Surah Al-Araf - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
الٓمٓصٓ
alif lām mīm sād (mē sambandhayen sūratul bakarā hevat devana parcchēdayē dækvena vistara kiyavanna)
Surah Al-Araf, Verse 1
كِتَٰبٌ أُنزِلَ إِلَيۡكَ فَلَا يَكُن فِي صَدۡرِكَ حَرَجٞ مِّنۡهُ لِتُنذِرَ بِهِۦ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabivaraya! meya) num̆ba veta pahaḷa karana lada dēva granthayayi.ebævin mema (dahama janayā atara pracāraya kirīma) sambandhayen num̆bē hadavatehi kisin̆du pækilīmak æti noviya yutuya. num̆ba (janayāṭa) anaturu æn̆gavīm karanu piṇisa da dēva viśvāsavantayinṭa upadesak lesa da (meya num̆ba veta pahaḷa karana ladi)
Surah Al-Araf, Verse 2
ٱتَّبِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ وَلَا تَتَّبِعُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۗ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
num̆balāgē paramādhipatigen num̆balā veta pahaḷa karanu læbū dǣ num̆balā anugamanaya karanu. tavada ohu hæra (venat dǣ) bhārakaruvan lesa gena num̆balā anugamanaya nokaranu. svalpa vaśayeni num̆balā upades labanuyē
Surah Al-Araf, Verse 3
وَكَم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا فَجَآءَهَا بَأۡسُنَا بَيَٰتًا أَوۡ هُمۡ قَآئِلُونَ
(pāpiṣṭhayin vāsaya kaḷa) gammāna rāśiyak apa vināśa kara ættemu. apagē dan̆ḍuvama ovun (dharmaya amataka kara) rātriya gata karamin siṭiya dī hō dahaval kālaya gatakaramin siṭiyadī ē veta pæmiṇiyēya
Surah Al-Araf, Verse 4
فَمَا كَانَ دَعۡوَىٰهُمۡ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَآ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
apagē dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇi avasthāvē "api aparādhakaruvan lesa siṭiyemu" yæyi pævasīma misa ovungē (venat) prakāśayak novīya
Surah Al-Araf, Verse 5
فَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلَّذِينَ أُرۡسِلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
kavurun veta (paṇiviḍakaruvan) evanu læbuvē da ē janayāgenda sæbævinma api vimasannemu. emen ma (evanu læbū) paṇiviḍakaruvangen da api vimasannemu
Surah Al-Araf, Verse 6
فَلَنَقُصَّنَّ عَلَيۡهِم بِعِلۡمٖۖ وَمَا كُنَّا غَآئِبِينَ
gnānānvita lesin api ovunaṭa (ovun kaḷa dǣ) vistara karannemu. tavada api (eyin) sæn̆gavūvan novūyemu
Surah Al-Araf, Verse 7
وَٱلۡوَزۡنُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّۚ فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
edina (kriyāvan) taksēru kirīma sæbǣvaki. ebævin kavarekugē tulāvan barin væḍi vūyē da jayagrahakayō ovuhumaya
Surah Al-Araf, Verse 8
وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُم بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَظۡلِمُونَ
tavada kavarekugē tulāvan sæhællu (barin aḍu) vūyē da ovun apagē vadan piḷiban̆da va asādhāraṇa lesa kriyā kaḷa hētuven tamanṭama alābhahāni kara gattō ovuhumaya
Surah Al-Araf, Verse 9
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلۡنَا لَكُمۡ فِيهَا مَعَٰيِشَۗ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
tavada sæbævinma api num̆balāṭa mahapoḷovē pahasukam salasā dunimu. emenma ehi num̆balāṭa jīvanōpāya mārgayan da æti kaḷemu. num̆balā (aturin) kṛtagnavanuyē svalpa deneki
Surah Al-Araf, Verse 10
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَٰكُمۡ ثُمَّ صَوَّرۡنَٰكُمۡ ثُمَّ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ لَمۡ يَكُن مِّنَ ٱلسَّـٰجِدِينَ
tavada sæbævinma api num̆balā va mavā pasu va num̆balā va hæḍa gænvūyemu. pasuva num̆balā sujūd (sirasa bima tabā ācāra) karanu yæyi malakvarunṭa pævasuvemu. eviṭa iblīs hæra ovuhu sujūd kaḷōya. ohu sirasa namannan aturin novīya
Surah Al-Araf, Verse 11
قَالَ مَا مَنَعَكَ أَلَّا تَسۡجُدَ إِذۡ أَمَرۡتُكَۖ قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
mā num̆baṭa niyōga kaḷa avasthāvehi num̆ba sirasa nonæmīmaṭa num̆ba va væḷæk vūyē kumak da? yæyi (allāh) pævasuvēya. (eviṭa) mama ohuṭa vaḍā śrēṣṭhaya. num̆ba mā mavā ættē ginneni. num̆ba ohu mavā ættē mæṭiyeni yæyi ohu pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 12
قَالَ فَٱهۡبِطۡ مِنۡهَا فَمَا يَكُونُ لَكَ أَن تَتَكَبَّرَ فِيهَا فَٱخۡرُجۡ إِنَّكَ مِنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
esē nam num̆ba meyin pahaḷaṭa basinu. mehi uḍan̆gukam pǣma num̆baṭa sudusu novē. ebævin num̆ba piṭa va yanu. niyata vaśayenma num̆ba pahat aya aturini yæyi ohu (allāh) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 13
قَالَ أَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
ovun (maḷavungen) nægiṭuvanu labana dina dakvā maṭa num̆ba avakāśaya denu yæyi ohu (ṣeyitān) kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 14
قَالَ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
niyata vaśayen num̆ba avakāśaya denu læbūvan aturini yæyi ohu (allāh) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 15
قَالَ فَبِمَآ أَغۡوَيۡتَنِي لَأَقۡعُدَنَّ لَهُمۡ صِرَٰطَكَ ٱلۡمُسۡتَقِيمَ
num̆ba mā noman̆ga yævū bævin nisækavama mamada mema janayā num̆bē ṛju mārgayehi yāma væḷækvīma san̆dahā (ē) mohota enaturu balā siṭimi yæyi (ṣayitān) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 16
ثُمَّ لَأٓتِيَنَّهُم مِّنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ وَعَنۡ أَيۡمَٰنِهِمۡ وَعَن شَمَآئِلِهِمۡۖ وَلَا تَجِدُ أَكۡثَرَهُمۡ شَٰكِرِينَ
pasu va mama ovungē idiri pasin da ovungē pasupasin da ovungē dakuṇu pasin da ovungē vam pasinda ovun veta pæmiṇemi. tavada ovungen bahutarayak denā kṛtavēdīn lesa num̆ba nodakinu æta
Surah Al-Araf, Verse 17
قَالَ ٱخۡرُجۡ مِنۡهَا مَذۡءُومٗا مَّدۡحُورٗاۖ لَّمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكُمۡ أَجۡمَعِينَ
mehi siṭa num̆ba avamānayaṭa lakvūvaku sē hā palavā harinu læbūvaku sē piṭa va yanu. ovun aturin kavareku num̆ba va anugamanaya kaḷē da sæbævinma num̆balā siyallangenma niraya puravannemi yæyi ohu (allāh) pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 18
وَيَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ فَكُلَا مِنۡ حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavada ahō ādam ! oba hā obē biriya svargayē vāsaya karanu. oba depaḷa kæmati ayurin anubhava karanu. namut mema gasaṭa ḷaṁ novanu. eviṭa num̆balā dedenā aparādhakaruvan aturin vannehuya
Surah Al-Araf, Verse 19
فَوَسۡوَسَ لَهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ لِيُبۡدِيَ لَهُمَا مَا وُۥرِيَ عَنۡهُمَا مِن سَوۡءَٰتِهِمَا وَقَالَ مَا نَهَىٰكُمَا رَبُّكُمَا عَنۡ هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةِ إِلَّآ أَن تَكُونَا مَلَكَيۡنِ أَوۡ تَكُونَا مِنَ ٱلۡخَٰلِدِينَ
ovun dedenāṭa anyōnaya vaśayen san̆gavanu læbū ovun dedenāgē rahasya pedesin āvaraṇaya karanu læbū dǣ ovun dedenāgen heḷi kirīmaṭa ṣeyitān ovun dedenāṭa kukusa æti kaḷēya. tavada num̆balā dedenā malakvarun dedeneku vīmaṭa hō num̆balā dedenā sadātanikayin aturin vīmaṭa hō misa num̆balā dedenāgē paramādhipati num̆balā dedenā va mema gasin væḷækvūyē nætæyi ohu pavasā siṭiyēya
Surah Al-Araf, Verse 20
وَقَاسَمَهُمَآ إِنِّي لَكُمَا لَمِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
sæbævinma mama (mē gæna) num̆balā dedenāṭa upades dennan aturin vīmi yæyi ovun dedenāṭa ohu divurā pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 21
فَدَلَّىٰهُمَا بِغُرُورٖۚ فَلَمَّا ذَاقَا ٱلشَّجَرَةَ بَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَنَادَىٰهُمَا رَبُّهُمَآ أَلَمۡ أَنۡهَكُمَا عَن تِلۡكُمَا ٱلشَّجَرَةِ وَأَقُل لَّكُمَآ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمَا عَدُوّٞ مُّبِينٞ
rævaṭīmen ovun dedenā va ohu pahat kaḷēya. pasu va ovun dedenā ema gasin rasa vinda kalhi ovun dedenāgē rahasya pedes ovun dedenāṭa heḷi viya. svarga uyanē koḷayakin ovun dedenā mata vasā gænīmaṭa ovun dedenā tæt kaḷōya. tavada mema gasin mā num̆balā dedenā novæḷækvūyem da, tavada sæbævinma ṣeyitān num̆balā dedenāṭa prakaṭa saturā yæyi mama num̆balā dedenāṭa nokīvem dæyi pavasā ovun dedenāgē paramādhipati (allāh) ovun dedenā va æmatīya
Surah Al-Araf, Verse 22
قَالَا رَبَّنَا ظَلَمۡنَآ أَنفُسَنَا وَإِن لَّمۡ تَغۡفِرۡ لَنَا وَتَرۡحَمۡنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
apagē paramādhipatiyāṇani ! api apaṭama aparādha kara gattemu. tavada num̆ba apaṭa samāva nodunnē nam emenma num̆ba apaṭa karuṇā nokaḷē nam sæbævinma api pāḍu vin̆dinnan aturin vannemu yæyi ovun dedenā pavasā siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 23
قَالَ ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
num̆balā pahaḷaṭa basinu. num̆balāgen ætæmeku ætæmekuṭa saturuya. tavada num̆balāṭa niyamita kālayak dakvā mahapoḷovē vāsasthānaya da bhukti vin̆dīma da æta yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 24
قَالَ فِيهَا تَحۡيَوۡنَ وَفِيهَا تَمُوتُونَ وَمِنۡهَا تُخۡرَجُونَ
ehi num̆balā jīvat vanu æta. tavada ehidī ma num̆balā maraṇayaṭa pat vanu æta. tavada eyinma num̆balā bæhæra karanu labanu æta yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 25
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ قَدۡ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمۡ لِبَاسٗا يُوَٰرِي سَوۡءَٰتِكُمۡ وَرِيشٗاۖ وَلِبَاسُ ٱلتَّقۡوَىٰ ذَٰلِكَ خَيۡرٞۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
ādamgē daruvani ! num̆balāgē rahasya pedes āvaraṇaya karanu labana saha alaṁkārayada labā dena vastra sæbævinma api num̆balā veta labā dunnemu. enamut dēva bæti (takvā) vastraya eyamayi śrēṣṭha vanuyē. eya allāhgē saṁgnāvan aturini. (memagin) janayā tuḷa yahapat situvili janita viya hækiya
Surah Al-Araf, Verse 26
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ لَا يَفۡتِنَنَّكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ كَمَآ أَخۡرَجَ أَبَوَيۡكُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ يَنزِعُ عَنۡهُمَا لِبَاسَهُمَا لِيُرِيَهُمَا سَوۡءَٰتِهِمَآۚ إِنَّهُۥ يَرَىٰكُمۡ هُوَ وَقَبِيلُهُۥ مِنۡ حَيۡثُ لَا تَرَوۡنَهُمۡۗ إِنَّا جَعَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ
ādamgē daruvani, num̆balāgē demāpiyan svarga uyanin ohu bæhæra kaḷāk men ṣeyitān num̆balā va vyākūlatvayaṭa pat nokaḷa yutuya. ovun dedenāṭa ovun dedenāgē rahasya pedes penvīma piṇisa ovun dedenāgē vastra ovun dedenāgen ohu galavā dæmīya. niyata vaśayenma num̆balā ovun va nodakina ayurin ohu hā ohugē gōtrikayin num̆balā va dakiyi. (satyaya) viśvāsa nokarannanhaṭa hita mituran lesa niyata vaśayenma api ṣeyitānun va pat kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 27
وَإِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةٗ قَالُواْ وَجَدۡنَا عَلَيۡهَآ ءَابَآءَنَا وَٱللَّهُ أَمَرَنَا بِهَاۗ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
ovun yam aśikṣita deyak kaḷa viṭa ‘apagē mutunmittan mē mata siṭinu api duṭuvemu. tavada allāh apaṭa meya aṇa kara æta’ yæyi pævasuvōya. (nabivaraya) niyata vaśayenma allāh aśikṣita dǣ piḷiban̆da va aṇa nokarayi. num̆balā nodannā dǣ allāh mata (gotā) pavasannehu da
Surah Al-Araf, Verse 28
قُلۡ أَمَرَ رَبِّي بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَقِيمُواْ وُجُوهَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۚ كَمَا بَدَأَكُمۡ تَعُودُونَ
māgē paramādhipati yuktiya aṇa kara ætæyi (nabivaraya !) num̆ba pavasanu. sirasa namana sǣma sthānayakama num̆balāgē muhuṇu sthāpita karanu. tavada num̆balā ohuṭa pamaṇak dahama puda koṭa avaṁkayin lesin ohugen ayæda siṭinu. num̆balā va ohu ārambha kaḷāk men num̆balā nævata (ohu vetama) hærī yanu æta
