Surah Al-Araf - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓمٓصٓ
alif. lām. mīm. sād
Surah Al-Araf, Verse 1
كِتَٰبٌ أُنزِلَ إِلَيۡكَ فَلَا يَكُن فِي صَدۡرِكَ حَرَجٞ مِّنۡهُ لِتُنذِرَ بِهِۦ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē! mema) dharmaya oba kerehi pahaḷa kara ættēya. mē gæna obagē papuvehi kisima apahasutāvayak novēvā!memagin oba (minisunṭa) biya ganvā anuturu æn̆gavīma san̆dahāda, viśvāsaya tæbūvanṭa ek hon̆da ovadanak vaśayenda (pahaḷa karanu læba ættēya)
Surah Al-Araf, Verse 2
ٱتَّبِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ وَلَا تَتَّبِعُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۗ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
(minisunē!) oba venuven obagē deviyan visin pahaḷa karanu læbū dæya anugamanaya karanu. ohu misa, (vena kisivekut obaṭa) ārakṣakayan (vaśayen pat karagena, ovunva) anugamanaya nokaranu. (ehet memagin) oba hon̆da væṭahīmak labā gænīma itāmat alpaya
Surah Al-Araf, Verse 3
وَكَم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا فَجَآءَهَا بَأۡسُنَا بَيَٰتًا أَوۡ هُمۡ قَآئِلُونَ
(pāpatarayan vāsaya kaḷa) bohō nagarayan api vināśa kara ættemu. rātriyehi hō nætahot ovun (ēvāyehi siṭi aya) nidā siṭiyadī dahavalehi hō apagē dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇa sēndu viya
Surah Al-Araf, Verse 4
فَمَا كَانَ دَعۡوَىٰهُمۡ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَآ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
ovun veta apagē dan̆ḍuvama pæmiṇi avasthāvēdī “niyata vaśayenma apima apaṭa napurak kara gattemu” yayi pævasīma misa, vena kisivak ovun pævasuvē næta
Surah Al-Araf, Verse 5
فَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلَّذِينَ أُرۡسِلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
ebævin (mē gæna apagē dharmaya vana) dūta mehevara kavurun veta yavā ættemuda, ovunvada niyata vaśayenma api vibhāga karannemu. tavada (apagē) dūtayinvada niyata vaśayenma api vibhāga karannemu
Surah Al-Araf, Verse 6
فَلَنَقُصَّنَّ عَلَيۡهِم بِعِلۡمٖۖ وَمَا كُنَّا غَآئِبِينَ
(ovungē kriyāvan gæna api) hon̆din dæna (viniścaya kālayēdī) niyata vaśayenma api ovunṭa pavasannemu. niyata vaśayenma api (kumana vēlāvakadī hō kumana sthānayakadī hō) sæn̆gavī siṭiyē næta
Surah Al-Araf, Verse 7
وَٱلۡوَزۡنُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّۚ فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
(sǣma kenekugēma pin pavda) edina bara kirīma niyatayi. ebævin kavurungē (pin vala) bara væḍi vūvēda, ovunma niyata vaśayenma jayagrahaṇaya karannāha
Surah Al-Araf, Verse 8
وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُم بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَظۡلِمُونَ
kavurungē (pin vala) bara (aḍu vī) lehesi vana andamaṭa ættēda, ovun apagē āyāvanṭa venaskam kaḷa bævin tamanṭa tamanma napurak kara gat aya bavaṭa pat vannāha
Surah Al-Araf, Verse 9
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلۡنَا لَكُمۡ فِيهَا مَعَٰيِشَۗ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
(minisunē!) niyata vaśayenma api obaṭa bhūmiyehi siyalūma sæpa pahasukam labā dī ehi obaṭa jīvanōpāyada æti kaḷemu. (mesē tibiyadī) oba stūti kirīmada itāmat alpaya
Surah Al-Araf, Verse 10
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَٰكُمۡ ثُمَّ صَوَّرۡنَٰكُمۡ ثُمَّ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ لَمۡ يَكُن مِّنَ ٱلسَّـٰجِدِينَ
niyata vaśayenma api obava utpādanaya kirīmaṭa (adahas kara) obava (obagē mul piyā vana ādamva) nirmāṇaya kaḷemu. pasuva api malāyikāvarunṭa “ādamṭa sujūd karanu” yayi kīvemu. iblis hæra, (anit malāyikāvarun siyalla ohuṭa) hisa navā sujūd kaḷaha. ohu sujūd karannangen keneku vūvē næta
Surah Al-Araf, Verse 11
قَالَ مَا مَنَعَكَ أَلَّا تَسۡجُدَ إِذۡ أَمَرۡتُكَۖ قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
(ebævin deviyan iblīsṭa) “mā obaṭa niyōga kaḷa avasthāvēdī oba hisa navā sujūd nokara siṭīmaṭa obava vaḷakvā hæriyē kumakda?”yi vimasuvēya. eyaṭa (iblīs) “mā ohuṭa vaḍā śrēṣṭhayeki. (mandayat) oba māva ginnen utpādanaya kara ættehiya. (kiri mæṭi valaṭa vaḍā gindara usasya)” yayi (āḍambarayen yutuva) pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 12
قَالَ فَٱهۡبِطۡ مِنۡهَا فَمَا يَكُونُ لَكَ أَن تَتَكَبَّرَ فِيهَا فَٱخۡرُجۡ إِنَّكَ مِنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
(eyaṭa deviyan) “meyin oba bæsa yanu. oba āḍambara vīmaṭa mehi iḍak næta. ebævin oba piṭamaṁ vanu. (obagē uṅagukamē hētuven) niyata vaśayenma oba avaman vūvangen keneku bavaṭa pat vūvehiya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 13
قَالَ أَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
(eyaṭa iblīs vana) ohu “(maraṇayaṭa pat vuvanva) nægiṭṭavana dina dakvā oba mā haṭa kāla avakāśayak labā denu” yayi illā siṭiyēya
Surah Al-Araf, Verse 14
قَالَ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
(eyaṭa) deviyan “niyata vaśayenma oba (ē andamaṭama) kāla avakāśayak labā dun (keneku bavaṭa) siṭinnehiya” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 15
قَالَ فَبِمَآ أَغۡوَيۡتَنِي لَأَقۡعُدَنَّ لَهُمۡ صِرَٰطَكَ ٱلۡمُسۡتَقِيمَ
(eyaṭa iblīs) “oba māva avaman kaḷa bævin (ādamgē paramparāvē daruvan vana) ovun obagē ṛju mārgayehi noyā (vaḷakvā hærīmaṭa mārgaya avahira kara ehi) vāḍi vī siṭinnemi”
Surah Al-Araf, Verse 16
ثُمَّ لَأٓتِيَنَّهُم مِّنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ وَعَنۡ أَيۡمَٰنِهِمۡ وَعَن شَمَآئِلِهِمۡۖ وَلَا تَجِدُ أَكۡثَرَهُمۡ شَٰكِرِينَ
“niyata vaśayenma ovunṭa idiriyen hā pasupasinda ovungē dakuṇu pættē hā vam pættenda ovun veta pæmiṇa (ovunva mārgaya værada) yavaminma siṭinnemi. ebævin ovungen væḍi denekuva (obaṭa) kṛtagna vannan bavaṭa oba nodakinnehiya” yayida kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 17
قَالَ ٱخۡرُجۡ مِنۡهَا مَذۡءُومٗا مَّدۡحُورٗاۖ لَّمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكُمۡ أَجۡمَعِينَ
(eyaṭa deviyan) “nindāvaṭa lak vūveku vaśayenda, eḷavā damanu læbūveku vaśayenda oba metænin piṭamaṁ vanu. niyata vaśayenma (obavada) ovungen obava anugamanaya karannanvada ādī oba siyallan magin niyata vaśayenma niraya puravannemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 18
وَيَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ فَكُلَا مِنۡ حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(pasuva deviyan ādamṭa) “ō ādam! obat obagē bhāryayāvada mema uyanehi vāsaya karanu. oba dedenā oba kæmati sthānayanṭa (gos kæmati dæyak) āhārayaṭa ganu. ehet mema gasaṭa ḷaṁ novanu. (esē giyahot) emagin obaṭa, obama hāniyak kara gat aya bavaṭa pat vannehuya” (yayida pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 19
فَوَسۡوَسَ لَهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ لِيُبۡدِيَ لَهُمَا مَا وُۥرِيَ عَنۡهُمَا مِن سَوۡءَٰتِهِمَا وَقَالَ مَا نَهَىٰكُمَا رَبُّكُمَا عَنۡ هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةِ إِلَّآ أَن تَكُونَا مَلَكَيۡنِ أَوۡ تَكُونَا مِنَ ٱلۡخَٰلِدِينَ
ehet ē dedenāṭa san̆gavā tibū ovungē rahas dæya ovunṭa eḷidarav kirīma piṇisa, (iblīs vana) ṣeyitān (væradi situvillak) ovungē sit tuḷa holman kirīmaṭa salasvā ovunṭa “(ehi palaturu āhārayaṭa gatahot) oba dedenā malāyikāvarun vaśayen hō nætahot maraṇayak nomættan vaśayen hō bavaṭa pat vannehuya yanna misa, (vena kisivak san̆dahā hō) obagē deviyan mema gasa obaṭa væḷækvūyē næta” yayi pævasū atara
Surah Al-Araf, Verse 20
وَقَاسَمَهُمَآ إِنِّي لَكُمَا لَمِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
“niyata vaśayenma mā obaṭa hon̆dakma adahas karannemi” yayi ē dedenā veta divrīmen anaturuva
Surah Al-Araf, Verse 21
فَدَلَّىٰهُمَا بِغُرُورٖۚ فَلَمَّا ذَاقَا ٱلشَّجَرَةَ بَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَنَادَىٰهُمَا رَبُّهُمَآ أَلَمۡ أَنۡهَكُمَا عَن تِلۡكُمَا ٱلشَّجَرَةِ وَأَقُل لَّكُمَآ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمَا عَدُوّٞ مُّبِينٞ
ovunva ravaṭā (ema gasē palaturu anubhava kirīma san̆dahā ē desaṭa ovunva) yāmaṭa sælæssuvēya.ē dedenāma ema gasē (palaturu) suvaya vin̆dinavāt samagama ē dedenāgē rahas sthānayanda daknaṭa viya. (eviṭa) ema uyanē gasvala koḷa valin tamangē (vili) vasā gænīmaṭa ovun utsāha kaḷaha. ē avasthāvēdī ovungē deviyan “mema gasen obava mā væḷækvūyē nædda? niyata vaśayenma ṣeyitān oba dedenāṭa prakaṭa satureku yayida mā obaṭa kīvē nædda?”yi ē dedenāgen vimasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 22
قَالَا رَبَّنَا ظَلَمۡنَآ أَنفُسَنَا وَإِن لَّمۡ تَغۡفِرۡ لَنَا وَتَرۡحَمۡنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(eyaṭa ovun) “apagē deviyanē!apaṭa, apima hāniyak kara gattemu. oba apaṭa samāva dī apaṭa dayāva pahaḷa nokaḷahot niyata vaśayenma api parājitayin bavaṭa pat vannemu” yayi (prārthanā kara) pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 23
قَالَ ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
(eyaṭa deviyan “meyin) oba piṭamaṁ vanu. obagen keneku anit kenāṭa satureku bavaṭa pat vannehiya. bhūmiyehima obaṭa vāsasthānaya æta. (ehi) ek (niyamita) kālayak dakvā sæpa sampat vin̆diya hækiya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 24
قَالَ فِيهَا تَحۡيَوۡنَ وَفِيهَا تَمُوتُونَ وَمِنۡهَا تُخۡرَجُونَ
(tavada) “ehima oba jīvat vī siṭinnehuya. ehima oba maraṇayaṭa pat vannehuya. (pasuva dinakadī) etæninma obava nægiṭavanu labannehuya” yayida pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 25
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ قَدۡ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمۡ لِبَاسٗا يُوَٰرِي سَوۡءَٰتِكُمۡ وَرِيشٗاۖ وَلِبَاسُ ٱلتَّقۡوَىٰ ذَٰلِكَ خَيۡرٞۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
ādamgē daruvani!obagē rahas sthānayan vasā gata hæki æn̆dumda, alaṁkārayada niyata vaśayenma api obaṭa dayāva pahaḷa kara ættemu. ehet (pāpayan vasā gata hæki bhaya bhaktiya namæti) pariśuddha bhāvayē æn̆dumama itāmat usasya. meyada allāhgē sādhakayangen vū dæya vannēya. (memagin) ovun hon̆da væṭahīmak labā ganitvā
Surah Al-Araf, Verse 26
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ لَا يَفۡتِنَنَّكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ كَمَآ أَخۡرَجَ أَبَوَيۡكُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ يَنزِعُ عَنۡهُمَا لِبَاسَهُمَا لِيُرِيَهُمَا سَوۡءَٰتِهِمَآۚ إِنَّهُۥ يَرَىٰكُمۡ هُوَ وَقَبِيلُهُۥ مِنۡ حَيۡثُ لَا تَرَوۡنَهُمۡۗ إِنَّا جَعَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ
