Surah Al-Anfal - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَنفَالِۖ قُلِ ٱلۡأَنفَالُ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَصۡلِحُواْ ذَاتَ بَيۡنِكُمۡۖ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
(nabiyē!) anfāl (namæti yuda piṭiyēdī læbuṇu vastūn) gæna ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: anfāl allāhṭada, (allāhgē) dūtayāṭada ayiti dæyayi. ebævin oba allāhṭa biya vī (ehi kisi dæyak nosa`gavā) oba atarē niyama ākārayaṭa kaṭayutu karanu. ættenma oba satya viśvāsavantayin nam, allāhṭada, allāhgē dūtayāṭada avanata vī kaṭayutu karanu
Surah Al-Anfal, Verse 1
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَإِذَا تُلِيَتۡ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُهُۥ زَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
ættenma viśvāsavantayin kavurundayat allāhgē śuddha vū nāmaya, (ovun idiriyē) kiyanu læbuvahot, ovungē hṛdayan biya vī vevlanu æta. ohugē āyāvan ovunṭa samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot viśvāsaya ovunṭa nævatat adhika vanu æta. ovun tama deviyanvama sampūrṇayenma viśvāsayen yutuva siṭinu æta
Surah Al-Anfal, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
ovun salātayada nokaḍavā salāt karanu æta. api ovunṭa labā dun vastuven (dānamāna vaśayen) viyadam karanu æta
Surah Al-Anfal, Verse 3
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَمَغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
mevænnanya ættenma viśvāsavantayin. ovunṭa ovungē deviyangē sannidhānayen padavīnda, kṣamāvada æta. tavada gauravaṇīya āhārada æta
Surah Al-Anfal, Verse 4
كَمَآ أَخۡرَجَكَ رَبُّكَ مِنۢ بَيۡتِكَ بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ لَكَٰرِهُونَ
(nabiyē!) obagē deviyan obagē nivasin satyaya magin obava ikut kaḷa avasthāvēdī, viśvāsavantayingen ek samūhayak (badru yuddhayēdī oba samaga yāmaṭa) kæmati novūvāk sēma
Surah Al-Anfal, Verse 5
يُجَٰدِلُونَكَ فِي ٱلۡحَقِّ بَعۡدَ مَا تَبَيَّنَ كَأَنَّمَا يُسَاقُونَ إِلَى ٱلۡمَوۡتِ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
(yuddha kirīma anivāryaya yayi) ovun pæhædiliva dæna gat pasuvada -mema satya kāraṇāvehida- ovun, oba samaga tarka karannāha. tamangē æsvalin dakina maraṇaya desaṭama ovunva dakkāgena yanu labannāk menya
Surah Al-Anfal, Verse 6
وَإِذۡ يَعِدُكُمُ ٱللَّهُ إِحۡدَى ٱلطَّآئِفَتَيۡنِ أَنَّهَا لَكُمۡ وَتَوَدُّونَ أَنَّ غَيۡرَ ذَاتِ ٱلشَّوۡكَةِ تَكُونُ لَكُمۡ وَيُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُحِقَّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَيَقۡطَعَ دَابِرَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(saturangen) samūhayan dekakin ekak niyata vaśayenma oba samaga ekkāsu vanu ætæyi allāh obaṭa porondu dun avasthāvēdī, oba (ē deken) śaktiyen aḍu (veḷen̆da) samuhaya (at kara gænīmaṭa) kæmati vūvehiya. ehet allāh nam, tama poronduvaṭa anuva satyaya sthāvara kara pratikṣēpa karannanva mulin upuṭā dæmīmaṭama adahas kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 7
لِيُحِقَّ ٱلۡحَقَّ وَيُبۡطِلَ ٱلۡبَٰطِلَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
ebævin ohu pāpatarayan piḷikul kaḷada, boruva vināśa kara damā (mesē) satyaya sthīra kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 8
إِذۡ تَسۡتَغِيثُونَ رَبَّكُمۡ فَٱسۡتَجَابَ لَكُمۡ أَنِّي مُمِدُّكُم بِأَلۡفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُرۡدِفِينَ
(obava) ārakṣā kara gannā men oba, obagē deviyangen illā siṭi avasthāvēdī “baḷa æṇi, baḷa æṇi vaśayen (obava anugamanaya kara pæmiṇiya hæki) malāyikāvarun dahasak magin niyata vaśayenma mā obaṭa udav karannemi” yayi ohu obaṭa piḷituru dunnēya
Surah Al-Anfal, Verse 9
وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ وَلِتَطۡمَئِنَّ بِهِۦ قُلُوبُكُمۡۚ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
obagē hṛdayan memagin tṛptiyaṭa pat vīma piṇisa ek śubhāraṁciyak vaśayenma meya allāh (obaṭa) pat kara ættēya. allāhgē sannidhānayen misa, (obaṭa) mema udavva læbuṇē næta. niyata vaśayenma allāh (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 10
إِذۡ يُغَشِّيكُمُ ٱلنُّعَاسَ أَمَنَةٗ مِّنۡهُ وَيُنَزِّلُ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ لِّيُطَهِّرَكُم بِهِۦ وَيُذۡهِبَ عَنكُمۡ رِجۡزَ ٱلشَّيۡطَٰنِ وَلِيَرۡبِطَ عَلَىٰ قُلُوبِكُمۡ وَيُثَبِّتَ بِهِ ٱلۡأَقۡدَامَ
(viśvāsavantayini! obagē sita) śāntiyaṭa pat vīma san̆dahā dǣsaṭa ninda obava veḷā gannaṭa sælæsvīma, (deviyan) tama sannidhānayen æti kirīma gæna sitā balanu mænava! tavada (ē atara) obava pariśuddha kara gænīmaṭada, obagen ṣeyitāngē pællama paha kirīma san̆dahāda, obagē hṛdayan śaktimat kara, obagē pādayan sthīra kara tæbīmaṭada (ohuma) ahasin oba kerehi varṣāvada væsīmaṭa sælæssuvēya