Surah Al-Araf, Verse 29
فَرِيقًا هَدَىٰ وَفَرِيقًا حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلضَّلَٰلَةُۚ إِنَّهُمُ ٱتَّخَذُواْ ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُم مُّهۡتَدُونَ
pirisakaṭa ohu man̆ga penvīya. tavat pirisakaṭa ovun kerehi muḷāva niyama viya. niyata vaśayenma ovuhu allāhgen tora va ṣeyitānun va hita mituran lesa gattōya. tavada sæbævinma taman yahaman̆ga læbūvan yæyi ovuhu sitati
Surah Al-Araf, Verse 30
۞يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ خُذُواْ زِينَتَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
ādamgē daruvani, (salātaya san̆dahā) sirasa namana sǣma sthānayakama num̆balāgē alaṁkāratvaya ganu. tavada num̆balā anubhava karanu. pānaya karanu. namut num̆balā nāsti nokaranu. niyata vaśayenma ohu nāstikārayin va priya nokarayi
Surah Al-Araf, Verse 31
قُلۡ مَنۡ حَرَّمَ زِينَةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَ لِعِبَادِهِۦ وَٱلطَّيِّبَٰتِ مِنَ ٱلرِّزۡقِۚ قُلۡ هِيَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا خَالِصَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
tama gættanhaṭa pradhānaya kaḷa allāhgē alaṁkāraya hā pōṣaṇayangen vū yahapat dǣ tahanam kara gannā kavareku dæyi (nabivaraya !) num̆ba pavasanu. meya melova jīvitayē da, viśēṣayen maḷavun keren nægiṭuvanu labana dinayē dī da viśvāsa kaḷavunaṭa satu vūvaki. dænuma æti pirisaṭa mema saṁgnāvan api pæhædili karanuyē elesaya
Surah Al-Araf, Verse 32
قُلۡ إِنَّمَا حَرَّمَ رَبِّيَ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَ وَٱلۡإِثۡمَ وَٱلۡبَغۡيَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَأَن تُشۡرِكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
māgē paramādhipati tahanam kara ættē aśikṣita dǣ da eyin eḷipiṭa vana dǣ da rahasigatava vana dǣ da, pāpaya da, yuktiyakin tora va sīmāva ikmavīma da, kavara deyak piḷiban̆da va allāh kisidu sādhakayak pahaḷa nokaḷēda evænnakin ohuṭa num̆balā ādēśa tæbīma da, num̆balā nodannā dǣ allāh mata (gotā) pævasīma da vē" yæyi (nabivaraya !) num̆ba pavasanu
Surah Al-Araf, Verse 33
وَلِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٞۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَأۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
sǣma samūhayakaṭama niścita kālayak æta. ovungē niścita kālaya pæmiṇi viṭa ovun mohotak hō pramāda novanu æta. emenma ovun peraṭu va yannē da næta
Surah Al-Araf, Verse 34
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ إِمَّا يَأۡتِيَنَّكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي فَمَنِ ٱتَّقَىٰ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
ādamgē daruvani! māgē vadan num̆balā veta pavasana num̆balā aturin vū dūtavaru num̆balā veta pæmiṇiyē nam eviṭa kavareku dēva biya hæn̆gīmen kaṭayutu koṭa taman va hæḍagasvā gattē da eviṭa ovun kerehi kisidu biyak nomæta. tavada ovuhu dukaṭa pat noveti
Surah Al-Araf, Verse 35
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
tavada, kavareku apagē vadan boru koṭa ē piḷiban̆da (viśvāsa kirīma gæna) uḍan̆gu kama penvannēda ovuhu nirā ginnē sagayōya. ovuhu ehi sadātanikayō veti
Surah Al-Araf, Verse 36
فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يَنَالُهُمۡ نَصِيبُهُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا يَتَوَفَّوۡنَهُمۡ قَالُوٓاْ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ
eheyin allāh mata boru gotā pavasannāṭa vaḍā hō ohugē vadan boru kaḷa ayaṭa vaḍā mahā aparādhakaru kavareku da? ovunaṭa niyama karana lada ovungē ( laukika vastūn væni) koṭasa ovunaṭa himi vanu æta. avasānayē apagē dūtavaru ovun atpat kara gænīma san̆dahā pæmiṇi viṭa ‘allāhgen tora va num̆balā ayædimin siṭi dǣ kohēdæyi vimasati. (eviṭa) ovuhu ovun apen muḷā vī ætæyi pavasati. tavada taman dēva pratikṣēpakayin va siṭī bavaṭa ovuhu ovunṭama (erehiva) sākṣi darati
Surah Al-Araf, Verse 37
قَالَ ٱدۡخُلُواْ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ فِي ٱلنَّارِۖ كُلَّمَا دَخَلَتۡ أُمَّةٞ لَّعَنَتۡ أُخۡتَهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا ٱدَّارَكُواْ فِيهَا جَمِيعٗا قَالَتۡ أُخۡرَىٰهُمۡ لِأُولَىٰهُمۡ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ أَضَلُّونَا فَـَٔاتِهِمۡ عَذَابٗا ضِعۡفٗا مِّنَ ٱلنَّارِۖ قَالَ لِكُلّٖ ضِعۡفٞ وَلَٰكِن لَّا تَعۡلَمُونَ
jin vargayā hā minis vargayā aturin num̆balāṭa pera ikut vī gos nirayē vesena samūhayan tuḷaṭa num̆balā da pivisenu yæyi ohu pavasayi. sǣma samūhayakma pivisena viṭa ovuhu tama sahōdara samūhayāṭa śāpa karati. ekin pasu eka ovun siyallama ehi ḷan̆gā vū viṭa ovungen pasu aya ovungen mul ayaṭa erehi va apagē paramādhipatiyāṇani ! apa va noman̆ga hæriyē movuhuya. ebævin ovunaṭa nirā ginnē deguṇayaka dan̆ḍuvamak pirinamanu mænavi yæyi pavasati. sǣma kenekuṭama deguṇaya(ka dan̆ḍuvama)k æta. enamut num̆balā eya nodannehuya yæyi ohu pavasayi
Surah Al-Araf, Verse 38
وَقَالَتۡ أُولَىٰهُمۡ لِأُخۡرَىٰهُمۡ فَمَا كَانَ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلٖ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
emenma ‘apaṭa vaḍā kisidu mahimayak num̆balāṭa novīya. ebævin num̆balā da num̆balā upayamin siṭi dǣ hētuven mema dan̆ḍuvama bhukti vin̆dinu’ yæyi ovungen mul aya da ovungen pasu aya desa balā pavasati
Surah Al-Araf, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَا لَا تُفَتَّحُ لَهُمۡ أَبۡوَٰبُ ٱلسَّمَآءِ وَلَا يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ حَتَّىٰ يَلِجَ ٱلۡجَمَلُ فِي سَمِّ ٱلۡخِيَاطِۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُجۡرِمِينَ
sæbævinma apagē vadan boru koṭa eya (piḷigænīmaṭa) un̆ḍan̆guvūvan vana ovunaṭa ahashi doraṭu vivṛta karanu nolæbē. oṭuvā in̆di kaṭu sin̆dura tuḷaṭa pivisena tek ovuhu svargayaṭa nopiviseti. melesaya api væradikaruvanṭa prativipāka pirinamanuyē
Surah Al-Araf, Verse 40
لَهُم مِّن جَهَنَّمَ مِهَادٞ وَمِن فَوۡقِهِمۡ غَوَاشٖۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ovunaṭa nirayen vū palasak æta. emenma ovunaṭa ihaḷin porōṇayak da æta. tavada elesaya api aparādhakaruvanṭa prativipāka pirinamanuyē
Surah Al-Araf, Verse 41
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
tavada ( apagē śuddha vū vadan) viśvāsa koṭa yahakam kaḷavun vanāhi ovungē śakti pramāṇayaṭa anuva vagakīm pæværuvemu. ovuhumaya svarga væsiyō. ovuhu ehi sadātanikayō veti
Surah Al-Araf, Verse 42
وَنَزَعۡنَا مَا فِي صُدُورِهِم مِّنۡ غِلّٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي هَدَىٰنَا لِهَٰذَا وَمَا كُنَّا لِنَهۡتَدِيَ لَوۡلَآ أَنۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُۖ لَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّۖ وَنُودُوٓاْ أَن تِلۡكُمُ ٱلۡجَنَّةُ أُورِثۡتُمُوهَا بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(melova dī) ovungē hadavat tuḷa tibū krōdhaya væni dǣ api ivat kaḷemu. ovunaṭa pahaḷin gaṁgā galā basiti. tavada "mē san̆dahā apaṭa man̆ga penvū allāhṭama siyalu praśaṁsā. allāh apaṭa (yaha) man̆ga nopenvūyē nam apa yaha man̆ga labannan novemu. apagē paramādhipatigē dūtavaru satyayama gena āha" yæyi ovun pavasanu æta. emenma "num̆balā karamin siṭī dǣ hētuven num̆balāṭa uruma karanu læbū svargaya meya vē" yæyi ovun ærayum karanu labati
Surah Al-Araf, Verse 43
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ أَن قَدۡ وَجَدۡنَا مَا وَعَدَنَا رَبُّنَا حَقّٗا فَهَلۡ وَجَدتُّم مَّا وَعَدَ رَبُّكُمۡ حَقّٗاۖ قَالُواْ نَعَمۡۚ فَأَذَّنَ مُؤَذِّنُۢ بَيۡنَهُمۡ أَن لَّعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
apagē paramādhipati apahaṭa pratignā dun dǣ sæbǣ lesinma api labā ættemu. num̆balāgē paramādhipati num̆balāṭa pratignā dun dǣ num̆balā sæbǣ lesinma labā ættē dæyi svargavāsīhu nirāvāsīn amatā asati. esēya yæyi ovuhu pavasanu æta. eviṭa aparādhakaruvan kerehi allāhgē śāpaya ætæyi ovun atarin vū nivēdakayeku (ovunaṭa) nivēdanaya karayi
Surah Al-Araf, Verse 44
ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ كَٰفِرُونَ
ovuhu vanāhi allāhgē mārgayen vaḷakvannō veti. tavada ovuhu ehi aḍupāḍu soyati. emenma matu lova pratikṣēpa karannō ovuhumaya
Surah Al-Araf, Verse 45
وَبَيۡنَهُمَا حِجَابٞۚ وَعَلَى ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٞ يَعۡرِفُونَ كُلَّۢا بِسِيمَىٰهُمۡۚ وَنَادَوۡاْ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَن سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۚ لَمۡ يَدۡخُلُوهَا وَهُمۡ يَطۡمَعُونَ
tavada ovun depirisa atara āvaraṇayak pavatī. us sthānaya mata ætæm pudgalayō veti. sǣma kenekuvama ovungē salakuṇu valin ovun han̆dunā ganu æta. pasu va ovuhu svarga vāsīn amatā num̆balāṭa śāntiya atvēvā ! yæyi pavasati. ovun āśā karamin siṭiya da ovuhu ehi (tavada) ætuḷu novūha
Surah Al-Araf, Verse 46
۞وَإِذَا صُرِفَتۡ أَبۡصَٰرُهُمۡ تِلۡقَآءَ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ قَالُواْ رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ovungē bælma nirā væsiyan desaṭa yomu karanu labana viṭa ‘aparādhakārī janayā saman̆ga apa va pat nokaranu mænava’ yi ovuhu pavasanu æta
Surah Al-Araf, Verse 47
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٗا يَعۡرِفُونَهُم بِسِيمَىٰهُمۡ قَالُواْ مَآ أَغۡنَىٰ عَنكُمۡ جَمۡعُكُمۡ وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ
(svargaya hā niraya atara vū) us sthānaya mata vū væsiyan ætæm pudgalayin amatati. ovungē salakuṇu valin ovun va ovuhu han̆dunā ganiti. num̆balāgē samūhaya hā num̆balā viśiṣṭa yæyi sitū upāṁga (ada) num̆balāṭa kisin̆du prayōjanayak labā nodē yæyi ovuhu pavasati
Surah Al-Araf, Verse 48
أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمۡتُمۡ لَا يَنَالُهُمُ ٱللَّهُ بِرَحۡمَةٍۚ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَنتُمۡ تَحۡزَنُونَ
allāh ovunaṭa dayāva labā nodenu æta yæyi num̆balā divurā pævasū aya movuhu da (yæyi svarga vāsīhu dēva pratikṣēpakayingen vimasati.) num̆balā svargayaṭa pivisenu, num̆balāṭa kisidu biyak nomæta tavada num̆balā dukaṭa pat vannē da næta ( yæyi pavasanu læbē)
Surah Al-Araf, Verse 49
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَنۡ أَفِيضُواْ عَلَيۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ أَوۡ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُۚ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَهُمَا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
nirā væsiyō svarga vāsīn amatā apa mata jalayen hō allāh num̆balāṭa pōṣaṇaya kaḷa dæyin hō vak karannæyi pavasati. dēva pratikṣēpakayin veta ē dekama sæbævinma allāh tahanam kara ætæyi ovuhu pavasanu æta
Surah Al-Araf, Verse 50
ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَهۡوٗا وَلَعِبٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰهُمۡ كَمَا نَسُواْ لِقَآءَ يَوۡمِهِمۡ هَٰذَا وَمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
ovun vanāhi ovungē dahama ovun vihiḷuvak lesa hā sellamak lesa gat aya veti. tavada melova jīvitaya ovun va muḷā kaḷēya. ebævin ovun ovungē mema hamuvīma amataka kara damā apagē vadan ovun pratikṣēpa karamin siṭiyāk men ada dina api da ovun amataka kara damannemu
Surah Al-Araf, Verse 51
وَلَقَدۡ جِئۡنَٰهُم بِكِتَٰبٖ فَصَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ عِلۡمٍ هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
ovun veta dēva granthaya genævit dunnemu. eya api dænuma mata padanam karamin viśvāsa karana janayāṭa man̆ga penvīmak hā dayāvak lesa pæhædili kara ættemu
