Surah Al-Qasas - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
طسٓمٓ
tā. sīm, mīm
Surah Al-Qasas, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
(nabiyē!) mēvā pæhædili mema dharmayehi æti samahara āyāvan vannēya
Surah Al-Qasas, Verse 2
نَتۡلُواْ عَلَيۡكَ مِن نَّبَإِ مُوسَىٰ وَفِرۡعَوۡنَ بِٱلۡحَقِّ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(nabiyē!) viśvāsaya tæbū janatāva venuven mūsā, firavn gæna samahara satya kāraṇāvan api obaṭa samudīraṇaya kara penvannemu
Surah Al-Qasas, Verse 3
إِنَّ فِرۡعَوۡنَ عَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلَ أَهۡلَهَا شِيَعٗا يَسۡتَضۡعِفُ طَآئِفَةٗ مِّنۡهُمۡ يُذَبِّحُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَيَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
niyata vaśayenma firavn bhūmiyehi itāmat uṅan̆gū vī ehi siṭi aya vividha koṭas valaṭa khedā ovungen ek koṭasak khelahīna kirīma piṇisa, ovungē pirimi daruvanva ghātanaya kara, gæhænu daruvanva (paṇa piṭin) jīvat vīmaṭa iḍa harimin siṭiyēya. ættenma ohu imahat aparādhakārayeku vaśayenma siṭiyēya
Surah Al-Qasas, Verse 4
وَنُرِيدُ أَن نَّمُنَّ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنَجۡعَلَهُمۡ أَئِمَّةٗ وَنَجۡعَلَهُمُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
ehet bhūmiyehi ohu khelahīna kaḷa aya kerehi api dayāva pahaḷa kara, ovunva pradhānīn bavaṭa pat kara, (balasampannayan vaśayen siṭi ovungē vastūnṭada) movunvama urumakkārayin kirīmaṭa adahas kaḷemu
Surah Al-Qasas, Verse 5
وَنُمَكِّنَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنُرِيَ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا مِنۡهُم مَّا كَانُواْ يَحۡذَرُونَ
ema bhūmiyehi api ovunṭa ādhipatyaya labā dī firavnda, hāmānda, ovungē yuda sēnāvada ovun vetin kumak (væḷækviya yutuda yanna) ovun biya vemin siṭiyōda, eya ovunṭa penvīmaṭada (adahas kaḷemu)
Surah Al-Qasas, Verse 6
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ أُمِّ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَرۡضِعِيهِۖ فَإِذَا خِفۡتِ عَلَيۡهِ فَأَلۡقِيهِ فِي ٱلۡيَمِّ وَلَا تَخَافِي وَلَا تَحۡزَنِيٓۖ إِنَّا رَآدُّوهُ إِلَيۡكِ وَجَاعِلُوهُ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(ebævin khelahīnayangen mūsāva api utpādanaya kaḷemu. mūsā ipaduṇu avasthāvēdī khelahīnayan vaśayen siṭi movungē pirimi daruvanva firavn, vada hinsā karamin siṭiyēya. ebævin mūsāgē mava, tamangē mema daruvāṭada, firavn, vada denu ætæyi biya vī vevlannīya). ebævin (ē atara) mūsāgē mavaṭa api vahī (magin) dænum dunnemu. “(daruvā oba vetama tabāgena) ohuṭa kiri demin siṭinu. (oba veta tabā gænīmehi) ohu gæna oba biya vannē nam ohuva gen̆gahi vīsi kara damanu. oba ohu gæna kaṇagāṭu novanu! biya novanu! niyata vaśayenma api ohuva oba vetama genævit sēndu kara, ohuva (apagē) dūtayingen keneku vaśayenda pat kara harinnemu!”
Surah Al-Qasas, Verse 7
فَٱلۡتَقَطَهُۥٓ ءَالُ فِرۡعَوۡنَ لِيَكُونَ لَهُمۡ عَدُوّٗا وَحَزَنًاۗ إِنَّ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا كَانُواْ خَٰطِـِٔينَ
(ebævin mūsāgē mava ohuva peṭṭiyaka tabā gen̆gahi ata hæriyāya). ema daruvāva firavngē pavulē ayagen keneku æra gattēya. (pasu kalakadī) ovunṭa saturan vī (ovunṭa) duk karadara gena diya hæki (ema daruvā, ovun æra gat bævin) firavnda, hāmānda, ovungē yuda sēnāvanda, niyata vaśayenma viśāla væræddak kaḷa aya bavaṭa pat vūha
Surah Al-Qasas, Verse 8
وَقَالَتِ ٱمۡرَأَتُ فِرۡعَوۡنَ قُرَّتُ عَيۡنٖ لِّي وَلَكَۖ لَا تَقۡتُلُوهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(ema daruvā duṭu) firavngē birin̆da (tama svāmipuruṣayāṭa) “maṭat obaṭat (meya) ek æs pinā yāmak vaśayen ættēya. oba meyaṭa vada nodī siṭinu! (memagin) api hon̆dak at kara gata hækiya. nætahot meya api apagē daruvek lesaṭa hadā vaḍā gata hækiya” yayi pævasuvāya. ehet (mohugenma tamanṭa vināśayak sidu vēvi yanna) ovun dæna siṭiyē næta
Surah Al-Qasas, Verse 9
وَأَصۡبَحَ فُؤَادُ أُمِّ مُوسَىٰ فَٰرِغًاۖ إِن كَادَتۡ لَتُبۡدِي بِهِۦ لَوۡلَآ أَن رَّبَطۡنَا عَلَىٰ قَلۡبِهَا لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
mūsāgē mavagē hadavata (ohuva gen̆g vīsi kaḷa pasu duken) tævī giyēya. æya viśvāsavantayingen (keneku vaśayen) siṭīma san̆dahā æyagē hadavata (apagē poronduva magin) api sthīra nokaḷē nam, æya meya (mema kāraṇāva siyallanṭama) eḷidarav karannaṭa iḍa tibuṇi
Surah Al-Qasas, Verse 10
وَقَالَتۡ لِأُخۡتِهِۦ قُصِّيهِۖ فَبَصُرَتۡ بِهِۦ عَن جُنُبٖ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(ema daruvā peṭṭiyē tabā gen̆g ata hæriya pasu) ema daruvāgē sahōdariyaṭa “oba (gen̆g pāvemin yana) eya anugamanaya kara pasupasa yanu” yayi pævasuvāya. (pasupasa anugamanaya kara giya) æyada eya (æra gat) ayaṭa nodænena sē (ē gæna kumak sidu vannēdæyi) ǣta siṭa avadhānaya karamin siṭiyāya
Surah Al-Qasas, Verse 11
۞وَحَرَّمۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَرَاضِعَ مِن قَبۡلُ فَقَالَتۡ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰٓ أَهۡلِ بَيۡتٖ يَكۡفُلُونَهُۥ لَكُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ نَٰصِحُونَ
(daruvā æra gat aya, eyaṭa kiri dīmaṭa bohomayak kiri mavvarun kæn̆davāgena pæmiṇiyāha). mīṭa perama ema daruvā (kisivekugē) kirida nobī vaḷakvā hæriyemu. (ebævin mē gæna ovun anda manda vī siṭi avasthāvēdī mūsāgē sahōdariya, ovun idiriyaṭa pæmiṇa), “oba venuven (mema daruvāṭa kiri mavak vaśayen siṭimin) hadā vaḍā ganimin vagakīma bāra gena, ohugē hon̆da naraka balā kiyā gænīmaṭa hæki gehimiyeku mā obaṭa dænum dennada?”yi vimasuvāya
Surah Al-Qasas, Verse 12
