Surah An-Nahl - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
أَتَىٰٓ أَمۡرُ ٱللَّهِ فَلَا تَسۡتَعۡجِلُوهُۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(menna!) allāhgē niyōgaya pæmiṇa æta! ē gæna oba ikman novanu. ohu itāmat pariśuddhavantayeki. ovun samānayan vaśayen tabana dæyaṭa vaḍā itāmat śrēṣṭhayeki
Surah An-Nahl, Verse 1
يُنَزِّلُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ بِٱلرُّوحِ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦٓ أَنۡ أَنذِرُوٓاْ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱتَّقُونِ
ohu malāyikāvarunṭa vahī labā dī tama vahalūngen taman kæmati vannan veta “næmadumaṭa yuttā mā hæra vena kisiveku næta. oba maṭama biya vanu yayima anaturu an̆gavanu” yayi ovunṭa niyōga kara yævuvēya
Surah An-Nahl, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ تَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
ahasda, bhūmiyada niyama kāraṇāvak san̆dahāma ohu utpādanaya kara ættēya. ovun samānayan vaśayen tabana dæyaṭa vaḍā ohu itāmat śrēṣṭhayeki
Surah An-Nahl, Verse 3
خَلَقَ ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
ohuma indriya bin̆dakin minisāva utpādanaya kaḷēya. esē tibiyadī ohu (deviyan samaga) prakaṭa satureku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 4
وَٱلۡأَنۡعَٰمَ خَلَقَهَاۖ لَكُمۡ فِيهَا دِفۡءٞ وَمَنَٰفِعُ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
(minisunē!) gamē satunvada ohuma utpādanaya kara ættēya. ēvāyen oba venuven (śītaya væḷækvīmaṭa) bhāṇḍada, vividha prayōjanavat dæyada ættēya. ēvāyen samaharak anubhava karannehuya
Surah An-Nahl, Verse 5
وَلَكُمۡ فِيهَا جَمَالٌ حِينَ تُرِيحُونَ وَحِينَ تَسۡرَحُونَ
oba ēvā (ulā kǣmen pasu) sændǣvaṭa dakkāgena ena viṭada, (ulā kǣma san̆dahā) udē kālayē dakkāgena yana viṭada, ēvā obaṭa alaṁkāravat lesa ættēya
Surah An-Nahl, Verse 6
وَتَحۡمِلُ أَثۡقَالَكُمۡ إِلَىٰ بَلَدٖ لَّمۡ تَكُونُواْ بَٰلِغِيهِ إِلَّا بِشِقِّ ٱلۡأَنفُسِۚ إِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
itāmat amārukamen misa, obaṭa yā nohæki raṭavalaṭa ēvā (obavada) obagē imahat barada osavāgena yannēya. niyata vaśayenma obagē deviyan (oba kerehi) itāmat dayābarava hā karuṇāvantava siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 7
وَٱلۡخَيۡلَ وَٱلۡبِغَالَ وَٱلۡحَمِيرَ لِتَرۡكَبُوهَا وَزِينَةٗۚ وَيَخۡلُقُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
aśvayin, aśvatarayan hā būruvan ādī satun mata oba næga gaman yāma san̆dahāda, (obaṭa) alaṁkāravat vaśayenda (ohu ēvā utpādanaya kara ættēya). tavada oba nodannā dæyada ohu utpādanaya kara ættēya
Surah An-Nahl, Verse 8
وَعَلَى ٱللَّهِ قَصۡدُ ٱلسَّبِيلِ وَمِنۡهَا جَآئِرٞۚ وَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
(minisunē! obaṭa mārgayan dekak æta. ekak) allāh veta yā hæki ṛju mārgayayi. (tava) æda kuda mārgada æta. ohu adahas kaḷahot oba siyallanvama ṛju mārgayehi ætuḷu karanu æta
Surah An-Nahl, Verse 9
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗۖ لَّكُم مِّنۡهُ شَرَابٞ وَمِنۡهُ شَجَرٞ فِيهِ تُسِيمُونَ
ohu valākuḷen obaṭa væssa væsīmaṭa salasvannēya. ehima oba pānaya kaḷa hæki jalayada æta. emaginma (obagē gamē satunṭa) ulā kǣma san̆dahā taṇa koḷa pæḷǣṭi (ādiya)da pæḷa vennēya
Surah An-Nahl, Verse 10
يُنۢبِتُ لَكُم بِهِ ٱلزَّرۡعَ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلنَّخِيلَ وَٱلۡأَعۡنَٰبَ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
emaginma govitæn bhōgada, seyitūn, in̆di, midi ādī siyalūma palaturu vargada ohu obaṭa utpādanaya karannēya. niyata vaśayenma mehi sitā dæna gata hæki janatāvaṭa ek sādhakayak ættēya
Surah An-Nahl, Verse 11
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ وَٱلنُّجُومُ مُسَخَّرَٰتُۢ بِأَمۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
ohuma rātriyada, dahavalada, sūryayāda, candrayāda oba venuven (utpādanaya kara), tama pālanayaṭa natu kara tabā ættēya. (esēma) tārakāvan siyalla ohugē niyōgayanṭa anuvama ættēya. niyata vaśayenma mehida, avadhānaya kara dæna gata hæki janatāvaṭa sādhakayan bohomayak ættēya
Surah An-Nahl, Verse 12
وَمَا ذَرَأَ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
bhūmiyehi oba venuven utpādanaya kara æti dæya vividha varṇayanda (vargayangenda) samanvitava ættēya. hon̆da væṭahīmak labā gannā janatāvaṭa niyata vaśayenma mehida ek sādhakayak ættēya
Surah An-Nahl, Verse 13
وَهُوَ ٱلَّذِي سَخَّرَ ٱلۡبَحۡرَ لِتَأۡكُلُواْ مِنۡهُ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُواْ مِنۡهُ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ مَوَاخِرَ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
ohuma oba māḷu (allā piḷiyela kara) anubhava kirīmaṭada, oba ābharaṇa vaśayen pæḷan̆diya hæki vastūn labā gænīmaṭada, muhuda (obaṭa) pahasukam æti kara dunnēya. (vividha sthānayanṭa gos veḷen̆dāma magin) deviyangē varaprasādayan oba soyā gannā piṇisa, (muhudehi yātrā karana avasthāvēdī) næv muhuda debǣ karamin yanu oba dakinnehuya. (mē venuven deviyanṭa) oba kṛtagna vemin siṭinu mænava
Surah An-Nahl, Verse 14
وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَأَنۡهَٰرٗا وَسُبُلٗا لَّعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
apava osavāgena siṭina bhūmiya noseḷavī tikheṇu piṇisa ati viśāla kan̆du ē mata tæbuvēya! (obagē yām īm san̆dahā) ṛju mārgayan oba dæna gænīma san̆dahā (vividha) mārgayanda gaṁn̆gāvanda nirmāṇaya kaḷēya
Surah An-Nahl, Verse 15
وَعَلَٰمَٰتٖۚ وَبِٱلنَّجۡمِ هُمۡ يَهۡتَدُونَ
tavada (diśāvan dænum diya hæki) saḷakuṇu maginda, tārakāvan (nirmāṇaya kara tæbīma) maginda (saṁcārakayin vana) ovun (tamangē) mārgaya dæna gannāha
Surah An-Nahl, Verse 16
أَفَمَن يَخۡلُقُ كَمَن لَّا يَخۡلُقُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(samānayan tabā namadinṇeni! mēvā siyalla) utpādanaya karana balasampannayā nam, (oba namadina kisivak) utpādanaya kaḷa nohæki dæya men vannehida? (metaram dæyakvat) oba avadhānaya kaḷa yutu novēda
Surah An-Nahl, Verse 17
وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
allāhgē varaprasādayan oba gaṇanaya kaḷahot, ēvā oba visin gaṇan kaḷa nohæka. niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku hā imahat dayābaravantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 18
وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
oba (manasehi) san̆gavā gannā dæyada, (eyaṭa venasva) oba eḷidarav karana dæyada niyata vaśayenma allāh hon̆din dannēya
Surah An-Nahl, Verse 19
وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
(nabiyē!) allāh hæra, kumak ovun (deviyan yayi) ārādhanā karannōda, ēvā visin kisivak utpādanaya kaḷa nohæka. ēvāda (ohu visin) utpādanaya kaḷa dæya vannēya
Surah An-Nahl, Verse 20
أَمۡوَٰتٌ غَيۡرُ أَحۡيَآءٖۖ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