Surah Al-Araf, Verse 52
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا تَأۡوِيلَهُۥۚ يَوۡمَ يَأۡتِي تَأۡوِيلُهُۥ يَقُولُ ٱلَّذِينَ نَسُوهُ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّ فَهَل لَّنَا مِن شُفَعَآءَ فَيَشۡفَعُواْ لَنَآ أَوۡ نُرَدُّ فَنَعۡمَلَ غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ قَدۡ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
movuhu ( dēva dharmayehi anaturu agavā tibū) ehi avasānaya misa venat kisivak ovuhu balāporottu vannehu da? ehi avasānaya pæmiṇena dina mīṭa pera eya udāsīna kaḷavun ‘sæbævinma apagē paramādhipatiyāṇangē dūtavaru apa veta pæmiṇiyēmaya. apa venuven mædihatvannan aturin kisivaku siṭinavā da? esē nam ovuhu apa venuven mædihat vanu æta. nætahot api nævata haravā yavanu labannemu da? eviṭa api karamin siṭi dǣ novana (yahapat kriyāvan) kaḷa hæki vannē yæyi pavasati. sæbævinma ovun ovunṭama alābhahāni sidu kara gattōya. ovun gotamin siṭi dǣ ovun va muḷā kaḷēya
Surah Al-Araf, Verse 53
إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَ يَطۡلُبُهُۥ حَثِيثٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ وَٱلنُّجُومَ مُسَخَّرَٰتِۭ بِأَمۡرِهِۦٓۗ أَلَا لَهُ ٱلۡخَلۡقُ وَٱلۡأَمۡرُۗ تَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
niyata vaśayenma ahas hā mahapoḷova dina sayakin mævvē num̆balāgē paramādhipati vana allāhya. pasuva ( tama tatvayaṭa yōgya paridi) ohu arṣaya mata vūyēya. ohu rātriyen dahavala āvaraṇaya karayi. eya ekineka sīghra piḷiveḷin soyayi. tavada hiru san̆du hā taru ohugē niyōgaya anuva vasan̆ga karanu læbū dǣ vē. dæna ganu. mævīma hā niyōgaya ohu satuya. sakala lōkayanhi paramādhipati vana allāh utkṛṣṭa viya
Surah Al-Araf, Verse 54
ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةًۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
num̆balā yaṭahat pahat va hā rahasigata va num̆balāgē paramādhipatiṭa ayadinu. niyata vaśayenma ohu sīmāva ikmavā kaṭayutu karannan va priya nokarayi
Surah Al-Araf, Verse 55
وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَا وَٱدۡعُوهُ خَوۡفٗا وَطَمَعًاۚ إِنَّ رَحۡمَتَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
tavada mahapoḷova hæḍagæs vū pasu num̆balā ehi kalahakam nokaranu. tavada biyen hā āśāven ohuṭa num̆balā ayadinu. niyata vaśayenma allāhgē dayāva dæhæmiyanṭa samīpayen æta
Surah Al-Araf, Verse 56
وَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
tavada tama dayāva aturin śubhāraṁciyak lesa suḷan̆ga evanuyē ohuya. avasānayē eya ghana valākuḷu isilū viṭa miya giya pradēśayakaṭa gaman karavā in pasu va api emagin jalaya pahaḷa kaḷemu. pasu va api eyin sǣma (palaturu) bhōgayakma haṭa gænvūyemu. num̆balā upades læbiya hæki vanu piṇisa miya giya dǣ api prāṇavat karanuyē elesaya
Surah Al-Araf, Verse 57
وَٱلۡبَلَدُ ٱلطَّيِّبُ يَخۡرُجُ نَبَاتُهُۥ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَٱلَّذِي خَبُثَ لَا يَخۡرُجُ إِلَّا نَكِدٗاۚ كَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَشۡكُرُونَ
tavada sāravat poḷova, ehi paramādhipatigē anuhasin ehi pæḷǣṭi haṭa ganvayi. nisaru vī giya dǣ (poḷova) svalpayak misa haṭa ganvannē næta. kṛtavēdī vana janayāṭa api saṁgnāvan pæhædili karanuyē elesaya
Surah Al-Araf, Verse 58
لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
sæbævinma api nūh va ohugē samūhayā veta evvemu. eviṭa ohu māgē samūhayani ! num̆balā allāhṭa næmadum karanu. ohu hæra venat kisidu deviyeku num̆balāṭa nomæta.mahat vū dinayaka dan̆ḍuvama num̆balā mata vanu ætæyi mama biya vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 59
قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
niyata vaśayenma oba pæhædili muḷāvaka siṭinu api dakinnemu yæyi ohugē samūhayā aturin pradhānīhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 60
قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي ضَلَٰلَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
māgē samūhayani ! mā saman̆ga kisidu muḷāvak nomæta. enamut mama sakala lōkayanhi paramādhipatigen vū dūtayeku vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 61
أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنصَحُ لَكُمۡ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
māgē paramādhipatigē dūta paṇiviḍa mama num̆balāṭa dænum demi. tavada mama num̆balāṭa upades demi. tavada num̆balā nodannā dǣ allāh vetin mama dæna ganimi
Surah Al-Araf, Verse 62
أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡ وَلِتَتَّقُواْ وَلَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
num̆balā biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karanu piṇisa da, num̆balā dayāva læbiya hæki vanu piṇisa da, num̆balāṭa avavāda karanu vas num̆balā aturin vū miniseku veta num̆balāgē paramādhipatigen upadesak num̆balā veta pæmiṇīma gæna num̆balā pudumu vannehu da? (yæyi pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 63
فَكَذَّبُوهُ فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمًا عَمِينَ
namut ovuhu ohu va boru kaḷōya. pasu va api ohu hā ohu saman̆ga vūvan næva tuḷa (gilihī yāmen) mudavā gattemu. tavada apagē vadan boru kaḷavun va gilvūyemu. niyata vaśayenma ovuhu andha pirisak vūha
Surah Al-Araf, Verse 64
۞وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
ād samūhayā veta ovungē sahōdara hūd va da (evvemu.) ohu ‘māgē samūhayani ! num̆balā allāhṭa vandanāmānaya karanu. ohu hæra num̆balāṭa kisidu deviyeku nomæta. ebævin num̆balā biya hæn̆gīmen kaṭayutu kaḷa yutu novē dæ’yi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 65
قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي سَفَاهَةٖ وَإِنَّا لَنَظُنُّكَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
niyata vaśayenma oba agnānakamehi siṭinu api dakimu. emenma oba niyata vaśayenma borukārayin aturin yæyi da sitamu yi ohugē samūhayā aturin vū pratikṣēpa kaḷa pradhānīhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 66
قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي سَفَاهَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘māgē samūhayani ! mā veta kisidu agnānakamak nomæta. enamut mama lōvæsiyangē paramādhipatigen vū dūtayek vemi’ yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 67
أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنَا۠ لَكُمۡ نَاصِحٌ أَمِينٌ
māgē paramādhipatigē paṇiviḍa mama num̆balāṭa danvami. tavada mama num̆balā san̆dahā vū viśvāsanīya upadēśakayaku vemi
Surah Al-Araf, Verse 68
أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ قَوۡمِ نُوحٖ وَزَادَكُمۡ فِي ٱلۡخَلۡقِ بَصۜۡطَةٗۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
num̆balāṭa anaturu æn̆gavīma vas num̆balā aturin vū miniseku veta num̆balāgē paramādhipatigen upadesak num̆balā veta pæmiṇīma gæna num̆balā pudumu vannehu da? tavada nūhgē samūhayāṭa pasu va num̆balā niyōjitayin bavaṭa pat kirīma gænat śarīra svarūpayehi puḷul bava num̆balāṭa adhika va pirinæmīma gænat menehi karanu. esēma num̆balā jayagrahaṇaya læbiya hæki vanu piṇisa allāhgē dāyādayan gæna menehi kara balanu
Surah Al-Araf, Verse 69
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِنَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَحۡدَهُۥ وَنَذَرَ مَا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
apagē mutun mittan namadimin siṭi dǣ api ata hæra damā allāhṭa pamaṇak næmadum kirīma san̆dahā num̆ba apa veta pæmiṇiyehi da? num̆ba satyavādīn aturin nam apaṭa num̆ba pratignā dun dǣ apa veta gena ennæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 70
قَالَ قَدۡ وَقَعَ عَلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ رِجۡسٞ وَغَضَبٌۖ أَتُجَٰدِلُونَنِي فِيٓ أَسۡمَآءٖ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّا نَزَّلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٖۚ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
num̆balāgē paramādhipatigen vū dan̆ḍuvama hā kōpaya num̆balā veta patita viya. num̆balā hā num̆balāgē mutun mittan ēvāṭa nam tæbū nāmayan piḷiban̆da num̆balā mā saman̆ga vāda karannehu da? ēvā piḷiban̆da kisidu sādhakayak allāh pahaḷa nokaḷēya. ebævin num̆balā balāporottuven siṭinu. sæbævinma mama da num̆balā saman̆ga balāporottuvannan aturin vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 71
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَقَطَعۡنَا دَابِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ وَمَا كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ
eheyin apagen vū dayālubhāvaya hētuven ohu hā ohu saman̆ga vūvan api mudavā gattemu. apagē vadan boru kaḷavungē mudun mula kapā hæriyemu. tavada ovuhu viśvāsavantayin lesa nosiṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 72
وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
tavada samūd veta ovungē sahōdara sālih va da (evvemu). māgē samūhayani ! num̆balā allāhṭa gætikam karanu. ohu hæra num̆balāṭa kisidu deviyaku nomæta. sæbævinma num̆balāgē paramādhipatigen num̆balā veta pæhædili sādhakayak pæmiṇa æta. eya allāhgen vū oṭu denayi. (ū) num̆balāṭa saṁgnāvak vaśayeni. allāhgē bhūmiyē budinnaṭa num̆balā ū ata hæra damanu. napurak sidu kirīmaṭa num̆balā ū sparśa nokaranu. eviṭa vēdanīya dan̆ḍuvamak num̆balā va grahaṇaya karanu ætæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 73
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ عَادٖ وَبَوَّأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَتَّخِذُونَ مِن سُهُولِهَا قُصُورٗا وَتَنۡحِتُونَ ٱلۡجِبَالَ بُيُوتٗاۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
ād (samūhayā)ṭa pasu num̆balā va ohu niyōjitayin bavaṭa pat koṭa mahapoḷovē vāsaya kirīmaṭa sælæs vū avasthāva num̆balā menehi karanu. num̆balā ehi amudravya tuḷin māligāvan tanā gannehuya. tavada kan̆du hārā nivāsa tanā gannehuya. ebævin allāhgē dāyādayan num̆balā menehi karanu. tavada mahapoḷovē kalahakam karannan lesin pāpakārī ayurin kaṭayutu nokaranu
Surah Al-Araf, Verse 74
قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِمَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُمۡ أَتَعۡلَمُونَ أَنَّ صَٰلِحٗا مُّرۡسَلٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قَالُوٓاْ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلَ بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ
ætta vaśayenma sālih ohugē paramādhipatigen evanu læbūvek bava num̆balā dannehudæyi ohugē samūhayā aturin uḍan̆gu vū pradhānīhu ovun aturin durvalayin lesa salakanu læbū viśvāsa kaḷavunaṭa pavasā siṭiyaha. (eviṭa) ovūhu " ohu kumak magin yavanu læbuvē da ē gæna api viśvāsa kaḷavun vannemu" yæyi ovun pavasā siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 75
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا بِٱلَّذِيٓ ءَامَنتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
‘niyata vaśayenma num̆balā kavara deyak piḷiban̆da va viśvāsa kaḷehu da ē piḷiban̆da va api pratikṣēpa karannan vemu’ yæyi uḍan̆gukam pǣvō pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 76
فَعَقَرُواْ ٱلنَّاقَةَ وَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ وَقَالُواْ يَٰصَٰلِحُ ٱئۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
pasu va ovuhu ema oṭu dena kapā dǣmūha. tavada ovungē paramādhipatigē niyōgaya abibavā kaṭayutu kaḷōya. tavada ahō sālih ! num̆ba rasūlvarun aturin vē nam num̆ba apaṭa pratignā dena dǣ apa veta gena ennæyi ovuhu pævasuha