Surah Al-Anfal, Verse 11
إِذۡ يُوحِي رَبُّكَ إِلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَنِّي مَعَكُمۡ فَثَبِّتُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ سَأُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ فَٱضۡرِبُواْ فَوۡقَ ٱلۡأَعۡنَاقِ وَٱضۡرِبُواْ مِنۡهُمۡ كُلَّ بَنَانٖ
(nabiyē!) obagē deviyan malāyikāvarunṭa “niyata vaśayenma mā oba samaga siṭinnemi. ebævin oba viśvāsavantayinva sthīra karanu” (yayi niyōga kara) “pratikṣēpa karannangē hṛdayanhi api biya æti karannemu” (yayi pavasā, viśvāsavantayinṭa) “oba ovungē piṭi khellaṭa uḍin kapā damanu. ovunva hann̆divalin kǣli kǣli valaṭa kapā damanu” yayi dænum dīma gæna sitā balanu mænava
Surah Al-Anfal, Verse 12
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَمَن يُشَاقِقِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
meyaṭa hētuva niyata vaśayenma ovun allāhṭada ohugē dūtayāṭada venaskam kirīmaya. kavurun hō allāhṭada ohugē dutayāṭada venaskam kaḷahot niyata vaśayenma allāh (ovunva) dan̆ḍuvam kirīmehi daruṇu keneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 13
ذَٰلِكُمۡ فَذُوقُوهُ وَأَنَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابَ ٱلنَّارِ
“(pratikṣēpa karanneni! oba at kara gannaṭa yana dan̆ḍuvama) menna! meya oba poḍiyak vin̆da balanu. tavada (oba væni) pratikṣēpa karannanṭa (viniścaya dinadī) niyata vaśayenma nirā dan̆ḍuvama æta” (yayi kiyanu læbē)
Surah Al-Anfal, Verse 14
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ زَحۡفٗا فَلَا تُوَلُّوهُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ
viśvāsavantayini! yuddha kirīmaṭa sēnāva ekræs karamin siṭina pratikṣēpa karannanva oba muṇa gæsuṇahot oba ovunṭa piṭupasa haravā noduvanu
Surah Al-Anfal, Verse 15
وَمَن يُوَلِّهِمۡ يَوۡمَئِذٖ دُبُرَهُۥٓ إِلَّا مُتَحَرِّفٗا لِّقِتَالٍ أَوۡ مُتَحَيِّزًا إِلَىٰ فِئَةٖ فَقَدۡ بَآءَ بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(pasupasaṭa giya saturāva) kapā dæmīmaṭa hō nætahot (tama) samuhaya samaga ekkāsu vīmaṭa hō misa, kavurun hō ē avasthāvēdī piṭupasa hærī (diva) giyahot niyata vaśayenma ohu allāhgē kōpayaṭa ætuḷu vanu æta. ohu ræen̆dana sthānaya nirayayi. eya itāmat napuru vāsasthānayayi
Surah Al-Anfal, Verse 16
فَلَمۡ تَقۡتُلُوهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ قَتَلَهُمۡۚ وَمَا رَمَيۡتَ إِذۡ رَمَيۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ رَمَىٰ وَلِيُبۡلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡهُ بَلَآءً حَسَنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
(viśvāsavantayini! yuddha kara) ē atara oba ovunva kapā dæmuvē næta. ehet allāhma ovunva kapā dæmuvēya. (nabiyē! saturan kerehi) oba (kaḍuva) vīsi kaḷa viṭa, (eya) oba vīsi kaḷē næta. allāhma (eya) vīsi kaḷēya. viśvāsavantayinva alaṁkāravat andamaṭa piriksīma san̆dahāma (mesē kaḷēya). niyata vaśayenma allāh savan denneku hā itāmat hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 17
ذَٰلِكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُوهِنُ كَيۡدِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
pratikṣēpa karannangē kumantraṇaya avaman kara dæmīmaṭama niyata vaśayenma allāh mesē kaḷēya
Surah Al-Anfal, Verse 18
إِن تَسۡتَفۡتِحُواْ فَقَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡفَتۡحُۖ وَإِن تَنتَهُواْ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَعُودُواْ نَعُدۡ وَلَن تُغۡنِيَ عَنكُمۡ فِئَتُكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَوۡ كَثُرَتۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(makkāvē vāsaya karana kāfirvaruni!) oba soyana jayagrahaṇaya nam, ema jayagrahaṇaya oba idiriyaṭa pæmiṇa æta. (ehet eya obaṭa nova. viśvāsavantayin vana apaṭaya! apima obaṭa erehiva jayagrahaṇaya at kara gattemu. ebævin napura kirīmen) min pasuva hō oba ǣt vuvahot eya obaṭama hon̆daya. min pasuvat oba (napura kirīmaṭa) idiripat vuvahot, apit idiripat vannemu. obagē samūhaya kopamaṇa viśāla vuvada, (eya) obaṭa kisima prayōjanayak at kara dennē næta. mandayat niyata vaśayenma allāh viśvāsavantayin samaga siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 19
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَأَنتُمۡ تَسۡمَعُونَ
viśvāsavantayini! oba allāhṭada, ohugē dūtayāṭada avanata vanu. oba (ohugē dēśanāvanṭa) savan dī (pasuva) ohugen ǣt novanu
Surah Al-Anfal, Verse 20
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
(viśvāsavantayini! sita ætivama) savan nodī “api savan dunnemu” yayi (kaṭin pamaṇak) pavasannan men obat pat novanu
Surah Al-Anfal, Verse 21
