Surah An-Naziat - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
وَٱلنَّـٰزِعَٰتِ غَرۡقٗا
(pāvikaḷiṉ uyirkaḷaip) palamākap paṟippavarkaḷ mītu cattiyamāka
Surah An-Naziat, Verse 1
وَٱلنَّـٰشِطَٰتِ نَشۡطٗا
(nallavarkaḷiṉ ātmāvai) eḷitākak kaippaṟṟupavarkaḷ mītu cattiyamāka
Surah An-Naziat, Verse 2
وَٱلسَّـٰبِحَٰتِ سَبۡحٗا
(ākāyattilum, kaṭalilum) ativēkamāka(p paṟantu) nīntic cellum vāṉavarkaḷ mītu cattiyamāka
Surah An-Naziat, Verse 3
فَٱلسَّـٰبِقَٰتِ سَبۡقٗا
(iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyai niṟaivēṟṟa) pōṭṭi pōṭṭukkoṇṭu munti celpavarkaḷ mītum cattiyamāka
Surah An-Naziat, Verse 4
فَٱلۡمُدَبِّرَٰتِ أَمۡرٗا
ellāk kāriyaṅkaḷaiyum (iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaippaṭi) nirvakikkiṉṟa (vāṉa)varkaḷ mītu cattiyamāka
Surah An-Naziat, Verse 5
يَوۡمَ تَرۡجُفُ ٱلرَّاجِفَةُ
(koṭiya pūkampattāl pūmi) palamāka atircciyuṟum nāḷil
Surah An-Naziat, Verse 6
تَتۡبَعُهَا ٱلرَّادِفَةُ
(mēlum) atait toṭarntu (pala pūkampa atirccikaḷ) varum (nāḷil ulakam muṭivuṟṟē tīrum)
Surah An-Naziat, Verse 7
قُلُوبٞ يَوۡمَئِذٖ وَاجِفَةٌ
annāḷil, uḷḷaṅkaḷellām tiṭukkiṭṭu naṭuṅkik koṇṭirukkum
Surah An-Naziat, Verse 8
أَبۡصَٰرُهَا خَٰشِعَةٞ
pārvaikaḷellām (payattāl) kīḻnōkki niṟkum
Surah An-Naziat, Verse 9
يَقُولُونَ أَءِنَّا لَمَرۡدُودُونَ فِي ٱلۡحَافِرَةِ
(ivvāṟirukka, nirākarippavarkaḷ itai maṟuttu) ‘‘nām (iṟanta piṉṉar) meyyākavē nām (uyirppikkappaṭṭu) muntiya nilaimaikkut tiruppappaṭuvōmā
Surah An-Naziat, Verse 10
أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا نَّخِرَةٗ
(atuvum) nām ukki elumpākap pōṉataṉ piṉṉarā (uyir koṭuttu eḻuppappaṭuvōm?) Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Naziat, Verse 11
قَالُواْ تِلۡكَ إِذٗا كَرَّةٌ خَاسِرَةٞ
‘‘avvāṟāyiṉ, atu perum naṣṭamāṉa mīṭcitāṉ eṉṟum avarkaḷ (parikācamākak)'' kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Naziat, Verse 12
فَإِنَّمَا هِيَ زَجۡرَةٞ وَٰحِدَةٞ
(itu avarkaḷukku acāttiyamākat tōṉṟalām; eṉiṉum, namakkō) atu ōr ataṭṭal (oru uṟuttal, oru captam)tāṉ
Surah An-Naziat, Verse 13
فَإِذَا هُم بِٱلسَّاهِرَةِ
uṭaṉē avarkaḷ aṉaivarum (uyir peṟṟeḻuntu) vantu oru tiṭalil kūṭiviṭuvārkaḷ
Surah An-Naziat, Verse 14
هَلۡ أَتَىٰكَ حَدِيثُ مُوسَىٰٓ
(Napiyē!) Mūsāvuṭaiya ceyti umakku eṭṭiyatā
Surah An-Naziat, Verse 15
إِذۡ نَادَىٰهُ رَبُّهُۥ بِٱلۡوَادِ ٱلۡمُقَدَّسِ طُوًى