Surah Al-Araf, Verse 77
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
esæṇin bhū kampanaya ovun hasukara gattēya. pasu va ovuhu ovungē nives tuḷama maḷakan̆dan bavaṭa pat vūha
Surah Al-Araf, Verse 78
فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَالَةَ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡ وَلَٰكِن لَّا تُحِبُّونَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
pasu va ohu ovungen hærī gos māgē samūhayani ! māgē paramādhipatigē dūta paṇiviḍaya mama num̆balāṭa danvā siṭiyemi. tavada mama num̆balāṭa upades dunimi. enamut num̆balā upadēśakayin priya nokarannehuya’ yæyi ohu pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 79
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
tavada lūt va da (evvemu.) eviṭa lō væsiyan aturin num̆balāṭa pera kisivaku hō nokaḷa aśikṣita dǣ num̆balā karannehu dæ? yi tama samūhayā veta ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 80
إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ
niyata vaśayenma num̆balā kāntāvan hæra damā kāmuka lesin pirimin veta pæmiṇennehuya. esēma num̆balā sīmāva ikmavūvan veti. (yæyi pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 81
وَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوهُم مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
num̆balā num̆balāgē gamen movun va bæhæra karanu. niyata vaśayenma movun pirisidu va siṭina minisun pirisaki yæyi ovun pævasīma misa ohugē samūhayāgē piḷitura novīya
Surah Al-Araf, Verse 82
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
eviṭa api ohugē biriya hæra ohu hā ohugē (sesu) pavulē udaviya mudavā gatimu. æya vināśa vūvan aturin vūvāya
Surah Al-Araf, Verse 83
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
tavada api ovun mata varṣāvak væssavīmu. ebævin væradikaruvangē avasānaya kesē vī dæyi avadhānayen balanu
Surah Al-Araf, Verse 84
وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ فَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
tavada madyan(vāsīn) veta ovungē sahōdara ṣuayib va da (evvemu.) māgē samūhayani ! num̆balā allāhṭa vandanāmānaya karanu. num̆balāṭa ohu hæra venat kisidu deviyeku nomæta. num̆balāgē paramādhipatigen pæhædili sādhakayak num̆balā veta pæmiṇa æta. ebævin num̆balā kirum minum pūrṇavat karanu. janayāṭa ovungē bhāṇḍa vala aḍu pāḍu nokaranu. tavada mahapoḷova sækasū pasu va ehi kalahakam nokaranu. num̆balā viśvāsavantayin va siṭiyehu nam eya num̆balāṭa śrēṣṭha vannē yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 85
وَلَا تَقۡعُدُواْ بِكُلِّ صِرَٰطٖ تُوعِدُونَ وَتَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَتَبۡغُونَهَا عِوَجٗاۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ كُنتُمۡ قَلِيلٗا فَكَثَّرَكُمۡۖ وَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
tavada ohu va viśvāsa kaḷavunva, num̆balā biyavaddamin, allāhgē mārgayen vaḷakvamin, aḍu pāḍu soyamin, sǣma mārgayakama num̆balā vāḍi novanu. num̆balā svalpayak va siṭiya dī api num̆balā va adhika kaḷa ākāraya sihipat karanu. tavada kalahakārīngē avasānaya kesē vī dæyi num̆balā avadhānayen balanu.e
Surah Al-Araf, Verse 86
وَإِن كَانَ طَآئِفَةٞ مِّنكُمۡ ءَامَنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَطَآئِفَةٞ لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ فَٱصۡبِرُواْ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ بَيۡنَنَاۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
kavara deyak saman̆ga mā evanu læbuvē da eya num̆balā aturin pirisak viśvāsa koṭa tavat pirisak viśvāsa nokara siṭiyē nam eviṭa apa atara allāh tīndu dena tek num̆balā ivasā siṭinu. tavada ohu tīndu labā dennan aturin śrēṣṭhaya
Surah Al-Araf, Verse 87
۞قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَنُخۡرِجَنَّكَ يَٰشُعَيۡبُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَكَ مِن قَرۡيَتِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۚ قَالَ أَوَلَوۡ كُنَّا كَٰرِهِينَ
ahō ṣuayib ! sæbævinma api num̆ba hā num̆ba saman̆ga viśvāsa kaḷavun apagē pradēśayen piṭuvahal karannemu. esē nætahot num̆ba apagē daham piḷivet tuḷaṭa nævata hærī ā yutu yæyi ohugē samūhayā aturin uḍan̆gukam pǣ pradhānīhu kīha. (eviṭa) ohu ‘api piḷikul karannan lesin siṭiyat’ dæyi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 88
قَدِ ٱفۡتَرَيۡنَا عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا إِنۡ عُدۡنَا فِي مِلَّتِكُم بَعۡدَ إِذۡ نَجَّىٰنَا ٱللَّهُ مِنۡهَاۚ وَمَا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّعُودَ فِيهَآ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ رَبُّنَاۚ وَسِعَ رَبُّنَا كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَاۚ رَبَّنَا ٱفۡتَحۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ قَوۡمِنَا بِٱلۡحَقِّ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰتِحِينَ
obē dahamin allāh apa mudavā gat pasu ē veta api nævata hæruṇē nam sæbævinma api allāh kerehi boru getūvan bavaṭa pat vemu. apagē paramādhipati vana allāh abhimata karannē nam misa ehi nævata hærī yāma apaṭa kaḷa nohæka. apagē paramādhipati siyalu dǣ piḷiban̆da va dænumen vyāptaya. api allāh vetama bhāra karamu. apagē paramādhipatiyāṇeni ! apa atara da apagē samūhayā atara da yukti garuka va tīndu labā denu mænava! tīndu labā dennangen śrēṣṭha vanuyē obaya. (yæyi ṣuayib pævasīya)
Surah Al-Araf, Verse 89
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَئِنِ ٱتَّبَعۡتُمۡ شُعَيۡبًا إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
‘num̆balā ṣuayib va anugamanaya kaḷehu nam niyata vaśayenma num̆balā alābhavantayō veti’ yæyi ohugē samūhayā aturin pratikṣēpa kaḷa pradhānīhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 90
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
esæṇin bhū kampanaya ovun hasu kara gattēya. pasu va ovuhu ovungē nives tuḷama maḷakan̆dan bavaṭa pat vūha
Surah Al-Araf, Verse 91
ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَاۚ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَانُواْ هُمُ ٱلۡخَٰسِرِينَ
ṣuayib va boru kaḷavun ehi vāsaya nokaḷāk men vūha. ṣuayib va boru kaḷavun vana ovuhu alābhavantayinma vūha
Surah Al-Araf, Verse 92
فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡۖ فَكَيۡفَ ءَاسَىٰ عَلَىٰ قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
pasu va ovungen ohu ivat va hæruṇēya. tavada ‘māgē samūhayani ! sæbævinma mama māgē paramādhipatigē dūta paṇiviḍa num̆balāṭa dænum dunimi. tavada mama num̆balāṭa upades dunimi. mesē tibiya dī pratikṣēpita janayā kerehi mā dukaṭa pat vanuyē kesē dæ’yi pavasā siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 93
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّبِيٍّ إِلَّآ أَخَذۡنَآ أَهۡلَهَا بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَضَّرَّعُونَ
kavara dēśayakaṭa hō nabivarayaku api evvē nam ehi væsiyan yaṭahat pahat viya hæki vanu piṇisa api ovun duṣkaratā hā pīḍāvangen grahaṇaya nokara siṭiyē næta
Surah Al-Araf, Verse 94
ثُمَّ بَدَّلۡنَا مَكَانَ ٱلسَّيِّئَةِ ٱلۡحَسَنَةَ حَتَّىٰ عَفَواْ وَّقَالُواْ قَدۡ مَسَّ ءَابَآءَنَا ٱلضَّرَّآءُ وَٱلسَّرَّآءُ فَأَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
pasu va api napura venuvaṭa yahapata parivartanaya kaḷemu. avasānayē ovuhu samṛddhimat vūha. tavada ‘sæbævinma apagē mutun mittanhaṭa duka hā satuṭa æti viya’ yæyi ovuhu pævasuvōya. pasu va ovun novaṭahāganimin siṭiya dī api anapēkṣita lesin ovun va grahaṇaya kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 95
وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡقُرَىٰٓ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَفَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَرَكَٰتٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن كَذَّبُواْ فَأَخَذۡنَٰهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
niyata vaśayenma ema pradēśa væsiyan viśvāsa koṭa biya bætiyen yutu va kaṭayutu kara tibuṇē nam sæbævinma ahasin hā mahapoḷoven api ovun veta bhāgyayan vivṛta kara dennaṭa tibuṇi. namut ovuhu boru kaḷōya. eviṭa api ovun upayamin siṭi dǣ hētuven ovun va grahaṇaya kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 96
أَفَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا بَيَٰتٗا وَهُمۡ نَآئِمُونَ
ovun rātriyē nidā gannan lesa siṭiya dī apagē dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇīma gæna pradēśavāsīhu abhayadāyī va siṭinnō da
Surah Al-Araf, Verse 97
أَوَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا ضُحٗى وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ
ovuhu keḷilol karamin siṭiya dī peravaruvē apagē dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇīma gæna pradēśavāsīhu abhayadāyī va siṭinnō da
Surah Al-Araf, Verse 98
أَفَأَمِنُواْ مَكۡرَ ٱللَّهِۚ فَلَا يَأۡمَنُ مَكۡرَ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
allāhgē upāya mārgayaṭa ovuhu abhayadāyī va siṭinnō da? alābhavanta pirisa misa allāhgē upāya mārgayaṭa venat kisivaku abhayadāyī va nosiṭiyi
Surah Al-Araf, Verse 99
أَوَلَمۡ يَهۡدِ لِلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ أَهۡلِهَآ أَن لَّوۡ نَشَآءُ أَصَبۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡۚ وَنَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
poḷovehi pera visū væsiyanṭa pasu va eyaṭa urumakaruvan lesa pæmiṇi ovunṭa api abhimata kaḷē nam ovungē pāpayan hētuven dan̆ḍuvam karana vaga hā ovungē hadavat mata mudrā tabana vaga novæṭahē da? ovuhu (yahapat upadēśayan kerehi) savan nodeti
Surah Al-Araf, Verse 100
تِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآئِهَاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
mema gammānayan piḷiban̆da va, ehi puvat api num̆baṭa danvamu. sæbævinma ovungē dūtavaru pæhædili sādhaka saman̆ga ovun veta pæmiṇiyaha. namut mīṭa pera boru kaḷa dǣ ovun viśvāsa karannan novūha. dēva pratikṣēpakayingē hadavat mata allāh mudrā tabanuyē melesaya
Surah Al-Araf, Verse 101
وَمَا وَجَدۡنَا لِأَكۡثَرِهِم مِّنۡ عَهۡدٖۖ وَإِن وَجَدۡنَآ أَكۡثَرَهُمۡ لَفَٰسِقِينَ
ovungen bahutarayak denā kisiyam pratignāvaka siṭinu api nodakimu. tavada api ovungen bahutarayak denā pāpakam karannan lesama dakimu
Surah Al-Araf, Verse 102
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَظَلَمُواْ بِهَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
ovungen pasu va api mūsā va apagē saṁgnā saman̆ga firavun hā ohugē pradhānīn veta evvemu. eviṭa ovuhu ēvāṭa aparādha kaḷōya. ebævin kalahakārīngē avasānaya kesē vī dæyi avadhānayen balanu
Surah Al-Araf, Verse 103
وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰفِرۡعَوۡنُ إِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ahō firavun ! niyata vaśayenma mama sakala lōkayanhi paramādhipatigen vū dūtayeku vemi yæyi mūsā pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 104
حَقِيقٌ عَلَىٰٓ أَن لَّآ أَقُولَ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ قَدۡ جِئۡتُكُم بِبَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَرۡسِلۡ مَعِيَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
allāh mata satyaya hæra venat kisivak mā nopævasīma gæna vagakiva yuttek vemi. num̆balāgē paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayak saman̆ga sæbævinma mama num̆balā veta pæmiṇa ættemi. ebævin mā saman̆ga isrāīl daruvan va evanu. (yæyi mūsā pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 105
