayutu kirīma sambandhayen da, (mīṭa pera pahaḷa karanu læbū) pustakayehi kiyā dī æta. num̆balā kavara yahapatak kaḷa da allāh ē piḷiban̆da va sarvagnānīya
Surah An-Nisa, Verse 127
وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
kāntāvak æyagē sæmiyā gen yam muraṇḍu kamak hō piṭupǣmak gæna biya vetot ovun dedenā atara ekan̆gatā vakin samatayaṭa pæmiṇīma ovun dedenā atara varadak novē. samataya śrēṣṭhaya. ātmāvan masurukamaṭa ban̆dun vī æta. num̆balā (ekinekāṭa) sahaya dī biya bætimat vannē nam eviṭa sæbævinma allāh num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va abhignāna vantaya (yanna dænaganu)
Surah An-Nisa, Verse 128
وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
tavada num̆balā āśā kaḷa da biriyan atara sādhāraṇa va kaṭayutu kirīmaṭa num̆balā śaktiya nodarannehumaya. ebævin (ek biriyak veta pamaṇak) pūrṇa næm̆buruvakin næm̆buru vī (anek biriya vana) æya va (vændam̆buvak da am̆buvak da yanna gæna) ellenniyak men ata hæra nodamanu. num̆balā samatayaṭa pat vī biya bætimat vūyē nam eviṭa sæbævinma allāh ati kṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya. (yanna dæna ganu)
Surah An-Nisa, Verse 129
وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا
ovun dedenā ven vannē nam, allāh ovungen keneku anekāgē avaśyatāvan gen tora vūvan bavaṭa karanu æta. tavada allāh (balayen) vyāptaya. sarva pragnāvantayāya
Surah An-Nisa, Verse 130
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا
ahashi æti dǣ da mahapoḷo vehi æti dǣ da allāhṭa himiya. tavada num̆balāṭa pera pustaka denu læbūvanaṭa da, num̆balāṭa da, allāhṭa biya bætimat vanu yæyi sæbævinma api upades dunimu. tavada num̆balā pratikṣēpa karannehu nam eviṭa ahashi æti dǣ da mahapoḷovē æti dǣ da allāh satuya. tavada allāh pohosatya praśaṁsālābhīya. (yæyi dæna ganu)
Surah An-Nisa, Verse 131
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
ahashi æti dǣ da mahapoḷove hi æti dǣ da allāhṭa himiya. bhārakaruvaku vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 132
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا
ahō janayini! allāh abhimata karannē nam num̆balā va paha koṭa (ē venuvaṭa) venat aya gena enu æta. ē kerehi allāh śaktivantaya
Surah An-Nisa, Verse 133
مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
kavareku melova pratilābha apēkṣā karamin siṭiyē da eviṭa (dæna ganu) melova hā matu lova pratilābha allāh abiyasaya. tavada allāh sarva śrāvakaya. sarva nirīkṣakaya
Surah An-Nisa, Verse 134
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
ahō dēva viśvāsa kaḷavuni! num̆balāṭa erehi va hō demāpiyan hā samīpa gnātīnṭa erehi va vuva da num̆balā yuktiya iṭu karannan lesat allāh venuven sākṣi darannan lesat siṭinu. ohu pohosateku vuva da dugiyaku vuva da (kam næta) allāh ovun dedenāṭama bhārakaruya. ebævin num̆balā yuktiya iṭu kirīmehi manō āśāvan piḷi nopadinu. tavada num̆balā (sākṣi dærīmaṭa) yomu vuva da piṭupǣva da sæbævin ma allāh num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantaya
Surah An-Nisa, Verse 135
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
ahō viśvāsa kaḷavuni! num̆balā allāh va da ohugē dūtayāṇan va da ohugē dūtayāṇan veta pahaḷa kaḷā vū pustakaya da īṭa pera pahaḷa kaḷā vū pustaka da viśvāsa karanu. kavareku allāh va da ohugē malakvaru da ohugē pustaka da ohugē dūtavarun da avasan dinaya da pratikṣēpa karannē da eviṭa sæbævinma ohu anta muḷāvakin noman̆ga viya
