Surah Al-Mujadila - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
قَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّتِي تُجَٰدِلُكَ فِي زَوۡجِهَا وَتَشۡتَكِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَٱللَّهُ يَسۡمَعُ تَحَاوُرَكُمَآۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
Āllāha abaśya'i śunēchēna sē nārīra kathā; yē tāra sbāmīra biṣaẏē āpanāra sāthē bādānubāda karachē ēbaṁ āllāhara kāchē'ō phariẏāda karachē. Āllāha tōmādēra kathōpakathana śunēna; niścaẏa āllāha sarbaśrōtā, sarbadraṣṭā
Surah Al-Mujadila, Verse 1
ٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِنكُم مِّن نِّسَآئِهِم مَّا هُنَّ أُمَّهَٰتِهِمۡۖ إِنۡ أُمَّهَٰتُهُمۡ إِلَّا ٱلَّـٰٓـِٔي وَلَدۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَيَقُولُونَ مُنكَرٗا مِّنَ ٱلۡقَوۡلِ وَزُورٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
Tōmādēra madhyē yārā nijēdēra strīdēra sāthē yihāra karē, tārā jēnē rākhuka-tādēra strīrā tādēra mā naẏa, yārā tādērakē janma dāna karē śudhu tārā'i tādēra mā; tārā tō asaṅgata ō asatya kathā'i balē [1]. Āra niścaẏa'i āllāh adhika pāpa mōcanakārī ō baṛa kṣamāśīla
Surah Al-Mujadila, Verse 2
وَٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا قَالُواْ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مِّن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۚ ذَٰلِكُمۡ تُوعَظُونَ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Āra yārā nijēdēra strīdēra sāthē yihāra karē ēbaṁ parē tādēra ukti pratyāhāra karē [1], tabē ēkē an'yakē sparśa karāra āgē ēkaṭi dāsa mukta karatē habē, ē diẏē tōmādērakē upadēśa dēẏā yācchē. Āra tōmarā yā kara, āllāh sē samparkē samyaka abahita
Surah Al-Mujadila, Verse 3
فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ مِن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۖ فَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ فَإِطۡعَامُ سِتِّينَ مِسۡكِينٗاۚ ذَٰلِكَ لِتُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Kintu yāra ē sāmarthya thākabē nā, ēkē an'yakē sparśa karāra āgē tākē ēkādikramē du’māsa siẏāma pālana karatē habē; yē tātē'ō asamartha, sē ṣāṭajana misakīnakē khā'ōẏābē [1]; ēṭā ē jan'yē yē, tōmarā yēna āllāh ō tām̐ra rāsūlēra upara īmāna āna. Āra ēgulō āllāhra nirdhārita bidhāna; āra kāphiradēra jan'ya raẏēchē yantraṇādāẏaka śāsti
Surah Al-Mujadila, Verse 4
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ كُبِتُواْ كَمَا كُبِتَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
Niścaẏa yārā āllāh ō tām̐ra rāsūlēra birud'dhācāraṇa karē, tādērakē apadastha karā habē yēmana apadastha karā haẏēchē tādēra pūrbabartīdērakē [1]; āra āmarā suspaṣṭa āẏāta nāyila karēchi; āra kāphiraradēra jan'ya raẏēchē lāñchanādāẏaka śāsti
Surah Al-Mujadila, Verse 5
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ أَحۡصَىٰهُ ٱللَّهُ وَنَسُوهُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
sē dina, yēdina āllāha tādēra sabā'ikē punarujjībita karē uṭhābēna, ataḥpara tārā yā āmala karēchila tā tini tādērakē jāniẏē dēbēna; āllāha tā hisēba karē rēkhēchēna yadi'ō tārā tā bhulē gēchē. Āra āllāha saba kichura pratyakṣadarśī
Surah Al-Mujadila, Verse 6
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ مَا يَكُونُ مِن نَّجۡوَىٰ ثَلَٰثَةٍ إِلَّا هُوَ رَابِعُهُمۡ وَلَا خَمۡسَةٍ إِلَّا هُوَ سَادِسُهُمۡ وَلَآ أَدۡنَىٰ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡثَرَ إِلَّا هُوَ مَعَهُمۡ أَيۡنَ مَا كَانُواْۖ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Āpani ki lakṣya karēna nā yē, āsamānasamūha ō yamīnē yā kichu āchē āllāha tā jānēna? Tina byaktira madhyē ēmana kōnō gōpana parāmarśa haẏa nā yātē caturtha jana hisēbē tini thākēna nā ēbaṁ pām̐ca byaktira madhyē'ō haẏa nā yātē ṣaṣṭa jana hisēbē tini thākēna nā. Tārā ēra cēẏē kama hōka bā bēśī hōka tini tō tādēra saṅgē'i āchēna tārā yēkhānē'i thākuka nā kēna [1]. Tārapara tārā yā karē, tini tādērakē kiẏāmatēra dina tā jāniẏē dēbēna. Niścaẏa āllāh saba kichu samparkē samyaka abagata
