Surah Al-Ankaboot - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓمٓ
alif. lām. mīm
Surah Al-Ankaboot, Verse 1
أَحَسِبَ ٱلنَّاسُ أَن يُتۡرَكُوٓاْ أَن يَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا وَهُمۡ لَا يُفۡتَنُونَ
“api viśvāsa kaḷemu” yayi kīvahot (pamaṇak pramāṇavatya. ē gæna) ovunva piriksumaṭa lak nokara athæra damanu labannāha yayi minisun adahas karamin siṭinnehuda
Surah Al-Ankaboot, Verse 2
وَلَقَدۡ فَتَنَّا ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡكَٰذِبِينَ
movunṭa pera visūvan siyallanma niyata vaśayenma api piriksumaṭa lak kara ættemu. ebævin (‘viśvāsa kaḷemu’ yayi pavasana movungen) satyaya katā karannan kavurunda yanna niyata vaśayenma allāh (parīkṣā kara) dæna gannēya. (ē ākārayaṭama mehi borukārayinvada niyata vaśayenma ohu (parīkṣā kara) dæna gannēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 3
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَسۡبِقُونَاۚ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
pāpayan karannan apagen bērennehu yayi adahas karamin siṭinnehuda? (esē nam mē gæna) ovungē tīraṇaya itāmat napuruya
Surah Al-Ankaboot, Verse 4
مَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ ٱللَّهِ فَإِنَّ أَجَلَ ٱللَّهِ لَأٓتٖۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
allāhva hamu vannemu yayi kavurun viśvāsa karannōda, ovun (eyaṭa avaśya kāraṇāvan kara gænīma atyāvaśyaya. mandayat ē venuven æti karanu læbū) allāhgē niyamita vāraya anivāryayenma pæmiṇennēya. ohu (siyallaṭa) savan denneku hā hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 5
وَمَن جَٰهَدَ فَإِنَّمَا يُجَٰهِدُ لِنَفۡسِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(allāhgē mārgayehi) kavurun hō prayatna dæruvahot niyata vaśayenma ohu tama paudgalika vāsiya takāma prayatna darannēya. mandayat niyata vaśayenma allāh (tama) utpādanayangen (udav upakāra) anavaśya keneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 6
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَحۡسَنَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ebævin kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovungē pāpayan ovungen niyata vaśayenma paha kara, ovun kaḷa dæhæmi dæyaṭa (ēvāṭat vaḍā) itāmat alaṁkāravat phalavipāka niyata vaśayenma api ovunṭa labā dennemu
Surah Al-Ankaboot, Verse 7
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حُسۡنٗاۖ وَإِن جَٰهَدَاكَ لِتُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَآۚ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
demavpiyanṭa yahapatak karana men api minisāṭa hon̆da ovadan dī ættemu. (ehet deviyan yanuven) oba nodannā (kisima sādhakayak nomæti) dæya mā haṭa samānayan vaśayen tabana men (minisunē!) ovun obava bala kaḷahot (ema kāraṇāvehi) oba ē dedenāṭama avanata novanu! mā vetama oba āpasu pæmiṇiya yutuva ættēya. oba karamin siṭi dæya gæna, ē atara mā obaṭa dænum dennemi
Surah Al-Ankaboot, Verse 8
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُدۡخِلَنَّهُمۡ فِي ٱلصَّـٰلِحِينَ
kavurun viśvāsa kara dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunva niyata vaśayenma api hon̆da aya samaga ekkāsu kara harinnemu
Surah Al-Ankaboot, Verse 9
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ فَإِذَآ أُوذِيَ فِي ٱللَّهِ جَعَلَ فِتۡنَةَ ٱلنَّاسِ كَعَذَابِ ٱللَّهِۖ وَلَئِن جَآءَ نَصۡرٞ مِّن رَّبِّكَ لَيَقُولُنَّ إِنَّا كُنَّا مَعَكُمۡۚ أَوَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِمَا فِي صُدُورِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
minisungen samaharek siṭinnāha; ovun “api allāhva viśvāsa karannemu” yayi pavasannāha. ehet ovunṭa allāhgē mārgayehi yamkisi duk gæhæṭa æti vuvahot janatāvagen æti vana (ema) duk gæhæṭa allāhgē dan̆ḍuvama men (itāmat loku dæyak bavaṭa) pat kara, (obagen ǣt vī) yāmaṭa (kæmati) vannāha. obagē deviyangen (obaṭa) kumak hō udavvak lækhena viṭa, “niyata vaśayenma api oba samagama siṭiyemu” yayi pavasannāha. lōkavāsīngē hṛdayanhi æti dæya allāh hon̆din danneku noveda
Surah Al-Ankaboot, Verse 10
وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ
(ebævin movungen ættenma) viśvāsaya tæbūvanva niyata vaśayenma allāh hon̆din dannēya. tavada (ætulatin ekak tabāgena piṭatin ekak katā karana) vaṁcanikayinvada niyata vaśayenma ohu hon̆din dannēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 11
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبِعُواْ سَبِيلَنَا وَلۡنَحۡمِلۡ خَطَٰيَٰكُمۡ وَمَا هُم بِحَٰمِلِينَ مِنۡ خَطَٰيَٰهُم مِّن شَيۡءٍۖ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
pratikṣēpa karannangen (bohomayak denā) viśvāsavantayin “oba apagē mārgaya anugamanaya karanu. (emagin yamkisi væræddak sidu vuvahot) obagē væradi api usulā gannemu” yayi pavasannāha. ehet ovungē væradi valin pavā kisivak ovunṭa usulā gata nohæka. (esē tibiyadī obagē væradi ovun kesē nam, usulā gannaṭa yannehuda! ebævin mesē pavasana) ovun niyata vaśayenma borukārayinya!”
