Surah An-Najm - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
وَٱلنَّجۡمِ إِذَا هَوَىٰ
viḻuntu maṟaiyum naṭcattirattiṉ mītu cattiyamāka
Surah An-Najm, Verse 1
مَا ضَلَّ صَاحِبُكُمۡ وَمَا غَوَىٰ
(nam tūtarākiya) uṅkaḷ tōḻar vaḻi tavaṟi viṭavumillai; tavaṟāṉa vaḻiyil cellavumillai
Surah An-Najm, Verse 2
وَمَا يَنطِقُ عَنِ ٱلۡهَوَىٰٓ
avar taṉ viruppappaṭi etaiyum kūṟuvatillai
Surah An-Najm, Verse 3
إِنۡ هُوَ إِلَّا وَحۡيٞ يُوحَىٰ
itu avarukku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭatē tavira (vēṟu) illai
Surah An-Najm, Verse 4
عَلَّمَهُۥ شَدِيدُ ٱلۡقُوَىٰ
(jiprayīl eṉṉum) valuvāṉa āṟṟaluṭaiyavar itai avarukkuk kaṟṟuk koṭukkiṟār
Surah An-Najm, Verse 5
ذُو مِرَّةٖ فَٱسۡتَوَىٰ
avar mikka ātma caktiyuṭaiyavar. Avar (taṉ iyaṟkai rūpattil napi muṉ) tōṉṟiṉār
Surah An-Najm, Verse 6
وَهُوَ بِٱلۡأُفُقِ ٱلۡأَعۡلَىٰ
avar uyarnta (vāṉattiṉ) kaṭaikkōṭiyil iruntār
Surah An-Najm, Verse 7
ثُمَّ دَنَا فَتَدَلَّىٰ
iṉṉum neruṅkiṉār, (avar muṉ) iṟaṅkiṉār
Surah An-Najm, Verse 8
فَكَانَ قَابَ قَوۡسَيۡنِ أَوۡ أَدۡنَىٰ
(cērnta) iru vilkaḷaippōl, allatu ataiviṭa camīpamāka avar neruṅkiṉār
Surah An-Najm, Verse 9
فَأَوۡحَىٰٓ إِلَىٰ عَبۡدِهِۦ مَآ أَوۡحَىٰ
(allāh) avarukku (vahyi mūlam) aṟivittataiyellām avar avaṉuṭaiya (napiyākiya) aṭiyārukku aṟivittār
Surah An-Najm, Verse 10
مَا كَذَبَ ٱلۡفُؤَادُ مَا رَأَىٰٓ
(napiyuṭaiya) uḷḷam, tāṉ kaṇṭataip paṟṟip poy kūṟavillai
Surah An-Najm, Verse 11
أَفَتُمَٰرُونَهُۥ عَلَىٰ مَا يَرَىٰ
Avar kaṇṭataip paṟṟi nīṅkaḷ (cantēkittu) avaruṭaṉ tarkkikkiṟīrkaḷā
Surah An-Najm, Verse 12
وَلَقَدۡ رَءَاهُ نَزۡلَةً أُخۡرَىٰ
niccayamāka avar, maṟṟoru muṟaiyum (taṉṉiṭattil jiprayīlākiya) avar iṟaṅkak kaṇṭirukkiṟār
Surah An-Najm, Verse 13
عِندَ سِدۡرَةِ ٱلۡمُنتَهَىٰ
‘‘sitrattul muṉtahā' eṉṉum (ilantai) marattiṉ camīpattil
Surah An-Najm, Verse 14
عِندَهَا جَنَّةُ ٱلۡمَأۡوَىٰٓ
ataṉ camīpattiltāṉ (nallaṭiyārkaḷ) taṅkum corkkam irukkiṟatu
Surah An-Najm, Verse 15
إِذۡ يَغۡشَى ٱلسِّدۡرَةَ مَا يَغۡشَىٰ
anta marattai mūṭiyiruntavai atai muṟṟilum mūṭikkoṇṭaṉa
Surah An-Najm, Verse 16
مَا زَاغَ ٱلۡبَصَرُ وَمَا طَغَىٰ
(atiliruntu avaruṭaiya) pārvai vilakavum illai; kaṭakkavum illai
Surah An-Najm, Verse 17
لَقَدۡ رَأَىٰ مِنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِ ٱلۡكُبۡرَىٰٓ
avar taṉ iṟaivaṉiṉ mikapperiya attāṭcikaḷaiyellām meyyākavē kaṇṭār