Surah Al-Mujadila, Verse 7
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نُهُواْ عَنِ ٱلنَّجۡوَىٰ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَيَتَنَٰجَوۡنَ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِۖ وَإِذَا جَآءُوكَ حَيَّوۡكَ بِمَا لَمۡ يُحَيِّكَ بِهِ ٱللَّهُ وَيَقُولُونَ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ لَوۡلَا يُعَذِّبُنَا ٱللَّهُ بِمَا نَقُولُۚ حَسۡبُهُمۡ جَهَنَّمُ يَصۡلَوۡنَهَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Āpani ki tādērakē lakṣya karēna nā, yādērakē gōpana parāmarśa karatē niṣēdha karā haẏēchila? Tārapara tārā yā niṣid'dha tāra'i punarābr̥tti karē ēbaṁ pāpācaraṇa, sīmālaṅghana ō rāsūlēra birud'dhācaraṇēra jan'ya gōpana parāmarśa karē [1]. Āra tārā yakhana āpanāra kāchē āsē takhana tārā āpanākē ēmana kathā dbārā abhibādana karē yā dbārā āllāha āpanākē abhibādana karēnani. Āra tārā manē manē balē, “āmarā yā bali tāra jan'ya āllāha āmādērakē śāsti dēna nā kēna [2]?” Jāhānnāma'i tādēra jan'ya yathēṣṭa, yēkhānē tārā dagdha habē, āra kata nikr̥ṣṭa sē gantabyasthala
Surah Al-Mujadila, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَنَٰجَيۡتُمۡ فَلَا تَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِ وَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
hē muminagaṇa! Tōmarā yakhana gōpana parāmarśa karabē takhana sē gōpana parāmarśa yēna pāpācaraṇa, sīmālaṅghana ō rāsūlēra birud'dhācaraṇa samparkē nā kara [1]. Āra tōmarā saṯkarma ō tāka'ōẏā abalambanēra parāmarśa karō. Āra āllāhara tāka'ōẏā abalambana kara yām̐ra kāchē tōmādērakē samabēta karā habē
Surah Al-Mujadila, Verse 9
إِنَّمَا ٱلنَّجۡوَىٰ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ لِيَحۡزُنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيۡسَ بِضَآرِّهِمۡ شَيۡـًٔا إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Gōpana parāmarśa tō kēbala śaẏatānēra prarōcanāẏa haẏa muminadērakē duḥkha dēẏāra jan'ya. Tabē āllāhara anumati chāṛā śaẏatāna tādēra sāmān'yatama kṣati sādhanē'ō sakṣama naẏa. Ata'ēba, āllāhra upara'i muminarā yēna nirbhara karē
Surah Al-Mujadila, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قِيلَ لَكُمۡ تَفَسَّحُواْ فِي ٱلۡمَجَٰلِسِ فَٱفۡسَحُواْ يَفۡسَحِ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَإِذَا قِيلَ ٱنشُزُواْ فَٱنشُزُواْ يَرۡفَعِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ دَرَجَٰتٖۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Hē īmānadāragaṇa! Yakhana tōmādērakē balā haẏa, majalisē sthāna praśasta karē dā'ō takhana tōmarā sthāna praśasta karē di'ō, āllāh tōmādēra jan'ya sthāna praśasta karē dēbēna [1]. Āra yakhana balā haẏa, “uṭha”, takhana tōmarā uṭhē yābē [2]. Tōmādēra madhyē yārā īmāna ēnēchē ēbaṁ yādērakē jñāna dāna karā haẏēchē āllāh tādērakē maryādāẏa unnata karabēna; āra tōmarā yā kara āllāh sē samparkē sabiśēṣa abahita
Surah Al-Mujadila, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَٰجَيۡتُمُ ٱلرَّسُولَ فَقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَةٗۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Hē īmāndāragaṇa! Tōmarā yakhana rāsūlēra sāthē cupi cupi kathā balatē cā'ō, takhana tōmādēra ērūpa kathāra pūrbē kichu sādākāha pēśa kara, ēṭā'i tōmādēra jan'ya śrēẏa ō pariśōdhaka [1]; kintu yadi tōmarā akṣama ha'ō, tabē niścaẏa āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah Al-Mujadila, Verse 12
ءَأَشۡفَقۡتُمۡ أَن تُقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَٰتٖۚ فَإِذۡ لَمۡ تَفۡعَلُواْ وَتَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Tōmarā ki cupi cupi kathā balāra āgē sādākāh pradānē bhaẏa pēẏē gēlē? Yakhana tōmarā tā karatē pāralē nā, āra āllāh tōmādērakē kṣamā karē dilēna, takhana tōmarā sālāta kāẏēma kara, yākāta pradāna kara ēbaṁ āllāh ō tām̐ra rāsūlēra anugatya kara. Āra tōmarā yā āmala kara āllāh sē samparkē samyaka abahita
