Surah Adh-Dhariyat - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
وَٱلذَّـٰرِيَٰتِ ذَرۡوٗا
Śapatha [1] dhūlijhañjhāra
Surah Adh-Dhariyat, Verse 1
فَٱلۡحَٰمِلَٰتِ وِقۡرٗا
ataḥpara bōjhābahanakārī mēghapuñjēra
Surah Adh-Dhariyat, Verse 2
فَٱلۡجَٰرِيَٰتِ يُسۡرٗا
ataḥpara sbacchandagati nauyānēra
Surah Adh-Dhariyat, Verse 3
فَٱلۡمُقَسِّمَٰتِ أَمۡرًا
ataḥpara nirdēśa banṭanakārī phērēśatāgaṇēra
Surah Adh-Dhariyat, Verse 4
إِنَّمَا تُوعَدُونَ لَصَادِقٞ
tōmādērakē pradatta pratiśruti abaśya'i satya
Surah Adh-Dhariyat, Verse 5
وَإِنَّ ٱلدِّينَ لَوَٰقِعٞ
Niścaẏa pratidāna abaśyambhābī
Surah Adh-Dhariyat, Verse 6
وَٱلسَّمَآءِ ذَاتِ ٱلۡحُبُكِ
Śapatha bahu pathabiśiṣṭa āsamānēra
Surah Adh-Dhariyat, Verse 7
إِنَّكُمۡ لَفِي قَوۡلٖ مُّخۡتَلِفٖ
niścaẏa tōmarā paraspara birōdhī kathāẏa lipta
Surah Adh-Dhariyat, Verse 8
يُؤۡفَكُ عَنۡهُ مَنۡ أُفِكَ
Phiriẏē rākhā haẏa tā thēkē yē phirē thākē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 9
قُتِلَ ٱلۡخَرَّـٰصُونَ
Dhbansa hōka mithyācārīrā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 10
ٱلَّذِينَ هُمۡ فِي غَمۡرَةٖ سَاهُونَ
yārā sandēha-sanśaẏē nipatita, udāsīna
Surah Adh-Dhariyat, Verse 11
يَسۡـَٔلُونَ أَيَّانَ يَوۡمُ ٱلدِّينِ
tārā jijñēsā karē, ‘pratidāna dibasa kabē habē?’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 12
يَوۡمَ هُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ يُفۡتَنُونَ
‘Yē dina tārā āgunē sājāprāpta habē.’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 13
ذُوقُواْ فِتۡنَتَكُمۡ هَٰذَا ٱلَّذِي كُنتُم بِهِۦ تَسۡتَعۡجِلُونَ
Balā habē ‘tōmārā tōmādēra śāsti [1] āsbādana kara, tōmarā ē śāsti'i tbarānbita karatē cēẏēchilē.’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 14
إِنَّ ٱلۡمُتَّقِينَ فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٍ
Niścaẏa muttākīrā thākabē jānnātasamūhē ō jharṇādhārāẏa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 15
ءَاخِذِينَ مَآ ءَاتَىٰهُمۡ رَبُّهُمۡۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَبۡلَ ذَٰلِكَ مُحۡسِنِينَ
Grahaṇa karabē tā yā tādēra raba tādērakē dibēna; niścaẏa itōpūrbē tārā chila saṯkarmaśīla
Surah Adh-Dhariyat, Verse 16
كَانُواْ قَلِيلٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِ مَا يَهۡجَعُونَ
tārā rātēra sāmān'ya anśa'i atibāhita karata nidrāẏa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 17
وَبِٱلۡأَسۡحَارِ هُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
āra rātēra śēṣa praharē tārā kṣamā prārthanā karata
Surah Adh-Dhariyat, Verse 18
وَفِيٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ حَقّٞ لِّلسَّآئِلِ وَٱلۡمَحۡرُومِ
āra tādēra dhana–sampadē raẏēchē bhikṣuka ō bañcitēra haka
Surah Adh-Dhariyat, Verse 19
وَفِي ٱلۡأَرۡضِ ءَايَٰتٞ لِّلۡمُوقِنِينَ
Āra niścita biśbāsīdēra jan'ya nidarśanasamūha raẏēchē yamīnē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 20
وَفِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ أَفَلَا تُبۡصِرُونَ
