Surah Al-Ahqaf - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
حمٓ
hā. mīm
Surah Al-Ahqaf, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
(siyallanṭama vaḍā) śrēṣṭhayeku hā gnānavantayeku vana allāh visin mema dharmaya pahaḷa karanu læba ættēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 2
مَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَمَّآ أُنذِرُواْ مُعۡرِضُونَ
ahasda, bhūmiyada, ēvā atara æti dæyada niyamita kāraṇāvakaṭa hā (ēvāṭa) niyamita kāla avakāśayakaṭada misa, api utpādanaya kaḷē næta. kavurun (allāhva) pratikṣēpa karannōda, ovun tamanṭa biyaganvā anaturu an̆gavana lada dæya pratikṣēpa kara harinnāha
Surah Al-Ahqaf, Verse 3
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِۖ ٱئۡتُونِي بِكِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ هَٰذَآ أَوۡ أَثَٰرَةٖ مِّنۡ عِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(ebævin nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu:”allāh hæra oba (deviyan yayi) kumak ārādhanā karannehuda, ēvā gæna oba avadhānaya kaḷehuda? ēvā bhūmiyehi kumak nam utpādanaya kara ættehuda yanna oba mā haṭa penvanu! nætahot ahashi (ēvāyē rājyayan hō nætahot evā utpādanaya kirīmehi hō) ēvāṭa kisiyam havulak ætda? oba satyavantayin vaśayen siṭinnehu nam, meyaṭa (sākṣi vaśayen) pera tibū yamkisi dharmayak, nætahot (mē sambandhayen vū) gnāna sākṣīn gena enu”
Surah Al-Ahqaf, Verse 4
وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّن يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَن لَّا يَسۡتَجِيبُ لَهُۥٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَهُمۡ عَن دُعَآئِهِمۡ غَٰفِلُونَ
viniścaya dina dakvā (ārādhanā kaḷā vuvada), ēvā movunṭa piḷituru dennē næta. ebævin (mevæni) allāh novana dæya ārādhanā karannanṭa vaḍā itāmat durmārgikayan kavarekda? ēvā tamanva movun ārādhanā kirīma gænada dannē næta
Surah Al-Ahqaf, Verse 5
وَإِذَا حُشِرَ ٱلنَّاسُ كَانُواْ لَهُمۡ أَعۡدَآءٗ وَكَانُواْ بِعِبَادَتِهِمۡ كَٰفِرِينَ
tavada minisunṭa (paṇa dī) nægiṭṭavanu labana avasthāvēdī ēvā movunṭa saturan bavaṭa pat vī movun (tamanva) namadimin siṭīmada ēvā pratikṣēpa kara damanu æta
Surah Al-Ahqaf, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٌ
apagē pæhædili āyāvan movunṭa samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot, taman veta pæmiṇi ema satya (dharmaya) pratikṣēpa kara damā, meya pæhædili sūniyamak yayida pavasannāha
Surah Al-Ahqaf, Verse 7
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَلَا تَمۡلِكُونَ لِي مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۖ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَا تُفِيضُونَ فِيهِۚ كَفَىٰ بِهِۦ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(nabiyē!) ‘meya ohu boruvaṭa manakkalpita kara gattēya’ yayi (oba gæna) ovun pavasannehuda? (esē nam, nabiyē!) oba mesē pavasanu: “meya boruvaṭa manakkalpita kaḷē nam, (ē venuven) allāh (māva dan̆ḍuvam nokaranu ætda? ē avasthāvēdī allāh)ṭa erehiva oba mā haṭa kisima (udavvak) karannaṭa śaktiyak nomættan (bavaṭa pat vanavā noveda!) mē gæna (maṭa viruddhava) oba kumak nam pavasannehuda, ēvā ohu hon̆din dæna siṭinnēya. (ebævin) maṭat obaṭat atarē ohuma meyaṭa pramāṇavat sākṣiyak vaśayen siṭinnēya. ohuma itāmat kṣamā karanneku hā dayābaravantayeku vaśayen siṭinnēya”