ādamgē daruvani! ṣeyitān obagē demavpiyanva (ovun itāmat sæpa pahasuven vāsaya kaḷa) uyanen piṭamaṁ kara (duk karadara valaṭa ætuḷu kaḷa) ākārayaṭama, obavat duk gæhæṭa valaṭaætuḷu nokeretvā!ovungē rahas sthānayan ovunṭa penvīma piṇisa ohu ovungē æn̆dum galavā dæmuvēya. niyata vaśayenma ohuda, ohugē vārgikayinda, oba ovunva dæka gænīmaṭa nohæki vana sē (sæn̆gavī siṭimin) obava (mārgaya værada yāmaṭa sælæsvīmaṭa avasthāvak) balamin siṭinnāha. niyata vaśayenma viśvāsaya notæbūvanṭama ema ṣeyitānvarunva api mituran bavaṭa pat kara ættemu
Surah Al-Araf, Verse 27
وَإِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةٗ قَالُواْ وَجَدۡنَا عَلَيۡهَآ ءَابَآءَنَا وَٱللَّهُ أَمَرَنَا بِهَاۗ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(viśvāsaya notæbū) ovun yamkisi avaman gena dena kāraṇāvak kaḷahot (karana viṭa, eya duṭu kavurun hō ovunṭa anaturu æn̆gavuvahot) ovun ‘apagē mutun mittanda, mē ākārayenma karanu api duṭuvemu. tavada mesē (karana menma) allāhda apaṭa niyōga kara ættēya” yayi pavasannāha. (eyaṭa nabiyē!ovunṭa) “niyata vaśayenma allāh avaman gena dena kāraṇāvan karana men niyōga karannēma næta. allāh kerehi oba nodannā dæya (boruvaṭa) kiva hækida?”yi pavasanu
Surah Al-Araf, Verse 28
قُلۡ أَمَرَ رَبِّي بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَقِيمُواْ وُجُوهَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۚ كَمَا بَدَأَكُمۡ تَعُودُونَ
(tavada) “magē deviyan sādhāraṇayama niyōga kara ættēya. salāt karana sǣma sthānayakadīma oba, obagē muhuṇu ohu desaṭama hærī salāt karanu. oba ohuṭama sampūrṇayenma avanata vī miśra novuna sitætin ohugenma prārthanā karanu. ohu, obava (nomætivama tibī) ikut kaḷa ākarayaṭama (oba maraṇayaṭa pat vū pasuda paṇa dī ohu vetama) obava mudavā ganu labannehuya” yayida kiyanu mænava
Surah Al-Araf, Verse 29
فَرِيقًا هَدَىٰ وَفَرِيقًا حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلضَّلَٰلَةُۚ إِنَّهُمُ ٱتَّخَذُواْ ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُم مُّهۡتَدُونَ
(obagen) samaharekuva ohu ṛju mārgayehi ætuḷu kara tibiyadī anit aya kerehi durmārgayama niyama kirīmē hētuva niyata vaśayenma ovun allāhva hæra, ṣeyitānvarunvama (tamangē) mituran vaśayen æra gat atara, taman niyata vaśayenma ṛju mārgayehi siṭina bavada sitāgena siṭīma nisāya
Surah Al-Araf, Verse 30
۞يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ خُذُواْ زِينَتَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
ādamgē daruvanē! salāt karana sǣma tænadīma (æn̆dumvalin) alaṁkāravat kara ganu. (deviyan obaṭa anumætiya dun dæya) oba (ōna taram) anubhava karanu. pānaya karanu. ehet (ēvāyen) pramāṇaya ikmavā (puhu) viyadam nokaranu. mandayat niyata vaśayenma allāh pramāṇaya ikmavā (puhu) viyadam karannanva priya karannē næta
Surah Al-Araf, Verse 31
قُلۡ مَنۡ حَرَّمَ زِينَةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَ لِعِبَادِهِۦ وَٱلطَّيِّبَٰتِ مِنَ ٱلرِّزۡقِۚ قُلۡ هِيَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا خَالِصَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) allāh tama vahalūn venuven labā dī æti (æn̆dum) alaṁkārayada, pariśuddha vū (usas) āhārayada (anumætiya nætæyi) vaḷakvannā kavarekda?”yi vimasā, “eya melova jīvitayehi viśvāsaya tæbūvanṭa (anumætiya æti dæyayi!ehet) viniścaya dinadī (ovunṭa pamaṇakma) ayatya” yayida pavasanu mænava!dæna gata hæki janatāvaṭa (apagē) āyāvan mesē vivaraṇaya karannemu
Surah Al-Araf, Verse 32
قُلۡ إِنَّمَا حَرَّمَ رَبِّيَ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَ وَٱلۡإِثۡمَ وَٱلۡبَغۡيَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَأَن تُشۡرِكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “niyata vaśayenma magē deviyan (anumætiya nætæyi) vaḷakvanu læbū dæya nam, prasiddhiyē hō rahasin hō avamānaya gena dena kriyāvanda, anit pāpayanda, asādhāraṇayē (keneku kerehi anit kenā) aparādha kirīmada, yamkisi sākṣiyak nomætiva tibiyadī allāhṭa oba sāmānayan tæbīmada, oba nodannā dæya allāh kerehi (boru gotā) pævasīmada vannēya”
Surah Al-Araf, Verse 33
وَلِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٞۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَأۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
sǣma samūhayakaṭama - (ovun jīvat vīmaṭada, vināśa vīmaṭada) ek niyamita kālayak æta. ovungē niyamita kālaya pæmiṇena viṭa tatparayak hō pramāda vannēda næta; kaḷin vannēda næta
Surah Al-Araf, Verse 34
يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ إِمَّا يَأۡتِيَنَّكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي فَمَنِ ٱتَّقَىٰ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
ādamgē daruvanē! (magē) dūtayin obagenma niyama vī, oba vetama pæmiṇa, magē āyāvan ættenma obaṭa samudīraṇaya kara penvana viṭa, (ēvāṭa savan dīmaṭa obagen) kavurun (allāhṭa biya vī pāpayangen) ǣt vī piḷisakara kara gannōda, ovunṭa kisima biyakda næta; ovun duk vannēda næta
Surah Al-Araf, Verse 35
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(ehet) kavurun apagē āyāvan boru kara, ēvā pratikṣēpa kara, uṅagu vannōda, ovun nirā vāsīnya! ehi ovun (sadahaṭama) ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Araf, Verse 36
فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يَنَالُهُمۡ نَصِيبُهُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا يَتَوَفَّوۡنَهُمۡ قَالُوٓاْ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ
kavurun allāh kerehi boru gotā manakkalpita kara pavasannōda, nætahot ohugē āyāvan boru karannōda, ohuṭa vaḍā aparādhakaruvā kavarekda? (melovadī ovun jīvat vana turu) ovunṭa niyama kara æti (āhāra, vastuva ādī) dæya ovunṭa lækheminma pavatī. (ovungē kālaya avasan vī) ovungē paṇa atpat kirīmaṭa apagē malāyikāvarun ovun veta pæmiṇena avasthāvēdī, (ovunṭa) “oba ārādhanā karamin tibū allāh novana dæya kohēda?”yi ovun vimasanu æta. eyaṭa ovun “(ēvā siyalla) apava athæra damā (diva gos) sæn̆gavī giyaha” yayi kiyā, ættenma api (satyaya) pratikṣēpa karannan vaśayen siṭi bavada, tamanṭa viruddhavama sākṣi darannāha
Surah Al-Araf, Verse 37
قَالَ ٱدۡخُلُواْ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ فِي ٱلنَّارِۖ كُلَّمَا دَخَلَتۡ أُمَّةٞ لَّعَنَتۡ أُخۡتَهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا ٱدَّارَكُواْ فِيهَا جَمِيعٗا قَالَتۡ أُخۡرَىٰهُمۡ لِأُولَىٰهُمۡ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ أَضَلُّونَا فَـَٔاتِهِمۡ عَذَابٗا ضِعۡفٗا مِّنَ ٱلنَّارِۖ قَالَ لِكُلّٖ ضِعۡفٞ وَلَٰكِن لَّا تَعۡلَمُونَ
(eyaṭa deviyan ovunṭa) “jinvarungenda, minisungenda, obaṭapera ikut vū (oba men pāpatarayan vana) samūhaya samaga obat ekatu vī nirayaṭa yanu” yayi pavasannēya. ovungē sǣma samūhayakma (nirayaṭa) giya viṭa, (pera ehi pæmiṇa siṭi) tamangē vārgikayinva mumunā śāpa karannāha. (mesē) movun siyallanma niraya at kara gat pasu (ovungen) pasu pæmiṇennan (tamanṭa) pera pæmiṇiyanva genahæra dakvā “apagē deviyanē!movun apiva mārgaya værada yāmaṭa sælæsvūha. ebævin ovunṭa (apaṭa vaḍā) deguṇayakin nirā dan̆ḍuvama denu mænava!” yayi pavasannāha. eyaṭa ohu “obagen siyallanṭama deguṇayak (dan̆ḍuvam) æta. ehet (mīṭa hētuva) oba dæna gannē næta” yayi pavasannēya
Surah Al-Araf, Verse 38
وَقَالَتۡ أُولَىٰهُمۡ لِأُخۡرَىٰهُمۡ فَمَا كَانَ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلٖ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
ovungen pera pæmiṇi aya, pasu pæmiṇi ayaṭa “apaṭa vaḍā obaṭa kisima usasbhāvayak nomæta. ebævin oba soyā gat (napuru) vinnæhiyē hētuven (obat deguṇayaka) dan̆ḍuvam vin̆dinu” yayi pavasannāha
Surah Al-Araf, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَا لَا تُفَتَّحُ لَهُمۡ أَبۡوَٰبُ ٱلسَّمَآءِ وَلَا يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ حَتَّىٰ يَلِجَ ٱلۡجَمَلُ فِي سَمِّ ٱلۡخِيَاطِۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُجۡرِمِينَ
niyata vaśayenma kavurun apagē āyāvan boru kara ēvā pratikṣēpa kirīma āḍambarakamak vaśayen gattōda, ovunṭa (deviyangē varaprasādayanṭa himi) ahashi edāraṭu vivara karanu nolæbē. in̆dikaṭuvē sidura tuḷin oṭuveku riṁgana turu ovun svargaya at kara gannē næta. væradikaruvanṭa mē andamaṭama api phalavipāka dennemu
Surah Al-Araf, Verse 40
لَهُم مِّن جَهَنَّمَ مِهَادٞ وَمِن فَوۡقِهِمۡ غَوَاشٖۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
nirayama ovungē toṭillayi. tavada (ehi ginnama) ovungē poravanayayi. aparādhakaruvanṭa mē andamaṭama api phalavipāka dennemu
Surah Al-Araf, Verse 41
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
kavurun viśvāsaya tabā (taman visin hæki pamaṇin) dæhæmi kriyāvan karannōda, ovungen kisivekut ovungē śakti pramāṇayaṭa væḍiyen api bala karannē næta. mevænnanma svargavāsīnya. ehi ovun sadākal ræn̆dī siṭinnāha
Surah Al-Araf, Verse 42
وَنَزَعۡنَا مَا فِي صُدُورِهِم مِّنۡ غِلّٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي هَدَىٰنَا لِهَٰذَا وَمَا كُنَّا لِنَهۡتَدِيَ لَوۡلَآ أَنۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُۖ لَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّۖ وَنُودُوٓاْ أَن تِلۡكُمُ ٱلۡجَنَّةُ أُورِثۡتُمُوهَا بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
tavada (melova keneku gæna tavat kenekuṭa tibū) vairayada ovungē sitvalin paha kara harinnemu. (ebævin kenekuṭa keneku itāmat samīpa mituran bavaṭa pat vanu æta). ovungē asaḷin diya daharā sadākal galā basinma tikheṇu æta. tavada ovun “mema (svargaya at kara gata hæki) ṛju mārgayehi apava ætuḷu kaḷa allāhṭama siyalū praśaṁsā ayatya. allāh apava ṛju mārgayehi ætuḷu nokara siṭiyē nam niyata vaśayenma api ṛju mārgaya at kara gannē næta. apagē deviyangē dūtayin (sækayen tora) satyaya (dharmaya)ma (apaṭa) genævit (dænum) dunnāha” yayi pavasannāha. (eyaṭa pratiupakārayak vaśayen) “oba karamin siṭi (dæhæmi) kriyāvanhi hētuvenma mema svargaya oba satu kara gattehuya” yayi kiyanu læbē
Surah Al-Araf, Verse 43
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ أَن قَدۡ وَجَدۡنَا مَا وَعَدَنَا رَبُّنَا حَقّٗا فَهَلۡ وَجَدتُّم مَّا وَعَدَ رَبُّكُمۡ حَقّٗاۖ قَالُواْ نَعَمۡۚ فَأَذَّنَ مُؤَذِّنُۢ بَيۡنَهُمۡ أَن لَّعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
(edina) svargavāsīn nirāvāsīnṭa “apagē deviyan apaṭa labā dun porondu ættenma api duṭuvemu. obat obagē deviyan obaṭa labā dun porondu ættenma oba duṭuvehuda?”yi (śabda nagā) vimasanu æta. eyaṭa ovun “esēya, (labā gattemu)” yayi pavasanu æta. ē atara ovun madhyayē ‘muassin’ keneku mesē pavasannēya: “niyata vaśayenma allāhgē śāpaya (sīmāva ikmavā giya) aparādhakaruvan kerehi at vēvā!”