Surah Al-Ankaboot, Verse 12
وَلَيَحۡمِلُنَّ أَثۡقَالَهُمۡ وَأَثۡقَالٗا مَّعَ أَثۡقَالِهِمۡۖ وَلَيُسۡـَٔلُنَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَمَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
ehet ovun tamangē (pāpa) barat samaga, (taman anunva mārgaya værada yāmaṭa sælæsvīmē pāpayangē) barada, (mārgaya værada giya) ovungē pāpayangē barada, niyata vaśayenma usulannāha. tavada ovun (mesē) boruvaṭa manakkalpita kara, pavasamin siṭīma gænada, niyata vaśayenma (ovun veta) viniścaya dinadī vimasanu læbē
Surah Al-Ankaboot, Verse 13
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَلَبِثَ فِيهِمۡ أَلۡفَ سَنَةٍ إِلَّا خَمۡسِينَ عَامٗا فَأَخَذَهُمُ ٱلطُّوفَانُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
nūh (nabiva apagē) dūtayā vaśayen ovungē janatāva veta api yævvemu. ohu vasara dahasakaṭa paṇahak aḍuven ovun atarē ræn̆dī siṭiyēya. (metaram kālayak jīvat vuvada, ohuva ohugē janatāvagen samahareku hæra, væḍi deneku viśvāsa kaḷē næta. mesē) ovun aparādhakārayin vaśayen siṭi bævin mahā jala gælma ovunva allā gattēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 14
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَصۡحَٰبَ ٱلسَّفِينَةِ وَجَعَلۡنَٰهَآ ءَايَةٗ لِّلۡعَٰلَمِينَ
ehet ohuvada, (ohugē) nævē sahāyayanvada, api bērāgena meya, (mema siddhiya) lōkavāsīnṭa api ek pāḍamak bavaṭa pat kaḷemu
Surah Al-Ankaboot, Verse 15
وَإِبۡرَٰهِيمَ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱتَّقُوهُۖ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ibrāhīmvada (apagē dūtayā vaśayen ohugē janatāva veta yævū avasthāvēdī) ohu tamangē janatāvaṭa “oba allāhvama næmada, ohuṭama oba biya vanu. oba dæna siṭinnehu nam meyama obaṭa aganēya (yanna dæna gannehuya)” yayi pævasuvēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 16
إِنَّمَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا وَتَخۡلُقُونَ إِفۡكًاۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ لَكُمۡ رِزۡقٗا فَٱبۡتَغُواْ عِندَ ٱللَّهِ ٱلرِّزۡقَ وَٱعۡبُدُوهُ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥٓۖ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(tavada) “allāhva misa, oba namadina piḷirū siyalla oba boruvaṭa manakkalpita kara gat dæyayi. mandayat niyata vaśayenma allāh hæra, oba namadina mēvā obaṭa āhāra labā dīmaṭa poḍiyak hō śaktiyak næti dæyayi. ebævin (obaṭa avaśya) āhāra allāhgenma illā, ohu (ek keneku)vama næmada ohuṭa kṛtagna vī siṭinu. ohu vetama obava gena enu labannehuya”
Surah Al-Ankaboot, Verse 17
وَإِن تُكَذِّبُواْ فَقَدۡ كَذَّبَ أُمَمٞ مِّن قَبۡلِكُمۡۖ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
“oba (māva) boru kaḷahot (ē gæna maṭa dukak næta). mandayat obaṭa pera visū samūhayanda (taman veta pæmiṇi dūtayinva mē andamaṭama) boru kara ættāha. namut ohu (apagē dūta mehevara) prasiddhiyē genahæra dækvīma misa, (ovunṭa bala kirīma ema) dūtayā kerehi anivāryaya næta” (yayi pævasuvēya)
Surah Al-Ankaboot, Verse 18
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ كَيۡفَ يُبۡدِئُ ٱللَّهُ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥٓۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
(kisivak vaśayen notibuṇu) utpādanayan allāh kesē ārambhayēdī ikut kaḷēda yanna ovun bælūvē nædda? (esēma maraṇayaṭa pat vū) pasuda ēvā nævata punarutthānaya karannēya. niyata vaśayenma meya, (mesē kirīma) allāhṭa itāmat pahasu kāryaki
Surah Al-Ankaboot, Verse 19
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ بَدَأَ ٱلۡخَلۡقَۚ ثُمَّ ٱللَّهُ يُنشِئُ ٱلنَّشۡأَةَ ٱلۡأٓخِرَةَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “bhūmiyehi oba saṁcāraya kara, (ārambhayēdī) utpādanayan kesē nirmāṇaya karannēda yanna balanu. (esēma maraṇayaṭa pat vū) pasuda allāh (viniścaya dinadī) nævata varak utpādanaya karannēya. niyata vaśayenma allāh siyalla kerehi itāmat balasampannayeki