Surah An-Najm, Verse 18
أَفَرَءَيۡتُمُ ٱللَّـٰتَ وَٱلۡعُزَّىٰ
(nīṅkaḷ ārātaṉai ceyyum) lāt, ujjā (eṉṉum cilai)kaḷai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā
Surah An-Najm, Verse 19
وَمَنَوٰةَ ٱلثَّالِثَةَ ٱلۡأُخۡرَىٰٓ
maṟṟoru mūṉṟāvatu maṉāt (eṉṉum cilaiyaip) paṟṟiyum nīṅkaḷ cintittīrkaḷā? (Avaṟṟukku ētēṉum ittakaiya cakti uṇṭā)
Surah An-Najm, Verse 20
أَلَكُمُ ٱلذَّكَرُ وَلَهُ ٱلۡأُنثَىٰ
eṉṉē! Uṅkaḷukku āṇ makkaḷ, avaṉukkup peṇ makkaḷā
Surah An-Najm, Verse 21
تِلۡكَ إِذٗا قِسۡمَةٞ ضِيزَىٰٓ
avvāṟāyiṉ, atu mikka aniyāyamāṉa paṅkīṭākum
Surah An-Najm, Verse 22
إِنۡ هِيَ إِلَّآ أَسۡمَآءٞ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَمَا تَهۡوَى ٱلۡأَنفُسُۖ وَلَقَدۡ جَآءَهُم مِّن رَّبِّهِمُ ٱلۡهُدَىٰٓ
ivaiyellām nīṅkaḷum, uṅkaḷ mūtātaikaḷum vaittuk koṇṭa veṟum peyarkaḷē tavira (avai vaṇaṅkat takutiyāṉavai) illai. A(vai vaṇaṅkat takutiyāṉavai eṉpa)taṟkāka allāh uṅkaḷukku enta ātārattaiyum (muntiya vētaṅkaḷilum) iṟakkivaikkavillai. Avarkaḷ (taṅkaḷ) maṉa iccaikaḷaiyum vīṇ cantēkattaiyum tavira, (iṟai vētattai piṉpaṟṟuvatu) illai. Niccayamāka avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu avarkaḷukku nērāṉa vaḻi (inta kur'āṉ) vantē irukkiṟatu. (Eṉiṉum, atai avarkaḷ piṉpaṟṟuvatillai)
Surah An-Najm, Verse 23
أَمۡ لِلۡإِنسَٰنِ مَا تَمَنَّىٰ
maṉitaṉ virumpiyatellām avaṉukkuk kiṭaittuviṭumā
Surah An-Najm, Verse 24
فَلِلَّهِ ٱلۡأٓخِرَةُ وَٱلۡأُولَىٰ
(ēṉeṉṟāl) im'maiyum maṟumaiyum allāhvukkuṟiyaṉavē! (Avaṉ virumpiyavarkaḷukkē avaṟṟiṉ pākkiyattai aḷippāṉ)
Surah An-Najm, Verse 25
۞وَكَم مِّن مَّلَكٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ لَا تُغۡنِي شَفَٰعَتُهُمۡ شَيۡـًٔا إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ أَن يَأۡذَنَ ٱللَّهُ لِمَن يَشَآءُ وَيَرۡضَىٰٓ
Vāṉattil ettaṉaiyō vāṉavarkaḷ irukkiṉṟaṉar. (Evarukkākavum)avarkaḷ parintu pēcuvatu oru payaṉum aḷikkātu. Āyiṉum, allāh virumpi, evaraip paṟṟit tiruptiyaṭaintu (avarukkāka) avaṉ aṉumati koṭukkiṟāṉō avarukkē tavira (maṟṟavarukku payaṉaḷikkātu)
Surah An-Najm, Verse 26
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ لَيُسَمُّونَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ تَسۡمِيَةَ ٱلۡأُنثَىٰ
niccayamāka evarkaḷ maṟumaiyai nampikkai koḷḷavillaiyō, avarkaḷ vāṉavarkaḷukkup peṇkaḷiṉ peyarkaḷai cūṭṭukiṉṟaṉar