فَرَدَدۡنَٰهُ إِلَىٰٓ أُمِّهِۦ كَيۡ تَقَرَّ عَيۡنُهَا وَلَا تَحۡزَنَ وَلِتَعۡلَمَ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(eyaṭa ovun kæmati vū viṭa, mūsāgē mava kæn̆davāgena pæmiṇiyāya. mesē) api ohuva, ohugē mava vetama sēndu kara, æyagē æs pinā yāmaṭada, (æya) duk novī siṭīmaṭada salasvā, allāhgē poronduva satyaya yayi niyata vaśayenma æya dæna gænīma san̆dahāda sælæssuvemu. ehet ovungen væḍi deneku (mehi rahasa) dæna gannē næta
Surah Al-Qasas, Verse 13
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَٱسۡتَوَىٰٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ohu taruṇa viyaṭa pat vī (jīvitayē) ohu sthāvaratvayaṭa pat vū viṭa, ohuṭa gnānayada, adhyāpanayada api labā dunnemu. mesēma hon̆da karana ayaṭa api phalavipāka dennemu
Surah Al-Qasas, Verse 14
وَدَخَلَ ٱلۡمَدِينَةَ عَلَىٰ حِينِ غَفۡلَةٖ مِّنۡ أَهۡلِهَا فَوَجَدَ فِيهَا رَجُلَيۡنِ يَقۡتَتِلَانِ هَٰذَا مِن شِيعَتِهِۦ وَهَٰذَا مِنۡ عَدُوِّهِۦۖ فَٱسۡتَغَٰثَهُ ٱلَّذِي مِن شِيعَتِهِۦ عَلَى ٱلَّذِي مِنۡ عَدُوِّهِۦ فَوَكَزَهُۥ مُوسَىٰ فَقَضَىٰ عَلَيۡهِۖ قَالَ هَٰذَا مِنۡ عَمَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّهُۥ عَدُوّٞ مُّضِلّٞ مُّبِينٞ
(dinak mūsā) janatāva nidāgena (nosæḷakilimatva) siṭi avasthāvēdī ema raṭa tuḷaṭa giya viṭa, taruṇayin dedeneku pora ban̆dinu ehidī ohu duṭuvēya. keneku ohugē jātiyaṭa ayatya. anit kenā ohugē saturanṭa ayat keneki. saturāṭa viruddhava udav karana men ohugē jātiyaṭa ayat tænættā ohugen illā siṭiyēya. (eyaṭa ekan̆ga vī) mūsā ohuṭa paharak gæsuvēya. ohugē kāraṇāva avasan kara dæmuvēya. (ohu maraṇayaṭa pat vūvēya. meya dæna gat mūsā) “meya ṣeyitāngē kriyāvaki. niyata vaśayenma ohu mārgaya værada yæviya hæki prakaṭa satureki!” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 15
قَالَ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي فَٱغۡفِرۡ لِي فَغَفَرَ لَهُۥٓۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(tavada) ohu “magē deviyanē! niyata vaśayenma mā maṭama hāniyak kara gattemi. oba magē væræddaṭa samāva denu mænava!” yayi prārthanā kaḷēya. ebævin (deviyanda) ohugē væræddaṭa samāva dunnēya. mandayat niyata vaśayenma ohu itāmat kṣamā karanneku hā dayāva karuṇāva dakvanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Qasas, Verse 16
قَالَ رَبِّ بِمَآ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ فَلَنۡ أَكُونَ ظَهِيرٗا لِّلۡمُجۡرِمِينَ
(nævatat ohu tama deviyanṭa) “magē deviyanē! mā kerehi oba dayāva pahaḷa kirīmē hētuven (min pasu) væradikaruvanṭa udav karanneku vaśayen mā kisi viṭekat siṭinnē næta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 17
فَأَصۡبَحَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُ فَإِذَا ٱلَّذِي ٱسۡتَنصَرَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَسۡتَصۡرِخُهُۥۚ قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰٓ إِنَّكَ لَغَوِيّٞ مُّبِينٞ
(pasudā) udǣsana ema nagarayehi (taman gæna kumak sidu vannēdæyi) biya gænvūveku vaśayen avadhānaya karamin siṭi avasthāvēdī īyē dina udav illā siṭi aya (nævatat tamanṭa udav karana men) kǣ gasā mohuva ārādhanā kaḷēya. eyaṭa mūsā ohuṭa “oba prakaṭa kaḷahakārayeku vaśayen siṭinnehiya” yayi (avamānayen yutuva) pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 18
فَلَمَّآ أَنۡ أَرَادَ أَن يَبۡطِشَ بِٱلَّذِي هُوَ عَدُوّٞ لَّهُمَا قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ أَتُرِيدُ أَن تَقۡتُلَنِي كَمَا قَتَلۡتَ نَفۡسَۢا بِٱلۡأَمۡسِۖ إِن تُرِيدُ إِلَّآ أَن تَكُونَ جَبَّارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا تُرِيدُ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ
nævatat (ohuṭa udav kirīmaṭa kæmati vī) ohuṭada, tamanṭada satureku vaśayen siṭinnāva allā gænīmaṭa adahas kaḷēya. (ehet ohugē jātikayā, ohu tamanvama allīmaṭa pæmiṇennēya yayi væradi lesa sitā) “ō mūsā! īyē dina miniseku ghātanaya kaḷāk men māvat oba ghātanaya kirīmaṭa adahas karannehida? meraṭē (oba minī maraṇa) imahat kaḷahakārayeku vaśayen siṭinnaṭa adahas karannehi misa, hon̆da ayagen vū keneku vaśayen siṭīmaṭa oba adahas kaḷē næta” yayi kǣgæsuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 19
وَجَآءَ رَجُلٞ مِّنۡ أَقۡصَا ٱلۡمَدِينَةِ يَسۡعَىٰ قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّ ٱلۡمَلَأَ يَأۡتَمِرُونَ بِكَ لِيَقۡتُلُوكَ فَٱخۡرُجۡ إِنِّي لَكَ مِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
(mema kǣgæsīma janayā atara pætirī, īyē miya giya ayava ghātanaya kaḷē mūsā yayi janayā dæna gænīmen ohugen paḷi gænīmaṭa soyannaṭa vūha). ē avasthāvēdī nagarayē ǣta keḷavarē siṭi miniseku (ikmanin) divævit “ō mūsā! ættenma obava marā dæmīmaṭa pradhānīn sākacchā karamin siṭinnāha. ebævin oba (meraṭin) piṭamaṁ vī yanu. ættenma mā obaṭa yahapatak adahas karannangen keneku vaśayen siṭinnemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 20
فَخَرَجَ مِنۡهَا خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُۖ قَالَ رَبِّ نَجِّنِي مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ebævin ohu (taman gæna janayā kumak kirīmaṭa adahas karannōda yanna gæna kaṇagāṭu vī) biya vanneku vaśayen itāmat avadhānayen yutuva eraṭin piṭamaṁ vī “magē deviyanē! aparādhakāra mema janayāgen oba māva ārakṣā kara ganu mænava!” yayi prārthanā kaḷēya
Surah Al-Qasas, Verse 21
وَلَمَّا تَوَجَّهَ تِلۡقَآءَ مَدۡيَنَ قَالَ عَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يَهۡدِيَنِي سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
ohu madiyān desaṭa gaman kirīmaṭa adahas kaḷa avasthāvēdī (ehi mārgaya nodannā bævin) “magē deviyan (eyaṭa ayat) ṛju mārgaya dænum denu æta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 22
وَلَمَّا وَرَدَ مَآءَ مَدۡيَنَ وَجَدَ عَلَيۡهِ أُمَّةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ يَسۡقُونَ وَوَجَدَ مِن دُونِهِمُ ٱمۡرَأَتَيۡنِ تَذُودَانِۖ قَالَ مَا خَطۡبُكُمَاۖ قَالَتَا لَا نَسۡقِي حَتَّىٰ يُصۡدِرَ ٱلرِّعَآءُۖ وَأَبُونَا شَيۡخٞ كَبِيرٞ
