Surah Al-Anfal - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَنفَالِۖ قُلِ ٱلۡأَنفَالُ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَصۡلِحُواْ ذَاتَ بَيۡنِكُمۡۖ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
(nabivaraya) yuda bimehi atahæra damanu læbū vastu piḷiban̆da va ovuhu num̆bagen vimasati. yuda bimehi atahæra damanu læbū vastu allāhṭa hā rasūlvarayāṭa himi bava pavasanu. ebævin num̆balā allāhṭa biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karanu. tavada num̆balā atara æti bæn̆dīm kramavat karanu. tavada num̆balā viśvāsavantayin lesa siṭiyehu nam allāhṭa hā ohugē dūtayāṇanṭa avanata vanu
Surah Al-Anfal, Verse 1
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَإِذَا تُلِيَتۡ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُهُۥ زَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
niyata vaśayenma dēva viśvāsavantayin vanāhi allāh piḷiban̆da menehi karanu læbū viṭa ovungē hadavat tigæssina. tavada ovun veta ohugē vadan pārāyanaya karanu læbū viṭa eya ovunaṭa viśvāsaya vardhanaya kaḷēya. tavada ovungē paramādhipati veta ovuhu (siyalla) bhāra karati
Surah Al-Anfal, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
ovuhu vanāhi salātaya vidhimat va iṭu karati. tavada api ovunaṭa pōṣaṇaya kaḷa dæyin viyadam karati
Surah Al-Anfal, Verse 3
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَمَغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
sæbǣ dēva viśvāsavantayō ovuhumaya. ovungē paramādhipati abiyasa ovunaṭa tarātiram da samāva da gauravānvita pōṣaṇaya da æta
Surah Al-Anfal, Verse 4
كَمَآ أَخۡرَجَكَ رَبُّكَ مِنۢ بَيۡتِكَ بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ لَكَٰرِهُونَ
(nabivaraya) num̆bē paramādhipati num̆bē nivasin satyaya saman̆ga num̆ba va piṭa kaḷāk men niyata vaśayenma dēva viśvāsavantayin aturin pirisak (num̆ba saman̆ga pæmiṇīmaṭa) piḷikul karannō veti
Surah Al-Anfal, Verse 5
يُجَٰدِلُونَكَ فِي ٱلۡحَقِّ بَعۡدَ مَا تَبَيَّنَ كَأَنَّمَا يُسَاقُونَ إِلَى ٱلۡمَوۡتِ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
balā siṭiya dī ma maraṇaya veta ovun meheyavanu labannāk men (yuda vædīma avaśya bava ovunaṭa) pæhædili vūvāyin pasu ovuhu satyaya sambandhayen num̆ba saman̆ga tarka karati
Surah Al-Anfal, Verse 6
وَإِذۡ يَعِدُكُمُ ٱللَّهُ إِحۡدَى ٱلطَّآئِفَتَيۡنِ أَنَّهَا لَكُمۡ وَتَوَدُّونَ أَنَّ غَيۡرَ ذَاتِ ٱلشَّوۡكَةِ تَكُونُ لَكُمۡ وَيُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُحِقَّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَيَقۡطَعَ دَابِرَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(saturangē) kaṇḍāyam dekin ekak sæbævinma num̆balāṭa (himi vanu) ætæyi allāh num̆balāṭa pratignā dun avasthāva sihipat karanu. niyata vaśayenma āyudha valin tora vū eya num̆balāṭa viya yutu yæyi num̆balā priya karannehuya. allāh ohugē vadan tuḷin satyya sæbǣ lesin sthāpita kirīmaṭat dēva pratikṣēpakayingē mudun mula kapā harinnaṭat apēkṣā karayi
Surah Al-Anfal, Verse 7
لِيُحِقَّ ٱلۡحَقَّ وَيُبۡطِلَ ٱلۡبَٰطِلَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
væradi karannan piḷikul kaḷa da ohu satyaya sthāpita koṭa asatyaya vināśa karanu piṇisaya
Surah Al-Anfal, Verse 8
إِذۡ تَسۡتَغِيثُونَ رَبَّكُمۡ فَٱسۡتَجَابَ لَكُمۡ أَنِّي مُمِدُّكُم بِأَلۡفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُرۡدِفِينَ
num̆balā num̆balāgē paramādhipati gen udav patana viṭa ‘niyata vaśayenma mama malakvarun dahasak denā peḷagasvā num̆balāṭa udav karannemi’ yæyi ohu num̆balāṭa piḷituru dunnēya
Surah Al-Anfal, Verse 9
وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ وَلِتَطۡمَئِنَّ بِهِۦ قُلُوبُكُمۡۚ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
śubhāraṁciyak vaśayen hā num̆balāgē hadavat emagin sænasuma labanu piṇisa misa allāh eya pat kaḷē næta. sæbǣ upakāraya allāhgen misa næta. niyata vaśayenma allāh sarva baladhārīya. sarva pragnāvantaya
Surah Al-Anfal, Verse 10
إِذۡ يُغَشِّيكُمُ ٱلنُّعَاسَ أَمَنَةٗ مِّنۡهُ وَيُنَزِّلُ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ لِّيُطَهِّرَكُم بِهِۦ وَيُذۡهِبَ عَنكُمۡ رِجۡزَ ٱلشَّيۡطَٰنِ وَلِيَرۡبِطَ عَلَىٰ قُلُوبِكُمۡ وَيُثَبِّتَ بِهِ ٱلۡأَقۡدَامَ
