Surah Al-Qiyama - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
لَآ أُقۡسِمُ بِيَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ
maṟumai nāḷiṉ mītu nāṉ cattiyam ceykiṟēṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 1
وَلَآ أُقۡسِمُ بِٱلنَّفۡسِ ٱللَّوَّامَةِ
(kuṟṟam ceytavaṉai) nintikkum avaṉuṭaiya maṉacāṭciyiṉ mītum nāṉ cattiyam ceykiṟēṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 2
أَيَحۡسَبُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَلَّن نَّجۡمَعَ عِظَامَهُۥ
(iṟantu ukki maṇṇāyp pōṉa) avaṉuṭaiya elumpukaḷai, nām oṉṟu cērkkamāṭṭōm eṉṟu maṉitaṉ eṇṇik koṇṭirukkiṟāṉā
Surah Al-Qiyama, Verse 3
بَلَىٰ قَٰدِرِينَ عَلَىٰٓ أَن نُّسَوِّيَ بَنَانَهُۥ
avvāṟalla! Avaṉuṭaiya (carīra) amaippai (iṟanta piṉṉarum muṉṉiruntapaṭi) carippaṭutta nām āṟṟaluṭaiyōm
Surah Al-Qiyama, Verse 4
بَلۡ يُرِيدُ ٱلۡإِنسَٰنُ لِيَفۡجُرَ أَمَامَهُۥ
eṉiṉum, maṉitaṉ iṟaivaṉ muṉpākavē kuṟṟam ceyyak karutukiṟāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 5
يَسۡـَٔلُ أَيَّانَ يَوۡمُ ٱلۡقِيَٰمَةِ
(parikācamāka) ‘‘maṟumai nāḷ eppoḻutu varum'' eṉṟu kēṭkiṟāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 6
فَإِذَا بَرِقَ ٱلۡبَصَرُ
atu (varum) camayam pārvai taṭṭaḻintu viṭum
Surah Al-Qiyama, Verse 7
وَخَسَفَ ٱلۡقَمَرُ
cantiraṉiṉ pirakācam maṅki viṭum
Surah Al-Qiyama, Verse 8
وَجُمِعَ ٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُ
(atunāḷ varai pirintirunta) cūriyaṉum cantiraṉum oṉṟu cērkkappaṭṭu viṭum(pōtu)
Surah Al-Qiyama, Verse 9
يَقُولُ ٱلۡإِنسَٰنُ يَوۡمَئِذٍ أَيۡنَ ٱلۡمَفَرُّ
annāḷil (tappittukkoḷḷa) “eṅku ōṭuvatu'' eṉṟu maṉitaṉ kēṭpāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 10
كَلَّا لَا وَزَرَ
‘‘muṭiyavē muṭiyātu. Tappa iṭamillai'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Qiyama, Verse 11
إِلَىٰ رَبِّكَ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡمُسۡتَقَرُّ
(napiyē!) Annāḷil umatu iṟaivaṉiṭamē (aṉaivarum) niṟka vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Al-Qiyama, Verse 12
يُنَبَّؤُاْ ٱلۡإِنسَٰنُ يَوۡمَئِذِۭ بِمَا قَدَّمَ وَأَخَّرَ
maṉitaṉ, muṉ piṉ ceyta pāvaṅkaḷaip paṟṟi annāḷil avaṉukku aṟivuṟuttappaṭum
Surah Al-Qiyama, Verse 13
بَلِ ٱلۡإِنسَٰنُ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦ بَصِيرَةٞ
tavira, ovvoru maṉitaṉum taṉ nilaimaiyait tāṉākavum aṟintukoḷvāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 14
وَلَوۡ أَلۡقَىٰ مَعَاذِيرَهُۥ
ākavē, avaṉ (taṉ kuṟṟaṅkaḷukku) evvaḷavu pukalkaḷaik kūṟiya pōtilum (atu aṅkīkarikkappaṭātu)
Surah Al-Qiyama, Verse 15
لَا تُحَرِّكۡ بِهِۦ لِسَانَكَ لِتَعۡجَلَ بِهِۦٓ
(napiyē! Vahyi mūlam jiprayīl ōtikkāṇpikkum vacaṉaṅkaḷ tavaṟi viṭumō eṉṟu payantu, avar ōti muṭippataṟku muṉṉar) nīr avacarappaṭṭu atai ōta umatu nāvai acaikkātīr
Surah Al-Qiyama, Verse 16
إِنَّ عَلَيۡنَا جَمۡعَهُۥ وَقُرۡءَانَهُۥ
ēṉeṉṟāl, atai oṉṟu cērttu (nīr) ōtumpaṭi ceyvatu niccayamāka nam'mītuḷḷa kaṭamaiyākum
Surah Al-Qiyama, Verse 17
فَإِذَا قَرَأۡنَٰهُ فَٱتَّبِعۡ قُرۡءَانَهُۥ
Ākavē, (jiprayīl mūlam) atai nām (umakku) ōtikkāṇpittāl, (avar ōti muṭitta piṉṉar) avvāṟē atai nīr piṉtoṭarntu ōtuvīrāka
Surah Al-Qiyama, Verse 18
ثُمَّ إِنَّ عَلَيۡنَا بَيَانَهُۥ
piṉṉar, atai vivarittuk kūṟuvatum nam'mītuḷḷa kaṭamaiyākum
Surah Al-Qiyama, Verse 19