Surah Al-Ankaboot, Verse 20
يُعَذِّبُ مَن يَشَآءُ وَيَرۡحَمُ مَن يَشَآءُۖ وَإِلَيۡهِ تُقۡلَبُونَ
“ohu adahas karana ayaṭa dan̆ḍuvam karannēya. ohu adahas karana ayaṭa karuṇāva dakvannēya. ohu vetama oba āpasu haravanu labannehuya”
Surah Al-Ankaboot, Verse 21
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
“(ohu obaṭa dan̆ḍuvam kirīmaṭa kæmati vuvahot) ahashi hō bhūmiyehi hō oba (sæn̆gavī siṭa ohuva) parājaya kara dæmiya nohækiya. allāh hæra, obaṭa kisima ārakṣakayekuda næta. udav karannekuda næta”
Surah Al-Ankaboot, Verse 22
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَلِقَآئِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يَئِسُواْ مِن رَّحۡمَتِي وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
kavurun allāhgē āyāvanda ohuva hamu vīmada, pratikṣēpa karannōda, ovun magē karuṇāva gæna vū viśvāsaya bin̆dī yannēya. mevænnanṭa niyata vaśayenma vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah Al-Ankaboot, Verse 23
فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱقۡتُلُوهُ أَوۡ حَرِّقُوهُ فَأَنجَىٰهُ ٱللَّهُ مِنَ ٱلنَّارِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(ibrāhīm nabi tamangē janatāvaṭa dēśanā kaḷa avasthāvēdī) “mohuva kapā damanu. nætahot (ginnehi) vīsi kara damanu” yayi pævasīmama ohugē janatāvagē (ekama) piḷitura viya. (pasuva ibrāhīmva ginnehi vīsi kaḷaha). ebævin (ema) ginnen allāh ohuva bērā gattēya. viśvāsaya tæbū janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi sādhakayan (bohomayak) æta
Surah Al-Ankaboot, Verse 24
وَقَالَ إِنَّمَا ٱتَّخَذۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا مَّوَدَّةَ بَيۡنِكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُ بَعۡضُكُم بِبَعۡضٖ وَيَلۡعَنُ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا وَمَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(nævatat ibrāhīm ovunṭa) “oba allāh hæra, (mema) piḷirū devivarun vaśayen gænīmaṭa hētu vannē, melova jīvitayē oba atarē (kenekuṭa anit kenā samaga) æti manāpayayi. pasuva viniścaya dinadī nam, obagen samaharek, samaharekuva pratikṣēpa kara damā obagen samaharek samaharekuva (nindā kara) śāpa karannāha. (avasānayēdī) oba (siyallanma) ræn̆dī siṭina sthānaya (nirā) ginnayi. (ehidī) obaṭa udav karannan kisivekut nosiṭinu æta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 25
۞فَـَٔامَنَ لَهُۥ لُوطٞۘ وَقَالَ إِنِّي مُهَاجِرٌ إِلَىٰ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(ibrāhīm metaram duraṭa pævasuvada) lut (nabi pamaṇakma) ohuva viśvāsa kaḷaha. (ebævin ibrāhīm ohuṭa) “niyata vaśayenma mā magē deviyangē balāporottuven (magē mema raṭa athæra damā) yannemi. niyata vaśayenma ohu (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 26
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِ ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَ وَءَاتَيۡنَٰهُ أَجۡرَهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
ebævin ohuṭa ishākvada, yākūbvada (daruvan vaśayen) labā dī ohugē paramparāvē daruvanṭama nabitvayada, dharmayada pahaḷa kara, ohuṭa ohugē phalavipāka melovadīda dunnemu. paralovadī nam, niyata vaśayenma ohu hon̆da ayagenma siṭinu æta
Surah Al-Ankaboot, Verse 27
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
lutvada (api apagē dūtayā vaśayen ohugē janatāva veta yævvemu). ohu tama janatāvaṭa “obaṭa pera lovehi (minisungen) kisivekut nokaḷa dīnavū (kāraṇāvak) niyata vaśayenma oba karannehuya”
Surah Al-Ankaboot, Verse 28