eviṭa in sænasumak vaśayen suḷu ninden ohu num̆balā veḷā gattēya. num̆balā emagin pirisidu karavā ṣeyitāngē kiliṭi num̆balāgen paha karanu piṇisat num̆balāgē hadavat balavat karavā pāda emagin sthāvara karanu piṇisat num̆balā veta ohu ahasin jalaya pahaḷa kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 11
إِذۡ يُوحِي رَبُّكَ إِلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَنِّي مَعَكُمۡ فَثَبِّتُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ سَأُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ فَٱضۡرِبُواْ فَوۡقَ ٱلۡأَعۡنَاقِ وَٱضۡرِبُواْ مِنۡهُمۡ كُلَّ بَنَانٖ
eviṭa num̆bagē paramādhipati malakvarun veta ‘ nisækavama mama num̆balā samaga siṭimi. ebævin viśvāsa kaḷavun va num̆balā sthāvara karanu. pratikṣēpa kaḷavungē hadavat tuḷa mama biya heḷami. ebævin num̆balā gelaval valaṭa ihaḷin kapā damanu. tavada ovungen vū sǣma purukakma kapā damanu’ yæyi danvā siṭiyēya
Surah Al-Anfal, Verse 12
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَمَن يُشَاقِقِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
eya ovun allāhṭa hā ohugē dharma dūtayāṭa venas kam kaḷa bævini. tavada kavareku allāhṭa hā ohugē dharma dūtayāṇan haṭa venas kam karannē da eviṭa (dæna ganu) sæbævinma allāh dan̆ḍuvam dīmehi itā dæḍiya
Surah Al-Anfal, Verse 13
ذَٰلِكُمۡ فَذُوقُوهُ وَأَنَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابَ ٱلنَّارِ
menna, num̆balā eya bhukti vidinu. tavada niyata vaśayenma nirā ginnē dan̆ḍuvama dēva pratikṣēpakayin satuya
Surah Al-Anfal, Verse 14
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ زَحۡفٗا فَلَا تُوَلُّوهُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ
ahō viśvāsa kaḷavuni!, dēva pratikṣēpa kaḷavun va kaṇḍāyamak lesin num̆balā muṇa gæsuṇu viṭa ovunaṭa piṭu pā num̆balā palā noyanu
Surah Al-Anfal, Verse 15
وَمَن يُوَلِّهِمۡ يَوۡمَئِذٖ دُبُرَهُۥٓ إِلَّا مُتَحَرِّفٗا لِّقِتَالٍ أَوۡ مُتَحَيِّزًا إِلَىٰ فِئَةٖ فَقَدۡ بَآءَ بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
yuddhayē (yuddhōpāya lesa) pramāda vī pahara dennaku hā kaṇḍāyamak veta ekatu vanneku hæra edina kavareku piṭu pā ovungen palā yannēda eviṭa sæbævinma ohu allāhgen vū kōpaya saman̆ga hærī giyēya. tavada ohugē navātæna nirayayi. tavada ema (niraya) yomu karanu labana sthānayen napuru viya
Surah Al-Anfal, Verse 16
فَلَمۡ تَقۡتُلُوهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ قَتَلَهُمۡۚ وَمَا رَمَيۡتَ إِذۡ رَمَيۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ رَمَىٰ وَلِيُبۡلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡهُ بَلَآءً حَسَنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
eheyin num̆balā ovun ghātanaya nokaḷehuya. enamut allāh ovun ghātanaya kaḷēya. tavada num̆ba (pas) visi kaḷa viṭa dī (eya) num̆ba visi nokaḷehiya. enamut allāh visi kaḷēya. eya dēva viśvāsavantayin va emagin alaṁkāra piriksumakin piriksanu piṇisaya. niyata vaśayenma allāh sarva śrāvakaya. sarva gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 17
ذَٰلِكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُوهِنُ كَيۡدِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
tavada niyata vaśayenma allāh dēva pratikṣēpa karannangē kumantraṇa durvala karannā bævini
Surah Al-Anfal, Verse 18
إِن تَسۡتَفۡتِحُواْ فَقَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡفَتۡحُۖ وَإِن تَنتَهُواْ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَعُودُواْ نَعُدۡ وَلَن تُغۡنِيَ عَنكُمۡ فِئَتُكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَوۡ كَثُرَتۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(pratikṣēpa kaḷavuni!) num̆balā tīnduvak pætuvē nam sæbævinma num̆balā veta ema tīnduva pæmiṇa æta. tavada num̆balā væḷakī siṭiyē nam eya num̆balāṭa yahapataki. tavada num̆balā ( saṭan kirīmaṭa) nævata hærennē nam api da hærennemu. tavada num̆balāgē pirisa adhika vūvat eya num̆balāṭa prayōjanavat novannēmaya. tavada niyata vaśayenma allāh dēva viśvāsavantayin saman̆gaya
Surah Al-Anfal, Verse 19
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَأَنتُمۡ تَسۡمَعُونَ
viśvāsa kaḷavuni!, num̆balā allāhṭa hā ohugē dharma dūtayāṇanṭa avanata vanu. num̆balā savan demin siṭiya dī (ohuṭa piṭupā) ohugen num̆balā hærī noyanu