(esē gaman kaḷa ohu), madiyān (nagarayaṭa piṭin pihiṭi) jala taṭākayaṭa pæmiṇi viṭa, janatāvagen ek koṭasak (tamangē eḷu, gava ādī gamē satunṭa) vatura povamin siṭīmada, ē asaḷa kāntāvan dedeneku (tamangē eḷu paṭṭiya) vaṭa karagena (navatāgena) siṭīmada dæka, (ema kāntāvaṭa) “oba dedenāgē kāraṇāva kumakda? (kumak nisā oba nævatī siṭinnehuda?)”yi vimasuvēya. eyaṭa ē kāntāvan dedenā “mema en̆ḍēran (tamangē satunṭa vatura pevīmen anaturuva) ǣt vana turu api (apagē eḷuvanṭa) vatura pevīma kaḷa nohæka. apagē piyāda, mahaḷu viyaṭa pat mahalleki. (ohuṭa metænaṭa pæmiṇīmaṭa nohæki bævin apima mēvā dakkāgena pæmiṇa ættemu)” yayi pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 23
فَسَقَىٰ لَهُمَا ثُمَّ تَوَلَّىٰٓ إِلَى ٱلظِّلِّ فَقَالَ رَبِّ إِنِّي لِمَآ أَنزَلۡتَ إِلَيَّ مِنۡ خَيۡرٖ فَقِيرٞ
(meyaṭa savan dīmen anukampāvaṭa pat) ohu, ovungē satunṭa (vatura æda) pevīmen anaturuva (gasak yaṭa) sevaṇaṭa vit “magē deviyanē! kumana yahapatak mā haṭa labā dunnada, niyata vaśayenma mā (eyaṭa) avaśyatāvayak ætteku vaśayenma siṭinnemi” yayi prārthanā kaḷēya
Surah Al-Qasas, Verse 24
فَجَآءَتۡهُ إِحۡدَىٰهُمَا تَمۡشِي عَلَى ٱسۡتِحۡيَآءٖ قَالَتۡ إِنَّ أَبِي يَدۡعُوكَ لِيَجۡزِيَكَ أَجۡرَ مَا سَقَيۡتَ لَنَاۚ فَلَمَّا جَآءَهُۥ وَقَصَّ عَلَيۡهِ ٱلۡقَصَصَ قَالَ لَا تَخَفۡۖ نَجَوۡتَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ē atara ema kāntāvan dedenāgen keneku itāmat avaṁka sitin mohu idiripat vī “ættenma oba apaṭa (apagē satunṭa) vatura pevīma san̆dahā vū kuliya obaṭa labā dīma piṇisa magē piyā obava kæn̆davannēya” yayi pævasuvāya. mūsā ohu veta gos tamangē duka pævasū viṭa, ohu “(min pasu) oba biya novanu. aparādhakāra janayāgen oba bērī ættehiya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 25
قَالَتۡ إِحۡدَىٰهُمَا يَـٰٓأَبَتِ ٱسۡتَـٔۡجِرۡهُۖ إِنَّ خَيۡرَ مَنِ ٱسۡتَـٔۡجَرۡتَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡأَمِينُ
(ē avasthāvēdī) ema kāntāvan dedenāgen keneku “magē piyāṇeni! oba mohuva kulī væḍaṭa pat kara ganu. niyata vaśayenma (mema) viśvāsavanta śaktisampannayā oba væḍaṭa yodā gænīma itāmat aganēya” yayi pævasuvāya
Surah Al-Qasas, Verse 26
قَالَ إِنِّيٓ أُرِيدُ أَنۡ أُنكِحَكَ إِحۡدَى ٱبۡنَتَيَّ هَٰتَيۡنِ عَلَىٰٓ أَن تَأۡجُرَنِي ثَمَٰنِيَ حِجَجٖۖ فَإِنۡ أَتۡمَمۡتَ عَشۡرٗا فَمِنۡ عِندِكَۖ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أَشُقَّ عَلَيۡكَۚ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
eyaṭa ohu (mūsā veta) mesē pævasuvēya: “oba mā haṭa vasara aṭak sēvaya kaḷa yutuya yana kondēsiya mata, magē mema diyaṇiyan dedenāgen kenekuva mā obaṭa vivāha kara dīmaṭa kæmati vannemi. oba (eya) vasara dahayakin pūraṇaya kaḷahot (eya) obagē kæmættaṭa anuvaya. mā obaṭa (adhika vaśayen) amārukamak dīmaṭa kæmati næta. allāh adahas kaḷahot oba māva dæhæmiyangen keneku vaśayenma dakinnehiya” (yayi kīvēya)
Surah Al-Qasas, Verse 27
قَالَ ذَٰلِكَ بَيۡنِي وَبَيۡنَكَۖ أَيَّمَا ٱلۡأَجَلَيۡنِ قَضَيۡتُ فَلَا عُدۡوَٰنَ عَلَيَّۖ وَٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
eyaṭa (mūsā) “obaṭat maṭat atarē meyama (givisumak vannēya). mema kondēsi deken kumak hō iṭu kaḷa hækiya. (asaval eka iṭu kaḷa yutuya yayi) mā haṭa anivāryaya næta. api katā karagat dæyaṭa allāhma sākṣiyaki” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 28
۞فَلَمَّا قَضَىٰ مُوسَى ٱلۡأَجَلَ وَسَارَ بِأَهۡلِهِۦٓ ءَانَسَ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ نَارٗاۖ قَالَ لِأَهۡلِهِ ٱمۡكُثُوٓاْ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا لَّعَلِّيٓ ءَاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ جَذۡوَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ لَعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
mūsā (tamangē) niyamita vāraya pūraṇaya kara, (vivāha karagena) tamangē pavulē udaviya samaga (tama raṭaṭa) yana avasthāvēdī (dinak rātriyē mārgaya nodæna andun kundun vī siṭi avasthāvēdī) tūr (sināyi kann̆dē) pættaka ginnak dæka tama pavulē udaviyaṭa “oba (poḍiyak) nævatī siṭinu. niyata vaśayenma mā ginnak dakinnemi. mā (ehi gos api yā yutu) mārgaya gæna vū puvatak obaṭa gena ā hækiya. nætahot oba śītayaṭa gini tæpīmaṭa hō gini penellak gena ennemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 29
فَلَمَّآ أَتَىٰهَا نُودِيَ مِن شَٰطِيِٕ ٱلۡوَادِ ٱلۡأَيۡمَنِ فِي ٱلۡبُقۡعَةِ ٱلۡمُبَٰرَكَةِ مِنَ ٱلشَّجَرَةِ أَن يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّيٓ أَنَا ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ohu etænaṭa pæmiṇi viṭa, itāmat bhāgyaya lat ema miṭiyāvatehi pihiṭi æḷehi dakuṇu pættē æti gasakin “ō mūsā! niyata vaśayenma lōkayan utpādanaya kara, pōṣaṇaya karana allāh mamayi” yana śabdaya æsuṇi
Surah Al-Qasas, Verse 30
وَأَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰٓ أَقۡبِلۡ وَلَا تَخَفۡۖ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡأٓمِنِينَ
tavada “oba, obagē særayaṭiya vīsi karanu” (yayi ohuṭa kiyanu læbīya. ē andamaṭama ohu eya vīsa kaḷa viṭa), eya viśāla nāgayek bavaṭa pat vī seḷavenu duṭu ohu (biya vī), ū ohu pasupasa noeḷavā siṭinu piṇisa, āpasu hærī nobalā divvēya. (ē avasthāvēdī ohuṭa) “ō mūsā! biya novī oba idiriyaṭa enu. niyata vaśayenma oba (sǣma ākārayakaṭama) ārakṣā karanu labana ayagen keneki”
Surah Al-Qasas, Verse 31
ٱسۡلُكۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖ وَٱضۡمُمۡ إِلَيۡكَ جَنَاحَكَ مِنَ ٱلرَّهۡبِۖ فَذَٰنِكَ بُرۡهَٰنَانِ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
