Surah An-Nisa - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا
minisunē! oba obagē deviyanṭa biya vī (kaṭayutu) karanu. ohu oba siyallanvama ekama ātmayakin utpādanaya kaḷēya. (ārambhayēdī ema ekkenāva utpādanaya kara) ohugen, ohugē birin̆da utpādanaya kaḷēya. pasuva ē dedenāgen bohō pirimi, gæhænu (ikut kara) visirī yāmaṭa sælæssuvēya. ebævin ema allāhṭa oba biya vī (kaṭayutu) karanu. ohu maginma (oba, oba atarē) kenekuṭa keneku (avaśya dæya) illā gannehuya. tavada (allāhṭa biya vī) lē miśra gnātīnṭada (gaurava karanu). niyata vaśayenma allāh obava avadhānaya karanneku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 1
وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا
oba anāthayingē vastūn (ovun væḍi viyaṭa pat vū pasu aḍuvak nokara) ovunṭa labā denu. (ehi æti) hon̆da dæya venuvaṭa naraka dæya māru kara nodamanu. ovungē vastūn, obagē vastūn samaga ekatu kara gila nodamanu. niyata vaśayenma eya imahat pāpayak vannēya
Surah An-Nisa, Verse 2
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ
anātha (kāntāvanva vivāha karagena) ovungē kāraṇāvehi sādhāraṇa lesa kaṭayutu kirīmaṭa nohæki yayi oba biya vuvahot anit kāntāvangen oba kæmættanva dedena dedenā vaśayen hō tundenā tundenā vaśayen hō hataradenā hataradenā vaśayen hō obaṭa vivāha kara gata hækiya (esē kihipa deneku vivāha kara gatahot ē avasthāvēdīda ovun atarē oba sādhāraṇa lesa kaṭayutu kaḷa yutuya. esē) oba sādhāraṇava kaṭayutu kirīmaṭa nohæki vē yayi biya vuvahot eka kāntāvakma nætahot obagē pālanaya yaṭatē siṭina (vahal) striyakma (vivāha kara) gata yutuya. oba bhēda kara nogænīmaṭa meyama itāmat pahasu (mārgayak) vannēya
Surah An-Nisa, Verse 3
وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا
oba (vivāha kara gat) kāntāvanṭa ovungē mahar (vivāha dīmanāvan) gauravānvita andamaṭa gevā damanu. eyin suḷu koṭasak ovun (tamangē) eka sitin obaṭa athæra dæmuvahot, eya oba itāmat satuṭin yutuva anubhava karanu
Surah An-Nisa, Verse 4
وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
(anāthayingē dēpaḷavalaṭa bhārakārayeku vaśayen pat vū oba, ema anāthayin) buddhiya aḍu aya vaśayen siṭiyahot jīvanādhāra vaśayen allāh æti karana oba veta æti (ovungē) vastūn ovun veta bāra nodenu. ehet ovunṭa (pramāṇavat) āhārada, ovunṭa (avaśya) æn̆dum pæḷan̆dumda eyin labā dī, ovunṭa ādaravanta vadan pavasā (hon̆dadænuma labā demin) siṭinu mænava
Surah An-Nisa, Verse 5
وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
tavada anāthayin (anātha daruvan)va ovun vivāha vayasa at kara gannā turu (rakṣāva, væḍa kaṭayutu ādiyehi yodavā purudu puhuṇu kara, adhyāpanayada labā dī) avadhānayen yutuva siṭinu. (tamangē dēpaḷa pālanaya karannaṭa hæki) buddhiyak ovun veta æti bavaṭa oba duṭuvahot ovungē dēpaḷa ovun veta bāra denu. ovun væḍi viyaṭa pat vī (tamangē dēpaḷa labā gena) yanu ætæyi (sitā) ovungē dēpaḷa ikman ikaman vīda, sīmāva ikmavāda oba kā nodamanu. (anāthayingē dēpaḷaṭa bhārakārayin vana) ohu, dhanapatiyeku vaśayen siṭiyahot (anāthayingē dēpaḷavalin taman venuven kisivak prayōjanayaṭa nogena eya pālanaya kirīma san̆dahā dīmanāvak labā nogena) væḷakī siṭinu. ohu duppateku vaśayen siṭiyahot nam, sādhāraṇa pramāṇayakin (eyin) ohut anubhava karanu. ovungē dēpaḷa ovunṭa bāra dena viṭa, ovun venuven sākṣi pat kara ganu. (satya) giṇum dæna gænīmaṭa allāh pramāṇavat keneku vaśayen siṭinnēya. (ebævin ovungē giṇumhi vaṁcāvan kisivak nokaranu)
Surah An-Nisa, Verse 6
لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
(miya giya) demavpiyan hō samīpa gnātīn hō athæra giya dēpaḷavalin ēvā adhika vaśayen hō suḷu vaśayen hō vuvada, piriminṭa paṁguvak æta. (esēma) demavpiyan hō samīpa gnātīn hō athæra giya dēpaḷavalin (ēvā adhika vaśayen hō suḷu vaśayen hō vuvada) kāntāvanṭada paṁguvak æta. (meya allāh visin) niyama karana lada paṁgu vē
Surah An-Nisa, Verse 7
وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
(paṁgu) khedā gænīmē sthānayaṭa (dēpaḷaṭa ayitiyak næti) gnātīn hō anāthayin hō duppatun hō pæmiṇiyahot ovunṭa eyin (yamkisivak) dī, ovunṭa ādaravanta vadan (magin sit sæhællūva) pavasā yavanu
Surah An-Nisa, Verse 8
وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا
(mandayat) movun tamangen pasu (tamangē kāraṇāvan pālanaya kirīmaṭa) śaktiyak næti daruvanva athæra (damā maraṇayaṭa pat) vannē nam, ovun gæna movun kaṇagāṭu novannehuda (yanna avadhānaya kara) allāhṭa biya vī (ovunṭa) sarilana vadanama pavasanu
Surah An-Nisa, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا
kavurun anāthayingē dēpaḷa asādhāraṇa lesa gila damannōda, ovun tamangē kusehi niyata vaśayenma gindarama damā gannāha. pasuva (paralovadī) daḷu lā dævena ginnehi ætuḷu vannāha
Surah An-Nisa, Verse 10
يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
obagē daruvangen (piriminda gæhænunda siṭiyahot ek) pirimiyekuṭa gæhænun dedenekuṭa ayat dæya men paṁguvak ætæyi allāh obaṭa niyōga karannēya. (obagē daruvan vana) ovun (pirimin nomætiva) kāntāvan vaśayen pamaṇak siṭa, ovun (dedeneku vaśayenda nætahot) dedenekuṭa vaḍā væḍiyen siṭiyahot (kī deneku vaśayen siṭiyā vuvada) ohu, (miya giya aya) athæra damā giya dēpaḷavalin tunen dekaka koṭasakma (taman tuḷa samāna vaśayen ayat vannēya). ekama eka kāntāvak siṭiyahot hō æyaṭa (miya giya aya athæra damā giya dēpaḷavalin) aḍak æta. (obagen miya giya) ohuṭa, daruvanda tibī, ohugē (demavpiyanda siṭiyahot) mava, piyā yana dedenāṭama (miya giya aya) athæra damā giya dēpaḷavalin hayen ek paṁguvak æta. (miya giya) ohuṭa daruvan kisiveku nomætiva siṭiyadī, demavpiyan (pamaṇak) ohuṭa urumakkārayin vaśayen vuvahot ohugē mavaṭa tunen ek paṁguvaki. (anit paṁgu dekama piyāṭa at vannēya. mevæni tatvayakadī miya giya) ohuṭa, sahōdarayin (kihipa) deneku siṭiyahot mavaṭa hayen ek paṁguvaki. (itiriya piyāṭa ayat vannēya. ek sahōdarayeku nætahot ek sahōdariyak pamaṇak siṭiyahot mavaṭa tunen ek paṁguvaki. mē siyalla) maraṇa śāsanaya (hevat antima kæmætta)da, ṇaya barada, nidahas kirīmen pasuvama (itiriva æti dēpaḷavalin at kara gata yutuya). obagē piyā hō nætahot obagē daruvan hō movungen obaṭa prayōjana gena dennangen itāmat samīpa vannan kavurundæyi yanna oba nodannehuya. (ebævin mēvā) allāh visin (oba kerehi) niyama kara ættēya. niyata vaśayenma allāh itāmat danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya. (ebævin ohu niyama kaḷa ākārayaṭama khedā ganu)
Surah An-Nisa, Verse 11
۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ
obagē bhāryayāvan (miya giya ovun)ṭa daruvan kisivekut notibuṇahot ovun athæra damā giya dæyen obaṭa paṁguvak æta. ovunṭa daruvan siṭiyahot, ovun athæra damā giya dæyen obaṭa hataren ek paṁguvakma (lækhennēya). eyat ovungē antima kæmættada, ṇaya barada gevuvāyin pasuvaya! obaṭa daruvan nomætiva siṭiyadī (oba miya giyahot hō obagē bhāryayāvan vana) ovunṭa oba athæra damā giya dēpaḷavalin hataren ek paṁguvak (lækhennēya). obaṭa daruvan siṭiyahot hō oba athæra damā giya dæyen aṭen ek paṁguvakma ovunṭa æta. eyat (obagē) antima kæmættada, ṇayada gevīmen pasuvaya! (piyā, sīyā, daruvā, muṇuburā ādī) urumakkārayin nomæti ek pirimiyeku hō nætahot ek kāntāvak hō miya gos (ovunṭa ekama mavakagē) eka sahōdarayeku nætahot (ekama mavakagē) eka sahōdariyak siṭiyahot ovungen sǣma kenekuṭama (miya giya aya athæra damā giya dæyen) hayen ek paṁguvak æta. mīṭa væḍiyen (enam, kenekuṭa væḍi ek sahōdarayekuda, ek sahōdariyakda, nætahot sahōdarayin dedenekuda, nætahot sahōdariyan dedenekuda) siṭiyahot (dēpaḷavalin) tunen ek paṁguvakin ovun (siyallanma) samāna koṭaskaruvanya. meyat (ohugē) antima kæmætta hā ṇaya ādiya gevīmen pasuvaya! ehet (antima kæmætta magin urumakkārayingen kisivekuṭat) pāḍuvak æti nokaranneku vaśayen siṭiya yutuya. (meya) allāhgē niyōgayak vannēya. allāh hon̆din danneku hā itāmat ivasilivantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 12
تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
mēvā allāhgē sīmāvan vannēya. kavurun (mema kāraṇāvanhi) allāhṭada, ohugē rasūlvarayāṭada avanata vī kaṭayutu karannōda, ovunva diya daharā sadā galamin æti svargayanhi ohu sēndu karannēya. ēvāyēma ovun sadahaṭama ræn̆dī siṭinu æta. meya imahat vū bhāgyayak vannēya
Surah An-Nisa, Verse 13
وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ
kavurun (mema kāraṇāvehi) allāhṭada ohugē rasūlvarayāṭada venaskam kara, ohu (æti kaḷa) sīmāvan ikmavā yannēda, ohuva, ohu (allāh) nirayehi ætuḷu kara damannēya. ehi ovun sadahaṭama ræn̆dī siṭinu æta. tavada avaman genadena dan̆ḍuvamda (ehi) ovunṭa æta
Surah An-Nisa, Verse 14
وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا
obagē kāntāvangen kavurun hō avamānayen yutu kriyāvak kaḷahot (kaḷāya yayi cōdanā karanu læbuvahot) æya kerehi (ema cōdanāva oppu kirīmaṭa) obagen sākṣīn hatarak kæn̆davanu. ovun (eya satyaya kara) sākṣi dæruvahot maraṇaya ovungē kāraṇāva avasan kara damana tek nætahot allāh ovunṭa mārgayak salasvana turu ovunva nives tuḷa vaḷakvā tabanu
Surah An-Nisa, Verse 15
وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا
obagen (obagē pirimin) dedeneku mevæni kāraṇāvak kaḷahot ē dedenāvama (nindā kara, nætahot pahara dī hō) vēdanā karanu. ē dedenāma (tamangē væræddaṭa) pasutævili vī (eyin ǣt vī) hon̆din kaṭayutu kaḷahot ovunva (vēdanā nokara) athæra damanu. niyata vaśayenma allāh kṣamā karanneku hā dayābaravada siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 16
إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
kavurun (tamangē) mōḍakama nisā pāpayan kara, (eya pāpayak yayi dæna gattāyin) pasu pasutævili vī itāmat sīghrayen (eyin) ǣt vannōda, evænnanṭa samāva dīma allāh kerehi anivāryaya yutukamak bavaṭa pat vannēya. ebævin allāh ovunva ādarayen yutuva balannēya. allāh hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 17
وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