Surah Al-Araf, Verse 44
ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ كَٰفِرُونَ
“(mandayat) ovun allāhgē mārgayen vaḷakvā eya æda kirīmaṭa kæmattak dækvūha. tavada ovun paralovada pratikṣēpa karamin siṭiyaha”
Surah Al-Araf, Verse 45
وَبَيۡنَهُمَا حِجَابٞۚ وَعَلَى ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٞ يَعۡرِفُونَ كُلَّۢا بِسِيمَىٰهُمۡۚ وَنَادَوۡاْ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَن سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۚ لَمۡ يَدۡخُلُوهَا وَهُمۡ يَطۡمَعُونَ
(nirāvāsīnda, svargavāsīnda ādī) mē depakṣayaṭama atarē ek tāppayak æta. ehi mudunē samahara minisun siṭinu æta. (nirāvāsīn hā svargavāsīn ādī) sǣma kenekuma ovungē (muhuṇu vala æti) saḷakuṇu maginma movunva han̆dunā gannāha. movun svargavāsīnṭa “(deviyangē) śāntiya hā samādānayada oba kerehi at vēvā!” yayi śabda nagā pavasannāha. (mudunē siṭina) movun (metek) svargayehi ætuḷu vūvē næta. ehet ovun (ehi atuḷu vīmaṭa imahat) āśāven balāgena siṭinnāha
Surah Al-Araf, Verse 46
۞وَإِذَا صُرِفَتۡ أَبۡصَٰرُهُمۡ تِلۡقَآءَ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ قَالُواْ رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
movungē bælma nirāvāsīn desaṭa haravanu læbuvahot (ovun vin̆dina dan̆ḍuvama dæka tigæssī) “apagē deviyanē! ema aparādhakāra janatāva samaga (nirayehi) apivada oba ekkāsu kara nodamanu (mænava!)” yayi (prārthanā karamin) pavasannāha
Surah Al-Araf, Verse 47
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٗا يَعۡرِفُونَهُم بِسِيمَىٰهُمۡ قَالُواْ مَآ أَغۡنَىٰ عَنكُمۡ جَمۡعُكُمۡ وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ
ema mudunē siṭinnan samahara minisungē (muhuṇu vala) æti saḷakuṇu magin (ovun dan̆ḍuvamaṭa lak vanu ætæyi) ovunva han̆dunāgena “oba (lovehi hari hambha kara) ekkāsu kara tibū dæyada, oba āḍambara bas edāḍavamin siṭi dæyada, obaṭa prayōjanayak at kara dunnē næta noveda!” yayida
Surah Al-Araf, Verse 48
أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمۡتُمۡ لَا يَنَالُهُمُ ٱللَّهُ بِرَحۡمَةٍۚ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَنتُمۡ تَحۡزَنُونَ
(svargayē siṭina movunva genahæra dakvā) “movun kerehi allāh dayāva nodakvanu æta yayi (nirāvāsīn vana) oba divrā kiyamin siṭiyā noveda!ovun (menna svargayehi siṭina) movun noveda?” yayida pavasannāha. (pasuva mudunē siṭinnan haṭa) “oba svargayaṭa ætuḷu vanu. obaṭa kisima biyakda næta. oba duk vannēda næta” (yayi deviyan pavasannēya)
Surah Al-Araf, Verse 49
وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَنۡ أَفِيضُواْ عَلَيۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ أَوۡ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُۚ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَهُمَا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
pasuva nirāvāsīn, svargavāsīnṭa “apa veta vatura ṭikak labā denu. nætahot deviyan obaṭa (āhārayaṭa) labā dī æti dæyen (poḍiyak hō apaṭat denu mænava!)” yayi (itā bægǣpatva) illā siṭinu æta. eyaṭa ovun “niyata vaśayenma allāh (oba væni) pratikṣēpa karannanṭa mē dekama vaḷakvā hæriyēya” yayi piḷituru denu æta
Surah Al-Araf, Verse 50
ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَهۡوٗا وَلَعِبٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰهُمۡ كَمَا نَسُواْ لِقَآءَ يَوۡمِهِمۡ هَٰذَا وَمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
ovun tamangē dharmaya puhu dæyak vaśayenda, sellamak vaśayenda æra gat nisāda, melova jīvitaya ovunva ravaṭā dæmū nisāda, ovun apagē āyāvan pratikṣēpa kara, medina ovun (apiva) hamu vīma amataka kara dæmuvā sēma, apit ada dina ovunva amataka kara damannemu
Surah Al-Araf, Verse 51
وَلَقَدۡ جِئۡنَٰهُم بِكِتَٰبٖ فَصَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ عِلۡمٍ هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
niyata vaśayenma api ovunṭa ek dharmayak dī tibuṇemu. ehi sǣma dæyakma gnānayaṭa anuva vivaraṇaya kara ættemu. (tavada eya) viśvāsaya tæbū janatāvaṭa ṛju mārgaya vaśayenda varaprasādayak vaśayenda ættēya
Surah Al-Araf, Verse 52
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا تَأۡوِيلَهُۥۚ يَوۡمَ يَأۡتِي تَأۡوِيلُهُۥ يَقُولُ ٱلَّذِينَ نَسُوهُ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّ فَهَل لَّنَا مِن شُفَعَآءَ فَيَشۡفَعُواْ لَنَآ أَوۡ نُرَدُّ فَنَعۡمَلَ غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ قَدۡ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(makkāvāsīn vana) movun (tamanṭa anaturu an̆gavamin tibuṇu) dan̆ḍuvam (dinaya) pæmiṇīma misa, (vena kisivak) balāporottu vannehuda? ema dan̆ḍuvam dina pæmiṇi viṭa, meyaṭa pera eya (sampūrṇayenma) amataka kara damā tibū movun “niyata vaśayenma apagē deviyangē dūtayin (apa veta) satyaya (dharmaya) gena āvāha. (ada) apa venuven mædihatvī katā karannan kisivekut ættēda? esē nam, ovun oba venuven mædihat vī katā karatvā!nætahot apiva (lovaṭa) āpasu yavannada? esē nam, (pera) api karamin siṭi dæyen væḷakī venat (dæhæmi dæyama) karannemu” yayi pavasannāha. niyata vaśayenma movun tamanṭa tamanma hāniyak kara gatha. tavada movun (tamangē devivarunva) boruvaṭa manakkalpita karamin siṭi dæya siyallada, (mē avasthāvēdī) movungen ǣt vī sæn̆gavī yanu æta
Surah Al-Araf, Verse 53
إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَ يَطۡلُبُهُۥ حَثِيثٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ وَٱلنُّجُومَ مُسَخَّرَٰتِۭ بِأَمۡرِهِۦٓۗ أَلَا لَهُ ٱلۡخَلۡقُ وَٱلۡأَمۡرُۗ تَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
niyata vaśayenma obagē deviyan vana allāh ahasda, bhūmiyada dina hayakin utpādanaya kara, arṣ mata tama rājadhāniya sthāvara kara tæbuvēya. ohuma rātriyen dahavala vasā damannēya. (dahavalen rātriya vasā damannēya). eya itāmat trīvra vaśayenma ekakaṭa piṭupasin ekak vaśayen piḷivelin sidu vemin pavatinnēya. sūryayāda, candrayāda, tārakāvanda ohugē niyōgayanṭa ætuḷat vannēya. utpādanayanda, ehi pālanayada ohuṭama ayat dæya noveda? sakala lōkayanma utpādanaya kara, pōṣaṇaya kara, saṁvardhaṇaya karana allāh imahat bhāgyavantayeki
Surah Al-Araf, Verse 54
ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةًۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
(ebævin viśvāsavantayini!) oba itāmat yaṭat pahatvada, gupta vaśayenda, (siṭina evæni) obagē allāh vetama (obaṭa avaśya dæya illā) prārthanā karanu. niyata vaśayenma ohu sīmāva ikmavūvanva priya karannē næta
Surah Al-Araf, Verse 55
وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَا وَٱدۡعُوهُ خَوۡفٗا وَطَمَعًاۚ إِنَّ رَحۡمَتَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(minisunē! samādānayada, sāmayada æti vī) raṭa piḷisakara vū pasu ehi aparādhayan karamin nohæsirenu. (deviyangē dan̆ḍuvamaṭa) biya vī (ohugē varaprasādayan) āśā kara, ohu veta prārthanā karamin siṭinu. niyata vaśayenma allāhgē dayāva dæhæmi dæya karannanṭa itāmat samīpayen ættēya
Surah Al-Araf, Verse 56
وَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
ohuma ohugē varaprasādayanṭa pera śubhāraṁci vaśayen sisil suḷan̆ga yavannēya. eya (kaḷuvara vī æti vana) ghana valākuḷu osavā gat pasu eya, api (viyaḷī) mærī giya bhūmiya desaṭa padavāgena gos eyin væssa væsīmaṭa salasvannemu. pasuva emagin siyalūma vargayē palaturuda ikut karannemu. mesē maraṇayaṭa pat vūvanvada (ovungē samādhivalin) api ikut karannemu. (meya dænagena) oba hon̆da væṭahīmak labā ganitvā
Surah Al-Araf, Verse 57
وَٱلۡبَلَدُ ٱلطَّيِّبُ يَخۡرُجُ نَبَاتُهُۥ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَٱلَّذِي خَبُثَ لَا يَخۡرُجُ إِلَّا نَكِدٗاۚ كَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَشۡكُرُونَ
(ekama andamē varṣāva læbuṇada) sāravat bhūmiya tama deviyangē niyōgayaṭa anuvama tama pæḷǣṭi, gas væl ādiyada ikut karannēya. ehet karkaṣaka bhūmiyehi itā svalpayen misa, pæḷa vannē næta. stūtiya dakvana janatāvaṭa mesē vividha andamaṭa (apagē) āyāvan vivaraṇaya karannemu
Surah Al-Araf, Verse 58
لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
niyata vaśayenma api nūh, ohugē janatāvaṭa (apagē) dūtayeku vaśayen yævvemu. ohu (ovunṭa) “magē janatāveni! oba allāhva namadinu. ohu hæra venat himiyeku obaṭa næta. (meyaṭa oba venaskam kaḷahot) niyata vaśayenma mā obaṭa (pæmiṇiya hæki) imahat vū dina dan̆ḍuvamaṭa biya vannemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 59
قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
eyaṭa ohugē janatāvagē pradhānīn (ohuṭa) “oba ættenma prakaṭa vū durmārgayehi siṭinu api dakinnemu” yayi pævasuha
Surah Al-Araf, Verse 60
قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي ضَلَٰلَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
eyaṭa ohu (ovunṭa) “magē janatāveni!mā kisima durmāgayaka næta. ehet niyata vaśayenma mā sakala lōkayan siyalla utpādanaya kara, pōṣaṇaya karana deviyangē sannidhānayenma pæmiṇa siṭina ek dūtayeki” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 61
أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنصَحُ لَكُمۡ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(tavada) “mā magē deviyangē puvatma obaṭa genahæra dakvā obaṭa hon̆da ovadan dennemi. oba nodannā dæya mā allāh vetin dæna gannemi”
Surah Al-Araf, Verse 62
أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡ وَلِتَتَّقُواْ وَلَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
“obagen vū ek miniseku kerehi obagē deviyangē sannidhānayen obaṭa hon̆da ovadan pæmiṇīma gæna oba puduma vannehuda? obaṭa biya ganvā anaturu æn̆gavīma san̆dahāda, oba pariśuddhavantayan bavaṭa pat kirīma san̆dahāda (eya pæmiṇa ættēya. ebævin) oba (deviyangē) varaprasādayan labā gata hækiya” (yayida pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 63
فَكَذَّبُوهُ فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمًا عَمِينَ
pasuva ohuva, ovun borukārayā yayima pævasūha. ebævin ohuvada, ohuṭa pakṣapātī ayavada nævehi (paṭavā) bērāgena apagē āyāvan boru yayi kī ayava, (viśāla jala gælmen) gilvā dæmuvemu. niyata vaśayenma ovun (satyaya dæka gata nohæki) andhayin vaśayenma siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 64
۞وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
ād (namæti) janatāvaṭa ovungē sahōdara hud va (apagē dūtayā vaśayen yævuvemu). ohu (ovunṭa) “magē janatāveni!oba allāh ek kenekuvama namadinu. ohu hæra obaṭa vena deviyeku næta. (ebævin) oba, (ohuṭa) biya viya yutu novēda?”yi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 65
قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي سَفَاهَةٖ وَإِنَّا لَنَظُنُّكَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
eyaṭa ohugē janatāvagen vū pratikṣēpa karannangē pradhānīn, (ohuṭa) “niyata vaśayenma api obava mōḍakamehi (gælī) siṭinneku vaśayenma dakinnemu. tavada niyata vaśayenma api obava borukārayingen keneku vaśayenma saḷakannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 66
قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي سَفَاهَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
eyaṭa ohu “magē janatāveni!mōḍakamak mā veta næta. namut niyata vaśayenma mā sakala lōkayan siyalla utpādanaya kara, pōṣaṇaya karana deviyangē dūtayeki!” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 67
أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنَا۠ لَكُمۡ نَاصِحٌ أَمِينٌ
“(tavada) magē deviyangē puvatma mā obaṭa genahæra dakvannemi. ættenma mā (obagen) viśvāsayaṭa himi (satyaya) upadēśakayeku vaśayenda siṭinnemi”
Surah Al-Araf, Verse 68
أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ قَوۡمِ نُوحٖ وَزَادَكُمۡ فِي ٱلۡخَلۡقِ بَصۜۡطَةٗۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
“obaṭa biya ganvā anaguru æn̆gavīma piṇisa obagen keneku kerehi obagē deviyan vetin oba venuven hon̆da ovadan pæmiṇīma gænada oba puduma vannē? nuhgē janatāvagen pasu ohu obava (bhumiyehi adhipatīn bavaṭa pat kara, dēhayenda, śaktiyenda (an ayaṭa vaḍā) obaṭa adhika vaśayenma labā dīma gænada sitā balanu. allāhgē mema varaprasādayan siyalla oba sitā balanu. (eyin) oba jayagrahaṇaya kaḷa hækiya” (yayi pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 69
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِنَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَحۡدَهُۥ وَنَذَرَ مَا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
eyaṭa ovun “apagē mutun mittan namadimin siṭi devivarunva pratikṣēpa kara damā allāh ek kenekuvama namadina men sælæsvīmaṭada, oba apa veta pæmiṇiyē? (api esē nokarannemu. ættenma) oba satyaya prakāśa karanneku vaśayen siṭinnehi nam, oba apaṭa biya ganvana dæya apa veta gena enu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 70
قَالَ قَدۡ وَقَعَ عَلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ رِجۡسٞ وَغَضَبٌۖ أَتُجَٰدِلُونَنِي فِيٓ أَسۡمَآءٖ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّا نَزَّلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٖۚ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
eyaṭa ohu “oba deviyangē kōpayada, dan̆ḍuvamada, obaṭa (niyama karanu læbīya. ēvā) niyata vaśayenma anivāryayenma pæmiṇennēya. obat obagē pera siṭiyavunda (devivarun yayi) tabā gena siṭi dæya (puhu) nāmayan gænada oba mā samaga tarka karamin siṭinnē? eyaṭa yamkisi sākṣyakda allāh (obaṭa) pahaḷa kara tæbuvē næta. ebævin (obaṭa pæmiṇennaṭa yana dan̆ḍuvama) oba balāporottuven siṭinu. niyata vaśayenma mamada oba samaga balāporottu-ven siṭinnemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 71
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَقَطَعۡنَا دَابِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ وَمَا كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ
ebævin ohuvada, ohuṭa pakṣapātī ayavada apagē dayāven api bērāgena apagē āyāvan boru kara, viśvāsa nokara siṭi ayava sahamulinma kapā damannemu
Surah Al-Araf, Verse 72
وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
samūd (namæti) janatāva veta ovungē sahōdara sālih va (apagē dūtayā vaśayen yævuvemu). ohu (ovunṭa) “magē janatāveni!allāh ek kenekuvama namadinu. obaṭa ohu hæra vena kisima deviyek næta. (mē venuven) obagē deviyangē sannidhānayen pæhædili sādhakayak oba veta pæmiṇa ættēya. meya allāhgē oṭuveki. (meya) obaṭa ek sādhakayak vaśayenda ættēya. ebævin ūva allāhgē bhūmiyehi (ōnǣma tænaka kisima bādhāvakin torava ōnǣ taram) āhāra gænīmaṭa iḍa harinu. ūṭa kisima hāniyak nokaranu. (esē kaḷahot) vēdanā gena dena dan̆ḍuvama obava allā ganu æta”yi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 73
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ عَادٖ وَبَوَّأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَتَّخِذُونَ مِن سُهُولِهَا قُصُورٗا وَتَنۡحِتُونَ ٱلۡجِبَالَ بُيُوتٗاۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
“tavada ād (namæti) janatāvagen pasu (ovungē) bhūmiyehi obava padiṁci karavā (eyaṭa) obava adhipatīn bavaṭa pat kirīma gæna oba sitā balanu. oba ehi tænitalā bhūmiyehi māligāvan idi karada, kan̆du hārā nivāsa tanā gannehuya. ebævin allāhgē mema varaprasādayan siyalla oba sitā balanu. tavada bhūmiyehi aparādha karamin nosærisaranu” (yayida pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 74
قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِمَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُمۡ أَتَعۡلَمُونَ أَنَّ صَٰلِحٗا مُّرۡسَلٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قَالُوٓاْ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلَ بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ
eyaṭa ohugē janatāvagen vū uṅagukamen yut pradhānīn, tamanṭa vaḍā dubalayan yayi adahas karamin siṭi viśvāsavantayingen “niyata vaśayenma mema sālih ohu deviyan visin evana lada ek dūtayeku yayi oba sthīra vaśayen dannehuda?”yi vimasūha. eyaṭa ovun “niyata vaśayenma api ohu gena ā dūta mehevara viśvāsa karannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 75
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا بِٱلَّذِيٓ ءَامَنتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
eyaṭa uṅagu vū ovun (ema viśvāsavantayinṭa) “oba viśvāsa kaḷa dæya niyata vaśayenma api pratikṣēpa karannemu” yayi pævasū atara
Surah Al-Araf, Verse 76
فَعَقَرُواْ ٱلنَّاقَةَ وَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ وَقَالُواْ يَٰصَٰلِحُ ٱئۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
tama deviyangē aṇa notakā ema oṭuvāva kurbān kara, (sālih nabiṭa) “ō sālih! ættenma oba (deviyangē) dūtayangen keneku vaśayen siṭinnehi nam, oba apaṭa biya ganvana eya (ema dan̆ḍuvama) apa veta gena enu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 77
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
ebævin (kaḷin ovunṭa anaturu an̆gavanu læbū) bhūmi kampāva ovunva allā gannā ladī. ebævin ovun tamangē nivesvala (mærī) væṭī siṭiyadī sūryayā udā viya
Surah Al-Araf, Verse 78
فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَالَةَ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡ وَلَٰكِن لَّا تُحِبُّونَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
(ē avasthāvēdī sālih nabi) ovungen ǣt vī (ovunṭa) “magē janatāveni! niyata vaśayenma mā obaṭa magē deviyangē dūta mehevarama genahæra dakvā obaṭa hon̆da ovadan dunnemi. ehet oba nam, hon̆da ovadan dennanva priya kaḷē næta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 79
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
lutvada (apagē dūtayā vaśayen ohugē janatāvaṭa api yævvemu). ohu tama janatāvaṭa “obaṭa pera lovehi kisivekut nokaḷa avaman gena dena kriyāvakma oba karannehuda?”
