Surah An-Naml - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
طسٓۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡقُرۡءَانِ وَكِتَابٖ مُّبِينٍ
tā, sīn. eya al kurānayē hā pæhædili granthayē vadanya
Surah An-Naml, Verse 1
هُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
deviyan viśvāsa kaḷavunaṭa maga penvīmak hā subāśiṁsanayaki
Surah An-Naml, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
ovun vanāhi salātaya vidhimat va iṭu karati. sakātda pirinamati. tavada matulova piḷiban̆da tarayē viśvāsa karanuyē ovuhuya
Surah An-Naml, Verse 3
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ زَيَّنَّا لَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُمۡ يَعۡمَهُونَ
niyata vaśayenma matulova piḷiban̆da viśvāsa nokarannan vanāhi api ovunaṭa ovungē kriyāvan alaṁkāra kara penvūyemu. eheyin ovuhu (ehi) vyākūlatvayen peḷeti
Surah An-Naml, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ وَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
napuru dan̆ḍuvama tamanhaṭa satu vūvō ovuhumaya. tavada matulovehi dæḍi alābhavantayō da ovuhumaya
Surah An-Naml, Verse 5
وَإِنَّكَ لَتُلَقَّى ٱلۡقُرۡءَانَ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ عَلِيمٍ
(nabivaraya,) tavada sarvagnānī mahā pragnāvantayāgen niyata vaśayenma num̆baṭa al kurānaya denu læbuvehiya
Surah An-Naml, Verse 6
إِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِأَهۡلِهِۦٓ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا سَـَٔاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ ءَاتِيكُم بِشِهَابٖ قَبَسٖ لَّعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
niyata vaśayenma mama ginnak duṭuvemi. yam toraturak mama eyin num̆balā veta gena ennemi. esē nætahot num̆balā (sītalen) uṇusuma læbiya hæki vanu piṇisa gini penellak num̆balā veta gena ennemi yæyi mūsā tama pavulaṭa pævasū avasthāva sihipat karanu
Surah An-Naml, Verse 7
فَلَمَّا جَآءَهَا نُودِيَ أَنۢ بُورِكَ مَن فِي ٱلنَّارِ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
esē ohu ehi pæmiṇi kalhi ginnehi siṭinnā hā ē avaṭa siṭiyavun āśirvāda karanu læbīya. tavada sarva lōkayanhi paramādhipati vū allāh suviśuddhaya yæyi ohu amatanu læbīya
Surah An-Naml, Verse 8
يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّهُۥٓ أَنَا ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(eviṭa) ahō ! mūsā, niyata vaśayenma mahā pragnāvanta sarva baladhārī allāh mama vemi
Surah An-Naml, Verse 9
وَأَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰ لَا تَخَفۡ إِنِّي لَا يَخَافُ لَدَيَّ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
tavada num̆bagē særayaṭiya heḷanu. eya sarpayaku sē salita vanu ohu duṭu kalhi pasupasa hærī divvēya. tavada ohu nævata hærī nobæluvēya. ahō mūsā! num̆ba biya novanu. niyata vaśayenma mama vanāhi, mā idiriyē dūtayō biya noveti
Surah An-Naml, Verse 10
إِلَّا مَن ظَلَمَ ثُمَّ بَدَّلَ حُسۡنَۢا بَعۡدَ سُوٓءٖ فَإِنِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
namut aparādhayak sidu koṭa anaturu va napurakin pasu yahapatak bavaṭa (eya) pat kaḷa aya hæra. eheyin niyata vaśayenma mama atikṣamāśīlī mahā karuṇānvitayāṇan vemi
Surah An-Naml, Verse 11
وَأَدۡخِلۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖۖ فِي تِسۡعِ ءَايَٰتٍ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَقَوۡمِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
num̆bagē ata num̆bagē sākkuva tuḷaṭa damanu. eviṭa kisidu hāniyakin torava suduvan lesin (bæbaḷemin) eya piṭavanu æta. eya firavun hā ohugē janayā veta vū prātihāryayan navaya atara viya. niyata vaśayenma ovuhu duṣṭa pirisak vūha
Surah An-Naml, Verse 12
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَٰتُنَا مُبۡصِرَةٗ قَالُواْ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
apagē saṁgnāvan ovun veta penennaṭa pæmiṇi kalhi meya pæhædili hūniyamak yæyi ovuhu pævasūha
Surah An-Naml, Verse 13
