Surah Al-Insan - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
هَلۡ أَتَىٰ عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ حِينٞ مِّنَ ٱلدَّهۡرِ لَمۡ يَكُن شَيۡـٔٗا مَّذۡكُورًا
ovvoru maṉitaṉukkum (ulakil avaṉ veḷivaruvataṟku) muṉṉar oru kālam cellavillaiyā? Atil avaṉ, iṉṉa poruḷ eṉṟum kūṟuvataṟkillāta nilaimaiyil iruntāṉ
Surah Al-Insan, Verse 1
إِنَّا خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٍ أَمۡشَاجٖ نَّبۡتَلِيهِ فَجَعَلۡنَٰهُ سَمِيعَۢا بَصِيرًا
(piṉṉar āṇ, peṇ) kalanta ōr intiriyat tuḷiyaik koṇṭu niccayamāka nāmtāṉ maṉitaṉaip paṭaittōm. Avaṉai nām cōtippataṟkākavē, ceviyuṭaiyavaṉākavum pārvaiyuṭaiyavaṉākavum avaṉai ākkiṉōm
Surah Al-Insan, Verse 2
إِنَّا هَدَيۡنَٰهُ ٱلسَّبِيلَ إِمَّا شَاكِرٗا وَإِمَّا كَفُورًا
piṉṉar, niccayamāka nām avaṉukku nērāṉa vaḻiyaiyum aṟivittōm. Eṉiṉum, (ataip piṉpaṟṟi namakku) naṉṟi celuttupavarkaḷum irukkiṉṟaṉar. (Atai) nirākarittuviṭupavarkaḷum irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Insan, Verse 3
إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ سَلَٰسِلَاْ وَأَغۡلَٰلٗا وَسَعِيرًا
nirākarippavarkaḷukku nām caṅkilikaḷaiyum, (kai, kāl) vilaṅkukaḷaiyum, narakattaiyum niccayamāka tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah Al-Insan, Verse 4
إِنَّ ٱلۡأَبۡرَارَ يَشۡرَبُونَ مِن كَأۡسٖ كَانَ مِزَاجُهَا كَافُورًا
nallavarkaḷ, kiṇṇaṅkaḷiluḷḷa kaṟpūram kalanta pāṉattai aruntuvārkaḷ
Surah Al-Insan, Verse 5
عَيۡنٗا يَشۡرَبُ بِهَا عِبَادُ ٱللَّهِ يُفَجِّرُونَهَا تَفۡجِيرٗا
atu (contamāka) allāhvuṭaiya (nal) aṭiyārkaḷ aruntuvataṟkāka ēṟpaṭṭa ōr ūṟṟiṉ nīrākum. Atai avarkaḷ (tāṅkaḷ virumpiya iṭamellām) ōṭac ceyvārkaḷ
Surah Al-Insan, Verse 6
يُوفُونَ بِٱلنَّذۡرِ وَيَخَافُونَ يَوۡمٗا كَانَ شَرُّهُۥ مُسۡتَطِيرٗا
ivarkaḷ (taṅkaḷ) nērccaikaḷaiyum niṟaivēṟṟuvārkaḷ. Nīṇṭa vētaṉaiyuṭaiya (maṟumai) nāḷai payantukoḷvārkaḷ
Surah Al-Insan, Verse 7
وَيُطۡعِمُونَ ٱلطَّعَامَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ مِسۡكِينٗا وَيَتِيمٗا وَأَسِيرًا
mēlum, allāhviṉ mītuḷḷa aṉpiṉ kāraṇamāka ēḻaikaḷukkum, aṉātaikaḷukkum, ciṟaippaṭṭavarkaḷukkum uṇavaḷippārkaḷ
Surah Al-Insan, Verse 8
إِنَّمَا نُطۡعِمُكُمۡ لِوَجۡهِ ٱللَّهِ لَا نُرِيدُ مِنكُمۡ جَزَآءٗ وَلَا شُكُورًا
(Tam'miṭam peṟupavarkaḷai nōkki) ‘‘nām uṅkaḷukku uṇavaḷippatellām allāhviṉ mukattiṟkākattāṉ. Uṅkaḷiṭam nām oru kūliyaiyō allatu (nīṅkaḷ namakku) naṉṟi celuttuvataiyō karutavillai (eṉṟum)
Surah Al-Insan, Verse 9
إِنَّا نَخَافُ مِن رَّبِّنَا يَوۡمًا عَبُوسٗا قَمۡطَرِيرٗا
‘‘niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ oru nāḷaip paṟṟip payappaṭukiṟōm. Annāḷil mukam kaṭukaṭuttuc cuṇṭi viṭum'' (eṉṟum kūṟuvārkaḷ)
Surah Al-Insan, Verse 10