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ وَتَقۡطَعُونَ ٱلسَّبِيلَ وَتَأۡتُونَ فِي نَادِيكُمُ ٱلۡمُنكَرَۖ فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱئۡتِنَا بِعَذَابِ ٱللَّهِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
“kimekda! oba (kāntāvanva athæra) pirimin veta (kāmāśāven) pæmiṇennehuya. (saṁcārakayinva) maha maga haras kara (maṁkolla) kannehuya. (janayāgen piri) obagē sābhāvanhida (prasiddhiyēma itāmat) piḷikul sahagata (mema) kāraṇāva karannehu noveda!”yi pævasuvēya. eyaṭa “ (ættenma) oba ætta kiyanneku vaśayen siṭinnehi nam, allāhgē dan̆ḍuvama apa veta gena enu” yannama ohugē janatāvagē piḷitura viya
Surah Al-Ankaboot, Verse 29
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
eyaṭa ohu “magē deviyanē! napura karana mema janatāvaṭa erehiva oba mā haṭa udav karanu (mænava!)” yayi prārthanā kaḷēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 30
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُوٓاْ إِنَّا مُهۡلِكُوٓاْ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِۖ إِنَّ أَهۡلَهَا كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
(ohugē prārthanāvaṭa anuva ema janayāva vināśa kara dæmīmaṭa pæmiṇi malāyikāvarun vana) apagē dūtayin ibrāhīmṭa śubhāraṁci dīmaṭa ohu veta pæmiṇi avasthāvēdī (ohuṭa “lutgē) mema raṭavæsiyanva niyata vaśayenma api vināśa kara damannemu. mandayat niyata vaśayenma mema raṭavæsiyan (pāpayan kirīmehi) sīmāva ikmavā giyaha” yayi pævasūha
Surah Al-Ankaboot, Verse 31
قَالَ إِنَّ فِيهَا لُوطٗاۚ قَالُواْ نَحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَن فِيهَاۖ لَنُنَجِّيَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
eyaṭa ohu “niyata vaśayenma ehi lutda siṭinavā noveda!”yi pævasuvēya. eyaṭa ovun “ehi siṭina aya kavurundæyi yanna api hon̆din danimu. ohuvada, ohugē birin̆da hæra, ohugē pavulē udaviyada niyata vaśayenma api bērā gannemu. (æya ema raṭavæsiyan samaga) nævatī (ovun samaga æyada vināśa vī) yanu æta” yayi pævasūha
Surah Al-Ankaboot, Verse 32
وَلَمَّآ أَن جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗاۖ وَقَالُواْ لَا تَخَفۡ وَلَا تَحۡزَنۡ إِنَّا مُنَجُّوكَ وَأَهۡلَكَ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
pasuva apagē (ema) dūtayin lut (nabi) veta pæmiṇi avasthāvēdī (ema raṭavæsiyan napuru adahas ætiva ovunva eḷavāgena pæmiṇiyaha. eviṭa) ohu (ema malāyikāvarunva bērā gænīmaṭa) tama atin kisivak kara kiyā gata nohækiva ovun venuven duk vūvēya. eyaṭa ovun (ohuṭa) “oba biya vannaṭa epā. duk vannaṭada epā. (api mema raṭavæsiyanva vināśa kara dæmīmaṭa obagē deviyan visin yavana lada malāyikāvarun vannemu). niyata vaśayenma api obavada, obagē bhāryayāva hæra, obagē pavulē udaviyada bērā gannemu. æya (oba samaga nǣvit mema raṭavæsiyan samaga) nævatī (vināśa vī) yannīya” yayi pævasūha
Surah Al-Ankaboot, Verse 33
إِنَّا مُنزِلُونَ عَلَىٰٓ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
“(tavada) mema raṭavæsiyan karamin siṭina pāpayanhi hētuven niyata vaśayenma api movun mata ahasin dan̆ḍuvama pahaḷa karannan vaśayen siṭinnemu” (yayida pævasūha)
Surah Al-Ankaboot, Verse 34
وَلَقَد تَّرَكۡنَا مِنۡهَآ ءَايَةَۢ بَيِّنَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
(pasuva malāyikāvarun pævasū andamaṭa ovun mata dan̆ḍuvama pahaḷa vī ovun siyallanma vināśa vī giyaha). niyata vaśayenma api buddhimat janatāvaṭa pæhædili vū (ema) sādhakaya (ada dakvā) ovun siṭi raṭehi athæra damā ættemu
Surah Al-Ankaboot, Verse 35
وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗا فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱرۡجُواْ ٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