Surah Al-Ahqaf, Verse 8
قُلۡ مَا كُنتُ بِدۡعٗا مِّنَ ٱلرُّسُلِ وَمَآ أَدۡرِي مَا يُفۡعَلُ بِي وَلَا بِكُمۡۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ وَمَآ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
(nabiyē! ovunṭa nævatat) oba mesē pavasanu mænava! (deviyan yævū) dutayingen mā aḷutin pæmiṇi keneku nova. (maṭa pera dūtayin bohomayak pæmiṇa ættāha). tavada mā gæna hō nætahot oba gæna hō kumak karanu labannēdæyi yanna mā dannē næta. maṭa vahī magin dænum dena lada dæyama misa, (vena kisivak) mā anugamanaya karannekuda nova. mā prasiddhiyē biyaganvā anaturu an̆gavanneku misa, vena kisiveku nova
Surah Al-Ahqaf, Verse 9
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَكَفَرۡتُم بِهِۦ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ مِثۡلِهِۦ فَـَٔامَنَ وَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: (yudevvani! mema dharmaya) allāhgē sannidhānayenma pæmiṇa tibiyadī, oba uṅan̆gū vī meya pratikṣēpa kara dæmūvehuya! (obagē vārgikayinṭa ayat) isrāyīla paramparāvē daruvangen vū keneku mevæni (dharmayak pæmiṇennaṭa ættēya yana kāraṇāvehi) sākṣi daramin (eya) ovun viśvāsa kara tibīma oba avadhānaya kaḷehida? niyata vaśayenma allāh (mevæni) aparādhakāra janatāva ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah Al-Ahqaf, Verse 10
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡ كَانَ خَيۡرٗا مَّا سَبَقُونَآ إِلَيۡهِۚ وَإِذۡ لَمۡ يَهۡتَدُواْ بِهِۦ فَسَيَقُولُونَ هَٰذَآ إِفۡكٞ قَدِيمٞ
pratikṣēpa karannan viśvāsavantayinṭa “meya yahapatak vaśayen tibuṇahot (meya at kara gænīmaṭa) meya kerehi (mema nūgat janayā) apaṭa vaḍā idiriyaṭa noyannāha. (mehi kisima yahapatak næta. enisāma meya api pratikṣēpa kara hæriyemu)” yayida pavasannāha. ovun meya (mema satya dharmaya), anugamanaya nokara siṭiyadī ‘meya pæraṇi boru prabandha katā’ yayida ovun pavasannāha
Surah Al-Ahqaf, Verse 11
وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةٗۚ وَهَٰذَا كِتَٰبٞ مُّصَدِّقٞ لِّسَانًا عَرَبِيّٗا لِّيُنذِرَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُحۡسِنِينَ
mīṭa pera musāgē dharmaya (janatāvaṭa) mārgōpadēśayak vaśayenda, varaprasādayak vaśayenda tibuṇi. meya nam, (eya) satyaya kara tabana dharmayak vaśayen (pæhædili) arābi bhāṣāven ættēya. (tavada) aparādhakārayinṭa biyaganvā anaturu an̆gavaminda, hon̆da karannanṭa subhāraṁci pavasaminda ættēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 12
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
kavurun “apagē deviyan allāh” yayi pavasā, (ohu pahaḷa karana lada mema dharmaya viśvāsa kara, ehi) sthīravada siṭinnōda, ovunṭa niyata vaśayenma kisima biyak næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Ahqaf, Verse 13
أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
mevænnanma svargavāsīnya. ovun karana (dæhæmi) kriyāvanṭa phalavipāka vaśayen sadākalma ehi ovun ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Ahqaf, Verse 14