Surah Al-Araf, Verse 80
إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ
“niyata vaśayenma oba kāntāvanva athæra damā pirimin veta kāmāśāva sansin̆davā gænīmaṭa yannehuya. kimekda!oba itāmat sīmāva ikmavā giya janatāvak vaśayen siṭinnehuya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 81
وَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوهُم مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
eyaṭa ohugē janatāva (tama vārgakayinṭa, lut nabivada, ohuṭa pakṣapātī ayavada genahæra dakvamin) “ovunva obagē raṭinma piṭamaṁ kara harinu. niyata vaśayenma ovun itāmat pariśuddhavantayin bavaṭa pat viya hækiya yayi utsāha karannāha” yayima piḷituru dunha
Surah Al-Araf, Verse 82
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
ebævin ohugē birin̆da hæra ohuvada, (anit) ohugē pavulē udaviyada, bērā gattemu. (ohugē birin̆da vana) æya, (ohuva anugamanaya nokara) pasu bæssavun samaga ekkāsu vūvāya
Surah Al-Araf, Verse 83
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
ovun kerehi api (gal) varusāvak vasinnaṭa salasvā, (ovunva vināśa kara) dæmuvemu. ebævin (mema) væradikaruvangē avasānaya kesē tibuṇēdæyi yanna (nabiyē!) oba avadhānaya kara balanu mænava
Surah Al-Araf, Verse 84
وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ فَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
madiyan (namæti nagara)vāsīn veta ovungē sahōdara ṣuayib (apagē dūtayā vaśayen yævuvemu). ohu (ovunṭa) “magē janatāveni!allāh ek kenekuvama namadinu. ohu hæra obaṭa vena kisima deviyeku næta. obagē deviyangē sannidhānayen niyata vaśayenma obaṭa pæhædili vū sādhakayak pæmiṇa ættēya. mimma pūraṇa vaśayen mæna, bara niyama ākārayaṭa kirinu. (oba diya yutu) minisungē bhāṇḍa valin kisivak ovunṭa aḍu kara nodamanu. bhūmiyehi (sāmaya hā samādānayada æti vī) piḷisakara vū pasu ehi āravul æti nokaranu. oba viśvāsavantayin nam, mēvāyinma obaṭa hon̆dak at vanu æta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 85
وَلَا تَقۡعُدُواْ بِكُلِّ صِرَٰطٖ تُوعِدُونَ وَتَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَتَبۡغُونَهَا عِوَجٗاۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ كُنتُمۡ قَلِيلٗا فَكَثَّرَكُمۡۖ وَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
tavada “oba sǣma mārgayakama vāḍi vī siṭimin allāh mata viśvāsaya tæbūvanva biya ganvā ohugē mārgayehi ovun yāma bādhā kara, ehi ædayak æti nokaranu. itā suḷutarayaka janatāvak vaśayen siṭi obava adhika gaṇanayak bavaṭa pat kirīma gænada sitā (allāhṭa stūti karamin) siṭinu. (bhūmiyehi) aparādha karamin ævida siṭiyavungē avasānaya kesē vūvēdæyi yannada obaavadhānaya kara balanu mænava!”
Surah Al-Araf, Verse 86
وَإِن كَانَ طَآئِفَةٞ مِّنكُمۡ ءَامَنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَطَآئِفَةٞ لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ فَٱصۡبِرُواْ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ بَيۡنَنَاۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
“(magē janatāveni!) obagen ek samuhayak pamaṇak api pahaḷa kaḷa dharmaya viśvāsa kara, tavat samuhayak viśvāsa nokara siṭiyahot (ē gæna oba kaṇagāṭu novanu). apa atarē allāh tīnduvak dena turu oba ivasā siṭinu. viniścaya dena siyallangen ohu itāmat usasya” (yayida pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 87
۞قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَنُخۡرِجَنَّكَ يَٰشُعَيۡبُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَكَ مِن قَرۡيَتِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۚ قَالَ أَوَلَوۡ كُنَّا كَٰرِهِينَ
(ṣuayib nabiva api apagē dūtayā vaśayen yævū avasthāvēdī) ohugē janatāvagen uṅagu vū pradhānīn (ohuṭa) “ō ṣuayib!oba apagē dharmayaṭa nohæruṇahot niyata vaśayenma api obavada, oba samaga vū viśvāsavantayinvada, apagē raṭin eḷavā damannemu” yayi pavæsūha. eyaṭa ohu, (ovunṭa “obagē dharmaya) api piḷikul kaḷā vuvada?”yi vimasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 88
قَدِ ٱفۡتَرَيۡنَا عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا إِنۡ عُدۡنَا فِي مِلَّتِكُم بَعۡدَ إِذۡ نَجَّىٰنَا ٱللَّهُ مِنۡهَاۚ وَمَا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّعُودَ فِيهَآ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ رَبُّنَاۚ وَسِعَ رَبُّنَا كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَاۚ رَبَّنَا ٱفۡتَحۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ قَوۡمِنَا بِٱلۡحَقِّ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰتِحِينَ
(tavada) “obagē dharmayen allāh apiva bērā gattāyin pasu, ē desaṭa api hæruṇahot niyata vaśayenma api allāh kerehi boruva nirmāṇaya kaḷa aya bavaṭa pat vannemu. apagē deviyan vana allāh adahas kaḷahot misa, api eyin midīmaṭama nohæka. apagē deviyangē adhyāpana dænuma siyalla vaṭa karagena ættēya. allāhvama api viśvāsa kaḷemu” (yayi pavasā, deviyanṭa) “apagē deviyanē!apaṭada apagē janatāvaṭada atarē oba sādhāraṇa tīnduvak denu. niyata vaśayenma obama viniścaya dīmehi itāmat śrēṣṭhavantayā” (yayida prārthanā kaḷēya)
Surah Al-Araf, Verse 89
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَئِنِ ٱتَّبَعۡتُمۡ شُعَيۡبًا إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
ohugē janatāvagen pratikṣēpa karannangē pradhānīn (anit ayaṭa) “oba ṣuayibva anugamanaya kaḷahot niyata vaśayenma oba parājitayinya” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 90
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
ebævin ovunva (itāmat daruṇu) bhūmikampāva allā gattēya. ovun tamangē nivesvala væṭī siṭiyadī hiru udā viya
Surah Al-Araf, Verse 91
ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَاۚ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَانُواْ هُمُ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(ṣuayibva boru kaḷa aya tamangē gamehi kisi kaleka vāsaya nokaḷāk men kisima saḷakuṇak nomætiva vināśa vī giyaha). kavurun ṣuayibva boru kaḷōda, ovunma sampūrṇayen parājitayinya. (ṣuayibva anugamanaya kaḷa aya nova)
Surah Al-Araf, Verse 92
فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡۖ فَكَيۡفَ ءَاسَىٰ عَلَىٰ قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
(esēma) ṣuayib ovungen ǣt vī (ovunṭa) “magē janatāveni!niyata vaśayenma mā magē deviyangē puvat obaṭa genahæra dakvā obaṭa hon̆da ovadanma dunnemi. ebævin (eya) pratikṣēpa kaḷa janatāva venuven mā kesē nam duk vannada?”yi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 93
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّبِيٍّ إِلَّآ أَخَذۡنَآ أَهۡلَهَا بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَضَّرَّعُونَ
mā nabiva yævū sǣma raṭakama minisunva (ovun pratikṣēpa kara hæriyahot) ovun yaṭahat pahatva pæmiṇīma piṇisa duk gæhæṭa magin api ovunva noallā siṭiyē næta
Surah Al-Araf, Verse 94
ثُمَّ بَدَّلۡنَا مَكَانَ ٱلسَّيِّئَةِ ٱلۡحَسَنَةَ حَتَّىٰ عَفَواْ وَّقَالُواْ قَدۡ مَسَّ ءَابَآءَنَا ٱلضَّرَّآءُ وَٱلسَّرَّآءُ فَأَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
pasuva api ovungē duk karadara venuvaṭa yahapatak labā dunnē nam, (emagin) ovungē saṁkhyāva væḍi vī (uṅagu vī) “apagē mutun mittanṭada mevæni duk gæhæṭa æti vī æta” yayi (taman vin̆da gat dan̆ḍuvama amataka kara damā) kiyannaṭa vūha. emagin ovun (poḍiyak hō) vaṭahā nogat ākārayakaṭa api ovunva (dan̆ḍuvama magin) hadisiyēma allā gattemu
Surah Al-Araf, Verse 95
وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡقُرَىٰٓ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَفَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَرَكَٰتٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن كَذَّبُواْ فَأَخَذۡنَٰهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
ē raṭavalvala siṭi aya viśvāsaya tabā (allāhṭa) biya vī kaṭayutu kaḷē nam, ovun venuven ahashida, bhūmiyehida æti bhāgyayan(hi æti edāraṭu) vivṛta kara ættemu. ehet ovun nam, (nabivarunva viśvāsa nokara) boru kaḷaha. ebævin ovun soyā gat (pāpayanhi) hētuven api (dan̆ḍuvama magin) ovunva allā gattemu
Surah Al-Araf, Verse 96
أَفَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا بَيَٰتٗا وَهُمۡ نَآئِمُونَ
(nabiyē!) ē raṭavæsiyan (tama niveshi) rātriyehi nidā gena siṭiyadīma apagē dan̆ḍuvama ovunva pæmiṇa ḷan̆gā novanu ætæyi ovun biya novī siṭiyehuda
Surah Al-Araf, Verse 97
أَوَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا ضُحٗى وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ
(nætahot ema raṭavæsiyan dukak nætiva) dahavalehi sellam karamin siṭiyadīma apagē dan̆ḍuvama ovunṭa pæmiṇa ḷan̆gā novanu ætæyi ovun biya novī siṭiyehuda
Surah Al-Araf, Verse 98
أَفَأَمِنُواْ مَكۡرَ ٱللَّهِۚ فَلَا يَأۡمَنُ مَكۡرَ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
ovun allāhgē grahaṇayen biya næti vī giyehuda? (sampūrṇayenma) parājaya at viya hæki janatāva hæra kisivekut allāhgē grahaṇayaṭa biya novī nosiṭinnāha
Surah Al-Araf, Verse 99
أَوَلَمۡ يَهۡدِ لِلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ أَهۡلِهَآ أَن لَّوۡ نَشَآءُ أَصَبۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡۚ وَنَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
bhūmiyehi (vināśa vī giya) pera visū ayagen pasu, eya ayiti kara gat movunvada api adahas kaḷemu nam, movungē pāpayanhi hētuven (ē ākārayenma vināśa kara) dan̆ḍuvam karannemu yana kāraṇāva movunṭa ṛju mārgaya penvūvē nædda? api movungē hṛdayan mata mudrā tabā hæriyemu. ebævin movun (hon̆da ovadan valaṭa) savan nodennāha
Surah Al-Araf, Verse 100
تِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآئِهَاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(nabiyē!) mema raṭavalvala itihāsaya obaṭa pavasannemu. (mēvāyē vāsaya kaḷa) ovunṭa (deviyan visin) yavanu læbū dūtayin ovun veta niyata vaśayenma pæhædili sādhakayanma gena āvāha. ehet ovun nam, kaḷin boru kaḷa ekak (pasuva kisi kalekat) viśvāsaya notæbū aya vaśayenma siṭiyaha. mesēma pratikṣēpa karannangē hṛdayanhi allāh mudrā tabā harinnēya
Surah Al-Araf, Verse 101
وَمَا وَجَدۡنَا لِأَكۡثَرِهِم مِّنۡ عَهۡدٖۖ وَإِن وَجَدۡنَآ أَكۡثَرَهُمۡ لَفَٰسِقِينَ
ovungen væḍi denekuṭa kisima poronduvak (iṭu karana gatiguṇayak) ætæyi mā duṭuvē næta. tavada api ovungen væḍi denekuva pāpatarayan vaśayenma duṭuvemu
Surah Al-Araf, Verse 102
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَظَلَمُواْ بِهَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
ovungen pasuvada mūsāva sādhakayan samaga firavun vetada, ohugē pradhānīn vetada yævuvemu. ehet ovun nam, ema sādhakayan avataksēru kara, (pratikṣēpa kara) dæmūha. (mevæni) aparādhakaruvangē avasānaya kesē vūyēdæyi yanna (nabiyē!) oba avadhānaya kara balanu mænava
Surah Al-Araf, Verse 103
وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰفِرۡعَوۡنُ إِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
mūsā (firavunṭa) “ō firavun!niyata vaśayenma mā sakala lōkavāsīn siyallagē deviyan visin (oba veta) evana lada ek dūtayeki” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 104
حَقِيقٌ عَلَىٰٓ أَن لَّآ أَقُولَ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ قَدۡ جِئۡتُكُم بِبَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَرۡسِلۡ مَعِيَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
tavada “mā allāh kerehi satyaya hæra (vena kisi boruvak) nokiyā siṭīma (mā kerehi) anivāryaya vī æta. oba deviyangē sannidhānayen ættenma pæhædili prātihāryayan mā oba veta genævit ættemi. ebævin (oba vahalūn bavaṭa pat karagena siṭina) isrāyīla paramparāvē daruvanva mā samaga yavanu” (yayida kīvēya)
Surah Al-Araf, Verse 105
قَالَ إِن كُنتَ جِئۡتَ بِـَٔايَةٖ فَأۡتِ بِهَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
eyaṭa ohu “oba prātihāryayan genævit ættēya yayi (ættenma oba) ætta kiyanneku vaśayen siṭinnē nam, eya gena enu” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 106
فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ
ebævin (mūsā) tama særayæṭiya vīsi kaḷēya. evelēma eya viśāla pim̆bureku bavaṭa pat viya
Surah Al-Araf, Verse 107
وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ
tavada ohu tamangē ata, (kamisa sākkuva tuḷaṭa ætuḷu kara) piṭataṭa gattēya. eya balannekuṭa itāmat sudu pæhæyenda, (itāmat dīptiyen bæbalennak vaśayenda) tibuṇi
Surah Al-Araf, Verse 108
قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ
(meya duṭu) firavungē janatāvagē pradhānīn (firavunṭa) “niyata vaśayenma mohu sūniyamehi itāmat balasampanna-yeku vaśayen siṭinnēya” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 109
يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُمۡۖ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ
(eyaṭa firavun) “ohu obava, obagē bhūmiyen piṭamaṁ kara dæmīmaṭa adahas karannēya. ebævin obagē adahasa kumakda?”yi (vimasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 110
قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَأَرۡسِلۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
eyaṭa ovun “ohuṭada ohugē sahōdarayāṭada kāla avakāśayak labā dī, vividha nagarayanṭada kæn̆davannan yavanu”
Surah Al-Araf, Verse 111
يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ
“ovun sūniyamehi nipunatvayen yut aya siyallanva oba veta kæn̆davāgena enu ætæ”yi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 112
وَجَآءَ ٱلسَّحَرَةُ فِرۡعَوۡنَ قَالُوٓاْ إِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
(esē yævīmen vividha diśāvanhi siṭi) sūniyamkaruvan, firavun veta pæmiṇa “api (mūsāva) parājaya kaḷahot niyata vaśayenma apaṭa (eyaṭa sarilana) tyāgayan kisivak ættēda?”yi vimasūha
Surah Al-Araf, Verse 113
قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ لَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ
eyaṭa ohu “esēya!(obaṭa tyāgayan æta). tavada niyata vaśayenma oba (apagē rāja sabhāvēda apaṭa) itāmat samīpayan vaśayen siṭinnehuya” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 114
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ نَحۡنُ ٱلۡمُلۡقِينَ
(pasuva ema sūniyamkaruvan mūsāṭa) “ō mūsā!(paḷamuven obagē særayæṭiya) oba vīsi karannehida? nætahot api vīsi karannada?”yi vimasūha
Surah Al-Araf, Verse 115
قَالَ أَلۡقُواْۖ فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ سَحَرُوٓاْ أَعۡيُنَ ٱلنَّاسِ وَٱسۡتَرۡهَبُوهُمۡ وَجَآءُو بِسِحۡرٍ عَظِيمٖ
eyaṭa mūsā “oba (paḷamuven) vīsi karanu” yayi pavæsuvēya. esē ovun vīsi kara, janatāvagē æs bæn̆da, ovunva tiggæssena sē pat kara, imahat vū sūniyamak penvūha
Surah Al-Araf, Verse 116
۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۖ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ
ē atara api “ō musā!oba, obagē særayaṭiya vīsi karanu” yayi ohuṭa vahī magin dænum dunnemu. (esē ohu vīsi kaḷa viṭa), evelēma eya (viśāla nāgayek bavaṭa pat vī) ovun (sūniyama magin) manakkalpita kaḷa siyalla gila dæmuvēya
Surah Al-Araf, Verse 117
فَوَقَعَ ٱلۡحَقُّ وَبَطَلَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
mesē ovun kaḷa siyalla niṣphala vī satyaya tahavuru viya
Surah Al-Araf, Verse 118
فَغُلِبُواْ هُنَالِكَ وَٱنقَلَبُواْ صَٰغِرِينَ
ebævin (uṅagu vū) ovunva ehidīma parājaya karanu læbūha. ebævin ovun avamānayaṭa lak vūha
Surah Al-Araf, Verse 119
وَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ
tavada ema sūniyamkaruvan hisa navā sujūd kara
Surah Al-Araf, Verse 120
قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
“sakala lōkavāsīn siyalla utpādanaya kara, pōṣaṇaya karannā vana
Surah Al-Araf, Verse 121
رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ
mūsā, hārūngē deviyanva api viśvāsa kaḷemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 122
قَالَ فِرۡعَوۡنُ ءَامَنتُم بِهِۦ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَمَكۡرٞ مَّكَرۡتُمُوهُ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لِتُخۡرِجُواْ مِنۡهَآ أَهۡلَهَاۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
eyaṭa firavun (ovunṭa) “obaṭa mā anumætiya labā dīmaṭa perama oba (mūsā, hārūn ādīngē deviyan vana) ohuva viśvāsa kaḷehuya. niyata vaśayenma mema nagaravāsīnva eyin piṭamaṁ kara hærīmaṭa oba (mūsā samaga ekkāsu vī) kaḷa kumantraṇayaki mē. .(mema kumantraṇayē phalavipāka) itāmat ikmanin oba dæna gannehuya”
Surah Al-Araf, Verse 123
لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ ثُمَّ لَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ
“niyata vaśayenma mā obagē at pā māruven māruvaṭa kapā, oba siyallanva kurusayehi tabā æṇa gasannemi” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 124
قَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ
eyaṭa ovun “(esē vuvahot) niyata vaśayenma api apagē deviyan vetama āpasu hærī yannemu. (ē gæna apaṭa kisima dukak næta)” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 125
وَمَا تَنقِمُ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا لَمَّا جَآءَتۡنَاۚ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَتَوَفَّنَا مُسۡلِمِينَ
tavada “apa veta pæmiṇi apagē deviyangē sādhakayan api viśvāsa kaḷā misa, vena kisima væræddak oba apa vetin dakinnehida?”yi (pavasā), “apagē deviyanē!apa kerehi ivasīma pahaḷa karanu mænava!(obaṭa) sampūrṇayenma avanata vūvan vaśayen (apava pat kara), apava oba atpat kara ganu mænava!” (yayida prārthanā kaḷaha)
Surah Al-Araf, Verse 126
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ أَتَذَرُ مُوسَىٰ وَقَوۡمَهُۥ لِيُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَيَذَرَكَ وَءَالِهَتَكَۚ قَالَ سَنُقَتِّلُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَنَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡ وَإِنَّا فَوۡقَهُمۡ قَٰهِرُونَ
eyaṭa firavungē janatāvagen vū pradhānīn (firavunṭa) “mūsāda ohugē janatāvada bhūmiyehi aparādha kara obavada, oba (visin æti karana lada) devivarunvada pratikṣēpa kara damana men oba ovunva athæra damannehida?”yi vimasūha. eyaṭa ohu “(noesēya!) ovungē pirimi daruvanva kapā damā, (ovunva avaman kara damanu piṇisa) ovungē gæhænu daruvanva (pamaṇak) paṇa piṭin jīvat vannaṭa iḍa harinnemu. niyata vaśayenma api ovun kerehi ādhipatyaya tabā ættemu. (ebævin api kæmati andamaṭama ōna dæyak kaḷa hækiya)” yayi ohu kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 127
قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱللَّهِ وَٱصۡبِرُوٓاْۖ إِنَّ ٱلۡأَرۡضَ لِلَّهِ يُورِثُهَا مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ
(eyaṭa) mūsā tama janatāvaṭa “oba allāh vetin udav upakāra illā (firavungen obaṭa æti vana duk gæhæṭa) ivasā darā ganu. niyata vaśayenma mema bhūmiya allāhṭama ayitiya!meya tama vahalūngen taman adahas karana ayaṭa ayiti kara denu æta. (hon̆da) avasānaya (allāhṭa) biya vannanṭaya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 128
قَالُوٓاْ أُوذِينَا مِن قَبۡلِ أَن تَأۡتِيَنَا وَمِنۢ بَعۡدِ مَا جِئۡتَنَاۚ قَالَ عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُهۡلِكَ عَدُوَّكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ
(eyaṭa mūsāgē janatāva ohuṭa) “oba apa veta pæmiṇīmaṭa perada, apiva hiṁsā piḍā karanu læbuvemu. oba pæmiṇi pasuvada (hiṁsā pīḍā karanu labaminma siṭinnemu. obagē pæmiṇīmen apaṭa kisima prayōjanayak æti vūyē næta)” yayi pævasūha. (eyaṭa mūsā) “obagē deviyan obagē saturanva vināśa kara damā, (ovungē) bhūmiyaṭa obava adhipatiyan bavaṭa pat kaḷa hækiya; (eyada) oba kesē hæsirennēdæyi yanna avadhānaya kara bælīma san̆dahā” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 129
وَلَقَدۡ أَخَذۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ بِٱلسِّنِينَ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
pasuva firavungē janatāva sāgatayen pīḍāvaṭa pat kara, (ovungē govitæn) asvænna aḍu kara (dan̆ḍuvam) kaḷemu. (memagin) ovunṭa hon̆da væṭahīmak at kara gænīmaṭa iḍa tibuṇi
Surah Al-Araf, Verse 130
فَإِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡحَسَنَةُ قَالُواْ لَنَا هَٰذِهِۦۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَطَّيَّرُواْ بِمُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓۗ أَلَآ إِنَّمَا طَـٰٓئِرُهُمۡ عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
ehet ovunṭa (yamkisi) yahapatak sidu vana viṭa “meya apaṭa (lækhennaṭa tibuṇu) bævin (eya apaṭa) læbuṇi” yayida, ovunṭa yamkisi vipatak æti vū viṭa, “(meya apaṭa pæmiṇiya yutu dæyak nova, ehet) mūsalakamen yut ema mūsāgenda, ohugē janatāvagenma pæmiṇiyēya” yayida pævasūha. ovunṭa sidu vū (mema) durbhāgyaya allāhgē situvillak yanna (ovun) dæna gata yutu novēda? ehet ovungen væḍi deneku dæna gattē næta
Surah Al-Araf, Verse 131
وَقَالُواْ مَهۡمَا تَأۡتِنَا بِهِۦ مِنۡ ءَايَةٖ لِّتَسۡحَرَنَا بِهَا فَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ
tavada ovun (mūsāṭa) “oba apiva vasan̆ga kara gænīma san̆dahā kopamaṇadō (pudumākāra) prātihāryayan oba apa idiriyē gena āvada, api obava viśvāsa nokarannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 132
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلطُّوفَانَ وَٱلۡجَرَادَ وَٱلۡقُمَّلَ وَٱلضَّفَادِعَ وَٱلدَّمَ ءَايَٰتٖ مُّفَصَّلَٰتٖ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
ebævin ovun kerehi (væssa samaga ena) suḷi suḷan̆ga, paḷan̆gæṭiyan, ukunan, gemban, lē ādī pæhædili mema prātihāryayan (ekak pasupasin ekak vaśayen) api yævuvemu. (min) pasuvada ovun uṅagu vī væradi karana janatāvak vaśayenma siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 133
وَلَمَّا وَقَعَ عَلَيۡهِمُ ٱلرِّجۡزُ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ بِمَا عَهِدَ عِندَكَۖ لَئِن كَشَفۡتَ عَنَّا ٱلرِّجۡزَ لَنُؤۡمِنَنَّ لَكَ وَلَنُرۡسِلَنَّ مَعَكَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
ovun kerehi (mēvāyē yamkisi) dan̆ḍuvamak pæmiṇena sǣma viṭama ovun (mūsāṭa) “ō mūsā!(obagē prārthanāva bāra gannā bavaṭa) obaṭa ohu labā dun poronduvaṭa anuva (mema amārukama paha karana men) obagē deviyangen apa venuven oba prārthanā karanu. apagen mema dan̆ḍuvama oba paha kaḷahot niyata vaśayenma api obava viśvāsa kara, isrāyīl paramparāvē daruvanvada, niyata vaśayenma api oba samaga yavannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 134
فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُمُ ٱلرِّجۡزَ إِلَىٰٓ أَجَلٍ هُم بَٰلِغُوهُ إِذَا هُمۡ يَنكُثُونَ
api ovungē dan̆ḍuvama paha kaḷa sǣma viṭama (ovun tamangē poronduvaṭa venaskam karaminma siṭiyaha!mesē ovunṭa sidu vū avasāna) vāraya ovun at kara gannā turu (nævata nævatat) venaskam karaminma siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 135
فَٱنتَقَمۡنَا مِنۡهُمۡ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ
ebævin ovun apagē prātihāryayan gaṇanayaṭa nogena (esē) ēvā boru karamin siṭi hētuven, ovunva muhudehi gilvā damā ovungen api paḷi gattemu
Surah Al-Araf, Verse 136
وَأَوۡرَثۡنَا ٱلۡقَوۡمَ ٱلَّذِينَ كَانُواْ يُسۡتَضۡعَفُونَ مَشَٰرِقَ ٱلۡأَرۡضِ وَمَغَٰرِبَهَا ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۖ وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ ٱلۡحُسۡنَىٰ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ بِمَا صَبَرُواْۖ وَدَمَّرۡنَا مَا كَانَ يَصۡنَعُ فِرۡعَوۡنُ وَقَوۡمُهُۥ وَمَا كَانُواْ يَعۡرِشُونَ
ebævin kavurunva movun dubaḷayan yayi (avamānayen yutuva) adahas karamin siṭiyōda, ema janatāvaṭama itāmat bhāgyayen piri (ovungē) bhūmiyehi nægenahira pættada, basnāhira pættada ādī siyallada ayiti kara dunnemu. ebævin isrāyīl paramparāvē daruvan (firavunṭa æti vū amārukam) ivasīmen yutuva vin̆da darā gat hētuven (ovunṭa) obagē deviyan dun poronduva itāmat hon̆da andamaṭama iṭu karanu. firavunda, ohugē janatāvada nirmāṇaya kara tibū dæyada, idi kara tibū ati viśāla māligāvanda api samatalā kara dæmuvemu
Surah Al-Araf, Verse 137
وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتَوۡاْ عَلَىٰ قَوۡمٖ يَعۡكُفُونَ عَلَىٰٓ أَصۡنَامٖ لَّهُمۡۚ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱجۡعَل لَّنَآ إِلَٰهٗا كَمَا لَهُمۡ ءَالِهَةٞۚ قَالَ إِنَّكُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
api isrāyīla paramparāvē daruvanva muhuda pasukara (kæ`davāgena) giya avasthāvēdī, tamangē piḷirū ārādhanā karamin siṭi ek samuhayak asaḷin ovun gaman karamin siṭi viṭa, (eya avadhānayen yutuva bælu ovun musāṭa) “ō mūsā! ovun tabāgena æti piḷiruvak væni piḷiruvak apaṭat (api næmadum kirīmaṭa) æti kara tabanu” yayi pævasūha. . eyaṭa oha u (musā) “niyata vaśayenma oba dænumak næti (agnānayin vaśayen) siṭinnehuya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 138
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ مُتَبَّرٞ مَّا هُمۡ فِيهِ وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(tavada piḷirū ārādhanā karana janatāva genahæra dakvamin) “niyata vaśayenma movun (anugamanaya kaḷa) dharmaya vināśa viya hækiya. ovun karana dæya siyalla anavaśya dæyayi. (kisima prayōjanayak gena dennē næta” yayi pævasuvēya)
Surah Al-Araf, Verse 139
قَالَ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِيكُمۡ إِلَٰهٗا وَهُوَ فَضَّلَكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
(tavada) “allāh novana dæyada mā obaṭa deviyan bavaṭa pat kara tabannē? ohuma obava sakala lōkavāsīn siyallanṭama vaḍā usas kara tæbuvēya” yayida ohu pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 140
وَإِذۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُقَتِّلُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
(isrāyīla paramparāvē daruvanē!) obaṭa itāmat daruṇu vēdanā karamin siṭi firavungē samuhayen api obava bērā gænīma gæna oba sitā balanu. ovun obagē pirimi daruvanva marā damā obagē gæhænu daruvanva (pamaṇak) paṇa piṭin jīvat vīmaṭa iḍa hæra tibuṇi. meyin obaṭa obagē deviyan visin imahat piriksumak æti vī tibuṇi