“obagē lapættehi æti (kamisa sākkuva tuḷaṭa) obagē ata damanu. eya pāpayen tora dīptimat svēta varṇayen ikut vanu æta. oba biya vana avasthāvanhidī obagē at obagē iḷa æṭa valaṭa ekkāsu kara ganu. mē dekama firavnṭada, ohugē pradhānīnṭada, (oba gena yā) yutu obagē deviyan labā dun sādhakayan dekak vannēya. niyata vaśayenma ovun pāpayan karana janatāvak vaśayenma siṭinnāha” (yayi ohuṭa kiyanu læbīya)
Surah Al-Qasas, Verse 32
قَالَ رَبِّ إِنِّي قَتَلۡتُ مِنۡهُمۡ نَفۡسٗا فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
eyaṭa ohu “magē deviyanē! ættenma mā ovungen kenekuva ghātanaya kara ættemi! eyaṭa (paḷi gænīmak vaśayen) māva ovun kapā damanu ætæyi mā biya vannemi. (tavada magē divehi æti gotayē hētuven mavisin pæhædiliva katā kirīmaṭada nohækiya)
Surah Al-Qasas, Verse 33
وَأَخِي هَٰرُونُ هُوَ أَفۡصَحُ مِنِّي لِسَانٗا فَأَرۡسِلۡهُ مَعِيَ رِدۡءٗا يُصَدِّقُنِيٓۖ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
“magē sahōdarayā hārūn nam, maṭat vaḍā pæhædiliva katā kaḷa hæki keneki. ohuva oba maṭa udavvaṭa mā samaga yavanu (mænava!) ohu māva satyaya kara tabanu æta. (mā taniva giyahot) ovun māva borukārayā kara damanu ætæyi mā niyata vaśayenma biya vannemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 34
قَالَ سَنَشُدُّ عَضُدَكَ بِأَخِيكَ وَنَجۡعَلُ لَكُمَا سُلۡطَٰنٗا فَلَا يَصِلُونَ إِلَيۡكُمَا بِـَٔايَٰتِنَآۚ أَنتُمَا وَمَنِ ٱتَّبَعَكُمَا ٱلۡغَٰلِبُونَ
(eyaṭa) deviyan “obagē sahōdarayā magin obagē dǣt api śaktimat karannemu. api oba depaḷaṭama jayagrahaṇaya at kara dennemu. ovun obaṭa ḷaṁ vīmaṭada nohæka. oba apagē sādhakayan samaga (kisi cakitayak nætiva yanu). obat oba dedenā anugamanaya karannanma balasampannayan bavaṭa pat vanu æta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّفۡتَرٗى وَمَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِيٓ ءَابَآئِنَا ٱلۡأَوَّلِينَ
mūsā apagē pæhædili sādhakayan samaga ovun veta pæmiṇi avasthāvēdī ovun “meya manakkalpita karanu læbū sūniyamak misa, vena kisivak næta. pera visū apagē mutun mittan vetada meya (mema kāraṇāva) āraṁci vī næta” yayi pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 36
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ مِنۡ عِندِهِۦ وَمَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
eyaṭa mūsā “apagē deviyangen ṛju mārgaya gena ā aya kavurunda yannada, avasāna nivasa (svargaya) kavurunṭa lækhennēda yannada magē deviyanma hon̆din dannēya. niyata vaśayenma (sūniyam karana) aparādhakaruvan jayagrahaṇaya karannē næta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 37
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ مَا عَلِمۡتُ لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرِي فَأَوۡقِدۡ لِي يَٰهَٰمَٰنُ عَلَى ٱلطِّينِ فَٱجۡعَل لِّي صَرۡحٗا لَّعَلِّيٓ أَطَّلِعُ إِلَىٰٓ إِلَٰهِ مُوسَىٰ وَإِنِّي لَأَظُنُّهُۥ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
eyaṭa firavn (tama janatāvagē pradhānīnṭa) “pradhānīnvaruni! mā hæra, venat deviyeku obaṭa siṭinnēya yayi mā dannē næta. tavada ō (amātya) hāmān! mæṭi valaṭa (enam gaḍol pōraṇuvaṭa) mā venuven gindara tabā (ema gaḍol valin ahasa usaṭa) māligāvak oba mā venuven idi karanu. (ehi næga) mūsāgē deviyanva mā bæliya yutuya. (ohu tamanṭa venat deviyeku siṭinnēya yayi pavasanavā noveda? ema kāraṇāvehi) niyata vaśayenma ohu boru kiyannēya yayima mā adahas karami” yayi ohu pævasuvēya
Surah Al-Qasas, Verse 38
وَٱسۡتَكۡبَرَ هُوَ وَجُنُودُهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ إِلَيۡنَا لَا يُرۡجَعُونَ
ohut ohugē sēnāvanda, asādhāraṇayē bhūmiyehi aḍambara bas dōḍamin siṭi atara, niyata vaśayenma ovun apa veta (viniścaya san̆dahā) gena enu nolabannāha yayida adahas kara gatha
Surah Al-Qasas, Verse 39
فَأَخَذۡنَٰهُ وَجُنُودَهُۥ فَنَبَذۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ebævin api ohuvada, ohugē sēnāvanda, allā ovunva muhudehi vīsi kara (gilvā) dæmuvemu. (nabiyē!) mema aparādhakārayingē avasānaya kesē vuvēda yanna oba avadhānaya kara balanu
Surah Al-Qasas, Verse 40
وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَئِمَّةٗ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا يُنصَرُونَ
(ovun melōkayehi siṭina turu minisunva) nirayaṭa ārādhanā kaḷa hæki pradhānīn vaśayenma api ovunva tabā tibuṇemu. viniścaya dinadī nam, ovunṭa kisima udavvak karanu nolabannāha
Surah Al-Qasas, Verse 41
وَأَتۡبَعۡنَٰهُمۡ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ هُم مِّنَ ٱلۡمَقۡبُوحِينَ
melovadī (apagē) śāpayama ovun pasupasa eḷavannaṭa sælæssuvemu. viniścaya dinadī nam, ovun dīnavūvangen siṭinu æta
Surah Al-Qasas, Verse 42
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ ٱلۡأُولَىٰ بَصَآئِرَ لِلنَّاسِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
(mesē) pera visū samūhayanvada api vināśa kaḷa pasu (ovungē dharmayanda vināśa vī giya bævin) niyata vaśayenma api mūsāṭa ek dharmayak labā dunnemu. (eya) minisunṭa hon̆da pāḍam labā diya hæki ekak bavaṭada, ṛju mārgaya vaśayenda, varaprasādayak vaśayenda tibuṇi. ovun (memagin) hon̆da vaṭahā gænīmak at kara gænīma piṇisama (labā dunnemu)
Surah Al-Qasas, Verse 43
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلۡغَرۡبِيِّ إِذۡ قَضَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَى ٱلۡأَمۡرَ وَمَا كُنتَ مِنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
(nabiyē! tūr sināyi namæti kandehi) api mūsāṭa (gal lǣllehi liyana lada manakkalpita situvili dahayak vana) niyōgayan niyama kaḷa avasthāvēdī oba ehi baṭahira disāvehi siṭiyē næta. eya balā siṭi ayagen oba kenekuda nova
Surah Al-Qasas, Verse 44
وَلَٰكِنَّآ أَنشَأۡنَا قُرُونٗا فَتَطَاوَلَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡعُمُرُۚ وَمَا كُنتَ ثَاوِيٗا فِيٓ أَهۡلِ مَدۡيَنَ تَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَا وَلَٰكِنَّا كُنَّا مُرۡسِلِينَ
