Surah An-Naba - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
عَمَّ يَتَسَآءَلُونَ
etaippaṟṟi avarkaḷ oruvarukkoruvar kēṭṭukkoḷkiṉṟaṉar
Surah An-Naba, Verse 1
عَنِ ٱلنَّبَإِ ٱلۡعَظِيمِ
makattāṉa acceytiyaip paṟṟi
Surah An-Naba, Verse 2
ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ مُخۡتَلِفُونَ
etaippaṟṟi avarkaḷ vēṟupaṭ(ṭa karuttukkaḷ koṇ)ṭirukkiṟārkaḷō ataip paṟṟi
Surah An-Naba, Verse 3
كَلَّا سَيَعۡلَمُونَ
avvāṟaṉṟu! Avarkaḷ viraivil aṟintukoḷvārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 4
ثُمَّ كَلَّا سَيَعۡلَمُونَ
piṉṉarum (cantēkamiṉṟi) avarkaḷ viraivilēyē aṟintukoḷvārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 5
أَلَمۡ نَجۡعَلِ ٱلۡأَرۡضَ مِهَٰدٗا
nām ippūmiyai virippāka ākkavillaiyā
Surah An-Naba, Verse 6
وَٱلۡجِبَالَ أَوۡتَادٗا
iṉṉum, malaikaḷai muḷaikaḷāka ākkavillaiyā
Surah An-Naba, Verse 7
وَخَلَقۡنَٰكُمۡ أَزۡوَٰجٗا
iṉṉum uṅkaḷai jōṭi jōṭiyākap paṭaittōm
Surah An-Naba, Verse 8
وَجَعَلۡنَا نَوۡمَكُمۡ سُبَاتٗا
mēlum, uṅkaḷuṭaiya tūkkattai iḷaippāṟutalāka ākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 9
وَجَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا
aṉṟiyum, iravai uṅkaḷukku āṭaiyāka ākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 10
وَجَعَلۡنَا ٱلنَّهَارَ مَعَاشٗا
mēlum, pakalai uṅkaḷ vāḻkkai (vacatikaḷait tēṭikkoḷḷum kālam) ākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 11
وَبَنَيۡنَا فَوۡقَكُمۡ سَبۡعٗا شِدَادٗا
Uṅkaḷukkumēl palamāṉa ēḻuvāṉaṅkaḷai uṇṭākkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 12
وَجَعَلۡنَا سِرَاجٗا وَهَّاجٗا
oḷivīcum viḷakkai(cūriyaṉai)yum (aṅku) amaittōm
Surah An-Naba, Verse 13
وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡمُعۡصِرَٰتِ مَآءٗ ثَجَّاجٗا
aṉṟiyum, kārmēkaṅkaḷiliruntu poḻiyum maḻaiyaiyum iṟakkiṉōm
Surah An-Naba, Verse 14
لِّنُخۡرِجَ بِهِۦ حَبّٗا وَنَبَاتٗا
ataik koṇṭu tāṉiyaṅkaḷaiyum, tāvaraṅkaḷaiyum nām veḷippaṭuttuvataṟkāka
Surah An-Naba, Verse 15
وَجَنَّـٰتٍ أَلۡفَافًا
(kiḷaikaḷuṭaṉ) aṭarnta cōlaikaḷaiyum (veḷippaṭuttuvataṟkāka)
Surah An-Naba, Verse 16
إِنَّ يَوۡمَ ٱلۡفَصۡلِ كَانَ مِيقَٰتٗا
niccayamākat tīrppukkuriya nāḷ, nēraṅkuṟikkappaṭṭatākavē irukkiṟatu
Surah An-Naba, Verse 17
يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَتَأۡتُونَ أَفۡوَاجٗا
sūr (ekkāḷam) ūtappaṭum annāḷil nīṅkaḷ aṇi'aṇiyāka varuvīrkaḷ
Surah An-Naba, Verse 18
وَفُتِحَتِ ٱلسَّمَآءُ فَكَانَتۡ أَبۡوَٰبٗا
iṉṉum, vāṉam tiṟakkappaṭṭu pala vācalkaḷākiviṭum
Surah An-Naba, Verse 19
وَسُيِّرَتِ ٱلۡجِبَالُ فَكَانَتۡ سَرَابًا
malaikaḷ peyarkkappaṭṭu kāṉal nīrākiviṭum
Surah An-Naba, Verse 20
إِنَّ جَهَنَّمَ كَانَتۡ مِرۡصَادٗا
niccayamāka narakam etirpārttuk koṇṭirukkiṉṟatu
Surah An-Naba, Verse 21
لِّلطَّـٰغِينَ مَـَٔابٗا
varampu mīṟivarkaḷukkut taṅkumiṭamāka
Surah An-Naba, Verse 22
لَّـٰبِثِينَ فِيهَآ أَحۡقَابٗا
atil avarkaḷ pala yukaṅkaḷākat taṅkiyirukkum nilaiyil
Surah An-Naba, Verse 23
لَّا يَذُوقُونَ فِيهَا بَرۡدٗا وَلَا شَرَابًا
avarkaḷ atil kuḷircciyaiyō, kuṭippaiyō cuvaikkamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 24
إِلَّا حَمِيمٗا وَغَسَّاقٗا
kotikkum nīraiyum cīḻaiyum tavira