Surah Al-Araf, Verse 141
۞وَوَٰعَدۡنَا مُوسَىٰ ثَلَٰثِينَ لَيۡلَةٗ وَأَتۡمَمۡنَٰهَا بِعَشۡرٖ فَتَمَّ مِيقَٰتُ رَبِّهِۦٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗۚ وَقَالَ مُوسَىٰ لِأَخِيهِ هَٰرُونَ ٱخۡلُفۡنِي فِي قَوۡمِي وَأَصۡلِحۡ وَلَا تَتَّبِعۡ سَبِيلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
mūsāṭa api rātrīn tihak porondu vī tibuṇemu. pasuva ē samaga (rātrīn) dahayak ekkāsu kaḷemu. ebævin ohugē deviyangē vāraya rātrīn hataḷihak vaśayen pūraṇaya viya. ē samagama mūsā tama sahōdara hārūnṭa “oba obagē janatāva atarē magē sthānayē siṭimin ovunva dæhæmiyan bavaṭa piḷisakara karanu mænava!tavada aparādhakārayingē mārgaya oba anugamanaya nokaranu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 142
وَلَمَّا جَآءَ مُوسَىٰ لِمِيقَٰتِنَا وَكَلَّمَهُۥ رَبُّهُۥ قَالَ رَبِّ أَرِنِيٓ أَنظُرۡ إِلَيۡكَۚ قَالَ لَن تَرَىٰنِي وَلَٰكِنِ ٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡجَبَلِ فَإِنِ ٱسۡتَقَرَّ مَكَانَهُۥ فَسَوۡفَ تَرَىٰنِيۚ فَلَمَّا تَجَلَّىٰ رَبُّهُۥ لِلۡجَبَلِ جَعَلَهُۥ دَكّٗا وَخَرَّ مُوسَىٰ صَعِقٗاۚ فَلَمَّآ أَفَاقَ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
api (san̆dahan kaḷa sthānayaṭa) san̆dahan kaḷa vēlāvaṭa mūsā pæmiṇi avasthāvēdī, ohugē deviyan ohu samaga katā baha kaḷēya. (eviṭa mūsā tama deviyanṭa) “magē deviyanē!mā obava (magē dǣsen) bælīmaṭa (āśā karannemi). oba, obava mā haṭa penvanu (mænava!)” yayi kīvēya. (eyaṭa deviyan, “keḷinma) māva dækīmaṭa obaṭa kisi kalekat nohækiya. ehet mema kanda oba balanu. eya tamangē sthānayehi sthāvarava siṭiyahot pasuva oba māva dakinnehiya” yayi pævasuvēya. ohugē deviyan ema kanda mata disvū vahāma eya suṇu visuṇu vī giyēya. mūsā tigæssī (sihi mūrchā vī) æda væṭunēya. ohuṭa sihiya pæmiṇi pasu (deviyanṭa) “oba itāmat pariśuddhavantayeki. mā (obava bælīmaṭa illīmē varadin ǣt vī) oba vetin samāva æyada siṭinnemi. tavada (obava) viśvāsa karannangen mā paḷamuvænnā vannemi” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 143
قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّي ٱصۡطَفَيۡتُكَ عَلَى ٱلنَّاسِ بِرِسَٰلَٰتِي وَبِكَلَٰمِي فَخُذۡ مَآ ءَاتَيۡتُكَ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
(eyaṭa deviyan) “ō mūsā!magē dūtayā vaśayen yævīmaṭada, mā samaga katā baha kirīmaṭada (mē kālayē vāsaya karana) minisun siyallangenma niyata vaśayenma mā obava tōrāgena ættemi. ebævin mā obaṭa labā dena dæya (tadin) allā gena (ē venuven) stūti karamin siṭinu mænava!” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 144
وَكَتَبۡنَا لَهُۥ فِي ٱلۡأَلۡوَاحِ مِن كُلِّ شَيۡءٖ مَّوۡعِظَةٗ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ فَخُذۡهَا بِقُوَّةٖ وَأۡمُرۡ قَوۡمَكَ يَأۡخُذُواْ بِأَحۡسَنِهَاۚ سَأُوْرِيكُمۡ دَارَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
(api ohuṭa labā dun gal)- lǣllehi hon̆da ovadan siyallada, sǣma niyōgayehima vistarayada ohu venuven api liyā “oba meya tadin allā gena, ehi æti hon̆da dæya, æra gannā men obagē janatāvaṭa oba aṇa karanu mænava!(obaṭa venaskam karana) pāpatarayan ræn̆dī vāsaya karana sthānaya itāmat ikmanin mā obaṭa penvannemi” yayida (api kīvemu)
Surah Al-Araf, Verse 145
سَأَصۡرِفُ عَنۡ ءَايَٰتِيَ ٱلَّذِينَ يَتَكَبَّرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلرُّشۡدِ لَا يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلۡغَيِّ يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ
asādhāraṇayē bhūmiyehi uṅagukamin hæsirennan magē niyōgayan pratikṣēpa karana lesaṭa pat karannemi. ebævin ovun sādhakayan siyalla (tama dǣsin) duṭuvada, ēvā viśvāsama nokarannāha. esēma ṛju mārgaya ovun duṭuvada, ovun eya (taman) yā yutu mārgaya vaśayen bāra nogannāha. ehet væradi mārgaya duṭuvahot nam, eyama (taman) yā yutu mārgaya vaśayen bāra gannāha. niyata vaśayenma ovun apagē āyāvan boru kara, ēvā pratikṣēpa kara, nosælakilimatva siṭīmama meyaṭa hētuva vē
Surah Al-Araf, Verse 146
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡۚ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ebævin kavurun apagē āyāvanda, paralovadī (apiva) hamu vīmada, boru karannōda, ovungē (hon̆da) kriyāvan siyalla vināśa kara damanu æta. (apagē āyāvan boru kara) ovun karamin siṭi (napuru) aparādhayanṭa misa, (vena kisi dæyakaṭa) phalavipāka denu labannehuda
Surah Al-Araf, Verse 147
وَٱتَّخَذَ قَوۡمُ مُوسَىٰ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِنۡ حُلِيِّهِمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٌۚ أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّهُۥ لَا يُكَلِّمُهُمۡ وَلَا يَهۡدِيهِمۡ سَبِيلًاۘ ٱتَّخَذُوهُ وَكَانُواْ ظَٰلِمِينَ
(tama deviyan samaga katā baha kirīmaṭa mūsā giya) pasu mūsāgē janatāva tamangē ābharaṇa magin (tanana lada) vasu pæṭavekugē piḷiruva (deviyeku vaśayen) æra gatha. eyaṭa (gavayekugē śabdayak væni) śabdayakda tibuṇi. ehet (eya paṇa næti nikamma nikam piḷiruvaki). niyata vaśayenma ovun samaga katā karannē næta. ovunṭa kisima mārgayak dænum dennē næta yannada ovun avadhānaya kaḷa yutu noveda? (ehet) ovun eya (deviyeku vaśayen) gena, emagin tamanṭa tamanma) hāniyak kara gat aya bavaṭa pat vūha
Surah Al-Araf, Verse 148
وَلَمَّا سُقِطَ فِيٓ أَيۡدِيهِمۡ وَرَأَوۡاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ ضَلُّواْ قَالُواْ لَئِن لَّمۡ يَرۡحَمۡنَا رَبُّنَا وَيَغۡفِرۡ لَنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
ovun niyata vaśayenma mārgaya værada giyemu yanna dæka pasutævili vū avasthāvēdī, “apagē deviyan apaṭa dayāva pahaḷa kara, apava (apagē væradi valaṭa) samāva nodunnahot niyata vaśayenma api parājitayin bavaṭa pat vannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Araf, Verse 149
وَلَمَّا رَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗا قَالَ بِئۡسَمَا خَلَفۡتُمُونِي مِنۢ بَعۡدِيٓۖ أَعَجِلۡتُمۡ أَمۡرَ رَبِّكُمۡۖ وَأَلۡقَى ٱلۡأَلۡوَاحَ وَأَخَذَ بِرَأۡسِ أَخِيهِ يَجُرُّهُۥٓ إِلَيۡهِۚ قَالَ ٱبۡنَ أُمَّ إِنَّ ٱلۡقَوۡمَ ٱسۡتَضۡعَفُونِي وَكَادُواْ يَقۡتُلُونَنِي فَلَا تُشۡمِتۡ بِيَ ٱلۡأَعۡدَآءَ وَلَا تَجۡعَلۡنِي مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(meyaṭa savan dun) mūsā kōpayen yutuvada, śōkayen yutuvada, tama janatāva veta āpasu hærī pæmiṇi avasthāvēdī, (ovunṭa) “mā nosiṭi avasthāvēdī oba kaḷa mema kāraṇāva itāmat napuruya. obagē deviyangē niyōgaya (vana dan̆ḍuvama) oba ikman karannehuda?”yi vimasā (deviyangē aṇa liyana lada gal) lǣlla vīsi kara damā, tama sahōdarayāgē hisa (kes) valin allā taman desaṭa æddēya. (eyaṭa) ohu “magē mavagē putunē!mema janatāva niyata vaśayenma māva khelahīna kara, māva marā damannaṭada idiripat vūha. (eyin mā kisivak kara kiyā gata nohæki viya. ebævin māva avaman kara) magē saturan sinahavīmaṭa oba iḍa notabanu (mænava!) mema aparādhakāra janatāva samaga māva ekkāsu nokaranu (mænava!)” yayi kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 150
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَلِأَخِي وَأَدۡخِلۡنَا فِي رَحۡمَتِكَۖ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
(pasuva mūsā deviyanṭa) “magē deviyanē!maṭat magē sahōdarayāṭat oba varadaṭa samāva labā denu mænava!obagē dayāvehida apava ekkāsu kara ganu mænava!oba dayāva dakvannangen itāmat usas dayāḷuveki” yayi (prārthanā karamin) kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 151
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ سَيَنَالُهُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَذِلَّةٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُفۡتَرِينَ
(pasuva deviyan mūsāṭa mesē kīvēya): “kavurun vasu pæṭavā (deviyeku vaśayen) æra gattōda, ovunva niyata vaśayenma ovungē deviyangē kōpayada, avamānayada melova jīvitayēdīma itāmat ikmanin pæmiṇa sēndu vanu æta. boruva manakkalpita karannanṭa mē andamaṭama api phalavipāka dennemu”
Surah Al-Araf, Verse 152
وَٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِهَا وَءَامَنُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
“(ehet mevæni) pāpayan karamin siṭiya ayagenda kavurun in pasuva pasutæli vī eyin ǣt vī (ættenma) viśvāsa karannōda, (ovungē pāpayanṭa) in pasuva niyata vaśayenma obagē deviyan samāva dī dayāva pahaḷa karanneku vaśayen siṭinnēya”
Surah Al-Araf, Verse 153
وَلَمَّا سَكَتَ عَن مُّوسَى ٱلۡغَضَبُ أَخَذَ ٱلۡأَلۡوَاحَۖ وَفِي نُسۡخَتِهَا هُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ هُمۡ لِرَبِّهِمۡ يَرۡهَبُونَ
mūsāgē kōpaya sansin̆dī giya pasu ohu (ema gal) lǣli æra gattēya. ēvāyē æn̆da tibū dæyen tamangē deviyanṭa biya vannanṭa ṛju mārgayada, varaprasādayanda tibuṇi
Surah Al-Araf, Verse 154
وَٱخۡتَارَ مُوسَىٰ قَوۡمَهُۥ سَبۡعِينَ رَجُلٗا لِّمِيقَٰتِنَاۖ فَلَمَّآ أَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ قَالَ رَبِّ لَوۡ شِئۡتَ أَهۡلَكۡتَهُم مِّن قَبۡلُ وَإِيَّـٰيَۖ أَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَّآۖ إِنۡ هِيَ إِلَّا فِتۡنَتُكَ تُضِلُّ بِهَا مَن تَشَآءُ وَتَهۡدِي مَن تَشَآءُۖ أَنتَ وَلِيُّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَاۖ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡغَٰفِرِينَ
mūsā api san̆dahan kaḷa vēlāvaṭa (tūr namæti kandaṭa taman samaga yāma) san̆dahā tama janatāvagen pirimi hættǣ deneku tōrā gattēya. ovunva bhūmi kampāva allā gat viṭa, (sihi mūrchā vī væṭuṇu) ohu (tama deviyanṭa) “magē deviyanē!(apava vināśa kara dæmiya yutuya yayi) oba adahas kaḷē nam, mīṭa perama māvada movunvada vināśa kara damannaṭa iḍa tibuṇā noveda? apagen vū agnānayan samaharek kaḷa (varadaṭa) apa siyallanvama oba vināśa kara damannehuda? meya obagē piriksuma misa, vena kisivak næta. memagin oba adahas karannanva mārgaya værada yāmaṭa salasvannēya. oba adahas karannanva ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. obayi apagē ārakṣakayā. ebævin oba apaṭa samāva dī apaṭa oba dayāva pahaḷa karanu mænava!samāva labā dennan siyallangenma obama itāmat śrēṣṭhaya” yayida (prārthanā kara) kīvēya
Surah Al-Araf, Verse 155
۞وَٱكۡتُبۡ لَنَا فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِنَّا هُدۡنَآ إِلَيۡكَۚ قَالَ عَذَابِيٓ أُصِيبُ بِهِۦ مَنۡ أَشَآءُۖ وَرَحۡمَتِي وَسِعَتۡ كُلَّ شَيۡءٖۚ فَسَأَكۡتُبُهَا لِلَّذِينَ يَتَّقُونَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِنَا يُؤۡمِنُونَ
tavada “(deviyanē!) melova oba apaṭa yahapatakma manakkalpita karanu mænava!(esēma) paralovadīda (esē karanu mænava!) niyata vaśayenma api oba desaṭama muhuṇa lā siṭinnemu” (yayida prārthanā kaḷēya). ohu (deviyan) “mā adahas karannanṭa magē dan̆ḍuvama pæmiṇa sēndu vanu æta. ehet māgē varaprasādayan siyallada mā tuḷa gæb vī æta. ebævin kavurun (mā haṭa) biya vīda, sakāt gevaminda siṭinnōda ovunṭada, kavurun apagē āyāvan (ættenma) viśvāsa karannōda ovunṭada, (magē varaprasādayan vana) eya, mā manakkalpita karannemu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Araf, Verse 156
ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلرَّسُولَ ٱلنَّبِيَّ ٱلۡأُمِّيَّ ٱلَّذِي يَجِدُونَهُۥ مَكۡتُوبًا عِندَهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ يَأۡمُرُهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَىٰهُمۡ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُحِلُّ لَهُمُ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَيُحَرِّمُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَ وَيَضَعُ عَنۡهُمۡ إِصۡرَهُمۡ وَٱلۡأَغۡلَٰلَ ٱلَّتِي كَانَتۡ عَلَيۡهِمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِهِۦ وَعَزَّرُوهُ وَنَصَرُوهُ وَٱتَّبَعُواْ ٱلنُّورَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ مَعَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
(ebævin ovungen) kavurun liyannaṭa dænumak næti (apagē) dutayā vana mema nabiva anugamanaya karannōda, ovun taman veta æti tavrātayehida, injīlhida mohu gæna liyanu læba æti dæya dakinnehuya. (mema dutayā nam), ovunva dæhæmi kāraṇāvan (karana men) aṇa kara, pāpatara kriyāvangen ovunva ǣt karanu æta. hon̆da dæyama ovunṭa anumata kara tabanu æta. napuru dæya ovunṭa vaḷakvā harinu æta. tavada ovungē amārukam ovungen paha kara, ovun kerehi vū bæmi bandhanayanda, (deviyangē vividha dæḍi niyōgayanda deviyangē anumætiyen) paha kara harinu æta. ebævin ovun, ohuva (ættenma) viśvāsa kara, ohuva śaktimat kara, ohuṭa udav upakāra kara, ohu kerehi pahaḷa karana lada ālōkaya (mema dharmaya) anugamanaya karannōda, ovunma jayagrāhakayinya
Surah Al-Araf, Verse 157