فَوَقَىٰهُمُ ٱللَّهُ شَرَّ ذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمِ وَلَقَّىٰهُمۡ نَضۡرَةٗ وَسُرُورٗا
ākavē, allāh attakaiya nāḷiṉ tīṅkiliruntu avarkaḷai pātukāttuk koṇṭu, avarkaḷuṭaiya mukattil makiḻcciyaiyum, ceḻippaiyum koṭuttāṉ
Surah Al-Insan, Verse 11
وَجَزَىٰهُم بِمَا صَبَرُواْ جَنَّةٗ وَحَرِيرٗا
mēlum, avarkaḷ im'maiyil (ciramaṅkaḷaic) cakittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamākac corkkattaiyum, (aṇivataṟkup) paṭṭāṭaikaḷaiyum avarkaḷukkuk kūliyākak koṭuttāṉ (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Insan, Verse 12
مُّتَّكِـِٔينَ فِيهَا عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِۖ لَا يَرَوۡنَ فِيهَا شَمۡسٗا وَلَا زَمۡهَرِيرٗا
(avarkaḷ) aṅkuḷḷa kaṭṭilkaḷiṉ mītu(ḷḷa pañcaṇaikaḷiṉ mēl) cāyntu koṇṭiruppārkaḷ. Atil cūriya veppattaiyum, paṉiyiṉ koṭiya kuḷircciyaiyum kāṇa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Insan, Verse 13
وَدَانِيَةً عَلَيۡهِمۡ ظِلَٰلُهَا وَذُلِّلَتۡ قُطُوفُهَا تَذۡلِيلٗا
atiluḷḷa (maraṅkaḷiṉ) niḻalkaḷ avarkaḷ mītu tāḻntu (cūḻntu) koṇṭirukkum. Ataṉ kaṉikaḷ (culapamākap paṟikkakkūṭiya vitattil) avarkaḷ muṉ cāyntu varum
Surah Al-Insan, Verse 14
وَيُطَافُ عَلَيۡهِم بِـَٔانِيَةٖ مِّن فِضَّةٖ وَأَكۡوَابٖ كَانَتۡ قَوَارِيرَا۠
(palavakai iṉpamāṉa pāṉaṅkaḷ niṟainta) paḷiṅkuk keṇṭikaḷum, veḷḷik kiṇṇaṅkaḷum avarkaḷ muṉ cuṟṟik koṇṭē irukkum
Surah Al-Insan, Verse 15
قَوَارِيرَاْ مِن فِضَّةٖ قَدَّرُوهَا تَقۡدِيرٗا
(avai paḷiṅkukaḷalla; eṉiṉum,) paḷiṅkukaḷaip pōl veḷḷiyiṉāl (avarkaḷiṉ avaciyattiṟkut) takkavāṟu nirmāṇikkappaṭṭuḷḷaṉa
Surah Al-Insan, Verse 16
وَيُسۡقَوۡنَ فِيهَا كَأۡسٗا كَانَ مِزَاجُهَا زَنجَبِيلًا
(iñci kalanta) ‘caṉjapīl' eṉṉum (mikka uyarntatoru) pāṉamum aṅku avarkaḷukkup pukaṭṭappaṭum
Surah Al-Insan, Verse 17
عَيۡنٗا فِيهَا تُسَمَّىٰ سَلۡسَبِيلٗا
atu aṅkuḷḷa ōr ūṟṟiṉ nīr, ataṟku ‘salsapīl' eṉṟum peyar kūṟappaṭum
Surah Al-Insan, Verse 18
۞وَيَطُوفُ عَلَيۡهِمۡ وِلۡدَٰنٞ مُّخَلَّدُونَ إِذَا رَأَيۡتَهُمۡ حَسِبۡتَهُمۡ لُؤۡلُؤٗا مَّنثُورٗا
(Eṉṟumē) ciṟuvarkaḷāka irukkakkūṭiya paṇiyāḷarkaḷ avarkaḷaic cuṟṟikkoṇṭē tirivārkaḷ. (Napiyē!) Avarkaḷai nīr kaṇṭāl citaṟiya muttukkaḷ eṉṟē karutuvīr
Surah Al-Insan, Verse 19
وَإِذَا رَأَيۡتَ ثَمَّ رَأَيۡتَ نَعِيمٗا وَمُلۡكٗا كَبِيرًا
piṉṉum kavaṉittup pārttāl, periya araca māḷikaiyil uḷḷa cukapōkaṅkaḷaiyellām nīr (aṅkuk) kāṇpīr
Surah Al-Insan, Verse 20
عَٰلِيَهُمۡ ثِيَابُ سُندُسٍ خُضۡرٞ وَإِسۡتَبۡرَقٞۖ وَحُلُّوٓاْ أَسَاوِرَ مِن فِضَّةٖ وَسَقَىٰهُمۡ رَبُّهُمۡ شَرَابٗا طَهُورًا
avarkaḷ tēkattiṉ mēl melliya pacum paṭṭāṭaiyō allatu taṭippāṉa (pala niṟa) paṭṭāṭaiyō irukkum. (Virutāka) veḷḷik kāppum avarkaḷukku aṇivikkappaṭum. Paricuttamāṉa oru pāṉattaiyum avarkaḷiṉ iṟaivaṉ avarkaḷukkup pukaṭṭuvāṉ
Surah Al-Insan, Verse 21