Surah An-Naba, Verse 25
جَزَآءٗ وِفَاقًا
(atutāṉ avarkaḷukkut) takka kūliyākum
Surah An-Naba, Verse 26
إِنَّهُمۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ حِسَابٗا
niccayamāka avarkaḷ kēḷvi kaṇakkil nampikkai koḷḷāmalēyē iruntaṉar
Surah An-Naba, Verse 27
وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا كِذَّابٗا
aṉṟiyum avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉak kūṟi poyyākkik koṇṭiruntārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 28
وَكُلَّ شَيۡءٍ أَحۡصَيۡنَٰهُ كِتَٰبٗا
nām ovvoru poruḷaiyum pativēṭṭil pativu ceytirukkiṉṟōm
Surah An-Naba, Verse 29
فَذُوقُواْ فَلَن نَّزِيدَكُمۡ إِلَّا عَذَابًا
ākavē cuvaiyuṅkaḷ - vētaṉaiyait tavira vēṟu etaṉaiyum uṅkaḷukku nām atikap paṭutta māṭṭōm" (eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭum)
Surah An-Naba, Verse 30
إِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ مَفَازًا
niccayamāka payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku veṟṟip pākkiyam irukkiṟatu
Surah An-Naba, Verse 31
حَدَآئِقَ وَأَعۡنَٰبٗا
tōṭṭaṅkaḷum, tirāṭcaip paḻaṅkaḷum
Surah An-Naba, Verse 32
وَكَوَاعِبَ أَتۡرَابٗا
orē vayatuḷḷa kaṉṉikaḷum
Surah An-Naba, Verse 33
وَكَأۡسٗا دِهَاقٗا
pāṉam niṟainta kiṇṇaṅkaḷum, (irukkiṉṟaṉa)
Surah An-Naba, Verse 34
لَّا يَسۡمَعُونَ فِيهَا لَغۡوٗا وَلَا كِذَّـٰبٗا
aṅku avarkaḷ vīṇāṉavaṟṟaiyum, poyppittalaiyum kēṭkamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 35
جَزَآءٗ مِّن رَّبِّكَ عَطَآءً حِسَابٗا
(itu) um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu (aḷikkap peṟum) kaṇakkup paṭiyāṉa naṉkoṭaiyākum
Surah An-Naba, Verse 36
رَّبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلرَّحۡمَٰنِۖ لَا يَمۡلِكُونَ مِنۡهُ خِطَابٗا
(Avaṉē) vāṉaṅkaḷukkum, pūmikkum avviraṇṭiṟkum iṭaiyēyuḷḷa vaṟṟiṟkum iṟaivaṉ; arrahmāṉ - avaṉiṭam pēca evarum atikāram peṟamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naba, Verse 37
يَوۡمَ يَقُومُ ٱلرُّوحُ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ صَفّٗاۖ لَّا يَتَكَلَّمُونَ إِلَّا مَنۡ أَذِنَ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَقَالَ صَوَابٗا
rūhu (eṉṟa jiprayīlu)m, malakkukaḷum aṇiyaṇiyāka niṟkum nāḷil arrahmāṉ evarukku aṉumati koṭukiṟāṉō avarkaḷait tavirttu vēṟevarum pēcamāṭṭārkaḷ - a(ttakaiya)varum nērmaiyāṉataiyē kūṟuvār
Surah An-Naba, Verse 38
ذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمُ ٱلۡحَقُّۖ فَمَن شَآءَ ٱتَّخَذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ مَـَٔابًا
annāḷ cattiyamāṉatu. Ākavē, evar virumpukiṟārō, avar tam iṟaivaṉiṭam taṅkumiṭattai ēṟpaṭuttik koḷvārāka
Surah An-Naba, Verse 39
إِنَّآ أَنذَرۡنَٰكُمۡ عَذَابٗا قَرِيبٗا يَوۡمَ يَنظُرُ ٱلۡمَرۡءُ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُ وَيَقُولُ ٱلۡكَافِرُ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ تُرَٰبَۢا
niccayamāka, neruṅki varum vētaṉaiyaippaṟṟi uṅkaḷukku eccarikkai ceykiṟōm - maṉitaṉ taṉ irukaikaḷum ceytu muṟpaṭuttiyavaṟṟai - amalkaḷai - annāḷil kaṇṭu koḷvāṉ - mēlum kāḥpir"antō kaicētamē! Nāṉ maṇṇākip pōyirukka vēṇṭumē!" Eṉṟu (piralāpittuk) kūṟuvāṉ
Surah An-Naba, Verse 40