۞إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلصُّمُّ ٱلۡبُكۡمُ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
niyata vaśayenma allāh vetin itāmat dīna vū satun (kumakdayat), dænumak næti bihiran hā goḷuvanya
Surah Al-Anfal, Verse 22
وَلَوۡ عَلِمَ ٱللَّهُ فِيهِمۡ خَيۡرٗا لَّأَسۡمَعَهُمۡۖ وَلَوۡ أَسۡمَعَهُمۡ لَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
ovun veta yamkisi hon̆dak ættēya yayi allāh dæna siṭiyē nam, ohu ovunva savan dīmaṭa salasvā æta. (ovun veta kisima hon̆dak nomæti bævin) ohu, ovunva savan dīmaṭa salasvā tibuṇada, ovun (eya) pratikṣēpa kara lessā yanu æta
Surah Al-Anfal, Verse 23
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَجِيبُواْ لِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ إِذَا دَعَاكُمۡ لِمَا يُحۡيِيكُمۡۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَحُولُ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَقَلۡبِهِۦ وَأَنَّهُۥٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
viśvāsavantayini! obaṭa punarjīvaya labā dīma desaṭa (dēva dūtayā vana) ohu, obava ārādhanā kaḷahot allāhṭada, (ohugē) dūtayāṭada piḷituru denu. niyata vaśayenma allāh minisunvada, ohugē hṛdayada vaṭakara gena ættēya yannada, niyata vaśayenma oba ohu vetama (gena enu læba) ēkarāśī karanu labannehuya yannada, oba sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 24
وَٱتَّقُواْ فِتۡنَةٗ لَّا تُصِيبَنَّ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنكُمۡ خَآصَّةٗۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
oba dan̆ḍuvamaṭa biya vanu. eya obagen vū aparādhakaruvan pamaṇakma allā ganu ætæyi yanna nova, (eya obavada vaṭakara gata hækiya). niyata vaśayenma allāh dan̆ḍuvam kirīmehi daruṇuya yannada oba sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 25
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ أَنتُمۡ قَلِيلٞ مُّسۡتَضۡعَفُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَخَافُونَ أَن يَتَخَطَّفَكُمُ ٱلنَّاسُ فَـَٔاوَىٰكُمۡ وَأَيَّدَكُم بِنَصۡرِهِۦ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
oba bhūmiyehi (makkāvehi) khelahīna vū itāmat suḷutarayak vaśayen siṭa, obava kavurun hō miniseku (kumana vēlāvakadī hō balen) allāgena yāvi yayi oba biyen (vevlamin) siṭi avasthāvēdī, ohu obaṭa (madīnāvehi) iḍa labā dī tama udavven obava śaktimat kara, pirisidu āhāra obaṭa labā dīma gænada sitā balanu. (meyaṭa) oba kṛtagna vanu mænava
Surah Al-Anfal, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَخُونُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ وَتَخُونُوٓاْ أَمَٰنَٰتِكُمۡ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
viśvāsavantayini! oba allāhṭada, (ohugē) dutayāṭada, hāniyak nokaranu. tavada oba (karannē aparādhayak yayi) dæna dænama oba veta æti viśvāsayaṭa tabā æti vastūnda vaṁcā nokaranu
Surah Al-Anfal, Verse 27
وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَأَوۡلَٰدُكُمۡ فِتۡنَةٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
tavada obagē vastuvenda, obagē paramparā daruvangenda (obaṭa) imahat vū piriksumak ættēya yannada, niyata vaśayenma allāhgē sannidhānayehima (obaṭa) imahat vū phalavipāka ættēya yannada oba sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Anfal, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَتَّقُواْ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّكُمۡ فُرۡقَانٗا وَيُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
viśvāsavantayini! oba allāhṭa biya vannehu nam, ohu obaṭa gauravaya labā denu æta. tavada (eya) obagē pāpayanṭa vandi vaśayen gena, obaṭa samāva denu æta. mandayat allāh itāmat imahat vū varaprasādayangen yuktaya
Surah Al-Anfal, Verse 29
وَإِذۡ يَمۡكُرُ بِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِيُثۡبِتُوكَ أَوۡ يَقۡتُلُوكَ أَوۡ يُخۡرِجُوكَۚ وَيَمۡكُرُونَ وَيَمۡكُرُ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ
(nabiyē!) obava siragata kirīmaṭa hō nætahot obava ghātanaya kirīmaṭa hō nætahot obava (raṭin) piṭuvahal kirīmaṭa hō obaṭa viruddhava pratikṣēpa karannan kumantraṇa karamin siṭi (avasthāva) gæna sitā balanu. ovunda kumantraṇa karamin siṭiyaha. (ovunṭa viruddhava) allāhda kumantraṇa karamin siṭiyēya. namut kumantraṇa karannan siyallanṭama vaḍā allāh itāmat usasya
Surah Al-Anfal, Verse 30
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا قَالُواْ قَدۡ سَمِعۡنَا لَوۡ نَشَآءُ لَقُلۡنَا مِثۡلَ هَٰذَآ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
apagē āyāvan ovunṭa samudīraṇaya kara penvanu labannē nam, eyaṭa ovun “niyata vaśayenma api (meya kaḷinma) savan dī ættemu. api kæmati nam, mevæni vadan apit pavasannemu. mēvā pera siṭiyavungē prabandha katā misa, vena kisivak næta” yayi pævasūha