إِنَّ هَٰذَا كَانَ لَكُمۡ جَزَآءٗ وَكَانَ سَعۡيُكُم مَّشۡكُورًا
(avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka itu uṅkaḷukkuk kūliyāka koṭukkappaṭṭatu; uṅkaḷ muyaṟciyum aṅkīkarikkappaṭṭatu'' (eṉṟum kūṟuvāṉ)
Surah Al-Insan, Verse 22
إِنَّا نَحۡنُ نَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ تَنزِيلٗا
(napiyē!) Niccayamāka nām inta kur'āṉaic ciṟitu ciṟitākavē um'mītu iṟakki vaikkiṟōm
Surah Al-Insan, Verse 23
فَٱصۡبِرۡ لِحُكۡمِ رَبِّكَ وَلَا تُطِعۡ مِنۡهُمۡ ءَاثِمًا أَوۡ كَفُورٗا
ākavē, umatu iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyai (peṟṟuk koḷḷa) nīr poṟuttiruppīrāka. Avarkaḷiluḷḷa pāvikaḷaiyum, naṉṟi keṭṭavarkaḷaiyum nīr piṉpaṟṟātīr
Surah Al-Insan, Verse 24
وَٱذۡكُرِ ٱسۡمَ رَبِّكَ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلٗا
kālaiyilum mālaiyilum uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ tirunāmattai(k kūṟi) niṉaivu kūruvīrāka
Surah Al-Insan, Verse 25
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَٱسۡجُدۡ لَهُۥ وَسَبِّحۡهُ لَيۡلٗا طَوِيلًا
iravilum, avaṉukkuc ciram paṇintu vaṇaṅki, iravu nērattil neṭunēram avaṉait tuti ceytu koṇṭiruppīrāka
Surah Al-Insan, Verse 26
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ يُحِبُّونَ ٱلۡعَاجِلَةَ وَيَذَرُونَ وَرَآءَهُمۡ يَوۡمٗا ثَقِيلٗا
niccayamāka inta makkaḷ im'maiyai virumpi, avarkaḷukku muṉṉirukkum (maṟumaiyiṉ) kaṭiṉamāṉa nāḷaip puṟakkaṇittu viṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Insan, Verse 27
نَّحۡنُ خَلَقۡنَٰهُمۡ وَشَدَدۡنَآ أَسۡرَهُمۡۖ وَإِذَا شِئۡنَا بَدَّلۡنَآ أَمۡثَٰلَهُمۡ تَبۡدِيلًا
nāmtāṉ avarkaḷaip paṭaittōm. Nāmtāṉ avarkaḷuṭaiya amaippaiyum uṟutippaṭuttiṉōm. Nām nāṭiṉāl (avarkaḷai) māṟṟi avarkaḷaip pōṉṟa maṟṟavarkaḷai (avarkaḷ iṭattil) amarttiviṭuvōm
Surah Al-Insan, Verse 28
إِنَّ هَٰذِهِۦ تَذۡكِرَةٞۖ فَمَن شَآءَ ٱتَّخَذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ سَبِيلٗا
niccayamāka itu oru nallupatēcamākum. Virumpiyavar taṉ iṟaivaṉ pakkam cellakkūṭiya (nērāṉa) vaḻiyaip palamākap piṭittuk koḷḷavum
Surah Al-Insan, Verse 29
وَمَا تَشَآءُونَ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Eṉiṉum, allāh nāṭiṉāl tavira nīṅkaḷ (etaiyum) virumpa muṭiyātu. Niccayamāka allāh (uṅkaḷ aṉaivariṉ taṉmaikaḷaiyum) naṉkaṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Insan, Verse 30
يُدۡخِلُ مَن يَشَآءُ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ وَٱلظَّـٰلِمِينَ أَعَدَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمَۢا
(ākavē, uṅkaḷil) avaṉ virumpiyavarkaḷait taṉ aruḷil pukutti viṭukiṟāṉ. Aniyāyakkārarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaittāṉ tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ
Surah Al-Insan, Verse 31