pāpayan karamin siṭina ovungen kenekuṭa maraṇaya ḷan̆gā vū viṭa, “menna! mā (magē pāpayanṭa) pascātāpa vannemi” yayi pavasannēda ohuṭada, kavurun (viśvāsaya notabā pratikṣēpa kara) pratikṣēpaya matama siṭinnōda ovunṭada, pav kṣamāvak næta! mevænnanṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvamama piḷiyela kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 18
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا
viśvāsavantayini! kāntāvanva (ovun obava kæmati novī piḷikul kara siṭiyadī, miya giya ayagē dēpaḷavalin gaṇan ganimin ovunva) balen at kara gænīma obaṭa sudusu næta. tavada prasiddhiyē yamkisi avaman gena dena kriyāvak kaḷahot misa, (obagē) kāntāvanṭa oba dun dæyen kisivak gænīma piṇisa ovunva (obagē nivasehi) oba, sira kara notabanu. tavada ovun samaga gauravanīya andaminda, (sæhællūvenda) kaṭayutu karanu. ovunva oba piḷikul kaḷā vuvada kam næta! mandayat oba piḷikul karana dæyehi allāh anēka hon̆da tabā tibiya hækiya
Surah An-Nisa, Verse 19
وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
ek bhāryayāvak (paha kara, æya) venuvaṭa venat kāntāvak (vivāha kara gænīmaṭa) oba adahas kaḷahot (paha karannaṭa adahas karana) ema pera siṭi birin̆daṭa oba ek (ran) podiyak dī tibuṇada, eyin kisivak oba noganu. asādhāraṇayēda, prasiddhiyēda varadak paṭavā eya (æyaṭa oba dun dæya) obaṭa udurā gata hækida
Surah An-Nisa, Verse 20
وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
eya oba kesē nam æra gata hækida? oba vetin sthīra vū poronduvak (bohomayak denā dannā andamin) æya labāgena, obagen keneku tavat keneku (ekkāsu vī) kaḷavam kara hæriyā noveda
Surah An-Nisa, Verse 21
وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا
pera sidu vī giya siduvīm misa oba, obagē piyavarun vivāha kara gat kāntāvangen kisivekut (ovun miya yāmen pasu, nævata) vivāha kara noganu. niyata vaśayenma meya avaman gena dena ekak vaśayenda, piḷikul sahagata ekak vaśayenda, napuru mārgayak vaśayenda ættēya
Surah An-Nisa, Verse 22
حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
obagē mavvarunda, obagē diyaṇiyanda, obagē sahōdariyanda, obagē piyāgē sahōdariyanda, obagē mavagē sahōdariyanda, obagē sahōdarayingē diyaṇiyanda, obagē sahōdariyagē diyaṇiyanda, obaṭa kiri dun obagē kiri mavvarunda, obagē kiri men vū sahōdariyanda, obagē bhāryayāvangē mavvarunda, (ādī movunva oba vivāha kara gænīma) obaṭa tahanam karanu læba æta. (oba ek kāntāvak vivāha karagena) esēma (oba vivāha kara gat ayagen) oba ekkāsu vū birin̆dagē pera siṭi svāmipuruṣayāṭa dāva upan hā oba veta hædī væḍena (birin̆dagē) diyaṇiyada (obaṭa vivāha kara gænīma tahanamya). namut (oba vivāha karagena) æya samaga ekkāsu novī siṭiyahot hō (æyava paha kara, æyaṭa pera siṭi svāmipuruṣayāṭa dāva upan diyaṇiya vivāha kara gænīmehi) oba kerehi varadak næta. obaṭa upan obagē putungē bhāryayāvanda (obaṭa vivāha kara gænīma tahanam karanu læba ættēya). sahōdariyan dedeneku (ekama samayehi bhāryayāvan vaśayen) ekaṭa ekkāsu kara tæbīmada (tahanam karanu læba ættēya). mīṭa pera ikut vī giya dæya hæra. (nodænuvatva siṭiyadī oba pera kara tibū væradi gæna) niyata vaśayenma allāh kṣamā karanneku hā dayābaravada siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 23
۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
sæmiyan siṭina kāntāvanvada (obaṭa vivāha kara gænīma tahanam kara ættēya. ehet pratikṣēpa karannan samaga sidu vū yuddhayen t aḍaṁguvaṭa ganu læba) obagē yaṭatehi siṭina (vahal) strīn hæra. (mesē) allāh oba kerehi niyama kara ættēya. movun hæra, anit kāntāvanva væradi andamin suvaya novin̆da, (vivāha dīmanāva vana) mahar niyama kara, (nīti prakāra vivāhaya magin) soyā gænīma obaṭa anumata karanu læba ættēya. ebævin (mesē vivāha kara nogat kāntāvan vana) ovun veta oba suvaya vinn̆dahot, ovunṭa niyama karana lada mahar ovun veta (aḍupāḍuvakin torava) oba gevā damanu. ehet mahar niyama kirīmen pasu, (eya aḍu kirīmaṭa hō væḍi kirīmaṭa hō) dedenāma kæmati vuvahot eyin oba kerehi kisima varadak næta. niyata vaśayenma allāh (obagē kriyāvan) hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 24
وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
obagen kavurunṭa nidahas viśvāsavanta kāntāvanva vivāha kara gænīmaṭa śaktiyak nomættēda, ohu viśvāsavanta kāntāvangen obagē yaṭatehi siṭina (vahal) striyak (vivāhaya magin) labā gata hækiya. allāh obagē viśvāsaya hon̆din dænagenama siṭinnēya. (mevæni kāntāvanva avamānayen yutuva nositanu. viśvāsavantayin vana) obagen kavurun vuvat an kenekuṭa sama vannēya. ebævin (viśvāsaya tæbū vahal strīnvada), ovungē hāmputāgē anumætiya labā gena, nīti prakāra ovunṭa ayat maharda ovun veta labā dīmen anaturuva, oba ovunva vivāha kara gata yutuya. (ema kāntāvan) vaśyāvan vaśayen hō apacārayē hæsirennan vaśayen hō siṭiya noyutuya. (nætahot aniyam biriyak vaśayenda oba ovun samaga sambandhakam nopævætviya yutuya. mesē) vivāha kara ganu læbū (vahal) striya apacārayehi yedunahot, æyaṭa (mevæni væræddak kaḷa vahal novana) vivāha vū ayitiya æti kāntāvanṭa niyama karanu labana dan̆ḍuvamen aḍak niyama karanu læbē. (tavada) obagen kavurun (birin̆dak nomætiva siṭiyahot taman visin) pāpayak sidu viya hækiya yayi biya vannehuda, ovunṭama meya (valaṁgu vannēya). ehet oba (vivāhaya nomætivama) ivasā siṭīmaṭa (hæki nam, eyama) obaṭa aganēya. allāh (væradi valaṭa) samāva denneku vaśayen hā itāmat dayābaravantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 25
يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
allāh (tamangē niyōgayan) obaṭa pæhædili kara, obaṭa pera visū (dæhæmiyan) giya ṛju mārgayanhi obavada ætuḷu kara, (obagē pāpayanṭa samāva dī) oba kerehi ādara karuṇāva at kara dīmaṭama kæmati vannēya. allāh hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 26
وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا
ebævin oba pāpayangen midī siṭīmama allāh kæmati vannēya. ehet (sampūrṇayenma kāyika) suvayama anugamanaya karamin kaṭayutu karannan nam, oba (ṛju mārgayen) sampūrṇayenma ǣt vī (pāpayanhi gælī) siṭīmama (allāh) kæmati vannēya
Surah An-Nisa, Verse 27
يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا
(tavada) allāh (tama niyōgayan) obaṭa pahasu kirīmaṭama kæmati vannēya. mandayat minisā khelahīnayan vaśayenma utpādanaya karanu læba ættēya
Surah An-Nisa, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
viśvāsavantayini! oba tuḷa kæmættaṭa anuva sidu vana veḷaheḷan̆dāmakaṭa anuva misa, obagen keneku anit kenāgē vastūn væradi andamin gila nodæmiya yutuya. tavada (mē san̆dahā) obagen kenekuṭa keneku (āravul æti karagena) kapā koṭā noganu. niyata vaśayenma allāh oba kerehi itāmat dayābarava siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 29
وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا
kavurun hō (allāhgē) sīmāvan ikmavā aparādha vaśayen mē andamaṭa kaḷahot api ohuva (paralovadī) nirayehi sēndu kara harinnemu. mesē kirīma allāhṭa itāmat pahasu dæyaki
Surah An-Nisa, Verse 30
إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا
obaṭa tahanam karana lada imahat pāpatara kāraṇāvangen oba ǣt vuvahot obagē (anit suḷu) pāpayanṭa (eya) vandi vaśayen gena, obaṭa (samāva dī itāmat) gauravanīya edāraṭuven ætuḷu karannemu
Surah An-Nisa, Verse 31
وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
obagen samaharekuva samahareku mata allāh usas kara (dayāva pahaḷa kara) tibīma gæna oba tanhāva ati kara noganu. piriminṭa ovun hari hamba kara gat dæyen (varaprasādayenda, vastūngenda) koṭasak ayitiya. (esēma) kāntānṭada ovun hari hamba kara gat dæyen koṭasak ayitiya. ebævin (pirimi, gæhænu sǣma kenekuma dæhæmi kriyāvan magin) allāhgē varaprasādayan ohu vetinma illā siṭinu. niyata vaśayenma allāh (tama varaprasādayan kavurunṭa kopamaṇa diya yutuda yanna væni) siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 32
وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
sǣma kenekuṭama (ovungē) demavpiyan, kiṭṭu gnātīn (ādīn) athæra damā giya dēpaḷavalaṭa (pratiśatayaṭa anuva ovungē dēpaḷa at kara gata hæki) urumakkārayinva api æti kara ættemu. (esēma) oba givisum æti kara gat ayaṭada (niyama kara ættemu). ebævin ovungē paṁguva ovunṭa labā denu. niyata vaśayenma allāh siyallaṭama sākṣi vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 33
ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا
kāntāvangē paripālakayan vaśayen piriminma siṭinnāha. mandayat ovungen kenekuṭa vaḍā anit kenāva allāh usas kara tabā ættēya. hærat (pirimin vana) ovun, tamangē vastuva kāntāvan venuven viyadam karannāha. ebævin hon̆da sīlācāra gati pævatum æti kāntāvan (allāhṭada, tamangē svāmipuruṣayāṭada) yaṭahat pahat vī kaṭayutu karannāha. (tamangē svāmipuruṣayā) idiriyē nosiṭina avasthāvanhidī ārakṣā kara gata yutuya yana allāh kæmati vana dæya (-tamanvada, svāmipuruṣayāgē anit vastūnda) itāmat pravēsamen ārakṣā kara gannāha. kavurun hō (svāmipuruṣayāṭa) venaskam karanu ætæyi oba biya vuvahot, æyaṭa hon̆da ovadan labā denu. (æya niværadi novuvahot) yahanāven æyava ǣt kara tabanu. (eyinut æya piḷisakara novuvahot) æyaṭa (lihil andamaṭa) gasanu. emagin æya obaṭa avanata vuvahot æya kerehi (venat væradi pæṭavīmaṭa) kisi mārgayak nosoyanu. niyata vaśayenma allāh itāmat śrēṣṭhavantayeku hā ati viśālavantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 34
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا
(am̆bu sæmiyan vana) dedenā atarē (āravulak æti vī) venvīmak æti vēvidō yayi oba biya vuvahot, ohugē pavulē ayagen kenekuva madhyasthayeku vaśayenda, æyagē pavulē ayagen kenekuva madhyasthayeku vaśayenda oba pat karanu. ē dedenāma (movun atarē) samādānayak æti kirīmaṭa kæmættak dakvā (utsāha kaḷahot) allāh mē dedenāva ekamutu kara hariṇu æta. niyata vaśayenma allāh (siyallanvama) hon̆din danneku hā avadhānaya karanneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 35
۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا
allāhvama namadinu. ohuṭa kisivak samānayan vaśayen notabanu. demavpiyanṭa kṛtagna vanu. (esēma) gnātīnṭada, anāthayinṭada, duppatunṭada, asalvæsi gnātīnṭada, asalvæsi anyayanṭada, (sǣmaviṭama) oba samaga siṭina mituranṭada, mægiyanṭada, oba yaṭatē siṭinnanṭada (ādarayen yutuva kṛtagna vanu). kavurun garvitava āḍambarayen yutuva hæsirennēda, ohuva niyata vaśayenma allāh priya karannē næta