وَجَحَدُواْ بِهَا وَٱسۡتَيۡقَنَتۡهَآ أَنفُسُهُمۡ ظُلۡمٗا وَعُلُوّٗاۚ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
tavada ovungē ātmayan eya piḷigannā tattvayē tibiyadīt asādhāraṇa lesin hā puhumānayen yutu va ovuhu eya pratikṣēpa kaḷōya. eheyin kalahakārīngē avasānaya kesē vī dæyi num̆ba avadhānayen balanu
Surah An-Naml, Verse 14
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ عِلۡمٗاۖ وَقَالَا ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي فَضَّلَنَا عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّنۡ عِبَادِهِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
tavada sæbævinma api dāvūd hā suleyimānṭa gnānaya pirinæmuvemu. tavada ohugē gættan aturin deviyan viśvāsa karana bohōmayak denāṭa vaḍā apa usas kaḷa allāhṭama siyalu praśaṁsā yæyi ovun dedenā pavasā siṭiyaha
Surah An-Naml, Verse 15
وَوَرِثَ سُلَيۡمَٰنُ دَاوُۥدَۖ وَقَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ عُلِّمۡنَا مَنطِقَ ٱلطَّيۡرِ وَأُوتِينَا مِن كُلِّ شَيۡءٍۖ إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡمُبِينُ
suleyimān dāvudṭa urumakam pǣvēya. ahō janayini! kurulu basa apaṭa uganvanu læbīya. tavada sǣma deyakinma apaṭa pirinamanu læbīya. niyata vaśayenma eya pæhædili anugrahayaki yæyi ohu (suleyimān) pævasīya
Surah An-Naml, Verse 16
وَحُشِرَ لِسُلَيۡمَٰنَ جُنُودُهُۥ مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ وَٱلطَّيۡرِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
suleyimān venuven jin vargayāgen da minis satvayāgenda pakṣīngen da yut ohugē sēnāva ek ræs karana ladī. pasu va ovun peḷagasvā gaman karavanu læbīya
Surah An-Naml, Verse 17
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَوۡاْ عَلَىٰ وَادِ ٱلنَّمۡلِ قَالَتۡ نَمۡلَةٞ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّمۡلُ ٱدۡخُلُواْ مَسَٰكِنَكُمۡ لَا يَحۡطِمَنَّكُمۡ سُلَيۡمَٰنُ وَجُنُودُهُۥ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
kuhum̆buvangē miṭiyāvataṭa ovun pæmiṇi viṭa, ahō kuhum̆buvani! num̆balāgē navātæn tuḷaṭa pivisenu. suleyimān hā ohugē sēnāva ovun nodænuvat va num̆balā pāgā nodæmiya yutu yæyi kuhum̆biyek kīvāya
Surah An-Naml, Verse 18
فَتَبَسَّمَ ضَاحِكٗا مِّن قَوۡلِهَا وَقَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَدۡخِلۡنِي بِرَحۡمَتِكَ فِي عِبَادِكَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
ugē katāva hētuven ohu (suleymān) mada sinaha pā, māgē paramādhipatiyāṇeni, num̆ba mā hā māgē demāpiyan veta dāyāda kaḷa āśirvādayan san̆dahā mā kṛtavēdī vīmaṭat num̆ba piḷigannā ayurin dæhæmi dǣ mā sidu kirīmaṭat maṭa num̆ba dāyāda karanu mænava! tavada num̆bagē karuṇāva tuḷin num̆bagē dæhæmi gættan ataraṭa mā ætuḷat karanu mænava! yæyi pævasīya
Surah An-Naml, Verse 19
وَتَفَقَّدَ ٱلطَّيۡرَ فَقَالَ مَالِيَ لَآ أَرَى ٱلۡهُدۡهُدَ أَمۡ كَانَ مِنَ ٱلۡغَآئِبِينَ
tavada ohu (suleyimān) pakṣiyā sevīya. hud hud kurullā mā nodakinuyē æyi? nætahot ū nopæmiṇiyavun aturin vīdæ?yi ohu pævasīya
Surah An-Naml, Verse 20
لَأُعَذِّبَنَّهُۥ عَذَابٗا شَدِيدًا أَوۡ لَأَاْذۡبَحَنَّهُۥٓ أَوۡ لَيَأۡتِيَنِّي بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
mama ūṭa dæḍi dan̆ḍuvamakin dan̆ḍuvam karami. esē nætahot mama ū kapā damami. esēt nætahot ū (nidahasaṭa karuṇu dakvamin) pæhædili balavat sādhakayak mā veta gena ā yutuya
Surah An-Naml, Verse 21
فَمَكَثَ غَيۡرَ بَعِيدٖ فَقَالَ أَحَطتُ بِمَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ وَجِئۡتُكَ مِن سَبَإِۭ بِنَبَإٖ يَقِينٍ
namudu væḍi vēlāvak gata vūyē næta. eviṭa ū ‘num̆ba kavara deyak grahaṇaya nokaḷē da evannak mā grahaṇaya kaḷemi. mama sabaḥ dēśayē siṭa viśvāsanīya puvatak samaga num̆ba veta pæmiṇiyemi’ yæyi pævasīya
Surah An-Naml, Verse 22
إِنِّي وَجَدتُّ ٱمۡرَأَةٗ تَمۡلِكُهُمۡ وَأُوتِيَتۡ مِن كُلِّ شَيۡءٖ وَلَهَا عَرۡشٌ عَظِيمٞ
niyata vaśayen ovun pālanaya karana kāntāvak mama duṭimi. æyaṭa siyalu dæyin pirinamanu læba tibē. tavada æyaṭa mahat vū rājāsanayak da æta
