Surah Al-Maarij - Malayalam Translation by Cheriyamundam Abdul Hameed And Kunhi Mohammed Parappoor
سَأَلَ سَآئِلُۢ بِعَذَابٖ وَاقِعٖ
sambhavikkānirikkunna oru śikṣaye oru cēādyakarttāv atā āvaśyappeṭṭirikkunnu
Surah Al-Maarij, Verse 1
لِّلۡكَٰفِرِينَ لَيۡسَ لَهُۥ دَافِعٞ
satyaniṣēdhikaḷkk at taṭukkuvān ārumilla
Surah Al-Maarij, Verse 2
مِّنَ ٱللَّهِ ذِي ٱلۡمَعَارِجِ
kayaṟippēākunna vaḻikaḷuṭe adhipanāya allāhuviṅkal ninn varunna (śikṣaye)
Surah Al-Maarij, Verse 3
تَعۡرُجُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَٱلرُّوحُ إِلَيۡهِ فِي يَوۡمٖ كَانَ مِقۡدَارُهُۥ خَمۡسِينَ أَلۡفَ سَنَةٖ
ampatināyiraṁ keāllattinṟe aḷavuḷḷatāya oru divasattil malakkukaḷuṁ ātmāvuṁ avaṅkalēkk kayaṟippēākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 4
فَٱصۡبِرۡ صَبۡرٗا جَمِيلًا
ennāl (nabiyē,) nī bhaṅgiyāya kṣama kaikkeāḷḷuka
Surah Al-Maarij, Verse 5
إِنَّهُمۡ يَرَوۡنَهُۥ بَعِيدٗا
tīrccayāyuṁ avar atine vidūramāyi kāṇunnu
Surah Al-Maarij, Verse 6
وَنَرَىٰهُ قَرِيبٗا
nāṁ atine aṭuttatāyuṁ kāṇunnu
Surah Al-Maarij, Verse 7
يَوۡمَ تَكُونُ ٱلسَّمَآءُ كَٱلۡمُهۡلِ
ākāśaṁ urukiya lēāhaṁ pēāle ākunna divasaṁ
Surah Al-Maarij, Verse 8
وَتَكُونُ ٱلۡجِبَالُ كَٱلۡعِهۡنِ
parvvataṅṅaḷ kaṭaññarēāmaṁ pēāleyuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 9
وَلَا يَسۡـَٔلُ حَمِيمٌ حَمِيمٗا
oruṟṟa bandhuvuṁ maṟṟeāru uṟṟabandhuvinēāṭ (ann) yāteānnuṁ cēādikkukayilla
Surah Al-Maarij, Verse 10
يُبَصَّرُونَهُمۡۚ يَوَدُّ ٱلۡمُجۡرِمُ لَوۡ يَفۡتَدِي مِنۡ عَذَابِ يَوۡمِئِذِۭ بِبَنِيهِ
avarkk an'yēān'yaṁ kāṇikkappeṭuṁ. tanṟe makkaḷe prāyaścittamāyi nalki keāṇṭ ā divasatte śikṣayil ninn mēācanaṁ nēṭān kaḻiññirunneṅkil enn kuṟṟavāḷi āgrahikkuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 11
وَصَٰحِبَتِهِۦ وَأَخِيهِ
tanṟe bhāryayeyuṁ sahēādaraneyuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 12
وَفَصِيلَتِهِ ٱلَّتِي تُـٔۡوِيهِ
tanikk abhayaṁ nalkiyirunna tanṟe bandhukkaḷeyuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 13
وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ يُنجِيهِ
bhūmiyiluḷḷa muḻuvan āḷukaḷeyuṁ. enniṭṭ atavane rakṣappeṭuttukayuṁ ceytirunneṅkil enn
Surah Al-Maarij, Verse 14
كَلَّآۖ إِنَّهَا لَظَىٰ
sanśayaṁ vēṇṭa, tīrccayāyuṁ at āḷikkattunna narakamākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 15
نَزَّاعَةٗ لِّلشَّوَىٰ
talayuṭe teāliyuriccu kaḷayunna narakāgni
Surah Al-Maarij, Verse 16
تَدۡعُواْ مَنۡ أَدۡبَرَ وَتَوَلَّىٰ