(tavada ēvā) paṇa æti dæyada nova. paṇa næti dæyayi. (maraṇayaṭa pat vūvan) kavadā (paṇa labā dī) nægiṭṭavanu labannēdæyi yannada ēvā dannē næta. (ebævin ēvā kumana prayōjanayak nam labā dēvida)
Surah An-Nahl, Verse 21
إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ فَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ قُلُوبُهُم مُّنكِرَةٞ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
obagē deviyan ekama eka deviyeki. ebævin kavurun paralova viśvāsa nokaḷōda, ovungē hṛdayan (kumak pævasuvā vuvada), pratikṣēpa karannan vaśayenma siṭinnāha. tavada ovun (imahat sē uṅagukama atkaragena) āḍambara bas dōḍavannan vaśayenda siṭinnāha
Surah An-Nahl, Verse 22
لَا جَرَمَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡتَكۡبِرِينَ
niyata vaśayenma allāh ovun san̆gavāgena æti dæyada, (eyaṭa venasva) ovun eḷidarav karana dæyada hon̆din dannēya yannehi kisima sækayak næta. niyata vaśayenma ohu uṅagu vana movunva priya karannē næta
Surah An-Nahl, Verse 23
وَإِذَا قِيلَ لَهُم مَّاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡ قَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(nabiyē! mema kurānaya genahæra dakvamin ehi) “obagē deviyan kumak nam pahaḷa kaḷēda?”yi ovungen vimasanu læbuvahot “(meya) pera vāsaya kaḷa ayagē prabandha katā” yayi pavasannāha
Surah An-Nahl, Verse 24
لِيَحۡمِلُوٓاْ أَوۡزَارَهُمۡ كَامِلَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَمِنۡ أَوۡزَارِ ٱلَّذِينَ يُضِلُّونَهُم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۗ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
viniścaya dinadī tamangē pav bara, movun pūraṇa vaśayen usuḷana atara buddhiyak nomætiva movun mārgaya værada yævū an ayagē pav barada movunma usuḷannāha. (mesē) (dedenāgēma pav bara) movunma isiḷīma itāmat napurak noveda
Surah An-Nahl, Verse 25
قَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَى ٱللَّهُ بُنۡيَٰنَهُم مِّنَ ٱلۡقَوَاعِدِ فَخَرَّ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّقۡفُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
movunṭa pera vāsaya kaḷa ayada (mesēma) niyata vaśayenma kumantraṇa karamin siṭiyaha. ebævin allāh ovungē (kumantraṇa namæti) goḍanægilla mulin upuṭā, ovungē (hisa) matama ehi mudun vahalaya væṭīmaṭa sælæssuvēya. ovun dæna gænīmaṭa nohæki vana sē dan̆ḍuvamada ovun veta pæmiṇa sēndu viya
Surah An-Nahl, Verse 26
ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُخۡزِيهِمۡ وَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تُشَـٰٓقُّونَ فِيهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ إِنَّ ٱلۡخِزۡيَ ٱلۡيَوۡمَ وَٱلسُّوٓءَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
pasuva viniścaya dinadī nam, ohu ovunva avaman kara “(oba, obagē devivarunva) mā haṭa samānayan yayi (pavasā, viśvāsavantayin samaga) oba tarka karamin siṭiyā noveda? ēvā kohēda?”yi vimasanu æta. ē avasthāvēdī adhyāpana gnānaya denu læbūvan “ada dina avamānayada, vipatada niyata vaśayenma pratikṣēpa karamin siṭi ayaṭayi” yayi pavasannāha
Surah An-Nahl, Verse 27
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡۖ فَأَلۡقَوُاْ ٱلسَّلَمَ مَا كُنَّا نَعۡمَلُ مِن سُوٓءِۭۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
tamanṭa tamanma aparādha karagena siṭi movungē paṇa malāyikāvarun atpat kara gannā viṭa, ovun “api kisima væræddak kaḷē næta” yayi (kiyamin tamanva vēdanā gena nodenu yayi malāyikāvarun veta) samādānaya illā siṭinnāha. (eyaṭa malāyikāvarun) “noesēya! niyata vaśayenma allāh oba karamin siṭi dæya hon̆din dænagenama siṭinnēya” (yayi piḷituru dennāha)
Surah An-Nahl, Verse 28
فَٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَلَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
(nævatat movunṭa) “nirayehi dōraṭuvalin oba ætuḷu vī sadahaṭama ehi sthīrava siṭinu” (yayi pavasannāha). āḍambara bas dōḍamin siṭi movungē ræn̆dī siṭina sthānaya itāmat napuruya
Surah An-Nahl, Verse 29
۞وَقِيلَ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ مَاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡۚ قَالُواْ خَيۡرٗاۗ لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۚ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞۚ وَلَنِعۡمَ دَارُ ٱلۡمُتَّقِينَ
pariśuddhavantayinṭa “(mema kurānayehi) obagē deviyan kumak pahaḷa kaḷehida?yi vimasanu læbuvahot, eyaṭa ovun “hon̆dakma (pahaḷa kaḷēya)” yayi pavasannāha. (mandayat) dæhæmi dæya karannanṭa melovehida hon̆dakma vannēya. (ovungē) paralova nivasada itāmat usasya. (bhaya bhaktiyen piri) mema pariśuddhavantayingē nivasa kopamaṇa nam alaṁkāravatda
Surah An-Nahl, Verse 30
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ لَهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَۚ كَذَٰلِكَ يَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلۡمُتَّقِينَ
(ema nivasa sadākal) sthīrava tibiya hæki svargayan vannēya. ēvāyehi ovun ætuḷu vanu æta. ēvāyehi diya daharā sadākal galā basiminma ættēya. ovun kæmati sǣma dæyakma ehidī ovunṭa lækhenu æta. bhaya bhaktikayinṭa mē ākārayaṭama allāh phalavipāka dennēya
Surah An-Nahl, Verse 31
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ طَيِّبِينَ يَقُولُونَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
mevænnangē paṇa malāyikāvarun ovun pariśuddhavantayin vaśayen siṭiyadī atpat kara gannāha. (ē avasthāvēdī ovunṭa) “salāmun aleyikum” (obaṭa śāntiya hā samādānaya at vēvā!) oba karamin siṭi (dæhæmi kriyāvangē) hētuven svargayaṭa yanu” yayi pavasannāha
Surah An-Nahl, Verse 32
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ أَمۡرُ رَبِّكَۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(ema aparādhakārayin nam, tamangē paṇa atpat kara gænīma san̆dahā) ovun veta malāyikāvarun pæmiṇīma hō nætahot obagē deviyangē niyōgayaṭa anuva (dan̆ḍuvam) pæmiṇīma hō misa, (vena kisivak) ovun balāporottu vannehuda? movunṭa pera vāsaya kaḷa ayada mesēma (aparādha) karamin siṭiyaha. allāh movunṭa kisiyam hāniyak kaḷē næta. ehet ovun tamanṭa tamanma aparādha kara gatha
Surah An-Nahl, Verse 33
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
ebævin ovun karamin siṭi aparādhayanma ovun veta pæmiṇa sēndu viya. tavada ovun samaccal karamin siṭi dæyada ovunva vaṭa kara gattēya
Surah An-Nahl, Verse 34
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا عَبَدۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖ نَّحۡنُ وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ فَهَلۡ عَلَى ٱلرُّسُلِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
samānayan tabā namadinnan mesē pavasannāha: “allāh adahas kara tibunē nam, apit apagē mutun mittanda ohu misa, vena kisi dæyak næmada ættēma næta. ohugē niyōgayen misa, kisivak (sudusu næta yayi) vaḷakvā harinnēda næta”. mē andamaṭama movungen pera vāsaya kaḷa ayada (puhu vāda vivāda) karaminma siṭiyaha. (apagē) dutayinṭa (ovunṭa dena lada niyōgayan) pæhædiliva dænum denavā misa, (vena kisima) vagakīmak ættēda? (nomæta)