Surah An-Najm, Verse 27
وَمَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍۖ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّۖ وَإِنَّ ٱلظَّنَّ لَا يُغۡنِي مِنَ ٱلۡحَقِّ شَيۡـٔٗا
itaip paṟṟi avarkaḷukku oru ñāṉamum kiṭaiyātu. (Ātāramaṟṟa) vīṇ cantēkattait tavira (vēṟu etaiyum) avarkaḷ piṉpaṟṟuvatillai. Vīṇ cantēkam etaiyum uṟutippaṭuttātu
Surah An-Najm, Verse 28
فَأَعۡرِضۡ عَن مَّن تَوَلَّىٰ عَن ذِكۡرِنَا وَلَمۡ يُرِدۡ إِلَّا ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا
(napiyē!) Evaṉ eṉṉait tiyāṉikkātu vilaki, ivvulaka vāḻkkaiyait tavira, (maṟumaiyai) virumpātirukkiṟāṉō, avaṉai nīr puṟakkaṇittu viṭuvīrāka
Surah An-Najm, Verse 29
ذَٰلِكَ مَبۡلَغُهُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِمَنِ ٱهۡتَدَىٰ
ivarkaḷuṭaiya kalvi ñāṉam ivvaḷavu tūramtāṉ celkiṟatu (itaṟku mēl celvatillai.) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ, taṉ vaḻiyiliruntu tavaṟiyavaṉ yāreṉpataiyum naṉkaṟivāṉ. Nērāṉa vaḻiyil celpavaṉ yāreṉpataiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah An-Najm, Verse 30
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ أَسَـٰٓـُٔواْ بِمَا عَمِلُواْ وَيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ بِٱلۡحُسۡنَى
vāṉaṅkaḷiluḷḷavai, pūmiyiluḷḷavai aṉaittum allāhvukku uriyaṉavē. Ākavē, tīmai ceytavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya (tīya) ceyalukkut takkavāṟu (tīmaiyaik) kūliyākak koṭukkiṟāṉ. Naṉmai ceytavarkaḷukku naṉmaiyaik kūliyākak koṭukkiṟāṉ
Surah An-Najm, Verse 31
ٱلَّذِينَ يَجۡتَنِبُونَ كَبَـٰٓئِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡفَوَٰحِشَ إِلَّا ٱللَّمَمَۚ إِنَّ رَبَّكَ وَٰسِعُ ٱلۡمَغۡفِرَةِۚ هُوَ أَعۡلَمُ بِكُمۡ إِذۡ أَنشَأَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ وَإِذۡ أَنتُمۡ أَجِنَّةٞ فِي بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡۖ فَلَا تُزَكُّوٓاْ أَنفُسَكُمۡۖ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَنِ ٱتَّقَىٰٓ
(Naṉmai ceyyum) avarkaḷ (ētum tavaṟāka ēṟpaṭṭuviṭum) aṟpamāṉa pāvaṅkaḷait tavira, maṟṟa perumpāvaṅkaḷiliruntum, māṉakkēṭāṉa viṣayaṅkaḷiliruntum vilakiyiruppārkaḷ. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ maṉṉippatil mikka tārāḷamāṉavaṉ. Uṅkaḷaip pūmiyiliruntu uṟpatti ceyta camayattil (uṅkaḷ taṉmaiyai) avaṉ naṉkaṟivāṉ. Nīṅkaḷ uṅkaḷ tāyiṉ vayiṟṟil karppappiṇṭamāyirunta camayattilum uṅkaḷai avaṉ naṉkaṟivāṉ. Ākavē, ‘‘tūymaiyāṉavarkaḷ' eṉa uṅkaḷai nīṅkaḷē taṟpukaḻcci ceytukoḷḷātīrkaḷ. Uṅkaḷil allāhvai añcik koḷpavarkaḷ yāreṉpatai avaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah An-Najm, Verse 32