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ إِحۡسَٰنًاۖ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ كُرۡهٗا وَوَضَعَتۡهُ كُرۡهٗاۖ وَحَمۡلُهُۥ وَفِصَٰلُهُۥ ثَلَٰثُونَ شَهۡرًاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَبَلَغَ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗ قَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَصۡلِحۡ لِي فِي ذُرِّيَّتِيٓۖ إِنِّي تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَإِنِّي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
minisā tamangē demavpiyanṭa kṛtagna vana men api ohuṭa hon̆da ovadan dunnemu. ohugē mava itāmat amāruven (garbhayehi) ohuva usuḷāgena hin̆da, itāmat amāruvenma ohuva prasūta karannīya. æya gæb gat dā paṭan mohu kiri bīma atharina turu māsa tihak (itāmat amāruven gata karannīya). mohu taruṇa viyaṭa pat vī avurudu hataḷiha at kara gatahot, “magē deviyanē! oba mā kerehida, magē demavpiyan kerehida, pahaḷa karana lada dayāva san̆dahā mā kṛtagna vī obagē tṛptiya at kara gata hæki hon̆da kriyāvan karana men (vū hon̆da dænumak) oba mā haṭa labā denu mænava! (maṭa udavvaṭa siṭina sē) mā venuven magē paramparāvē daruvanva oba piḷisakara kara tabanu. niyata vaśayenma mā obava bælūvemi. tavada niyata vaśayenma mā (obaṭa samapurṇayenma avanata vū) muslimvarungen keneku vaśayen siṭinnemi” yayi pavasanu æta
Surah Al-Ahqaf, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ نَتَقَبَّلُ عَنۡهُمۡ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَنَتَجَاوَزُ عَن سَيِّـَٔاتِهِمۡ فِيٓ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَعۡدَ ٱلصِّدۡقِ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
mevænnan kaḷa hon̆da dæya mā bāra gena, svargavāsīn vana movungē pāpayanda pratikṣēpa kara harinnemu. movunṭa denu læbū mema poronduva satyaya vū poronduvak vannēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 16
وَٱلَّذِي قَالَ لِوَٰلِدَيۡهِ أُفّٖ لَّكُمَآ أَتَعِدَانِنِيٓ أَنۡ أُخۡرَجَ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلۡقُرُونُ مِن قَبۡلِي وَهُمَا يَسۡتَغِيثَانِ ٱللَّهَ وَيۡلَكَ ءَامِنۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ فَيَقُولُ مَا هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
kavurun tama demavpiyanṭa (ovun paralova gæna pævasū hon̆da vadan pratikṣēpa kara) “cī, cī! obaṭa kumak sidu vī ætda! (mā maraṇayaṭa pat vū pasu) paṇa ganvanu labannemi yayi oba māva biya ganvannehuda? niyata vaśayenma maṭa pera kopamaṇadō samūhayan ikutva giyaha. (ovungen kisivekut nopæmiṇa siṭiyadī mā pamaṇak paṇa dī nægiṭṭavanu labannemida?)”yi pævasuvēda, (ohuva) bērā gannā men ē dedenāma allāh vetin prārthanā kara, (pasuva ohuṭa) “obaṭa kumana vinnæhiyakda! oba (allāhva) viśvāsa karanu. niyata vaśayenma allāhgē poronduva satyayaki” (yayi pavasannāha). eyaṭa ohu “mē siyalla pera siṭiyavungē prabandha katā misa, vena kisivak nova. (meya mā viśvāsa karannēma næta)” yayi pavasannēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 17
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