Surah An-Nahl, Verse 35
وَلَقَدۡ بَعَثۡنَا فِي كُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱجۡتَنِبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ هَدَى ٱللَّهُ وَمِنۡهُم مَّنۡ حَقَّتۡ عَلَيۡهِ ٱلضَّلَٰلَةُۚ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
(bhumiyehi vividha pradēśayanhi vāsaya kaḷa) sǣma samuhayanṭama niyata vaśayenma api dutayeku yavā ættemu. (ema dutayin ovunṭa) “allāh ek kenekuvama namadinu. (mārgaya værada yavana) ṣeyitānvarungen oba ǣt vanu” (yayi kiyamin giyaha). allāh ṛju mārgayehi ætuḷu kaḷa ayada ovungen æta. durmārgayama niyama karanu læbūvanda ovungen æta. ebævin oba bhūmiyehi vaṭē saṁcāraya kara (nabivarunva) boru kaḷa ayagē avasānaya kesē vannēdæyi yanna avadhānaya kara balanu
Surah An-Nahl, Verse 36
إِن تَحۡرِصۡ عَلَىٰ هُدَىٰهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَن يُضِلُّۖ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(nabiyē!) ovun ṛju mārgayehi yā yutuya yayi oba ketaram kæmati vuvada, (ema mārgayaṭa ennē næta. mandayat hita ekaḷæs novī) kavurun væradi mārgayehi yannōda, ovunva niyata vaśayenma allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta. ovunṭa udav karannanda kisivekut næta
Surah An-Nahl, Verse 37
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَا يَبۡعَثُ ٱللَّهُ مَن يَمُوتُۚ بَلَىٰ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) maraṇayaṭa pat vuvanṭa allāh paṇa labā dī nægiṭṭavanu labannē næta yayi mema pratikṣēpa karannan allāh mata itāmat sthīra vū divrum karannāha. esē nova; “(obaṭa paṇa dī nægiṭṭavannemi” yayi) ohu dun poronduva sampurṇayenma satyayaki! ehet minisungen væḍi deneku (meya) dæna gannē næta
Surah An-Nahl, Verse 38
لِيُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي يَخۡتَلِفُونَ فِيهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰذِبِينَ
(melovadī) ovun tarka karamin siṭi dæya ovunṭa allāh pæhædiliva dænum dīma san̆dahāda, pratikṣēpa karannan tamanma borukārayin yanna dæna gænīma san̆dahāda, (paralovadī ovunṭa paṇa denu labannāha. esē ovunva nægiṭṭavīma apaṭa etaram kāriyak nova)
Surah An-Nahl, Verse 39
إِنَّمَا قَوۡلُنَا لِشَيۡءٍ إِذَآ أَرَدۡنَٰهُ أَن نَّقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
(mandayat) api yamkisi vastuvak (utpādanaya kirīmaṭa) adahas kaḷahot ē venuven api pavasannē ‘vanu!’ yanna pamaṇaki. evelēma eya sidu vanu æta
Surah An-Nahl, Verse 40
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْ لَنُبَوِّئَنَّهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
(viśvāsavantayini! obagen) kavurun (saturan visin) vēdanā karanu læba, pasuva allāh venuven (tamangē raṭa-gama athæra damā) piṭatva giyōda, ovunṭa niyata vaśayenma api melovadīda, hon̆da vāsasthānayanma labā dennemu. paralova phalavipāka nam, (mīṭat vaḍā) itāmat viśālaya. (meya) ovun dæna gata yutu novēda
Surah An-Nahl, Verse 41
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
movunma (amārukam itāmat ivasīmen yutuva) vin̆da darāgena, tama deviyanvama sampurṇayenma viśvāsa kara siṭiyavunya
Surah An-Nahl, Verse 42
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) obaṭa pera vahī labā dī, api ovun veta yævū dūtayin siyalla piriminya. ebævin (movunṭa) “oba (meya) dæna nogatahot (pera tibū dharmayan) ugat ayagen asā dæna ganu” (yayi pavasanu mænava)
Surah An-Nahl, Verse 43
بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِۗ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلذِّكۡرَ لِتُبَيِّنَ لِلنَّاسِ مَا نُزِّلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
ema dūtayinṭada pæhædili sādhakayanda, dharmayanda, (labā dī yævvemu). esēma mema kurānayada, (nabiyē!) api obaṭa pahaḷa kaḷemu. minisun venuven (oba kerehi) pahaḷa karanu læbū meya, oba ovunṭa pæhædiliva genahæra dakvanu. (memagin) ovun avadhānaya kara dæna ganu æta
Surah An-Nahl, Verse 44
أَفَأَمِنَ ٱلَّذِينَ مَكَرُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَخۡسِفَ ٱللَّهُ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
hāniyak kirīmaṭa kumantraṇa karana movunva bhūmiya gila damana men allāh nokarannēya yayi hō nætahot movun nodæna gannā sē movunva dan̆ḍuvama pæmiṇa ḷan̆gā novanu æta yayi hō movun nobiyava siṭinnehuda
Surah An-Nahl, Verse 45
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ فِي تَقَلُّبِهِمۡ فَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
nætahot movun ē mē ata særisaramin siṭiyadīma movunva ohu allā gænīmaṭa adahas kaḷahot movunṭa ohuva parājaya kirīmaṭa, (ohugen bērī diva yāmaṭa) nohækiya
Surah An-Nahl, Verse 46
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ عَلَىٰ تَخَوُّفٖ فَإِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٌ
nætahot (movunva vināśa kara dæmiya hæki yamkisi vipatak pæmiṇenu æta yana) biya mata, biya labā dī, movunva allā noganu æta (yayida nobiyava siṭinnehuda? ohu taman kæmati dan̆ḍuvamak movunṭa labā dīmaṭa balasampannayeki). ehet niyata vaśayenma obagē deviyan itāmat dayābaravantavada karuṇāvantavada siṭinnēya. (ebævin metek ovunva dan̆ḍuvam nokara athæra damā ættēya)
Surah An-Nahl, Verse 47
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ يَتَفَيَّؤُاْ ظِلَٰلُهُۥ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَٱلشَّمَآئِلِ سُجَّدٗا لِّلَّهِ وَهُمۡ دَٰخِرُونَ
allāh utpādanaya kara æti dæyen kisivak movun bælūvē nædda? ēvāyē sevanaḷu dakuṇaṭa hā vamaṭa vaśayen æla vannē allāhṭa avanata vī sujūd kara namadinnaṭaya
Surah An-Nahl, Verse 48
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن دَآبَّةٖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
ahashida, bhūmiyehida æti anit jīvīnda allāhṭama hisa navā namadinnāha. malāyikāvarunda, esēmaya. ovun (iblīs men ohuṭa sujūd nokara) uṅagu bas dōḍannē næta
Surah An-Nahl, Verse 49
يَخَافُونَ رَبَّهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ۩
ovun tamanṭa uḍin æti tamangē deviyanṭa yaṭat vī tamanṭa dena lada niyōgayanma iṭu karamin siṭinnāha
Surah An-Nahl, Verse 50
۞وَقَالَ ٱللَّهُ لَا تَتَّخِذُوٓاْ إِلَٰهَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
(minisunē!) allāh mesē pavasannēya: (ekak venuvaṭa) devivarun dekak oba noganu. niyata vaśayenma (obagē) deviyan ekama ek keneki. ebævin (ekkenā vana) mā haṭa oba biya vanu. (vena kisivekuṭat biya novanu)
Surah An-Nahl, Verse 51
وَلَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلدِّينُ وَاصِبًاۚ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَتَّقُونَ
ahashida, bhūmiyehida æti siyalla ohuṭama ayat dæyayi! ohuṭama (sadākal) avanata vīma atyāvaśyaya. (ebævin) ema allāh novana dæyaṭada oba biya vannē
Surah An-Nahl, Verse 52
وَمَا بِكُم مِّن نِّعۡمَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ ثُمَّ إِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فَإِلَيۡهِ تَجۡـَٔرُونَ