Surah An-Nisa, Verse 136
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا
sæbævinma viśvāsa koṭa pasuva pratikṣēpa koṭa, nævatat viśvāsa koṭa pasuva pratikṣēpa koṭa, pasuva pratikṣēpaya vardhanaya kara gattavunaṭa samāva dīmaṭa hō ovunaṭa yam man̆gak penvīmaṭa allāhṭa (kisidu avaśyatāvak) næta
Surah An-Nisa, Verse 137
بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا
sæbævinma tamanṭa vēdanīya dan̆ḍuvamak æti bava kuhakayinṭa śubhāraṁci danvanu
Surah An-Nisa, Verse 138
ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا
dēva viśvāsavantayin hæra damā dēva pratikṣēpakayin va bhārakaruvan lesa gattavun (dēva pratikṣēpakayin vana) ovunvetin gauravaya soyannō da? (dæna ganu) sæbævinma siyalu gauravayan allāh satuya
Surah An-Nisa, Verse 139
وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا
allāhgē vadan pratikṣēpa karanu læbīma, ēvā samaccalayaṭa lak karanu læbīma num̆balā savan dunnē nam, ovuhu ē hæra venat katāvaka niyæḷena tek num̆balā ovun saman̆ga vāḍi novavu. (nætahot) niyata vaśayenma num̆balā da eviṭa ovun men vannehuya yæyi pustakayē num̆balā veta pahaḷa kara æta. niyata vaśayenma allāh kuhakayin hā dēva pratikṣēpa kayin yana siyallōma nirayaṭa ek ræs karannāya
Surah An-Nisa, Verse 140
ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا
ovuhu vanāhi num̆balāṭa siduvīmaṭa yana dē gæna māna balamin siṭiti. enam, num̆balāṭa allāh vetin yam jayak vī nam ‘api num̆balā saman̆ga siṭiyā novēdæ’ yi pavasati. namut dēva pratikṣēpakayinṭa (jayagrahaṇayen) koṭasak vūyē nam apa ‘num̆balā va abibavā yannaṭa tibuṇada dēva viśvāsa vantayingen num̆balā va api væḷækvūyē næti dæ’ yi (ovunaṭa) pavasati. allāh maḷavun keren nægiṭuvanu labana dina num̆balā atara tīndu denu æta. dēva viśvāsavanta yinṭa erehi va (kriyā) mārgayak gænīmaṭa dēva pratikṣēpakayinṭa allāh (iḍa) notæbuvēmaya
Surah An-Nisa, Verse 141
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا
niyata vaśayenma kuhakayin allāh va ravaṭati. ohu (allāh) da ovunva ravaṭā damannāya. tavada ovuhu salātaya san̆dahā siṭa gat viṭa alasakamin janayāṭa penvannan lesa siṭa ganiti. ovuhu allāhva itā supha vaśayen sihi karati
Surah An-Nisa, Verse 142
مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
ovuhu (dēva viśvāsaya hā pratikṣēpaya yana) ē atara dōlanaya vemin siṭiti. ovuhu movun vetada noveti. tavada ovun veta da noveti. tavada allāh kavareku va noman̆ga yævvēda eviṭa ohu venuven vū kisidu man̆gak num̆ba nodakinnehimaya
Surah An-Nisa, Verse 143
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا
ahō dēva viśvāsa kaḷavuni! num̆balā dēva viśvāsavantayin hæra damā dēva pratikṣēpakayin va mituran lesa noganu. (memagin) num̆balāṭa erehi va allāh kerehi pæhædili sādhakayak æti kara dīmaṭa num̆balā priya karannehu da
Surah An-Nisa, Verse 144
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا
sæbævinma kuhakayin nirā ginnehi pahaḷama talayē vannēya. ovun venuven num̆ba kisidu udav karuvaku nolabannēmaya
Surah An-Nisa, Verse 145
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
namut pāpa samāva ayæda taman va hæḍagasvā allāh piḷiban̆da va tadin grahaṇaya koṭa tama dahama allāhṭa pamaṇak avaṁka va piḷipan̆dinnan hæra. ovuhu dēva viśvāsavantayin saman̆gaya. dēva viśvāsavantayinṭa allāh atimahat pratiphala denu æta