‘tuvā' eṉṉum paricuttamāṉa ōṭaikku avaruṭaiya iṟaivaṉ avarai aḻaittatai niṉaivu kūṟuṅkaḷ
Surah An-Naziat, Verse 16
ٱذۡهَبۡ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ إِنَّهُۥ طَغَىٰ
‘‘ḥpir'avṉiṭam celvīrāka! Niccayamāka avaṉ varampu mīṟiviṭṭāṉ
Surah An-Naziat, Verse 17
فَقُلۡ هَل لَّكَ إِلَىٰٓ أَن تَزَكَّىٰ
(avaṉiṭam) kūṟuvīrāka! ‘‘(Pāvaṅkaḷai viṭṭum) nī paricuttavāṉāka āka uṉakku viruppam tāṉā
Surah An-Naziat, Verse 18
وَأَهۡدِيَكَ إِلَىٰ رَبِّكَ فَتَخۡشَىٰ
(avvāṟāyiṉ) uṉ iṟaivaṉ pakkam cellakkūṭiya vaḻiyai nāṉ uṉakku aṟivikkiṟēṉ. Avaṉukku nī payantukoḷ'' (ivvāṟu, mūsāvukku iṟaivaṉ kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ)
Surah An-Naziat, Verse 19
فَأَرَىٰهُ ٱلۡأٓيَةَ ٱلۡكُبۡرَىٰ
(mūsā avaṉiṭam ceṉṟu avvāṟu kūṟip) periyatoru attāṭciyaiyum avaṉukkuk kāṇpittār
Surah An-Naziat, Verse 20
فَكَذَّبَ وَعَصَىٰ
(eṉiṉum) avaṉō, ataip poyyākki (avar kūṟiyataṟku) māṟu ceytāṉ
Surah An-Naziat, Verse 21
ثُمَّ أَدۡبَرَ يَسۡعَىٰ
piṉṉar (avarai viṭṭum) vilaki (avarukkut tīṅkiḻaikkavum) muyaṟci ceytāṉ
Surah An-Naziat, Verse 22
فَحَشَرَ فَنَادَىٰ
itaṟkāka(t taṉ makkaḷai) oṉṟu kūṭṭi (avarkaḷukku) aṟikkaiyiṭṭāṉ
Surah An-Naziat, Verse 23
فَقَالَ أَنَا۠ رَبُّكُمُ ٱلۡأَعۡلَىٰ
(avarkaḷai nōkki) ‘‘nāṉtāṉ uṅkaḷ mēlāṉa iṟaivaṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah An-Naziat, Verse 24
فَأَخَذَهُ ٱللَّهُ نَكَالَ ٱلۡأٓخِرَةِ وَٱلۡأُولَىٰٓ
ātalāl, allāh avaṉai im'mai maṟumaiyiṉ vētaṉaiyaik koṇṭu piṭittuk koṇṭāṉ
Surah An-Naziat, Verse 25
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّمَن يَخۡشَىٰٓ
payappaṭupavarkaḷukku meyyākavē itil oru nalla paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah An-Naziat, Verse 26
ءَأَنتُمۡ أَشَدُّ خَلۡقًا أَمِ ٱلسَّمَآءُۚ بَنَىٰهَا
(maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ palamāṉa paṭaippā? Allatu vāṉamā? Avaṉtāṉ avvāṉattaip paṭaittāṉ
Surah An-Naziat, Verse 27
رَفَعَ سَمۡكَهَا فَسَوَّىٰهَا
avaṉē ataṉ mukaṭṭai uyartti, atai oḻuṅkupaṭuttiṉāṉ
Surah An-Naziat, Verse 28
وَأَغۡطَشَ لَيۡلَهَا وَأَخۡرَجَ ضُحَىٰهَا
avaṉē, ataṉ iravai iruḷākki(c cūriyaṉaik koṇṭu) ataṉ pakalai veḷiyākki (veḷiccamākki)ṉāṉ
Surah An-Naziat, Verse 29
وَٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ دَحَىٰهَآ
itaṟkup piṉṉar, avaṉē pūmiyai virittāṉ
Surah An-Naziat, Verse 30