Surah An-Naml, Verse 23
وَجَدتُّهَا وَقَوۡمَهَا يَسۡجُدُونَ لِلشَّمۡسِ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ فَهُمۡ لَا يَهۡتَدُونَ
æya hā æyagē janayā allāhgen tora va hiruṭa sujūd karanu mama duṭuvemi. tavada ovunaṭa ovungē kriyāvan ṣeyitān alaṁkāra kara penvā ema (ṛju) mārgayen ovun vaḷakvā æta. eheyin ovuhu magapenvīm nolabati
Surah An-Naml, Verse 24
أَلَّاۤ يَسۡجُدُواْۤ لِلَّهِ ٱلَّذِي يُخۡرِجُ ٱلۡخَبۡءَ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَيَعۡلَمُ مَا تُخۡفُونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
ahashi hā mahapoḷovehi sæn̆gavuṇu rahas heḷi karannā vū allāhṭa ovun sujūd nokarana men (pavasā væḷækvīya.) tavada num̆balā san̆gavana dǣ hā num̆balā heḷi karana dǣ ohu(allāh) daniyi
Surah An-Naml, Verse 25
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ۩
allāh vana ohu hæra venat deviyaku nomæta. ohu atimahat sarva rājyayē himipāṇanya
Surah An-Naml, Verse 26
۞قَالَ سَنَنظُرُ أَصَدَقۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
num̆ba satya pævasuvehi da esē nætahot num̆ba musāvādīn aturin dæyi api balā siṭimu yæyi ohu pævasuvēya
Surah An-Naml, Verse 27
ٱذۡهَب بِّكِتَٰبِي هَٰذَا فَأَلۡقِهۡ إِلَيۡهِمۡ ثُمَّ تَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَٱنظُرۡ مَاذَا يَرۡجِعُونَ
num̆ba māgē mema lipiya rægena gos ovun veta damā pasu va ovungen num̆ba hærī enu. ovun kumana praticārayak dakvannē dæyi num̆ba adhīkṣaṇaya karanu. (yæyi pævasīya)
Surah An-Naml, Verse 28
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ إِنِّيٓ أُلۡقِيَ إِلَيَّ كِتَٰبٞ كَرِيمٌ
ahō pradhāniyani! niyata vaśayenma mā veta utum lipiyak damā gos æta yæyi æya pævasuvāya
Surah An-Naml, Verse 29
إِنَّهُۥ مِن سُلَيۡمَٰنَ وَإِنَّهُۥ بِسۡمِ ٱللَّهِ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
niyata vaśayenma eya sulayimāngeni. tavada niyata vaśayenma eya aparimita dayānvita asamasama karuṇānvitayāṇangē nāmayen vūvaki
Surah An-Naml, Verse 30
أَلَّا تَعۡلُواْ عَلَيَّ وَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
num̆balā maṭa erehi va ahaṁkāra novanu. tavada num̆balā mā veta avanata vannan lesin pæmiṇenu. (yæyi ema lipiyē san̆dahan va æta)
Surah An-Naml, Verse 31
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَفۡتُونِي فِيٓ أَمۡرِي مَا كُنتُ قَاطِعَةً أَمۡرًا حَتَّىٰ تَشۡهَدُونِ
ahō pradhāniyani! māgē viṣayayehi num̆balā maṭa tīndu labā denu. num̆balā sākṣi pavasana tek mama kisidu karuṇak sidu karanniyak novūyemi yæyi pævasuvāya
Surah An-Naml, Verse 32
قَالُواْ نَحۡنُ أُوْلُواْ قُوَّةٖ وَأُوْلُواْ بَأۡسٖ شَدِيدٖ وَٱلۡأَمۡرُ إِلَيۡكِ فَٱنظُرِي مَاذَا تَأۡمُرِينَ
api balavat udaviyayi. dæḍi saṭan kāmī udaviyayi. karuṇa oba vetaya. eheyin oba niyōga karanuyē kumak dæyi oba ma balanu yæyi ovuhu (æyaṭa) pævasūha
Surah An-Naml, Verse 33
قَالَتۡ إِنَّ ٱلۡمُلُوكَ إِذَا دَخَلُواْ قَرۡيَةً أَفۡسَدُوهَا وَجَعَلُوٓاْ أَعِزَّةَ أَهۡلِهَآ أَذِلَّةٗۚ وَكَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
niyata vaśayenma rajavaru dēśayakaṭa pivisuṇahot ehi kalahakam æti karati. ehi væsiyan atara vū vædagat pudgalayin pahat tattvayaṭa pat karati. elesaya ovun sidu karanuyē
Surah An-Naml, Verse 34
وَإِنِّي مُرۡسِلَةٌ إِلَيۡهِم بِهَدِيَّةٖ فَنَاظِرَةُۢ بِمَ يَرۡجِعُ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
tavada niyata vaśayenma mama ovun veta tyāga evā dūtavarun kavara deyak nævata gena ennē dæyi balā siṭimi
Surah An-Naml, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَ سُلَيۡمَٰنَ قَالَ أَتُمِدُّونَنِ بِمَالٖ فَمَآ ءَاتَىٰنِۦَ ٱللَّهُ خَيۡرٞ مِّمَّآ ءَاتَىٰكُمۚ بَلۡ أَنتُم بِهَدِيَّتِكُمۡ تَفۡرَحُونَ
eviṭa suleyimān veta (dūtayā) ohu pæmiṇi kalhi num̆balā maṭa dhanayen udav karannehu da? esē nam num̆balā maṭa pirinamana dǣṭa vaḍā allāh maṭa pirinamā æti dǣ utumya. namut num̆balā num̆balāgē tyāga piḷiban̆da va satuṭu vannehuya