أَفَرَءَيۡتَ ٱلَّذِي تَوَلَّىٰ
(napiyē!) Um'mai viṭṭum vilakiyavaṉai nīr kavaṉittīrā
Surah An-Najm, Verse 33
وَأَعۡطَىٰ قَلِيلٗا وَأَكۡدَىٰٓ
avaṉ oru coṟpattai tarmam koṭuttuviṭṭu, koṭuppataiyē (muṟṟilum) niṟuttik koṇṭāṉ
Surah An-Najm, Verse 34
أَعِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلۡغَيۡبِ فَهُوَ يَرَىٰٓ
avaṉiṭattil maṟaivāṉa viṣayattiṉ ñāṉamiruntu (taṉ muṭivai atil) avaṉ pārttāṉā
Surah An-Najm, Verse 35
أَمۡ لَمۡ يُنَبَّأۡ بِمَا فِي صُحُفِ مُوسَىٰ
allatu mūsāvuṭaiya vētattiluḷḷavai avaṉukku aṟivikkappaṭavillaiyā
Surah An-Najm, Verse 36
وَإِبۡرَٰهِيمَ ٱلَّذِي وَفَّىٰٓ
(allatu iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikaḷai) muḻumaiyāka niṟaivēṟṟiya iprāhīmuṭaiya viṣayamēṉum (avaṉukkut teriyātā)
Surah An-Najm, Verse 37
أَلَّا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰ
(napiyē!) Aṟintu koḷvīrāka! Oruvaṉiṉ pāvac cumaiyai maṟṟoruvaṉ cumakka māṭṭāṉ
Surah An-Najm, Verse 38
وَأَن لَّيۡسَ لِلۡإِنسَٰنِ إِلَّا مَا سَعَىٰ
‘‘iṉṉum niccayamāka maṉitaṉukku avaṉ ceyta ceyalait tavira vēṟoṉṟum kiṭaikkātu
Surah An-Najm, Verse 39
وَأَنَّ سَعۡيَهُۥ سَوۡفَ يُرَىٰ
niccayamāka (maṉitaṉ ceyta) ceyaltāṉ kavaṉikkappaṭum
Surah An-Najm, Verse 40
ثُمَّ يُجۡزَىٰهُ ٱلۡجَزَآءَ ٱلۡأَوۡفَىٰ
piṉṉar, ceyalukkut takka kūli muḻumaiyākak koṭukkappaṭuvāṉ
Surah An-Najm, Verse 41
وَأَنَّ إِلَىٰ رَبِّكَ ٱلۡمُنتَهَىٰ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉiṭamtāṉ (uṅkaḷ aṉaivariṉ) iṟuti iṭam irukkiṟatu
Surah An-Najm, Verse 42
وَأَنَّهُۥ هُوَ أَضۡحَكَ وَأَبۡكَىٰ
niccayamāka avaṉē cirikka vaikkiṟāṉ; aḻavum vaikkiṟāṉ
Surah An-Najm, Verse 43
وَأَنَّهُۥ هُوَ أَمَاتَ وَأَحۡيَا
niccayamāka avaṉtāṉ maraṇikka vaikkiṟāṉ; (tirumpavum) uyirppikkiṟāṉ
Surah An-Najm, Verse 44
وَأَنَّهُۥ خَلَقَ ٱلزَّوۡجَيۡنِ ٱلذَّكَرَ وَٱلۡأُنثَىٰ
niccayamāka avaṉtāṉ āṇ, peṇ jōṭikaḷākap paṭaikkiṟāṉ
Surah An-Najm, Verse 45
مِن نُّطۡفَةٍ إِذَا تُمۡنَىٰ
(Karppattil) celuttappaṭum oru tuḷi intiriyattaik koṇṭē (uṅkaḷaip paṭaikkiṟāṉ)
Surah An-Najm, Verse 46
وَأَنَّ عَلَيۡهِ ٱلنَّشۡأَةَ ٱلۡأُخۡرَىٰ
