Surah At-Talaq - Malayalam Translation by Muhammad Karakunnu And Vanidas Elayavoor
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَطَلِّقُوهُنَّ لِعِدَّتِهِنَّ وَأَحۡصُواْ ٱلۡعِدَّةَۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ رَبَّكُمۡۖ لَا تُخۡرِجُوهُنَّ مِنۢ بُيُوتِهِنَّ وَلَا يَخۡرُجۡنَ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ لَا تَدۡرِي لَعَلَّ ٱللَّهَ يُحۡدِثُ بَعۡدَ ذَٰلِكَ أَمۡرٗا
nabiyē, niṅṅaḷ strīkaḷe vivāhamēācanaṁ ceyyukayāṇeṅkil avarkk iddaḥ tuṭaṅṅānuḷḷa avasarattil vivāhamēācanaṁ naṭattuka. idda kālaṁ niṅṅaḷ kr̥tyamāyi kaṇakkākkuka. niṅṅaḷuṭe nāthanāya allāhuve sūkṣikkuka. iddā vēḷayil avare avaruṭe vīṭukaḷilninn puṟantaḷḷarut. avar svayaṁ iṟaṅṅippēāvukayumarut. avar vyaktamāya durvr̥ttiyilērppeṭṭālallāte. allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷāṇiva. allāhuvinṟe paridhikaḷ laṅghikkunnavan tannēāṭu tanneyāṇ akramaṁ ceyyunnat. atinuśēṣaṁ allāhu valla putiya kāryavuṁ ceytēkkāṁ; ninakkat aṟiyilla
Surah At-Talaq, Verse 1
فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ فَارِقُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖ وَأَشۡهِدُواْ ذَوَيۡ عَدۡلٖ مِّنكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَ لِلَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مَخۡرَجٗا
avaruṭe iddā kālāvadhi ettiyāl nalla nilayil avare kūṭe nirttuka. alleṅkil mān'yamāya nilayil avarumāyi vērpiriyuka. niṅṅaḷil nītimānmārāya raṇṭupēre atinu sākṣikaḷākkuka. "sākṣikaḷē, niṅṅaḷ allāhuvin vēṇṭi nērānvidhaṁ sākṣyaṁ vahikkuka.” allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavarkku nalkappeṭunna upadēśamāṇit. allāhuvēāṭ bhakti kāṇikkunnavann allāhu rakṣāmārgameārukkikkeāṭukkuṁ
Surah At-Talaq, Verse 2
وَيَرۡزُقۡهُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَحۡتَسِبُۚ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَهُوَ حَسۡبُهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بَٰلِغُ أَمۡرِهِۦۚ قَدۡ جَعَلَ ٱللَّهُ لِكُلِّ شَيۡءٖ قَدۡرٗا
avan vicārikkātta vidhaṁ avan āhāraṁ nalkuṁ. ellāṁ allāhuvil arppikkunnavan allāhu tanne mati. allāhu avanṟe kāryaṁ niṟavēṟṟuka tanne ceyyuṁ. allāhu ellā kāryaṅṅaḷkkuṁ oru kramaṁ niścayicciṭṭuṇṭ
Surah At-Talaq, Verse 3
وَٱلَّـٰٓـِٔي يَئِسۡنَ مِنَ ٱلۡمَحِيضِ مِن نِّسَآئِكُمۡ إِنِ ٱرۡتَبۡتُمۡ فَعِدَّتُهُنَّ ثَلَٰثَةُ أَشۡهُرٖ وَٱلَّـٰٓـِٔي لَمۡ يَحِضۡنَۚ وَأُوْلَٰتُ ٱلۡأَحۡمَالِ أَجَلُهُنَّ أَن يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مِنۡ أَمۡرِهِۦ يُسۡرٗا
niṅṅaḷuṭe strīkaḷil ārttavaṁ nilaccavaruṭe iddā kāryattil niṅṅaḷkk sanśayamuṇṭeṅkil aṟiyuka: avaruṭe iddākālaṁ mūnnu māsamāṇ. r̥tumatikaḷāyiṭṭillāttavaruṭētuṁ itutanne. garbhiṇikaḷuṭe kālāvadhi avar prasavikkunnatuvareyākunnu. ār allāhuvēāṭ bhaktiyuḷḷavarākunnuvēā avanṟe kāryaṁ allāhu eḷuppamākkuṁ
Surah At-Talaq, Verse 4
ذَٰلِكَ أَمۡرُ ٱللَّهِ أَنزَلَهُۥٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يُكَفِّرۡ عَنۡهُ سَيِّـَٔاتِهِۦ وَيُعۡظِمۡ لَهُۥٓ أَجۡرًا
it niṅṅaḷkkāyi allāhu avatarippicca kalpanayāṇ. allāhuvēāṭ bhakti kāṇikkunnavanṟe pāpaṅṅaḷ allāhu māyiccukaḷayukayuṁ avanṟe pratiphalaṁ avann meccappeṭuttikkeāṭukkukayuṁ ceyyuṁ
Surah At-Talaq, Verse 5
أَسۡكِنُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ سَكَنتُم مِّن وُجۡدِكُمۡ وَلَا تُضَآرُّوهُنَّ لِتُضَيِّقُواْ عَلَيۡهِنَّۚ وَإِن كُنَّ أُوْلَٰتِ حَمۡلٖ فَأَنفِقُواْ عَلَيۡهِنَّ حَتَّىٰ يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ فَإِنۡ أَرۡضَعۡنَ لَكُمۡ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ وَأۡتَمِرُواْ بَيۡنَكُم بِمَعۡرُوفٖۖ وَإِن تَعَاسَرۡتُمۡ فَسَتُرۡضِعُ لَهُۥٓ أُخۡرَىٰ