قَالَ إِن كُنتَ جِئۡتَ بِـَٔايَةٖ فَأۡتِ بِهَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(eyaṭa firavn) num̆ba pæhædili sādhakayak gena ā ayeku vī nam num̆ba satyavādīngen keneku da vī nam eya gena enu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 106
فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ
eviṭa ohu ohugē særayaṭiya dæmuvēya. eviṭa eya pæhædili sarpayaku viya
Surah Al-Araf, Verse 107
وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ
ohu tama ata (lōguven) ivata dæmuvēya. eviṭa eya balannan haṭa sudu pæhæyen disviṇa
Surah Al-Araf, Verse 108
قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ
firavungē pirisa aturin vū pradhānīhu "niyata vaśayenma mohu gnānānvita hūniyam karuveki" yæyi pavasā siṭiyōya
Surah Al-Araf, Verse 109
يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُمۡۖ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ
mohu num̆balā va num̆balāgē bhūmiyen piṭuvahal kirīmaṭa sitannēya. eheyin num̆balā (maṭa) niyōga karanuyē kumak da
Surah Al-Araf, Verse 110
قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَأَرۡسِلۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
ovuhu (firavnṭa mesē) pævæsūha. mohuṭa hā mohugē sahōdarayāṭa kal denu. ekræs karannan (hūniyam karuvan ræs kirīmaṭa) nagara valaṭa yavanu
Surah Al-Araf, Verse 111
يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ
manā gnānaya æti sǣma hūniyamkaruvakuma ovuhu num̆ba veta gena enu æta
Surah Al-Araf, Verse 112
وَجَآءَ ٱلسَّحَرَةُ فِرۡعَوۡنَ قَالُوٓاْ إِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
tavada hūniyamkaruvō firavun veta pæmiṇa ‘sæbævinma api jaya labannan vīmu nam sæbævinma apaṭa kuliyak himi viya yutuya’ yæyi pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 113
قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ لَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ
esēya. tavada num̆balā (maṭa) samīpatayin aturini yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 114
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ نَحۡنُ ٱلۡمُلۡقِينَ
ahō mūsā ! (vijjāvan) num̆ba damannehi da nætinam apima damannan vannemu dæyi æsuvōya
Surah Al-Araf, Verse 115
قَالَ أَلۡقُواْۖ فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ سَحَرُوٓاْ أَعۡيُنَ ٱلنَّاسِ وَٱسۡتَرۡهَبُوهُمۡ وَجَآءُو بِسِحۡرٍ عَظِيمٖ
num̆balā damanu yæyi ohu pævasuvēya. ovuhu eya dæmū kalhi janayāgē æs bændum koṭa ovun va biya væddūha. tavada ovuhu mahat hūniyam (vijjāvak) gena āha
Surah Al-Araf, Verse 116
۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۖ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ
tavada ‘num̆ba num̆bē særayaṭiya damanu’ yæyi api mūsā veta danvā siṭiyemu. eviṭa eya ovun sidu kaḷa vijjāvan gila dæmīya
Surah Al-Araf, Verse 117
فَوَقَعَ ٱلۡحَقُّ وَبَطَلَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
tavada satya pæhædili vūyēya. ovun karamin siṭi dē niṣphala viya
Surah Al-Araf, Verse 118
فَغُلِبُواْ هُنَالِكَ وَٱنقَلَبُواْ صَٰغِرِينَ
eviṭa ehi ovun parājayaṭa pat karana ladī. tavada ovuhu avamānayaṭa lak vūha
Surah Al-Araf, Verse 119
وَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ
tavada hūniyamkaruvan yaṭahat vannan bavaṭa pat karana ladī
Surah Al-Araf, Verse 120
قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
sakala lōkayanhi paramādhipati va api viśvāsa kaḷemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 121
رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ
(ohu) mūsāgē hā hārūngē paramādhipatiyāya
Surah Al-Araf, Verse 122
قَالَ فِرۡعَوۡنُ ءَامَنتُم بِهِۦ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَمَكۡرٞ مَّكَرۡتُمُوهُ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لِتُخۡرِجُواْ مِنۡهَآ أَهۡلَهَاۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
‘mā num̆balāṭa avasara dīmaṭa pera num̆balā ohu va viśvāsa kaḷehuya. niyata vaśayenma meya num̆balā nagarayē siṭiya dī ehi væsiyan eyin num̆balā bæhæra karanu vas kumantraṇaya kaḷa kumantraṇayaki. eheyin num̆balā (mehi vipākaya) matu dæna ganu ætæ’yi firavun pævæsuvēya
Surah Al-Araf, Verse 123
لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ ثُمَّ لَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ
num̆balāgē at hā num̆balāgē pāda māruven māruvaṭa kapā damannemi. pasu va num̆balā siyallan va kurisiyē tabā æṇa gasannemi
Surah Al-Araf, Verse 124
قَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ
‘niyata vaśayenma api apagē paramādhipati veta hærennan vannemu’ yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 125
وَمَا تَنقِمُ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا لَمَّا جَآءَتۡنَاۚ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَتَوَفَّنَا مُسۡلِمِينَ
apagē paramādhipatigē saṁgnā apa veta pæmiṇi kalhi api viśvāsa kaḷa bævin misa num̆ba apagen paḷigattē næta. apagē paramādhipatiyāṇeni ! apa veta ivasīma heḷanu mænava ! tavada (num̆baṭa avanata vana) muslimvarun bavaṭa apa maraṇayaṭa pat karanu mænava ! (yæyi pævasūha)
Surah Al-Araf, Verse 126
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ أَتَذَرُ مُوسَىٰ وَقَوۡمَهُۥ لِيُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَيَذَرَكَ وَءَالِهَتَكَۚ قَالَ سَنُقَتِّلُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَنَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡ وَإِنَّا فَوۡقَهُمۡ قَٰهِرُونَ
tavada mema poḷovē ovun kalahakam kirīmaṭat, oba hā obagē devivarun atahæra dæmīmaṭat mūsā hā mūsāgē pirisa va oba ata hæra damannehi dæyi firavungē pirisagen vū pradhānīhu pavasā siṭiyaha. (eviṭa) ovungē pirimi daruvan ghātanaya karamu. ovungē gæhænu daruvan paṇapiṭin ata hæra damamu. tavada sæbævinma api ovunaṭa ihaḷin balaya yodavannan vemu yæyi ohu pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 127
قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱللَّهِ وَٱصۡبِرُوٓاْۖ إِنَّ ٱلۡأَرۡضَ لِلَّهِ يُورِثُهَا مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ
num̆balā allāhgen udav patanu. ivasīmen darā ganu. niyata vaśayenma poḷova allāh satuya. ohugē gættan aturin ohu abhimata karana ayaṭa eya uruma kara denu æta. tavada avasānaya dēva biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karannanhaṭaya yæyi mūsā ohugē pirisaṭa pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 128
قَالُوٓاْ أُوذِينَا مِن قَبۡلِ أَن تَأۡتِيَنَا وَمِنۢ بَعۡدِ مَا جِئۡتَنَاۚ قَالَ عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُهۡلِكَ عَدُوَّكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ
num̆ba apa veta pæmiṇīmaṭa pera da num̆ba apa veta pæmiṇīmaṭa pasu da api pīḍāvaṭa pat karanu læbuvemu yæyi ovuhu pævasuvōya. num̆balāgē paramādhipati num̆balāgē saturan vināśa kara damā num̆balā va poḷovē niyōjanaya karannaṭa salasvannaṭa puḷuvana. eviṭa num̆balā kriyā karanuyē kesē dæyi ohu avadhānayen balanu ætæyi ohu pævasīya
Surah Al-Araf, Verse 129
وَلَقَدۡ أَخَذۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ بِٱلسِّنِينَ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
ovun menehi karanu hæki vanu piṇisa niyan̆gayen hā bhavabōga higa kirīmen sæbævinma api firavungē pirisa grahaṇaya kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 130
فَإِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡحَسَنَةُ قَالُواْ لَنَا هَٰذِهِۦۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَطَّيَّرُواْ بِمُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓۗ أَلَآ إِنَّمَا طَـٰٓئِرُهُمۡ عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
ovunaṭa yahapata pæmiṇi viṭa meya apa venuven yæyi ovuhu pavasati. ovunaṭa yam napurak æti vannē nam mūsā hā ohu saman̆ga vūvangen æti vū asuba nimittak yæyi sitati. dæna ganu. ovungē asuba nimiti allāh vetaya. enamut ovungen bohō denā (ē bava) nodaniti
Surah Al-Araf, Verse 131
وَقَالُواْ مَهۡمَا تَأۡتِنَا بِهِۦ مِنۡ ءَايَةٖ لِّتَسۡحَرَنَا بِهَا فَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ
tavada num̆ba apa emagin vaśī karanu piṇisa kavara hō saṁgnāvak apa veta gena āva da num̆ba va api viśvāsa karannan novemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 132
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلطُّوفَانَ وَٱلۡجَرَادَ وَٱلۡقُمَّلَ وَٱلضَّفَادِعَ وَٱلدَّمَ ءَايَٰتٖ مُّفَصَّلَٰتٖ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
ebævin api ovun veta gaṁvatura, paḷan̆gæṭiyan, ukuṇan, gemban hā rudhiraya pæhædili saṁgnā vaśayen evvemu. namut ovuhu uḍan̆gukam pǣha. tavada (kuriru lesa) væradi karana pirisak bavaṭa pat vūha
Surah Al-Araf, Verse 133
وَلَمَّا وَقَعَ عَلَيۡهِمُ ٱلرِّجۡزُ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ بِمَا عَهِدَ عِندَكَۖ لَئِن كَشَفۡتَ عَنَّا ٱلرِّجۡزَ لَنُؤۡمِنَنَّ لَكَ وَلَنُرۡسِلَنَّ مَعَكَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
ovun mata dan̆ḍuvama patita vū kalhi ahō mūsā ! obagē paramādhipati oba vetin pratignā gat ayurin oba apa venuven ohugen prārthanā karanu mænava ! mema dan̆ḍuvama apa vetin oba ivat kara dunnē nam niyata vaśayenma api oba va viśvāsa karannemu. tavada oba saman̆ga isrāīl daruvan va yavannemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 134
فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُمُ ٱلرِّجۡزَ إِلَىٰٓ أَجَلٍ هُم بَٰلِغُوهُ إِذَا هُمۡ يَنكُثُونَ
eviṭa ovun eya(vināśaya) ḷan̆gā kara gannā niścita kālayak dakvā ovungen ema dan̆ḍuvama api ivat kaḷa kalhi eviṭa ovuhu pratignā kaḍa karannan vūha
Surah Al-Araf, Verse 135
فَٱنتَقَمۡنَا مِنۡهُمۡ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ
eheyin api ovunaṭa dan̆ḍuvam kaḷemu. niyata vaśayenma ovun apagē vadan boru kaḷa bævin da ē piḷiban̆da ovun nosælakilimatvūvan lesa siṭi bævin da api ovun muhudehi gilvūyemu
Surah Al-Araf, Verse 136
وَأَوۡرَثۡنَا ٱلۡقَوۡمَ ٱلَّذِينَ كَانُواْ يُسۡتَضۡعَفُونَ مَشَٰرِقَ ٱلۡأَرۡضِ وَمَغَٰرِبَهَا ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۖ وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ ٱلۡحُسۡنَىٰ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ بِمَا صَبَرُواْۖ وَدَمَّرۡنَا مَا كَانَ يَصۡنَعُ فِرۡعَوۡنُ وَقَوۡمُهُۥ وَمَا كَانُواْ يَعۡرِشُونَ
durvalayin lesa salakanu labamin siṭī pirisaṭa, mahapoḷovē ehi api samṛddhiya æti kaḷa nægenahira diśāvan hā baṭahira diśāvan uruma kara dunimu. isrāīl daruvan ivasīmen siṭi bævin num̆bē paramādhipatigē alaṁkāra vadana ovun kerehi pūrṇavat viya. firavun hā ohugē pirisa sidu karamin siṭi dǣ da ovun usaṭa tanamin siṭi dǣ da api muḷumaṇinma vināśa kara dæmuvemu
Surah Al-Araf, Verse 137
وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتَوۡاْ عَلَىٰ قَوۡمٖ يَعۡكُفُونَ عَلَىٰٓ أَصۡنَامٖ لَّهُمۡۚ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱجۡعَل لَّنَآ إِلَٰهٗا كَمَا لَهُمۡ ءَالِهَةٞۚ قَالَ إِنَّكُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
isrāīl daruvan muhuda taraṇaya karannaṭa api sælæssuvemu. pasu va taman satu piḷima mata namadimin siṭina pirisak veta ovuhu pæmiṇiyōya. ‘ahō mūsā ! ovun satu va æti deviyan men deviyaku apa venuven pat karanu’ yæyi ovuhu pævasuvōya. ‘sæbævinma num̆balā agnānakamin siṭina pirisakæ’yi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 138
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ مُتَبَّرٞ مَّا هُمۡ فِيهِ وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
