Surah Al-Hadid - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
ahashida, bhūmiyehida æti dæya (siyalla) allāhva praśaṁsā kara, suviśuddha karannāha. ohuma (siyallaṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 1
لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
ahas hā bhūmiyehi pālanayada ohuṭama ayatya! ohuma paṇa dennēya. maraṇayaṭada pat vana sē salasvannēya. ohu siyalū dæya kerehi itāmat balasampannayeki
Surah Al-Hadid, Verse 2
هُوَ ٱلۡأَوَّلُ وَٱلۡأٓخِرُ وَٱلظَّـٰهِرُ وَٱلۡبَاطِنُۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
paṭangænmada ohuya. avasānayada ohuya. pratyakṣa vannēda ohuya. guptava siṭinnēda ohuya. ohu siyalū dæya danneki
Surah Al-Hadid, Verse 3
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۖ وَهُوَ مَعَكُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
ohuma ahasda, bhūmiyada dina hayakadī utpādanaya kaḷēya. pasuva arṣ mata tama rājyaya sthāpita kaḷēya. bhūmiyehi ætuḷu vī yāmada, eyin piṭa vī yāmada, ahasin bæsīmada, ē desaṭa (bhūmiyē siṭa) nægīmada, ohu hon̆din dannēya. oba kohē siṭiyā vuvada, ohu oba samaga siṭinnēya. oba karana dæyada, allāh avadhānayen yutuva balanneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 4
لَّهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
ahas hā bhūmiyehi pālanaya allāhṭama ayatya! siyalū kāraṇāvanda (ema) allāh vetama gena enu labannēya
Surah Al-Hadid, Verse 5
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۚ وَهُوَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
ohuma rātriya dahavalehi ætuḷu vīmaṭa salasvannēya. dahavala rātriyehi ætuḷu vīmaṭa salasvannēya. hṛdayanhi æti rahasda ohu hon̆din dannēya
Surah Al-Hadid, Verse 6
ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَأَنفِقُواْ مِمَّا جَعَلَكُم مُّسۡتَخۡلَفِينَ فِيهِۖ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَأَنفَقُواْ لَهُمۡ أَجۡرٞ كَبِيرٞ
(ebævin minisunē! oba) allāhvada, ohugē dūtayāvada, viśvāsa karanu. tavada (obaṭa pera siṭi ayagē sthānayanhi obava tabā) obava ohu kumakaṭa (urumakkāra) niyōjitayin bavaṭa pat kaḷēda, eyin (dānamāna vaśayen) viyadam karanu. obagen kavurun viśvāsaya tabā dānamāna karannōda, ovunṭa ati viśāla phalavipākayak æta
Surah Al-Hadid, Verse 7
وَمَا لَكُمۡ لَا تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ لِتُؤۡمِنُواْ بِرَبِّكُمۡ وَقَدۡ أَخَذَ مِيثَٰقَكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
(minisunē!) obaṭa kumak nam (sidu vī ætda!) oba allāhva (kumak nisā) viśvāsa nokarannēda? (obava utpādanaya kara, pōṣaṇaya karana) obagē deviyanvama viśvāsa karana men obava (apagē) dūtayā ārādhanā karannēya. (mē gæna deviyan) oba veta niyata vaśayenma poronduvak labā ættēya. oba (ættenma) viśvāsaya tæbūvan vaśayen siṭinnehu nam, (allāhvama viśvāsa karanu)
Surah Al-Hadid, Verse 8
هُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦٓ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ بِكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
obava (pāpayanhi) andhakārayangen (ṛju mārgayē) ālōkaya desaṭa gena ēma piṇisama, ohu tama vahalūn kerehi pæhædili vadan (āyāvan) pahaḷa kara ættēya. niyata vaśayenma allāh oba kerehi itāmat karuṇāvantayeku hā dayābaravanta-yeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 9
