Surah An-Naba - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
عَمَّ يَتَسَآءَلُونَ
(napiyē!) Etaippaṟṟi avarkaḷ (taṅkaḷukkuḷ) kēṭṭuk koḷkiṉṟaṉar
Surah An-Naba, Verse 1
عَنِ ٱلنَّبَإِ ٱلۡعَظِيمِ
makattāṉa ceytiyaip paṟṟiya(llavā)
Surah An-Naba, Verse 2
ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ مُخۡتَلِفُونَ
ataippaṟṟi avarkaḷ (uṇmaikku) muraṇāṉa apippirāyam koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah An-Naba, Verse 3
كَلَّا سَيَعۡلَمُونَ
(Taṅkaḷ eṇṇam tavaṟu eṉpatai) aticīkkirattil avarkaḷ naṉku aṟintu koḷvārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 4
ثُمَّ كَلَّا سَيَعۡلَمُونَ
piṉṉar, avaciyam aticīkkirattil (ataṉ uṇmaiyai) naṉku aṟintu koḷvārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 5
أَلَمۡ نَجۡعَلِ ٱلۡأَرۡضَ مِهَٰدٗا
(ivvaḷavu periya) pūmiyai nām (uṅkaḷukku) virippāka amaikka villaiyā
Surah An-Naba, Verse 6
وَٱلۡجِبَالَ أَوۡتَادٗا
iṉṉum, (atil nām) malaikaḷai muḷaikaḷāka (niṟuttavillaiyā)
Surah An-Naba, Verse 7
وَخَلَقۡنَٰكُمۡ أَزۡوَٰجٗا
jōṭi jōṭiyāka uṅkaḷai nāmē paṭaittirukkiṟōm
Surah An-Naba, Verse 8
وَجَعَلۡنَا نَوۡمَكُمۡ سُبَاتٗا
nāmē uṅkaḷ nittiraiyai (uṅkaḷukku) ōyvāka ākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 9
وَجَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا
nāmē iravai (uṅkaḷukku)p pōrvaiyāka ākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 10
وَجَعَلۡنَا ٱلنَّهَارَ مَعَاشٗا
nāmē pakalai (uṅkaḷ) vāḻvait tēṭikkoḷḷum nēramākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 11
وَبَنَيۡنَا فَوۡقَكُمۡ سَبۡعٗا شِدَادٗا
uṅkaḷukku mēlirukkum palamāṉa ēḻu vāṉaṅkaḷaiyum nāmē amaittōm
Surah An-Naba, Verse 12
وَجَعَلۡنَا سِرَاجٗا وَهَّاجٗا
atil (cūriyaṉaip) pirakācikkum tīpamāka amaittōm
Surah An-Naba, Verse 13
وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡمُعۡصِرَٰتِ مَآءٗ ثَجَّاجٗا
kārmēkattiliruntu perum maḻaiyai poḻiyac ceykiṟōm
Surah An-Naba, Verse 14
لِّنُخۡرِجَ بِهِۦ حَبّٗا وَنَبَاتٗا
ataik koṇṭu tāṉiyaṅkaḷaiyum puṟpūṇṭukaḷaiyum muḷaippikkiṟōm
Surah An-Naba, Verse 15
وَجَنَّـٰتٍ أَلۡفَافًا
iṉṉum, kiḷaikaḷ aṭarnta cōlaikaḷaiyum (uṟpatti ceykiṟōm)
Surah An-Naba, Verse 16
إِنَّ يَوۡمَ ٱلۡفَصۡلِ كَانَ مِيقَٰتٗا
niccayamāka (ivarkaḷ tarkkittu nirākarittuk koṇṭirukkum) antat tīrppu nāḷtāṉ (vicāraṇaikkuk) kuṟippiṭṭa kālamākum
Surah An-Naba, Verse 17
يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَتَأۡتُونَ أَفۡوَاجٗا
(ataṟkāka) sūr (eṉṉum ekkāḷam) ūtappaṭum nāḷil nīṅkaḷ kūṭṭam kūṭṭamāka varuvīrkaḷ
Surah An-Naba, Verse 18
وَفُتِحَتِ ٱلسَّمَآءُ فَكَانَتۡ أَبۡوَٰبٗا
vāṉam tiṟakkappaṭṭu (atil) pala vaḻikaḷ ēṟpaṭṭu viṭum
Surah An-Naba, Verse 19
وَسُيِّرَتِ ٱلۡجِبَالُ فَكَانَتۡ سَرَابًا
malaikaḷ (tam iṭattiliruntu) peyarkkappaṭṭu tūḷtūḷāki (paṟantu) viṭum
Surah An-Naba, Verse 20
إِنَّ جَهَنَّمَ كَانَتۡ مِرۡصَادٗا
niccayamāka narakam (intap pāvikaḷiṉ varavai) etirpārttuk koṇṭirukkiṟatu
Surah An-Naba, Verse 21
لِّلطَّـٰغِينَ مَـَٔابٗا
(pāvikaḷākiya) inta aniyāyakkārarkaḷ taṅkumiṭam atuvē
Surah An-Naba, Verse 22
لَّـٰبِثِينَ فِيهَآ أَحۡقَابٗا
atil avarkaḷ nīṇṭa kālaṅkaḷ taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 23
لَّا يَذُوقُونَ فِيهَا بَرۡدٗا وَلَا شَرَابًا
atil kotikkum nīraiyum cīḻ calattaiyum tavira avarkaḷ (vēṟu oru) kuṭipāṉattaiyum, kuḷircciyaiyum cuvaikka māṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 24
إِلَّا حَمِيمٗا وَغَسَّاقٗا
Atil kotikkum nīraiyum cīḻ calattaiyum tavira avarkaḷ (vēṟu oru) kuṭipāṉattaiyum, kuḷircciyaiyum cuvaikka māṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 25