obaṭa læbī æti hon̆da dæya siyalla allāh vetin pæmiṇa æti dæyayi. obava kisiyam duk karadarayak ḷan̆gā vana avasthāvēdī, ohu vetama pæmiṇili karannehuya
Surah An-Nahl, Verse 53
ثُمَّ إِذَا كَشَفَ ٱلضُّرَّ عَنكُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنكُم بِرَبِّهِمۡ يُشۡرِكُونَ
pasuva ohu obagen duk gæhæṭa paha kara hæriyahot nam, evelēma obagen ek koṭasak (mevæni) tamangē deviyanṭama samānayan tabannāha
Surah An-Nahl, Verse 54
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡۚ فَتَمَتَّعُواْ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
api ovunṭa pahaḷa kaḷa dæyada, pratikṣēpa kara harinnāha. (ebævin ovunṭa “molovadī) poḍiyak suvaya vin̆da ganu. pasuva (paralovadī) oba (satyaya) dæna gannehuya” (yayi nabiyē! oba pavasanu mænava)
Surah An-Nahl, Verse 55
وَيَجۡعَلُونَ لِمَا لَا يَعۡلَمُونَ نَصِيبٗا مِّمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡۗ تَٱللَّهِ لَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَفۡتَرُونَ
api ovunṭa dun vastungen ek koṭasak taman nodænuvat dæya (vana devivarunṭa) yayi san̆dahan kara pavasannāha. allāh mata sattakinma! oba manakkalpitava pavasana mema boru (kiyaman) gæna (paralovadī) niyata vaśayenma obava vimasanu labannehuya
Surah An-Nahl, Verse 56
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ ٱلۡبَنَٰتِ سُبۡحَٰنَهُۥ وَلَهُم مَّا يَشۡتَهُونَ
(nabiyē!) movun allāhṭa gæhænu daruvan æta yayi pavasannāha. ohu nam, (meyin) itāmat pariśuddhavantayeki. ehet ovun nam, tamanṭa venat (pirimi daruvanvama) kæmati vannāha
Surah An-Nahl, Verse 57
وَإِذَا بُشِّرَ أَحَدُهُم بِٱلۡأُنثَىٰ ظَلَّ وَجۡهُهُۥ مُسۡوَدّٗا وَهُوَ كَظِيمٞ
ovungen kenekuṭa gæhænu daruveku ipadunēya yayi śubhāraṁci pævasuvahot, ohugē muhuṇa (śōkayen) kaḷu vī kōpaya gila gannēya
Surah An-Nahl, Verse 58
يَتَوَٰرَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ مِن سُوٓءِ مَا بُشِّرَ بِهِۦٓۚ أَيُمۡسِكُهُۥ عَلَىٰ هُونٍ أَمۡ يَدُسُّهُۥ فِي ٱلتُّرَابِۗ أَلَا سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
(gæhænu daruvaku ipadunēya yayi) ohuṭa kiyana lada mema napuru śubhāraṁciya gæna (piḷikulaṭa lak vī) ‘avamānayen yutuva eya tabā gannēda? nætahot (paṇa piṭin) eya pasvala vaḷalā damannēda?’yi (dukaṭa pat vī) janatāva idiriyaṭa nopæmiṇa sæn̆gavemin særisarannēya. (mesē tamanṭa pirimi daruvanda, deviyanṭa gæhænu daruvanda vaśayen) ovun karanu labana tīraṇaya itāmat napuruyi noveda
Surah An-Nahl, Verse 59
لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ مَثَلُ ٱلسَّوۡءِۖ وَلِلَّهِ ٱلۡمَثَلُ ٱلۡأَعۡلَىٰۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(mevæni) napuru upamāvan siyalla paralova viśvāsa nokarana ayaṭama (sudusuya). allāhṭa nam, itāmat usas varṇanāvan æta. ohu (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 60
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِظُلۡمِهِم مَّا تَرَكَ عَلَيۡهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
minisun karana væradi gæna ovunva allāh (evele evelēma) allā ganu labannē nam, (bhūmiyehi) jīvīngen kisivak ohu athæra damannē næta. ehet ek niyamita kālayak dakvā (hasu nokara) ovunva kal damannēya. ovungē vāraya pæmiṇena avasthāvēdī, ek tatparayak hō pasu vannēda næta. kaḷin vannēda næta
Surah An-Nahl, Verse 61
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ مَا يَكۡرَهُونَۚ وَتَصِفُ أَلۡسِنَتُهُمُ ٱلۡكَذِبَ أَنَّ لَهُمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ لَا جَرَمَ أَنَّ لَهُمُ ٱلنَّارَ وَأَنَّهُم مُّفۡرَطُونَ
taman kæmati næti dæya (vana gæhænu daruvanva), allāhṭa ǣn̆dana movun (paralovadī) niyata vaśayenma tamanṭa hon̆dakma lækhenu æta yayi tamangē diven (muvin) boru gotamin praśaṁsā kara pavasannāha. niyata vaśayenma movunṭa nirayama ættēya yannehida, (nirayaṭa) paḷamuvenma movunvama eḷavanu labannāha yannehida, kisima sækayak næta
Surah An-Nahl, Verse 62
تَٱللَّهِ لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُوَ وَلِيُّهُمُ ٱلۡيَوۡمَ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(nabiyē!) allāh mata sattakinma! obaṭa pera visū vividha samuhayanṭada api (apagē) dūtayinva yævvemu. ehet ṣeyitān ovunṭa nam, ovungē (napuru) kāraṇāvanma alaṁkāravat kara penvūvēya. ada dina movunṭada ohuma sahāyayan vaśayen siṭinnēya. ebævin movunṭa itāmat vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah An-Nahl, Verse 63
وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا لِتُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
tavada (nabiyē!) movun kumana kāraṇāvanhi tarka karamin siṭiyōda, ēvā oba pæhædili kirīma sa`dahāma mema dharmaya oba kerehi api pahaḷa kaḷemu. tavada viśvāsavanta janatāvaṭa (meya) ṛju mārgayak vaśayenda, ek varaprasādayak vaśayenda ættēya
Surah An-Nahl, Verse 64
وَٱللَّهُ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَآۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
allāhma valākuḷen væssa væsīmaṭa salasvā jīvaya næti vī giya bhūmiyaṭa emagin jīvaya labā dennēya. (hon̆da ovadanaṭa) savan dena janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi ek sādhakayak æta
Surah An-Nahl, Verse 65
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهِۦ مِنۢ بَيۡنِ فَرۡثٖ وَدَمٖ لَّبَنًا خَالِصٗا سَآئِغٗا لِّلشَّـٰرِبِينَ
(eḷu, gava, oṭuvan væni) satungenda obaṭa pāḍamak æta. lē valaṭada, goma valaṭada atarē ungē kusen kaḷavam novuna kiri (utpādanaya kara) api obaṭa povannemu. (eya) pānaya kirīmaṭa itāmat rasavatya
Surah An-Nahl, Verse 66
وَمِن ثَمَرَٰتِ ٱلنَّخِيلِ وَٱلۡأَعۡنَٰبِ تَتَّخِذُونَ مِنۡهُ سَكَرٗا وَرِزۡقًا حَسَنًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
in̆di, midi ādī palaturuvalin matpænda, hon̆da āhārayanda oba nipadavannehiya. niyata vaśayenma mehida buddhimat janatāvaṭa ek sādhakayak æta
Surah An-Nahl, Verse 67
وَأَوۡحَىٰ رَبُّكَ إِلَى ٱلنَّحۡلِ أَنِ ٱتَّخِذِي مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا وَمِنَ ٱلشَّجَرِ وَمِمَّا يَعۡرِشُونَ
obagē deviyan mī mæssanṭa hon̆da væṭahīmak æti karannēya. “kan̆duvalada, gasvalada, usa goḍanægilivalada oba kūḍu tanā ganu”
Surah An-Nahl, Verse 68
ثُمَّ كُلِي مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ فَٱسۡلُكِي سُبُلَ رَبِّكِ ذُلُلٗاۚ يَخۡرُجُ مِنۢ بُطُونِهَا شَرَابٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ فِيهِ شِفَآءٞ لِّلنَّاسِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
“tavada oba sǣma vargayakama palaturuvalin (malvalin) pānaya kara, obagē deviyangē pahasu mārgayanhi (obagē kūḍu tuḷaṭa) hækiḷī yanu”. memagin ugē kusen vividha varṇayangen yut pānayak (mī pæni) ikut vannēya. eyin minisunṭa suvaya æta. niyata vaśayenma mehida sitā dæna gata hæki janatāvaṭa ek sādhakayak æta”
Surah An-Nahl, Verse 69