Surah Al-Anfal, Verse 31
وَإِذۡ قَالُواْ ٱللَّهُمَّ إِن كَانَ هَٰذَا هُوَ ٱلۡحَقَّ مِنۡ عِندِكَ فَأَمۡطِرۡ عَلَيۡنَا حِجَارَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ أَوِ ٱئۡتِنَا بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
tavada (ema pratikṣēpa karannan) “ō allāh! oba vetin pæmiṇi meya ætta nam, apa veta ahasin gal varusāvak vasinnaṭa salasvanu. nætahot vēdanā gena dena (ek) dan̆ḍuvamak apaṭa gena enu!” yayi ovun pævasīmada (nabiyē!) oba sitā balanu
Surah Al-Anfal, Verse 32
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُمۡ وَأَنتَ فِيهِمۡۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ مُعَذِّبَهُمۡ وَهُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
namut oba ovun atarē siṭina turu allāh ovunva dan̆ḍuvam nokaranu æta. tavada ovun samāva illā siṭimin siṭina turuda allāh ovunṭa dan̆ḍuvam nokaranu æta
Surah Al-Anfal, Verse 33
وَمَا لَهُمۡ أَلَّا يُعَذِّبَهُمُ ٱللَّهُ وَهُمۡ يَصُدُّونَ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَمَا كَانُوٓاْ أَوۡلِيَآءَهُۥٓۚ إِنۡ أَوۡلِيَآؤُهُۥٓ إِلَّا ٱلۡمُتَّقُونَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(mema kāraṇāvan deka notibuṇē nam), allāh ovunva dan̆ḍuvam nokara siṭīmaṭa kumana (bādhāvakda?) mandayat ovun nam, ehi ārakṣakayin vaśayen nosiṭiyadī (janatāva) śuddha vū masjidayaṭa ætuḷu vīma vaḷakavannāha. pariśuddhavantayin misa, vena kisivekut ehi ārakṣakayin vaśayen siṭīmaṭa nohækiya. ehet ovungen væḍi deneku (meya) dæna gannē næta
Surah Al-Anfal, Verse 34
وَمَا كَانَ صَلَاتُهُمۡ عِندَ ٱلۡبَيۡتِ إِلَّا مُكَآءٗ وَتَصۡدِيَةٗۚ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
ema næmadumpaḷehi ovun karana næmadum siyalla nam, huruḷuvam bǣma, at poḷasan nāda kirīma misa, vena kisivak næta! (ebævin paralovadī ovunṭa) “oba pratikṣēpa karamin siṭi hētuven (ada dina) dan̆ḍuvama (poḍiyak) vin̆da balanu” (yayi kiyanu læbē)
Surah Al-Anfal, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ لِيَصُدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَسَيُنفِقُونَهَا ثُمَّ تَكُونُ عَلَيۡهِمۡ حَسۡرَةٗ ثُمَّ يُغۡلَبُونَۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ يُحۡشَرُونَ
niyata vaśayenma pratikṣēpa karannangen kavurun tamangē vastūn allāhgē mārgayehi (janatāvagē) yāma vaḷakvā dæmīmaṭa viyadam karannōda, ovun (nævata) nævatat mē andamaṭama viyadam karana men sidu vī avasānayēdī eya ovunṭama dukak bavaṭa pat vī yanu æta! pasuva ovunṭa erehiva jayagrahaṇaya karanu labayi. (mevæni) pratikṣēpa karannan (paralovadī) niraya desaṭama padavāgena yanu labannāha
Surah Al-Anfal, Verse 36
لِيَمِيزَ ٱللَّهُ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِ وَيَجۡعَلَ ٱلۡخَبِيثَ بَعۡضَهُۥ عَلَىٰ بَعۡضٖ فَيَرۡكُمَهُۥ جَمِيعٗا فَيَجۡعَلَهُۥ فِي جَهَنَّمَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
allāh hon̆da ayagen naraka ayava venkara gænīma san̆dahāda, napuru aya keneku mata keneku vaśayen asuranu læba, ek goḍakaṭa dæmīmen pasu nirayaṭa ussā vīsi kara dæmīma san̆dahāda (mē andamaṭa karannēya). mevænnan sampūrṇayenma parājitayinya
Surah Al-Anfal, Verse 37
قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِن يَنتَهُواْ يُغۡفَرۡ لَهُم مَّا قَدۡ سَلَفَ وَإِن يَعُودُواْ فَقَدۡ مَضَتۡ سُنَّتُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(nabiyē!) pratikṣēpa karannanṭa oba mesē pavasanu. min pasuva hō ovun (napura nokara) ǣt vuvahot (ovungē) pera tibū væradivalaṭa ovunṭa samāva denu læbē. (esē nomætiva napura kirīmaṭama) idiripat vannehu nam, pera ikut vūvangē (mevænnangē) mārgayama æti vanu æta. (ovunṭa sidu vū dæyama movunṭat sidu vanu æta)
Surah Al-Anfal, Verse 38
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ كُلُّهُۥ لِلَّهِۚ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
(viśvāsavantayini! mema pratikṣēpa karannangē) napurukam sampūrṇayenma paha vī allāhgē dharmaya sampūrṇayenma sthāvara vana turu (makkāvāsīn vana pratikṣēpa karana) ovun samaga yuddha karanu. (napurukam kirīmen) ovun ǣt vuvahot niyata vaśayenma allāh ovun karana dæya avadhānayen yutuva balanneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 39
وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَىٰكُمۡۚ نِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
ovun venaskam kaḷahot niyata vaśayenma allāh obagē ārakṣakayā yanna oba sthīra vaśayen dæna ganu. (ohu) ārakṣā kirīmehida itāmat śrēṣṭhaya. udav kirīmehida itāmat śrēṣṭhaya
Surah Al-Anfal, Verse 40