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا يَسۡتَوِي مِنكُم مَّنۡ أَنفَقَ مِن قَبۡلِ ٱلۡفَتۡحِ وَقَٰتَلَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡظَمُ دَرَجَةٗ مِّنَ ٱلَّذِينَ أَنفَقُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَقَٰتَلُواْۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
tavada obaṭa kimekda! allāhgē mārgayehi oba viyadam kaḷa yutu novēda? ahas hā bhūmiyehi æti dæyehi urumaya allāhṭama ayat noveda! obagen (makkāvē) jayagrahaṇayaṭa pera (tama vastūn) viyadam kara yuddhada kara, imahat vū padaviyada ayat -mevænnāṭa, in pasuva (tama vastūn) viyadam kara yuddha kaḷa aya- sama vannē næta. ehet mē dedenāṭa allāh hon̆dakma porondu vī ættēya. allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 10
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥ وَلَهُۥٓ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
kavurun allāh venuven ṇaya, alaṁkāravat ṇayak vaśayen labā dennēda, ohuṭa eya ohu deguṇayak bavaṭa (væḍi kara) tabannēya. tavada ohuṭa itāmat gauravaṇīya phalavipākada æta
Surah Al-Hadid, Verse 11
يَوۡمَ تَرَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَسۡعَىٰ نُورُهُم بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَبِأَيۡمَٰنِهِمۖ بُشۡرَىٰكُمُ ٱلۡيَوۡمَ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
(nabiyē!) viśvāsaya tæbū (mevæni) piriminda, gæhænunda, oba dakina edinadī ovungē (ālōkayē) dīptiya ovun idiriyenda, ovungē dakuṇu pættenda gaman karaminma tikhenu æta. (satyaya vū ovungē viśvāsayehi hētuven ovunṭa malāyikāvarun) “ada dina obaṭa subhāraṁciyaki. sadākal diya daharā galā basimin æti svargayanhi (ætuḷu vanu æta). sadākla ehi ræn̆dī siṭinnehuya. meyama imahat vū bhāgyayakda vannēya” (yayi pavasanu æta)
Surah Al-Hadid, Verse 12
يَوۡمَ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱنظُرُونَا نَقۡتَبِسۡ مِن نُّورِكُمۡ قِيلَ ٱرۡجِعُواْ وَرَآءَكُمۡ فَٱلۡتَمِسُواْ نُورٗاۖ فَضُرِبَ بَيۡنَهُم بِسُورٖ لَّهُۥ بَابُۢ بَاطِنُهُۥ فِيهِ ٱلرَّحۡمَةُ وَظَٰهِرُهُۥ مِن قِبَلِهِ ٱلۡعَذَابُ
edinadī vaṁcanika piriminda, gæhænunda, viśvāsavantayinṭa “oba (peraṭa nogos) apa venuven poḍiyak pramāda vanu. obagē ālōkaya magin api prayōjanayak at kara gannemu” yayi pavasanu æta. (eyaṭa ovunṭa “apa idiriyē nosiṭinu). oba, obagē piṭupasaṭa gos (śarīra) ālōkaya soyā ganu” yayi kiyanu læbē. ē avasthāvēdī ovun atarē ek bittiyak goḍa nægenu æta. eyaṭa edāraṭuvakda tikhenu æta. (viśvāsavantayin siṭiya hæki) ehi ætul pættehi (deviyangē) dayāvada, ehi piṭa pættehi (pāpatarayan vin̆diya hæki) ohugē dan̆ḍuvamada tikhenu æta
Surah Al-Hadid, Verse 13
يُنَادُونَهُمۡ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَلَٰكِنَّكُمۡ فَتَنتُمۡ أَنفُسَكُمۡ وَتَرَبَّصۡتُمۡ وَٱرۡتَبۡتُمۡ وَغَرَّتۡكُمُ ٱلۡأَمَانِيُّ حَتَّىٰ جَآءَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَغَرَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
movun (viśvāsavantayinṭa ‘lovehi) api oba samaga ekkāsu vī siṭiyē nædda?’yi śabda nagā pavasannāha. eyaṭa ovun (movunṭa) “ættayi. namut obama, obava vipataṭa pat kara gattehuya. tavada (api vināśa vī yāma) oba balāporottu vūvehuya. (mē dinaya gænada) oba sæka sitamin siṭiyehuya. allāhgē niyōgaya (vana maraṇaya) pæmiṇena turu (obagē) āśāvan obava ravaṭā dæmīya. māyākāra (ṣeyitān) allāh gæna obava ravaṭā dæmuvēya”
Surah Al-Hadid, Verse 14
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يُؤۡخَذُ مِنكُمۡ فِدۡيَةٞ وَلَا مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ مَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُۖ هِيَ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