madiyanvāsīnṭa ovungē sahōdara ṣuayibva (api apagē dūtayā vaśayen yævvemu. ohu ovunṭa “magē) janatāveni! oba allāhvama namadinu. avasāna dinaya balāporottuven siṭinu. bhūmiyehi napura karamin særi særīmen væḷakī siṭinu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 36
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
ehet ovun ohuva borukārayā kaḷaha. ebævin ovunva bhūmikampāva allā gattēya. ovun tamangē nivesvala (muṇin ataṭa) væṭī mærī siṭi avasthāvēdī (hiru) udā viya
Surah Al-Ankaboot, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَقَد تَّبَيَّنَ لَكُم مِّن مَّسَٰكِنِهِمۡۖ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ وَكَانُواْ مُسۡتَبۡصِرِينَ
tavada (mē andamaṭama) ad, samūd (samūhayinvada api vināśa kara dæmuvemu). ovun jīvatva siṭi sthānayanhi (æti saḷakuṇu)valin (ovun at kara gat avasānaya) obaṭa hon̆din dæka gata hækiya. ovun (siyallanṭama) ovungē (pāpa) kriyāvan ṣeyitān alaṁkāravat kara penvā, ṛju mārgayehi nogos ovunva vaḷakvā gattēya. ovun hon̆da buddhimatun vaśayen siṭiyā vuvada, (ṣeyitāngē kumantraṇayehi pæṭaḷī mema iraṇamaṭa goduru vūha)
Surah Al-Ankaboot, Verse 38
وَقَٰرُونَ وَفِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَۖ وَلَقَدۡ جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانُواْ سَٰبِقِينَ
kārūnvada, firavnvada, hāmānvada (api mē andamaṭama vināśa kara dæmuvemu). niyata vaśayenma mūsā movun veta pæhædili sādhakayanma genævit siṭiyēya. ehet movun (ovunva pratikṣēpa kara damā) bhūmiyehi uṅan̆gū vī kaṭayutu kaḷa bævin (apagē dan̆ḍuvamaṭa goduru vūha. eyin) ovunṭa bērīmaṭa nohæki viya
Surah Al-Ankaboot, Verse 39
فَكُلًّا أَخَذۡنَا بِذَنۢبِهِۦۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ أَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِ حَاصِبٗا وَمِنۡهُم مَّنۡ أَخَذَتۡهُ ٱلصَّيۡحَةُ وَمِنۡهُم مَّنۡ خَسَفۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ وَمِنۡهُم مَّنۡ أَغۡرَقۡنَاۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(ovun) sǣma kenekuvama ovunovungē pāpayanhi hētuvenma api (vividha ākārayaṭa) allā gattemu. ovungen (ād janatāva men) samahareku mata api gal varṣāva vasinnaṭa sælæssuvemu. ovungen (samūd janatāva men) samaharekuva heṇa haṅa allā gattēya. ovungen (kārūn væni) samaharekuva api bhūmiyehi gila gænīmaṭa sælæssuvemu. ovungen (firavn, hāmān væni) samaharekuva (muhudehi) gilvā dæmuvemu. allāh ovunṭa hāniyak kaḷē næta. ehet ovun (siyallanma) tamanṭa tamanma aparādha kara gatha
Surah Al-Ankaboot, Verse 40
مَثَلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡلِيَآءَ كَمَثَلِ ٱلۡعَنكَبُوتِ ٱتَّخَذَتۡ بَيۡتٗاۖ وَإِنَّ أَوۡهَنَ ٱلۡبُيُوتِ لَبَيۡتُ ٱلۡعَنكَبُوتِۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
allāh hæra (an dæya tamanṭa) ārakṣakayin vaśayen æra gat ayagē udāharaṇaya nam, makuḷu sēnāva (ārākṣā sahita makuḷu dæla tamangē) nivasa vaśayen (æra gannā) makuḷuvāṭa sama vannēya. namut nivāsayan siyallen itāmat khelahīna eka makuḷuvāgē nivāsayayi. (makuḷuvāgē nivasa movunva kesē ārakṣā kirīmaṭa nohækkēda, esēma movun tamanṭa ārakṣakayin vaśayen gat devivarunda movunva ārakṣā kara gata nohæka. meya) ovun dæna gata yutu novēda
Surah Al-Ankaboot, Verse 41
إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
allāh hæra, ovun kumak (deviyan yayi) ārādhanā karannōda, eya niyata vaśayenma allāh hon̆din dannēya. (ovunṭa kisima śaktiyakda næta. dænumakda næta). ohuma (siyallanṭama) balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 42
وَتِلۡكَ ٱلۡأَمۡثَٰلُ نَضۡرِبُهَا لِلنَّاسِۖ وَمَا يَعۡقِلُهَآ إِلَّا ٱلۡعَٰلِمُونَ
minisun venuvenma mema udāharaṇayan api pavasannemu. (sitā dæna gata yutu) gnānavantayin misa, (vena kisivekut) meya vaṭahā gannē næta
Surah Al-Ankaboot, Verse 43
خَلَقَ ٱللَّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