۞وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا غَنِمۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَأَنَّ لِلَّهِ خُمُسَهُۥ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا يَوۡمَ ٱلۡفُرۡقَانِ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(viśvāsavantayini!) o ba sthīra vaśayen dæna ganu: obaṭa yuddhayēdī læbuṇu sǣma vastuvakinma pahen ek paṁguvak allāhṭada (ohugē) dūtayāṭada, (ohugē) gnātīnṭada, anāthayinṭada, duppatunṭada, mægiyanṭada ayat vannēya. (ættenma) oba allāhvada, (viśvāsa karana atara) sēnāvan deka ekinekaṭa muṇa gæsī (avasan vū) tīnduvak dun (badru yuddha) dinadī api apagē vahalā kerehi pahaḷa kara tæbū (udavva, ohuma pahaḷa kaḷēya yanna)da oba viśvāsa karannan vaśayen siṭinnehu nam, (sthīra vaśayen dæna ganu): niyata vaśayenma allāh siyalla kerehi balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 41
إِذۡ أَنتُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلۡقُصۡوَىٰ وَٱلرَّكۡبُ أَسۡفَلَ مِنكُمۡۚ وَلَوۡ تَوَاعَدتُّمۡ لَٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِي ٱلۡمِيعَٰدِ وَلَٰكِن لِّيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗا لِّيَهۡلِكَ مَنۡ هَلَكَ عَنۢ بَيِّنَةٖ وَيَحۡيَىٰ مَنۡ حَيَّ عَنۢ بَيِّنَةٖۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَسَمِيعٌ عَلِيمٌ
oba (badru yuda piṭiyē siṭa madīnāvaṭa) samīpava æti miṭiyāvatēda, ovun (obaṭa idiripasin æti) ǣtin pihiṭi miṭiyāvatēda, (vyāpārikayin vana) tavalamkaruvan obaṭa pahatin siṭīma gænada oba sitā balanu. oba kenekuṭa keneku (hamu vana kālayada, sthānayada san̆dahan kara) porondu æti karagena siṭiyada, (oba san̆dahan kaḷa kālayēdī ehi pæmiṇa sēndu vī) ema poronduva iṭu kara tæbīmehi oba (yamkisi) væræddak karama ættehiya. ehet allāh manakkalpita kaḷa kāraṇāva iṣṭha vīma san̆dahā (oba siyallanvama ekama vēlāvakadī ohu ēkarāśī kaḷēya). vināśa vī giya aya, pæhædili kāraṇāvakaṭa vināśa vīma san̆dahāda, (bērī) jīvat vūvan pæhædili kāraṇāvak maginma (bērī) jīvat vīma san̆dahāda (allāh mē andamaṭa sælasum kaḷēya). niyata vaśayenma allāh savan denneku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 42
إِذۡ يُرِيكَهُمُ ٱللَّهُ فِي مَنَامِكَ قَلِيلٗاۖ وَلَوۡ أَرَىٰكَهُمۡ كَثِيرٗا لَّفَشِلۡتُمۡ وَلَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ سَلَّمَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(nabiyē!) obagē sihinen allāh (gaṇanayen) ovunva aḍu kara penvīmada, oba sitā balanu. ovunva (gaṇanayen) adhika kara, obaṭa penvā tibuṇē nam oba dhairyaya bin̆dī, yuddha kirīma gæna oba tuḷa tarka karamin siṭinnehuya. ehet allāh (obava) ārakṣā kara gattēya. niyata vaśayenma ohu hṛdayanhi æti dæya hon̆din danneki
Surah Al-Anfal, Verse 43
وَإِذۡ يُرِيكُمُوهُمۡ إِذِ ٱلۡتَقَيۡتُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِكُمۡ قَلِيلٗا وَيُقَلِّلُكُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِهِمۡ لِيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗاۗ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
ovunda, obada hamu vū avasthāvēdī ovungē gaṇanaya obagē æsvalaṭa aḍu karada, obagē gaṇanaya ovungē æsvalaṭa aḍu karada, penvūyē allāh manakkalpita kaḷa kāraṇāva iṣṭha vī, anivāryayenma (ovunva vināśa kara) dæmīmaṭa (yanna oba dæna ganu). allāhgē sannidhānayehima siyalū kāraṇāvan gos avasan vannēya
Surah Al-Anfal, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمۡ فِئَةٗ فَٱثۡبُتُواْ وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا لَّعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
viśvāsavantayini! oba (yuddhayēdī saturangē) samūhaya hamu vuvahot (biya novī) sthīra vaśayen (viruddhava) siṭimin “(allāhu akbar’ yayi) allāhgē śuddha vū nāmaya oba adhika vaśayen (śabda nagā) pavasanu. (eyin) oba jayagrahaṇaya at kara ganu æta
Surah Al-Anfal, Verse 45
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَنَٰزَعُواْ فَتَفۡشَلُواْ وَتَذۡهَبَ رِيحُكُمۡۖ وَٱصۡبِرُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
tavada allāhṭada, ohugē dūtayāṭada avanata vī (oba tuḷa ekamutuva) siṭinu. oba tuḷa tarka nokara ganu. esē vuvahot oba dhairyaya bin̆dī obagē śaktiya dubaḷa vanu æta. ebævin oba (duk gæhæṭa vin̆da darāgena) ivasīmen yutuva siṭinu. niyata vaśayenma allāh ivasilivantayin samaga siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 46
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بَطَرٗا وَرِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
āḍambaraya san̆dahāda, minisunṭa penvīma san̆dahāda, tamangē nivesvalinda, (muslimvarunṭa erehiva badru yuddhayaṭa) piṭat vīda, allāhgē mārgayehi (janatāva) yāma vaḷakvaminda siṭiya aya men obat pat noviya yutuya. allāh ovungē kriyāvan vaṭa karagena siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 47