Surah Al-Anfal, Verse 20
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
ovun savan nodī siṭa api savan dunimu yæyi pævasū aya men num̆balā novanu
Surah Al-Anfal, Verse 21
۞إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلصُّمُّ ٱلۡبُكۡمُ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
niyata vaśayenma allāh abiyasa poḷovē særisarannan aturin itā napuruvannē (satyaya) vaṭahā nogannā bihiran hā goḷuvanya
Surah Al-Anfal, Verse 22
وَلَوۡ عَلِمَ ٱللَّهُ فِيهِمۡ خَيۡرٗا لَّأَسۡمَعَهُمۡۖ وَلَوۡ أَسۡمَعَهُمۡ لَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
ovun tuḷa yahapatak tibē yæyi allāh dannē nam ohu ovunaṭa savan dīmaṭa salas vannaṭa tibuṇi. tavada ovunaṭa savan dīmaṭa ohu sælæssuva da ovun piṭupānnan lesinma hærī yanu æta
Surah Al-Anfal, Verse 23
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَجِيبُواْ لِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ إِذَا دَعَاكُمۡ لِمَا يُحۡيِيكُمۡۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَحُولُ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَقَلۡبِهِۦ وَأَنَّهُۥٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
ahō viśvāsa kaḷavuni!, num̆balā va jīvat karavanu piṇisa num̆balāṭa allāhgē paṇiviḍakaru ærayum kaḷa viṭa num̆balā ohuṭa hā rasūl varayāṭa piḷituru denu. niyata vaśayenma allāh pudgalayaku hā ohugē hadavata atara siṭina bavat sæbævinma num̆balā ohu vetaṭama ekræs karanu labana bavat num̆balā dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 24
وَٱتَّقُواْ فِتۡنَةٗ لَّا تُصِيبَنَّ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنكُمۡ خَآصَّةٗۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
tavada num̆balā aturin aparādha kaḷavunaṭa pamaṇak æti novana arbudayak gæna num̆balā biya vanu. niyata vaśayenma allāh dan̆ḍuvam dīmehi itā dæḍi bava dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 25
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ أَنتُمۡ قَلِيلٞ مُّسۡتَضۡعَفُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَخَافُونَ أَن يَتَخَطَّفَكُمُ ٱلنَّاسُ فَـَٔاوَىٰكُمۡ وَأَيَّدَكُم بِنَصۡرِهِۦ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
num̆balā poḷovē svalpa deneku vaśayen dubalayin va siṭa janayā num̆balāva pæhæra gena yanu ætæyi num̆balā biyen siṭi avasthāva num̆balā menehi kara balanu. eviṭa num̆balā kṛtavēdī viya hækivanu piṇisa ohu num̆balā bhāragena ohugē upakāraya tuḷin num̆balāva ohu śaktimat kaḷēya. tavada yahapat dæyin num̆balāṭa pōṣaṇaya kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَخُونُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ وَتَخُونُوٓاْ أَمَٰنَٰتِكُمۡ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ahō viśvāsa kaḷavuni!, num̆balā dæna dænama num̆balā allāhṭa hā dharma dūtayāṇanṭa vaṁcā nokaranu. tavada num̆balāṭa bhāra karana lada dǣ valaṭa da vaṁcā nokaranu
Surah Al-Anfal, Verse 27
وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَأَوۡلَٰدُكُمۡ فِتۡنَةٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
niyata vaśayenma num̆balāgē sampat hā num̆balāgē daruvan (num̆balāṭa) parīkṣaṇayak vē yæyi da niyata vaśayenma allāh, ohu abiyasa mahat vū pratiphala ætæyi da num̆balā dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَتَّقُواْ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّكُمۡ فُرۡقَانٗا وَيُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
ahō viśvāsa kaḷavuni!, num̆balā allāhṭa biya bætimat vannehu nam ohu num̆balāṭa (hoda hā naraka dǣ piḷiban̆da va) pæhædili bava æti karayi. num̆balāgē napurukam num̆balā gen ivat kara num̆balāṭa samāva deyi. tavada allāh ati mahat vū bhāgya sampannaya
Surah Al-Anfal, Verse 29
وَإِذۡ يَمۡكُرُ بِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِيُثۡبِتُوكَ أَوۡ يَقۡتُلُوكَ أَوۡ يُخۡرِجُوكَۚ وَيَمۡكُرُونَ وَيَمۡكُرُ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ
num̆ba va siragata kirīmaṭa hō num̆ba va marā dæmīmaṭa hō num̆ba va piṭuvahal kirīmaṭa hō dēva pratikṣēpa kaḷavun num̆baṭa kumantraṇa kaḷa avasthāva sihipat karanu. tavada ovuhu kumantraṇa karati. (eyaṭa erehiva) allāh da kumantraṇa karayi. kumantraṇa karannangen śrēṣṭha vanuyē allāhya
Surah Al-Anfal, Verse 30