وَٱللَّهُ خَلَقَكُمۡ ثُمَّ يَتَوَفَّىٰكُمۡۚ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡ لَا يَعۡلَمَ بَعۡدَ عِلۡمٖ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
obava utpādanaya kaḷē allāhya. pasuva ohuma obava maraṇayaṭa pat karannēya. igena gena dæna siṭiyada, kisivak nodannā aya men bavaṭa pat vana mahaḷu viya dakvā jīvatva siṭina ayada obagen æta. (obagen kavurun, kavurunva kopamaṇa kalak athæra damā siṭiya yutuda yanna) niyata vaśayenma allāh hon̆din danneku hā (esē kirīmaṭa) itāmat balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 70
وَٱللَّهُ فَضَّلَ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلرِّزۡقِۚ فَمَا ٱلَّذِينَ فُضِّلُواْ بِرَآدِّي رِزۡقِهِمۡ عَلَىٰ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَهُمۡ فِيهِ سَوَآءٌۚ أَفَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
obagen samaharekuva samaharekuṭa vaḍā āhārayen allāh usas kara tabā ættēya. esē usas tatvayaṭa pat vūvan tamanṭa ekkāsu vū (minisun, vahalūn ādī) ayaṭa āhārayen tamanṭat samāna vana sē diya hækiva tibiyadī taman veta æti āhārayan (pratiśatayaṭa anuva) ovunṭa labā dennē næta. (mesē kirīma magin ovunṭa labā dī æti) allāhgē varaprasādayan ovun pratikṣēpa karannehuda
Surah An-Nahl, Verse 71
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُم بَنِينَ وَحَفَدَةٗ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ هُمۡ يَكۡفُرُونَ
obagenma oba venuven bhāryayāvan allāh nirmāṇaya kara ættēya. tavada obagē bhāryayāvangen daruvanvada, munuburu miṇibiriyanvada utpādanaya kara, obaṭa hon̆da āhārayanda kavannēya. (mesē tibiyadī) ovun (taman venuven manakkalpita kara gat) vyāja dæya viśvāsa kara, allāhgē varaprasādayan ovun pratikṣēpa karannehuda
Surah An-Nahl, Verse 72
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ رِزۡقٗا مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ
tavada ovun allāh novana dæya namadinnāha. (ēvā) ahashi hō bhūmiyehi hō æti kisima vastuvak movunṭa vināśa kara dæmīmaṭa nidahasa hō balayak hō næti dæyayi
Surah An-Nahl, Verse 73
فَلَا تَضۡرِبُواْ لِلَّهِ ٱلۡأَمۡثَالَۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
ebævin (ēvā sarva baladhārī) allāhṭa oba upamāvan bavaṭa pat nokaranu. (allāhṭa ayat upamāva) niyata vaśayenma allāhma dannēya. oba nodannehuya
Surah An-Nahl, Verse 74
۞ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلًا عَبۡدٗا مَّمۡلُوكٗا لَّا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَمَن رَّزَقۡنَٰهُ مِنَّا رِزۡقًا حَسَنٗا فَهُوَ يُنفِقُ مِنۡهُ سِرّٗا وَجَهۡرًاۖ هَلۡ يَسۡتَوُۥنَۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh (meyaṭa dedeneku) upamā vaśayen pavasannēya. keneku kisima (bhāṇḍayak suvayaṁva tanannaṭa hō dennaṭa hō) śaktiyak nomæti vahaleki. anit kenā nam, api ohuṭa apa vetin ho`da vastūn bohō labā dī ættemu. ohuda ēvā rahasinda, prasiddhiyēda dānamāna karamin siṭinnēya. mē dedenāma samāna vannehuda? (samāna vannē næta). praśaṁsā siyalla allāhṭama ayatya. ovungen væḍi deneku (meya) dæna gannē næta
Surah An-Nahl, Verse 75
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلَيۡنِ أَحَدُهُمَآ أَبۡكَمُ لَا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُوَ كَلٌّ عَلَىٰ مَوۡلَىٰهُ أَيۡنَمَا يُوَجِّههُّ لَا يَأۡتِ بِخَيۡرٍ هَلۡ يَسۡتَوِي هُوَ وَمَن يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَهُوَ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
allāh minisun dedeneku (venat) upamāvak vaśayen pavasannēya. eyin keneku goḷu (vahaleki). kisivak kirīmaṭa śaktiyak nomætteki. ohu tama hāmputāṭa barak vaśayenda siṭinnēya. ohuva kumak san̆dahā yævuvada, (hāniyak misa) kisima hon̆dak gena ennē næta. anit kenā nam, (siyalla hon̆din dæna) ṛju mārgayehi siṭimin (anit ayaṭada) sādhāraṇayama poḷam̆bavaminma siṭinnēya. mevænnekuṭa (goḷuveku vana) ohu samāna vannehuda
Surah An-Nahl, Verse 76
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَآ أَمۡرُ ٱلسَّاعَةِ إِلَّا كَلَمۡحِ ٱلۡبَصَرِ أَوۡ هُوَ أَقۡرَبُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
ahashida, bhūmiyehida æti rahas allāhṭama ayatya. (eya vena kisivekut dannē næta). ebævin (yuga) avasan kālaya, æspillamak gasannāk men hō nætahot īṭat vaḍā vēgayen hō avasan vī yanu æta. niyata vaśayenma allāh siyalla kerehi itāmat balasampannayeku vaśayenma siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 77
وَٱللَّهُ أَخۡرَجَكُم مِّنۢ بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
kisivak oba nodannā aya vaśayen siṭiyadī, obagē mavvarungē kusen allāhma obava ikut kaḷēya. tavada obaṭa kaṇda, æsda hṛdayada, labā dun ayada ohuya. (meyaṭa) oba (ohuṭa) kṛtagna vanu mænava
Surah An-Nahl, Verse 78
أَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ مُسَخَّرَٰتٖ فِي جَوِّ ٱلسَّمَآءِ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱللَّهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
ahas gækhehi (deviyangē niyōgayaṭa) anuva yaṭat vī piyām̆bana pakṣīnva ovun duṭuvē nædda? ēvā (ahashi) usuḷāgena siṭinnā allāh hæra vena kisivekut næta. viśvāsaya tæbū janatāvaṭa niyata vaśayenma mehida vividha sādhakayan ættēya
Surah An-Nahl, Verse 79
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۢ بُيُوتِكُمۡ سَكَنٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّن جُلُودِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ بُيُوتٗا تَسۡتَخِفُّونَهَا يَوۡمَ ظَعۡنِكُمۡ وَيَوۡمَ إِقَامَتِكُمۡ وَمِنۡ أَصۡوَافِهَا وَأَوۡبَارِهَا وَأَشۡعَارِهَآ أَثَٰثٗا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
obagē nives allāh obaṭa nidahasa labā dena sthānayak vaśayen sælæssuvēya. gamē satungē ham valin oba nives vaśayen tanā gænīmaṭa (pahasu ākārayaṭa) oba venuven ohu utpādanaya kara ættēya. eya oba saṁcāraya karana avasthāvanhidīda, sthānayakadī kan̆davuru bæn̆da gannā avasthāvanhidīda, itā pahasuven usuḷāgena yā hækiva ættēya. (æn̆dum ādī vividha bhāṇḍada niṣpādanayaṭa) ēvāyen (bæṭaḷuvangē) lom, (oṭuvangē) rōma, (sudu eḷuvangē) kes, ādī dæyada (ohu oba venuven nirmāṇaya kara ættēya. ēvāyen niṣpādita bhāṇḍa) kālayak dakvā (nives valaṭa) alaṁkāravat ākārayaṭada, (jīvitayaṭa) prayōjanavat dæya vaśayenda ættēya
Surah An-Nahl, Verse 80
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّمَّا خَلَقَ ظِلَٰلٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡجِبَالِ أَكۡنَٰنٗا وَجَعَلَ لَكُمۡ سَرَٰبِيلَ تَقِيكُمُ ٱلۡحَرَّ وَسَرَٰبِيلَ تَقِيكُم بَأۡسَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡلِمُونَ
allāh oba venuven utpādanaya kara æti dæyen sevaṇa diya hæki dæyada nirmāṇaya kara ættēya. kan̆duvala (guhāvala) obaṭa vāsasthānada nirmāṇaya kaḷēya. uṣṇayada (śītayada) obaṭa væḷækviya hæki æn̆dumda, (pihi, hella væni) āyudha valin væḷækviya hæki paḷiha (ādiya sǣdiya hæki vastūn)da ohuma oba venuven nirmāṇaya kaḷēya. ohu tamangē varaprasādayan mesē oba kerehi pūraṇa kara ættēya. (mē venuven) oba (ohuṭa) sampūrṇayenma avanata vī taṭayutu karanu mænava