Surah An-Naml, Verse 36
ٱرۡجِعۡ إِلَيۡهِمۡ فَلَنَأۡتِيَنَّهُم بِجُنُودٖ لَّا قِبَلَ لَهُم بِهَا وَلَنُخۡرِجَنَّهُم مِّنۡهَآ أَذِلَّةٗ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
num̆ba nævata ovun veta hærī yanu. sæbævinma ovun eyaṭa muhuṇa diya nohæki sēnāvak ovun veta api gena ennemu. tavada ovun avamānayaṭa lak vū pahat vūvan lesin eyin ovun va api piṭuvahal karannemu
Surah An-Naml, Verse 37
قَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَيُّكُمۡ يَأۡتِينِي بِعَرۡشِهَا قَبۡلَ أَن يَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
ahō pradhāniyani! ovun mā veta avanatavūvan (muslimvarun) lesin pæmiṇīmaṭa pera æyagē rājāsanaya mā veta gena ennē num̆balāgen kavareku dæyi ohu (suleyimān) vimasīya
Surah An-Naml, Verse 38
قَالَ عِفۡرِيتٞ مِّنَ ٱلۡجِنِّ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن تَقُومَ مِن مَّقَامِكَۖ وَإِنِّي عَلَيۡهِ لَقَوِيٌّ أَمِينٞ
obē sthānayen oba nægiṭa siṭīmaṭa pera mama eya oba veta gena ennemi. tavada niyata vaśayenma mama ē veta śaktiya æti viśvāsanīya ayeki yæyi jin vargayā aturin balavatek pævasīya
Surah An-Naml, Verse 39
قَالَ ٱلَّذِي عِندَهُۥ عِلۡمٞ مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن يَرۡتَدَّ إِلَيۡكَ طَرۡفُكَۚ فَلَمَّا رَءَاهُ مُسۡتَقِرًّا عِندَهُۥ قَالَ هَٰذَا مِن فَضۡلِ رَبِّي لِيَبۡلُوَنِيٓ ءَأَشۡكُرُ أَمۡ أَكۡفُرُۖ وَمَن شَكَرَ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ رَبِّي غَنِيّٞ كَرِيمٞ
obē æsipiya oba veta ḷan̆gā vīmaṭa matten mama eya oba veta gena ennemi yæyi dēva granthaya piḷiban̆da gnānaya ætteku pævasīya. tama asala eya tibenu ohu duṭu kalhi "mama guṇagaruka vannem da esē nætahot guṇamaku vannem dæyi mā parīkṣā karanu piṇisa, meya māgē paramādhipatiyāgen vū bhāgyayaki" yæyi (suleyimān) pævasīya. tavada kavareku guṇagaruka vūyē da esē guṇagaruka vanuyē taman venuvenmaya. tavada kavareka guṇamaku vūyē da eviṭa niyata vaśayenma māgē paramādhipati avaśyatāvangen tora vū upakāraśīlīya. (yana vaga dæna gata yutuya)
Surah An-Naml, Verse 40
قَالَ نَكِّرُواْ لَهَا عَرۡشَهَا نَنظُرۡ أَتَهۡتَدِيٓ أَمۡ تَكُونُ مِنَ ٱلَّذِينَ لَا يَهۡتَدُونَ
æyagē rājāsanaya æyaṭa han̆dunā gata nohæki bavaṭa num̆balā pat karanu. æya ē gæna niværadi va han̆dunā gannī da esē nætahot nivarædi va han̆dunā nogannavun aturin vannī dæ?yi api balamu yæyi ohu (suleyimān) pævasīya
Surah An-Naml, Verse 41
فَلَمَّا جَآءَتۡ قِيلَ أَهَٰكَذَا عَرۡشُكِۖ قَالَتۡ كَأَنَّهُۥ هُوَۚ وَأُوتِينَا ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهَا وَكُنَّا مُسۡلِمِينَ
pasu va æya pæmiṇi kalhi obagē rājāsanaya melesa dæyi vimasanu læbīya. æya niyata vaśayenma meya eyamaya yæyi (ræjiṇa) pævasuvāya. tavada eyaṭa pera apa veta gnānaya denu læbuvemu. tavada api avanata vannan (muslimvarun) vūyemu
Surah An-Naml, Verse 42
وَصَدَّهَا مَا كَانَت تَّعۡبُدُ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ إِنَّهَا كَانَتۡ مِن قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
allāhgen tora va æya namadimin siṭi dǣ æya va væḷækvīya. niyata vaśayenma æya deviyan pratikṣēpa kaḷa janayā aturin keneku viya
Surah An-Naml, Verse 43
قِيلَ لَهَا ٱدۡخُلِي ٱلصَّرۡحَۖ فَلَمَّا رَأَتۡهُ حَسِبَتۡهُ لُجَّةٗ وَكَشَفَتۡ عَن سَاقَيۡهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ صَرۡحٞ مُّمَرَّدٞ مِّن قَوَارِيرَۗ قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي وَأَسۡلَمۡتُ مَعَ سُلَيۡمَٰنَ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
oba māligāvaṭa ætuḷu vanu yæyi æyaṭa kiyanu læbīya. æya eya duṭu viṭa jalayen piruṇu taṭākayak yæyi situvāya. æya æyagē vastraya æyagē keṇḍayen ivataṭa (osavā) gattāya. niyata vaśayenma meya paḷin̆guvalin musu vū māligāvak yæyi ohu (suleyimān) pævasīya. māgē paramādhipatiyāṇeni, niyata vaśayenma mama maṭa ma aparādha kara gattemi. tavada mama suleyimān samaga sarva lōkayanhi himipāṇan vū allāhṭa avanata vūyemi yæyi æya pævasuvāya