ehet (ovungen pasu) kopamaṇadō samūhayan api utpādanaya kaḷemu. ovun kerehi (vividha) yugayanda gevī giyēya. (esē tibiyadī mūsā gæna metaram satyaya vū itihāsaya oba pavasannē, deviyan visin obaṭa dænum dena lada bævin yayi movun dæna gata yutu novēda?) tavada oba madiyanvāsīn veta ræn̆dī siṭa, ovunṭa apagē āyāvan samudīraṇaya kara penvaminda siṭiyē næta. (ehet api vahī dænum dīma matama oba mema kāraṇāvan pavasannehiya. oba væni) dūtayinva apima yavamin siṭiyemu
Surah Al-Qasas, Verse 45
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلطُّورِ إِذۡ نَادَيۡنَا وَلَٰكِن رَّحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَ لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أَتَىٰهُم مِّن نَّذِيرٖ مِّن قَبۡلِكَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
tavada (tūr sināyi namæti kann̆daṭa mūsāva) api kæn̆davū avasthāvēdī (ema) tūr (kann̆dē) bǣvumēda oba siṭiyē næta. ehet obagē deviyangē ek varaprasādayak vaśayenda, obaṭa pera biya ganvā anaturu an̆gavanneku nopæmiṇi (mema arābi) janatāva hon̆da væṭahīmak labā gænīmaṭa oba ovunṭa biya ganvā anaturu æn̆gavīma san̆dahāma (mema kāraṇāvan siyalla obaṭa vahī magin dænum denu læba ættēya)
Surah Al-Qasas, Verse 46
وَلَوۡلَآ أَن تُصِيبَهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَيَقُولُواْ رَبَّنَا لَوۡلَآ أَرۡسَلۡتَ إِلَيۡنَا رَسُولٗا فَنَتَّبِعَ ءَايَٰتِكَ وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
movungē at karana lada (napuru) kriyāvanhi hētuven movunva yamkisi vipatak pæmiṇa sēndu vana viṭa, “apagē deviyanē! apa veta (obagē) ek dūtayeku yæviya yutu novēda? (esē oba yavā tibuṇē nam), obagē āyāvan api anugamanaya kara (obaṭa) viśvāsaya tæbūvangen vū aya vaśayen siṭa ættemu” yayi pavasā nosiṭīma piṇisama, (obava apagē dūtayā vaśayen movun veta yævvemu)
Surah Al-Qasas, Verse 47
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُواْ لَوۡلَآ أُوتِيَ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ مُوسَىٰٓۚ أَوَلَمۡ يَكۡفُرُواْ بِمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۖ قَالُواْ سِحۡرَانِ تَظَٰهَرَا وَقَالُوٓاْ إِنَّا بِكُلّٖ كَٰفِرُونَ
ehet mevæni satya (kāraṇāvangen piri satya dharmaya) apagē sannidhānayen movun veta pæmiṇi avasthāvēdī (meya viśvāsa kirīma venuvaṭa) movun “mūsāṭa denū læbū dæya men mohuṭat labā diya yutu novēda?”yi pavasannāha. (kimekda!) mīṭa pera mūsāṭa denu læbū dæyada movun (movungē mutun mittan) pratikṣēpa kara hæriyē nædda? (tavada ēvā) ekakaṭa ekak sthīra kaḷa hæki sūniyam dekakæyi (mūsāṭa pahaḷa kaḷa dæyada, mema dharmayada) movun pævasū atara “niyata vaśayenma api mēvā siyalla pratikṣēpa karannemu” yayida pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 48
قُلۡ فَأۡتُواْ بِكِتَٰبٖ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ هُوَ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمَآ أَتَّبِعۡهُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
ebævin (nabiyē! ovunṭa) “oba satyavantayin vaśayen siṭinnehu nam, mē dekaṭama vaḍā ṛju mārgayak dænum diya hæki (itāmat usas) dharmayak allāh vetin oba gena enu. maṭat eya anugamanaya kaḷa hækiya” yayi oba pavasanu
Surah Al-Qasas, Verse 49
فَإِن لَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكَ فَٱعۡلَمۡ أَنَّمَا يَتَّبِعُونَ أَهۡوَآءَهُمۡۚ وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّنِ ٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ بِغَيۡرِ هُدٗى مِّنَ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
obaṭa ovun piḷituru nodunnahot niyata vaśayenma ovun tamangē sit (tuḷa nægena) āśāvanma anugamanaya karannāha yayi sthīra vaśayen oba dæna ganu. allāhgē ṛju mārgaya hæra, tamangē sit āśāvanma anugamanaya karannāṭa vaḍā durmārgikayin kisiveku hō ætda? niyata vaśayenma allāh (mevæni) aparādhakāra janatāva ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah Al-Qasas, Verse 50
۞وَلَقَدۡ وَصَّلۡنَا لَهُمُ ٱلۡقَوۡلَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
ovun hon̆da væṭahīmak labā ganu piṇisa apagē (dharma) poronduva (nævata nævatat) ovunṭa (pahaḷa kara) ekatu karagenama siṭiyemu
Surah Al-Qasas, Verse 51
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِهِۦ هُم بِهِۦ يُؤۡمِنُونَ
(ebævin) mīṭa pera kavurun haṭa api (apagē) dharmaya labā dī ættemuda, ovunda meya (ættenma) viśvāsa karannāha
Surah Al-Qasas, Verse 52
وَإِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦٓ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّنَآ إِنَّا كُنَّا مِن قَبۡلِهِۦ مُسۡلِمِينَ
ovun kerehi (mema dharmaya) samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot eyaṭa ovun “meyada api viśvāsa karannemu. niyata vaśayenma meyada apagē deviyangē sannidhānayen pæmiṇi satya (dharmaya) vannēya. mīṭa pera niyata vaśayenma api (meya apagē dharmaya magin dænagena, sampūrṇayenma avanata vū) muslimvarun vaśayen siṭiyemu” yayi pavasannāha
Surah Al-Qasas, Verse 53
أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡتَوۡنَ أَجۡرَهُم مَّرَّتَيۡنِ بِمَا صَبَرُواْ وَيَدۡرَءُونَ بِٱلۡحَسَنَةِ ٱلسَّيِّئَةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
mevænnan sthīrava siṭi hētuven devarak ovunṭa (hon̆da) phalavipāka denu læbē. movun napuru kāraṇāvan hon̆da dæya maginma vaḷakvā gannāha. tavada api ovunṭa labā dun dæyen ovun dānamānada karannāha
Surah Al-Qasas, Verse 54
وَإِذَا سَمِعُواْ ٱللَّغۡوَ أَعۡرَضُواْ عَنۡهُ وَقَالُواْ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡ لَا نَبۡتَغِي ٱلۡجَٰهِلِينَ
tavada ovun puhu vadan æsuṇahot (ehi sambandha novī) eya pratikṣēpa kara damā “apagē kāraṇāvan apaṭada, obagē kāraṇāvan obaṭada (aganēya). obaṭa salām! agnānayin (samaga tarka kirīmaṭa) api kæmati vannē næta” yayi pavasannāha