Surah An-Nahl, Verse 81
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
(mesē tibiyadī nabiyē!) ovun (obava) pratikṣēpa kaḷahot (ē gæna oba duk novanu. mandayat apagē dūta mehevara ovunṭa) pæhædiliva sēndu kirīmama obagē yutukama vannēya
Surah An-Nahl, Verse 82
يَعۡرِفُونَ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُنكِرُونَهَا وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
allāhgē (mevæni) varaprasādayan ovun hon̆din dæna siṭīmen pasuvada, eya ovun pratikṣēpa karannāha. ovungen væḍi deneku keḷehi guṇa nodat aya vaśayenma siṭinnāha
Surah An-Nahl, Verse 83
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا ثُمَّ لَا يُؤۡذَنُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
sǣma vārgikayin vetama (api yævū apagē dūtayāva ovunṭa) sākṣi vaśayen api kæn̆davana (dinaya gæna nabiyē! oba ovunṭa matak kara denu). edinadī (ema dūtayinva) pratikṣēpa kaḷa ayaṭa (yamkisivak katā kirīmaṭa) anumætiya denu labannē næta. tavada ovun nidahasaṭa boru karuṇu idiripat kirīmaṭada mārgayak notikheṇu æta
Surah An-Nahl, Verse 84
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلۡعَذَابَ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
mema aparādhakārayin (paralovadī) dan̆ḍuvama (æsvalin) duṭu pasu, (ovun kumana praśaṁsāvak kaḷā vuvada), ovunṭa (dan̆ḍuvama) aḍu karanu labannē næta. tavada ovunṭa avakāśayakda denu nolæbē
Surah An-Nahl, Verse 85
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ شُرَكَآءَهُمۡ قَالُواْ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ شُرَكَآؤُنَا ٱلَّذِينَ كُنَّا نَدۡعُواْ مِن دُونِكَۖ فَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلَ إِنَّكُمۡ لَكَٰذِبُونَ
samānayan tabā namadina movun taman samānayan vaśayen tæbū (vyāja) devivarunva (paralovadī) duṭuvahot (deviyanṭa) “apagē deviyanē! obava hæra (devivarun yayi) api ārādhanā karamin siṭi apagē devivarun mēvāya” yayi pavasannāha. eyaṭa ēvā movunṭa “niyata vaśayenma oba boru kiyannehuya. (api devivarun nova)” yayi viruddhava pavasanu æta
Surah An-Nahl, Verse 86
وَأَلۡقَوۡاْ إِلَى ٱللَّهِ يَوۡمَئِذٍ ٱلسَّلَمَۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
edinadī movun allāhṭa næmadīma karanu æta. pasuva movun vyāja vaśayen (devivarun yayi) pavasamin siṭi dæya siyalla movungen sæn̆gavī yanu æta
Surah An-Nahl, Verse 87
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ زِدۡنَٰهُمۡ عَذَابٗا فَوۡقَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يُفۡسِدُونَ
(ehet paralovada) pratikṣēpa kara, allāhgē mārgayada vaḷakvā (aparādha karamin) siṭi movunṭa, movungē aparādhayanhi hētuven dan̆ḍuvama piṭa dan̆ḍuvama vaśayen api adhika karaminma siṭinnemu
Surah An-Nahl, Verse 88
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ فِي كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدًا عَلَيۡهِم مِّنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَجِئۡنَا بِكَ شَهِيدًا عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ تِبۡيَٰنٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
nabiyē! sǣma samūhayakaṭama ovungenma (ovun veta pæmiṇi nabivarayāva) ovunṭa sākṣi vaśayen api kæn̆davana dinadī, obava (oba idiriyē siṭina) movunṭa sākṣi vaśayen gena ennemu. (nabiyē!) sǣma kāraṇāvakma pæhædiliva vivaraṇaya kaḷa hæki mema dharmaya, apima oba veta pahaḷa kara ættemu. meya ṛju mārgaya vaśayenda, varaprasādayak vaśayenda tikheṇa atara (maṭa) sampurṇayenma avanata vannanṭa ek śubhāraṁciyak vaśayenda ættēya
Surah An-Nahl, Verse 89
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَٱلۡإِحۡسَٰنِ وَإِيتَآيِٕ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَيَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡبَغۡيِۚ يَعِظُكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
(viśvāsavantayini!) oba sādhāraṇaya iṭu karana menda, hon̆dak karana menda, gnātīnṭa (vastuva dī) udav upakāra karana menda, niyata vaśayenma allāh (obaṭa) aṇa karannēya. avaman gena dena kāraṇāvan, pāpayan, aparādhayan ādiyen (obava) ohu tahanam karannēya. (mēvā) oba matakayē tabā gannā menda obaṭa hon̆da ovadan labā dennēya
Surah An-Nahl, Verse 90
وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ إِذَا عَٰهَدتُّمۡ وَلَا تَنقُضُواْ ٱلۡأَيۡمَٰنَ بَعۡدَ تَوۡكِيدِهَا وَقَدۡ جَعَلۡتُمُ ٱللَّهَ عَلَيۡكُمۡ كَفِيلًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
oba allāhgē nāmayen karana givisuma sampūrṇa vaśayen iṭu karanu. allāhva sākṣi vaśayen tabā divrā, eya sthīra kaḷa pasu, ema divruma oba kaḍa nokaranu. niyata vaśayenma allāh obagē kriyāvan hon̆din dannēya
Surah An-Nahl, Verse 91
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّتِي نَقَضَتۡ غَزۡلَهَا مِنۢ بَعۡدِ قُوَّةٍ أَنكَٰثٗا تَتَّخِذُونَ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ أَن تَكُونَ أُمَّةٌ هِيَ أَرۡبَىٰ مِنۡ أُمَّةٍۚ إِنَّمَا يَبۡلُوكُمُ ٱللَّهُ بِهِۦۚ وَلَيُبَيِّنَنَّ لَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
(minisunē! sthīra karana lada divruma kaḍa kara), oba gæhæniyakaṭa sama novanu. æya itāmat amāruven kaṭina lada nūlak tamanma (kapā damā) kǣli kǣli valaṭa kara damannīya. (tavada) ek samuhayakaṭa vaḍā tavat samuhayak balasampanna vaśayen vīmaṭa obagē divruma oba atarē hētuvak bavaṭa pat kara noganu. mema kāraṇāvehi (oba niyama ākārayen kaṭayutu karannēda, nædda yanna) niyata vaśayenma allāh obava piriksumaṭa lak karannēya. tavada oba tarka karamin siṭi dæyada, viniścaya dinadī ohu obaṭa pæhædiliva vistarātmakava penvanu æta
Surah An-Nahl, Verse 92
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَلَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
allāh adahas kara tibuṇē nam, oba siyallanvama ekama (dharmayak adahana) samūhayak bavaṭa pat karannaṭa iḍa tibuṇi. ehet (ohu) taman adahas kaḷa ayava, (ovungē pāpayanhi hētuven) væradi mārgayehi athæra damannēya. taman adahas karana ayava, (ovungē pariśuddhabhāvayē hētuven) ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. oba karamin siṭi kriyāvan gæna niyata vaśayenma oba (viniścaya dinadī) praśna karanu labannehuya
Surah An-Nahl, Verse 93
وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ فَتَزِلَّ قَدَمُۢ بَعۡدَ ثُبُوتِهَا وَتَذُوقُواْ ٱلسُّوٓءَ بِمَا صَدَدتُّمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَكُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
oba atarē oba (aparādha kirīma san̆dahā) obagē divruma hētuvak bavaṭa pat kara noganu. esē kaḷahot sthīra vū (obagē) pādayan lissā yanu æta. tavada (divruma kaḍa kirīma magin) allāhgē mārgaya oba vaḷakvā gænīmē hētuven vividha duk gæhæṭada oba vin̆dīmaṭa sidu vanu æta. tavada imahat vū dan̆ḍuvamda obaṭa lækhenu æta
Surah An-Nahl, Verse 94
وَلَا تَشۡتَرُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ إِنَّمَا عِندَ ٱللَّهِ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