ahasda bhūmiyada utpādakayā ættenma allāhya. (vena kisivekut nova). viśvāsaya tæbūvanṭa niyata vaśayenma mehida ek sādhakayak ættēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 44
ٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَۖ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ تَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۗ وَلَذِكۡرُ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تَصۡنَعُونَ
(nabiyē!) vahī magin obaṭa dænum dena lada (mema) dharmaya oba samudīraṇaya kara, salātaya nokaḍavā iṭu karamin siṭinu. mandayat niyata vaśayenma salātaya avaman gena dena kāraṇāvangenda, pāpayangenda, (minisāva) ǣt karannēya. allāhva (amataka nokara) matakayē tabā (ohuṭa dikr kara) siṭīma, niyata vaśayenma imahatya. tavada oba karana dæya allāh hon̆din dannēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 45
۞وَلَا تُجَٰدِلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡۖ وَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَأُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَإِلَٰهُنَا وَإِلَٰهُكُمۡ وَٰحِدٞ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(viśvāsavantayini!) dharmaya himi aya samaga (tarka kirīmaṭa sidu vuvahot) alaṁkāravat andamaṭa misa, (ovun samaga) tarka nokaranu. ehet ovungen kavurun hō sīmāva ikmavā giyahot (eyaṭa sarilana andamaṭa oba piḷituru dīma, oba kerehi varadak vannē næta. ovun samaga tarka kaḷahot) “apaṭa pahaḷa karana lada (dharmaya)da obaṭa pahaḷa karana lada (dharmaya)da api viśvāsa karannemu. apagē deviyanda, obagē deviyanda ek keneki. api ohuṭama sampūrṇayenma avanata vī kaṭayutu karannemu” yayi pavasanu mænava
Surah Al-Ankaboot, Verse 46
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَۚ فَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَمِنۡ هَـٰٓؤُلَآءِ مَن يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلۡكَٰفِرُونَ
(nabiyē! ovunṭa dharmaya pahaḷa kaḷa) ē andamaṭama api obaṭa (mema) dharmaya pahaḷa kara ættemu. ebævin api kavurun haṭa (pera) dharmaya labā dī ættemuda, ovun(gen vū satyavantayin) meyada (mema dharmayada anivāryayen) viśvāsa karannāha. tavada (arābivarun vana) movungen (sādhāraṇa buddhiyen yutu) samaharunda meya viśvāsa karannāha. (sitaṭa noekan̆gava pratikṣēpa karana) kāfirvarun hæra, (an kisivekut) apagē āyāvan pratikṣēpa nokarannāha
Surah Al-Ankaboot, Verse 47
وَمَا كُنتَ تَتۡلُواْ مِن قَبۡلِهِۦ مِن كِتَٰبٖ وَلَا تَخُطُّهُۥ بِيَمِينِكَۖ إِذٗا لَّٱرۡتَابَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
(nabiyē!) oba mīṭa pera kisima dharmayak samudīraṇaya kaḷa keneku nova. obagē dakuṇatin oba eya liyā (purudu puhuṇu vū) kenekuda nova. esē vūvē nam, mema borukārayin (meya oba visin tamanma manakkalpita kara gattā misa, deviyan visin pahaḷa kaḷa dæyak nova yayi) sæka sitiya hækiya
Surah Al-Ankaboot, Verse 48
بَلۡ هُوَ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ فِي صُدُورِ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلظَّـٰلِمُونَ
esē nova! adhyāpana gnānaya denu læbū ayagē hṛdayanhi (patita viya hæki) pæhædili āyāvan vaśayen meya ættēya. ebævin aparādhakārayin misa, (an kisivekut) apagē āyāvan pratikṣēpa nokarannāha
Surah Al-Ankaboot, Verse 49
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَٰتٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِ وَإِنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
tavada (api kæmati vana andamaṭa) samahara sādhakayan ohugē deviyan visin ohuṭa labā diya yutu novēda?”yi movun pavasannāha. eyaṭa (nabiyē!) oba mesē pavasanu: “sādhakayan siyalla allāhgē sannidhānayehima ættēya. (mā veta næta). mā prasiddhiyē biya ganvā anaturu an̆gavannekuya
Surah Al-Ankaboot, Verse 50