niṅṅaḷuṭe kaḻivineāttavidhaṁ iddāvēḷayil avare niṅṅaḷ tāmasikkunniṭatt tanne tāmasippikkuka. avarkk iṭukkamuṇṭākkunvidhaṁ niṅṅaḷavare prayāsappeṭuttarut. avar garbhiṇikaḷāṇeṅkil prasavikkunnat vare niṅṅaḷavarkk celavin keāṭukkuka. avar niṅṅaḷkkāyi kuññuṅṅaḷe mulayūṭṭunnuveṅkil avarkk atinuḷḷa pratiphalavuṁ nalkuka. akkāryaṁ niṅṅaḷ nalla nilayil an'yēān'yaṁ kūṭiyālēācicc tīrumānikkuka. ennāl niṅṅaḷkkiruvarkkuṁ at prayāsakaramāvukayāṇeṅkil ayāḷkkuvēṇṭi maṟṟeāruvaḷ mulayūṭṭaṭṭe
Surah At-Talaq, Verse 6
لِيُنفِقۡ ذُو سَعَةٖ مِّن سَعَتِهِۦۖ وَمَن قُدِرَ عَلَيۡهِ رِزۡقُهُۥ فَلۡيُنفِقۡ مِمَّآ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُۚ لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا مَآ ءَاتَىٰهَاۚ سَيَجۡعَلُ ٱللَّهُ بَعۡدَ عُسۡرٖ يُسۡرٗا
sampannan tanṟe kaḻivinanusariccu celavu ceyyaṇaṁ. tanṟe upajīvanattin iṭukkamanubhavikkunnavan allāhu avan nalkiyatil ninn celavinu nalkaṭṭe. allāhu āreyuṁ ayāḷkkēkiya kaḻivil kaviññatin nirbandhikkunnilla. prayāsattinu śēṣaṁ allāhu eḷuppaṁ uṇṭākkikkeāṭukkunnu
Surah At-Talaq, Verse 7
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ عَتَتۡ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهَا وَرُسُلِهِۦ فَحَاسَبۡنَٰهَا حِسَابٗا شَدِيدٗا وَعَذَّبۡنَٰهَا عَذَابٗا نُّكۡرٗا
etrayēā nāṭukaḷ, avayuṭe nāthanṟeyuṁ avanṟe dūtanmāruṭeyuṁ kalpanakaḷ nirākaricc dhikkāraṁ pravartticcu. appēāḷ nāṁ avaye karkkaśamāya vicāraṇakku vidhēyamākki. keāṭiya śikṣa nalkukayuṁ ceytu
Surah At-Talaq, Verse 8
فَذَاقَتۡ وَبَالَ أَمۡرِهَا وَكَانَ عَٰقِبَةُ أَمۡرِهَا خُسۡرًا
aṅṅane ava ā ceytikaḷuṭe keṭutikaḷanubhaviccu. keāṭiya naṣṭamāyirunnu atinṟe antyaṁ
Surah At-Talaq, Verse 9
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ قَدۡ أَنزَلَ ٱللَّهُ إِلَيۡكُمۡ ذِكۡرٗا
allāhu avarkk kaṭhina śikṣa orukkivecciṭṭuṇṭ. atināl satyaviśvāsaṁ svīkaricca bud'dhimānmārē, niṅṅaḷ allāhuvēāṭ bhaktiyuḷḷavarāvuka. niścayaṁ, allāhu niṅṅaḷkkāyi orudbēādhanaṁ nalkiyirikkukayāṇ
Surah At-Talaq, Verse 10
رَّسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ مُبَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَمَن يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ وَيَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ قَدۡ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ لَهُۥ رِزۡقًا
allāhuvinṟe suvyaktamāya sūktaṅṅaḷ ōtikkēḷppikkunna oru dūtane avan niyēāgiccirikkunnu. viśvasikkukayuṁ salkkarmaṁ pravarttikkukayuṁ ceytavare iruḷilninn veḷiccattilēkk nayikkānāṇat. allāhuvil viśvasikkukayuṁ salkkarmaṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceyyunnavane, allāhu tāḻbhāgattūṭe āṟukaḷeāḻukunna svargīyārāmaṅṅaḷil pravēśippikkuṁ. avanatil nityavāsiyāyirikkuṁ. allāhu avan viśiṣṭa vibhavaṅṅaḷāṇ nalkuka
Surah At-Talaq, Verse 11
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖ وَمِنَ ٱلۡأَرۡضِ مِثۡلَهُنَّۖ يَتَنَزَّلُ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنَهُنَّ لِتَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَحَاطَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عِلۡمَۢا
ēḻ ākāśaṅṅaḷe sr̥ṣṭiccavanāṇ allāhu. bhūmiyilninnuṁ atupēāleyuḷḷavaye avan sr̥ṣṭiccu. avaykkiṭayil avanṟe kalpanakaḷiṟaṅṅikkeāṇṭirikkunnu. allāhu ellāṟṟinuṁ kaḻivuṟṟavanāṇennuṁ avanṟe aṟiv sakala saṅgatikaḷeyuṁ cūḻnnunilkkunnuvennuṁ niṅṅaḷ manas'silākkānāṇ ivvidhaṁ viśadīkarikkunnat
Surah At-Talaq, Verse 12