Surah An-Nisa, Verse 36
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
(hærat) masurukam karannanvada, (anit) minisunva masurukam karana men poḷam̆bavannanvada allāh tama dayāven tamanṭa labā dun dæyada (an ayaṭa nodī) san̆gavā gannā ayavada (allāh priya karannē næta). pratikṣēpa karannanṭa avaman gena dena dan̆ḍuvamma api piḷiyela kara tabā ættemu
Surah An-Nisa, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا
tavada kavurun (uḍan̆gukama balāporottuven) minisunṭa penvīma san̆dahā tamangē mudal (vastūn) viyadam karamin allāhvada avasāna dinayada viśvāsa nokara siṭinnōda, (ovunvada allāh priya karannē næta. ovunṭa ṣeyitānma miturāya). kavurun haṭa ṣeyitān mitureku vaśayen siṭinnēda, ohu itāmat napuru mitureki
Surah An-Nisa, Verse 38
وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا
allāhvada avasāna dinayada viśvāsa kara, allāh movunṭa labā dī æti dæyen dānamāna karamin siṭiyahot, emagin movunṭa kumana pāḍuvak nam æti viya hækida? allāh movunva hon̆din dæna siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 39
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا
niyata vaśayenma allāh (kisivekuṭat ovungē pāpayanṭa adhika vaśayen dan̆ḍuvam labā dī) ek anu pramāṇayakinvat aparādhayak karannē næta. ehet (ek anu pramāṇayaka) pinak tibuṇahot (vuvada) eya deguṇayak kara, tama dayāva magin (pasuvada eyaṭa) imahat vū phalavipāka labā dennēya
Surah An-Nisa, Verse 40
فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا
(nabiyē!) sǣma janatāvangenma (ovungē nabivarayā vana) sākṣiya api gena ena viṭa, (obava pratikṣēpa karana) movun siyallanṭama (prativaruddha) sākṣiyak vaśayen obava api gena āvahot, (obava pratikṣēpa kaḷa movungē tatvaya) keban̆du ekak vannaṭa iḍa ætda
Surah An-Nisa, Verse 41
يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا
(mesē allāhva) pratikṣēpa kara, (allāhgē) dūtayāṭa venaskam kaḷa aya, bhūmiya tamanva jīraṇaya kara gattā nam aganēya yayi edina kæmati vannāha. movunṭa allāh veta kisima kāraṇāvak san̆gavā gata nohæka
Surah An-Nisa, Verse 42
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا
viśvāsavantayini! oba pavasana dæya asaval dæya yayi obaṭa dæna gata nohæki vana sē oba matva siṭina viṭa, salāt kirīmaṭa noyanu. tavada oba kiḷlaṭa hasu vī siṭiyahot snānaya karana turu (salātayaṭa noyanu). ehet gamanehi yedī siṭiyahot hæra. ebævin oba rōgiyeku vaśayen hō gamanehi hō maḷa jala paha kirīmen hō kāntāvanṭa ḷaṁ vī (ekkāsu vī) siṭiyahot hō (pirisidu kara gænīmaṭa) obaṭa jalayada labā gata nohæki vī (salātayē kālayada pæmiṇiyahot, ē san̆dahā oba salātaya kal dæmīmaṭa avaśyaya næta), pirisidu væli sparśa kara, obagē muhuṇuda, obagē atda, pisa damā tayammam kara ganu. (pasuva salāt karanu). niyata vaśayenma allāh (væradi) ivasā darā ganneku hā (pāpayanṭa) samāva denneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 43
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
(nabiyē!) dharmayehi ek koṭasak denu læbū ayava oba avadhānaya kaḷē nædda? ovun (taman) durmārgaya miladī gat atara obada, mārgaya værada yā yutuya yayima adahas karannāha
Surah An-Nisa, Verse 44
وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا
obagē (mema) saturanva allāh hon̆din dannēya. (allāh obaṭa) udav upakāra kirīmaṭada pramāṇavat keneku vannēya
Surah An-Nisa, Verse 45
مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
yudevvangen samaharek (dharma) vadan (ēvāyē arthayan) venas vana sē peralā hariṇa atara, (nabiyē! obaṭa “oba kiyū dæyaṭa) api savan dunnemu. ehet api (eyaṭa) venaskam karannemu” (yayi pavasā obagē) dharmayehi væradi kīmaṭa “(nabiyē! metek) obaṭa æsīmaṭa nohæki dæya oba asanu” yayida pavasā rāyinā yayi muva æda kara, edāḍavannāha. (rāyinā yana vacanayaṭa arābi basin “apaṭa udav karanu (salakanu) mænava!” yayi arthaya vē. ehet yudevvangē basin nam, “mōḍayā!” yayi arthaya vē. ebævin mē andamaṭa ovun nokiyā, ē venuvaṭa ovun obaṭa “nabiyē! oba kiyū dæyaṭa) api savan dunnemu. (obaṭa) api avanata vunemu. (api kiyana dæya) oba asanu” (yayi kiyā rāyinā yana vacanaya venuvaṭa) unlūrnā (apava ādarayen yutuva balanu mænava!)” yayida pavasā tibuṇē nam, eya ovunṭama itāmat hon̆dak vaśayenda, ṛju ekak vaśayenda tikhennaṭa tibuṇi. ehet ovungē pratikṣēpayē hētuven allāh ovunva śāpa kara hæriyēya. ebævin (ovungē) samahareku hæra, (væḍi deneku) viśvāsavantayin vannēma næta
Surah An-Nisa, Verse 46
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا
dharmaya denu læbūvani! oba veta æti (dharmaya) satyaya karana api pahaḷa karana lada (mema dharmaya mata) viśvāsaya tabanu. noesē nam, (ovungē) muhuṇu venas kara, ēvā piṭupasa pættaṭa haravā harinnemu. nætahot (senasurādā dinayanhi sīmāva ikmavū aya vana) ashābus sabat (namæti ayava) api śāpa kaḷa andamaṭa ovunvada api śāpa kara damamu! allāhgē aṇa anivāryayenma sidu vannēya
Surah An-Nisa, Verse 47
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا
niyata vaśayenma allāh tamanṭa samānayan tæbīmaṭa samāva dennēma næta. meya hæra, (an) kisivak vuvat, taman adahas karannanṭa samāva dennēya. kavurun allāhṭa samānayan tabannōda, ovun niyata vaśayenma ati viśāla pāpayama manakkalpita karannāha
Surah An-Nisa, Verse 48
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
(nabiyē!) tamanṭa tamanma pariśuddhabhāvaya uganvannanva oba duṭuvē nædda? (ovun pavasana dæya niværadi) nova. allāh taman kæmati (hon̆da) ayava pariśuddha kara tabannēya. (mema kāraṇāvehi) kisivekut ek anu pramāṇayakin hō asādhāraṇayak karanu nolabannāha
Surah An-Nisa, Verse 49
ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا
(nabiyē!) allāhṭa (samānayan æta yayi) ovun amūlika boru kesē nam manakkalpita karannōda yanna oba avadhānaya kara balanu. prakaṭa pāpayanṭa eyama pramāṇavat (udāharaṇayak vaśayen) ættēya
Surah An-Nisa, Verse 50
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا
(nabiyē!) dharmayehi ek koṭasak denu læbūvanva oba duṭuvē nædda? ovun piḷirūda, dēva pæṭavunvada viśvāsa kara, (anit) pratikṣēpa karannanva genahæra dakvā “movunma satya viśvāsayinṭa vaḍā itāmat ṛju mārgayehi siṭinnōya” yayi pavasannāha
Surah An-Nisa, Verse 51
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا
movunvama allāh śāpa karannēya. kavurunva allāh śāpa kara dæmuvēda, ovunṭa udav karana kisivekut oba nodakinnehiya
Surah An-Nisa, Verse 52
أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا
(melova) rajakam (pālanaya) kirīmehi movunṭa suḷu paṁguvak hō ættēda? esē tikhennē nam, ovun (eyin) minisunṭa ek aba æṭayaka pramāṇayak hō dennē næta
Surah An-Nisa, Verse 53
أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا
allāh tama varaprasādayangen ovunṭa denu læbīma gæna, minisun kerehi movun īrṣyā karannōda? niyata vaśayenma api ibrāhīmgē paramparāvē daruvanṭa dharmayada, gnānayada labā dī ē samaga imahat vū rājyayada ovunṭa dunnemu
Surah An-Nisa, Verse 54
فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا
esē tibiyadī ovungen samaharek pamaṇakma ema dharmaya viśvāsa kaḷaha. an aya pratikṣēpa kara dæmūha. (pratikṣēpa kaḷa ovunṭa) daḷu lā dævena nirayama sarilana (phalavipāka) vannēya
Surah An-Nisa, Verse 55
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا
kavurun apagē (mema dharma) pustakayan pratikṣēpa karannōda, ovunva niyata vaśayenma api (paralovadī) nirayehi sēndu kara harinnemu. ovun dan̆ḍuvama sadā vin̆dīma san̆dahā ovungē hama dævī an̆gūru vī yana sǣmaviṭama venat aḷut hamak māru karaminma siṭinnemu. niyata vaśayenma allāh imahat balasampannava hā gnānavantavada siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 56
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا
(ovungen) kavurun (ættenma) viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunva svargayanhi ætuḷu karannemu. ēvāyehi diya daharā sadā galaminma ættēya. ovun ēvāyehi sadahaṭama ræn̆dī siṭinnāha. pariśuddha vū vallabhayanda ovunṭa æta. ghana vū (paha novana) sevaṇehida ovunva api vāḍi vīmaṭa salasvannemu
Surah An-Nisa, Verse 57
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
(viśvāsavantayini! oba veta viśvāsaya tabā bāra dena lada) viśvāsaharita vastūn ēvāyē ayitikaruvan veta oba bāra dena lesaṭada, minisun atarē oba viniścaya labā dunnahot (pakṣapātī novī) sādhāraṇa lesa tīndu dena lesaṭada niyata vaśayenma allāh obaṭa niyōga karannēya. obaṭa allāh labā dena mema upadēśaya ættenma itāmat aganēya. niyata vaśayenma allāh savan denneku vaśayenda avadhānayen yutuva balanneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا
viśvāsavantayini! oba allāhṭa avanata vī kaṭayutu karanu. (esēma allāhgē) dūtayāṭada (rasūlvarayāṭada), obagē pradhāniyāṭada avanata vī kaṭayutu karanu. (viśvāsavantayini!) oba tuḷa yamkisi kāraṇāvakadī bhēdayak æti vuvahot eya allāh vetada, (ohugē) dūtayā vetada, bāra kara harinu. ættenma oba allāhvada, avasāna dinaya matada viśvāsaya tæbūvan vaśayen siṭinnehu nam, (ovungē tīnduva oba tṛptiyen yutuvama bāra ganu). meyama itāmat hon̆dak vaśayenda itāmat alaṁkāravat tīraṇayak vaśayenda tikheṇu æta
Surah An-Nisa, Verse 59
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا
(nabiyē!) oba kerehi pahaḷa karana lada dæyada (mema dharmayada), obaṭa pera pahaḷa karana lada siyalla (dharmayan)da, ættenma taman viśvāsa karana bavaṭa oppu karana samaharekuva oba duṭuvē nædda? ovun pratikṣēpa kara dæmiya yutu yana aparādhakaruvekuva ovun (tamanṭa) viniścaya denneku bavaṭa pat kara gænīmaṭa kæmati vannāha. (aparādhakaruvā vana) ema ṣeyitān nam, ovunva itāmat ǣtin vū durmārgayehi ætuḷu kara hærīmaṭama kæmati vannēya
Surah An-Nisa, Verse 60
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا
“(sādhāraṇaya at kara gænīmaṭa) allāh pahaḷa karana lada (dharmaya) desaṭada, (ohugē) dūtayā desaṭada, oba enu (mænava!). (ema ṣeyitān veta noyanu)” yayi ovun haṭa kiyanu læbuvahot, ema vaṁcanikayin obagen sampūrṇayenma ǣt vī yāmama oba dakinnehiya