pinnēākkaṁ māṟukayuṁ, tiriññukaḷayukayuṁ ceytavare at kṣaṇikkuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 17
وَجَمَعَ فَأَوۡعَىٰٓ
śēkhariccu sūkṣiccu veccavareyuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 18
۞إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ خُلِقَ هَلُوعًا
tīrccayāyuṁ manuṣyan sr̥ṣṭikkappeṭṭirikkunnat aṅṅē aṟṟaṁ akṣamanāyikkeāṇṭāṇ
Surah Al-Maarij, Verse 19
إِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ جَزُوعٗا
atāyat tinma bādhiccāl peāṟutikēṭ kāṇikkunnavanāyi keāṇṭuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 20
وَإِذَا مَسَّهُ ٱلۡخَيۡرُ مَنُوعًا
nanma kaivannāl taṭaññu vekkunnavanāyikeāṇṭuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 21
إِلَّا ٱلۡمُصَلِّينَ
namaskarikkunnavareāḻike
Surah Al-Maarij, Verse 22
ٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ دَآئِمُونَ
atāyat taṅṅaḷuṭe namaskārattil sthiramāyi niṣṭhayuḷḷavar
Surah Al-Maarij, Verse 23
وَٱلَّذِينَ فِيٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ حَقّٞ مَّعۡلُومٞ
taṅṅaḷuṭe svattukkaḷil nirṇitamāya avakāśaṁ nalkunnavaruṁ
Surah Al-Maarij, Verse 24
لِّلسَّآئِلِ وَٱلۡمَحۡرُومِ
cēādiccu varunnavannuṁ upajīvanaṁ taṭayappeṭṭavannuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 25
وَٱلَّذِينَ يُصَدِّقُونَ بِيَوۡمِ ٱلدِّينِ
pratiphaladinattil viśvasikkunnavaruṁ
Surah Al-Maarij, Verse 26
وَٱلَّذِينَ هُم مِّنۡ عَذَابِ رَبِّهِم مُّشۡفِقُونَ
taṅṅaḷuṭe rakṣitāvinṟe śikṣayepaṟṟi bhayamuḷḷavarumeāḻike
Surah Al-Maarij, Verse 27
إِنَّ عَذَابَ رَبِّهِمۡ غَيۡرُ مَأۡمُونٖ
tīrccayāyuṁ avaruṭe rakṣitāvinṟe śikṣa (varikayillenn) samādhānappeṭān paṟṟāttatākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 28
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِفُرُوجِهِمۡ حَٰفِظُونَ
taṅṅaḷuṭe guhyāvayavaṅṅaḷ kāttusūkṣikkunnavaruṁ (oḻike)
Surah Al-Maarij, Verse 29
إِلَّا عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَإِنَّهُمۡ غَيۡرُ مَلُومِينَ
taṅṅaḷuṭe bhāryamāruṭeyēā, valaṁ kaikaḷ uṭamappeṭuttiyavaruṭeyēā kāryattileāḻike. tīrccayāyuṁ avar ākṣēpamuktarākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 30
فَمَنِ ٱبۡتَغَىٰ وَرَآءَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡعَادُونَ
ennāl atilappuṟaṁ āreṅkiluṁ āgrahikkunna pakṣaṁ attarakkār tanneyākunnu atirukaviyunnavar
Surah Al-Maarij, Verse 31
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِأَمَٰنَٰتِهِمۡ وَعَهۡدِهِمۡ رَٰعُونَ