Surah An-Naml, Verse 44
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ فَإِذَا هُمۡ فَرِيقَانِ يَخۡتَصِمُونَ
tavada num̆balā allāhṭa næman̆dum karanu yæyi (niyōga karamin) sæbævinma api samūd janayā veta ovungē sahōdara sālih va evvemu. eviṭa ovuhu vāda karagannā depirisak vūha
Surah An-Naml, Verse 45
قَالَ يَٰقَوۡمِ لِمَ تَسۡتَعۡجِلُونَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِۖ لَوۡلَا تَسۡتَغۡفِرُونَ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
māgē janayini, yahakamaṭa pera pāpakama soyannaṭa num̆balā ikman vanuyē æyi? num̆balā karuṇā karanu labanu piṇisa num̆balā allāhgen samāva ayæda siṭiya yutu novē dæyi ohu pævasīya
Surah An-Naml, Verse 46
قَالُواْ ٱطَّيَّرۡنَا بِكَ وَبِمَن مَّعَكَۚ قَالَ طَـٰٓئِرُكُمۡ عِندَ ٱللَّهِۖ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تُفۡتَنُونَ
num̆ba hā num̆ba samaga vūvan apaṭa asuba pera nimittaki yæyi ovuhu pævasūha. num̆balāgē asubavādaya allāh vetini. namut num̆balā parīkṣaṇayaṭa bhājanaya karanu labana pirisaki yæyi ohu pævasīya
Surah An-Naml, Verse 47
وَكَانَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ تِسۡعَةُ رَهۡطٖ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
mahapoḷovē kalahakam karana emenma vidhimat nokarana kaṇḍāyam navayak ema nagarayē viya
Surah An-Naml, Verse 48
قَالُواْ تَقَاسَمُواْ بِٱللَّهِ لَنُبَيِّتَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥ ثُمَّ لَنَقُولَنَّ لِوَلِيِّهِۦ مَا شَهِدۡنَا مَهۡلِكَ أَهۡلِهِۦ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
niyata vaśayenma ohu hā ohugē pavula api rātriyē marā damamu. pasu va ohugē pavulē vināśaya api noduṭuvemu yæyi da niyata vaśayenma api satyāvādīhu yæyi da ohugē bhārakaruṭa pavasannemu yæyi ovuhu (ema kaṇḍāyam) pævasūha
Surah An-Naml, Verse 49
وَمَكَرُواْ مَكۡرٗا وَمَكَرۡنَا مَكۡرٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
ovuhu kumantraṇayakin kumantraṇaya kaḷōya. apa da ovun nodæna siṭiya dī kumantraṇayakin kumantraṇaya kaḷemu
Surah An-Naml, Verse 50
فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ مَكۡرِهِمۡ أَنَّا دَمَّرۡنَٰهُمۡ وَقَوۡمَهُمۡ أَجۡمَعِينَ
ovungē kumantraṇayē avasānaya kesē vī dæyi oba mænavin balanu. niyata vaśayenma api ovun hā ovungē janayā siyalu denā vināśa kara dæmuvemu
Surah An-Naml, Verse 51
فَتِلۡكَ بُيُوتُهُمۡ خَاوِيَةَۢ بِمَا ظَلَمُوٓاْۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
ovun kaḷa aparādhakam hētuven garā væṭuṇu ovungē nives mēvā ya. niyata vaśayenma mehi dænamutukam labana janayāṭa sādhakayak æta
Surah An-Naml, Verse 52
وَأَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
tavada viśvāsa kara biya bætimat vī siṭiyavun api mudavā gattemu
Surah An-Naml, Verse 53
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ وَأَنتُمۡ تُبۡصِرُونَ
tavada lūt da (api evvemu.) ohu tama janayā veta num̆balā dæka dækama strīn hæra puruṣayin veta pæmiṇennehu dæ?yi vimasū avasthāva sihiyaṭa naganu
Surah An-Naml, Verse 54
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
kāntāvan hæra damā, kāmāśāven yutu va pirimin veta num̆balā pæmiṇennehu da? num̆balā agnāna pirisaki
Surah An-Naml, Verse 55
۞فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوٓاْ ءَالَ لُوطٖ مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
num̆balā lūtgē parapura num̆balāgē dēśayen piṭuvahal karanu. niyata vaśayenma ovun piviturukama patana jana pirisaki, yæyi pævasīma misa ohugē janayāgē piḷitura venekak novīya
Surah An-Naml, Verse 56
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ قَدَّرۡنَٰهَا مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
eviṭa api ohu hā ohugē pavulē aya mudavā gattemu. ohugē biriya hæra. æya ræn̆dī siṭinnan ataraṭa pat kaḷemu
Surah An-Naml, Verse 57
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
tavada api ovun veta varṣāvak patita kaḷemu. avavāda karanu læbūvangē varṣāva napuru viya