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡ جَمِيعًا ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِ ٱلنَّبِيِّ ٱلۡأُمِّيِّ ٱلَّذِي يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَكَلِمَٰتِهِۦ وَٱتَّبِعُوهُ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “minisunē!(oba kumana dēśayaka aya vuvada, kumana samūhayaka aya vuvada), ættenma mā oba siyallanṭama allāh visin evana lada ek dūtayeki. ahashida, bhūmiyehida rājyaya ohuṭama ayatya!(næmadumaṭa himi) deviyā ohu misa, vena kisivekut næta. ohuma paṇa dennēya. maraṇayaṭada pat karannēya. ebævin ema allāhvada, liyannaṭa dænumak næti nabi vana ohugē dūtayāvada oba viśvāsa karanu mænava!ohu pavā allāhvada, ohugē āyāvanda viśvāsa karannēya. ebævin oba ṛju mārgaya at kara gænīma piṇisa ohuvama oba anugamanaya karanu
Surah Al-Araf, Verse 158
وَمِن قَوۡمِ مُوسَىٰٓ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ
mūsāgē janatāvagen ek samuhayak siṭinnāha. ovun (taman satya mārgayehi yana atara janatāvaṭada) satya mārgaya dænum dī emagin sādhāraṇayada karannāha
Surah Al-Araf, Verse 159
وَقَطَّعۡنَٰهُمُ ٱثۡنَتَيۡ عَشۡرَةَ أَسۡبَاطًا أُمَمٗاۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ إِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰهُ قَوۡمُهُۥٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنۢبَجَسَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۚ وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡغَمَٰمَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
mūsāgē janatāva samuhayan edāḷahakaṭa kheduvemu. mūsā veta ohugē janatāva bīmaṭa jalaya illu viṭa, api (ohuṭa) “obagē særayaṭiya magin mema galaṭa gasanu mænava!” yayi ohuṭa vahī dænum dunnemu. (esē ohu gæsū viṭa), eyin ulpat edāḷahak galā basinnaṭa viya. (samūhayan edāḷahen) sǣma samuhayama (eyin) taman pānaya kaḷa yutu toṭupaḷa (viśēṣayen) dæna gatha. tavada ovun kerehi valākūḷu sevana dena sē sælæssuvemu. ovun venuven mannu, salvā da pahaḷa kara, “obaṭa labā dī æti mema āhārayan (dinapatā) anubhava karamin siṭinu. (eyin kisivak heṭaṭa yayi ekkāsu kara notabanu” yayida pævasuvemu. esē tibiyadī ovun apaṭa venaskam kaḷaha. mebævin) ovun apaṭa kisima hāniyak kara dæmuvē næta. ehet ovun tamanṭa tamanma aparādha kara gatha
Surah Al-Araf, Verse 160
وَإِذۡ قِيلَ لَهُمُ ٱسۡكُنُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ وَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ وَقُولُواْ حِطَّةٞ وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطِيٓـَٰٔتِكُمۡۚ سَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(tavada ovunṭa) “oba mema gamehi vāsaya karanu. mehi oba kæmati ōnǣma sthānayaka (kæmati āhāra dravyayak) āhārayaṭa ganu. tavada hittatun (apagē pav bara paha karanu mænava!) yayi pavasaminma ehi edāraṭuven hisa navā ætuḷu vanu. api obagē væradivalaṭa kṣamā kara harimu. hon̆dak karannanṭa pasuvat adhika vaśayenma (api hon̆da phalavipāka) labā dennemu” yayi ovunṭa kiyanu læbīmaṭa
Surah Al-Araf, Verse 161
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَظۡلِمُونَ
ovungen sīmāva ikmavūvan nam, ovunṭa kiyanu læbū (vadana vana hittatun yanna) venas kara, (hittatun - gōdambu viśēṣayak yayi) pævasūha. ebævin (mesē) ovun sīmāva ikmavā yāmē hētuven api ovun kerehi ahasin dan̆ḍuvama pahaḷa kara tæbuvemu
Surah Al-Araf, Verse 162
وَسۡـَٔلۡهُمۡ عَنِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَتۡ حَاضِرَةَ ٱلۡبَحۡرِ إِذۡ يَعۡدُونَ فِي ٱلسَّبۡتِ إِذۡ تَأۡتِيهِمۡ حِيتَانُهُمۡ يَوۡمَ سَبۡتِهِمۡ شُرَّعٗا وَيَوۡمَ لَا يَسۡبِتُونَ لَا تَأۡتِيهِمۡۚ كَذَٰلِكَ نَبۡلُوهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
(nabiyē!) muhudu veraḷē siṭa ek raṭaka (janatāva) gæna oba ovungen vimasanu. (vivēka dina vana) senasurādā dina (māḷu daḍayam nokaḷa yutuya yayi tahanam kara tabiyadī) ovun sīmāva ikmavā (māḷu daḍayam) karamin siṭiyaha. mandayat senasurādā dinayanhi (ema muhudē) māḷu ovun idiriyaṭa pæmiṇa, (jalayē uḍa maṭṭamehi) tamangē hisa digu karamin siṭiyēya. senasurādā novana dinayanhi ovun veta (esē) un pæmiṇennē næta. ovun pāpayan karamin siṭi hētuven ovunva mesē (itāmat daruṇu) piriksumaṭa lak kaḷemu
Surah Al-Araf, Verse 163
وَإِذۡ قَالَتۡ أُمَّةٞ مِّنۡهُمۡ لِمَ تَعِظُونَ قَوۡمًا ٱللَّهُ مُهۡلِكُهُمۡ أَوۡ مُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ قَالُواْ مَعۡذِرَةً إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
(meya ema raṭē siṭi hon̆da aya ovunṭa hon̆da ovadan dī vaḷakvā dæmūha. meya duṭu) ovungen ek samuhayak (movunṭa) “allāh kavurunva vināśa kara dæmiya yutuya yayi hō nætahot daruṇu dan̆ḍuvamaṭa ætuḷu kaḷa yutuya yayi hō (adahas kara) siṭinnēda, ema janatāvaṭa oba kumak nisā hon̆da ovadan dennehuda”yi vimasūha. eyaṭa ovun “mebævin api obagē deviyan veta apagē vagakīmen midennaṭa (api hon̆da ovadan dennemu) yayida (ebævin māḷu allana) ovun (eyin) ǣt viya hækiya” yayida (piḷituru) dunha
Surah Al-Araf, Verse 164
فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦٓ أَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلسُّوٓءِ وَأَخَذۡنَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ بِعَذَابِۭ بَـِٔيسِۭ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
ovunṭa anaturu an̆gavanu læbū dæya ovun (kisi gaṇanayaṭa nogena) amataka kara damā, (pasuvada māḷu ællīmaṭa idiripat vū) bævin pāpayen ǣt vī pæmiṇi ayava api bērāgena, sīmāva ikmavuvanva ovun karamin siṭi pāpayanhi hētuven daruṇu dan̆ḍuvama magin api allā gattemu
Surah Al-Araf, Verse 165
فَلَمَّا عَتَوۡاْ عَن مَّا نُهُواْ عَنۡهُ قُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
ebævin tahanam karanu læbū sīmāva ovun ikmavā yāma nisā ovunṭa “oba dīnavū van̆duran bavaṭa pat vanu” yayi api (śāpa kara) pævasuvemu
Surah Al-Araf, Verse 166
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكَ لَيَبۡعَثَنَّ عَلَيۡهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَن يَسُومُهُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِۗ إِنَّ رَبَّكَ لَسَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
(nabiyē!) ovunṭa daruṇu vada hiṁsā gena diya hæki ayama ovun kerehi (ādhipatyaya pavatvana men) avasāna dina dakvā ohu yavanu ætæyi obagē deviyan (ovunṭa) nivēdanayak nikut kirīma gæna (oba ovunṭa) matak kara denu mænava!niyata vaśayenma obagē deviyan dan̆ḍuvam dīmehi itāmat tīvravantayeki. namut niyata vaśayenma ohu itāmat kṣamā karanneku vaśayenda, karuṇāvantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Araf, Verse 167
وَقَطَّعۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُمَمٗاۖ مِّنۡهُمُ ٱلصَّـٰلِحُونَ وَمِنۡهُمۡ دُونَ ذَٰلِكَۖ وَبَلَوۡنَٰهُم بِٱلۡحَسَنَٰتِ وَٱلسَّيِّـَٔاتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
ovunva melovehi vividha samuhayan vaśayen (bhūmiyehi bohomayak pradēśayanṭa sīsīkaḍa kara) hæriyemu. ovungen hon̆da ayada siṭinnāha; mesē nomætiva ovungen (napuru) ayada siṭinnāha. ovun (pāpayen) midīma piṇisa hon̆da dæya maginda, napuru dæya maginda api ovunva piriksuvemu
Surah Al-Araf, Verse 168
فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٞ وَرِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَأۡخُذُونَ عَرَضَ هَٰذَا ٱلۡأَدۡنَىٰ وَيَقُولُونَ سَيُغۡفَرُ لَنَا وَإِن يَأۡتِهِمۡ عَرَضٞ مِّثۡلُهُۥ يَأۡخُذُوهُۚ أَلَمۡ يُؤۡخَذۡ عَلَيۡهِم مِّيثَٰقُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن لَّا يَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّ وَدَرَسُواْ مَا فِيهِۗ وَٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
ovungen pasu ovungē sthānaya (poḍiyak hō sudusu kamak næti) bohomayak denā at kara gatha. ovun (tamanma) dharmayaṭa ayitikaruvan yayi (pavasā), mema alpa (lovehi) vastūn labāgena, (eyaṭa sarilana ākārayaṭa dharma āyāvan peraḷannāha. tavada mema adahasa gæna) “apiva kṣamā karanu labannemu” yayida pavasannāha. (dharmayehi movun peraḷu dæya pasuvat, pera men peraḷīma sa`dahā) mē ākārayaṭama suḷu vastūn pasuvat, ovun veta pæmiṇena viṭa, eyat labā gannāha. ovun allāh kerehi satyaya misa, (boru) nopævasiya yutuya yayi (ovungē) dharmaya magin ovungen porondu labā nogattehida? ehi æti dæya ovun samudīraṇaya karaminda siṭinnāha. (ehet ehi æti dæya gaṇanayaṭa ganu labannē næta). bhaya bhaktikayinṭa paralova nivasama itāmat usasya. (dharmaya himi yudevvani!metaram dæyakvat) oba vaṭahā gata yutu novēda
Surah Al-Araf, Verse 169
وَٱلَّذِينَ يُمَسِّكُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ
kavurun mema dharmaya (poḍiyak hō venas nokara) tadin allāgena, salātayada nokaḍavā iṭu karamin siṭinnōda, evæni hon̆da ayagē phalavipāka niyata vaśayenma api niṣphala karannē næta
Surah Al-Araf, Verse 170
۞وَإِذۡ نَتَقۡنَا ٱلۡجَبَلَ فَوۡقَهُمۡ كَأَنَّهُۥ ظُلَّةٞ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُۥ وَاقِعُۢ بِهِمۡ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
taman mata væṭēvi yayi ovun adahas karamin siṭina sē (sināyi) kanda ovunṭa ihaḷin mudun vahalayak men navatā tabā, (ovunṭa) “api obaṭa labā dun (dharmaya) tadin allā ganu. ehi æti dæya (sǣmaviṭama) avadhānayen yutuva tabanu. (emagin) oba pariśuddhavantayin bavaṭa pat viya hækiya” (yayi api ovunṭa pævasīma nabiyē!oba ovunṭa matak kara denu)
Surah Al-Araf, Verse 171
وَإِذۡ أَخَذَ رَبُّكَ مِنۢ بَنِيٓ ءَادَمَ مِن ظُهُورِهِمۡ ذُرِّيَّتَهُمۡ وَأَشۡهَدَهُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَلَسۡتُ بِرَبِّكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ شَهِدۡنَآۚ أَن تَقُولُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ إِنَّا كُنَّا عَنۡ هَٰذَا غَٰفِلِينَ
(nabiyē!) obagē deviyan ādamgē paramparāvē daruvan vana ovungē piṭa konden ovungē paramparā daruvanva ikut kara, ovun tamanvama ovunṭa sākṣiyak vaśayenda tabā (ovunṭa) “mā obagē deviyan noveda?”yi vimasū viṭa, “ættaya!(ē ākārayaṭama) api sākṣi darannemu” yayi ovungē pævasīma (oba ovunṭa) matak kara denu. mandayat “(meya kisivekut matak kara nodun bævin) niyata vaśayenma api meya (amataka kara) damā nosælakilimatva siṭiyemu” yayi paralova dinadī ovun nokiyā siṭīma san̆dahāda
Surah Al-Araf, Verse 172
أَوۡ تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أَشۡرَكَ ءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ وَكُنَّا ذُرِّيَّةٗ مِّنۢ بَعۡدِهِمۡۖ أَفَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
nætahot “(boru devivarunva) samānayan kaḷē (api nova). apaṭa pera ikut vī giya apagē mutun mittanya. api nam, ovungen pasu pæmiṇi (ovungē) paramparāvē daruvanya. ebævin (ovunva api anugamanaya kaḷemu). ovun kaḷa nomanā kriyāvan san̆dahā oba apava vināśa kara dæmiya hækidæ?”yi ovun nokiyā siṭīma piṇisama (meya api matak kara dennemu yayi nabiyē!oba pavasanu mænava)
Surah Al-Araf, Verse 173
وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
ovun (pāpayangen) midīma san̆dahā (apagē) āyāvan mesē (pæhædiliva) vivaraṇaya kara kīvemu
Surah Al-Araf, Verse 174
وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱلَّذِيٓ ءَاتَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا فَٱنسَلَخَ مِنۡهَا فَأَتۡبَعَهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡغَاوِينَ
(nabiyē!) oba ovunṭa “(balām ibnu bāūrā namæti) kenekugē itihāsaya samudīraṇaya kara penvanu. ohuṭa api apagē sādhakayan labā dī (gaurava kara tabā) tibuṇemu. ehet ohu (nayā tamāgē hæva arinnāk men) eyin sampūrṇayenma piṭa vī giyēya. ebævin ṣeyitān ohu piṭupasin yannaṭa vūvēya. (ohugē kumantraṇa valaṭa pæṭaḷī) ohu mārgaya værada giyavungen keneku bavaṭa pat vūvēya
Surah Al-Araf, Verse 175
وَلَوۡ شِئۡنَا لَرَفَعۡنَٰهُ بِهَا وَلَٰكِنَّهُۥٓ أَخۡلَدَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُۚ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ ٱلۡكَلۡبِ إِن تَحۡمِلۡ عَلَيۡهِ يَلۡهَثۡ أَوۡ تَتۡرُكۡهُ يَلۡهَثۚ ذَّـٰلِكَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۚ فَٱقۡصُصِ ٱلۡقَصَصَ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
api adahas kara tibuṇē nam, (apagē) sādhakayangē hētuven ohuva api ihaḷaṭa osavā ættemu. ehet ohu melova (suvaya) desaṭa æla vī tama (śarīra) suvaya āśāven anugamanaya kara hæriyēya. ohugē udāharaṇaya ek ballekugē udāharaṇayaṭa sama vannēya. oba ūva eḷavā dæmūvada, diva eḷiyaṭa damā gannēya. ūva (noeḷavā) athæra dæmūvada, diva eḷiyaṭa damāgena innēya. meyama apagē āyāvan boru karana, (anit) minisunṭada udāharaṇayak vannēya. ebævin ovun kalpanā kara gavēṣaṇaya kirīma piṇisa, ema itihāsaya (viṭin viṭa) pavasanu mænava
Surah Al-Araf, Verse 176
سَآءَ مَثَلًا ٱلۡقَوۡمُ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَأَنفُسَهُمۡ كَانُواْ يَظۡلِمُونَ
apagē āyāvan boru kaḷa janatāvagē mema udāharaṇaya itāmat napuruya. ovun tamanṭa tamanma hāniyak kara gatha
Surah Al-Araf, Verse 177
مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِيۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
allāh kavurunva ṛju mārgayehi ætuḷu karannēda, ohuma ṛju mārgaya at kara gat ayeki. kavurunva durmārgayehi athæra dæmuvēda, ovun sampūrṇayenma parājitayinya
Surah Al-Araf, Verse 178