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا قَالُواْ قَدۡ سَمِعۡنَا لَوۡ نَشَآءُ لَقُلۡنَا مِثۡلَ هَٰذَآ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
apagē vadan ovun veta kiyavā penvanu labana viṭa ‘api savan dunimu. api situvē nam mevænima deyak pavasannaṭa tibuṇi. meya pærænnangē prabandhayan misa (vena kisivak) næta yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Al-Anfal, Verse 31
وَإِذۡ قَالُواْ ٱللَّهُمَّ إِن كَانَ هَٰذَا هُوَ ٱلۡحَقَّ مِنۡ عِندِكَ فَأَمۡطِرۡ عَلَيۡنَا حِجَارَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ أَوِ ٱئۡتِنَا بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
ahō allāh!, meya num̆ba vetin vū sæbǣvak nam apa mata ahasin gal varusāva vassavanu. nætinam vēdanīya dan̆ḍuvamak apa veta gena enu yæyi ovuhu pævasū avasthāva sihipat karanu
Surah Al-Anfal, Verse 32
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُمۡ وَأَنتَ فِيهِمۡۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ مُعَذِّبَهُمۡ وَهُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
num̆ba ovun atara siṭiya dī ovunaṭa dan̆ḍuvam kirīmaṭa allāh novīya. tavada ovun samāva ayædimin siṭiyadī ovunaṭa dan̆ḍuvam karanneku vaśayen da allāh novīya
Surah Al-Anfal, Verse 33
وَمَا لَهُمۡ أَلَّا يُعَذِّبَهُمُ ٱللَّهُ وَهُمۡ يَصُدُّونَ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَمَا كَانُوٓاْ أَوۡلِيَآءَهُۥٓۚ إِنۡ أَوۡلِيَآؤُهُۥٓ إِلَّا ٱلۡمُتَّقُونَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
masjidul harāmayen ovun vaḷakvamin siṭiya dī allāh ovunaṭa dan̆ḍuvam nokaranuyē æyi? tavada ovuhu ehi bhārakaruvan noveti. ehi bhārakaruvan vannē dēva biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karannan misa venat kisivaku novē. enamut ovungen bahutarayak denā (ē bava) nodaniti
Surah Al-Anfal, Verse 34
وَمَا كَانَ صَلَاتُهُمۡ عِندَ ٱلۡبَيۡتِ إِلَّا مُكَآءٗ وَتَصۡدِيَةٗۚ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
mema gṛhaya abiyasa uruvan bǣma hā atpuḍi gæsīma hæra ovungē næmaduma novīya. ebævin num̆balā pratikṣēpa karamin siṭi bævin mema dan̆ḍuvama num̆balā bhukti vin̆dinu
Surah Al-Anfal, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ لِيَصُدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَسَيُنفِقُونَهَا ثُمَّ تَكُونُ عَلَيۡهِمۡ حَسۡرَةٗ ثُمَّ يُغۡلَبُونَۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ يُحۡشَرُونَ
niyata vaśayenma pratikṣēpa kaḷavun (janayā) allāhgē mārgayen væḷækvīma piṇisa tamangē dhanaya viyadam karati. ebævin ovun matuvaṭat viyadam karanu æta. pasu va eya ovunaṭa tævulak bavaṭa pat vē. pasu va ovun abibavā yanu labanu æta. tavada pratikṣēpa kaḷavun niraya veta ek ræs karanu labati
Surah Al-Anfal, Verse 36
لِيَمِيزَ ٱللَّهُ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِ وَيَجۡعَلَ ٱلۡخَبِيثَ بَعۡضَهُۥ عَلَىٰ بَعۡضٖ فَيَرۡكُمَهُۥ جَمِيعٗا فَيَجۡعَلَهُۥ فِي جَهَنَّمَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(eya ) apavitra ayagen pivituru aya allāh ven koṭa, ema ayahapat ayagen samaharun samaharun mata asuranu læba, pasuva ovun siyalla goḍa gasā nirayehi dæmīma piṇisaya. alābhavantayō ovuhumaya
Surah Al-Anfal, Verse 37
قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِن يَنتَهُواْ يُغۡفَرۡ لَهُم مَّا قَدۡ سَلَفَ وَإِن يَعُودُواْ فَقَدۡ مَضَتۡ سُنَّتُ ٱلۡأَوَّلِينَ
ovun væḷakuṇē nam ovun pera kaḷa dǣṭa samā va denu labana bavat tavada ovun (yuddhaya veta) nævata hæruṇē nam (vināśa kara dæmīmē) pærænnangē piḷiveta sæbævinma ikut va gos æti bavat dēva pratikṣēpa kaḷavunaṭa num̆ba pavasanu
Surah Al-Anfal, Verse 38
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ كُلُّهُۥ لِلَّهِۚ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
fitnā (arbudayak) nopavatina tek, emenma dahama muḷumaninma allāh satu vana tek num̆balā ovun samaga saṭan karanu. namut ovun væḷakuṇē nam eviṭa niyata vaśayenma allāh ovun karana dǣ piḷiban̆da va suparikṣākārīya
Surah Al-Anfal, Verse 39
وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَىٰكُمۡۚ نِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
tavada ovun piṭupǣvē nam allāh num̆balāgē bhārakaru bava num̆balā dæna ganu. ema bhārakaru śrēṣṭha viya. ema udavkaru da yahapat viya