Surah An-Naml, Verse 58
قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ وَسَلَٰمٌ عَلَىٰ عِبَادِهِ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَىٰٓۗ ءَآللَّهُ خَيۡرٌ أَمَّا يُشۡرِكُونَ
pavasanu. siyalu praśaṁsā allāhṭaya. tavada ohu tōrā gat ohugē gættan kerehi śāntiya at vēvā. śrēṣṭha vanuyē allāh da esē nætahot ovun ādēśa karana dǣ da
Surah An-Naml, Verse 59
أَمَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ حَدَآئِقَ ذَاتَ بَهۡجَةٖ مَّا كَانَ لَكُمۡ أَن تُنۢبِتُواْ شَجَرَهَآۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ يَعۡدِلُونَ
(utum vanuyē ovun ādēśa tabana dǣ da) esē nætahot ahas hā mahapoḷova mavā ahasin num̆balāṭa jalaya pahaḷa kaḷa aya da? emagin api sāravat bavin yukta vatuyāyan haṭa gænvūyemu. ehi gas haṭa gænvīmaṭa num̆balāṭa (balaya) nomæta. allāh samaga tavat deviyaku siṭī da? namut ovun (allāhṭa) samāna karana pirisaki
Surah An-Naml, Verse 60
أَمَّن جَعَلَ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَجَعَلَ خِلَٰلَهَآ أَنۡهَٰرٗا وَجَعَلَ لَهَا رَوَٰسِيَ وَجَعَلَ بَيۡنَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ حَاجِزًاۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
esē nætahot mahapoḷova vāsasthānayak bavaṭa pat koṭa ē atara gaṁgāvan æti koṭa ehi kan̆du æti koṭa muhudu deka atara bādhakayak æti kaḷa aya da? allāh samaga tavat deviyaku siṭī da? namut ovungen bahutarayak denā nodaniti
Surah An-Naml, Verse 61
أَمَّن يُجِيبُ ٱلۡمُضۡطَرَّ إِذَا دَعَاهُ وَيَكۡشِفُ ٱلسُّوٓءَ وَيَجۡعَلُكُمۡ خُلَفَآءَ ٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
esē nætahot karadarayaka pæṭaluṇu aya ohugen prārthanā kaḷa viṭa ohuṭa piḷituru dī ema napura ivat karannā da? tavada, ohu num̆balā mahapoḷovē niyōjitayin bavaṭa pat karayi. allāh samaga tavat deviyaku siṭī da? num̆balā menehi karanuyē supha vaśayeni
Surah An-Naml, Verse 62
أَمَّن يَهۡدِيكُمۡ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَمَن يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦٓۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ تَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
esē nætahot poḷovē hā muhudē andhakārayanhi num̆balāṭa maga penvannā da? tavada tama karuṇāva atarin suḷan̆ga subāśiṁsanayak vaśayen evanuyē kavarek da? allāh samaga tavat deviyaku siṭī da? ovun ādēśa karana dæyin allāh uttarītaraya
Surah An-Naml, Verse 63
أَمَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ وَمَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
esē nætahot, (pūrvādarśayakin tora va) mævīm nirmāṇaya koṭa (eya maraṇayaṭa pat vū) pasu va yaḷi ( prāṇaya dī) gena ennā da? ahashi hā mahapoḷovē num̆balāṭa pōṣaṇaya labā denuyē kavarek da? allāh samaga tavat deviyaku siṭī da? num̆balā satyavādīhu nam num̆balāgē sādhaka gena enu
Surah An-Naml, Verse 64
قُل لَّا يَعۡلَمُ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ ٱلۡغَيۡبَ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
(nabivaraya) allāh hæra ahashi hā mahapoḷovē siṭinnan adṛśyamāna dǣ nodanī yæyi oba pavasanu. tavada ovun yaḷi nægiṭuvanu labannē kavadādæyi da ovuhu nodaniti
Surah An-Naml, Verse 65
بَلِ ٱدَّـٰرَكَ عِلۡمُهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّنۡهَاۖ بَلۡ هُم مِّنۡهَا عَمُونَ
esē nova ovungē dænuma matu lova vetaṭa ḷan̆gā veyi. namut ovun ē gæna sækayehiya. namut ovun ē gæna andhabhāvayen peḷeti
Surah An-Naml, Verse 66
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبٗا وَءَابَآؤُنَآ أَئِنَّا لَمُخۡرَجُونَ
apa hā apagē mutun mittan pas bavaṭa pat va siṭiyadī niyata vaśayenma api bæhæra karanu labannan vannemu dæyi deviyan pratikṣēpa kaḷavun pavasā siṭiyēya
Surah An-Naml, Verse 67
لَقَدۡ وُعِدۡنَا هَٰذَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
mīṭa perada apa hā apagē mutun mittan mē gæna pratignā denu læbuvemu. meya pæræṇnangē prabandhayan misa næta