Surah Al-Mujadila, Verse 13
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ قَوۡمًا غَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مَّا هُم مِّنكُمۡ وَلَا مِنۡهُمۡ وَيَحۡلِفُونَ عَلَى ٱلۡكَذِبِ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
Āpani ki tādēra prati lakṣya karēnani yārā ēmana ēka sampradāẏēra sāthē bandhutba karē yādēra upara āllāh kradhānbita haẏēchēna? Tārā tōmādēra dalabhukta naẏa āra tōmārā'ō tādēra dalabhukta na'ō. Āra tārā jēnē śunē mithyāra upara śapatha karē
Surah Al-Mujadila, Verse 14
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدًاۖ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āllāh tādēra jan'ya prastuta rēkhēchēna kaṭhina śāsti. Niścaẏa tārā yā karata tā kata'i nā manda
Surah Al-Mujadila, Verse 15
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
tārā tādēra śapathagulōkē ḍhālasbarupa grahaṇa karēchē, ataḥpara tārā āllāhara pathē bādhā pradāna karēchē; sutarāṁ tādēra jan'ya raẏēchē lāñchanādāẏaka śāsti
Surah Al-Mujadila, Verse 16
لَّن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Āllāhara śāsti mōkābilāẏa tādēra dhana-sampada ō santāna-santati tādēra kōnō kājē āsabē nā; tārā'i jāhānnāmēra adhibāsī, sēkhānē tārā sthāẏī habē
Surah Al-Mujadila, Verse 17
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيَحۡلِفُونَ لَهُۥ كَمَا يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍۚ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
Yē dina āllāh punaruthita karabēna tādēra sabā'ikē, takhana tārā āllāhara kāchē sērūpa śapatha karabē yērūpa śapatha tōmādēra kāchē karē ēbaṁ tārā manē karē yē, ētē tārā bhāla kichura upara raẏēchē. Sābadhāna! Tārā'itō prakr̥ta mithyābādī
Surah Al-Mujadila, Verse 18
ٱسۡتَحۡوَذَ عَلَيۡهِمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَأَنسَىٰهُمۡ ذِكۡرَ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱلشَّيۡطَٰنِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Śaẏatāna tādēra upara prabhāba bistāra karēchē; phalē tādērakē bhuliẏē diẏēchē āllāhara smaraṇa. Tārā'i śaẏatānēra dala. Sābadhāna! Niścaẏa śaẏatānēra dala kṣatigrasta
Surah Al-Mujadila, Verse 19
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡأَذَلِّينَ
Niścaẏa yārā āllāha ō tām̐ra rāsūlēra birud'dhācaraṇa karē, tārā habē carama lāñchitadēra antarbhukta
Surah Al-Mujadila, Verse 20
كَتَبَ ٱللَّهُ لَأَغۡلِبَنَّ أَنَا۠ وَرُسُلِيٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
Āllāh likhē rēkhēchēna, ‘āmi abaśya'i bijaẏī haba ēbaṁ āmāra rāsūlagaṇa'ō’. Niścaẏa āllāh mahāśaktimāna, mahāparākramaśālī
Surah Al-Mujadila, Verse 21
لَّا تَجِدُ قَوۡمٗا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ يُوَآدُّونَ مَنۡ حَآدَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَوۡ كَانُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ أَوۡ أَبۡنَآءَهُمۡ أَوۡ إِخۡوَٰنَهُمۡ أَوۡ عَشِيرَتَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَتَبَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡإِيمَٰنَ وَأَيَّدَهُم بِرُوحٖ مِّنۡهُۖ وَيُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ رَضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱللَّهِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Āpani pābēna nā āllāha ō ākhirātēra upara īmānadāra ēmana kōnō sampradāẏa, yārā bhālabāsē tādērakē yārā āllāha ō tām̐ra rāsūlēra birud'dhācaraṇa karē --- hōka nā ē birud'dhācārīrā tādēra pitā, putra, bhā'i athabā ēdēra jñāti-gōtra. Ēdēra antarē āllāha likhē diẏēchēna īmāna ēbaṁ tādērakē śaktiśālī karēchēna tām̐ra pakṣa thēkē rūha dbārā [1]. Āra tini tādērakē prabēśa karābēna ēmana jānnātē, yāra pādadēśē nadīsamūha prabāhita; sēkhānē tārā sthāẏī habē; āllāha tādēra prati santuṣṭa haẏēchēna ēbaṁ tārā'ō tām̐ra prati santuṣṭa. Tārā'i āllāhra dala. Jēnē rākha, niścaẏa āllāhara dala'i saphalakāma
Surah Al-Mujadila, Verse 22