Surah An-Nisa, Verse 61
فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا
(nabiyē!) ovungē at soyā gat (napuru) kriyāvan hētuven ovunṭa ek amārukamak æti vū avasthāvēdī (eyaṭa pratikārayak soyā gata nohæki vū ovungē pahat tatvaya) kesē tibunēdæyi (yanna oba avadhānaya kara balanu). pasuva ovun oba vetama pæmiṇa “(api ovun veta giyē) hon̆dak hā ekamutukamak balāporottuven misa, vena kisivak api adahas karamin nova” yayi allāhgē nāmayen divrannāha
Surah An-Nisa, Verse 62
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا
mevænnangē hṛdayanhi æti dæya allāh hon̆din dænagenama siṭinnēya. ebævin (nabiyē!) oba ovunva (ovungē væradi) pratikṣēpa kara, ovunṭa hon̆da ovadan denu (mænava!). tavada (ovun satuva æti napurukam gæna) ovungē sit tuḷa patita vana sē pæhædiliva genahæra dakvanu mænava
Surah An-Nisa, Verse 63
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا
allāhgē niyōgayanṭa avanata vīma san̆dahā misa, (minisun veta) api kisima dūtayeku evuvē næta. ebævin (meyaṭa venaskam kara) ovun tamanṭa tamanma aparādha kara gat avasthāvēdī oba veta pæmiṇa allāh vetin pav kṣamāva illā siṭimin ovun venuven (allāhgē) dūtayāda (dūtayā vana obat) pav kṣamāva illā siṭiyē nam, dayābaravantayeku hā kṣamā karanneku vaśayenda allāhva ovun dakinnaṭa tibuṇi
Surah An-Nisa, Verse 64
فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا
namut obagē deviyan mata sattakinma! ovun taman tuḷa æti āravulēdī obava viniścayakaruveku lesa bāra gena, oba labā dena tīnduva tama manasa tuḷa kisima tigæssīmak nomætiva sampūrṇayenma avanata vana turu ovun satya viśvāsavantayin novannāha
Surah An-Nisa, Verse 65
وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا
namut “(pratikṣēpa karana) ovunva (obagē janatāva) oba kapā damanu. nætahot oba, obagē nivasin (piṭa raṭakaṭa) piṭatva yanu”yayi api ovunṭa niyama kara tibuṇahot ovungen samahareku hæra, (væḍi deneku) mesē karannēma næta. ehet ovun siyallanma tamanṭa upades dī æti paridi kara tibuṇē nam, eya ovunṭama itāmat aganā dæyak bavaṭa patva tikhennaṭa iḍa tibuṇi. tavada (viśvāsayehi ovunva) sthīra karannaṭada iḍa tibuṇi
Surah An-Nisa, Verse 66
وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا
ē atarama ovunṭa apa sannidhānayen (īṭat vaḍā væḍi) imahat vū ek phalavipākayakda niyata vaśayenma api labā dī ættemu
Surah An-Nisa, Verse 67
وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
tavada ovunva api ṛju mārgayehida ætuḷu kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 68
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا
ebævin kavurun ættenma allāhṭada ohugē dūtayāṭada (mesē) avanata vannōda, ovun allāhgē varaprasādayan labā gat nabivarun, satyavantayin, (raṭagama athæra) giya vāsasthāna pidūvan, hon̆da gatipævatum ættavun ādīn samaga (paralāvadī) vāsaya karanu æta. movunma itāmat alaṁkāravat sahāyayan vannāha
Surah An-Nisa, Verse 69
ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا
meya allāhgē (imahat vū) varaprasādayan vannēya. (movungē kalkriyāvan) dæna gænīmehi allāh pramāṇavat keneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 70
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا
viśvāsavantayini! oba (yuddhayaṭa giyahot ātmaārakṣāvaṭa ayat) āmpanna æra ganu. pasuva sēnāṁka sēnāṁka vaśayen gaman karanu. nætahot tani sēnāvak vaśayen gaman karanu
Surah An-Nisa, Verse 71
وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا
(yuddhayaṭa nogos) pasubæsa siṭina ayada niyata vaśayenma oba atarē samaharek æta. (ovun vaṁcanikayinya! mandayat yuddhayaṭa giya) obaṭa yamkisi amārukamak æti vuvahot nam, ohu (ovungen keneku) “mā ovun samaga (ehi) nogiyē, allāh mā kerehi pahaḷa kaḷa dayāvaki” yayi pavasannēya
Surah An-Nisa, Verse 72
وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا
allāhgē varaprasādayan obaṭa læbunē nam, “mamat ovun samaga siṭiya yutu novēda? esē siṭiyē nam, imahat vū bhāgyayak mamat at kara gannavā noveda!”yi obaṭat ohuṭat atarē kisima bæn̆diyāvak notibuṇāk men ovun pavasannāha
Surah An-Nisa, Verse 73
۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
paralova (jīvitaya) san̆dahā melova jīvitaya pudannan allāhgē mārgayehi yuddha kaḷa yutuya! kavurun hō allāhgē mārgayehi yuddha kara kapanu læbuvahot vuvada, nætahot jayagrahaṇaya karanu læbuvahot vuvada, api ohuṭa niyata vaśayenma itāmat ikmanin imahat vū phalavipāka dennemu
Surah An-Nisa, Verse 74
وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا
khelahīna vū pirimin san̆dahāda, gæhænun san̆dahāda, kuḍā daruvan san̆dahāda, (movunva ārakṣā kara gænīma san̆dahāda) allāhgē mārgayehi oba yuddha nokara siṭīmaṭa obaṭa kumak nam sidu vī ætda? ovun nam, (deviyangen) “apagē deviyanē! aparādhakaruvan vāsaya karana mema raṭin apava piṭamaṁ kara harinu (mænava!) oba apaṭa obagē sannidhānayen ek ārakṣakayekuda pahaḷa karanu (mænava!) oba apaṭa obagē sannidhānayen ek udavkaruvekuda pahaḷa karanu (mænava!)” yayi prārthanā (karaminma) siṭinnāha
Surah An-Nisa, Verse 75
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا
(ebævin mevæni avasthāvanhi satya) viśvāsavantayin allāhgē mārgayehi (anivāryayenma) yuddha karannāha. pratikṣēpa karannan nam, (movunṭa viruddhava) ṣeyitāngē mārgayehima yuddha karannāha. ebævin ṣeyitāngē mituran samaga obat yuddha karanu. (ovungē pramāṇaya adhika vaśayen tibīma gæna sæka nositanu). niyata vaśayenma ṣeyitāngē kumantraṇaya itāmat khelahīnaya
Surah An-Nisa, Verse 76
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
“obagē at (dænaṭa yuddha nokara) vaḷakvaminda, salātaya (sthīra vaśayen) iṭu karaminda, sakātaya gevaminda siṭinu” yayi kavurun haṭa kiyanu læbuvēda, ovunva (nabiyē!) oba duṭuvē nædda? yuddha karanu yayi ovunṭa niyōga karanu læbū viṭa, ovungen ek samuhayak nam, allāhṭa biya vannāk men, nætahot īṭat vaḍā væḍiyen minisunṭa biya vī “apagē deviyanē! æyi apa kerehi yuddhaya niyama karannē? tavat ṭika davasakaṭa (meya) kal dæmiya yutu novēda?”yi pævasūha. (meyaṭa nabiyē!) oba mesē pavasanu: “melova jīvitaya itāmat alpaya! kavurun (allāhṭa) biya vī kaṭayutu karannēda, ohuṭa paralova (jīvitaya)ma itāmat aganēya. (obagē pin aḍu kara hō pāpaya væḍi kara hō) oba ek anu pramāṇayakinvat aparādha karanu nolabannehuya”
Surah An-Nisa, Verse 77
أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا
oba kohi siṭiyā vuvada, maraṇaya obava anivāryayen væḷan̆da gannēya. -itāmat śaktimat usa (balakoṭuvē)- kuḷuṇu mata oba siṭiyā vuvada kam næta! (nabiyē! obagē niyōgayaṭa anuva yuddhayaṭa giya) ovunva yamkisi hon̆dak lækhena avasthāvanhidī meya allāh vetin (apaṭa) læbunēya yayi pavasannāha. ovunṭa yamkisi vipatak sidu vuvahot nam, (nabiyē!) meya oba nisāma (apaṭa æti vūvēya) yayi pavasannāha. (ebævin) oba mesē pavasanu: “(mavisin magē tani kæmættaṭa yuddha karana men obaṭa aṇa kaḷē næta. allāh dænum dun andamaṭama mā obaṭa aṇa kaḷemi. ebævin) siyalla allāhgē sannidhānayenma lækhennēya”. mema janatāvaṭa kumak nam sidu vī ætda? kisima kāraṇāvak movunṭa dæna gannaṭa hæki vannē næta noveda
Surah An-Nisa, Verse 78
مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا
(tavada mesē pavasannāṭa) “obaṭa yamkisi hon̆dak sidu vuvahot (eya) allāhgen sidu vūvēya” yayida “obaṭa yamkisi vipatak sidu vuvahot (oba kaḷa væradivala hētuva nisā) obagenma læbuṇi” yayida (nabiyē! oba pavasanu mænava!). api obava dūtayeku vaśayenma minisun veta yavā ættemu. (meyaṭa) allāhma pramāṇavat sākṣi vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 79
مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا
kavurun (allāhgē) dūtayāṭa (sampūrṇayenma) avanata vī kaṭayutu karannēda, ohu niyata vaśayenma allāhṭama avanata vunēya. ebævin (nabiyē! obava) kavurun hō pratikṣēpa kaḷahot (ē venuven oba duk novanu). ovunva avadhānaya kirīma san̆dahā api obava yævuvē næta
Surah An-Nisa, Verse 80
وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
(nabiyē! “obaṭa api sampūrṇayenma) avanata vunemu” yayi ovun (tama muvin) pavasannāha. ehet ovun obagē samūhayen piṭa vī giyahot nam, ovungen ek samuhayak, (nabiyē!) oba pævasu dæyaṭa venas vana sē rātriya purā sākacchā (kumantraṇa) karaminma siṭinnāha. ovun rātrīn purā sākacchā kaḷa dæya allāh saṭahan kara tabannēya. ebævin oba ovunva pratikṣēpa kara, allāhvama viśvāsa karanu. (obava) ārakṣā kara gænīmaṭa allāh pramāṇavat vannēya
Surah An-Nisa, Verse 81
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا
mema kurānaya ovun gæm̆burin avadhānaya kaḷa yutu novēda? meya allāh novana kenekugen pæmiṇa tibunē nam, mehi anantavat (væradida) bhēdayanda ovun dakinu æta
Surah An-Nisa, Verse 82
وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا
biya nætahot (podu jana) ārakṣāva gæna yamkisi puvatak ovun veta ḷan̆gā vuvahot (evelēma) ovun eya (piṭatadī) paturavannaṭa (paṭan) gannāha. (esē nokara) eya (allāhgē) dūtayā vetada, ovungē adhikārīn vetada (pamaṇak) dænum dunnē nam, eyin ætta nætta soyā gata hæki ovun (ehi) satyaya hon̆din dæna, (eyaṭa sarilana tīraṇayak) ganu æta. (viśvāsavantayini!) allāhgē dayāvada, ohugē anukampāvada oba kerehi notibunē nam (obagen) samahareku hæra, oba siyallanma ṣeyitānvama anugamanaya karanṭa iḍa tibuṇi
Surah An-Nisa, Verse 83
فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا
(nabiyē!) oba allāhgē mārgayehi yuddha karanu mænava! oba, obava hæra (venat kisivekut yuddhayaṭa yana lesa) bala kirīmaṭa avaśyaya næta. (ehet) viśvāsavantayinva (yuddhayaṭa yana lesaṭa) poḷam̆bavanu mænava! pratikṣēpa karannangē viruddhatvaya allāh vaḷakvā harinnēya. (mandayat) allāh (ovunva parājaya kaḷa hæki) balaparākramayen pirī ætteku vaśayenda, dan̆ḍuvam kirīmehi daruṇu keneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 84
مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا
kavurun hō yamkisi dæhæmi kāraṇāvak san̆dahā poḷam̆bavanu læbūvahot eyin ek paṁguvak ohuṭada æta. (esēma) yamkisi napuru kāraṇāvakaṭa kavurun hō poḷam̆bavanu læbuvahot eyinda ohuṭa ek paṁguvak æta. allāh siyallama niyamita andamaṭa avadhānaya karanneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 85
وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا
(kavurun visin hō) obaṭa subha pætum (salām) kiyanu læbuvahot (eyaṭa piḷituru vaśayen) īṭat vaḍā alaṁkāravat (vadanak) kiyanu. nætahot eyama āpasu kiyanu. niyata vaśayenma allāh siyalla hon̆din gaṇanaya karanneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 86
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا
allāh -ohu misa, vena kisima deviyeku næta- ohu niyata vaśayenma oba siyallanvama viniścaya dinadī ēkarāśī karannēya. mehi kisima sækayak næta. puvat dænum dīmehi allāhṭa vaḍā satyavantayā kavarekda
Surah An-Nisa, Verse 87
۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
(viśvāsavantayini!) vaṁcanikayin gæna oba kumak nisā deākārayaka (adahas) darannehuda? ovun kaḷa (napuru) kriyāvan hētuven allāh ovunva hisa namannaṭa sælæssuvēya. kavurunva allāh væradi mārgayehi yāmaṭa athæra damannēda, ovunva oba ṛju mārgayehi ætuḷu kirīmaṭa adahas karannehida? (eya kaḷa nohæki kāraṇāvaki! mandayat nabiyē!) kavurunva allāh væradi mārgayehi yāmaṭa sælæssuvēda, ohuva (bērā hærīmaṭa) kisima magak oba nodakinnehiya
Surah An-Nisa, Verse 88
وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا
(viśvāsavantayini!) ovun pratikṣēpa karannan bavaṭa pat vū ākārayaṭama, obat pratikṣēpa karannan bavaṭa pat vī (ovunṭa) samāna vīma ovun kæmati vannāha. ebævin ovun (tamangē) nives athæra damā allāhgē mārgayehi piṭatva yana turu, oba ovunva mituran bavaṭa pat kara noganu. (nives valin piṭamaṁ vī yā yutuya yana niyōgaya) ovun pratikṣēpa kara hæriyahot, duṭu tæna ovunva (sirakaruvan bavaṭa) at aḍaṁguvaṭa ganu. (at aḍaṁguvaṭa pat novī viruddhava saṭan karannanva) kapā damanu. tavada ovungen kisivekut (obaṭa) mituran bavaṭada, sahāyayan bavaṭada pat kara noganu
Surah An-Nisa, Verse 89
إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا
ehet oba samaga (sāma) givisumak æti kara gat aya samaga giya ayavada, obaṭa viruddhava yuddha kirīmaṭa sita nodī (obagē saturanva athæra damā ven vī) oba veta pæmiṇi ayavada, tamangē gōtrikayinṭa viruddhava yuddha kirīmaṭa (sita nodī oba vetin ven vū) ayavada, (kapā nodamanu. sirabhārayaṭa noganu. mandayat) allāh adahas kaḷahot obava ovun jayagrahaṇaya kara, (ovun) obava kapana men salasvannaṭa iḍa tibuṇi. ebævin (mevænnan) oba samaga yuddha nokara ǣt vī siṭa, oba vetin samādānaya illā siṭiyahot (eya bāra ganu. mandayat) mevænnan samaga (yuddha kirīmaṭa) allāh obaṭa kisima magak tæbuvē næta
Surah An-Nisa, Verse 90
سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
(viśvāsavantayini!) venat samaharekuda oba dakinnehiya; ovun oba vetin ārakṣāva labā gannā atara, (obagē saturan vana) tamangē gōtrikayin vetinda ārakṣāva labā gænīmaṭa kæmættak dakvannāha. ehet kisima napurakaṭa movunva kæn̆davanu læbuvahot ehi (æs piyā muṇin) ataṭa væṭī yannāha. mevænnan obagē viruddhavādikamin ǣt novīda, oba vetin samādānaya illā nosiṭada, tamangē at (obaṭa hāniyak kirīmen) væḷakī nosiṭiyahot, movunva oba duṭu tæna allā (sira bhārayē tabanu. sira bhārayaṭa pat novī yuddha karannanva) kapā damanu. mevænnan samaga (yuddha kirīmaṭa) obaṭa pæhædili anumætiyak labā dunnemu
Surah An-Nisa, Verse 91
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
kisima viśvāsavantayeku ghātanaya kirīma kisima viśvāsavantayekuṭa sudusu næta; væradīmakin misa. (obagen) kavurun hō yamkisi viśvāsavantayekuva ghātanaya kara dæmuvahot (eyaṭa vandi vaśayen) viśvāsavanta ek vahaleku nidahas kaḷa yutuya. ē samagama maraṇayaṭa pat vūvāgē pavulē udaviya (samāva dī) dayābarava athæra dæmuvahot misa, eyaṭa sarilana vandi mudalakda ovun veta geviya yutuya. (meyaṭa) ohu, obagē saturu gōtrikayin vaśayen siṭa, viśvāsavantayeku vaśayenut siṭiyahot, viśvāsavantayeku vana vahaleku nidahas kaḷahot pramāṇavatya. (vandi gevīmaṭa avaśyaya næta. meyaṭa) ohu oba samaga givisum kara gat gōtrikayingen siṭinneku vaśayen siṭiyahot ohugē pavulē udaviyaṭa vandi mudala geviya yutu atara viśvāsavantayeku vana ek vahaleku nidahasda kaḷa yutuya. (mesē vandi vaśayen geviya yutu mudala) kavurun hō at kara nogatahot ohu allāh veta (tama varadaṭa) samāva illā māsa dekak nokaḍavā upavāsayē yediya yutuya. allāh hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 92
وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا
kavurun hō yamkisi viśvāsavantayekuva (ohu viśvāsavantayeku yayi hon̆din dæna siṭiyadīma) uvamanāvenma marā dæmuvahot ohuṭa niyamita dan̆ḍuvama nirayayi. ehi ohu (sadākal) ræn̆dī siṭinnēya. (meya) hæra, imahat vū dan̆ḍuvamda ohuṭa piḷiyela kara ættēya
Surah An-Nisa, Verse 93
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
viśvāsavantayini! allāhgē mārgayehi (yuddha kirīma san̆dahā) oba giyahot (yuda bimehi oba hamu vana aya viśvāsavantayinda, pratikṣēpa karannanda yanna) pæhædiliva dæna ganu. (ovungen) kavurun hō (tamanva viśvāsavantayin yayi obaṭa dænvīma piṇisa) obaṭa salām kīvahot (ovun veta æti) melova jīvitayaṭa ayat (alpa) vastuva oba satu kara gænīmaṭa adahas kara “oba viśvāsavantayeku nova” yayi pavasā (ohuva kapā) nodamanu. allāhgē sannidhānayehi viśāla vastūn kandarāvak æta. (ēvā obaṭa at kara gata hækiya). meyaṭa pera obat mē ākārayaṭama (biya veminma islāmaya eḷidarav karamin) siṭiyehiya. allāh oba kerehi dayāva pahaḷa kaḷēya. (in pasuvama oba satya viśvāsavantayin bavaṭa pat viya. ebævin yuddha kirīmaṭa kaḷinma oba idiriyē siṭinnan viśvāsavantayinda, nædda yanna) pæhædiliva dæna ganu. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 94
لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
viśvāsavantayingen, asanīpa væni (niyamita) hētuvakin misa, (yuddhayaṭa nogos) nævatī siṭiyavun (yuddhayaṭa gos) tamangē vastūnda, jīvitada allāhgē mārgayehi puda kaḷa ayaṭa samāna novannāha. (mandayat) tamangē vastūnda, jīvitada pūjā kara, (yuddha kaḷa) ayagē padaviya (yuddhayaṭa nogos) ræn̆dī siṭiyavunṭa vaḍā allāh usas kara tabā ættēya. ehet (mē koṭas dekama viśvāsavanta-yin vaśayenma siṭina bævin) movun siyallanṭama hon̆dakma allāh porondu vī ættēya. ehet yuddha karannanṭa imahat vū phalavipākada pahaḷa kara, (yuddhayaṭa nogos) nævatī siṭiyavunṭa vaḍā usas kara tabannēya
Surah An-Nisa, Verse 95
دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
(tavada ovunṭa) tama sannidhānayē æti (imahat vū) padavīnda, kṣamāvada, dayāvada pahaḷa karannēya. (mandayat) allāh itāmat samāva denneku vaśayen hā (mevænnan kerehi) dayābaravada siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 96
إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
kavurun (tamangē dharma niyamayan nisiyākārava iṭu kaḷa nohæki sē pratikṣēpa karannangē raṭehi siṭimin) tamanṭa tamanma aparādha kara gannōda, ovungē paṇa malāyikāvarun atpat kara gannā avasthāvēdī, (ovungen “dharma niyamayan iṭu kaḷa nohæki raṭehi) oba kesē nam jīvat vūvehuda?”yi vimasannāha. (eyaṭa) ovun “ema bhūmiyehi api khelahīnayan vaśayenma siṭiyemu” yayi (piḷituru) dennāha. (eyaṭa malāyikāvarun) “allāhgē bhūmiya itāmat viśālavatva ættē noveda? oba (siṭi) eya (ema sthānaya) athæra damā piṭamaṁ vī yāyutu novēda?”yi vimasannāha. mevænnan ræen̆dana sthānaya nirayayi. yana sthānayangen eya itāmat narakaya
Surah An-Nisa, Verse 97
إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا
ehet (ættenma) pirimi, gæhænu, daruvan ādīngen vū khelahīnayan kisima piḷisaraṇak soyā gænīmaṭa śaktiyak nomætiva (eya athæra damā piṭamaṁ vīmaṭada) magak noduṭuvahot
Surah An-Nisa, Verse 98
فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا
evænnanṭa allāh samāva diya hækiya. (mandayat) allāh itāmat samāva denneku vaśayen hā væradi ivasā darā ganneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 99
۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(mesē tibiyadī) allāhgē mārgayehi kavurun (taman un hiṭi sthānaya athæra damā) piṭamaṁ vī yannēda, ohu bhūmiyehi sæpa pahasu apamaṇa sthānayanda, vividha sæpa sampatda at kara gannēya. kavurun hō tama nivasa athæra damā piṭamaṁ vī allāh desaṭada, ohugē dūtayā desaṭada yana mārgayehi miya giyahot ohugē vaṭinā phalavipāka niyata vaśayenma allāh kerehi anivāryaya vannēya. (mandayat mevænnanṭa) allāh itāmat pav kṣamā karanneku vaśayenda, dayāva pahaḷa karanneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 100
وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
(viśvāsavantayini!) oba bhūmiyehi saṁcāraya karana kālayehi (oba salāt karamin siṭina avasthāvēdī) pratikṣēpa karannan obaṭa vipatak karanu ætæyi biya vuvahot oba (kasar salātaya iṭu kirīma, enam obagē) salātaya keṭi kara gænīmehi oba kerehi varadak næta. mandayat pratikṣēpa karannan obaṭa prakaṭa saturan vaśayenma siṭinnāha
Surah An-Nisa, Verse 101
وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
(nabiyē! yuda bimehi) obat ovun samaga siṭa, ovunṭa salātaya meheyavīmaṭa oba (imām vaśayen) idiriyen siṭiyahot ovungen ek kaṇḍāyamak (pamaṇak) tamangē āyudha atætivama oba samaga salāt kaḷa yutuya. movun oba samaga (salāt kara) sajadā kaḷahot, ovun (salāt karana kaṇḍāyamen ǣt vī) obagē pasupasin (obava ārakṣā karamin) mura kaḷa yutuya. (esēma) salāt nokara siṭi tavat kaṇḍāyamak pæmiṇa oba samaga ekkāsu vī salāt kaḷa yutuya. ehet ovunda tamangē āyudha atætivama taman kerehi itāmat pravēsam sahitava siṭiya yutuya. (mandayat) oba, obagē vastūngenda obagē āyudhavalinda nosælakilimat vuvahot oba kerehi eka paharin (ē siyalla) at kara gata yutuya yayi ema pratikṣēpa karannan kæmati vannāha. mesē tibiyadī varṣāvē apahasutāvayen nætahot oba asanīpayen siṭīma nisā hō obagē āyudha (atin allā gænīmaṭa nohæki vuvahot) bima tæbīmehi oba kerehi varadak næta. ehet oba, (obagē ātmārakṣāva san̆dahā) sudānaminma siṭinu. niyata vaśayenma allāh pratikṣēpa karannanṭa avaman gena dena dan̆ḍuvama piḷiyela kara tabā ættēya
Surah An-Nisa, Verse 102
فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا
(viśvāsavantayini! mesē) oba (salāt kara), salātaya avasan kara gatahot oba siṭagena siṭiyadīda, vāḍi vī siṭiyadīda, hānsi vī siṭiyadīda, allāhva dikr karaminma siṭinu. (saturangē edirivādikamin) oba biya paha vī, biya nomættan bavaṭa pat vuvahot (nisiyākārava) salāt karanu. mandayat niyata vaśayenma salātaya niyamita vēlāvanhi (novaradavā) iṭu kaḷa yutu anivāryaya yutukamak vaśayenma viśvāsavantayin kerehi niyama kara ættēya
Surah An-Nisa, Verse 103
وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا
janatāva (saturan) soyā yāmēdī oba (poḍiyak hō) kammæli novanu. (eyin) obaṭa amārukamak æti vuvada (eya etaram gaṇanayaṭa noganu. mandayat) oba amārukama vin̆dinnāk menma ovunda amārukama vin̆dina atara, ovun balāporottu viya nohæki (jayada, hon̆da phalavipākada) oba allāh vetin balāporottu vannehuya. allāh itāmat hon̆din danneku vaśayen hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 104
إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا
(nabiyē!) sampūrṇayenma satyayen piri mema dharmaya apima oba veta pahaḷa kara ættemu. ebævin allāh obaṭa dænum dun dæya magin minisun atarē oba viniścaya denu mænava! oba kumantraṇakaruvanṭa (pakṣapātīva) tarka karanneku bavaṭa nosiṭinu
Surah An-Nisa, Verse 105
وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(mehidī kumak hō væræddak æti vuvahot ē venuven) oba allāh vetin samāva illā siṭinu. niyata vaśayenma allāh itāmat pav kṣamā karanneku hā dayābaravantayeku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 106
وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا
(nabiyē!) kavurun (minisunṭa napura sidu kara) tamanṭa tamanma kumantraṇa kara gattōda, ovun venuven (mā veta samāva æyada) oba tarka nokaranu. mandayat kavurun kumantraṇa karana pāpatarayek vaśayen siṭinnēda, ohuva niyata vaśayenma allāh piraya karannē næta
Surah An-Nisa, Verse 107
يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا
movun (kumantraṇa karana tamangē værædda) minisunṭa san̆gavannāha. ehet ovun (eya) allāhṭa san̆gavā dæmīmaṭa nohæka. ohu kæmati næti kāraṇāvan magin movun rātriya purā katā kara, sākacchā (kumantraṇa) karana avasthāvēdī ohu, ovun samagama siṭinnēya. allāh ovungē (kumantraṇa) kriyāvan (tama gnānayen) vaṭakara gena siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 108
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
(viśvāsavantayini!) kimekda! movun (movunṭa udav karannan) venuvenda oba melova jīvitayehi tarka karamin siṭinnē? viniścaya dinadī movun venuven allāh samaga tarka karannē kavarekda? nætahot (edina) movun udesā katā karannā kavarekda
Surah An-Nisa, Verse 109
وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
kavurun hō yamkisi pāpayak kirīmen anaturuva, nætahot tamanṭa tamanma napurak kara gena pasuva (eyin ǣt vī ættenma paścāttāpa vī) allāhgen pav kṣamāva illā siṭiyahot (ohugē pāpayanṭa) itāmat samāva dena ādarayen bara keneku vaśayenma allāhva ohu dakinu æta
Surah An-Nisa, Verse 110
وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
kavurun pāpayan hamba karannēda, ohu niyata vaśayenma tamanṭa napurak vaśayenma eya hamba karannēya. allāh (siyallama) itāmat hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 111
وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
kavurun hō yamkisi væræddak hō nætahot pāpayak hō sidu kara, (eya taman kaḷē nætæyi san̆gavā) væræddak næti (venat) keneku mata eya pæṭavuvahot, niyata vaśayenma ohu amūlika boruvakda, prakaṭa pāpayakda (taman mata) paṭavā gannēya
Surah An-Nisa, Verse 112
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا
(nabiyē!) oba kerehi allāhgē dayāvada, ohugē karuṇāvada notibunē nam, (oba væradi karannaṭa iḍa tibuṇi. mandayat kesē hō) obava mārgaya værada yāmaṭa sælæsviya yutuya yayi ovungē ek samuhayak tīraṇaya kara tibuṇi. ehet ovun tamanvama misa, (obava) mārgaya værada yāmaṭa sælæsviya nohæka. ovun obaṭa kisima hāniyak kirīmaṭada nohæka. allāh mema dharmayada gnānayada oba veta pahaḷa kara oba nodænuvatva siṭi dæyada, obaṭa uganvā dī ættēya. oba kerehi allāhgē varaprasādayan ati śrēṣṭha vaśayenma ættēya
Surah An-Nisa, Verse 113
۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
(nabiyē!) ovun katā karana rahasvalin væḍi hariyak kisima hon̆dak ættē næta. ehet dānamāna kirīma gæna hō dæhæmi dæya gæna hō minisun atarē samādānaya æti kirīma gæna hō ovun poḷam̆bavana dæya hæra. ebævin kavurun hō allāhgē śuddha vū somnasa balāporottuven mesē kaḷahot api ovunṭa imahat vū (hon̆da) phalavipāka dennemu
Surah An-Nisa, Verse 114
وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
ṛju mārgaya meya yayi tamanṭa pæhædili vūvāyin pasuvada kavurun (allāhgē) mema dūtayāva athæra damā ven vī viśvāsavantayingen novana mārgayehi gaman karannēda, ohuva api ohu gaman karana (væradi) mārgayehima yannaṭa iḍa dī, (pasuva) ohuva nirayehi sēndu kara harinnemu. eya yana sthānayangen itāmat narakaya
Surah An-Nisa, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
niyata vaśayenma allāh tamanṭa samānayan tæbīmaṭa samāva dennēma næta. meya novana dæyaṭa (venat væradi valaṭa, eyat) taman kæmati ayaṭama samāva dennēya. ebævin kavurun hō allāhṭa samānayan tæbuvahot ohu itāmat ǣt vū durmārgayehima siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 116
إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا
allāh hæra ovun (devivarun vaśayen) ārādhanā karana dæya gæhænu (nāmayangen yut) dæya misa, vena kisivak næta. duṣṭha ṣeyitānva misa, (vena kisivak) ovun ārādhanā kaḷē næta
Surah An-Nisa, Verse 117
لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
(ovunva væradi mārgayehi ætuḷu karana ṣeyitān vana) ohuva allāh śāpa kaḷēya. (eyaṭa) ohu “obagē vahalūngen ek niyamita koṭasak niyata vaśayenma mā æra gannemi” yayi pævasuvēya
Surah An-Nisa, Verse 118
وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا
(tavada) “niyata vaśayenma mā ovunva mārgaya værada yāmaṭa salasvannemi. ovunṭa (puhu) viśvāsayan æti kara, (yakṣayin venuven prārthanā karanu læbū eḷu, gava, oṭuvan ādī) satungē kaṇ kapā damana lesaṭada ovunva poḷam̆bavannemi. allāhgē utpādanayan gæna bhēda æti karavana lesaṭada niyata vaśayenma mā ovunva poḷam̆bavannemi” (yayida kīvēya). ebævin kavurun allāh misa, (mevæni) ṣeyitānavarunva (tamanṭa) ārakṣakayin bavaṭa pat kara gannēda, ohu niyata vaśayenma pæhædili pāḍuvama at kara gannēya
Surah An-Nisa, Verse 119
يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
(ṣeyitān vana) ohu ovunṭa porondu dennēya. ovunṭa (boru) viśvāsayada æti karavannēya. ehet rævaṭīmaṭa misa, ṣeyitān ovunṭa porondu dennē næta
Surah An-Nisa, Verse 120
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا
mevænnan ræen̆dana sthānaya nirayayi. ovun eyin bērīmaṭa kisima mārgayak dakinnē næta
Surah An-Nisa, Verse 121
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا
kavurun (mevæni ṣeyitānvarunva pratikṣēpa kara damā allāh mata) viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunva (paralovadī) api svargayanhi ætuḷu karannemu. ēvāyehi diya daharā sadā galaminma ættēya. ovun ēvāyehi sadākal ræn̆dī siṭinu æta. allāhgē (mema) poronduva (sampūrṇayenma) satyayaki! allāhṭa vaḍā ætta kiyannē kavarekda
Surah An-Nisa, Verse 122
لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
(viśvāsavantayini! paralovadī) obagē kæmættaṭa anuva hō dharmaya himi ayagē kæmættaṭa anuva hō (kāraṇāvan sidu vannē) næta. kavurun pāpayan karannēda, ohuṭa eyaṭa sarilana dan̆ḍuvama denu labannēya. ohu allāh hæra tamanṭa udavkaranneku hō nætahot sahāyak denneku hō (ehidī) dakinnē næta
Surah An-Nisa, Verse 123
وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا
ebævin pirimi vuvada, gæhænu vuvada, ovun ættenma viśvāsaya tabā, dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunma svargayaṭa yannāha. ovunṭa poḍiyak hō asādhāraṇayak karanu nolabannāha
Surah An-Nisa, Verse 124
وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا
kavurun allāhṭa sampūrṇayenma avanata vī, dæhæmi kriyāvanda kara, ibrāhīmgē (mema) ṛju dharmayama anugamanaya karannēda, ohuṭa vaḍā alaṁkāravat dharmaya himi aya kavarekda? allāh ibrāhīmva (tamangē) sahāyayeku vaśayen æra gattēya
Surah An-Nisa, Verse 125
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا
ahashida, bhūmiyehida æti siyalla allāhṭama ayatya! allāh siyalla (tama gnānaya magin) vaṭa karagena ætteku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 126
وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا
(nabiyē!) oba veta ovun kāntāvan gæna vū dharma nīti rīti gæna vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ovun gæna allāh obaṭa mesē aṇa karannēya. (meyaṭa pera kāntāvan gæna) dharmayehi obaṭa samudīraṇaya kara penvana laddē, anātha kāntāvan gænaya. ovunṭa san̆dahan karanu læbū -(paṁguva, mahar ādī)- dæya oba ovunṭa labā nodī ovunva vivāha kara gænīmaṭa kæmati vīma gænada, (ovungen vū) khelahīna daruvan gænada, (ehidī pavasamin) “anāthayingē kāraṇāvehi oba sādhāraṇa lesa kaṭayutu karanu” yayida (san̆danva tibuṇi). ebævin (ovunṭa) oba kumana hon̆dak kaḷā vuvada, niyata vaśayenma allāh eya dæna gannēya”
Surah An-Nisa, Verse 127
وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
kumana kāntāvak hō tama svāmipuruṣayā tamanva (duṣṭha andamin) karadara karanu ætæyi hō nætahot pratikṣēpa kara damanu ætæyi hō biya vuvahot ovun dedenā (ekan̆ga vī) taman tuḷa samādāna tīraṇayak æti kara gænīmehi ovun dedenā kerehi kisima varadak næta. (kesē vuvada, dedenāma ekan̆ga vū) samādānayama itāmat usasya. (mevæni avasthāvanhidī yamkisi vastuvak dena bavaṭa pat vuvahot sāmānyayen) minisun masurukamaṭa ætuḷu vī yannāha. ebævin oba (masurukamaṭa ætuḷu novī sǣma kenekuma anit kenāṭa) upakāra karanneku vaśayen hin̆dimin (allāhṭa) biya vī (kaṭayutu) kaḷahot, niyata vaśayenma allāh obagē væḍa kaṭayutu hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 128
وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(viśvāsavantayini! obaṭa bhāryayāvan kihipa deneku siṭiyahot) oba (obagē) bhāryayāvan atarē (sampūrṇa vaśayenma) sādhāraṇa lesa kaṭayutu kaḷa yutuya yayi (kopamaṇa duraṭa) kæmati vuvada, (eya) obaṭa prāyōgika vannē næta. namut (ekama bhāyya_yāva desaṭa) oba sampūrṇayenma sēndu vī an ayava (ataramaṁ kara), ē mē ata pæddennan bavaṭa pat nokaranu! oba (allāhṭa) biya vī (oba atarē) sādhāraṇava hæsiruṇahot niyata vaśayenma allāh (obagē væradi valaṭa) samāva dī dayāva pahaḷa karanneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 129
وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا
(samādānava ekkāsu vī jīvat vīmaṭa nohækiva) ē dedenā venvuvahot vuvada, allāh tama varaprasādayan magin (ovungen keneku anit kenāṭa) sampūrṇayenma avaśyatāvayak novannaku bavaṭa pat karannēya. (dānamāna kirīmehi) allāh ati viśālavantayeku vaśayen hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 130
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا
(mandayat) ahashi æti dæyada, bhūmiyehi æti dæyada allāhṭama ayitiya! (viśvāsavantayini!) “allāhṭama biya vanu” yayi obaṭa pera dharmaya pahaḷa karanu læbūvanṭada, (esēma) obaṭada, hon̆da ovadan dennemu. ebævin (ohuṭa) oba venaskam kaḷahot -(emagin ohuṭa kisima pāḍuvak vannē næta).- niyata vaśayenma ahashi æti dæyada, bhūmiyehi æti dæyada allāhṭa ayiti dæya vaśayenma ættēya. allāh imahat vū svayaṁprabhūmaya vaśayen hā (siyallangē) pæsasumaṭa lak vūveku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 131
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
ahashi æti dæyada, bhūmiyehi æti dæyada allāhṭama ayitiya! (obava) ārakṣā kirīmaṭa allāh (kenekuma) pramāṇavatya
Surah An-Nisa, Verse 132
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا
minisunē! ohu kæmati vuvahot obava vināśa kara damā (oba venuvaṭa) an ayava genævit (obagē sthānayehi tabā) harinnēya. allāh mesē kirīmaṭa balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 133
مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
(viśvāsavantayini!) melova phalavipāka pamaṇak kavurun nam kæmati vannehuda? allāhgē sannidhānayehi nam, melova hā paralova phalavipāka ættēya. allāh (sǣma kenāgēma prārthanāvan) savan denneku vaśayenda, (sǣma kenekugēma sit) avadhānayen yutuva balanneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 134
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
viśvāsavantayini! oba sādhāraṇaya matama sthīra vī siṭinu. (oba sākṣi kiyannehu nam), obaṭa hō nætahot obagē demavpiyanṭa hō nætahot (obagē) samīpa gnātīnṭa hō viruddhava tibunā vuvada, allāh venuven (satyayama) sākṣi vaśayen kiyanu. (oba kavurun venuven sākṣi darannēda), ovun dhanavatun vaśayen siṭiyā vuvada kam næta, duppatun vaśayen siṭiyā vuvada kam næta, (satyayama pavasanu. mandayat) allāh ē depakṣayaṭama itāmat samīpayeku vaśayenma siṭinnēya. ebævin oba, (obagē) śarīra suvaya anugamanaya kirīmaṭa sīmāva ikmavā noyanu! (tada āśāvan nisā hō nætahot vairaya nisā hō eya mul karagena) oba boru (sākṣi) kīvā vuvada, nætahot (sākṣi) kīma pratikṣēpa kaḷā vuvada, niyata vaśayenma allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 135
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
viśvāsavantayini! oba allāhvada, ohugē dūtayāvada, ohu tamangē (mema) dūtayā kerehi pahaḷa kaḷa mema dharmayada, meyaṭa pera ohu pahaḷa kaḷa dharmayanda viśvāsa karanu. kavurun allāhvada, ohugē malāyikāvarunvada, ohugē dharmayanda, ohugē dūtayinvada, avasāna dinayada, pratikṣēpa karannēda, ohu niyata vaśayenma itāmat ǣt vū durmārgayehima gaman karannēya
Surah An-Nisa, Verse 136
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا
kavurun viśvāsaya tæbīmen anaturuva pratikṣēpaya (at) karagena, pasuva viśvāsa kara, (in) pasuvada pratikṣēpaya at karagena (ema) pratikṣēpayēma nævata (nævatat) sthīrava siṭinnōda, ovunva (ovungē væradivalaṭa) niyata vaśayenma allāh samāva dennēma næta. hærat (ovungē napuru kriyāvangē hētuven) ovunva ṛju mārgayehi ætuḷu karannēda næta
Surah An-Nisa, Verse 137
بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا
(nabiyē! mevæni) vaṁcanikayinṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvam niyata vaśayenma æta yayi oba ovunṭa subhāraṁci denu mænava
Surah An-Nisa, Verse 138
ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا
movun viśvāsavantiyinva hæra, pratikṣēpa karannanvama (tamangē) ārakṣakayin vaśayenda æra gatha. movun ovungen gauravaya (at kara gænīmaṭa) adahas karannehuda? niyata vaśayenma gauravayan siyalla allāhṭama ayatya! (ovunṭa ayat dæya nova)
Surah An-Nisa, Verse 139
وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا
niyata vaśayenma (allāh vana) ohu, mema dharmayehi obaṭa mesē pahaḷa kara ættēya: allāhgē āyāvan (kavurun visin hō) pratikṣēpa karanu læbīma hō nætahot samaccal karanu læbīma hō oba savan dunnahot ovun meyin væḷakī venat kāraṇāvakaṭa pravēśa vana turu oba ovun samaga vāḍi noviya yutuya. (esē vāḍi vuvahot) ē avasthāvēdī niyata vaśayenma obat ovun lesaṭama (pat vannehiya). niyata vaśayenma allāh mema vaṁcanikayin hā ema pratikṣēpa karannan ādī siyallanvama nirayehi ekaṭa ēkarāśī kara harinnēya
Surah An-Nisa, Verse 140
ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا
(vaṁcanikayin vana) movun obava avadhānaya karaminma siṭinnāha. allāh magin (ohugē udavven) obaṭa jayagrahaṇaya læbuṇahot, (oba veta pæmiṇa) “apit oba samaga siṭiyē nædda?”yi pavasannāha. pratikṣēpa karannan haṭa yamkisi jayagrahaṇayak læbuṇahot (ovun veta gos) “api (viśvāsavantayinṭa udav upakāra kara), obava jayagrahaṇaya kirīmaṭa hækiva tibiyadī, viśvāsaya tæbūvangen api obava ārakṣā kara gattē nædda?”yi pavasannāha. oba atarē allāh viniścaya dinadī viniścaya denu æta. ema pratikṣēpa karannan haṭa viśvāsavantayingen jayagrahaṇaya at kara gænīmaṭa allāh kisima magak tabannē næta
Surah An-Nisa, Verse 141
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا
niyata vaśayenma (pratikṣēpa karana) mema vaṁcanikayin allāhva muḷā (karannaṭa adahas) karannāha. ehet ohu nam, ovunva muḷā kara harinnēya. ovun salātayaṭa siṭa gattahot, kammæḷiyan vaśayen siṭimin minisunṭa penvannaṭa (adahas) karannāha. ovun itāmat suḷuven misa, allāhva matak kara pavasannē næta
Surah An-Nisa, Verse 142
مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
movun, ovun (pratikṣēpa karannan) samagada næta. movun (vaṁcanikayin) samagada næta. mē deka madhyayē pæddemin siṭinnāha. allāh kavurunva mārgaya værada yāmaṭa athæra damannēda, ohuṭa (nabiyē!) kisima magak oba dakinnē næta
Surah An-Nisa, Verse 143
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا
viśvāsavantayini! oba viśvāsavantayinva athæra damā pratikṣēpa karannanva (obaṭa) ārakṣakayin vaśayen pat kara noganu. (memagin obava dan̆ḍuvam kirīmaṭa) allāhṭa ek pæhædili sādhakayak æti kara hærīmaṭa oba kæmati vannehuda
Surah An-Nisa, Verse 144
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا
niyata vaśayenma mema vaṁcanikayin nirayehi itāmat pahat koṭasehima siṭinu æta. (ehi) ovunṭa udav karana sivekut oba dakinnē næta
Surah An-Nisa, Verse 145
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
ehet (ovungen) kavurun (tamangē pāpayan venuven pasutævili vī eyin) ǣt vī piḷisakara karagena, allāhva - (ohugē niyōgayan) sthīra vaśayen allāgena tamangē dharmaya allāh venuven miśra novū ekak bavaṭa pat kara gannōda, ovun (satya) viśvāsavantayin samagama (snehavantava) siṭinu æta. mevæni (satya) viśvāsavantayinṭa (paralovadī) allāh imahat vū (hon̆da) phalavipāka dennēya
Surah An-Nisa, Verse 146
مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا
oba (mesē) allāhva viśvāsa kara, ohuṭa stūti karamin siṭiyahot obaṭa dan̆ḍuvam kara, ohu kumana (lābhayak nam) at kara gannaṭa yannehida? allāh nam, kaḷa guṇa danneku vaśayen hā siyalla hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 147
۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا
aparādhayaṭa ætuḷuvūvan hæra, (vena kisivekut yam kisiveku gæna prasiddhiyē) napuru vadan pavasā kǣkō gæsīma allāh priya karannēma næta. allāh (siyalla) savan denneku hā danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 148
إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا
oba (kenekuṭa karana) yamkisi hon̆dak eḷidarav kaḷada, nætahot eya san̆gavā gattada, nætahot (keneku obaṭa kaḷa) yamkisi napurak san̆dahā oba samāva dunnada, (eya obaṭama itāmat aganēya. mandayat) niyata vaśayenma allāh (væradi valaṭa) itāmat kṣamā karanneku vaśayen hā (dan̆ḍuvam kirīmaṭa) balasampannayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 149
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا
niyata vaśayenma kavurun allāhvada ohugē dūtayinvada pratikṣēpa kara damā, allāhṭada ohugē dūtayāṭada atarē venvīmak æti kirīmaṭa adahas kara, “(dūtayingen) samaharekuva viśvāsa karannemu. samaharekuva pratikṣēpa karannemu” yayida pavasā, (pratikṣēpaya, viśvāsaya ādī) mēvā madhyayē ek mārgayak æti kirīmaṭa adahas karannōda
Surah An-Nisa, Verse 150
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
evænnan niyata vaśayenma pratikṣēpa karannanya. pratikṣēpa karannanṭa api avaman gena dena dan̆ḍuvamma piḷiyela kara tabā ættemu
Surah An-Nisa, Verse 151
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
kavurun allāhvada ovungē dūtayinvada viśvāsa kara, ovungen kavurun atarē hō venkirīmak nokara siṭinnōda, ovunṭa, ovungē phalavipāka (allāh paralovadī) labā dennēya. allāh (væradi valaṭa) itāmat samāva denneku vaśayenda dayāva pahaḷa karanneku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 152
يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
(nabiyē!) dharmaya himi aya (taman kæmati vana andamaṭa) ahasin taman veta ek dharmayak pahaḷa karana men obagen vimasannāha. niyata vaśayenma mīṭat vaḍā loku dæyak mūsā vetin ovun illā “allāhva apaṭa pratyakṣava penvanu” yayi pævasūha. ebævin ovungē aparādhayē hētuven ovunva heṇa haṅa allā gattēya. (mepamaṇakda?) ovun veta pæhædili (vividha) sādhakayan pæmiṇi pasuda, vasu pæṭavaku (deviyeku bavaṭa) pat kara gatha. meyada api kṣamā kara, (ovungē nabi) mūsāṭa (in pasuvada) pæhædili sādhakayak labā dunnemu
Surah An-Nisa, Verse 153
وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
ovungen porondu labā gænīma san̆dahā (tūr sināyi namæti) kanda ovun mata esevvemu. tavada “(mema nagarayē) edāraṭuvehi hisa namā namadinnan vaśayenma ætuḷu vanu” yayi api ovunṭa kīvemu. tavada (masun daṅayamehi) “senasurādā dinayanhi oba sīmāva noikmavanu” yayida api ovunṭa pavasā, (mēvā san̆dahāda) sthīra vū poronduvak api ovungen labā tibunemu. (ehet ovun venas vūha)
Surah An-Nisa, Verse 154
فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
ebævin ovun tamangē porondu valaṭa venaskam kirīmē hētuvenda, allāhgē vadan ovun pratikṣēpa karamin siṭi hētuvenda, asādhāraṇayē nabivarunva ghātanaya karamin siṭi hētuvenda, - (api ovunva śāpa kara hæriyemu)-tavada “apagē hṛdayan mata tirayak damanu læba ættēya. (ebævin kisivekugē ovadan hō ē tuḷaṭa yannē næta)” yayida ovun pævasūha. esē nova; ovungē pratikṣēpayē hētuven ovungē hṛdayan mata mudrā tabanu læbīya. ebævin (ovungen) samahareku hæra, (an aya) viśvāsa karannēma næta
Surah An-Nisa, Verse 155
وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا
ovungē (mevæni) pratikṣēpayē hētuvenda, maryam mata ovun amūlika apavāda pævasīmē hētuvenda (ovunṭa śāpa kaḷemu)
Surah An-Nisa, Verse 156
وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا
tavada “allāhgē dūtayā, maryamgē put īsā masīhva niyata vaśayenma api (kurusayehi tabā æṇa gasā) ghātanaya kara dæmuvemu” yayi ovun pævasīmē hētuvenda (ovunṭa śāpa kaḷemu). ohuva, ovun kapā dæmuvē næta. ohuva, ovun kurusayehi tabā æṇa gæsuvēda næta. (ohu siṭi kāmaraya tuḷaṭa ohuva soyā giya kenāva ohugē hæḍaruva men bavaṭa pat kara hæriyēya. soyā giya anit aya, ohuvama kurusayehi tabā æṇa gæsūha. mebævin) ovunva sækayehi ætuḷu karanu læbūha. ebævin kavurun meyaṭa venas vū adahas darannōda, ovun anavaśya sækayehima gælī giyaha. anavaśya sækayehi anugamanaya karanavā misa, ehi ovunṭa satya gnānaya (sādhakayan) ættē næta. niyata vaśayenma ovun ohuva kapā dæmuvēma næta
Surah An-Nisa, Verse 157
بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
ehet allāh ohuva tamā vetaṭa (tama sannidhānayaṭa) ma osavā gattēya. allāh (siyallanṭama) balasampannayeku vaśayenda, gnānavantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 158
وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا
dharmaya himi ayagen sǣma kenekuma ohu miya yāmaṭa pera ohuva viśvāsa nokara siṭinnē næta. ehet viniścaya dinadī movunṭa viruddhavama ohu sākṣi daranu æta
Surah An-Nisa, Verse 159
فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا
yudevvangē (mevæni) aparādhayanhi hētuven ovunṭa (kaḷin) anumætiya denu læbū dæyen hon̆da dæya api ovunṭa vaḷakvā dæmuvemu. (esēma) allāhgē mārgayehi (yāmaṭa nohæki vana sē) bohomayak denāva vaḷakvā dæmīmē hētuvenda (ovunva vaḷakvā dæmuvemu)
Surah An-Nisa, Verse 160
وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
ovunṭa poḷiya tahanam karanu læba tibiyadī eya ovun labā ganimin siṭi hētuvenda, minisungē vastūn ovun asādhāraṇayē gila damamin siṭi hētuvenda, (api ovunṭa śāpa kaḷemu. paralovadī nam) ovungen (mevæni) pratikṣēpa karannanṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvama ma api piḷiyela kara tabā ættemu
Surah An-Nisa, Verse 161
لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا
ehet (nabiyē!) ovungen adhyāpana dænumen aga tænpat ayada, (satya) viśvāsavantayinda, oba kerehi pahaḷa karana lada dæyada (mema dharmayada), obaṭa pera pahaḷa karana lada siyalla (dharmayan)da, (ættenma) viśvāsa kara, salātayada nokaḍavā salāt karannāha. sakātda gevamin siṭinnāha. allāhvada avasāna dinayada viśvāsa karannāha. movunṭa (paralovadī) imahat vū phalavipākama api dennemu
Surah An-Nisa, Verse 162
۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
(nabiyē!) nūhṭada ohugen pasu pæmiṇi nabivarunṭada api vahī dænum dun andamaṭama obaṭat niyata vaśayenma api vahī dænum dunnemu. tavada ibrāhīm, ismāyīl, ishāk, yākūb ādīnṭada, ovungē paramparāvē daruvanṭada, īsā, ayiyūb, yūnus, hārūn, suleyimān ādīnṭada (mē andamaṭama) api vahī dænum dī ættemu. dāvūdṭa sabūr namæti dharmaya apima labā dunnemu
Surah An-Nisa, Verse 163
وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا
(movun men tavat venat) nabivarun bohomayakda (api yavā ættemu). ovungē itihāsayanda mīṭa pera api obaṭa pavasā ættemu. venat nabivarun bohomayakda (api yavā ættemu. ehet) ovungē itihāsayan api obaṭa pævasuvē næta. mūsā (mūsāṭa vahī dænum dīmat) samaga allāh katā karada ættēya
Surah An-Nisa, Verse 164
رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
allāh mata (edās pavarannaṭa) minisunṭa kisima mārgayak notibīma piṇisa mema dūtayingen pasuvada (sækarīyiyā, yahyā væni) dūtayin bohomayak denāva (svargaya magin) śubhāraṁci pavasannan vaśayenda (niraya magin) biya ganvā anaturu an̆gavannan vaśayenda (api yavā ættemu). allāh (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 165
لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا
(nabiyē! movun obava pratikṣēpa kara hærīma nisā kumak nam sidu vannēda?) ohu obaṭa pahaḷa kaḷa (śuddha vū kurānaya vana) meyaṭa allāhma sākṣi darannēya. ohu tama gnānaya maginma eya (oba kerehi) pahaḷa kara ættēya. hærat (meyaṭa) malāyikāvarunda sākṣi darannāha. tavada sākṣi dærīmaṭa allāhma pramāṇavat vannēya
Surah An-Nisa, Verse 166
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
(nabiyē! obava) kavurun pratikṣēpa kara (an ayavada) allāhgē mārgayen vaḷakvā hæriyōda, ovun niyata vaśayenma itāmat ǣt vū durmārgayehima giyaha
Surah An-Nisa, Verse 167
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا
(nabiyē!) kavurun (obava) pratikṣēpa kirīmen anaturuva aparādha karannōda, ovunva allāh kṣamā karannēma næta. hærat venat ṛju mārgayaka ohu ovunva ætuḷu karannēda næta
Surah An-Nisa, Verse 168
إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
nirayē mārgaya hæra. ehima ovun sæmadā ræn̆dī siṭinu æta. meya (mesē kirīma) allāhṭa itāmat lehesiya
Surah An-Nisa, Verse 169
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
minisunē! obagē deviyangē sannidhānayen satyaya samaga (evana lada) ek dūtayeku niyata vaśayenma oba veta pæmiṇa ættēya. ebævin oba (ohuva) viśvāsa karanu. (eya) obaṭama itāmat hon̆daya. oba (ohuva) pratikṣēpa kara dæmuvahot (allāhṭa kisima aḍuvak vannē næta. mandayat) ahashida, bhūmiyehida æti siyalla niyata vaśayenma allāhṭama ayitiya. allāh (siyallanvama) hon̆din danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 170
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
dharmaya himi ayavaḷuni! obagē dharmayehi oba pramāṇaya ikmavā noyanu. tavada allāh gæna ætta misa, (vena kisivak) nopavasanu. niyata vaśayenma maryamgē put īsā masīh allāhgē (ek) dūtayeki. (ohugē puteku nova). hærat ohugē (“kun” namæti) vadanin (ipadunu keneku vaśayenda) siṭinnēya. allāh (tamangē ema) poronduva maryamṭa labā dunnēya. (anit ātmayan men ohuda) ohugē sannidhānayen pæmiṇi ek ātmayaki. ebævin allāhvada, ohugē dūtayāvada oba viśvāsa karanu. (devivarun) “tideneku” yayida nopavasanu. (mesē kīma) athæra damanu. (eya) obaṭama itāmat hon̆daya. mandayat næmadumaṭa yuttā allāh (ekama) ekkeneki. ohu daruvangen ǣtva itāmat pariśuddhavantayeki. ahas hā bhūmiyehi æti siyallada ohuṭa ayat dæyayi! (oba siyallanva) ārakṣā kirīmaṭa allāh (kenekuma) pramāṇavat keneki. (īsā masīh avaśyaya næta)
Surah An-Nisa, Verse 171
لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا
masīhda, śrēṣṭhatvayen piri malāyikāvarunda allāhṭa vahalūn vaśayen siṭīma gæna madipāḍuvak vaśayen gaṇan ganu labannē næta. kavurun garvitava allāhṭa vahalūn vaśayen siṭīma madipāḍuvak vaśayen dakinnōda, ovun siyallanvama (viniścaya dinadī) ohu taman vetama gena ēmaṭa salasvannēya
Surah An-Nisa, Verse 172
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
ebævin kavurun (ættenma) viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovungē phalavipākayan ohu, ovunṭa pūraṇa vaśayen labā dī, tama dayāven nævata (nævatat) ovunṭa væḍi karanu æta. kavurun garvitava (allāhṭa vahalūn vaśayen siṭīma) aḍupāḍuvak vaśayen dakinnōda, ovunva vēdanā gena dena dan̆ḍuvama magin ohu dan̆ḍuvam karannēya. allāhma misa, tamanṭa mituranda, udav karannanda (ehidī) ovun nodakinnāha
Surah An-Nisa, Verse 173
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا
minisunē! obagē deviyan vetin (pramāṇavat) sādhakayan niyata vaśayenma oba veta pæmiṇa æta. pæhædili imahat vū ālōkayama (śuddha vū kurānaya) api obaṭa pahaḷa kara ættemu
Surah An-Nisa, Verse 174
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
ebævin kavurun (ættenma) allāhva viśvāsa kara, ohuva (ohugē mārgaya) tadin allā gannōda, ovunva ohu tamangē ādarayehida, dayāvehida ætuḷu kara harinnēya. tavada (taman veta pæmīṇīmaṭa æti) ṛju mārgayehida ovunva ætuḷu karannēya
Surah An-Nisa, Verse 175
يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
(nabiyē!) dharma nīti rīti (kalālā) gæna ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: kalālā -(enam piyā, sīyā, daruvā, muṇuburā ādī urumakkārayin nomæti dēpaḷa) gæna allāh obaṭa mesē niyōga karannēya: paramparāvē daruvan nomæti miniseku maraṇayaṭa pat vīmen, ohuṭa (ekama piyekugen ena) ek sahōdariyak (pamaṇak) siṭiyahot æyaṭa, ohu athæra damā giya dæyen (dēpaḷin) aḍak lækhennēya. (meyaṭa venasva kāntāvak miya yāmen) æyaṭa daruvan nomætiva tibī, (ekama piyekugen vū ekama eka sahōdarayeku pamaṇak) siṭiyahot æya athæra damā giya siyalla ohuṭa at vannēya. (pirimiyeku nætiva) kāntāvan dedeneku (pamaṇak) siṭiyahot æya athæra damā giya dæyen tunen depaṁguvak mē dedenāṭa ayiti vē. tavada pirimida, gæhænuda (vaśayen kihipa deneku) sahōdarayin vaśayen siṭiyahot (miya giya aya athæra damā giya dæyen) pirimiyāṭa, kāntāvaṭa tikhennāk men paṁgu dekak æta. (enam kāntāvaṭa ek paṁguvakda, pirimiyāṭa paṁgu dekakda lækhennēya). oba mārgaya værada nogos siṭīmaṭa (mēvā) allāh obaṭa (mesē) pæhædiliva vivaraṇaya karannēya. allāh siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nisa, Verse 176