أَوَلَمۡ يَكۡفِهِمۡ أَنَّآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَرَحۡمَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(nabiyē!) ovunṭa samudīraṇaya kara penvanu labana (mema) dharmaya apima oba veta pahaḷa kara ættemu yanna (meyama) ovunṭa pramāṇavat (sādhakayak vaśayen tikhenavā) noveda? (mandayat) niyata vaśayenma mehi (deviyangē) varaprasādayada, viśvāsaya tæbū janatāvaṭa ek matak kirīmakda ættēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 51
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡ شَهِيدٗاۖ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ وَكَفَرُواْ بِٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “maṭat obaṭat atarē allāhma pramāṇavat sākṣiyak vaśayen siṭinnēya. (mandayat) ohuma ahas hā bhūmiyehi æti siyalla hon̆din dannēya. ebævin kavurun boruva viśvāsa kara, allāhva pratikṣēpa kara damannōda evænnan sampūrṇayenma parājitayinya”
Surah Al-Ankaboot, Verse 52
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَلَوۡلَآ أَجَلٞ مُّسَمّٗى لَّجَآءَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ وَلَيَأۡتِيَنَّهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(viniścaya dina) dan̆ḍuvama gæna (‘eya kavadā ennēda?’yi) ovun oba veta ikman vannāha. eyaṭa niyamita kāla avakāśayak notibuṇē nam, (mē vana viṭat) ema dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇa sēndu vī æta. namut ema vāraya niyata vaśayenma ovun nodænuvatva siṭiyadī hadisiyēma ovun veta (eya) anivāryayenma pæmiṇennēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 53
يَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
ovun dan̆ḍuvama gæna ikman vannāha. namut pratikṣēpa karannanva niyata vaśayenma niraya (dænaṭamat) vaṭakaragena ættēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 54
يَوۡمَ يَغۡشَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَمِن تَحۡتِ أَرۡجُلِهِمۡ وَيَقُولُ ذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ovunṭa (ovungē hisaṭa) uḍinda, ovungē pādayanṭa yaṭinda, dan̆ḍuvama ovunva vasā gannā dinadī (ovunṭa) “oba karamin siṭi dæya (napurē phalavipāka) oba vin̆da balanu” yayi (deviyan) pavasanu æta
Surah Al-Ankaboot, Verse 55
يَٰعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ أَرۡضِي وَٰسِعَةٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱعۡبُدُونِ
viśvāsaya tæbū magē vahalūni! niyata vaśayenma magē bhūmiya (itāmat) viśālaya. (ehi) oba (kohē giyā vuvada), māvama namadinu
Surah Al-Ankaboot, Verse 56
كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا تُرۡجَعُونَ
sǣma ātmayakma anivāryayenma maraṇaya at kara gannēya. pasuva oba (viniścaya san̆dahā) apa vetama gena enu labannehuya
Surah Al-Ankaboot, Verse 57
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُبَوِّئَنَّهُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ غُرَفٗا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ نِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ
kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunṭa jala daharā sadākal galamin æti svargayanhi pihiṭā æti uḍu mahalayanhi niyata vaśayenma api vāḍi karavannemu. ehi ovun sadākal ræn̆dī siṭinu æta. (pin æti) kriyāvan karannangē phalavipākada itāmat aganēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 58
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
movun (tamanṭa æti vū duk karadara) ivasilimatva vin̆da darāgena, tamangē deviyanṭama viśvāsaya tabā siṭinnāha
Surah Al-Ankaboot, Verse 59
وَكَأَيِّن مِّن دَآبَّةٖ لَّا تَحۡمِلُ رِزۡقَهَا ٱللَّهُ يَرۡزُقُهَا وَإِيَّاكُمۡۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