Surah An-Nisa, Verse 146
مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا
num̆balā (allāhṭa) kṛtavēdī vī viśvāsa kaḷē nam allāh num̆balāṭa dan̆ḍuvam karanuyē æyi? tavada allāh kṛtavēdīya. sarvagnānīya
Surah An-Nisa, Verse 147
۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا
aparādhayaṭa lakvūvan hæra venat kisiveku vadan aturin napuru dǣ prasiddhiyē pævasīma allāh priya nokarayi. tavada allāh sarvaśrāvaka sarvagnānī viya
Surah An-Nisa, Verse 148
إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا
yam yahapatak num̆balā heḷi kaḷa da, eya num̆balā sæn̆gavuva da, yam napurakaṭa num̆balā samāva dunna da sæbævinma allāh ati kṣamāśīlī mahā śaktivantayā viya
Surah An-Nisa, Verse 149
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا
sæbævinma allāh hā ohugē rasūlvarun pratikṣēpa kara allāh hā ohugē rasūlvarun atara venaskam koṭa (rasūl varun aturin) ætæmun va api viśvāsa karamu. emenma ætæmun va api pratikṣēpa karamu yæyi pavasā mē (viśvāsaya hā pratikṣēpaya) atara man̆gak gannaṭa apēkṣā karana aya vanāhī
Surah An-Nisa, Verse 150
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
sæbǣ lesin pratikṣēpa kaḷavun movuhumaya. tavada api pratikṣēpakayinṭa nindanīya dan̆ḍuvamak sūdānam kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 151
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
allāh va hā ohugē rasūlvarayā va viśvāsa kara ovungen kisiveku atara venas kam nokaḷavun vanāhī ovungē kulī ovunaṭa ohu matuvaṭa labā deyi. tavada allāh atikṣamāśīlīya. asamasama karuṇāvantaya
Surah An-Nisa, Verse 152
يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
dēva grantha laddavun taman veta ahasin granthayak num̆ba pahaḷa kaḷa yutu yæyi num̆ben vimasā siṭiti. ovuhu mūsāgen da mīṭa vaḍā baratapataḷa dǣ illā siṭiyaha. eviṭa ovuhu apaṭa allāh va prasiddhiyē penvannæyi pavasā siṭiyaha. pasuva ovungē aparādha hētuven ovun va akuṇu han̆ḍa hasukara gattēya. pasuva ovun tamanṭa pæhædili sādhaka pæmiṇi pasuva vasu pæṭavā (næmadumaṭa) gatha. anaturu va api ē san̆dahā samāva dunimu. tavada api mūsāṭa pæhædili sādhakayak pirinæmuvemu
Surah An-Nisa, Verse 153
وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
tavada api ovungen pratignāvak gænīmaṭa tūr kanda ovunaṭa ihaḷin osavā tæbuvemu. tavada api hisa namā doraṭuven ætuḷu vanu yæyi ovunaṭa pævasuvemu. tavada (masun ællīmehi) senasurādā sīmāva ikmavā noyanu yæyi da pævasuvemu. tavada api ovungen itā balavat pratignāvak gattemu
Surah An-Nisa, Verse 154
فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
ovungē pratignāvan ovun bin̆da dæmū heyin da allāhgē saṁgnāvan ovun pratikṣēpa kaḷa heyin da kisidu yuktiyakin torava nabivarun va ovun ghātanaya kaḷa heyin da apagē hadavat væsī ætæyi ovun pævasū heyin da (allāh ovunva ohugē dayāven nerapā dæmuvēya) emenma ovungē pratikṣēpaya hētuven ē mata allāh mudrā tæbuvēya. ebævin svalpa deneku misa ovuhu viśvāsa nokarati
Surah An-Nisa, Verse 155
وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا
tavada ovun (allāh va) pratikṣēpa kaḷa heyin da, maryam kerehi mahat avalāda pævasū heyin da (allāh ohugē dayāven ovunva nerapuvēya)
Surah An-Nisa, Verse 156
وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا
allāhgē dūtayaku vana maryamgē put īsā va sæbævinma api ghātanaya kaḷemu yæyi ovun pævasū heyin da (allāh ohugē dayāven ovunva nerapuvēya.) namut ovuhu ohu va ghātanaya nokaḷaha. emenma ovuhu ohu va kurusayē tabā æṇa gæsuvēda næta. namut ovunaṭa (venat pudagalayeku) ohuṭa samāna kara penvana ladi. tavada sæbævinma ohu sambandhayen matabhēda æti kara gattavun ohu piḷiban̆da va sækayehi pasuveti. ovun anumāna piḷipædīma hæra ohu gæna venat kisidu dænumak ovunaṭa nomæta. ovuhu ohu va tirasāra va ghātanaya nokaḷōya
Surah An-Nisa, Verse 157
بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
namut allāh taman veta ohu va osavā gattēya. tavada allāh sarva baladhārī sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 158
وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا
dēva granthaya læbū kisiveku ohu (melovaṭa pæmiṇa) maraṇayaṭa pat vīmaṭa matten ohu va viśvāsa karanavā misa næta. maḷavun keren nægiṭuvanu labana dina ohu ovunaṭa erehi va sākṣikaruvaku vanu æta
Surah An-Nisa, Verse 159
فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا
yudevvangē (mevæni) aparādha hētu ven ovunaṭa anumata karanu læbū pivituru dǣ ovunaṭa api tahanam kaḷemu. eya allāhgē mārgayen bohō denā va ovun væḷakū heyini
Surah An-Nisa, Verse 160
وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
tavada poliya tahanam karanu læba tibiya dī ovuhu eya gat heyin da, anisi ayurin janayāgē vastuva ovun anubhava kaḷa heyin da vē. tavada api ovun aturin vū dēva pratikṣēpakayinṭa vēdanā sahagata dan̆ḍuvam sūdānam kaḷemu
Surah An-Nisa, Verse 161
لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا
namut ovun aturin dænumehi itā tīkṣakayin da dēva viśvāsa vantayin da num̆ba veta pahaḷa karanu læbū dǣ da num̆baṭa pera pahaḷa karanu læbū dǣ da viśvāsa karati. tavada salātaya vidhimat va iṭu karannan da zakāt dennan da allāh hā avasan dinaya viśvāsa karannan da vana movunaṭa api atimahat pratiphala pirinamannemu
Surah An-Nisa, Verse 162
۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
sæbævinma nūhṭa hā ohugen pasu vū nabivarunṭa vahī pahaḷa kaḷāk men num̆ba veta da sæbævinma api vahī pahaḷa kaḷemu. (ē anuva) api ibrāhīm, ismāīl, ishāk, yaḥkūb, asbāt (hevat yaḥkūbgē parapura) īsā, ayyūb, yūnus, hārūn hā suleyimān yana ayaṭa da vahī pahaḷa kaḷemu. tavada api dāvūdṭa sabūr pirinæmuvemu
Surah An-Nisa, Verse 163
وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا
ætæm rasūlvarun, ovun gæna mīṭa pera num̆baṭa api pavasā ættemu. tavada ætæm rasūlvarun, ovun gæna api num̆baṭa nopævasuvemu. tavada allāh mūsā saman̆ga katā kaḷēya
Surah An-Nisa, Verse 164
رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
ætæm rasūlvarun ema rasūl varunṭa pasuva kisidu sādhakayak allāhṭa erehi va janayāṭa novanu piṇisa, śubhāraṁci danvannan hā avavāda karannan lesa siṭiyaha. tavada allāh sarva baladhārī sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 165
لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا
namut num̆ba veta pahaḷa kaḷa dǣ ṭa allāh sākṣi daranu æta. eya ohugē anu dænumen pahaḷa kaḷēya. tavada malāikāvaru da sākṣi darati. sākṣi darannā vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 166
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
niyata vaśayenma pratikṣēpa koṭa allāhgē mārgayen væḷækvūvō sæbævinma anta muḷāvakin muḷā vūha
Surah An-Nisa, Verse 167
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا
niyata vaśayenma pratikṣēpa koṭa aparādha kaḷavun vanāhi ovunaṭa samāva dīmaṭa hō ovun va yahaman̆ga yævīmaṭa hō allāhṭa (kisidu avaśyatāvak) novīya