niccayamāka (nīṅkaḷ maraṇittap piṉṉar uṅkaḷai) maṟumuṟai uyir koṭuttu eḻuppuvatum avaṉ mītu kaṭamaiyāka irukkiṟatu
Surah An-Najm, Verse 47
وَأَنَّهُۥ هُوَ أَغۡنَىٰ وَأَقۡنَىٰ
poruḷaik koṭuttu (atai nīṅkaḷ) cēkarittuc cīmāṉākumpaṭi ceypavaṉum niccayamāka avaṉtāṉ
Surah An-Najm, Verse 48
وَأَنَّهُۥ هُوَ رَبُّ ٱلشِّعۡرَىٰ
(iṇaivaippavarkaḷē! Nīṅkaḷ vaṇaṅkum) ‘ṣiḥrā' eṉṉum naṭcattirattiṉ iṟaivaṉum niccayamāka avaṉtāṉ
Surah An-Najm, Verse 49
وَأَنَّهُۥٓ أَهۡلَكَ عَادًا ٱلۡأُولَىٰ
(anta naṭcattirattai vaṇaṅkik koṇṭirunta) muntiya ātu eṉṉum makkaḷai aḻittavaṉum niccayamāka avaṉtāṉ
Surah An-Najm, Verse 50
وَثَمُودَاْ فَمَآ أَبۡقَىٰ
samūt eṉṉum makkaḷaiyum (aḻittavaṉ avaṉtāṉ. Avarkaḷil oruvaraiyumē) avaṉ tappaviṭavillai
Surah An-Najm, Verse 51
وَقَوۡمَ نُوحٖ مِّن قَبۡلُۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ هُمۡ أَظۡلَمَ وَأَطۡغَىٰ
ivarkaḷukku muṉṉar irunta nūhuṭaiya makkaḷaiyum (aḻittavaṉ avaṉtāṉ). Niccayamāka ivarkaḷ (aṉaivarum) aniyāyakkārarkaḷākavum, varampu mīṟiyavarkaḷākavum iruntaṉar
Surah An-Najm, Verse 52
وَٱلۡمُؤۡتَفِكَةَ أَهۡوَىٰ
(lūttiṉ makkaḷuṭaiya) kaviḻntupōṉa paṭṭiṇaṅkaḷaip puraṭṭi aṭittavaṉum avaṉtāṉ
Surah An-Najm, Verse 53
فَغَشَّىٰهَا مَا غَشَّىٰ
(avarkaḷ aḻivuṟṟa nērattil) avarkaḷaic cūḻntukoḷḷa vēṇṭiya (vētaṉaiyāṉa)tu muṟṟilum avarkaḷaic cūḻntu koṇṭatu
Surah An-Najm, Verse 54
فَبِأَيِّ ءَالَآءِ رَبِّكَ تَتَمَارَىٰ
ākavē, (maṉitaṉē! Nī) uṉatu iṟaivaṉiṉ koṭaikaḷil etait tāṉ cantēkikkiṟāy
Surah An-Najm, Verse 55
هَٰذَا نَذِيرٞ مِّنَ ٱلنُّذُرِ ٱلۡأُولَىٰٓ
muṉṉar (maṉitarkaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceyta tūtarkaḷaip pōl ivarum oru tūtarē
Surah An-Najm, Verse 56
أَزِفَتِ ٱلۡأٓزِفَةُ
tīviramāka varavēṇṭiya (ulaka muṭivu) kālam neruṅki viṭṭatu
Surah An-Najm, Verse 57
لَيۡسَ لَهَا مِن دُونِ ٱللَّهِ كَاشِفَةٌ
allāhvait tavira vēṟu yārum atait taṭukka muṭiyātu
Surah An-Najm, Verse 58
أَفَمِنۡ هَٰذَا ٱلۡحَدِيثِ تَعۡجَبُونَ
itaip paṟṟi nīṅkaḷ āccariyappaṭukiṟīrkaḷā
Surah An-Najm, Verse 59
وَتَضۡحَكُونَ وَلَا تَبۡكُونَ
(itaip paṟṟi) nīṅkaḷ cirikkiṟīrkaḷē? Aḻa vēṇṭāmā
Surah An-Najm, Verse 60
وَأَنتُمۡ سَٰمِدُونَ
(itaip paṟṟi) nīṅkaḷ kavalaiyaṟṟu irukkiṟīrkaḷē
Surah An-Najm, Verse 61
فَٱسۡجُدُواْۤ لِلَّهِۤ وَٱعۡبُدُواْ۩
ākavē, (avvāṟu irukkāmal) allāhvukkuc ciram paṇintu (avaṉ oruvaṉaiyē) vaṇaṅkuvīrkaḷāka
Surah An-Najm, Verse 62