mevænnanṭa nam -movunṭa pera ikutva giya (pāpatarayan vana) minis hā jinvarungē samuhayan men (movunda vināśa vī) movun kerehida (allāhgē dan̆ḍuvama anivāryayenma pæmiṇa pahaḷa vanu ætæyi) poronduva satyaya vī giyēya. mevænnan parājaya at kara gatha
Surah Al-Ahqaf, Verse 18
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۖ وَلِيُوَفِّيَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
(movungen) sǣma kenekuṭama (pin hō pav hō) ovungē kriyāvanṭa sarilana padavīnhi ættēya. ebævin ovunṭa tamangē kriyāvanṭa sarilana phalavipāka pūraṇa vaśayenma denu labannāha. (pin aḍu kara hō pāpayan væḍi kara hō) ovunṭa (poḍiyak hō) aparādha karanu nolabannāha
Surah Al-Ahqaf, Verse 19
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَذۡهَبۡتُمۡ طَيِّبَٰتِكُمۡ فِي حَيَاتِكُمُ ٱلدُّنۡيَا وَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهَا فَٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَفۡسُقُونَ
pratikṣēpa karannanva niraya idiriyaṭa gena enu labana dinadī (ovunṭa) “oba lovehi jīvatva siṭi kālayehi (oba labā tibū) obagē hon̆da dæya siyalla (dæhæmi kāraṇāvanhi upayōgī nokara obagē suva pahasuva san̆dahāma upayōgī kara), apatē hæra ehi suvaya vinen̆dahuya. ebævin oba bhūmiyehi sādhāraṇayen tora āḍambara bas edāḍaminda, pāpayan karaminda, siṭi hētuven avaman gena dena dan̆ḍuvama ma ada dina obaṭa phalavipāka vaśayen denu labannehuya” (yayi kiyanu læbē)
Surah Al-Ahqaf, Verse 20
۞وَٱذۡكُرۡ أَخَا عَادٍ إِذۡ أَنذَرَ قَوۡمَهُۥ بِٱلۡأَحۡقَافِ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلنُّذُرُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦٓ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(nabiyē!) oba (hūd nabi vana) ād (namættan)gē sahōdarayāva sitā balanu. -ohuṭa pera hā pasuva dūtayin bohomayak niyata vaśayenma pæmiṇa ættāha.- tamangē janayāva (ohu) ahkāf namæti sthānayehi (hamu vī ovunṭa) biyaganvā anaturu an̆gavā “allāh hæra (vena kisivekut) oba nonamadinu. (næmaduvahot) niyata vaśayenma imahat vū dinaka dan̆ḍuvama gæna (eya oba kerehi pahaḷa vanu ætæyi) oba venuven mā biya vannemi” (yayi kīvēya)
Surah Al-Ahqaf, Verse 21
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَأۡفِكَنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
eyaṭa ovun “apagē deviyanva hæra damā apava haravā damannaṭada oba apa veta pæmiṇiyē? oba ættenma satyavantayin vaśayen siṭinnehu nam, oba apava biya ganvana dan̆ḍuvama apa veta gena enu” yayi pævasūha
Surah Al-Ahqaf, Verse 22
قَالَ إِنَّمَا ٱلۡعِلۡمُ عِندَ ٱللَّهِ وَأُبَلِّغُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
eyaṭa ohu (ovunṭa “obaṭa dan̆ḍuvama kavadā yavanu labannēda yana) gnānaya allāhgē sannidhānayehima ættēya. tavada kumak magin mā yavanu læbuvēda, eyama mā genahæra dakvannemi. ehet buddhiya næti janatāvak vaśayenma obava mā dakinnemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 23
فَلَمَّا رَأَوۡهُ عَارِضٗا مُّسۡتَقۡبِلَ أَوۡدِيَتِهِمۡ قَالُواْ هَٰذَا عَارِضٞ مُّمۡطِرُنَاۚ بَلۡ هُوَ مَا ٱسۡتَعۡجَلۡتُم بِهِۦۖ رِيحٞ فِيهَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