“ebævin ada dina oba vetin hō nætahot (oba men allāhva) pratikṣēpa kaḷa aya vetin hō (obaṭa læbiya yutu dan̆ḍuvama venuvaṭa) kisiyam vandiyak labā ganu nolæbē. oba ræen̆dana sthānaya nirayayi. eyama obaṭa sahāya (vaśayen tibiya hækkaki. eya) gos sēndu viya hæki sthānayangen itāmat napuruya” (yayi kiyanu læbē)
Surah Al-Hadid, Verse 15
۞أَلَمۡ يَأۡنِ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن تَخۡشَعَ قُلُوبُهُمۡ لِذِكۡرِ ٱللَّهِ وَمَا نَزَلَ مِنَ ٱلۡحَقِّ وَلَا يَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلُ فَطَالَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَمَدُ فَقَسَتۡ قُلُوبُهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
viśvāsaya tæbūvangengē hṛdayan allāhvada, ohu pahaḷa karana lada satya (āyāvan)da sitā biya vī vevlana kālaya (tavamat) pæmiṇiyē nædda? movunṭa pera dharmaya labā denu læbū aya men movunda pat noviya yutuya. (mesēma) ovun kerehi ek kālayak giya pasu ovungē hṛdayan gal bavaṭa pat viya. ovungen væḍi deneku pāpatarayan bavaṭa pat vūha
Surah Al-Hadid, Verse 16
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يُحۡيِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(minisunē!) niyata vaśayen allāhma bhūmiya - eya maraṇayaṭa pat vū pasu paṇa dennēya yanna dæna ganu. oba dæna ganu piṇisama niyata vaśayenma (apagē bohomayak) āyāvan api obaṭa pæhædili kara ættemu
Surah Al-Hadid, Verse 17
إِنَّ ٱلۡمُصَّدِّقِينَ وَٱلۡمُصَّدِّقَٰتِ وَأَقۡرَضُواْ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا يُضَٰعَفُ لَهُمۡ وَلَهُمۡ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
niyata vaśayenma dānamāna karana pirimingen hō gæhænungen hō kavurun allāh venuven (an ayaṭa vastuva) ṇaya vaśayen-alaṁkāravat ṇaya vaśayen dennōda, ovunṭa eya deguṇayak bavaṭa pat karanu læbē. pasuvat ovunṭa itāmat gauravaṇīya phalavipākada æta
Surah Al-Hadid, Verse 18
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصِّدِّيقُونَۖ وَٱلشُّهَدَآءُ عِندَ رَبِّهِمۡ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ وَنُورُهُمۡۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
kavurun allāhvada, ohugē dūtayinvada, (ættenma) viśvāsa karannōda, evænnanma tama deviyangē sannidhānayehi siddīkīnvarun (satyavantayin) vaśayen hā ṣuhadāvarun (parityāgaśīlīn) vaśayen siṭinu æta. (tavada) ovunṭa ovungē phalavipākada æta. ovunṭa (ṛju mārgaya dænum diya hæki) ālōkayada æta. kavurun (allāhvada, ohugē dūtayinvada) pratikṣēpa kara, apagē āyāvan boru karannōda, ovun nirāvāsīnya
Surah Al-Hadid, Verse 19
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞ وَزِينَةٞ وَتَفَاخُرُۢ بَيۡنَكُمۡ وَتَكَاثُرٞ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِۖ كَمَثَلِ غَيۡثٍ أَعۡجَبَ ٱلۡكُفَّارَ نَبَاتُهُۥ ثُمَّ يَهِيجُ فَتَرَىٰهُ مُصۡفَرّٗا ثُمَّ يَكُونُ حُطَٰمٗاۖ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٞ شَدِيدٞ وَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٞۚ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ
(minisunē!) oba dæna ganu: niyata vaśayenma melova jīvataya nam, puhu sellamakda, vinōdayakda, alaṁkārayada vannēya. tavada (eya) oba atarē (anavaśya) īrṣyāvak æti karannak vaśayenda, vastūn matada, daruvan matada taran̆gayak æti karannak vaśayenda, (ættēya. mehi upamāva nam): ek kandaka upamāvakaṭa sama vannēya. ehi (upakārayen pæḷa vū) bhōgayan (hon̆din væḍī) govīnṭa satuṭa gena demin tibuṇi. eya viyaḷī giya pasu kaha pæhæ gænveṇu oba dakinnehuya. pasuva eya paṅaræl bavaṭa pat vannēya. (melova jīvitayada, ē andamaṭama ættēya). paralovadī nam, (ovungen væḍi denekuṭa) daruṇu dan̆ḍuvamada, (samaharekuṭa) allāhgē samāvada, śuddha vū piḷigænīmada lækhennēya. ebævin melova jīvitaya (minisāva) ravaṭana (alpa) suvayak misa, vena kisivak næta
Surah Al-Hadid, Verse 20
سَابِقُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا كَعَرۡضِ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أُعِدَّتۡ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
(ebævin minisunē!) oba, obagē deviyangē samāva desaṭada, svargaya desaṭada ikman kara yanu. ehi vistīraṇaya, ahas hā bhūmiyehi vistīraṇaya menma ættēya. eya allāhvada, ohugē dūtayinvada, viśvāsaya tæbūvan venuvenma piḷiyela karanu læba ættēya. eya allāhgē varaprasādayaki. eya ohu kæmati (hon̆da) ayaṭama ohu labā dī ættēya. allāh imahat vū dayābaravantayeki
Surah Al-Hadid, Verse 21
مَآ أَصَابَ مِن مُّصِيبَةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ أَن نَّبۡرَأَهَآۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
(sāmānyayen) bhūmiyehi hō nætahot (paudgalikava) obaṭa hō æti viya hæki kumana amārukamak hō (pāḍuvak hō) ēvā api utpādanaya kirīmaṭa perama (lavhul mavfūl namæti) potehi (saṭahan karanu læba) nættē novē. niyata vaśayenma meya allāhṭa itāmat lehesi dæyaki
Surah Al-Hadid, Verse 22
لِّكَيۡلَا تَأۡسَوۡاْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا تَفۡرَحُواْ بِمَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٍ
obagen væradī giya dæya gæna oba duk novī siṭīmaṭada, (allāh) obaṭa labā dun dæya gæna oba uṅan̆gū novī siṭīmaṭada, (meya obaṭa dænum dennēya). allāh uṅan̆gū vī āḍambara bas edāḍannan siyallanvama priya karannē næta
Surah Al-Hadid, Verse 23
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِۗ وَمَن يَتَوَلَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
kavurun masurukam kara (anit) minisunvada, masurukam karana men poḷam̆bavannōda, (ovunṭa daruṇu dan̆ḍuvam æta. ebævin allāhgē niyōgayan) kavurun pratikṣēpa karannēda, (eya ohuṭama pāḍuvak æti karannēya. allāhṭa kisima pāḍuvak æti vannē næta). mandayat niyata vaśayenma allāhma imahat dhanapatiyā vaśayenda, imahat praśaṁsāva himi aya vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 24
لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلَنَا بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَنزَلۡنَا مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡمِيزَانَ لِيَقُومَ ٱلنَّاسُ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَنزَلۡنَا ٱلۡحَدِيدَ فِيهِ بَأۡسٞ شَدِيدٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ مَن يَنصُرُهُۥ وَرُسُلَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
niyata vaśayenma apagē dūtayinva (sādhakayangen) itāmat pæhædili dæya samaga yævvemu. ovun samaga dharmayada, (nītiyē) pūraṇa sādhāraṇatvayada, minisun sādhāraṇa lesa kaṭayutu karanu piṇisa pahaḷa kaḷemu. yakaḍada apima æti kaḷemu. eyin bihisuṇu (yuda) tarjanada ættēya. minisunṭa prayōjana bohomayakda ættēya. memagin ohuṭada, ohugē dūtayinṭada rahasinda, udav karannan kavurunda yanna allāh (piriksumaṭa lak kara) dæna gannēya. niyata vaśayenma allāh itāmat śaktisampanyeku hā (siyallanṭama) balasampannayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 25