Surah An-Naml, Verse 68
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
mahapoḷovē num̆balā gaman kara væradikaruvangē avasānaya kesē vī dæyi avadhānayen balanu yæyi oba pavasanu
Surah An-Naml, Verse 69
وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُن فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
ovun kerehi oba duk novanu. tavada ovun karana kumantraṇa hētuven oba asahanakārī tattvayaṭa pat novanu
Surah An-Naml, Verse 70
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
num̆balā satyavādīhu nam mema pratignāva kavadādæ?yi ovuhu vimasati
Surah An-Naml, Verse 71
قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ رَدِفَ لَكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي تَسۡتَعۡجِلُونَ
(nabivaraya) num̆balā ikmanin patana dæyin samaharak num̆balāṭa samīpa vannaṭa puḷuvan yæyi oba pavasanu
Surah An-Naml, Verse 72
وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
tavada niyata vaśayenma obagē paramādhipati janayā veta anugrahaśīlīya. enamut ovungen bahutarayak denā kṛtavēdī noveti
Surah An-Naml, Verse 73
وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
tavada ovungē hadavat san̆gavana dǣ da ovun heḷi karana dǣ da niyata vaśayenma obē paramādhipati dannēya
Surah An-Naml, Verse 74
وَمَا مِنۡ غَآئِبَةٖ فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
tavada ahashi hā mahapoḷovē sæn̆ga vī pavatina kisivak hō pæhædili lēkhanayē san̆dahan va misa næta
Surah An-Naml, Verse 75
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَقُصُّ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَكۡثَرَ ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
kavara viṣayak gæna ovuhu matabhēda æti kara gattō da ēvāyin bohōmayak gæna niyata vaśayenma isrāīl daruvanṭa mema al kurānaya vistara karayi
Surah An-Naml, Verse 76
وَإِنَّهُۥ لَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
tavada niyata vaśayenma (al kurānaya vana) meya maga penvīmaki. deviyan viśvāsa karannan haṭa dayāvaki
Surah An-Naml, Verse 77
إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُم بِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡعَلِيمُ
niyata vaśayenma obē paramādhipati tama nītiya anuva ovun atara tīndu denu æta. tavada ohumaya sarva gnānī sarva baladhārī
Surah An-Naml, Verse 78
فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنَّكَ عَلَى ٱلۡحَقِّ ٱلۡمُبِينِ
eheyin oba allāh veta siyalla bhāra karanu. niyata vaśayenma oba pæhædili satya mata siṭinnehiya
Surah An-Naml, Verse 79
إِنَّكَ لَا تُسۡمِعُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَلَا تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ ٱلدُّعَآءَ إِذَا وَلَّوۡاْ مُدۡبِرِينَ
niyata vaśayenma num̆baṭa (satya pratikṣēpa karana) maḷavunaṭa savan vækennaṭa sælæsviya nohæka. tavada (satyaṭa kan nodena) bihiran ovun pasupasalā hærī yana viṭa ema ærayumaṭa savan vækennaṭa sælæsviya nohæka
Surah An-Naml, Verse 80
وَمَآ أَنتَ بِهَٰدِي ٱلۡعُمۡيِ عَن ضَلَٰلَتِهِمۡۖ إِن تُسۡمِعُ إِلَّا مَن يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُم مُّسۡلِمُونَ
andhayin nomaga yǣmen ovunṭa maga penvannaku lesa oba næta. apagē vadan viśvāsa kara, avanata vana muslimvarun bavaṭa patvūvanṭa hæra an ayaṭa num̆baṭa savan vækennaṭa sæḷæsviya nohæka
Surah An-Naml, Verse 81
۞وَإِذَا وَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِمۡ أَخۡرَجۡنَا لَهُمۡ دَآبَّةٗ مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ تُكَلِّمُهُمۡ أَنَّ ٱلنَّاسَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا لَا يُوقِنُونَ
ovun veta (dan̆ḍuvamē) prakāśaya patita vū viṭa ‘niyata vaśayenma minisun apagē vadan tarayē viśvāsa nokaramin siṭiyaha’ yæyi ovun samaga katā karana sattvayeku ovun venuven mahapoḷoven api bæhæra karannemu
Surah An-Naml, Verse 82
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ فَوۡجٗا مِّمَّن يُكَذِّبُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُمۡ يُوزَعُونَ