ēbaṁ tōmādēra nijēdēra madhyē'ō. Tabu'ō tōmarā ki cakṣuṣmāna habē nā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 21
وَفِي ٱلسَّمَآءِ رِزۡقُكُمۡ وَمَا تُوعَدُونَ
āra āsamānē raẏēchē tōmādēra riyika ō pratiśruta saba kichu
Surah Adh-Dhariyat, Verse 22
فَوَرَبِّ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِنَّهُۥ لَحَقّٞ مِّثۡلَ مَآ أَنَّكُمۡ تَنطِقُونَ
Ata'ēba, āsamāna ō yamīnēra rabēra śapatha! Niścaẏa tōmarā yē kathā balē thāka tāra mata'i ēṭi satya
Surah Adh-Dhariyat, Verse 23
هَلۡ أَتَىٰكَ حَدِيثُ ضَيۡفِ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡمُكۡرَمِينَ
Āpanāra kāchē ibarāhīmēra sam'mānīta mēhamānadēra br̥ttānta ēsēchē ki
Surah Adh-Dhariyat, Verse 24
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَقَالُواْ سَلَٰمٗاۖ قَالَ سَلَٰمٞ قَوۡمٞ مُّنكَرُونَ
yakhana tārā tāra kāchē upasthita haẏē balala, ‘sālāma’. Uttarē tini balalēna, ‘sālāma’. Ērā tō aparicita lōka
Surah Adh-Dhariyat, Verse 25
فَرَاغَ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ فَجَآءَ بِعِجۡلٖ سَمِينٖ
Ataḥpara ibarāhīma tāra strīra kāchē druta cupisārē gēlēna [1] ēbaṁ ēkaṭi mōṭā-tājā gō-bāchura (bhājā) niẏē āsalēna
Surah Adh-Dhariyat, Verse 26
فَقَرَّبَهُۥٓ إِلَيۡهِمۡ قَالَ أَلَا تَأۡكُلُونَ
ataḥpara tini tā tādēra sāmanē rēkhē balalēna, ‘tōmarā ki khābē nā?’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 27
فَأَوۡجَسَ مِنۡهُمۡ خِيفَةٗۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ وَبَشَّرُوهُ بِغُلَٰمٍ عَلِيمٖ
Ētē tādēra samparkē tāra manē bhītira sañcāra hala [1]. Tārā balala, ‘bhīta habēna nā.’ Āra tārā tākē ēka jñānī putra santānēra susambāda dila
Surah Adh-Dhariyat, Verse 28
فَأَقۡبَلَتِ ٱمۡرَأَتُهُۥ فِي صَرَّةٖ فَصَكَّتۡ وَجۡهَهَا وَقَالَتۡ عَجُوزٌ عَقِيمٞ
Takhana tāra strī ciṯkāra karatē karatē sam'mukhē āsala ēbaṁ tāra gāla cāpaṛiẏē balala, ‘br̥d'dhā-bandhyā’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 29
قَالُواْ كَذَٰلِكِ قَالَ رَبُّكِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡعَلِيمُ
tārā balala, ‘āpanāra raba ērūpa'i balēchēna; niścaẏa tini prajñāmaẏa, sarbajña
Surah Adh-Dhariyat, Verse 30
۞قَالَ فَمَا خَطۡبُكُمۡ أَيُّهَا ٱلۡمُرۡسَلُونَ
Ibarāhīma balalēna, ‘hē prērita phērēśatāgaṇa! Tōmādēra biśēṣa kāja [1] ki?’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 31
قَالُوٓاْ إِنَّآ أُرۡسِلۡنَآ إِلَىٰ قَوۡمٖ مُّجۡرِمِينَ
Tāra balala, ‘niścaẏa āmarā ēka aparādhī sampradāẏēra prati prērita haẏēchi
Surah Adh-Dhariyat, Verse 32
لِنُرۡسِلَ عَلَيۡهِمۡ حِجَارَةٗ مِّن طِينٖ
Yātē tādēra upara nikṣēpa kari māṭira śakta ḍhēlā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 33
مُّسَوَّمَةً عِندَ رَبِّكَ لِلۡمُسۡرِفِينَ
yā sīmālaṅghanakārīdēra jan'ya cihnita āpanāra rabēra kācha thēkē [1].’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 34
فَأَخۡرَجۡنَا مَن كَانَ فِيهَا مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Ataḥpara sēkhānē yēsaba mumina chila āmarā tādērakē bēra karē niẏē āsalāma