tamangē āhāraya usulāgena noyana kopamaṇadō satun siṭinnēya. ēvāṭat obaṭat allāhma āhāra sapayannēya. (mesē tibiyadī ē venuven oba kumak nisā adhika vaśayen duk viya yutuda?) ohu nam, (siyalla) savan denneku vaśayenda hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 60
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
(nabiyē! oba ovunṭa) ‘ahasda, bhūmiyada utpādanaya kara, sūryayāda candrayāda (tamangē sælæsmaṭa anuva gaman karana men) yaṭahat kara tæbuvē kavuda?”yi oba ovungen vimasannē nam, “allāh” yayi ovun niyata vaśayenma pavasanu æta. esē nam, ovun (apagen ǣt vī) kohē nam duvannehuda
Surah Al-Ankaboot, Verse 61
ٱللَّهُ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāh tamangē vahalūngen taman adahas karana ayaṭa (jīvana upāyaṭa avaśya) vastuvada vistīraṇa kara labā dennēya. niyata vaśayenma allāh siyalla hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 62
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّن نَّزَّلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ مَوۡتِهَا لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
(nabiyē! oba ovunṭa) “valākuḷen væssa væsīmaṭa salasvā emagin mærī giya bhūmiya paṇa ganvannē kavarekda?”yi oba ovungen vimasannē nam, “allāh” yayi ovun niyata vaśayenma pavasanu æta. eyaṭa oba ‘praśaṁsā siyalla allāhṭama ayatya’ yayi pavasanu mænava! ehet ovungen væḍi deneku (meya) dæna gannē næta
Surah Al-Ankaboot, Verse 63
وَمَا هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَهۡوٞ وَلَعِبٞۚ وَإِنَّ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ لَهِيَ ٱلۡحَيَوَانُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
melova jīvitaya puhu sellama hā vinōdayat misa, vena kisivak næta. paralova nivasa niyata vaśayenma sthīra vāsasthānayak vannēya (yanna) ovun dæna siṭiyē nam, (væradi karannaṭa idiripat novannāha)
Surah Al-Ankaboot, Verse 64
فَإِذَا رَكِبُواْ فِي ٱلۡفُلۡكِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ إِذَا هُمۡ يُشۡرِكُونَ
(minisun) nævaṭa næga (vipatehi pæṭaḷī) giyahot ovun sampūrṇayenma allāhṭa avanata vī pariśuddha vū manasin ohuva ārādhanā (kara prārthanā) karannāha. ohu ovunva veraḷaṭa (gena gos) bērā gat pasu ohuṭama ovun (bohomayak denāva) samānayan bavaṭa pat karannāha
Surah Al-Ankaboot, Verse 65
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ وَلِيَتَمَتَّعُواْۚ فَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ
api ovunṭa pahaḷa kaḷa dæya ovun pratikṣēpa karaminma siṭinu æta. (tamangē kæmættaṭa anuva) ovun suvaya vin̆diminma siṭinu æta. (tamangē napurē phalavipāka) itā ikmanin ovun dæna ganu æta
Surah Al-Ankaboot, Verse 66
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا حَرَمًا ءَامِنٗا وَيُتَخَطَّفُ ٱلنَّاسُ مِنۡ حَوۡلِهِمۡۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَكۡفُرُونَ
vaṭē siṭina janayā pæhæragena (osavā) genayanu labana tatvayakadī (mema makkāva) ārakṣā sahita śuddha bhūmiyak bavaṭa api pat kara æti bava ovun duṭuvē nædda? movun boru (devivarunva) viśvāsa kara, allāhgē (mema) varaprasādayan pratikṣēpa karannehuda
Surah Al-Ankaboot, Verse 67
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُۥٓۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡكَٰفِرِينَ
allāh mata manakkalpitava boru gotā pavasannanṭa vaḍā aparādhakaruvā kavarekda? (mevæni) pratikṣēpa karannangē ræn̆dī siṭina sthānaya nirayehi noveda ættē
Surah Al-Ankaboot, Verse 68
وَٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ فِينَا لَنَهۡدِيَنَّهُمۡ سُبُلَنَاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَمَعَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
kavurun apagē mārgayehi (yāmaṭa) utsāha darannōda, ovunva niyata vaśayenma api apagē (ṛju) mārgayehi ætuḷu karannemu. pin karana aya samaga allāh siṭinnēya
Surah Al-Ankaboot, Verse 69