allāh veta dun poronduva suḷu mudalakaṭa oba vikuṇā nodamanu. oba buddhimatun vaśayen siṭinnehu nam, allāh veta siṭīmama itāmat usas vanu æta
Surah An-Nahl, Verse 95
مَا عِندَكُمۡ يَنفَدُ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ بَاقٖۗ وَلَنَجۡزِيَنَّ ٱلَّذِينَ صَبَرُوٓاْ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
oba veta æti (vastūn) siyalla viyadam vī yanu æta. allāh veta æti dæya nam, (sadākal) sthīrava tikheṇu æta. kavurun (duk gæhæṭa sthīra vaśayen) vin̆da darā gannōda, ovun (karana bohomayak dæhæmi kāraṇāvanṭa ovun) kaḷa dæyaṭa vaḍā itāmat alaṁkāravat phalavipāka niyata vaśayenma api ovunṭa labā dennemu
Surah An-Nahl, Verse 96
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَنُحۡيِيَنَّهُۥ حَيَوٰةٗ طَيِّبَةٗۖ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
pirimi vuvada, gæhænu vuvada, viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan kavurun kaḷā vuvada, niyata vaśayenma api ovunva (melovadī) hon̆da jīvitayak gata kirīmaṭa salasvannemu. tavada (paralovadī nam), ovun karamin siṭi dæyaṭa vaḍā itāmat alaṁkāravat phalavipākama niyata vaśayenma api ovunṭa dennemu
Surah An-Nahl, Verse 97
فَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ
(nabiyē!) oba kurānaya samudīraṇaya kirīmaṭa ārambha kaḷahot (eyaṭa pera) eḷavana lada ṣeyitāngen ārakṣā kara gannā men allāhgen illā siṭinu
Surah An-Nahl, Verse 98
إِنَّهُۥ لَيۡسَ لَهُۥ سُلۡطَٰنٌ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
kavurun viśvāsaya tabā tamangē deviyanṭa sampurṇayenma viśvāsaya tabā attōda, ovun vetin niyata vaśayenma (mema) ṣeyitānṭa kisima balayak næta
Surah An-Nahl, Verse 99
إِنَّمَا سُلۡطَٰنُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَوَلَّوۡنَهُۥ وَٱلَّذِينَ هُم بِهِۦ مُشۡرِكُونَ
ohugē balaya ohu samaga sambandhakam pavatvannan veta hā allāhṭa samānayan tabannan vetama vaḷaṁgu vē
Surah An-Nahl, Verse 100
وَإِذَا بَدَّلۡنَآ ءَايَةٗ مَّكَانَ ءَايَةٖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يُنَزِّلُ قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مُفۡتَرِۭۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) api ek vagantiyak tavat vagantiyak magin venas kaḷahot movun (obaṭa) “niyata vaśayenma oba borukārayeki” yayi pavasannāha. kumak (kumana velāvakadī, kumana niyōgayan hā kumana āyāvan) pahaḷa kaḷa yutuda yanna allāhma hon̆din dannēya. movungen væḍi deneku (mema satyaya) dæna gannē næta
Surah An-Nahl, Verse 101
قُلۡ نَزَّلَهُۥ رُوحُ ٱلۡقُدُسِ مِن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّ لِيُثَبِّتَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
ættenma meya obagē deviyangē sannidhānayen rūhul kudus (namæti jibrīl) maginma pahaḷa kara tæbuvēya yayi oba pavasanu mænava! (mema kurānaya deviyanṭa) viśvāsaya tæbūvanva sthīra kirīma san̆dahāda, sampūrṇayenma avanata vuvan haṭa ṛju mārgayak vaśayenda, śubhāraṁciyak vaśayenda ættēya
Surah An-Nahl, Verse 102
وَلَقَدۡ نَعۡلَمُ أَنَّهُمۡ يَقُولُونَ إِنَّمَا يُعَلِّمُهُۥ بَشَرٞۗ لِّسَانُ ٱلَّذِي يُلۡحِدُونَ إِلَيۡهِ أَعۡجَمِيّٞ وَهَٰذَا لِسَانٌ عَرَبِيّٞ مُّبِينٌ
(nabiyē! “mema dharma āyāvan rōma raṭē siṭa pæmiṇa siṭina) ek (kristiyānu) minisekuma niyata vaśayenma ohuṭa uganvā dennēya. (deviyan nova)” yayi ovun pævasīma, niyata vaśayenma api dannemu. kavurun (obaṭa) uganvā dennēya yayi ovun pavasannōda, ohugē (ema kristiyānuvāgē) bhāṣāva (arābi novana) ajamiya. mema dharmaya nam, itāmat (navīna pannayē) pæhædili arābi bhāṣāven ættēya. (ebævin ovun pavasana dæya niværadi nova)
Surah An-Nahl, Verse 103
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَا يَهۡدِيهِمُ ٱللَّهُ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
niyata vaśayenma kavurun allāhgē āyāvan (muraṇḍukamin) viśvāsa nokaḷōda, ovunva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta. tavada ovunṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvamama æta
Surah An-Nahl, Verse 104
إِنَّمَا يَفۡتَرِي ٱلۡكَذِبَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
(meya) boru yayi manakkalpita karannan siyalla allāhgē āyāvan viśvāsa nokarannanya. (ættenma) movunma borukārayinya
Surah An-Nahl, Verse 105
مَن كَفَرَ بِٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِهِۦٓ إِلَّا مَنۡ أُكۡرِهَ وَقَلۡبُهُۥ مُطۡمَئِنُّۢ بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَٰكِن مَّن شَرَحَ بِٱلۡكُفۡرِ صَدۡرٗا فَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
(nabiyē! oba borukārayeku nova). (ebævin) kavurun hō viśvāsa kaḷāyin pasuva ohu allāhva (pratikṣēpa kaḷahot ohu gæna avadhānaya karanu æta). ohugē hṛdaya viśvāsaya magin sampūrṇayenma sǣhīmaṭa patva tibiyadī ohugē balakirīmak mata ohu (mesē) pratikṣēpa kaḷahot (ohu kerehi kisima væræddak næta). ehet (mevæni) ovungē hṛdayanhi pratikṣēpayama pirī tibī (mesē kaḷahot) ovun kerehi allāhgē kōpayama at vanu æta. ovunṭa imahat vū dan̆ḍuvamda æta
Surah An-Nahl, Verse 106
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
mandayat niyata vaśayenma movun paralovaṭa vaḍā melova jīvitayama tōrā gatha. niyata vaśayenma pratikṣēpa karana mevæni janatāva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah An-Nahl, Verse 107
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
mevænnangē hṛdayan matada, kaṇ matada, æs matada allāh mudrā tabā hæriyēya. movunma (tamangē napuru avasānaya) vaṭahā nogat ayayi
Surah An-Nahl, Verse 108
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
paralovadī sampurṇayenma parājaya vannan movun yannehi kisima biyak næta
Surah An-Nahl, Verse 109
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ هَاجَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا فُتِنُواْ ثُمَّ جَٰهَدُواْ وَصَبَرُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
(nabiyē!) kavurun (saturan visin) vēdanā gena dīmen anaturuva (tamangē nivesvalin) piṭamaṁ vī yuddha kara, (vividha duk gæhæṭada) vin̆da darāgena (sthīra vaśayen) siṭiyōda, ovun venuven (ovunṭa varaprasādayan) pahaḷa kirīmaṭama niyata vaśayenma obagē deviyan min pasuvada, (ovunva) kṣamā karanneku hā (ovun kerehi) dayābaravantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 110
۞يَوۡمَ تَأۡتِي كُلُّ نَفۡسٖ تُجَٰدِلُ عَن نَّفۡسِهَا وَتُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
sǣma ātmayakma (kisivekuva avadhānaya nokara), taman gæna (pamaṇakma) katā kirīma san̆dahā pæmiṇena (dina gæna nabiyē! oba ovunṭa matak kara denu). edina sǣma ātmayakaṭama ehi kriyāvanṭa sarilana phalavipāka pūraṇa vaśayen denu læbē. (eya væḍi kara hō aḍu kara hō kumana ākārayakaṭa hō) ovunṭa aparādhayak karanu nolabannāha
Surah An-Nahl, Verse 111