pasuva (dan̆ḍuvamaṭa saḷakuṇak vaśayen pæmiṇi) valākuḷa ovun siṭi miṭiyāvat desaṭa pæmiṇenu duṭu ovun, meya apaṭa varṣāva lækhennaṭa ena valākuḷu yayi pævasūha. (eyaṭa ovunṭa) “noesēya! meya oba ikman vū dan̆ḍuvamayi. -(meya ektarā) suḷan̆gaki. mehi vēdanā gena dena dan̆ḍuvama ættēya” (yayida kiyanu læbīya)
Surah Al-Ahqaf, Verse 24
تُدَمِّرُ كُلَّ شَيۡءِۭ بِأَمۡرِ رَبِّهَا فَأَصۡبَحُواْ لَا يُرَىٰٓ إِلَّا مَسَٰكِنُهُمۡۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(ebævin) eya tama deviyangē niyōgayaṭa anuva siyalū vastūn vināśa kara dæmīya. sūryayā udā vū avasthāvēdī (ovun vāsaya kaḷa vināśa vū) ovungē geval misa, vena kisivak daknaṭa læbunē næta. mē andamaṭama væradi karana janatāvaṭa api phalavipāka dennemu
Surah Al-Ahqaf, Verse 25
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰهُمۡ فِيمَآ إِن مَّكَّنَّـٰكُمۡ فِيهِ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ سَمۡعٗا وَأَبۡصَٰرٗا وَأَفۡـِٔدَةٗ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُمۡ سَمۡعُهُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُهُمۡ وَلَآ أَفۡـِٔدَتُهُم مِّن شَيۡءٍ إِذۡ كَانُواْ يَجۡحَدُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
obaṭa mehi kara nodun sæpa pahasukam siyalla niyata vaśayenma api (ehidī) ovunṭa sapayā dī tibunemu. tavada api ovunṭa savanada (dunnemu). æsda (dunnemu. sitā bæliya hæki) hṛdayada dunnemu. ehet ovun allāhgē āyāvan pratikṣēpa kirīmē hētuven ovungē kaṇda, ovungē æsda, ovungē hṛdayanda, ovunṭa kisima prayōjanayak at kara dunnē næta. (dan̆ḍuvama gæna) ovun samaccal karamin siṭīmama ovunva vaṭa kara gattēya
Surah Al-Ahqaf, Verse 26
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا مَا حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡقُرَىٰ وَصَرَّفۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
oba vaṭā (vāsaya karamin) siṭi gamvāsīnvada niyata vaśayenma api vināśa kara dæmuvemu. ovun (pāpayangen ǣt vī apa veta) āpasu hærī enu piṇisa, bohomayak prātihāryayan (ekak pasu ekak vaśayen) api penvamin siṭiyemu. (ehet ēvā ovun sælakillakaṭa gattēma næta. ebævin api ovunva vināśa kara dæmuvemu)
Surah Al-Ahqaf, Verse 27
فَلَوۡلَا نَصَرَهُمُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ قُرۡبَانًا ءَالِهَةَۢۖ بَلۡ ضَلُّواْ عَنۡهُمۡۚ وَذَٰلِكَ إِفۡكُهُمۡ وَمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(allāhṭa tamanva) ḷaṁ kara tæbiya hæki devivarun yayi allāh novana dæya movun æra gattā novēda, ēvā hō ovunṭa udav kaḷa yutu novēda? namut ēvā siyalla movungen ǣt vī (sæn̆gavī) mārgaya værada giyaha. mēvāma ovun boruvaṭa pævasū dæyada, ovun manakkalpita kaḷa dæyada vannēya (yayi pæhædili vī giyēya)
Surah Al-Ahqaf, Verse 28
وَإِذۡ صَرَفۡنَآ إِلَيۡكَ نَفَرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَلَمَّا حَضَرُوهُ قَالُوٓاْ أَنصِتُواْۖ فَلَمَّا قُضِيَ وَلَّوۡاْ إِلَىٰ قَوۡمِهِم مُّنذِرِينَ
(nabiyē!) mema kurānayaṭa savan denu piṇisa, jinvarungen samaharekuva api oba veta pæmiṇena lesaṭa sælæssuvemu. ovun ehi pæmiṇi avasthāvēdī (tama vārgikayinṭa) “oba kaṭa piyāgena (meyaṭa savan demin) siṭinu” yayi pævasūha. (meya samudīraṇaya kara) avasan vū vahāma, tamangē vārgikayin veta gos ovunṭa biyaganvā anaturu æn̆gavīmaṭa idiripat vūha