Surah Al-Anfal, Verse 40
۞وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا غَنِمۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَأَنَّ لِلَّهِ خُمُسَهُۥ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا يَوۡمَ ٱلۡفُرۡقَانِ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
kaṇḍāyam deka hamu vū dina (satya asatyayen) ven kaḷa dina apagē gættā veta api pahaḷa kaḷa dǣ num̆balā viśvāsa kara siṭiyehu nam, niyata vaśayenma yamak num̆balā yuddhayen atpat kara gattē da in pahen koṭasak allāhṭa da dharma dūtayāṇanṭa da gnātīnṭa da anāthayinṭa da dugiyanṭa da magiyanṭa da satu bava dæna ganu. tavada allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va śaktiya ættāya
Surah Al-Anfal, Verse 41
إِذۡ أَنتُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلۡقُصۡوَىٰ وَٱلرَّكۡبُ أَسۡفَلَ مِنكُمۡۚ وَلَوۡ تَوَاعَدتُّمۡ لَٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِي ٱلۡمِيعَٰدِ وَلَٰكِن لِّيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗا لِّيَهۡلِكَ مَنۡ هَلَكَ عَنۢ بَيِّنَةٖ وَيَحۡيَىٰ مَنۡ حَيَّ عَنۢ بَيِّنَةٖۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَسَمِيعٌ عَلِيمٌ
asala pihiṭi miṭiyāvatehi num̆balā da, durin pihiṭi miṭiyāvatehi ovun da num̆balāṭa pahaḷin veḷan̆da kaṇḍāyama da siṭi avasthāva sihipat karanu. num̆balā eya sælasum kara tibuṇē nam niyamita vēlāvehi num̆balā bhēda vannaṭa tibuṇi. enamut sidu karanu læbiya yutu kāryaya iṭu kirīma piṇisat vināśa karanu læbiya yuttan sādhāraṇa hētūn mata vināśa karanu piṇisat jīvat karavanu læbiya yuttan sādhāraṇa hētūn mata jīvat karavanu piṇisat (allāh mema tattvaya udā kaḷēya.) tavada niyata vaśayenma allāh sarva śrāvakaya. sarva gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 42
إِذۡ يُرِيكَهُمُ ٱللَّهُ فِي مَنَامِكَ قَلِيلٗاۖ وَلَوۡ أَرَىٰكَهُمۡ كَثِيرٗا لَّفَشِلۡتُمۡ وَلَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ سَلَّمَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(nabivaraya) num̆bē sihinayehi num̆baṭa ovun va svalpa deneku vaśayen allāh pen vū avasthāva sihipat karanu. tavada ovun va adhika vaśayen ohu num̆baṭa penvā tibuṇē nam num̆balā adhairyayaṭa pat vanu æta. tavada num̆balā ema viṣayayehi mata gæṭum æti kara ganu æta. enamut allāh ārakṣā kaḷēya. niyata vaśayenma ohu hadavat satu dǣ piḷiban̆da va sarva gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 43
وَإِذۡ يُرِيكُمُوهُمۡ إِذِ ٱلۡتَقَيۡتُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِكُمۡ قَلِيلٗا وَيُقَلِّلُكُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِهِمۡ لِيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗاۗ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
num̆balā (yuda bimehi) hamu vū viṭa num̆balāgē æsvalaṭa ovun svalpa denaku vaśayen penvā, num̆balā va ovungē æsvalaṭa svalpa denaku vaśayen pen vū avasthāva sihipat karanu. eya sidu karanu læbiya yuttak vū karuṇa allāh iṭu karanu piṇisaya. tavada siyalu karuṇu yomu karanu labanuyē allāh vetaya
Surah Al-Anfal, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمۡ فِئَةٗ فَٱثۡبُتُواْ وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا لَّعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
ahō viśvāsa kaḷavuni ! num̆balā pirisak hamu vū viṭa sthāvara va siṭinu. tavada num̆balā jaya labā gata hæki vanu piṇisa adhika vaśayen num̆balā allāh va sihipat karanu
Surah Al-Anfal, Verse 45
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَنَٰزَعُواْ فَتَفۡشَلُواْ وَتَذۡهَبَ رِيحُكُمۡۖ وَٱصۡبِرُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
tavada allāhṭa hā ohugē dharma dūtayāṇanhaṭa num̆balā avanata vanu. num̆balā gæṭum æti kara noganu. eviṭa num̆balā adhairyayaṭa pat vanu æta. num̆balāgē balaya paha va yanu æta. tavada num̆balā ivasīmen kaṭayutu karanu. niyata vaśayenma allāh ivasilivantayin saman̆gaya
Surah Al-Anfal, Verse 46
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بَطَرٗا وَرِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
tama nives valin ahaṁkārayen hā janayāṭa pradarśanaya koṭa muṇiccāven piṭat va giyavun men num̆balā novanu. tavada ovuhu allāhgē mārgayen vaḷakvati. tavada allāh ovun sidu karana dǣ piḷiban̆da va sarvaprakārayen dannāya