جَزَآءٗ وِفَاقًا
itu (avarkaḷ ceyalukkut) takumāṉa kūliyākum
Surah An-Naba, Verse 26
إِنَّهُمۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ حِسَابٗا
ēṉeṉṟāl, niccayamāka avarkaḷ (maṟumaiyiṉ) kēḷvi kaṇakkai nampavē illai
Surah An-Naba, Verse 27
وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا كِذَّابٗا
avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai mika alaṭciyamākap poyppittārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 28
وَكُلَّ شَيۡءٍ أَحۡصَيۡنَٰهُ كِتَٰبٗا
eṉiṉum, ivai aṉaittaiyum nām (nam kuṟippup) puttakattil pativu ceytu koṇṭōm
Surah An-Naba, Verse 29
فَذُوقُواْ فَلَن نَّزِيدَكُمۡ إِلَّا عَذَابًا
ākavē, (maṟumaiyil avarkaḷai nōkki) ‘‘vētaṉaiyait tavira nām uṅkaḷukku (vēṟetaiyum) atikappaṭutta māṭṭōm. Ākavē, (itaic) cuvaittup pāruṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟuvōm)
Surah An-Naba, Verse 30
إِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ مَفَازًا
(āyiṉum), iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukkō niccayamāka pātukāppāṉa (corkkam eṉṉum) iṭam uṇṭu
Surah An-Naba, Verse 31
حَدَآئِقَ وَأَعۡنَٰبٗا
(aṅku vacippataṟku) tōṭṭaṅkaḷum (avaṟṟil pucippataṟku avarkaḷukku) tirāṭcaik kaṉikaḷum uṇṭu
Surah An-Naba, Verse 32
وَكَوَاعِبَ أَتۡرَابٗا
(maṉaivikaḷāka) orē vayatuṭaiya (kaṇṇaḻakikaḷāṉa) neñcu nimirnta kaṉṉikaḷum
Surah An-Naba, Verse 33
وَكَأۡسٗا دِهَاقٗا
(pāṉaṅkaḷ) niṟainta kiṇṇaṅkaḷum (avarkaḷukkuk kiṭaikkum)
Surah An-Naba, Verse 34
لَّا يَسۡمَعُونَ فِيهَا لَغۡوٗا وَلَا كِذَّـٰبٗا
aṅku avarkaḷ vīṇ vārttaiyaiyum poyyaiyum ceviyuṟa māṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 35
جَزَآءٗ مِّن رَّبِّكَ عَطَآءً حِسَابٗا
(ivaiyellām ivarkaḷiṉ naṉmaikaḷukkuk) kaṇakkāṉa kūliyākavum (kiṭaikkum. Ataṟku mēl) umatu iṟaivaṉ puṟattāl naṉkoṭaiyākavum (iṉṉum atikam) avarkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah An-Naba, Verse 36
رَّبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلرَّحۡمَٰنِۖ لَا يَمۡلِكُونَ مِنۡهُ خِطَابٗا
avaṉē vāṉaṅkaḷ, pūmi, ivaṟṟukku mattiyiluḷḷa aṉaittiṉ urimaiyāḷaṉum aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉum āvāṉ. Eṉiṉum, (annāḷil evarumē) avaṉ muṉ pēca cakti peṟamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 37
يَوۡمَ يَقُومُ ٱلرُّوحُ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ صَفّٗاۖ لَّا يَتَكَلَّمُونَ إِلَّا مَنۡ أَذِنَ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَقَالَ صَوَابٗا
jiprayīlum, vāṉavarkaḷum aṇi aṇiyāka niṟkum annāḷil, evarumē avaṉ muṉ pēca (cakti peṟa) māṭṭārkaḷ. Eṉiṉum, rahmāṉ evarukku aṉumati koṭuttu ‘‘cari! Pēcuvīrāka!'' Eṉavum kūṟiṉāṉō avar (maṭṭum) pēcuvār
Surah An-Naba, Verse 38
ذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمُ ٱلۡحَقُّۖ فَمَن شَآءَ ٱتَّخَذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ مَـَٔابًا
Ittakaiya nāḷ (varuvatu) uṟuti! Ākavē, virumpiyavaṉ taṉ iṟaivaṉiṭamē taṅkum iṭattait tēṭikkoḷḷavum
Surah An-Naba, Verse 39
إِنَّآ أَنذَرۡنَٰكُمۡ عَذَابٗا قَرِيبٗا يَوۡمَ يَنظُرُ ٱلۡمَرۡءُ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُ وَيَقُولُ ٱلۡكَافِرُ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ تُرَٰبَۢا
camīpattil niccayamāka uṅkaḷukku varakkūṭiya oru vētaṉaiyaip paṟṟi nām eccarikkai ceykiṟōm. Annāḷil ovvoru maṉitaṉum taṉ karaṅkaḷ ceyta ceyaliṉ palaṉai(t taṉ kaṇṇāl) kaṇṭukoḷvāṉ. Nirākarippavaṉō tāṉ maṇṇāka ākavēṇṭumē eṉṟu pulampuvāṉ
Surah An-Naba, Verse 40