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا قَرۡيَةٗ كَانَتۡ ءَامِنَةٗ مُّطۡمَئِنَّةٗ يَأۡتِيهَا رِزۡقُهَا رَغَدٗا مِّن كُلِّ مَكَانٖ فَكَفَرَتۡ بِأَنۡعُمِ ٱللَّهِ فَأَذَٰقَهَا ٱللَّهُ لِبَاسَ ٱلۡجُوعِ وَٱلۡخَوۡفِ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
ek raṭak allāh (ovunṭa) upamāvak vaśayen pavasannēya. ema raṭa (itāmat sāravat lesaṭada), sāmayenda, biyen toravada tibuṇi. eyaṭa avaśya vastūn siyalla sǣma disāvakinma bādhāvakin torava pæmiṇemin tibuṇi. mesē tibiyadī, (ema raṭavæsiyan allāhva pratikṣēpa kara), allāhgē varaprasādayanṭada (kṛtagna novī) venaskam kaḷaha. ebævin ovun karamin tibuṇu (napuru) kriyāvanhi hētuven allāh kusaginnada, biyada ovunṭa vastra vaśayen (ann̆davā ovun eya) suvaya vin̆dina sē sælæssuvēya
Surah An-Nahl, Verse 112
وَلَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡهُمۡ فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
(nabiyē!) niyata vaśayenma ovungenma (api yævū apagē) dūtayāda ovun veta pæmiṇiyēya. ehet ovun ohuva boru kara dæmūha. ebævin (mesē) ovun aparādhakaruvan vaśayen siṭiyadī ovunva dan̆ḍuvama allā gattēya
Surah An-Nahl, Verse 113
فَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَٱشۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
(viśvāsavantayini!) allāh obaṭa labā dun dæyen anumata hon̆da dæyama anubhava karanu. oba allāhva namadinnan vaśayen siṭinnehu nam ohugē varaprasādayanṭa oba kṛtagna vemin siṭinu
Surah An-Nahl, Verse 114
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(anubhava nokaḷa yutuya yayi) obaṭa tahanam kara ættē, mærī giya dæya, lēda, ūrangē mas māṁśa, allāh novana dæyehi nāmaya san̆dahan karanu læbū dæyayi. kavurun hō simāva ikmavā noyāda, pāpayak kirīmē cētanāvak nomætivada, (kavurun visin hō) bala karanu læba, (nætahot kusa ginna darā gata nohækiva, avaśyatāvaya noikmavā mēvā anubhava) kaḷahot (ohu kerehi væræddak næta. ebævin mevæni tatvayakadī ohuva) niyata vaśayenma allāh kṣamā karanneku hā dayābaravantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 115
وَلَا تَقُولُواْ لِمَا تَصِفُ أَلۡسِنَتُكُمُ ٱلۡكَذِبَ هَٰذَا حَلَٰلٞ وَهَٰذَا حَرَامٞ لِّتَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
obagē divaṭa (muvaṭa) nægena sē boru kiyannāk men (kumak gæna hō dharmayehi) meya anumataya; meya anumata næta yayi allāh mata (amūlika) boru nokiyanu. kavurun allāh kerehi boru gotā manakkalpita karannōda, ovun niyata vaśayenma jayagrahaṇaya karannēma næta
Surah An-Nahl, Verse 116
مَتَٰعٞ قَلِيلٞ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(mevænnan melovehi vinn̆dē) itāmat alpa suvayaki. (paralovadī) ovunṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah An-Nahl, Verse 117
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا مَا قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُۖ وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(nabiyē!) mīṭa pera api obaṭa vivaraṇaya kaḷa dæya yudevvanṭa vaḷakvā hæriyemu. (ehet) api visinma (eya vaḷakvā) ovunṭa hāniyak kaḷē næta. ehet ovun (taman visinma ēvā tahanam karagena) tamanṭa tamanma aparādha kara gatha
Surah An-Nahl, Verse 118
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٌ
(nabiyē!) niyata vaśayenma obagē deviyan kavurun (tamangē) nodænuvatkamin pāpayan kirīmen anaturuva, eyin ǣt vī (dæhæmi kriyāvan kara), piḷisakara kara gannōda, ovunva (kṣamā karanneku vaśayen siṭinnēya. ovun pāpayen ǣt vī dæhæmi kriyāvan kaḷa) pasu, niyata vaśayenma obagē deviyan itāmat kṣamā karanneku hā dayābaravada siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 119
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ كَانَ أُمَّةٗ قَانِتٗا لِّلَّهِ حَنِيفٗا وَلَمۡ يَكُ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
niyata vaśayenma ibrāhīm allāhṭa itāmat biya vī kaṭayutu karana ṛju mārgaya penvana mārgōpadēśakayeku vaśayen siṭiyā misa, (deviyanṭa) samānayan tabā namadinnangen ohut (keneku vaśayen) siṭiyē næta
Surah An-Nahl, Verse 120
شَاكِرٗا لِّأَنۡعُمِهِۚ ٱجۡتَبَىٰهُ وَهَدَىٰهُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(tavada) deviyangē varaprasādayanṭa (sǣma viṭama) kṛtagna vanneku vaśayenda siṭiyēya. ebævin ohuda, ohuva tōrāgena ṛju mārgayehi ætuḷu kaḷēya
Surah An-Nahl, Verse 121
وَءَاتَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
(ebævin ohugē deviyan vana) api melovadīda, hon̆dakma ohuṭa labā dunnemu. paralovadīda niyata vaśayenma ohu hon̆da vahalūngen (keneku vaśayen) siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 122
ثُمَّ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ أَنِ ٱتَّبِعۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
ebævin “(nabiyē!) oba (itāmat usas ema) ibrāhimgē ṛju dharmaya anugamanaya karanu mænava!” yayi obaṭa vahī dænum dunnemu. ohu samānayan tabā namadinnangen (keneku vaśayen) siṭiyēma næta
Surah An-Nahl, Verse 123
إِنَّمَا جُعِلَ ٱلسَّبۡتُ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
senasurādā (dina gaurava karana men) pavarana laddē ē gæna (yudevvangen) tarka karamin siṭi ayaṭaya. niyata vaśayenma obagē deviyan viniścaya dinadī ovun atarē, ovun (melovadī) tarka karamin siṭi dæya gæna tīnduvak denu æta
Surah An-Nahl, Verse 124
ٱدۡعُ إِلَىٰ سَبِيلِ رَبِّكَ بِٱلۡحِكۡمَةِ وَٱلۡمَوۡعِظَةِ ٱلۡحَسَنَةِۖ وَجَٰدِلۡهُم بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
(nabiyē!) oba (minisunṭa) pragnāvenda, alaṁkāravat hon̆da ovadan maginda obagē deviyangē mārgaya desaṭa ārādhanā karanu mænava! tavada ovun samaga (tarka kirīmaṭa sidu vuvahot) oba (gauravaṇīya hā) alaṁkāravat andamin tarka karanu mænava! ohugē mārgayen værada giya aya kavurunda yanna niyata vaśayenma obagē deviyan hon̆din dannēya. ṛju mārgayehi siṭinnan kavurunda yannada ohuma hon̆din dannēya
Surah An-Nahl, Verse 125
وَإِنۡ عَاقَبۡتُمۡ فَعَاقِبُواْ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبۡتُم بِهِۦۖ وَلَئِن صَبَرۡتُمۡ لَهُوَ خَيۡرٞ لِّلصَّـٰبِرِينَ
(viśvāsavantayini! obaṭa vēdanā gena dun kavurunva hō) oba prati prahāra vaśayen vēdanā gena dīmaṭa adahas kaḷahot obava ovun vēdanā gena dun pramāṇayaṭama ovunva oba vēdanā gena denu. (īṭa adhika vaśayen nova. tavada obava vēdanā gena dun dæya) oba vin̆da (darā) gatahot hō eya vin̆da darāgannā ayaṭa itāmat aganēya
Surah An-Nahl, Verse 126
وَٱصۡبِرۡ وَمَا صَبۡرُكَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُ فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
ebævin (nabiyē!) oba vin̆da darā ganu. ehet allāhgē udavven misa, vin̆da darā gænīmaṭa obaṭa nohækiya. ovun venuven oba (kisivak gæna) duk novanu. ovun karana kumantraṇa gæna oba sasaḷada novanu
Surah An-Nahl, Verse 127
إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّٱلَّذِينَ هُم مُّحۡسِنُونَ
niyata vaśayenma kavurun (ættenma) bhaya bhaktikayin vaśayen siṭinnōda ovun samagada, kavurun (an ayaṭa) kṛtagna vannōda ovun samagada, allāh siṭinnēya
Surah An-Nahl, Verse 128