أَخۡرَجَ مِنۡهَا مَآءَهَا وَمَرۡعَىٰهَا
avaṉē atiliruntu nīraiyum, mēyccal poruḷkaḷaiyum veḷiyākkukiṟāṉ
Surah An-Naziat, Verse 31
وَٱلۡجِبَالَ أَرۡسَىٰهَا
malaikaḷaiyum avaṉē (atil) uṟutiyāka ūṉṟiṉāṉ
Surah An-Naziat, Verse 32
مَتَٰعٗا لَّكُمۡ وَلِأَنۡعَٰمِكُمۡ
uṅkaḷukkum, uṅkaḷ kālnaṭaikaḷukkum payaṉaḷikkakkūṭiyavaiyāka (avaṟṟai atil amaittāṉ)
Surah An-Naziat, Verse 33
فَإِذَا جَآءَتِ ٱلطَّآمَّةُ ٱلۡكُبۡرَىٰ
(maṟumaiyiṉ) perum amaḷi vantāl
Surah An-Naziat, Verse 34
يَوۡمَ يَتَذَكَّرُ ٱلۡإِنسَٰنُ مَا سَعَىٰ
maṉitaṉ ceytatellām annāḷil avaṉuṭaiya ñāpakattiṟku vantuviṭum
Surah An-Naziat, Verse 35
وَبُرِّزَتِ ٱلۡجَحِيمُ لِمَن يَرَىٰ
Maṉitarkaḷ kaṇ muṉ narakam koṇṭu vantu vaikkappaṭṭu viṭum
Surah An-Naziat, Verse 36
فَأَمَّا مَن طَغَىٰ
evaṉ varampu mīṟiṉāṉō
Surah An-Naziat, Verse 37
وَءَاثَرَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا
(maṟumaiyaip puṟakkaṇittu) ivvulaka vāḻkkaiyait tērnteṭuttu koṇṭāṉō
Surah An-Naziat, Verse 38
فَإِنَّ ٱلۡجَحِيمَ هِيَ ٱلۡمَأۡوَىٰ
avaṉ cellum iṭam niccayamāka narakamtāṉ
Surah An-Naziat, Verse 39
وَأَمَّا مَنۡ خَافَ مَقَامَ رَبِّهِۦ وَنَهَى ٱلنَّفۡسَ عَنِ ٱلۡهَوَىٰ
evaṉ taṉ iṟaivaṉiṉ muṉṉāl (vicāraṇaikkāka) niṟpataip (paṟṟip) payantu, (tappāṉa) carīra iccaiyai viṭṭut taṉṉaittaṭuttuk koṇṭāṉō
Surah An-Naziat, Verse 40
فَإِنَّ ٱلۡجَنَّةَ هِيَ ٱلۡمَأۡوَىٰ
avaṉ cellumiṭam niccayamāka corkkamtāṉ
Surah An-Naziat, Verse 41
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَا
(napiyē!) Maṟumaiyaip paṟṟi, atu eppoḻutu varumeṉa um'miṭam avarkaḷ kēṭkiṉṟaṉar
Surah An-Naziat, Verse 42
فِيمَ أَنتَ مِن ذِكۡرَىٰهَآ
(eppoḻutu varumeṉṟu) etaṟkāka nīr kūṟa vēṇṭum
Surah An-Naziat, Verse 43
إِلَىٰ رَبِّكَ مُنتَهَىٰهَآ
ataṉ muṭivellām, umatu iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah An-Naziat, Verse 44
إِنَّمَآ أَنتَ مُنذِرُ مَن يَخۡشَىٰهَا
annāḷaip paṟṟip payappaṭakkūṭiyavarkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceypavarē tavira vēṟillai. (Atu varum kālattaiyum, nērattaiyum aṟivippatu umatu kaṭamaiyalla)
Surah An-Naziat, Verse 45
كَأَنَّهُمۡ يَوۡمَ يَرَوۡنَهَا لَمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا عَشِيَّةً أَوۡ ضُحَىٰهَا
atai avarkaḷ kaṇṇāl kāṇum nāḷil, mālaiyilō allatu kālaiyilō oru coṟpa nēramē tavira (ivvulakil) taṅkiyirukkavillai eṉṟē avarkaḷukkut tōṉṟum
Surah An-Naziat, Verse 46