وَلَقَدۡ ذَرَأۡنَا لِجَهَنَّمَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ لَهُمۡ قُلُوبٞ لَّا يَفۡقَهُونَ بِهَا وَلَهُمۡ أَعۡيُنٞ لَّا يُبۡصِرُونَ بِهَا وَلَهُمۡ ءَاذَانٞ لَّا يَسۡمَعُونَ بِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
niyata vaśayenma minisungenda, jinvarungenda, bohomayak denāva niraya san̆dahāma api utpādanaya kara ættemu. (ovun kebann̆dandayat nam), ovunṭa hṛdayan æta. ehet emagin (hon̆da ovadan) ovun vaṭahā nogannāha. ovunṭa æsda æta. ehet emagin (melova æti sādhakayan) ovun nobalannāha. ovunṭa kaṇ æta. ehet emagin ovun (hon̆da ovadanvalaṭa) savan nodennāha. movun satun men siṭinnāha. tavada ēvāṭat vaḍā mārgaya værada giyavun vaśayenma siṭinnāha. mevænnanma (apagē āyāvan) nosaḷakā hæriyavun vannāha
Surah Al-Araf, Verse 179
وَلِلَّهِ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ فَٱدۡعُوهُ بِهَاۖ وَذَرُواْ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ أَسۡمَـٰٓئِهِۦۚ سَيُجۡزَوۡنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
allāhṭama itāmat alaṁkāravat śuddha vū nāmayan ayatya. ebævin ēvā maginma oba ohuva ārādhanā karanu. ohugē śuddha vū nāmayangen væradi karannanva athæra damanu. ovun tama aparādhayanṭa sarilana phalavipāka itāmat ikmanin at kara ganu æta
Surah Al-Araf, Verse 180
وَمِمَّنۡ خَلَقۡنَآ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ
api utpādanaya kaḷa ayagen samaharek æta. ovun satya mārgaya (anugamanaya karana atara anit janatāvaṭada) dænum dī emaginma sādhāraṇayada iṭu karannāha
Surah Al-Araf, Verse 181
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَنَسۡتَدۡرِجُهُم مِّنۡ حَيۡثُ لَا يَعۡلَمُونَ
kavurun apagē āyāvan boru karannōda ovunva, ovun vaṭahā nogannā sē api aḍiyen aḍiyaṭa (pahat tatvayakaṭa) bassavā (nirayehida ætuḷu kara) harinnemu
Surah Al-Araf, Verse 182
وَأُمۡلِي لَهُمۡۚ إِنَّ كَيۡدِي مَتِينٌ
(melovadī) mā ovunṭa (dīrgha) kāla avakāśayak labā dennemi. niyata vaśayenma apagē sælæsma itāmat sthīraya. (venas kaḷa nohækiya)
Surah Al-Araf, Verse 183
أَوَلَمۡ يَتَفَكَّرُواْۗ مَا بِصَاحِبِهِم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٌ
(apagē dūtayā vana) ovungē (mema) miturāṭa kisima pissuvak næta yanna ovun kalpanā kara, vaṭahā gata yutu novēda? ohu prasiddhiyē biyaganvā anaturu an̆gavanneku misa, vena kisivak næta
Surah Al-Araf, Verse 184
أَوَلَمۡ يَنظُرُواْ فِي مَلَكُوتِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ وَأَنۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَدِ ٱقۡتَرَبَ أَجَلُهُمۡۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَهُۥ يُؤۡمِنُونَ
ahashi hā bhūmiyehi rājyayada, allāh utpādanaya kaḷa dæyada ovun bælūvē nædda? ovungē (maraṇa) maṁcakaya ḷan̆gā vī tibiya hækiya yannada (ovun situvē nædda?) meyin (mema dharmayen) pasu kumana puvatak nam ovun viśvāsa karayida
Surah Al-Araf, Verse 185
مَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَا هَادِيَ لَهُۥۚ وَيَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
kavurunva allāh væradi mārgayehi athæra damannēda, ohuṭa ṛju mārgaya penvanneku (vena) kisivekut næta. ovun tama durmārgayehima væṭī dan̆galana lesaṭa ohu athæra damannēya
Surah Al-Araf, Verse 186
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّيۖ لَا يُجَلِّيهَا لِوَقۡتِهَآ إِلَّا هُوَۚ ثَقُلَتۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا تَأۡتِيكُمۡ إِلَّا بَغۡتَةٗۗ يَسۡـَٔلُونَكَ كَأَنَّكَ حَفِيٌّ عَنۡهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(nabiyē! viniścaya) kālaya gæna eya kavadā ennēdæyi ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ehi vināśaya magē deviyangē sannidhānayehima ættēya. eya pæmiṇena vēlāva ohu misa, vena kisivekuṭat pæhædili kirīmakda kaḷa nohækiya. (ē atarama) ahashida, bhūmiyehida imahat vū siduvīm sidu vanu æta. hadisiyē misa, (eya) oba veta pæmiṇennē næta”. eya sampūrṇayenma dæna gat keneku vaśayen obava ovun saḷakā, (ē gæna) obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ehi dænuma allāhgē sannidhānayehima ættēya. minisungen væḍi deneku (eya) dæna nogannāha”
Surah Al-Araf, Verse 187
قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي نَفۡعٗا وَلَا ضَرًّا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ وَلَوۡ كُنتُ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ لَٱسۡتَكۡثَرۡتُ مِنَ ٱلۡخَيۡرِ وَمَا مَسَّنِيَ ٱلسُّوٓءُۚ إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(tavada) oba mesē pavasanu: “allāh adahas kaḷahot misa, mā haṭa kisima hon̆dak hō narakak hō kara gænīmaṭa maṭa śaktiyak næta. mā gupta dæya dæna gata hæki nam, hon̆da dæyama adhika vaśayen soyāgena ættemi. kisima narakak mā haṭa ḷan̆gā vī nomæta. mā (pāpatarayanṭa) biya ganvā anaturu an̆gavanneku hā viśvāsavantayinṭa śubhāraṁci denneku misa, vena kisivak næta”
Surah Al-Araf, Verse 188
۞هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَجَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا لِيَسۡكُنَ إِلَيۡهَاۖ فَلَمَّا تَغَشَّىٰهَا حَمَلَتۡ حَمۡلًا خَفِيفٗا فَمَرَّتۡ بِهِۦۖ فَلَمَّآ أَثۡقَلَت دَّعَوَا ٱللَّهَ رَبَّهُمَا لَئِنۡ ءَاتَيۡتَنَا صَٰلِحٗا لَّنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
ekama minisekugen obava utpādanaya kaḷa tænættā ohuya. ohu samaga (suvasē) ekaṭa ekatu vī vāsaya kirīma san̆dahā ohugē birin̆dava ohugenma utpādanaya kaḷēya. ohuva ohu (tama dēhaya magin) vasā gat viṭa, æya (lūhu gæbbarak magin) pahasu barak isuḷuvāya. pasuva eya (osavā)gena æviddāya. æya bara væḍi vana viṭa, “oba apaṭa hon̆da daruveku labā dunnahot niyata vaśayenma (obaṭa) stūtiya dakvamin siṭinnemu” yayi ē dedenā tamangē deviyan vana allāh vetin prārthanā (karamin) siṭiyaha
Surah Al-Araf, Verse 189
فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُمَا صَٰلِحٗا جَعَلَا لَهُۥ شُرَكَآءَ فِيمَآ ءَاتَىٰهُمَاۚ فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(mevæni prārthanāvaṭa anuva ādamgē daruvan vana) ovunṭa (deviyan) hon̆da daruveku labā dunnē nam, (ovungen samānayan tabannan) eya ovunṭa labā dīmehi (ovungē devivarunda, sahāyaṭa siṭiyaha yayi ēvā deviyanṭa) ekkāsu karannāha. (ovun kiyana) samānayan hā sahāyayangen allāh itāmat usasya
Surah Al-Araf, Verse 190
أَيُشۡرِكُونَ مَا لَا يَخۡلُقُ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
yamkisi vastuvak utpādanaya kirīmaṭa śaktiyak nomæti dæya ovun (ohuṭa) samānayan vaśayen tabannehuda? ēvāda (ohu visin) utpādanaya karanu læbū dæyayi
Surah Al-Araf, Verse 191
وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ لَهُمۡ نَصۡرٗا وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ
ēvā movunṭa kisima udavvak kirīmaṭa śaktiyak nomæti dæya vaśayen tikheṇa atara tamanṭa tamanma udavvak kara gænīmaṭada śaktiyak nomæti dæya vaśayen ættēya
Surah Al-Araf, Verse 192
وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَتَّبِعُوكُمۡۚ سَوَآءٌ عَلَيۡكُمۡ أَدَعَوۡتُمُوهُمۡ أَمۡ أَنتُمۡ صَٰمِتُونَ
oba ēvā ṛju mārgayaṭa ārādhanā kaḷā vuvada, obava ēvā anugamanaya karannē næta. oba ēvāṭa ārādhanā kirīmada, nætahot ārādhanā nokara kaṭa piyāgena siṭīmada, obaṭa eka samānaya
Surah Al-Araf, Verse 193
إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ عِبَادٌ أَمۡثَالُكُمۡۖ فَٱدۡعُوهُمۡ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
niyata vaśayenma allāh misa, kumana dæyak oba (devivarun yayi) ārādhanā karannehuda, ēvā oba men vahalūnya!(obagē illīm ēvā iṭu karannāha yayi pævasīmehi) oba ætta kiyannan vaśayen siṭinnehu nam, ēvā oba ārādhanā kara balanu. obaṭa ēvā piḷituru detvā
Surah Al-Araf, Verse 194
أَلَهُمۡ أَرۡجُلٞ يَمۡشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَيۡدٖ يَبۡطِشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَعۡيُنٞ يُبۡصِرُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۗ قُلِ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ كِيدُونِ فَلَا تُنظِرُونِ
(piḷirū ārādhanā karanneni!oba namadina) ēvāṭa kakul æta noveda; ēvā magin ævidinnehuda? ēvāṭa at tikhenavā noveda; ēvā magin allā gannehuda? ēvāṭa æs tikhenavā noveda; ēvā magin balannehuda? ēvāṭa kaṇ tikhenavā noveda; ēvā magin asannehuda? (esē nam) “oba samānayan tabā namadina (ema) devivarunva (obaṭa udavvaṭa) kæn̆davāgena (oba siyalla ēkarāśī vī apaṭa yamkisi avahirayak kirīmaṭa) mā veta kumantraṇa kara balanu. (meyin) oba poḍiyak hō pramāda novanu” yayi (nabiyē!) oba pavasanu mænava
Surah Al-Araf, Verse 195
إِنَّ وَلِـِّۧيَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَۖ وَهُوَ يَتَوَلَّى ٱلصَّـٰلِحِينَ
(tavada) “niyata vaśayenma magē ārakṣakayā allāhya. ohuma mema dharmaya pahaḷa kaḷēya. ohu hon̆da vahalūnva ārakṣā karanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Araf, Verse 196
وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَكُمۡ وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ
ebævin (samānayan tabā namadinneni!) allāh hæra kumak (deviyan yayi) oba ārādhanā karannehuda, ēvā obaṭa kisima udavvak kirīmaṭa śaktiyak nomættak vaśayen siṭina atara, tamanṭa tamanma udav kara gænīmaṭada śaktiyak nomættak vaśayen ættēya
Surah Al-Araf, Verse 197
وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَسۡمَعُواْۖ وَتَرَىٰهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ وَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ
oba ēvā ṛju mārgayehi ārādhanā kaḷā vuvada, (oba kiyana dæya) ēvā savan dennē næta. (nabiyē!) ēvā obava balannāk men obaṭa hæen̆gannēya. (ættenma) ēvā obava balannēma næta
Surah Al-Araf, Verse 198
خُذِ ٱلۡعَفۡوَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡعُرۡفِ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡجَٰهِلِينَ
(nabiyē!) oba samāva at karagena hon̆da dæya (nokaḍavā iṭu karana men) aṇa karamin siṭinu mænava!tavada agnānayinva pratikṣēpa kara damanu
Surah Al-Araf, Verse 199
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
ṣeyitān yamkisi (væradi) situvillak obagē manasehi holman kirīmaṭa salasvā, (nusudusu kāraṇāvak kirīmaṭa karana men obava) peḷam̆buvahot evelēma oba (obava) ārakṣā karana men allāhgen illā siṭinu. niyata vaśayenma ohu savan denneku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Araf, Verse 200
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ إِذَا مَسَّهُمۡ طَـٰٓئِفٞ مِّنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ تَذَكَّرُواْ فَإِذَا هُم مُّبۡصِرُونَ
niyata vaśayenma kavurun (allāhṭa) biya vannōda, ovun tuḷa ṣeyitāngē (væradi) situvili holman kaḷahot ovun (allāhva) sitannāha. ē atara ovungē (gnāna) æs ærī avadiya at kara gannāha
Surah Al-Araf, Verse 201
وَإِخۡوَٰنُهُمۡ يَمُدُّونَهُمۡ فِي ٱلۡغَيِّ ثُمَّ لَا يُقۡصِرُونَ
ehet ṣeyitāngē sahōdarayin nam, ovunva durmārgayaṭama ædagena yanu æta. (ovunṭa vipat æti kirīmehi) kisima aḍupāḍuvak karannē næta
Surah Al-Araf, Verse 202
وَإِذَا لَمۡ تَأۡتِهِم بِـَٔايَةٖ قَالُواْ لَوۡلَا ٱجۡتَبَيۡتَهَاۚ قُلۡ إِنَّمَآ أَتَّبِعُ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ مِن رَّبِّيۚ هَٰذَا بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(ovungē kæmættaṭa anuva) yamkisi āyāvak oba ovun veta nogenāvahot, (eyaṭa piḷituru vaśayen tamangē kæmættaṭa anuva manakkalpitava ek āyāvak nirmāṇaya kara) “meya obagē vadanak vaśayen gata yutu novēda?”yi (samaccalayen men) pavasannāha. eyaṭa (nabiyē!) oba mesē pavasanu: “magē deviyan visin mā haṭa vahī magin dænum denu læbū dæyama mā anugamanaya karannemu. meyada obagē deviyan visin (obaṭa) pahaḷa karana lada gnānālōkayak vaśayenda, viśvāsaya tæbū janatāvaṭa ṛju mārgayak vaśayenda, (deviyangē) varaprasādayak vaśayenda ættēya
Surah Al-Araf, Verse 203
وَإِذَا قُرِئَ ٱلۡقُرۡءَانُ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥ وَأَنصِتُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(minisunē!) śuddha vū kurānaya samudīraṇaya karanu læbuvahot kaṭa piyāgena, hon̆din savan denu. (emagin) oba (deviyangē) dayāva at kara gata hækiya
Surah Al-Araf, Verse 204
وَٱذۡكُر رَّبَّكَ فِي نَفۡسِكَ تَضَرُّعٗا وَخِيفَةٗ وَدُونَ ٱلۡجَهۡرِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ وَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
(nabiyē!) oba manasehi itāmat yaṭahat pahatvada, biyenda, (sumuduvada) dæḍi kaṭahaṅak nomætivada, udē savasa oba deviyangē śuddha vū nāmaya suviśuddha karamin siṭinu mænava!(ohuva) amataka kara damā siṭinnangen obat (eka tatparayak hō) nosiṭinu (mænava)
Surah Al-Araf, Verse 205
إِنَّ ٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيُسَبِّحُونَهُۥ وَلَهُۥ يَسۡجُدُونَۤ۩
(malāyikāvarun men) kavurun niyata vaśayenma obagē deviyan veta siṭinnōda, ovun ohuva næmadīmehi degiḍiyāvak dakvannē næta. ehet (‘oba itāmat pariśuddhavantayeki, oba itāmat pariśuddhavantayeki’ yayi) ohuva (sǣmaviṭama) suviśuddha karaminda, ohuṭa hisa navā sujūd karamin (namadimin)da siṭinnāha
Surah Al-Araf, Verse 206