sǣma samūhayakinma apagē vadan boru karamin siṭi ayagen pirisak api ekræs karana dinaya gæna menehi karanu. eviṭa ovuhu peḷa gasvā tabanu labati
Surah An-Naml, Verse 83
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُو قَالَ أَكَذَّبۡتُم بِـَٔايَٰتِي وَلَمۡ تُحِيطُواْ بِهَا عِلۡمًا أَمَّاذَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ovuhu pæmiṇi viṭa, māgē vadan piḷiban̆da dænumak num̆balāṭa notibiya dī num̆balā eya boru kaḷehu da, esē nætahot num̆balā sidu karamin siṭiyē kumakdæ?yi ohu vimasayi
Surah An-Naml, Verse 84
وَوَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِم بِمَا ظَلَمُواْ فَهُمۡ لَا يَنطِقُونَ
ovun aparādha kaḷa bævin ovun kerehi (dan̆ḍuvamē) prakāśaya patita viya. eheyin ovuhu katā nokarati
Surah An-Naml, Verse 85
أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِيَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
ovun ehi vāsaya karanu piṇisa rātriyat dahavala penennak bavaṭat niyata vaśayenma api æti kaḷa bava ovuhu noduṭuvehu da? niyata vaśayenma ehi viśvāsa karana janayāṭa saṁgnā æta
Surah An-Naml, Verse 86
وَيَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَفَزِعَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۚ وَكُلٌّ أَتَوۡهُ دَٰخِرِينَ
horaṇǣvehi pim̆binu labana dina allāh abhimata kaḷa aya hæra ahashi siṭina aya hā mahopoḷovē siṭina aya tæti ganiti. tavada siyalu denā ohu veta pahat vūvan lesin pæmiṇenu æta
Surah An-Naml, Verse 87
وَتَرَى ٱلۡجِبَالَ تَحۡسَبُهَا جَامِدَةٗ وَهِيَ تَمُرُّ مَرَّ ٱلسَّحَابِۚ صُنۡعَ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ أَتۡقَنَ كُلَّ شَيۡءٍۚ إِنَّهُۥ خَبِيرُۢ بِمَا تَفۡعَلُونَ
oba eya ghanava pihiṭā ætæyi sitana kan̆du dakinnehiya. (edina) ēvā valākuḷu gaman gannāk men gaman karanu æta. eya sǣma deyakaṭama sthāvaratvayak æti kaḷa allāhgē nimæyumaki. niyata vaśayenma ohu num̆balā sidu karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantaya
Surah An-Naml, Verse 88
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَا وَهُم مِّن فَزَعٖ يَوۡمَئِذٍ ءَامِنُونَ
kavareku yahapata rægena ennē da eviṭa īṭa vaḍā śrēṣṭhatvayak ohu satu vanu æta. tavada ovuhu edina tætigænīmen surakṣitayōya
Surah An-Naml, Verse 89
وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَكُبَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
tavada kavareku napura rægena ennē da ovungē muhuṇu nirā ginnehi muṇinataṭa heḷanu læbē. num̆balā sidu karamin siṭi dǣ hæra venekak num̆balāṭa pirinamanu labannehu da
Surah An-Naml, Verse 90
إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ رَبَّ هَٰذِهِ ٱلۡبَلۡدَةِ ٱلَّذِي حَرَّمَهَا وَلَهُۥ كُلُّ شَيۡءٖۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
niyata vaśayenma mama aṇa karanu læbuvē mema nagaraya pāriśuddha kaḷa ehi paramādhipatiṭa næmædum kirīmaṭaya. tavada siyalu dǣ ohu satuya. tavada mama (allāhṭa avanata vana) muslimvarun gen keneku vīmaṭa da aṇa karanu læbuvemi
Surah An-Naml, Verse 91
وَأَنۡ أَتۡلُوَاْ ٱلۡقُرۡءَانَۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَقُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
tavada mā al kurānaya pārāyanaya kirīmaṭa da aṇa karanu læbuvemi. eheyin kavareku yaha maga labannē da esē ohu yaha maga labanuyē ohu venuveni. tavada kavareku nomaga giyē da eviṭa niyata vaśayenma mama avavāda karannan aturin keneku vemi yæyi num̆ba (ohuṭa) pavasanu
Surah An-Naml, Verse 92
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ سَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَتَعۡرِفُونَهَاۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
siyalu praśaṁsā allāhṭaya. ohugē saṁgnā ohu num̆balāṭa matu penvanu æta. eviṭa num̆balā eya dæna gannehuya. tavada num̆balā sidu karana dǣ piḷiban̆da num̆bagē paramādhipati anavadhāniyaku novē yæyi (nabivaraya) oba pavasanu
Surah An-Naml, Verse 93