وَإِذۡ زَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَقَالَ لَا غَالِبَ لَكُمُ ٱلۡيَوۡمَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَإِنِّي جَارٞ لَّكُمۡۖ فَلَمَّا تَرَآءَتِ ٱلۡفِئَتَانِ نَكَصَ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ وَقَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكُمۡ إِنِّيٓ أَرَىٰ مَا لَا تَرَوۡنَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَۚ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
ṣeyitān ovungē kriyāvan ovunṭa alaṁkāravat kara penvā, “kisima miniseku visin ada obava jayagrahaṇaya kaḷa nohækiya. niyata vaśayenma mamat obaṭa udavvaṭa siṭinnemi” yayi pavasamin siṭīma gænada (nabiyē!) oba sitā balanu. (mesē pavasamin siṭi) ohu sēnāvan deka ekaṭa eka muṇa gæsuṇu vahāma piṭupasa haravā diva gos “niyata vaśayenma mā obagen ǣt vūvemi. obaṭa dækiya nohæki dæyak mā balannemi. niyata vaśayenma mā allāhṭa biya vannemi. dan̆ḍuvam kirīmehi allāh itāmat daruṇu keneki” yayi pævasuvēya
Surah Al-Anfal, Verse 48
إِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ غَرَّ هَـٰٓؤُلَآءِ دِينُهُمۡۗ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
(ætuḷata ekak tabāgena piṭata ekak katā karana) vaṁcanikayinda, hṛdayanhi (pratikṣēpaya namæti) rōgayen peḷennanda, (viśvāsavantayinva genahæra dakvā) “movunva movungē dharmaya ravaṭā dæmuvēya” yayi pavasamin siṭīma gænada (nabiyē!) oba sitā balanu. kavurun allāhva sampūrṇayenma viśvāsa karannēda, (ohuma jayagrahaṇaya at kara gat ayayi). mandayat niyata vaśayenma allāh (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 49
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ يَتَوَفَّى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
malāyikāvarun pratikṣēpa karannanva (ovungē paṇa) atpat kara gannā avasthāvēdī ovungē muhuṇuvalaṭada, piṭa kon̆du valaṭada, pahara dī (nirayaṭa dakkāgena gos) “davālana (nirā) dan̆ḍuvama (poḍiyak) vin̆da balanu” yayi pævasīma oba bæliya yutu novēda
Surah Al-Anfal, Verse 50
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
(tavada malāyikāvarun ovunṭa) “pera obagē at (hamba kara) yævū dæyehi hētuvenma meya (mema dan̆ḍuvama obaṭa) æti viya. niyata vaśayenma allāh (tama) vahalūngen kisivekuṭat poḍiyak hō aparādhayak karannēma næta” (yayida pavasanu æta)
Surah Al-Anfal, Verse 51
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
“firavungē janatāvagē tatvayada, ovunṭa pera visūvangē tatvaya menma (movungē tatvayada) ættēya. ovunda allāhgē āyāvan pratikṣēpa karaminma siṭiyaha. ebævin ovungē pāpayanhi hētuven allāh ovunva allā gattēya. niyata vaśayenma allāh itāmat śaktisampannayeku hā dan̆ḍuvam dīmehi itāmat daruṇu keneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 52
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ لَمۡ يَكُ مُغَيِّرٗا نِّعۡمَةً أَنۡعَمَهَا عَلَىٰ قَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
kumana janatāvak hō tamangē tatvaya venas nokara gannā turu niyata vaśayenma allāhda ovunṭa labā dun varaprasādayan venas kara harinnē næta (yayi tibuṇada, ovun tamangē tatvaya venas kara gat bævin mema dan̆ḍuvama æti viya). niyata vaśayenma allāh savan denneku hā itāmat hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 53
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَۚ وَكُلّٞ كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
“firavungē janatāvagē tatvayada, ovunṭa pera visūvangē tatvaya menma (movungē) tatvayada ættēya. ovunda (movun menma) tamangē deviyangē sādhakayan boru karamin siṭiyaha. ebævin ovungē pāpayanhi hētuven api (vividha vargayē dan̆ḍuvam magin firavunṭa pera visū) ovunva vināśa kara dæmū atara, firavungē janatāvada gilvā dæmuvemu. movun siyalla aparādhakaruvan vaśayenma siṭiyaha
Surah Al-Anfal, Verse 54
إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
niyata vaśayenma allāhgē sannidhānayehi satun siyallagen itāmat napuru (dæya kumakdayat) pratikṣēpa karannanya. ebævin ovun viśvāsama nokarannāha
Surah Al-Anfal, Verse 55
ٱلَّذِينَ عَٰهَدتَّ مِنۡهُمۡ ثُمَّ يَنقُضُونَ عَهۡدَهُمۡ فِي كُلِّ مَرَّةٖ وَهُمۡ لَا يَتَّقُونَ
movungen kavurun samaga oba givisum æti kara gattada, ema givisum sǣma andamaṭama kaḍa karaminma siṭinnāha. ovun (allāhṭa) biya vannēma næta
Surah Al-Anfal, Verse 56
فَإِمَّا تَثۡقَفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡحَرۡبِ فَشَرِّدۡ بِهِم مَّنۡ خَلۡفَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
yuddhayēdī oba ovunva hamu vuvahot ovunṭa piṭupasin siṭinnanvada, (tigæssī) biya vī diva yana lesaṭa ovunva sīsīkaḍa kara harinu. (memagin) ovunṭa pāḍamak ugata hækiya
Surah Al-Anfal, Verse 57