Surah Al-Qasas, Verse 55
إِنَّكَ لَا تَهۡدِي مَنۡ أَحۡبَبۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
(nabiyē!) oba kæmati ayava ṛju mārgayehi ætuḷu kirīmaṭa niyata vaśayenma obaṭa nohækiya. ehet allāh taman kæmati ayavama ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. ṛju mārgayehi yā hæki aya kavurundæyi ohuma hon̆din dannēya
Surah Al-Qasas, Verse 56
وَقَالُوٓاْ إِن نَّتَّبِعِ ٱلۡهُدَىٰ مَعَكَ نُتَخَطَّفۡ مِنۡ أَرۡضِنَآۚ أَوَلَمۡ نُمَكِّن لَّهُمۡ حَرَمًا ءَامِنٗا يُجۡبَىٰٓ إِلَيۡهِ ثَمَرَٰتُ كُلِّ شَيۡءٖ رِّزۡقٗا مِّن لَّدُنَّا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(nabiyē! makkāvāsīn vana) movun (obaṭa) “api oba samaga (kurānaya vana) mema ṛju mārgaya anugamanaya kaḷahot apagē raṭin api (pæhæragena) osavāgena yanu labannemu” yayi pavasannāha. (movun mesē sitā bæliya yutu novēda?) ārakṣāva labā dena (itāmat) gauravaṇīya sthānayehi movun ādhipatyaya at kara gænīmaṭa api salasvā apa sannidhānayen (ovunṭa) āhāra vaśayen vividha vargayē palaturuda genævit ehi goḍa gæsīmaṭa sælæssuvē nædda? ehet (meya apagē dayāvenma yanna) ovungen væḍi deneku dæna gannē næta
Surah Al-Qasas, Verse 57
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةِۭ بَطِرَتۡ مَعِيشَتَهَاۖ فَتِلۡكَ مَسَٰكِنُهُمۡ لَمۡ تُسۡكَن مِّنۢ بَعۡدِهِمۡ إِلَّا قَلِيلٗاۖ وَكُنَّا نَحۡنُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
(movun men) tamangē jīvana sæpa sampat magin tara vī (uṅan̆gū bavin) jīvat vū kopamaṇadō raṭavæsiyanva api vināśa kara ættemu. menna! (balanu). mēvā siyalla ovun vāsaya kaḷa sthānayanya. ovungen pasu ehi kisivekut vāsaya kaḷē næta. (ehet atarin patara ahumulū vala æti) samahareku hæra. apima (ovunṭa) urumakkārayin bavaṭa pat vūvemu
Surah Al-Qasas, Verse 58
وَمَا كَانَ رَبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ حَتَّىٰ يَبۡعَثَ فِيٓ أُمِّهَا رَسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَاۚ وَمَا كُنَّا مُهۡلِكِي ٱلۡقُرَىٰٓ إِلَّا وَأَهۡلُهَا ظَٰلِمُونَ
(nabiyē!) apagē āyāvan ovunṭa samudīraṇaya kara penvīmaṭa ek dūtayeku ovungē aganuvaraṭa yavana turu ema raṭaval obagē deviyan kisi viṭekat vināśa karanneku vaśayen siṭiyē næta. tavada kisi raṭavæsiyekuva ovun aparādha karamin siṭiyadī misa, api vināśa karanneku vaśayen siṭiyēda næta
Surah Al-Qasas, Verse 59
وَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتُهَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(nabiyē! oba mesē pavasanu): obaṭa labā denu læba æti siyalla melova jīvitayaṭa avaśya (alpa) suvaya hā ēvāyē alaṁkārayat pamaṇi. namut allāhgē sannidhānayehi æti dæya nam, itāmat usas hā sthīravat dæyayi. (metaram dæyakvat) oba dæna gata yutu novēda
Surah Al-Qasas, Verse 60
أَفَمَن وَعَدۡنَٰهُ وَعۡدًا حَسَنٗا فَهُوَ لَٰقِيهِ كَمَن مَّتَّعۡنَٰهُ مَتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ هُوَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مِنَ ٱلۡمُحۡضَرِينَ
(kimekda!) kavurun haṭa api hon̆da poronduvama porondu vī, eya ohuda at kara gænīmaṭa siṭinnēda ohuda, kavurun haṭa api melova jīvitayē (alpa) suvayan (pamaṇak) labā dī (ehima ohu gælī giya bævin) pasuva viniścaya dinadī (cōdanā karanu læba) gena enu labannangen keneku vaśayen siṭinnēda ohuda, sama vannēda? (kisi viṭekat esē vannē næta)
Surah Al-Qasas, Verse 61
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
ohu ovunva kæn̆davana dinadī (ovunṭa) “maṭa samānayan yayi oba sthīra vaśayen adahas karamin siṭiyā noveda, ēvā kohēda?”yi vimasanu æta
Surah Al-Qasas, Verse 62
قَالَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَغۡوَيۡنَآ أَغۡوَيۡنَٰهُمۡ كَمَا غَوَيۡنَاۖ تَبَرَّأۡنَآ إِلَيۡكَۖ مَا كَانُوٓاْ إِيَّانَا يَعۡبُدُونَ
(minisunva samānayan tæbīmaṭa salasvā mārgaya værada yāmaṭa sælæsvū ayagen) kavurun mata apagē (dan̆ḍuvama gæna vū) poronduva niyama karanu læbuvōda, ovun “apagē deviyanē! apava mārgaya værada yāmaṭa sælæssuvē movunya. (ehet kisivekugē bala kirīmakin tora) kesē api durmārgikayin vūvemuda, ē andamaṭama movunvada (kisima bala kirīmak nætiva) mārgaya værada yævvemu. (ebævin) oba veta (ovungē vagakīmen) api ǣt vannemu. ovun apava namadimin siṭiyēda næta” yayi pavasanu æta
Surah Al-Qasas, Verse 63
وَقِيلَ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ لَوۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ يَهۡتَدُونَ
“pasuva obagē samānayan vana (devivarunva udavvaṭa) kæn̆davanu” yayi (ovunṭa) kiyanu læba (ē andamaṭama) ovun ēvāda ārādhanā karannāha. ehet ēvā movunṭa (kaṭa æra) piḷituruda nodennēya. (ē atara) movun (tamangē) dan̆ḍuvama dæka ganu æta. movun ṛju mārgayē gaman kara tibuṇē nam, (mema iraṇamaṭa goduru vannehuda)
Surah Al-Qasas, Verse 64
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ مَاذَآ أَجَبۡتُمُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(viniścaya san̆dahā) ohu ovunva kæn̆davana dinadī (ovunṭa “apagē ṛju mārgayaṭa ārādhanā kirīmaṭa oba veta pæmiṇi) apagē dūtayinṭa oba kumana piḷiturak dunnehuda?”yi vimasanu labanu æta
Surah Al-Qasas, Verse 65
فَعَمِيَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَنۢبَآءُ يَوۡمَئِذٖ فَهُمۡ لَا يَتَسَآءَلُونَ
edinadī siyalū kāraṇāma ovunṭa an̆duru karanu læba, (kisivak gæna) keneku kenekugen vimasīmaṭa śaktiyak nomætivada yanu æta
Surah Al-Qasas, Verse 66
فَأَمَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَعَسَىٰٓ أَن يَكُونَ مِنَ ٱلۡمُفۡلِحِينَ
ehet (movungen) kavurun pasutævili vī (pāpayangen ǣt vī) viśvāsa kara, dæhæmi kriyāvan karannōda, ovun jayagrāhakayingen vūvan bavaṭa pat vannāha
Surah Al-Qasas, Verse 67