Surah An-Nisa, Verse 168
إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
nirayē mārgaya misa venat mārgayak novē.ovuhu ehi nirantarayenma sadātanikayin veti. tavada allāhṭa eya (esē kirīma) pahasu kāryayak viya
Surah An-Nisa, Verse 169
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
ahō manuṣyayaṇi! num̆balāgē paramādhipatigen satyaya rægena mema rasūlvarayā pæmiṇa æta. ebævin num̆balā viśvāsa karanu. num̆balāṭa yahapataki. namut num̆balā pratikṣēpa karannehu nam eviṭa (dæna ganu) sæbævinma ahashi hā mihitalayehi æti dǣ allāh satuya. tavada allāh sarvagnānīya, sarva pragnāvanta viya
Surah An-Nisa, Verse 170
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
dēva grantha læbūvani! num̆balāgē dahamehi num̆balā sīmāva ikmavā noyanu. allāh kerehi satyaya misa (vena kisivak) nopavasanu. maryamgē put īsā hevat masīh allāhgē dūtayeki. eya ohugē niyōgayaki. eya maryam veta heḷuvēya. tavada ohugen vū ātmayaki. ebævin allāhva da ohugē rasūlvarayā da viśvāsa karanu. tritvaya yæyi nopavasanu (eyin) væḷakenu. (eya) num̆balāṭa yahapat vanu æta. sæbævinma allāh ēkīya deviyāmaya. ohuṭa daruvaku siṭīmen ohu pivituruya. ahashi æti dǣ da mihitalayē æti dǣ da ohu satuya. bhārakaru vaśayen allāh pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 171
لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا
allāhṭa gætteku vīmen masīh hō samīpa malāikāvarun hō duras novannēmaya. ohuṭa gætikam kirīmen kavareku duras vī uḍan̆gu vannē da eviṭa (dæna ganu) ohu veta ovun siyallama (matu lovehi) ohu ek ræs karanu æta
Surah An-Nisa, Verse 172
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
dēvaviśvāsa koṭa yahakam kaḷa aya vū kalī ovunaṭa ovungē pratiphala ohu pūrṇa va denu æta. tavada ohugē bhāgyayen ohu ovunaṭa adhika va denu æta. namut duras vī uḍan̆gu aya vū kalī ovunaṭa vēdanā sahagata dan̆ḍuvamakin ohu dan̆ḍuvam karanu æta. bhārakaruvaku vaśayen hō udavkaruvaku vaśayen hō allāhgen torava venat kisivaku ovunaṭa dæka gata nohæki vanu æta
Surah An-Nisa, Verse 173
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا
ahō manuṣyayaṇi! num̆balāgē paramādhipatigen sādhakayak pæmiṇa æta. tavada num̆balā veta pæhædili ālōkayak api pahaḷa kaḷemu
Surah An-Nisa, Verse 174
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
allāh va viśvāsa koṭa ohu piḷiban̆da tadin grahaṇaya kara gat aya vū kalī ohugen vū dayāvehi hā bhāgyayehi ohu ætuḷat karanu æta. tavada ohu veta vū ṛju mārgayen ovunaṭa ohu man̆ga penvanu æta
Surah An-Nisa, Verse 175
يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
(nabivaraya!) ovuhu oben āgamika tīndu patati. kalālā sambandhayen vū āgamika tīndu allāh num̆balāṭa denu ætæyi pavasanu. tamanṭa sahōdariyak siṭiya dī tamanṭa daruvaku novū tattvayaka pudgalayaku maraṇayaṭa pat vūyē nam eviṭa ohu ata hæra damā giya dæyin aḍak æyaṭa himi viya yutuya. emenma æyaṭa daruvaku novūyē nam ohu æya(gē vastuva)ṭa urumakam pānu æta. emenma sahōdariyan dedeneku vī nam ohu ata hæra damā giya dæyin tunen dekak ovun dedenāṭa himi viya yutuya. ohuṭa pirimi hā gæhænu sahōdara sahōdariyan vī nam kāntāvan dedenakuṭa himi koṭasa men (paṁguvak) pirimiyāṭa himiya. num̆balā noman̆ga noyanu piṇisa allāh num̆balāṭa (mesē) pæhædili karannēya. allāh siyalu dǣ kerehi sarvagnānīya
Surah An-Nisa, Verse 176