وَإِمَّا تَخَافَنَّ مِن قَوۡمٍ خِيَانَةٗ فَٱنۢبِذۡ إِلَيۡهِمۡ عَلَىٰ سَوَآءٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡخَآئِنِينَ
(oba samaga givisum æti karagena siṭina) kumana samūhayak hō kumantraṇa karāvi yayi oba biya vuvahot (eyaṭa) samāna vana paridi (ema givisuma) ovun veta vīsi kara damanu. niyata vaśayenma allāh kumantraṇakaruvanva priya karannē næta
Surah Al-Anfal, Verse 58
وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَبَقُوٓاْۚ إِنَّهُمۡ لَا يُعۡجِزُونَ
pratikṣēpa karannan taman bērunāya yayi ovun nositiya yutuya. niyata vaśayenma ovun (apava) parājaya kaḷa nohæka
Surah Al-Anfal, Verse 59
وَأَعِدُّواْ لَهُم مَّا ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن قُوَّةٖ وَمِن رِّبَاطِ ٱلۡخَيۡلِ تُرۡهِبُونَ بِهِۦ عَدُوَّ ٱللَّهِ وَعَدُوَّكُمۡ وَءَاخَرِينَ مِن دُونِهِمۡ لَا تَعۡلَمُونَهُمُ ٱللَّهُ يَعۡلَمُهُمۡۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
ovunṭa erehi vana bavaṭa (āyudha) balayada, (huru purudu) yuda aśvayinda, obaṭa pramāṇavat andamaṭa oba (sǣmaviṭama) sūdānam kara tabanu. memagin allāhgē saturāvada, obagē saturāvada obaṭa biya gænviya hækiya. movun hæra (saturangē) venat samaharek siṭinnāha; ovunva oba han̆dunannē næta. allāhma ovunva han̆dunannēya. (memagin ovunvada obaṭa tiggæssīmaṭa pat kaḷa hækiya. mē san̆dahā) allāhgē mārgayehi oba kumak viyadam kaḷada, (ehi phalavipāka) obaṭa pūraṇa vaśayenma labā denu æta. (ehi) poḍiyak hō obaṭa asādhāraṇayak karanu nolæbē
Surah Al-Anfal, Verse 60
۞وَإِن جَنَحُواْ لِلسَّلۡمِ فَٱجۡنَحۡ لَهَا وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
ovun samādānaya desaṭa æla vuvahot obat ē desaṭa æla vanu. allāhvada viśvāsa karanu. niyata vaśayenma ohu savan denneku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 61
وَإِن يُرِيدُوٓاْ أَن يَخۡدَعُوكَ فَإِنَّ حَسۡبَكَ ٱللَّهُۚ هُوَ ٱلَّذِيٓ أَيَّدَكَ بِنَصۡرِهِۦ وَبِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē!) ovun obaṭa kumantraṇa kirīmaṭa adahas kaḷahot (obava ārakṣā kara gænīmaṭa) niyata vaśayenma allāh obaṭa pramāṇavat keneku vaśayen siṭinnēya. ohuma obava tama udavva maginda viśvāsavantayin maginda śaktimat karannēya
Surah Al-Anfal, Verse 62
وَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡۚ لَوۡ أَنفَقۡتَ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مَّآ أَلَّفۡتَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ أَلَّفَ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّهُۥ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
ovungē hṛdayanhi (islāmaya magin) ādara karuṇāva ætuḷu kara (sīsīkaḍava siṭi ovunva) ēkarāśī kaḷēya. bhūmiyehi æti siyalla oba viyadam kaḷada, ovungē hṛdayanhi ādara karuṇāva ætuḷu kirīmaṭa obaṭa nohækiya. ehet allāhma ovunva ādaraya magin ēkarāśī kaḷēya. niyata vaśayenma ohu (siyallaṭa) balasampanyeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 63
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَسۡبُكَ ٱللَّهُ وَمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
nabiyē! allāhda, viśvāsavantayingen obava anugamanaya karannanma obaṭa pramāṇavat ayayi
Surah Al-Anfal, Verse 64
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَى ٱلۡقِتَالِۚ إِن يَكُن مِّنكُمۡ عِشۡرُونَ صَٰبِرُونَ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
(tavada) nabiyē! oba viśvāsavantayinva yuddhayaṭa (sūdānam karana men) poḷam̆bavanu mænava! obagen (ivasīmada) vin̆da darā gannā hækiyāvak æti visi deneku siṭiyahot desiya denekugen jayagrahaṇaya at kara ganu æta. obagen (evæni) siya deneku siṭiyahot pratikṣēpa karannan dāhak denekugen jayagrahaṇaya at kara ganu æta. niyata vaśayenma movun dænumak næti janatāvak vaśayen siṭīmama meyaṭa hētuva vē
Surah Al-Anfal, Verse 65
ٱلۡـَٰٔنَ خَفَّفَ ٱللَّهُ عَنكُمۡ وَعَلِمَ أَنَّ فِيكُمۡ ضَعۡفٗاۚ فَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ صَابِرَةٞ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُمۡ أَلۡفٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفَيۡنِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
ehet niyata vaśayenma oba veta dubaḷatāvaya æti bava allāh hon̆din dænagena, dænaṭa (eya) obaṭa pahasu kara hæriyēya. ebævin obagen (ivasīmada), vin̆da darāgata hæki siya deneku siṭiyahot (anit aya) desiya denekugen jayagraṇaya at kara ganu æta. (mevæni) dahasak deneku obagen siṭiyahot allāhgē pihiṭen (anit aya) dehasak denekugen jayagrahaṇaya at kara ganu æta. allāh ivasilivantayin samaga siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 66
مَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَكُونَ لَهُۥٓ أَسۡرَىٰ حَتَّىٰ يُثۡخِنَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ تُرِيدُونَ عَرَضَ ٱلدُّنۡيَا وَٱللَّهُ يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