وَرَبُّكَ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُ وَيَخۡتَارُۗ مَا كَانَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(nabiyē!) obagē deviyan taman kæmati ayava utpādanaya kara, (tamangē dūta mehevara san̆dahā ovungen taman kæmati ayava) tōrā gannēya. (esē dūtayāva) tōrā gænīmehi movunṭa kisima ayitiyak næta. movun samānayan tabana dæyen allāh itāmat usasvantayeku hā pariśuddhavantayekuda vannēya
Surah Al-Qasas, Verse 68
وَرَبُّكَ يَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
obagē deviyan ovungē hṛdayanhi san̆gavā tabā æti dæyada, (īṭa venasva) ovun eḷidarav karana dæyada hon̆din dannēya
Surah Al-Qasas, Verse 69
وَهُوَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ لَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأُولَىٰ وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
ohu allāhya. ohu hæra, næmadumaṭa yutteku (ættēma) næta. melovadīda, paralovadīda praśaṁsā siyalla ohuṭama ayatya! (viniścaya dinadī tīndu dena) balayada ohuṭama ayatya! ebævin (viniścaya dinadī) oba (siyallanma) ohu vetama gena enu labannehuya
Surah Al-Qasas, Verse 70
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلَّيۡلَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِضِيَآءٍۚ أَفَلَا تَسۡمَعُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “rātriya viniścaya dina dakvā dīrgha vī siṭina sē allāh obaṭa sælæssuvahot obaṭa (dahavalehi) ālōkaya gena ēmaṭa hæki vena kisiveku hō allāh hæra næmadumaṭa yutu vena kisiveku hō ættēdæyi yanna oba (sitā) bælūvē nædda? (mē dæyavat) oba savan diya yutu novēda
Surah Al-Qasas, Verse 71
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلنَّهَارَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِلَيۡلٖ تَسۡكُنُونَ فِيهِۚ أَفَلَا تُبۡصِرُونَ
(pasuvat nabiyē!) oba mesē pavasanu: “dahavala avasāna dinaya dakvā dīrgha vana sē allāh obaṭa sælæsvuvahot oba vehesa nivīmaṭa hæki rātriya obaṭa gena ā hæki vena keneku hō allāh hæra næmadumaṭa yutu vena keneku hō ættēdæyi oba avadhānaya kara bæliya yutu novēda? (meya) oba (sitā) bæliya yutu novēda
Surah Al-Qasas, Verse 72
وَمِن رَّحۡمَتِهِۦ جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
(esē nomætiva) rātriyada, dahavalada oba vehesa nivā gænīmaṭada, oba ohugē varaprasādayan soyā gænīmaṭada obaṭa ohu æti kara tibīmaṭa ohugē karuṇāvama hētuvaki. (mē san̆dahā) oba (ohuṭa) kṛtagna vanu mænava!”
Surah Al-Qasas, Verse 73
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
(nabiyē! deviyan) ovunva (viniścaya san̆dahā) kæn̆davana dinadī “maṭa samānayan vaśayen æti dæya yayi oba adahas karamin siṭiyā noveda, ēvā kohēda?”yi vimasanu æta
Surah Al-Qasas, Verse 74
وَنَزَعۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا فَقُلۡنَا هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ فَعَلِمُوٓاْ أَنَّ ٱلۡحَقَّ لِلَّهِ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
sǣma janatāvagenma (apagē dūtayinva ovunṭa) sākṣi vaśayen kæn̆davā tabāgena, (ovunṭa “mā hæra, devivarun yayi oba ārādhanā karamin siṭiyā noveda, eyaṭa ayat) obagē sādhakayan gena enu” yayi api pavasana avasthāvedī ovun boruvaṭa manakkalpitava (deviyan yayi) pavasamin siṭi dæya siyalla ovunva athæra damā sæn̆gavī, satya (vū dēvatvaya) allāh ek kenekuṭama niyata vaśayenma ayitiya yanna ovun dæna ganu æta
Surah Al-Qasas, Verse 75
۞إِنَّ قَٰرُونَ كَانَ مِن قَوۡمِ مُوسَىٰ فَبَغَىٰ عَلَيۡهِمۡۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡكُنُوزِ مَآ إِنَّ مَفَاتِحَهُۥ لَتَنُوٓأُ بِٱلۡعُصۡبَةِ أُوْلِي ٱلۡقُوَّةِ إِذۡ قَالَ لَهُۥ قَوۡمُهُۥ لَا تَفۡرَحۡۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَرِحِينَ
kārūn (namættā) mūsāgē janatāvagen keneki. ehet ovun kerehi ohu aparādhayak kirīmaṭa idiripat vūvēya. bohō nidhānayan api ohuṭa labā dī tibuṇemu. ēvāyē yaturu (pamaṇak) śaktisampannayan vana ek kaṇḍāyamakaṭa itāmat amāruven osavāgena siṭīmaṭa sidu vī tibuṇi. (mevæni tatvayakadī) ohuṭa, ohugē janatāva “oba satuṭaṭa pat novanu! (garvitava) satuṭaṭa pat vannanva niyata vaśayenma allāh kæmati vannē næta” (yayida)
Surah Al-Qasas, Verse 76
وَٱبۡتَغِ فِيمَآ ءَاتَىٰكَ ٱللَّهُ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَۖ وَلَا تَنسَ نَصِيبَكَ مِنَ ٱلدُّنۡيَاۖ وَأَحۡسِن كَمَآ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ إِلَيۡكَۖ وَلَا تَبۡغِ ٱلۡفَسَادَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
“(oba veta æti vastūn siyalla allāhma obaṭa labā dunnēya. ebævin) allāh obaṭa labā dī æti dæyen (dānamāna kara) paralova nivasa soyā ganu. melova (dānamāna kara oba soyā gannā dæyama) obagē koṭasa yanna oba amataka kara nodamanu! allāh obaṭa (vastuva labā dī) hon̆dak kaḷa ākārayaṭa (emagin) obat (an ayaṭada labā dī) pin karanu. bhūmiyehi oba aparādha kirīmaṭa kæmati novanu! mandayat aparādhakārayinva niyata vaśayenma allāh kæmati vannē næta” yayida pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 77
قَالَ إِنَّمَآ أُوتِيتُهُۥ عَلَىٰ عِلۡمٍ عِندِيٓۚ أَوَلَمۡ يَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَهۡلَكَ مِن قَبۡلِهِۦ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مَنۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرُ جَمۡعٗاۚ وَلَا يُسۡـَٔلُ عَن ذُنُوبِهِمُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
eyaṭa ohu “(mā veta æti) vastūn siyalla magē sva dænumen (hā dakṣatāvayen)ma mā at kara gattemi. (mehi allāhgē dayāva kisit næta)” yayi (piḷituru) dunnēya. ohuṭa pera siṭi samūhayangen mohuṭat vaḍā śaktivantayin vaśayenda, mohuṭa vaḍā adhika vaśayen vastuva ayat aya vaśayenda, siṭi kopamaṇadō ayavaḷunva allāh niyata vaśayenma vināśa kara ættēya yanna mohu dæna gattē nædda? væradikaruvan tamangē pāpayan gæna pavasana praśaṁsāvan (ehidī avadhānayaṭa) ganu labannē næta. (eyaṭa ayat dan̆ḍuvamama ovun anivāryayenma at kara ganu niyataya)