niyata vaśayenma ovun vanāhi ovun kavara viṣayaka siṭiyē da eya vināśa vannaki. tavada ovuhu sidu karamin siṭi dǣ da niṣphalaya
Surah Al-Araf, Verse 139
قَالَ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِيكُمۡ إِلَٰهٗا وَهُوَ فَضَّلَكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘lōvæsiyanaṭa vaḍā num̆balā va ohu usas kara tibiya dī allāh novana dǣ da mā num̆balā venuven seviya yuttē’ yæyi ohu (mūsā) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 140
وَإِذۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُقَتِّلُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
num̆balāgē pirimi daruvan ghātanaya kara num̆balāgē gæhænun jīvat karavā dan̆ḍuvamē vēdanāva vin̆davannaṭa sælæs vū firavungē pælæntiyen num̆balāva mudavā gat avasthāva sihipat karanu. tavada mehi num̆balāgē paramādhipatigen ati mahatvū parīkṣaṇayak viya
Surah Al-Araf, Verse 141
۞وَوَٰعَدۡنَا مُوسَىٰ ثَلَٰثِينَ لَيۡلَةٗ وَأَتۡمَمۡنَٰهَا بِعَشۡرٖ فَتَمَّ مِيقَٰتُ رَبِّهِۦٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗۚ وَقَالَ مُوسَىٰ لِأَخِيهِ هَٰرُونَ ٱخۡلُفۡنِي فِي قَوۡمِي وَأَصۡلِحۡ وَلَا تَتَّبِعۡ سَبِيلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
mūsāṭa api rātrī tihak pratignā dunimu. tavada api eya (dina) dahayakin pūrṇa kaḷemu. ē anuva ohugē paramādhipatigē niścita kālaya rātrī hataḷihak lesa sampūrṇa viya. māgē samūhayā atara mā venuven num̆ba niyōjanaya karanu. tavada vidhimat karanu. tavada num̆ba kalahakārīngē man̆ga anugamanaya nokaranu yæyi mūsā ohugē sahōdara hārūnṭa kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 142
وَلَمَّا جَآءَ مُوسَىٰ لِمِيقَٰتِنَا وَكَلَّمَهُۥ رَبُّهُۥ قَالَ رَبِّ أَرِنِيٓ أَنظُرۡ إِلَيۡكَۚ قَالَ لَن تَرَىٰنِي وَلَٰكِنِ ٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡجَبَلِ فَإِنِ ٱسۡتَقَرَّ مَكَانَهُۥ فَسَوۡفَ تَرَىٰنِيۚ فَلَمَّا تَجَلَّىٰ رَبُّهُۥ لِلۡجَبَلِ جَعَلَهُۥ دَكّٗا وَخَرَّ مُوسَىٰ صَعِقٗاۚ فَلَمَّآ أَفَاقَ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
apa niyama kaḷa sthānayaṭa mūsā pæmiṇa, ohu saman̆ga ohugē paramādhipati katā kaḷa kalhi ‘māgē paramādhipatiyāṇeni ! (oba va) maṭa penvanu mænava ! mā oba va bæliya yutuya yæyi pævasuvēya. eyaṭa oba mā dækiya nohækkēmaya. enamut ema kanda desa balanu. eya sthāvara va pihiṭiyē nam oba mā dakinu æta yæyi pævasuvēya. ohugē paramādhipati ema kandehi heḷi vū kalhi eya sunu visunu bavaṭa pat kaḷēya. tavada mūsā sihimurjā vī væṭuṇēya. pasuva ohuṭa (sihiya) pæhædili vū kalhi ‘oba supivituruya. mama oba veta pasutævili vī hæruṇemi. dēva viśvāsavantayingē paḷamuvæniyā mama vemi yæyi kīya
Surah Al-Araf, Verse 143
قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّي ٱصۡطَفَيۡتُكَ عَلَى ٱلنَّاسِ بِرِسَٰلَٰتِي وَبِكَلَٰمِي فَخُذۡ مَآ ءَاتَيۡتُكَ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
ahō mūsā ! niyata vaśayenma mama māgē dūta paṇiviḍa tuḷin da mā oba saman̆ga katā kirīma tuḷin da mā oba va janayāṭa vaḍā śrēṣṭha kaḷemu. ebævin mā num̆baṭa piri næmū dǣ ganu. tavada num̆ba kṛtavēdīn aturin vanu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 144
وَكَتَبۡنَا لَهُۥ فِي ٱلۡأَلۡوَاحِ مِن كُلِّ شَيۡءٖ مَّوۡعِظَةٗ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ فَخُذۡهَا بِقُوَّةٖ وَأۡمُرۡ قَوۡمَكَ يَأۡخُذُواْ بِأَحۡسَنِهَاۚ سَأُوْرِيكُمۡ دَارَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
ohu venuven puvaru vala sǣma deyakma livvemu. eya upadesak hā sǣma deyakma vigraha karannak vaśayen viya. ebævin eya balavat lesa grahaṇaya kara ganu. emenma ehi alaṁkāra dǣ grahaṇaya kara gannā men num̆bē janayāṭa da num̆ba niyōga karanu. pāpatarayingē nivahana mama num̆balāṭa penvami (yæyi ohu pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 145
سَأَصۡرِفُ عَنۡ ءَايَٰتِيَ ٱلَّذِينَ يَتَكَبَّرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلرُّشۡدِ لَا يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلۡغَيِّ يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ
yuktiyen tora va poḷovē uḍan̆gukam pānnan apagē saṁgnāvangen niyata vaśayenma api matu haravannemu. ovun siyapha saṁgnāvan duṭuva da eya ovuhu viśvāsa nokarati. tavada ovun ṛju mārgaya dakinnē nam eya ovuhu (ṛju) man̆gak lesa noganiti. sīmāva ikma vū mārgayak dakinnē nam eya man̆gak lesa ganiti. eya ovun apagē vadan boru kaḷa bævin hā ē piḷiban̆da va ovun anavadhānīn lesa siṭi bævini
Surah Al-Araf, Verse 146
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡۚ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
tavada apagē vadan hā matu lova hamu va boru kaḷavun vana ovungē kriyāvan niṣphala viya. ovun karamin siṭi dǣ san̆dahā misa ovunaṭa pratiphala denu labanu æt da
Surah Al-Araf, Verse 147
وَٱتَّخَذَ قَوۡمُ مُوسَىٰ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِنۡ حُلِيِّهِمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٌۚ أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّهُۥ لَا يُكَلِّمُهُمۡ وَلَا يَهۡدِيهِمۡ سَبِيلًاۘ ٱتَّخَذُوهُ وَكَانُواْ ظَٰلِمِينَ
mūsāgē janayā ohugen pasu va ovungē ābharaṇa tuḷin vasu pæṭavakugē hæḍayen yut yamak (namadinnaṭa) gattēya. eyaṭa gava han̆ḍakut viya. sæbævinma eya ovun saman̆ga katā nokarana bavat ovunaṭa eya ṛju man̆ga nopenvana bavat ovuhu noduṭuvō da? ovuhu eya (deviyan lesa) gattōya. tavada ovun aparādhakaruvan bavaṭa pat vūha
Surah Al-Araf, Verse 148
وَلَمَّا سُقِطَ فِيٓ أَيۡدِيهِمۡ وَرَأَوۡاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ ضَلُّواْ قَالُواْ لَئِن لَّمۡ يَرۡحَمۡنَا رَبُّنَا وَيَغۡفِرۡ لَنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
ovungē dǣt kaḷa dǣ piḷiban̆da pasutævili vī sæbævinma taman muḷā vī æti bava ovun duṭu kalhi, apagē paramādhipati apaṭa karuṇā nokaḷē nam tavada apahaṭa ohu samāva nodunnē nam sæbævinma api alābhavantayin aturin vannemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 149
وَلَمَّا رَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗا قَالَ بِئۡسَمَا خَلَفۡتُمُونِي مِنۢ بَعۡدِيٓۖ أَعَجِلۡتُمۡ أَمۡرَ رَبِّكُمۡۖ وَأَلۡقَى ٱلۡأَلۡوَاحَ وَأَخَذَ بِرَأۡسِ أَخِيهِ يَجُرُّهُۥٓ إِلَيۡهِۚ قَالَ ٱبۡنَ أُمَّ إِنَّ ٱلۡقَوۡمَ ٱسۡتَضۡعَفُونِي وَكَادُواْ يَقۡتُلُونَنِي فَلَا تُشۡمِتۡ بِيَ ٱلۡأَعۡدَآءَ وَلَا تَجۡعَلۡنِي مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavada mūsā tama samūhayā veta dæḍi kōpayen hā dukin pæmiṇa kalhi ‘magen pasu va num̆balā mā niyōjanaya kaḷa ayuru napuru viya. num̆balāgē paramādhipatigē aṇaṭa num̆balā ikman vūyē dæyi æsīya. tavada etumā (dēva paṇiviḍa san̆dahan) puvaru pahata heḷā tama sahōdarayāgē hisa allā taman veta æddēya. ‘māgē mavagē putaṇuvani ! sæbævinma mema samūhayā mā durvalayaku yæyi sitūha. mā marā dæmīmaṭa tæt kaḷaha. ebævin num̆ba mā gæna saturan (idiriyē) sinahavaṭa lak nokaranu. tavada aparādhakārī janayā saman̆ga mā pat nokaranu yæyi ohu (hārūn) kīya
Surah Al-Araf, Verse 150
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَلِأَخِي وَأَدۡخِلۡنَا فِي رَحۡمَتِكَۖ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
māgē paramādhipatiyāṇeni, maṭa hā māgē sahōradayāṭa samāva denu mænava ! obē karuṇāva tuḷaṭa apava da ætuḷat karanu mænava ! tavada oba karuṇāvantayin aturin mahā kāruṇikaya
Surah Al-Araf, Verse 151
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ سَيَنَالُهُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَذِلَّةٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُفۡتَرِينَ
niyata vaśayenma vasu pæṭavā (næmadumaṭa) gat aya vana movunaṭa melova jīvitayē dī movungē parāmādhipatigen vū kōpaya da avamānaya da himi vanu æta. tavada kalpanaya kara gotannanhaṭa api pratiphala pirinamanuyē elesaya
Surah Al-Araf, Verse 152
وَٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِهَا وَءَامَنُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
tavada kavareku napurukam koṭa in pasu va paścāttāpa vī viśvāsa kaḷē da sæbævinma num̆bagē paramādhipati in pasu pavā atikṣamāśīlīya. karuṇā guṇayen yuktaya
Surah Al-Araf, Verse 153
وَلَمَّا سَكَتَ عَن مُّوسَى ٱلۡغَضَبُ أَخَذَ ٱلۡأَلۡوَاحَۖ وَفِي نُسۡخَتِهَا هُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ هُمۡ لِرَبِّهِمۡ يَرۡهَبُونَ
mūsāgen kōpaya nivī giya kalhi ema puvaru ohu gattēya. ema piṭapathi, tama paramādhipatiṭa biyavannā vū ovunhaṭa yahaman̆ga da dayāva da viya
Surah Al-Araf, Verse 154
وَٱخۡتَارَ مُوسَىٰ قَوۡمَهُۥ سَبۡعِينَ رَجُلٗا لِّمِيقَٰتِنَاۖ فَلَمَّآ أَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ قَالَ رَبِّ لَوۡ شِئۡتَ أَهۡلَكۡتَهُم مِّن قَبۡلُ وَإِيَّـٰيَۖ أَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَّآۖ إِنۡ هِيَ إِلَّا فِتۡنَتُكَ تُضِلُّ بِهَا مَن تَشَآءُ وَتَهۡدِي مَن تَشَآءُۖ أَنتَ وَلِيُّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَاۖ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡغَٰفِرِينَ
niyama karana lada apagē sthānaya san̆dahā minisun hættǣvak denā mūsā tōrā gattēya. bhū kampanaya ovun grahaṇaya kaḷa kalhi ‘māgē paramādhipatiyāṇani ! oba abhimata kaḷē nam mīṭa perama oba ovun hā mā vināśa karannaṭa tibuṇi. apa aturin adhamayin kaḷa dǣ hētuven oba apa vināśa karannehi da? meya obē parīkṣaṇayak misa næta. emagin oba abhimata karana aya muḷā karannehiya. oba abhimata karana ayaṭa man̆ga penvannehiya. oba apagē bhārakaruya. ebævin apaṭa samāva denu mænava ! tavada apaṭa karuṇā karanu mænava ! tavada oba samāva dennangen śrēṣṭhatamayāya’ yæyi ohu(mūsā) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 155
۞وَٱكۡتُبۡ لَنَا فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِنَّا هُدۡنَآ إِلَيۡكَۚ قَالَ عَذَابِيٓ أُصِيبُ بِهِۦ مَنۡ أَشَآءُۖ وَرَحۡمَتِي وَسِعَتۡ كُلَّ شَيۡءٖۚ فَسَأَكۡتُبُهَا لِلَّذِينَ يَتَّقُونَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِنَا يُؤۡمِنُونَ
tavada melovehi hā matu lovehi apahaṭa yahapata niyama karanu mænava ! niyata vaśayenma api oba veta hæruṇemu. ‘māgē dan̆ḍuvama, mā abhimata karana aya emagin mama hasu karami. tavada māgē dayāva siyalu dǣhi vyāpta va æta. ebævin dēva biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karana zakāt pirinamana aya hā apagē vadan viśvāsa karana ayaṭa eya mama matu saṭahan karami yæyi ohu(allāh) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 156
ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلرَّسُولَ ٱلنَّبِيَّ ٱلۡأُمِّيَّ ٱلَّذِي يَجِدُونَهُۥ مَكۡتُوبًا عِندَهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ يَأۡمُرُهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَىٰهُمۡ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُحِلُّ لَهُمُ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَيُحَرِّمُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَ وَيَضَعُ عَنۡهُمۡ إِصۡرَهُمۡ وَٱلۡأَغۡلَٰلَ ٱلَّتِي كَانَتۡ عَلَيۡهِمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِهِۦ وَعَزَّرُوهُ وَنَصَرُوهُ وَٱتَّبَعُواْ ٱلنُّورَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ مَعَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ovuhu vanāhi, ovun abiyasa æti tavrātayē hā injīlayē san̆dahan karanu læbū ayurin ovunaṭa yahapata vidhānaya karana, piḷikul sahagata dæyin ovun vaḷakvālana, yahapat dǣ ovunaṭa anumata karana, ayahapat dǣ ovun mata tahanam karana, ovungē bara hā ovun mata pævati duṣkaratāvan (pahakara) tabana ayaku lesin śākṣaratāvak (livīmaṭa kiyavīmaṭa nohæki) nomæti dēva gnānaya læbū mema dharma dūtayāṇan va anugamanaya karannō veti. ebævin kavareku ohu va viśvāsa koṭa, ohuṭa garu koṭa, ohuṭa udav kara ohuṭa pahaḷa karanu læbū ālōkaya piḷipæddē da ovuhumaya jayagrahakayō