taṅṅaḷe viśvasiccēlpicca kāryaṅṅaḷuṁ taṅṅaḷuṭe uṭampaṭikaḷuṁ pāliccu pēārunnavaruṁ
Surah Al-Maarij, Verse 32
وَٱلَّذِينَ هُم بِشَهَٰدَٰتِهِمۡ قَآئِمُونَ
taṅṅaḷuṭe sākṣyaṅṅaḷ muṟaprakāraṁ nirvahikkunnavaruṁ
Surah Al-Maarij, Verse 33
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
taṅṅaḷuṭe namaskāraṅṅaḷ niṣṭhayēāṭe nirvahikkunnavaruṁ (oḻike)
Surah Al-Maarij, Verse 34
أُوْلَـٰٓئِكَ فِي جَنَّـٰتٖ مُّكۡرَمُونَ
attarakkār svargattēāppukaḷil ādarikkappeṭunnavarākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 35
فَمَالِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ قِبَلَكَ مُهۡطِعِينَ
appēāḷ satyaniṣēdhikaḷkkentu paṟṟi! avar ninṟe nēre kaḻuttu nīṭṭi vanniṭṭ
Surah Al-Maarij, Verse 36
عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَعَنِ ٱلشِّمَالِ عِزِينَ
valattēāṭṭuṁ iṭattēāṭṭuṁ kūṭṭaṅṅaḷāyi citaṟipēākunnu
Surah Al-Maarij, Verse 37
أَيَطۡمَعُ كُلُّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُمۡ أَن يُدۡخَلَ جَنَّةَ نَعِيمٖ
sukhānubhūtiyuṭe svargattil tān pravēśippikkappeṭaṇamenn avaril ōrēā manuṣyanuṁ mēāhikkunnuṇṭēā
Surah Al-Maarij, Verse 38
كَلَّآۖ إِنَّا خَلَقۡنَٰهُم مِّمَّا يَعۡلَمُونَ
atu vēṇṭa. tīrccayāyuṁ avarkkaṟiyāvunnatil ninnāṇ avare nāṁ sr̥ṣṭicciṭṭuḷḷat
Surah Al-Maarij, Verse 39
فَلَآ أُقۡسِمُ بِرَبِّ ٱلۡمَشَٰرِقِ وَٱلۡمَغَٰرِبِ إِنَّا لَقَٰدِرُونَ
ennāl udayasthānaṅṅaḷuṭeyuṁ astamayasthānaṅṅaḷuṭeyuṁ rakṣitāvinṟe pēril ñān satyaṁ ceytu paṟayunnu: tīrccayāyuṁ nāṁ kaḻivuḷḷanāṇenn
Surah Al-Maarij, Verse 40
عَلَىٰٓ أَن نُّبَدِّلَ خَيۡرٗا مِّنۡهُمۡ وَمَا نَحۡنُ بِمَسۡبُوقِينَ
avarekkāḷ nallavare pakaraṁ keāṇṭu varān. nāṁ tēālpikkappeṭunnavanalla tānuṁ
Surah Al-Maarij, Verse 41
فَذَرۡهُمۡ يَخُوضُواْ وَيَلۡعَبُواْ حَتَّىٰ يُلَٰقُواْ يَوۡمَهُمُ ٱلَّذِي يُوعَدُونَ
ākayāl avarkk tākkīt nalkappeṭunna avaruṭe ā divasatte avar kaṇṭumuṭṭunnat vare avar tēānnivāsattil muḻukukayuṁ kaḷiccu keāṇṭirikkukayuṁ ceyyān nī avare viṭṭēkkuka
Surah Al-Maarij, Verse 42
يَوۡمَ يَخۡرُجُونَ مِنَ ٱلۡأَجۡدَاثِ سِرَاعٗا كَأَنَّهُمۡ إِلَىٰ نُصُبٖ يُوفِضُونَ
atāyat avar oru nāṭṭakkuṟiyuṭe nēre dhr̥tippeṭṭ pēākunnat pēāle khabṟukaḷil ninn puṟappeṭṭu pēākunna divasaṁ
Surah Al-Maarij, Verse 43
خَٰشِعَةً أَبۡصَٰرُهُمۡ تَرۡهَقُهُمۡ ذِلَّةٞۚ ذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمُ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
avaruṭe kaṇṇukaḷ kīḻpēāṭṭ tāṇirikkuṁ. apamānaṁ avare āvaraṇaṁ ceytirikkuṁ. atāṇ avarkk tākkīt nalkappeṭṭirunna divasaṁ
Surah Al-Maarij, Verse 44