(saturangē napura pālanaya karana andamin ovungē) lē miyehi ælena turu (ovunva paṇa piṭin) sira gata kirīma kisima nabivarayekuṭa sudusu næta. oba melova vastūnṭa āśā karannehuya. allāh nam, (obagē) paralova (jīvitaya) kæmati vannēya. allāh balasampannayeku vana atara gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 67
لَّوۡلَا كِتَٰبٞ مِّنَ ٱللَّهِ سَبَقَ لَمَسَّكُمۡ فِيمَآ أَخَذۡتُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
allāhgē sannidhānayehi (obagē samāva) dænaṭamat sælasum kara notibuṇā nam, oba (sirakaruvangē vandi mudal badru yuddhayēdī) æra gat hētuva nisā imahat vū dan̆ḍuvamak obava allā gannaṭa iḍa tibuṇi. (ehet deviyan obaṭa samāva dunnēya)
Surah Al-Anfal, Verse 68
فَكُلُواْ مِمَّا غَنِمۡتُمۡ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ebævin (saturangen) obaṭa yuddhayēdī læbuṇu dæya hon̆da anumætiya æti vastūn vaśayenma (sitā) anubhava karanu. (min pasu mevæni kāraṇāvanhi) allāhṭa biya vī (kaṭayutu) karanu. niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّمَن فِيٓ أَيۡدِيكُم مِّنَ ٱلۡأَسۡرَىٰٓ إِن يَعۡلَمِ ٱللَّهُ فِي قُلُوبِكُمۡ خَيۡرٗا يُؤۡتِكُمۡ خَيۡرٗا مِّمَّآ أُخِذَ مِنكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
nabiyē! oba veta sira gata vī siṭinnanṭa mesē pavasanu: “obagē hṛdayanhi hon̆da situvillak æti bava allāh dæna gatahot obagen æra gat dæyaṭa vaḍā itāmat usas dæya obaṭa labā dī obagē væradivalaṭada ohu samāva denu æta. mandayat allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 70
وَإِن يُرِيدُواْ خِيَانَتَكَ فَقَدۡ خَانُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ فَأَمۡكَنَ مِنۡهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
(nabiyē!) ovun obaṭa kumantraṇa karannaṭa adahas kaḷahot (ē gæna oba kaṇagāṭu novanu). meyaṭa pera ovun allāhṭa kumantraṇa kirīmaṭa adahas kaḷaha. ebævinma ovunva sira gata kirīmaṭa (obaṭa) pahasukam sælæssuvēya. allāh (siyalla) itāmat danneku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 71
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يُهَاجِرُواْ مَا لَكُم مِّن وَلَٰيَتِهِم مِّن شَيۡءٍ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْۚ وَإِنِ ٱسۡتَنصَرُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ فَعَلَيۡكُمُ ٱلنَّصۡرُ إِلَّا عَلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
niyata vaśayenma kavurun viśvāsaya tabā (tamangē) raṭa gama athæra allāhgē mārgayehi tamangē paṇada vastūnda pūjā kara, yuddha kaḷōda ovunda, kavurun ovunṭa (tamangē niveshi) iḍa labā dī tabā gena, udav upakāra kaḷōda ovunda, ādī mevænnan kenekuṭa keneku suhadatāvayehi itāmat samīpayin vaśayen siṭinnāha. ehet viśvāsaya tæbūvangen kavurun tavat (tamangē) raṭa gama athæra piṭat novī siṭinnōda, ovun (tamangē) raṭa gama athæra piṭatva yana turu oba ovungē kisima kāraṇāvakaṭa hō vagakiva yutteku nova. ehet ovun dharma kāraṇāvanhi obagen udav upakāra illā siṭiyahot hō (ovunṭa) udav kirīma oba kerehi anivāryaya yutukamak vannēya. ehet oba samaga givisum æti karagena siṭina ek samūhayakaṭa viruddhava (ovunṭa udav kirīma) nokaḷa yutuya. allāh oba karana dæya avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 72
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٍۚ إِلَّا تَفۡعَلُوهُ تَكُن فِتۡنَةٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَفَسَادٞ كَبِيرٞ
pratikṣēpa karannangen samaharek ovungen samaharekuṭa itāmat samīpayinya! (ebævin ovungen samahareku samaharekugē vastūn nidahasē labā gænīmaṭa athæra damanu. mesē oba nokaḷahot bhūmiyehi imahat kalabægǣniyak hā āravulda æti viya hækiya)
Surah Al-Anfal, Verse 73
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
kavurun viśvāsaya tabā (tamangē) raṭagama athæra damā piṭatva gos allāhgē mārgayehi yuddha karannōda ovunda, kavurun movunṭa iḍa labā dī, (tamangē niveshi) tabā gena, (movunṭa) udav upakāra karannōda ovunda, satyaya viśvāsavantayinya. ovunṭa samāvada æta. gauravaṇīya āhārada æta
Surah Al-Anfal, Verse 74
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ مَعَكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنكُمۡۚ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
min pasuvada (makkāvāsīngen) kavurun viśvāsaya tabā (tamangē) raṭagama athæra damā piṭatva gos, oba samaga ekkāsu vī (saturanṭa erehiva) yuddha karannōda, ovunda obaṭa ayat ayayi! (itin) allāhgē dharma niyamayanṭa anuva (obagē) gnātingen æti ayagenma keneku anit kenāṭa (ayitivāsikamen) itāmat samīpayan vannāha. niyata vaśayenma allāh siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Anfal, Verse 75