Surah Al-Araf, Verse 157
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡ جَمِيعًا ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِ ٱلنَّبِيِّ ٱلۡأُمِّيِّ ٱلَّذِي يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَكَلِمَٰتِهِۦ وَٱتَّبِعُوهُ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
ahō janayini ! sæbævinma mama num̆balā siyalu denā veta vū allāhgē dharma dūtayā vemi. ahas hā poḷovē ādhipatyaya ohu satuya. ohu hæra næmadumaṭa venat sudusseku nomæta. ohu jīvaya deyi. tavada maraṇayaṭa pat karayi. ebævin num̆balā yahaman̆ga læbiya hæki vanu piṇisa allāh va da ohu hā ohugē vadan viśvāsa karana ohugē dūta ummi (śākṣaratāva nodannā) nabivarayāva da viśvāsa karanu. tavada ohuva anugamanaya karanu
Surah Al-Araf, Verse 158
وَمِن قَوۡمِ مُوسَىٰٓ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ
mūsāgē janayā aturin satyaya anuva yahaman̆ga penvana hā emagin yuktiya iṭu karana prajāvak veti
Surah Al-Araf, Verse 159
وَقَطَّعۡنَٰهُمُ ٱثۡنَتَيۡ عَشۡرَةَ أَسۡبَاطًا أُمَمٗاۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ إِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰهُ قَوۡمُهُۥٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنۢبَجَسَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۚ وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡغَمَٰمَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
gōtra doḷosaka prajāvak bavaṭa api ovun ven kaḷemu. mūsāgē janayā ohugen jalaya illā siṭiya dī num̆bē særayaṭiyen galaṭa gasanu yæyi api ohuṭa danvā siṭiyemu. eviṭa ulpat doḷosak in matu vī piṭāra gælīya. sǣma jana koṭṭhāsayakma ovun pæn bona sthānaya dæna gattēya. tavada valākuḷa ovunaṭa sevaṇæli bavaṭa pat kaḷemu. tavada ovun veta mannu hā salvā (nam svarga āhāra) pahaḷa kaḷemu. num̆balāṭa api pōṣaṇaya kaḷa dæyin pivituru dǣ anubhava karanu. tavada api aparādha nokaḷemu. ehet ovuhu ovunaṭama aparādha kara ganimin siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 160
وَإِذۡ قِيلَ لَهُمُ ٱسۡكُنُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ وَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ وَقُولُواْ حِطَّةٞ وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطِيٓـَٰٔتِكُمۡۚ سَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
num̆balā mema gammānayē padiṁci vanu. tavada num̆balā kæmati dǣ eyin num̆balā anubhava karanu. tavada num̆balā hittatun (pāpayen gælavīma labā denu) yæyi pavasanu. ehi doraṭuven hisa pahat koṭa ætuḷu vanu. num̆balāgē væradi valaṭa api num̆balāṭa samāva dennemu. dæhæmiyanṭa api adhika kara dennemu yæyi ovunaṭa pavasanu læbū avasthāva sihipat karanu
Surah Al-Araf, Verse 161
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَظۡلِمُونَ
ovun aturin aparādha kaḷavun ovunaṭa pavasanu læbū dǣ hæra venat prakāśayak - venas koṭa pævasuvōya. ebævin ovun aparādhakaramin siṭi hētuven ahasin dan̆ḍuvamak api ovun veta evvemu
Surah Al-Araf, Verse 162
وَسۡـَٔلۡهُمۡ عَنِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَتۡ حَاضِرَةَ ٱلۡبَحۡرِ إِذۡ يَعۡدُونَ فِي ٱلسَّبۡتِ إِذۡ تَأۡتِيهِمۡ حِيتَانُهُمۡ يَوۡمَ سَبۡتِهِمۡ شُرَّعٗا وَيَوۡمَ لَا يَسۡبِتُونَ لَا تَأۡتِيهِمۡۚ كَذَٰلِكَ نَبۡلُوهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
muhuda asabaḍa pihiṭi gammānaya piḷiban̆da va num̆ba ovungen asanu. ovun senasurādā dina sīmāva ikmavā giya avasthāva sihipat karanu. senasurādā dina ovungē matasyayin ovun veta hisa osavā pæmiṇeyi. senasurādā novana dinayehi ovun veta esē nopæmiṇeyi. ovun pāpakam karamin siṭi hētuven apa ovun parīkṣāvaṭa lak kaḷē elesaya
Surah Al-Araf, Verse 163
وَإِذۡ قَالَتۡ أُمَّةٞ مِّنۡهُمۡ لِمَ تَعِظُونَ قَوۡمًا ٱللَّهُ مُهۡلِكُهُمۡ أَوۡ مُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ قَالُواْ مَعۡذِرَةً إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
tavada allāh ovun vināśa karannaṭa yana esēt nætahot dæḍi dan̆ḍuvamakin dan̆ḍuvam karannaṭa yana pirisakaṭa num̆balā upades denuyē mandæyi ovun aturin vū samūhayak pævasū avasthāva sihipat karanu. num̆balāgē paramādhipati veta hētu sādhakayak vanu piṇisat ovun biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu kirīmaṭa hæki vanu piṇisat yæyi ovuhu (dēśakayō) pævasuvōya
Surah Al-Araf, Verse 164
فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦٓ أَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلسُّوٓءِ وَأَخَذۡنَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ بِعَذَابِۭ بَـِٔيسِۭ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
kavara deyak ovunaṭa upades denu læbuvē da eya ovun amataka kaḷa kalhi napuren vaḷakvannan (pamaṇak) api mudavā gattemu. tavada aparādha kaḷavun pāpakam karamin siṭi hētuven dæḍi dan̆ḍuvamakin api ovun grahaṇaya kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 165
فَلَمَّا عَتَوۡاْ عَن مَّا نُهُواْ عَنۡهُ قُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
eyin tahanam karanu læbū dǣ sambandhayen ovun sīmāva ikmavā kaṭayutu kaḷa kalhi ‘num̆balā van̆duran men vī avamānayaṭa pat venu’ yæyi api ovunaṭa pævasuvemu
Surah Al-Araf, Verse 166
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكَ لَيَبۡعَثَنَّ عَلَيۡهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَن يَسُومُهُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِۗ إِنَّ رَبَّكَ لَسَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
maḷavun keren nægiṭuvanu labana dinaya dakvā ovunaṭa erehi va napuru dan̆ḍuvamen dan̆ḍuvam karana aya evanu ætæyi num̆bagē paramādhipati nivēdanaya kaḷa avasthāva sihipat karanu. niyata vaśayenma num̆bagē paramādhipati dan̆ḍuvam dīmehi itā vēgavatya. tavada niyata vaśayenma ohu ati kṣamāśīlī karuṇā guṇayen yuktaya
Surah Al-Araf, Verse 167
وَقَطَّعۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُمَمٗاۖ مِّنۡهُمُ ٱلصَّـٰلِحُونَ وَمِنۡهُمۡ دُونَ ذَٰلِكَۖ وَبَلَوۡنَٰهُم بِٱلۡحَسَنَٰتِ وَٱلسَّيِّـَٔاتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
tavada api poḷovē samūhayan vaśayen ovun bedā ven kaḷemu. ovun aturin sadæhæmiyan da veti. tavada ovun aturin esē novana aya da veti. tavada ovun nævata hæriya hæki vanu piṇisa yahapat dǣ hā napuru dæyin api ovun parīkṣā kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 168
فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٞ وَرِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَأۡخُذُونَ عَرَضَ هَٰذَا ٱلۡأَدۡنَىٰ وَيَقُولُونَ سَيُغۡفَرُ لَنَا وَإِن يَأۡتِهِمۡ عَرَضٞ مِّثۡلُهُۥ يَأۡخُذُوهُۚ أَلَمۡ يُؤۡخَذۡ عَلَيۡهِم مِّيثَٰقُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن لَّا يَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّ وَدَرَسُواْ مَا فِيهِۗ وَٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
ovungen pasu va (ovun venuvaṭa) parapurak pæmiṇa ema dēva granthaya uruma kara gattōya. (emagin melovehi) pahat bhāṇḍaya ovuhu ganiti. tavada apaṭa samāva denu labanu ætæyi pavasati. ē hā samāna (tavat pahat) bhāṇḍayak ovun veta pæmiṇennē nam eya da ovuhu ganiti. allāh veta satyaya misa venat kisivak nopævasiya yutu yæyi ovun vetin dēva granthayē pratignāvak ganu nolæbuvē da? tavada ehi æti dǣ ovun hædǣriya yutu novē da? dēva biya hæn̆gīmen kaṭayutu karannanhaṭa matu lova nivahana śrēṣṭhaya. (meya) num̆balā vaṭahā gata yutu novē da
Surah Al-Araf, Verse 169
وَٱلَّذِينَ يُمَسِّكُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ
tavada ovuhu vanāhi dēva granthaya tadin piḷipadinnan veti. tavada ovuhu salātaya vidhimat va iṭu kaḷōya. niyata vaśayenma api dæhæmi danangē pratiphala niṣphala nokarannemu
Surah Al-Araf, Verse 170
۞وَإِذۡ نَتَقۡنَا ٱلۡجَبَلَ فَوۡقَهُمۡ كَأَنَّهُۥ ظُلَّةٞ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُۥ وَاقِعُۢ بِهِمۡ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
tavada ovunaṭa ihaḷin vaḷākulak men kanda osavā tæbū avasthāva sihipat karanu. sæbævinma eya ovun mata væṭenu ætæyi ovuhu sitūha. num̆balā biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu kaḷa hæki vanu piṇisa num̆balāṭa api pirinæmū dǣ num̆balā balavat lesa grahaṇaya kara ganu. tavada ehi æti dǣ num̆balā menehi karanu
Surah Al-Araf, Verse 171
وَإِذۡ أَخَذَ رَبُّكَ مِنۢ بَنِيٓ ءَادَمَ مِن ظُهُورِهِمۡ ذُرِّيَّتَهُمۡ وَأَشۡهَدَهُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَلَسۡتُ بِرَبِّكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ شَهِدۡنَآۚ أَن تَقُولُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ إِنَّا كُنَّا عَنۡ هَٰذَا غَٰفِلِينَ
tavada num̆bagē paramādhipati ādamgē daruvangen ovungē koduvalin ovungē parapura gena ovunaṭa erehi va ovunma sākṣi dærīmaṭa pat koṭa num̆balāgē paramādhipati mā novē dæyi (ohu vimasuvēya.) esēya api sākṣi daramu yæyi ovuhu pævasuvōya. (esē pratignāvak ganu læbuvē) maḷavun keren nægiṭuvanu labana dinayē ‘niyata vaśayenma api mē gæna anavadhānīn lesa siṭiyemu yæyi num̆balā nopavasanu piṇisaya
Surah Al-Araf, Verse 172
أَوۡ تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أَشۡرَكَ ءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ وَكُنَّا ذُرِّيَّةٗ مِّنۢ بَعۡدِهِمۡۖ أَفَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
nætahot niyata vaśayenma mīṭa pera siṭa ādēśa kaḷa aya vanuyē apagē mutun mittanya. tavada api ovungen pasu vū parapurak vemu. avæḍa karannō sidu kaḷa dǣ hētuven num̆ba apa va vināśa karannehida yæyi num̆balā nopavasanu piṇisaya
Surah Al-Araf, Verse 173
وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
tavada elesaya ovuhu nævata hæriya hæki vanu piṇisa ema sādhaka apa vistara karanuyē
Surah Al-Araf, Verse 174
وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱلَّذِيٓ ءَاتَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا فَٱنسَلَخَ مِنۡهَا فَأَتۡبَعَهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡغَاوِينَ
apa apagē vadan ohu veta pirinæmū ayakugē puvata ovun veta kiyavā penvanu. namut ohu eyin gæla vī giyēya. eviṭa ṣeyitān ohu pasu pasa giyēya. eheyin ohu noman̆ga giyavun aturin viya
Surah Al-Araf, Verse 175
وَلَوۡ شِئۡنَا لَرَفَعۡنَٰهُ بِهَا وَلَٰكِنَّهُۥٓ أَخۡلَدَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُۚ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ ٱلۡكَلۡبِ إِن تَحۡمِلۡ عَلَيۡهِ يَلۡهَثۡ أَوۡ تَتۡرُكۡهُ يَلۡهَثۚ ذَّـٰلِكَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۚ فَٱقۡصُصِ ٱلۡقَصَصَ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
api abhimata kaḷē nam emagin api ohu usas karannaṭa tibuṇi. enamut ohu mahapoḷovē sadā ræn̆duṇēya. ohugē manō āśāvan piḷipæddēya. ebævin ohugē upamāva sunakhayāgē upamāva meni. num̆ba paḷavā hæriyē nam ū diva digu karayi. num̆ba (pahara nodī) ū ata hæra damannē nam da ū diva digu karayi. apagē vadan boru kaḷa pirisaṭa upamāva meyayi. ebævin ovun vaṭahā gata hæki vanu piṇisa mema katā vastuva ovunaṭa num̆ba pavasanu
Surah Al-Araf, Verse 176
سَآءَ مَثَلًا ٱلۡقَوۡمُ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَأَنفُسَهُمۡ كَانُواْ يَظۡلِمُونَ
apagē vadan boru koṭa tamanṭama āsādhāraṇakam karamin siṭi pirisakagē upamāvan napuru viya
Surah Al-Araf, Verse 177
مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِيۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