Surah Adh-Dhariyat, Verse 35
فَمَا وَجَدۡنَا فِيهَا غَيۡرَ بَيۡتٖ مِّنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Tabē āmarā sēkhānē ēkaṭi paribāra chāṛā āra kōnō musalima pā'ini
Surah Adh-Dhariyat, Verse 36
وَتَرَكۡنَا فِيهَآ ءَايَةٗ لِّلَّذِينَ يَخَافُونَ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
Āra yārā marmambhada śāstikē bhaẏa karē āmarā tādēra jan'ya ōkhānē ēkaṭi nidarśana rēkhēchi
Surah Adh-Dhariyat, Verse 37
وَفِي مُوسَىٰٓ إِذۡ أَرۡسَلۡنَٰهُ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Āra nidarśana rēkhēchi mūsāra br̥ttāntē'ō, yakhana āmarā tākē spaṣṭa pramāṇasaha phira’ā'unēra kāchē pāṭhālāma
Surah Adh-Dhariyat, Verse 38
فَتَوَلَّىٰ بِرُكۡنِهِۦ وَقَالَ سَٰحِرٌ أَوۡ مَجۡنُونٞ
takhana sē kṣamatāra ahaṅkārē mukha phiriẏē nila [1] ēbaṁ balala, ‘ē byakti haẏa ēka jādukara, nā haẏa ēka unmāda.’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 39
فَأَخَذۡنَٰهُ وَجُنُودَهُۥ فَنَبَذۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ وَهُوَ مُلِيمٞ
Kājē'i āmarā tākē ō tāra dalabalakē śāsti dilāma ēbaṁ tādēra sāgarē nikṣēpa karalāma, āra sē chila tiraskr̥ta
Surah Adh-Dhariyat, Verse 40
وَفِي عَادٍ إِذۡ أَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلرِّيحَ ٱلۡعَقِيمَ
Āra nidarśana raẏēchē ‘ādēra ghaṭanātē'ō, yakhana āmarā tādēra birud'dhē prēraṇa karēchilāma akalyāṇakara bāẏu
Surah Adh-Dhariyat, Verse 41
مَا تَذَرُ مِن شَيۡءٍ أَتَتۡ عَلَيۡهِ إِلَّا جَعَلَتۡهُ كَٱلرَّمِيمِ
ēṭā yā kichura upara diẏē baẏē giẏēchila tākē'i yēna pariṇata karala cūrṇa-bicūrṇa dhbansastupē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 42
وَفِي ثَمُودَ إِذۡ قِيلَ لَهُمۡ تَمَتَّعُواْ حَتَّىٰ حِينٖ
Āra'ō nidarśana raẏēchē sāmūdēra br̥ttāntē'ō, yakhana tādērakē balā haẏēchila, ‘bhōga karē nā'ō ēkaṭi nidr̥ṣṭa kāla.’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 43
فَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
Ataḥpara tārā tādēra rabēra ādēśa mānatē ahaṅkāra karala; phalē tādērakē pākaṛā'ō karala bajra [1] ēbaṁ tārā tā dēkhachila
Surah Adh-Dhariyat, Verse 44
فَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ مِن قِيَامٖ وَمَا كَانُواْ مُنتَصِرِينَ
Ataḥpara tārā uṭhē dām̐ṛātē pārala nā ēbaṁ pratirōdha karatē'ō pārala nā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 45
وَقَوۡمَ نُوحٖ مِّن قَبۡلُۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
Āra (dhbansa karēchilāma) ēdēra āgē nūhēra sampradāẏakē, niścaẏa tārā chila phāsēka sampradāẏa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 46
وَٱلسَّمَآءَ بَنَيۡنَٰهَا بِأَيۡيْدٖ وَإِنَّا لَمُوسِعُونَ
Āra āsamāna āmarā tā nirmāṇa karēchi āmādēra kṣamatā balē [1] ēbaṁ āmarā niścaẏa'i mahāsamprasāraṇakārī
Surah Adh-Dhariyat, Verse 47
وَٱلۡأَرۡضَ فَرَشۡنَٰهَا فَنِعۡمَ ٱلۡمَٰهِدُونَ
Āra yamīna, āmarā tākē bichiẏē diẏēchi, ataḥpara kata sundara byabasthāpanākārī [1] (āmarā)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 48