Surah Al-Anfal, Verse 47
وَإِذۡ زَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَقَالَ لَا غَالِبَ لَكُمُ ٱلۡيَوۡمَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَإِنِّي جَارٞ لَّكُمۡۖ فَلَمَّا تَرَآءَتِ ٱلۡفِئَتَانِ نَكَصَ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ وَقَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكُمۡ إِنِّيٓ أَرَىٰ مَا لَا تَرَوۡنَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَۚ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
ṣeyitān ovungē kriyāvan ovunaṭa alaṁkāra kara pen vū avasthā va sihipat karanu. ada dina janayā aturin num̆balā abibavā yana kisivaku nomæta. tavada sæbævinma mama num̆balāgē asal væsiyaku vemi. namut depirisa hamuvīma ohu duṭu viṭa ohugē vilum̆ba deka mata ohu hærī gos mama num̆balāgen nikma yami. num̆balā nodakina dǣ sæbævinma mama dakimi. sæbævinma mama allāhṭa biya vemi. tavada allāh dan̆ḍuvam dīmehi itā dæḍi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Anfal, Verse 48
إِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ غَرَّ هَـٰٓؤُلَآءِ دِينُهُمۡۗ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
ovungē dahama ovun muḷā kaḷēya yæyi kuhakayō hā tama hadavat vala rōga ættō pavasā siṭi avasthā va sihipat karanu. tavada kavareku allāh veta bhāra karannē da niyata vaśayenma allāh sarva baladhārīya. siyum gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 49
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ يَتَوَفَّى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
dēva pratikṣēpakayingē prāṇa dēva dūtayan visin atpat karagannā avasthāva num̆ba dækagannaṭa tibunā novēda! (ema dēva dūtavarun) malakvaru ovungē muhuṇu valaṭa hā piṭaval valaṭa pahara demin "num̆balā dævena vēdanāvē dan̆ḍuvama bhukti vin̆dinu" yæyi pævæsūha
Surah Al-Anfal, Verse 50
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
meya num̆balāgē at idiripat kaḷa dǣ hētuveni. tavada niyata vaśayenma allāh gættan haṭa asādhāraṇakam karanneku novē
Surah Al-Anfal, Verse 51
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(apa visin dan̆ḍuvam kirīmēdī,eya) firavungē sēnāvē ayaṭa hā ovunaṭa pera siṭi ayagē vēdanāva meni. ovuhu allāhgē vadan pratikṣēpa kaḷaha. ebævin ovungē pāpakam hētuven allāh ovun ṭa dan̆ḍuvam kaḷēya. niyata vaśayenma allāh ati balavatya. dan̆ḍuvam dīmehi itā dæḍiya
Surah Al-Anfal, Verse 52
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ لَمۡ يَكُ مُغَيِّرٗا نِّعۡمَةً أَنۡعَمَهَا عَلَىٰ قَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
eya kisidu samūhayak taman satu va æti dǣ ovun venas kara gannā tek ovunaṭa pirinæmū dāyādaya sæbævinma allāh venas karanneku novū bævini. tavada niyata vaśayenma allāh sarva śrāvakaya. sarva gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 53
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَۚ وَكُلّٞ كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
eya firavungē sēnāva hā tama paramādhipatigē vadan boru kaḷā vū ovunaṭa pera siṭi ayagē vēdanāva meni. eviṭa ovungē pāpakam hētuven ovun va api vināśa kaḷemu. tavada api firavungē sēnāva hā aparādhakaruvan lesa siṭi siyalu denā va diyē gilvūyemu
Surah Al-Anfal, Verse 54
إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
allāh abiyasa niyata vaśayenma prāṇīn aturin vaḍāt napuru aya vannē dēva pratikṣēpa kaḷavunya. ovuhu viśvāsa nokarati
Surah Al-Anfal, Verse 55
ٱلَّذِينَ عَٰهَدتَّ مِنۡهُمۡ ثُمَّ يَنقُضُونَ عَهۡدَهُمۡ فِي كُلِّ مَرَّةٖ وَهُمۡ لَا يَتَّقُونَ
(nabivaraya) num̆ba ovun saman̆ga givisa gattehiya. pasu va ovun ē hæma viṭakama ovungē givisuma kaḍa karati. tavada ovuhu biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu nokarati
Surah Al-Anfal, Verse 56
فَإِمَّا تَثۡقَفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡحَرۡبِ فَشَرِّدۡ بِهِم مَّنۡ خَلۡفَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
eheyin yuda bimehi num̆ba ovun hamu vannehi nam ovungē pasupasin siṭinnavun ovun gen visira yannaṭa salasvanu. ovun upades læbiya hæki vanu piṇisa
Surah Al-Anfal, Verse 57
وَإِمَّا تَخَافَنَّ مِن قَوۡمٍ خِيَانَةٗ فَٱنۢبِذۡ إِلَيۡهِمۡ عَلَىٰ سَوَآءٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡخَآئِنِينَ
(nabivaraya) yam pirisakagen (givisumehi) vaṁcāvak sidu vanu ætæyi num̆ba biya vetot ovun veta īṭa samāna ayurinma (givisuma) heḷā damanu. niyata vaśayenma allāh vaṁcā karannan priya nokarayi
Surah Al-Anfal, Verse 58
وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَبَقُوٓاْۚ إِنَّهُمۡ لَا يُعۡجِزُونَ
dēva pratikṣēpa kaḷavun taman jaya læbū bava sæbævinma nositiya yutuya. niyata vaśayenma ovun (īṭa) hækiyāva nodarati
Surah Al-Anfal, Verse 59
وَأَعِدُّواْ لَهُم مَّا ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن قُوَّةٖ وَمِن رِّبَاطِ ٱلۡخَيۡلِ تُرۡهِبُونَ بِهِۦ عَدُوَّ ٱللَّهِ وَعَدُوَّكُمۡ وَءَاخَرِينَ مِن دُونِهِمۡ لَا تَعۡلَمُونَهُمُ ٱللَّهُ يَعۡلَمُهُمۡۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
(āyudha) balayen hā aśva sēnāvangen num̆balāṭa hæki pamaṇin ovunaṭa erehi va num̆balā sūdānam vanu. allāhgē saturan da num̆balāgē saturan da ovunaṭa amatara va ovun gæna num̆balā nodannā namut allāh ovun gæna dannā venat aya da num̆balā emagin biya vaddanu æta. allāhgē mārgayē num̆balā kavara karuṇak viyadam kaḷa da num̆balā veta eya pūrṇa va denu læbē. num̆balā asādhāraṇakam karanu nolabanu æta
Surah Al-Anfal, Verse 60
۞وَإِن جَنَحُواْ لِلسَّلۡمِ فَٱجۡنَحۡ لَهَا وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
tavada ovun samādānaya san̆dahā yomu vūyē nam eviṭa num̆ba da ē san̆dahā yomu vanu. tavada allāh veta (siyalla) bhāra karanu. niyata vaśayenma ohu sarva śrāvakaya. sarvagnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 61
وَإِن يُرِيدُوٓاْ أَن يَخۡدَعُوكَ فَإِنَّ حَسۡبَكَ ٱللَّهُۚ هُوَ ٱلَّذِيٓ أَيَّدَكَ بِنَصۡرِهِۦ وَبِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
num̆baṭa drōhikam kirīmaṭa ovun sitannē nam eviṭa (dæna ganu) niyata vaśayenma allāh num̆baṭa pramāṇavatya. ohu ohugē udav va hā dēva viśvāsavantayin man̆gin num̆ba va sthāvara kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 62
وَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡۚ لَوۡ أَنفَقۡتَ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مَّآ أَلَّفۡتَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ أَلَّفَ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّهُۥ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
ovungē hadavat atara ohu senehasa goḍa næguvēya. mahapoḷovē æti siyalu dǣ num̆ba viyadam kaḷa da ovungē hadavat atara senehasa goḍa nægīmaṭa num̆baṭa nohækiya. enamut allāh ovun atara senehasa goḍa næguvēya. niyata vaśayenma ohu sarva baladhārī siyum gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 63
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَسۡبُكَ ٱللَّهُ وَمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
ahō nabivaraya ! num̆baṭa hā dēva viśvāsavantayin aturin num̆ba va anugamanaya karannanhaṭa allāh pramāṇavatya
Surah Al-Anfal, Verse 64
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَى ٱلۡقِتَالِۚ إِن يَكُن مِّنكُمۡ عِشۡرُونَ صَٰبِرُونَ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
ahō nabivaraya ! dēva viśvāsavantayin va yuddhaya san̆dahā diri ganvanu. num̆balā aturin visi deneku siṭinnē nam ovuhu ovungen desiya denaku abibavā yanu æta. num̆balā aturin siya deneku siṭinnē nam ovuhu dēva pratikṣēpakayin aturin dahasak denā abibavā yanu æta. hētuva sæbævinma ovun vaṭahā nogannā pirisak bævini
Surah Al-Anfal, Verse 65
ٱلۡـَٰٔنَ خَفَّفَ ٱللَّهُ عَنكُمۡ وَعَلِمَ أَنَّ فِيكُمۡ ضَعۡفٗاۚ فَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ صَابِرَةٞ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُمۡ أَلۡفٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفَيۡنِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
dæn allāh num̆balāgen sæhællu kaḷēya. tavada num̆balā tuḷa durvalakam æti bava ohu dæna siṭiyēya. eheyin num̆balā aturin ivasā darā gannā siya denaku vannē nam ovuhu (ovungen) desiya denaku abibavā yanu æta. tavada num̆balā aturin dahasak denā vannē nam allāhgē anuhasin dedahasak denā ovuhu abibavā yanu æta. tavada allāh ivasilivantayin saman̆gaya
Surah Al-Anfal, Verse 66
مَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَكُونَ لَهُۥٓ أَسۡرَىٰ حَتَّىٰ يُثۡخِنَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ تُرِيدُونَ عَرَضَ ٱلدُّنۡيَا وَٱللَّهُ يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
mihitalayē saturan mardanaya karana turu yuda sirakaruvan tabā gænīma kisidu nabivarayakuṭa (sudusu) novīya. num̆balā melova sampat apēkṣā karannehuya. allāh matu lova apēkṣā karayi. tavada allāh sarva baladhārīya. siyum gnānīya
Surah Al-Anfal, Verse 67
لَّوۡلَا كِتَٰبٞ مِّنَ ٱللَّهِ سَبَقَ لَمَسَّكُمۡ فِيمَآ أَخَذۡتُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
allāhgē pera niyamayak novūyē nam (sirakaruvan mudā harinnaṭa) num̆balā labā gat deyahi mahat dan̆ḍuvamak num̆balā va sparśa karannaṭa tibuṇi
Surah Al-Anfal, Verse 68
فَكُلُواْ مِمَّا غَنِمۡتُمۡ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
eheyin yuda bimen num̆balā læbū dæyin anumata pivituru dǣ num̆balā anubhava karanu. tavada num̆balā allāhṭa biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karanu. niyata vaśayenma allāh ati kṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya
Surah Al-Anfal, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّمَن فِيٓ أَيۡدِيكُم مِّنَ ٱلۡأَسۡرَىٰٓ إِن يَعۡلَمِ ٱللَّهُ فِي قُلُوبِكُمۡ خَيۡرٗا يُؤۡتِكُمۡ خَيۡرٗا مِّمَّآ أُخِذَ مِنكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ahō nabivaraya ! ‘num̆balāgē hadavat tuḷa æti yam yahapatak gæna allāh dannē nam num̆balāgen ganu læbū dǣṭa vaḍā yahapat dǣ num̆balāṭa ohu pirinamanu æta. tavada num̆balāṭa ohu samā va denu æta’ yæyi sirukaruvan aturin num̆balāgē ataḍaṁguvē pasuvannanhaṭa num̆ba pavasanu. tavada allāh atikṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya
Surah Al-Anfal, Verse 70
وَإِن يُرِيدُواْ خِيَانَتَكَ فَقَدۡ خَانُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ فَأَمۡكَنَ مِنۡهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
ovuhu num̆baṭa drōhikam kirīmaṭa apēkṣā karannē nam mīṭa pera da sæbævinma ovuhu allāhṭa drōhikam kaḷōya. ohu ovun viṣayayehi (num̆baṭa) iḍa labā dī æta. tavada allāh sarvagnānī siyum gnānaya ættāya
Surah Al-Anfal, Verse 71
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يُهَاجِرُواْ مَا لَكُم مِّن وَلَٰيَتِهِم مِّن شَيۡءٍ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْۚ وَإِنِ ٱسۡتَنصَرُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ فَعَلَيۡكُمُ ٱلنَّصۡرُ إِلَّا عَلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
niyata vaśayenma viśvāsa koṭa (tama vāsasthānayen) nikma gos tama dhanaya hā tama jīvita allāhgē mārgayē kæpa kaḷavun da tavada saraṇa labā dī (ovunaṭa) udav kaḷavun da ovungen ætæmek ætæmekugē mituran veti. viśvāsa koṭa nikma nogiya aya ovun nikma yana turu ovun saman̆ga kisidu ākārayē mitu dahamak num̆balāṭa novanu æta. namut dahama viṣayayehi ovun num̆balāgen udav pætuvē nam num̆balā hā ovun atara givisumak æti janayā veta hæra (an ayaṭa) udav kirīma num̆balā veta pævarena vagakīmaya. tavada allāh num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va nirīkṣā karannāya
Surah Al-Anfal, Verse 72
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٍۚ إِلَّا تَفۡعَلُوهُ تَكُن فِتۡنَةٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَفَسَادٞ كَبِيرٞ
meya (ekinekā rækagænīma) num̆balā nokarannē nam maha poḷovē arbuda hā mahā kalahakam sidu vanu æta. deviyan pratikṣēpa kaḷavun vana ovuhu ovungen ætæmeku ætæmekugē samīpa mituran veti
Surah Al-Anfal, Verse 73
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
tavada viśvāsa koṭa (tama vāsasthānayen) nikma gos allāhgē mārgayē kæpa kaḷavun hā saraṇa labā dī (ovunaṭa) udav kaḷavun vana ovuhumaya sæbǣ lesin dēva viśvāsavantayin vannō. ovunaṭa samāva da gauravānvita saṁgrahaya da æta
Surah Al-Anfal, Verse 74
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ مَعَكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنكُمۡۚ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
tavada viśvāsa koṭa pasuva (tama vāsasthānayen) nikma gos num̆balā saman̆gama (allāhgē mārgayē) kæpa kaḷavun vana ovuhu num̆balā gen ya. allāhgē niyamaya paridi ovungen ætæmeku ætæmekuṭa itā samīpa gnātīnya. niyata vaśayenma allāh siyalu dǣ piḷiban̆da va sarvagnaya
Surah Al-Anfal, Verse 75