kavareku allāh yaha man̆ga yomu karannē da eviṭa ohu yaha man̆ga læbūveki. tavada kavareku ohu noman̆ga yannaṭa harinnē da eviṭa ovuhumaya alābhavantayō
Surah Al-Araf, Verse 178
وَلَقَدۡ ذَرَأۡنَا لِجَهَنَّمَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ لَهُمۡ قُلُوبٞ لَّا يَفۡقَهُونَ بِهَا وَلَهُمۡ أَعۡيُنٞ لَّا يُبۡصِرُونَ بِهَا وَلَهُمۡ ءَاذَانٞ لَّا يَسۡمَعُونَ بِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
sæbævinma api jin vargayā hā minis vargayāgen væḍi deneku niraya san̆dahā bihi kaḷemu. ovunaṭa hadavat æta. ovuhu emagin vaṭahā noganiti. tavada ovunaṭa æs æta. ovuhu emagin nobalati. tavada ovunaṭa kan æta. ovuhu emagin savan nodeti. ovuhu (oṭu, gava, eḷu væni) govipaḷa satun meni. næta. īṭat vaḍā noman̆ga giyavunya. nosælakilimat kamin siṭiyavun ovuhumaya
Surah Al-Araf, Verse 179
وَلِلَّهِ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ فَٱدۡعُوهُ بِهَاۖ وَذَرُواْ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ أَسۡمَـٰٓئِهِۦۚ سَيُجۡزَوۡنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
vaḍāt alaṁkāra nāmayan allāhṭa himiya. eheyin num̆balā ēvā magin ohuṭa ærayum karanu. tavada ohu (allāh) gē nāmayan vikṛti karannēda ovun atahæra damanu. ovun karamin siṭi dǣ san̆dahā ovunaṭa pratiphala denu labanu æta
Surah Al-Araf, Verse 180
وَمِمَّنۡ خَلَقۡنَآ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ
tavada apa mævū aya aturin satyaya tuḷin man̆ga penvana, tavada etuḷin yuktiya iṭu karana samūhayak da viya
Surah Al-Araf, Verse 181
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَنَسۡتَدۡرِجُهُم مِّنۡ حَيۡثُ لَا يَعۡلَمُونَ
apagē vadan boru kaḷavun vanāhi ovun nohan̆dunana paridi api piyavarin piyavara, ovun matuvaṭa hasu kara gannemu
Surah Al-Araf, Verse 182
وَأُمۡلِي لَهُمۡۚ إِنَّ كَيۡدِي مَتِينٌ
tavada mama ovunaṭa avakāśaya demi. niyata vaśayenma māgē sælæsma itā dæḍiya
Surah Al-Araf, Verse 183
أَوَلَمۡ يَتَفَكَّرُواْۗ مَا بِصَاحِبِهِم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٌ
ovungē sagayāṭa kisidu umatuvak nomæti bava ovuhu vaṭahā nogattō da ? ohu pæhædili avavāda karannaku misa næta
Surah Al-Araf, Verse 184
أَوَلَمۡ يَنظُرُواْ فِي مَلَكُوتِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ وَأَنۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَدِ ٱقۡتَرَبَ أَجَلُهُمۡۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَهُۥ يُؤۡمِنُونَ
ahashi hā mihitalayē ādhipatyayehi da yam deyakin allāh mavā æti dǣ gæna da ovungē niyamita kālaya samīpa viya hækiya yanna gæna da ovuhu avadhānayen nobæluvō da. eheyin in pasu va ovun kavara puvatak gæna da viśvāsa karanu ættē
Surah Al-Araf, Verse 185
مَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَا هَادِيَ لَهُۥۚ وَيَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
allāh kavareku noman̆ga yomu karannē da eviṭa ohuṭa man̆ga penvanneku næta. tava da ovungē sīmāva ikmavīmehi særisærīma ṭa ohu ovunaṭa iḍa hariyi
Surah Al-Araf, Verse 186
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّيۖ لَا يُجَلِّيهَا لِوَقۡتِهَآ إِلَّا هُوَۚ ثَقُلَتۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا تَأۡتِيكُمۡ إِلَّا بَغۡتَةٗۗ يَسۡـَٔلُونَكَ كَأَنَّكَ حَفِيٌّ عَنۡهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
avasan hōrāva gæna, eya kavadā pæmiṇennē dæyi ovuhu num̆bagen vimasati. ehi dænuma ættē māgē paramādhipati abiyasaya. ehi niyamita vēlāvehi ohu hæra (vena kisivaku) eya heḷi nokaranu æta. eya(ehi dænuma) ahashi hā poḷō talayē (vesennan haṭa) bærǣrum viya. eya kṣaṇīkava misa num̆balā veta nopæmiṇenu ætæyi num̆ba pavasanu. ē piḷiban̆da va num̆ba manā dænumak ætteku sē ovuhu num̆bagen vimasati. ehi dænuma ættē allāh abiyasaya yæyi num̆ba pavasanu. enamut minisungen væḍi denā (ē bava) nodaniti
Surah Al-Araf, Verse 187
قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي نَفۡعٗا وَلَا ضَرًّا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ وَلَوۡ كُنتُ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ لَٱسۡتَكۡثَرۡتُ مِنَ ٱلۡخَيۡرِ وَمَا مَسَّنِيَ ٱلسُّوٓءُۚ إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
allāh abhimata kaḷē nam misa mā venuven yam yahapatak kirīmaṭa hō hāniyak kirīmaṭa hō mama balaya nodarami. adṛśyamāna dǣ gæna mā dæna ganneku va siṭiyē nam mā yahapata adhika vaśayen karagannaṭa tibuṇi. tavada maṭa napurak æti novanu æta. mā avavāda karanneku hā viśvāsa karana janayāṭa śubhāraṁci danvanneku misa næta
Surah Al-Araf, Verse 188
۞هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَجَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا لِيَسۡكُنَ إِلَيۡهَاۖ فَلَمَّا تَغَشَّىٰهَا حَمَلَتۡ حَمۡلًا خَفِيفٗا فَمَرَّتۡ بِهِۦۖ فَلَمَّآ أَثۡقَلَت دَّعَوَا ٱللَّهَ رَبَّهُمَا لَئِنۡ ءَاتَيۡتَنَا صَٰلِحٗا لَّنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
eka ātmayakin (ādamgen) num̆balā va mavā æya saman̆ga vāsaya karanu piṇisa eyin ehi sahakāriya (havvā-ēvā) æti kaḷē ohuya. ohu æya veḷā gat kalhi æya ( daruveku piḷisin̆da) sæhællu barak isiluvāya. pasu va æya ē saman̆ga gaman gattāya. æyaṭa eya barin væḍi vū kalhi ‘oba apaṭa (aḍupāḍu valin tora) yahapat keneku pirinæmuvehi nam api kṛtavēdīn aturin vannemu yæyi ovun dedenā ovun dedenāgē paramādhipatigen ayæda siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 189
فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُمَا صَٰلِحٗا جَعَلَا لَهُۥ شُرَكَآءَ فِيمَآ ءَاتَىٰهُمَاۚ فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
ovun dedenāṭa (aḍupāḍu valin tora) yahapat daruveku ohu pirinæmū kalhi ovun dedenāṭa ohu pirinæmū daruvā viṣayehi ovun samakarannan ohuṭa pat kaḷōya. ovun ādēśa tabana dæyin allāh uttarītaraya
Surah Al-Araf, Verse 190
أَيُشۡرِكُونَ مَا لَا يَخۡلُقُ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
kisivak nomavana deyaṭa ovuhu ādēśa tabannōda? ovunda ohu visin mavanu læba siṭiya dī
Surah Al-Araf, Verse 191
وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ لَهُمۡ نَصۡرٗا وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ
movunaṭa udav kirīmaṭa ovunaṭa nohæka. ovun tamanṭama pavā udav kara gata nohæka
Surah Al-Araf, Verse 192
وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَتَّبِعُوكُمۡۚ سَوَآءٌ عَلَيۡكُمۡ أَدَعَوۡتُمُوهُمۡ أَمۡ أَنتُمۡ صَٰمِتُونَ
tavada num̆ba ovun yaha man̆ga veta ærayum karannehi nam ovuhu num̆balā va anugamanaya nokarati. num̆balā ovungen ayæda siṭiya da nætahot num̆balā nihan̆ḍa va siṭiya da num̆balāṭa eka samānaya
Surah Al-Araf, Verse 193
إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ عِبَادٌ أَمۡثَالُكُمۡۖ فَٱدۡعُوهُمۡ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
niyata vaśayenma allāhgen tora va num̆balā ayæda siṭina dǣ num̆balā men gættanya. ebævin num̆balā ovun ayædinu. num̆balā satyavādīn va siṭiyehu nam num̆balāṭa ovun piḷituru detvā
Surah Al-Araf, Verse 194
أَلَهُمۡ أَرۡجُلٞ يَمۡشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَيۡدٖ يَبۡطِشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَعۡيُنٞ يُبۡصِرُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۗ قُلِ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ كِيدُونِ فَلَا تُنظِرُونِ
emagin ovun gaman karana pāda ovunaṭa tibē da? nætahot emagin ovun allana at ovunaṭa tibē da? nætahot emagin ovun balana æs ovunaṭa tibē da? nætahot emagin ovun savan dena kan ovunaṭa tibē da? num̆balāgē havulkaruvan num̆balā kæn̆davā pasu va maṭa num̆balā kumantraṇaya karanu. tavada maṭa avakāśaya nodenu yæyi (nabivaraya) num̆ba ovunaṭa pavasanu
Surah Al-Araf, Verse 195
إِنَّ وَلِـِّۧيَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَۖ وَهُوَ يَتَوَلَّى ٱلصَّـٰلِحِينَ
niyata vaśayenma mema dēva granthaya pahaḷa kaḷa allāhya māgē bhārakaru. tavada ohu dæhæmiyan bhāra gannāya
Surah Al-Araf, Verse 196
وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَكُمۡ وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ
tavada ohugen tora va num̆balā ærayum karana dǣ vanāhi num̆balāṭa udav kirīmaṭa ovuhu hækiyāva nolabati. tavada ovuhu ovunṭama pavā udav kara gata nohæka
Surah Al-Araf, Verse 197
وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَسۡمَعُواْۖ وَتَرَىٰهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ وَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ
tavada yaha man̆ga veta num̆ba ovun ærayum karannehi nam ovuhu (īṭa) savan nodeti. ovun num̆ba veta balā siṭināk men num̆ba ovun dakinu æta. (namut) ovuhu nobalati
Surah Al-Araf, Verse 198
خُذِ ٱلۡعَفۡوَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡعُرۡفِ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡجَٰهِلِينَ
udāra gatiguṇa piḷipadinu. tavada yahapata aṇa karanu. tavada agnānayingen ivat vanu
Surah Al-Araf, Verse 199
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
ṣeyitān visin yam balapǣmak num̆baṭa balapǣm æti kaḷa viṭa num̆ba allāhgen ārakṣāva patanu. niyata vaśayenma ohu sarva śrāvakaya. sarvagnānīya
Surah Al-Araf, Verse 200
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ إِذَا مَسَّهُمۡ طَـٰٓئِفٞ مِّنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ تَذَكَّرُواْ فَإِذَا هُم مُّبۡصِرُونَ
niyata vaśayenma dēva biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu kaḷavun ovunaṭa ṣeyitān visin yam balapǣmak sparśa vū viṭa ovuhu (allāh va) sihipat karati. eviṭa ovun avadi vī balannan vūha
Surah Al-Araf, Verse 201
وَإِخۡوَٰنُهُمۡ يَمُدُّونَهُمۡ فِي ٱلۡغَيِّ ثُمَّ لَا يُقۡصِرُونَ
ovungē (ṣeyitānīya) sahōdarayō ovun noman̆ga tuḷaṭa æda gena yati. tavada ovuhu (ē sambandhayen) kisidu aḍuvak nokarati
Surah Al-Araf, Verse 202
وَإِذَا لَمۡ تَأۡتِهِم بِـَٔايَةٖ قَالُواْ لَوۡلَا ٱجۡتَبَيۡتَهَاۚ قُلۡ إِنَّمَآ أَتَّبِعُ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ مِن رَّبِّيۚ هَٰذَا بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
tavada (nabivaraya,) num̆ba ovun veta saṁgnāvak nogenā vē nam ‘num̆ba eya gena ā yutu novēdæyi ovuhu vimasuvōya. mā piḷipadinuyē māgē paramādhipatigen mā veta danvanu labana dǣ pamaṇaya. meya num̆balāgē paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayaki. tavada man̆gapenvīmaki. tavada viśvāsa karana janayā venuven vū dayāvaki yæyi num̆ba pavasanu
Surah Al-Araf, Verse 203
وَإِذَا قُرِئَ ٱلۡقُرۡءَانُ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥ وَأَنصِتُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
kurānaya pārāyanaya karanu labana viṭa num̆balā eyaṭa savan denu. tavada num̆balā nihan̆ḍa va siṭinu. num̆balā dayāva dakvanu læbiya hæki vanu piṇisa
Surah Al-Araf, Verse 204
وَٱذۡكُر رَّبَّكَ فِي نَفۡسِكَ تَضَرُّعٗا وَخِيفَةٗ وَدُونَ ٱلۡجَهۡرِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ وَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
tavada udē hā savasa yaṭahat pahat va biyen yutu va (pavasana) prakāśayan us han̆ḍin tora va num̆ba tuḷa num̆bagē paramādhipati va num̆ba sihipat karanu. tavada num̆ba nosælakilimatvannan aturin novanu
Surah Al-Araf, Verse 205
إِنَّ ٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيُسَبِّحُونَهُۥ وَلَهُۥ يَسۡجُدُونَۤ۩
niyata vaśayenma num̆bagē paramādhipati abiyasa siṭinnavun ohuṭa gætikam kirīmaṭa ovuhu uḍan̆gu noveti. tavada ovuhu ohu va pivituru karati. tavada naḷala bima tamā ohuṭa næmadum karati
Surah Al-Araf, Verse 206