وَمِن كُلِّ شَيۡءٍ خَلَقۡنَا زَوۡجَيۡنِ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
āra pratyēka bastu āmarā sr̥ṣṭi karēchi jōṛāẏa jōṛāẏa [1], yātē tōmarā upadēśa grahaṇa kara
Surah Adh-Dhariyat, Verse 49
فَفِرُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۖ إِنِّي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
Ata'ēba, tōmarā āllāhara dikē dhābita ha'ō [1]. Niścaẏa āmi tōmādēra prati āllāhara pakṣa thēkē ēka spaṣṭa satarkakārī
Surah Adh-Dhariyat, Verse 50
وَلَا تَجۡعَلُواْ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَۖ إِنِّي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
Āra tōmarā āllāhara sāthē kōnō ilāh sthira karō nā; āmi tōmādēra prati āllāha prērita ēka spaṣṭa satarkakārī
Surah Adh-Dhariyat, Verse 51
كَذَٰلِكَ مَآ أَتَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّن رَّسُولٍ إِلَّا قَالُواْ سَاحِرٌ أَوۡ مَجۡنُونٌ
Ēbhābē tādēra pūrbabatīdēra kāchē yakhana'i kōnō rāsūla ēsēchēna tārā'i tākē balēchē, ’ē tō ēka jādukara, nā haẏa ēka unmāda!’
Surah Adh-Dhariyat, Verse 52
أَتَوَاصَوۡاْ بِهِۦۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ طَاغُونَ
Tārā ki ēkē aparakē ē mantraṇā'i diẏē ēsēchē? Baraṁ ērā sīmālajaẏanakārī sampradāẏa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 53
فَتَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَمَآ أَنتَ بِمَلُومٖ
Kājē'i āpani tādērakē upēkṣā karuna, ētē āpani tiraskr̥ta habēna nā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 54
وَذَكِّرۡ فَإِنَّ ٱلذِّكۡرَىٰ تَنفَعُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āra āpani upadēśa ditē thākuna, kāraṇa niścaẏa upadēśa muminadēra upakārē āsē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 55
وَمَا خَلَقۡتُ ٱلۡجِنَّ وَٱلۡإِنسَ إِلَّا لِيَعۡبُدُونِ
Āra āmi sr̥ṣṭi karēchi jina ēbaṁ mānuṣakē ējan'yē'i yē, tārā kēbala āmāra ibādāta karabē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 56
مَآ أُرِيدُ مِنۡهُم مِّن رِّزۡقٖ وَمَآ أُرِيدُ أَن يُطۡعِمُونِ
Āmi tādēra kācha thēkē kōnō riyika cā'i nā ēbaṁ ēṭā'ō cā'i nā yē, tārā āmākē khā'ōẏābē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 57
إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلرَّزَّاقُ ذُو ٱلۡقُوَّةِ ٱلۡمَتِينُ
Niścaẏa āllāha, tini'i tō riyikadātā, prabala śaktidhara, parākramaśālī
Surah Adh-Dhariyat, Verse 58
فَإِنَّ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذَنُوبٗا مِّثۡلَ ذَنُوبِ أَصۡحَٰبِهِمۡ فَلَا يَسۡتَعۡجِلُونِ
Sutarāṁ yārā yuluma karēchē tādēra jan'ya raẏēchē tādēra samamatābalambīdēra anurūpa prāpya (śāsti). Kājē'i tārā ēṭāra jan'ya āmāra kāchē yēna tāṛāhuṛō nā karē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 59
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن يَوۡمِهِمُ ٱلَّذِي يُوعَدُونَ
Ata'ēba, yārā kupharī karēchē tādēra jan'ya durbhōga sē dinēra, yē dinēra biṣaẏē tādērakē satarka karā haẏēchē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 60