كَلَّا بَلۡ تُحِبُّونَ ٱلۡعَاجِلَةَ
eṉiṉum (maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ (avacaramāṉa) ulaka vāḻkkaiyaittāṉ virumpukiṟīrkaḷ
Surah Al-Qiyama, Verse 20
وَتَذَرُونَ ٱلۡأٓخِرَةَ
(ātalāltāṉ, im'maiyai virumpi) maṟumaiyai nīṅkaḷ viṭṭu viṭukiṟīrkaḷ
Surah Al-Qiyama, Verse 21
وُجُوهٞ يَوۡمَئِذٖ نَّاضِرَةٌ
annāḷil cila(ruṭaiya) mukaṅkaḷ mikka oḷivuṭaṉ makiḻcciyuṭaiyavaiyāka irukkum
Surah Al-Qiyama, Verse 22
إِلَىٰ رَبِّهَا نَاظِرَةٞ
(avai) taṅkaḷ iṟaivaṉai nōkkiya vaṇṇamāka irukkum
Surah Al-Qiyama, Verse 23
وَوُجُوهٞ يَوۡمَئِذِۭ بَاسِرَةٞ
vēṟu cila(ruṭaiya) mukaṅkaḷō annāḷil (tukkattāl) vāṭiyavaiyāka irukkum
Surah Al-Qiyama, Verse 24
تَظُنُّ أَن يُفۡعَلَ بِهَا فَاقِرَةٞ
(pāvac cumaiyiṉ kāraṇamākat) taṅkaḷ iṭuppu muṟintuviṭumō eṉṟu eṇṇi(p payantu) koṇṭiruppārkaḷ
Surah Al-Qiyama, Verse 25
كَلَّآ إِذَا بَلَغَتِ ٱلتَّرَاقِيَ
eṉiṉum, (evaṉēṉum nōyvāyppaṭṭu, avaṉiṉ) uyir toṇṭaik kuḻiyai aṭaintuviṭṭāl
Surah Al-Qiyama, Verse 26
وَقِيلَ مَنۡۜ رَاقٖ
(avaṉukkuc camīpattil iruppavarkaḷ avaṉaic cukamākka) mantirippavaṉ yār? (Eṅkirukkiṟāṉ?) Eṉṟu kēṭkiṉṟaṉar
Surah Al-Qiyama, Verse 27
وَظَنَّ أَنَّهُ ٱلۡفِرَاقُ
eṉiṉum, avaṉō niccayamāka itutāṉ (taṉ) piriviṉai eṉpatai (uṟutiyāka) aṟintukoḷkiṟāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 28
وَٱلۡتَفَّتِ ٱلسَّاقُ بِٱلسَّاقِ
(avaṉuṭaiya) keṇṭaikkāl, keṇṭaik kālōṭu piṉṉik koḷḷum
Surah Al-Qiyama, Verse 29
إِلَىٰ رَبِّكَ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡمَسَاقُ
accamayam, avaṉ (kāriyam muṭivu peṟṟu) umatu iṟaivaṉ pakkam ōṭṭappaṭṭu viṭukiṟāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 30
فَلَا صَدَّقَ وَلَا صَلَّىٰ
(avaṉō allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai) uṇmaiyākkavumillai; toḻavumillai
Surah Al-Qiyama, Verse 31
وَلَٰكِن كَذَّبَ وَتَوَلَّىٰ
āyiṉum (avaṉ avaṟṟaip) poyyākki vaittu(t toḻātum) vilakikkoṇṭāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 32
ثُمَّ ذَهَبَ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ يَتَمَطَّىٰٓ
piṉṉar, karvamkoṇṭu taṉ kuṭumpattuṭaṉ (taṉ vīṭṭiṟkuc) ceṉṟu viṭṭāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 33
أَوۡلَىٰ لَكَ فَأَوۡلَىٰ
(maṉitaṉē!) Uṉakkuk kēṭutāṉ; mēlum kēṭutāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 34
ثُمَّ أَوۡلَىٰ لَكَ فَأَوۡلَىٰٓ
piṉṉar, uṉakkuk kēṭutāṉ! Mēlum kēṭutāṉ (uṉakku)
Surah Al-Qiyama, Verse 35
أَيَحۡسَبُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَن يُتۡرَكَ سُدًى
(oru kēḷviyum tam'miṭam kēṭkātu) cum'mā viṭṭu viṭappaṭuvōm eṉṟu maṉitaṉ eṇṇik koṇṭāṉā
Surah Al-Qiyama, Verse 36
أَلَمۡ يَكُ نُطۡفَةٗ مِّن مَّنِيّٖ يُمۡنَىٰ
Avaṉ (karppattil) celuttappaṭṭa ōr intiriyat tuḷiyāka irukka villaiyā
Surah Al-Qiyama, Verse 37
ثُمَّ كَانَ عَلَقَةٗ فَخَلَقَ فَسَوَّىٰ
(intiriyamāka irunta) piṉṉar, avaṉ karuvāka māṟiṉāṉ (avaṉai) allāhtāṉ paṭaittu muḻumaiyāṉa maṉitaṉāka ākkivaittāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 38
فَجَعَلَ مِنۡهُ ٱلزَّوۡجَيۡنِ ٱلذَّكَرَ وَٱلۡأُنثَىٰٓ
āṇ, peṇ jōṭikaḷaiyum atiliruntu uṟpatti ceykiṟāṉ
Surah Al-Qiyama, Verse 39
أَلَيۡسَ ذَٰلِكَ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يُحۡـِۧيَ ٱلۡمَوۡتَىٰ
(ivaṟṟaiyellām ceyta) avaṉ maraṇittavarkaḷai uyirppikka āṟṟaluṭaiyavaṉāka illaiyā
Surah Al-Qiyama, Verse 40