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحٗا وَإِبۡرَٰهِيمَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِمَا ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَۖ فَمِنۡهُم مُّهۡتَدٖۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
nūhuvada, ibrāhīmvada, ættenma apima (apagē dūtayin vaśayen) yævvemu. ē dedenāgē paramparāvē daruvan tuḷama nabitvayada, dharmayada, (urumakkārayin vaśayen) pat kaḷemu. ehet ṛju mārgayehi giya aya, ovungen vū (paramparāvē daruvangen) samahareki. ovungen væḍi deneku nam, pāpatarayan bavaṭa pat vūha
Surah Al-Hadid, Verse 26
ثُمَّ قَفَّيۡنَا عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِم بِرُسُلِنَا وَقَفَّيۡنَا بِعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡإِنجِيلَۖ وَجَعَلۡنَا فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ رَأۡفَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَرَهۡبَانِيَّةً ٱبۡتَدَعُوهَا مَا كَتَبۡنَٰهَا عَلَيۡهِمۡ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ رِضۡوَٰنِ ٱللَّهِ فَمَا رَعَوۡهَا حَقَّ رِعَايَتِهَاۖ فَـَٔاتَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۡهُمۡ أَجۡرَهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
(ebævin ikutva giya nūhu, ibrāhīmgen) pasu ovungē mārgaya anugamanaya kara, (kaṭayutu karana) dūtayinva kenekugen pasu keneku vaśayen api yævvemu. esēma maryamgē put īsāvada, (ovungen pasu, ohuva anugamanaya kara kaṭayutu karana men) api yævvemu. ohuṭa injīl (namæti dharmayada) api dunnemu. mohuva anugamanaya kaḷa ayagē hṛdayanhi karuṇāvada, ādarayada, æti kaḷemu. (lovehi siyalū suvayan palavā harina) tapasbhāvaya api ohu kerehi anivāryaya bavaṭa niyama kaḷē næta. ehet allāhgē śuddha vū piḷigænīma at kara gænīmaṭa kæmætten ohuma eya æti kara gattēya. esē tibiyadī eya anugamanaya kaḷa yutu andamaṭa ovun anugamanaya kaḷē næta. ehet (nabiyē!) ovungen kavurun (ættenma obava) viśvāsa karannōda, ovungē phalavipāka api ovunṭa labā dennemu. ehet ovungen væḍi deneku (obava pratikṣēpa karana) pāpatarayan vaśayenma siṭinnāha
Surah Al-Hadid, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَءَامِنُواْ بِرَسُولِهِۦ يُؤۡتِكُمۡ كِفۡلَيۡنِ مِن رَّحۡمَتِهِۦ وَيَجۡعَل لَّكُمۡ نُورٗا تَمۡشُونَ بِهِۦ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ebævin (īsāva) viśvāsa kaḷa (kristiyā)nuvani! oba allāhṭa biya vī ohugē (mema) dūtayāvada, viśvāsa karanu. obaṭa ohugē varaprasādayangen (īsāva viśvāsa kirīma gæna ek paṁguvakda, yana vaśayen) paṁgu dekak (phalavipāka) denu æta. obaṭa (ṛju mārgaya dænum diya hæki mema kurānaya namæti) ālōkayada labā denu æta. ehi dīptiya magin obaṭa (ṛju mārgayehi) yā hækiya. (obagē) væradi valaṭada oba venuven kṣamā kara harinu æta. allāh itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantavada siṭinnēya
Surah Al-Hadid, Verse 28
لِّئَلَّا يَعۡلَمَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَلَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّن فَضۡلِ ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
(mema dūtayāva viśvāsa kaḷa ayaṭa) allāhgē varaprasādayangen kisima paṁguvak nolækhennēya yayi dharmaya himi aya, sitāgena nosiṭinu piṇisama, (meya ohu dænum dunnēya). varaprasādayan siyalla niyata vaśayenma allāhgē atēma ættēya. ohu kæmati ayaṭa eya labā dennēya. allāh imahat vū varaprasādayangen yuktayeki
Surah Al-Hadid, Verse 29