Surah Al-Qasas, Verse 78
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ فِي زِينَتِهِۦۖ قَالَ ٱلَّذِينَ يُرِيدُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا يَٰلَيۡتَ لَنَا مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ قَٰرُونُ إِنَّهُۥ لَذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
ohu (dinak itāmat āḍambarayen yutuva) tama alaṁkārayat samaga tama janatāva veta giyēya. (eya bælu ayagen) kavurun melova jīvitayama (loku yayi) kæmættak dakvannan vaśayen siṭiyōda, ovun “kārūnṭa labā dun dæya men apaṭat (labā diya yutu) novēda? mandayat niyata vaśayenma ohu imahat bhāgyavantayeki” yayi pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 79
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ وَيۡلَكُمۡ ثَوَابُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّمَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗاۚ وَلَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلصَّـٰبِرُونَ
ehet (ovungen) kavurun haṭa (satya) gnānaya denu læba tibuṇēda, ovun (an ayaṭa) “obaṭa kumak sidu vī ætda? (mesē kumak nisā pavasannehuda?) viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan kaḷa ayaṭa (paralovadī) allāh labā dena parityāga (mīṭat vaḍā) itāmat usasya. eya ivasilivantayin misa, (vena kisivekut) at kara gannē næta” yayi pævasūha
Surah Al-Qasas, Verse 80
فَخَسَفۡنَا بِهِۦ وَبِدَارِهِ ٱلۡأَرۡضَ فَمَا كَانَ لَهُۥ مِن فِئَةٖ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُنتَصِرِينَ
ohuvada, ohugē māligayada, bhūmiya gila dæmīmaṭa sælæssuvemu. allāh hæra, ohuṭa udav kaḷa hæki samūhayan kisivekut siṭiyē næta. nætahot ohu tamanṭa tamanma (allāhgē grahaṇayen) bērā gænīmaṭada nohæki viya
Surah Al-Qasas, Verse 81
وَأَصۡبَحَ ٱلَّذِينَ تَمَنَّوۡاْ مَكَانَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَقُولُونَ وَيۡكَأَنَّ ٱللَّهَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُۖ لَوۡلَآ أَن مَّنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا لَخَسَفَ بِنَاۖ وَيۡكَأَنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
(ohuda, ohugē māligayada bhūmiyehi gilā bæsīma duṭu vahāma tigæssī, nuvaṇa pahaḷa vī) īyē dina ohugē tānāntharaya kæmati vū siyalla (ada dina) udē “kumak sidu vūyēda! niyata vaśayenma allāh tama vahalūngen taman kæmati ayaṭa varaprasādayan viśāla vaśayen labā dennēya. (minisāgē dakṣatāvayen pamaṇak kisivak sidu vannē næta!) allāh apa kerehi dayāva pahaḷa nokaḷā nam, (ē andamaṭama) niyata vaśayenma apavada (bhūmiya) gila damā æta. kumak sidu vūyēda! niyata vaśayenma (deviyangē kaḷaguṇa) pratikṣēpa karannan jayagrahaṇaya karannēma næta” yayi pævasīmaṭa idiripat vūha
Surah Al-Qasas, Verse 82
تِلۡكَ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ نَجۡعَلُهَا لِلَّذِينَ لَا يُرِيدُونَ عُلُوّٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فَسَادٗاۚ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ
(imahat bhāgyaya lat) ema paralova nivasa nam, bhūmiyehi āḍambarayada, napurada kæmati novūvanṭama api (ayitikara) dennemu. mandayat (hon̆da) avasānaya bhaya bhaktikayinṭama vē
Surah Al-Qasas, Verse 83
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَى ٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(obagen) kavurun hō yamkisi hon̆dak (kara)gena āvahot ohuṭa īṭat vaḍā usas phalavipāka lækhenu æta. (obagen) kavurun hō yamkisi pāpayak (kara)gena āvahot evæni pāpatarayan ovun kaḷa pāpayē pramāṇayaṭa misa, (adhika vaśayen) dan̆ḍuvam karanu labannē næta
Surah Al-Qasas, Verse 84
إِنَّ ٱلَّذِي فَرَضَ عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ لَرَآدُّكَ إِلَىٰ مَعَادٖۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ مَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ وَمَنۡ هُوَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(nabiyē!) niyata vaśayenma kavurun (deviyangē niyōgayangen piri) mema kurānaya oba kerehi niyama kara ættēda, ohu niyata vaśayenma obava (makkāva vana obagē) nivasehi āpasu gena gos ekkāsu kara harinu æta. (ebævin nabiyē!) oba mesē pavasanu: “ṛju mārgaya magin pæmiṇa siṭinnan kavarekda? (eya pratikṣēpa kara) prakaṭa durmārgayehi siṭinnā kavarekda? yanna magē deviyan hon̆din dannēya”
Surah Al-Qasas, Verse 85
وَمَا كُنتَ تَرۡجُوٓاْ أَن يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبُ إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۖ فَلَا تَكُونَنَّ ظَهِيرٗا لِّلۡكَٰفِرِينَ
(nabiyē!) oba deviyangē dayāven misa, mema dharmaya (ohugē sannidhānayen) obaṭa labā denu ætæyi oba balāporottuven siṭiyē næta. (ohugē dayāvama meya obaṭa labā denu labannēya). ebævin oba pratikṣēpa karannanṭa udavvaṭa nosiṭinu
Surah Al-Qasas, Verse 86
وَلَا يَصُدُّنَّكَ عَنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بَعۡدَ إِذۡ أُنزِلَتۡ إِلَيۡكَۖ وَٱدۡعُ إِلَىٰ رَبِّكَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(mema dharmaya) obaṭa pahaḷa vū pasu (mehi æti) allāhgē āyāvan (desaṭa oba janatāvaṭa ārādhanā) kirīmen ovun obava vaḷakvā nodæmiya yutuya. (ebævin) obagē deviyan desaṭa oba (ovunva) ārādhanā karaminma siṭinu. niyata vaśayenma oba samānayan tabā namadinnangen keneku bavaṭa pat noviya yutuya
Surah Al-Qasas, Verse 87
وَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَۘ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ كُلُّ شَيۡءٍ هَالِكٌ إِلَّا وَجۡهَهُۥۚ لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(nabiyē!) allāh samaga venat devivarayeku oba ārādhanā nokaranu. ohu hæra næmadīmaṭa yutu venat deviyeku (ættēma) næta. ohu hæra siyalū vastūnma vināśa viya hæki dæyayi. siyalū balayan ohuṭama ayatya. ohu vetama (siyallanma) gena enu labannehuya
Surah Al-Qasas, Verse 88