Surah Al-Ahqaf, Verse 29
قَالُواْ يَٰقَوۡمَنَآ إِنَّا سَمِعۡنَا كِتَٰبًا أُنزِلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ وَإِلَىٰ طَرِيقٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(ovunṭa) “apagē vārgikayini! niyata vaśayenma api ek dharmayakaṭa savan dunnemu. eya mūsāgen pasu pahaḷa karanu læba ættēya. (eya) tamanṭa pera æti dharmayanda satyaya karannēya. (eya) satyayehida ṛju mārgayehida ætuḷu karannēya”
Surah Al-Ahqaf, Verse 30
يَٰقَوۡمَنَآ أَجِيبُواْ دَاعِيَ ٱللَّهِ وَءَامِنُواْ بِهِۦ يَغۡفِرۡ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُجِرۡكُم مِّنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
“apagē vārgikayini! allāhgē desaṭa ārādhanā karannanṭa piḷituru dī ohuva viśvāsa karanu. obagē pāpayanṭa obaṭa (allāh) samāva denu æta. vēdana gena dena dan̆ḍuvamenda obava bērā ganu æta”
Surah Al-Ahqaf, Verse 31
وَمَن لَّا يُجِبۡ دَاعِيَ ٱللَّهِ فَلَيۡسَ بِمُعۡجِزٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَيۡسَ لَهُۥ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
“kavurun allāh desaṭa ārādhanā karannāṭa piḷituru nodennēda, (ohuva niyata vaśayenma allāh dan̆ḍuvam karanu æta. dan̆ḍuvamen bērīmaṭa) ohu bhūmiyehi (kohē divvā vuvada, allāhva) parājaya kara hærīmaṭa nohæka. (allāh vana) ohu hæra, ohuva ārakṣā karannan kisivekut næta. (ohuva pratikṣēpa karana) mevænnan prakaṭa durmārgayehima siṭinnāha” yayi pævasūha
Surah Al-Ahqaf, Verse 32
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَلَمۡ يَعۡيَ بِخَلۡقِهِنَّ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يُحۡـِۧيَ ٱلۡمَوۡتَىٰۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
ahasda, bhūmiyada kisima āyāsayak nætiva utpādanaya kaḷa allāh maraṇayaṭa pat vūvanva paṇa dennaṭa niyata vaśayenma balasampannayeku yanna ovun avadhānaya kaḷa yutu novēda? esēya! niyata vaśayenma ohu siyallaṭama balasampanyeki
Surah Al-Ahqaf, Verse 33
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
pratikṣēpa karannanva niraya idiriyaṭa gena enu labana dinadī (ovunṭa) “meya satyaya novēda?”yi (vimasanu læbē). eyaṭa ovun “apagē deviyan mata sattakinma! esēya! (satyayaki)” yayi pavasannāha. (eyaṭa ovunṭa) “oba (meya) pratikṣēpa kaḷa hētuven (mehi) dan̆ḍuvama oba vin̆dimin siṭinu” yayi pavasanu æta
Surah Al-Ahqaf, Verse 34
فَٱصۡبِرۡ كَمَا صَبَرَ أُوْلُواْ ٱلۡعَزۡمِ مِنَ ٱلرُّسُلِ وَلَا تَسۡتَعۡجِل لَّهُمۡۚ كَأَنَّهُمۡ يَوۡمَ يَرَوۡنَ مَا يُوعَدُونَ لَمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّن نَّهَارِۭۚ بَلَٰغٞۚ فَهَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(nabiyē! apagē) dūtayingen vū sthīravat vīrayin (amārukam) vin̆da darāgena siṭi andamaṭama obat (vin̆da darāgena) ivasillen siṭinu. ovun venuven (vū dan̆ḍuvama) oba ikman novanu. ovunṭa porondu vana lada dæya ovun dakina dinadī (melovehi) ek pæyak misa, (adhika vaśayen) ræn̆dī siṭiyē nætæyi (ovun adahas karannāha. meya oba ovunṭa) dænum diya yutu puvatayi. ebævin pāpayan kaḷa janayā misa, (vena kisivekut) vināśa karanu labayida? (ættenma næta)
Surah Al-Ahqaf, Verse 35