Surah Luqman - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓمٓ
alif. lām. mīm
Surah Luqman, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
mēvā gnānayen piri (mema) dharmayē samahara āyāvan vannēya
Surah Luqman, Verse 2
هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّلۡمُحۡسِنِينَ
(meya) hon̆da dæya karannanṭa ek ṛju mārgaya penvannanak vaśayenda, ek varaprasādayak vaśayenda ættēya
Surah Luqman, Verse 3
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
ovun (keban̆du ayadayat) salātaya nokaḍavā salāt karannāha. sakātda gevamin siṭinnāha. paralovada ovun sthīra vaśayen viśvāsa karannāha
Surah Luqman, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
mevænnan tamangē deviyangē ṛju mārgayehi siṭinnāha. jayagrahaṇaya karannanda movunya
Surah Luqman, Verse 5
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡتَرِي لَهۡوَ ٱلۡحَدِيثِ لِيُضِلَّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَيَتَّخِذَهَا هُزُوًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
(movun hæra) minisungen samaharek siṭinnāha. ovun (boru prabandha katā ādī) puhu puvat milaṭa gena, (ēvā minisunṭa kiyavā penvā) allāhgē mārgayen, nodænuvat (janatāva) mārgaya værada yāmaṭa salasvā, eya samaccalayaṭada lak kara gannāha. mevænnanṭa avaman gena dena dan̆ḍuvam niyata vaśayenma æta
Surah Luqman, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِ ءَايَٰتُنَا وَلَّىٰ مُسۡتَكۡبِرٗا كَأَن لَّمۡ يَسۡمَعۡهَا كَأَنَّ فِيٓ أُذُنَيۡهِ وَقۡرٗاۖ فَبَشِّرۡهُ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
(evæni) ohuṭada apagē āyāvan samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot eya ohu noæsunāk menda, tamangē kaṇ dekēma bihiribhāvaya ættāk menda, uṅan̆gūva ǣt vī yannēya. ebævin (nabiyē!) ohuṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvama magin oba śubhāraṁci dena mænava
Surah Luqman, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلنَّعِيمِ
(ehet minisungen) kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunṭa itāmat satuṭa gena dena svargayan æta
Surah Luqman, Verse 8
خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
ehi ovun sadākal ræn̆dī siṭinu æta. allāhgē (mema) poronduva satyayaki! ohu (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 9
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ بِغَيۡرِ عَمَدٖ تَرَوۡنَهَاۖ وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
ohuma ahas, kuḷuṇu nomætivama nirmāṇaya kara ættēya. eya obat balannehuya. bhūmiya obava nosæḷī siṭīma piṇisa (sthīravū) kan̆du (ehi) siṭuvā tabā vividha vargayē jīvīnvada visuruvā hæriyēya. (minisunē! allāh vana) apima valākuḷen varṣāva væsīmaṭa salasvā emaginma usas vū vividha vargayē gas væl pælǣṭi jōḍu jōḍu vaśayen væḍennaṭa salasvannemu
Surah Luqman, Verse 10
هَٰذَا خَلۡقُ ٱللَّهِ فَأَرُونِي مَاذَا خَلَقَ ٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦۚ بَلِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(ebævin nabiyē! oba ovunṭa mesē pavasanu): mēvā (siyalla) allāhgē utpādanayan vannēya. ohu hæra, (oba devivarun yayi pavasana) ēvā kumak nam utpādanaya kara ættēda yanna oba maṭa penvanu. (esē kisivak) næta. (allāh hæra an dæya namadina mema) aparādhakaruvan prakaṭa durmārgayehima siṭinnāha
Surah Luqman, Verse 11
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا لُقۡمَٰنَ ٱلۡحِكۡمَةَ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِلَّهِۚ وَمَن يَشۡكُرۡ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٞ
niyata vaśayenma api lūkmānṭa gnānaya labā dunnemu. “oba allāhṭa kṛtagna vanu. mandayat kavurun kṛtagna vannēda, ohu tamangē yahapatak venuvenma kṛtagna vannēya. kavurun (ohuva) pratikṣēpa karannēda, (ohu tamanṭama napura soyā gannēya. emagin allāhṭa kisima pāḍuvak næta. mandayat) niyata vaśayenma allāh avaśyatāvayak nætteku hā praśaṁsāvan himi keneku vaśayen siṭinnēya” (yayi pævasuvemu)
Surah Luqman, Verse 12
وَإِذۡ قَالَ لُقۡمَٰنُ لِٱبۡنِهِۦ وَهُوَ يَعِظُهُۥ يَٰبُنَيَّ لَا تُشۡرِكۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّ ٱلشِّرۡكَ لَظُلۡمٌ عَظِيمٞ
lūkmān tama putuṭa hon̆da ovadan dun avasthāvēdī “magē ādaraṇīya putunē! oba allāhṭa samānayan notabanu! (mandayat) niyata vaśayenma samānayan tæbīma imahat vū aparādhayaki” yayi pævasuvēya
Surah Luqman, Verse 13
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ وَهۡنًا عَلَىٰ وَهۡنٖ وَفِصَٰلُهُۥ فِي عَامَيۡنِ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيۡكَ إِلَيَّ ٱلۡمَصِيرُ
tamangē demavpiyanṭa (kṛtagna vīma) gæna minisāṭa api hon̆da ovadan dunnemu. ohugē mava duk karadara mata duk gæhæṭa vin̆diman (garbhayehi) ohuva isilūvāya. (ohu ipaduṇu) pasuda, avurudu dekakaṭa pasuvama ohuṭa kiri dīma natara kaḷāya. (ebævin minisunē!) oba maṭat obagē demavpiyanṭat kṛtagna vemin siṭinu. (avasānayēdī oba) mā vetama pæmiṇa sēndu vīmaṭa ættēya
Surah Luqman, Verse 14
وَإِن جَٰهَدَاكَ عَلَىٰٓ أَن تُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَاۖ وَصَاحِبۡهُمَا فِي ٱلدُّنۡيَا مَعۡرُوفٗاۖ وَٱتَّبِعۡ سَبِيلَ مَنۡ أَنَابَ إِلَيَّۚ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ehet (deviyan yayi) oba nodannā dæya mā haṭa samānayan vaśayen tabana men ovun obaṭa bala kaḷahot (ema kāraṇāvehi) oba ē dedenāṭa avanata novanu. ehet melovehi (dæhæmi kāraṇāvanhi) oba ē dedenā samaga itāmat ādarayen yutuva kaṭayutu karanu. (sǣma kāraṇāvakadīma) mā desama balā siṭinnangē mārgayehi oba anugamanaya kara kaṭayutu karamin siṭinu. pasuva oba (siyallanma) mā vetama pæmiṇa sēndu viya yutuva ættēya. oba karamin siṭi dæya gæna (ē atara) mā obaṭa upades dennemi
Surah Luqman, Verse 15
يَٰبُنَيَّ إِنَّهَآ إِن تَكُ مِثۡقَالَ حَبَّةٖ مِّنۡ خَرۡدَلٖ فَتَكُن فِي صَخۡرَةٍ أَوۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَوۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَأۡتِ بِهَا ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَطِيفٌ خَبِيرٞ
(nævatat lūkmān tama putuṭa) “magē dayābara putunē! (hon̆da hō naraka hō) eya ek aba æṭayaka pramāṇayak vuvat (kam næta) eya ek (kaḷu gal) talāvaka hō ahashi hō bhūmiyehi hō (sæn̆gavī) tibuṇā vuvada, (gaṇanaya karana viṭa) niyata vaśayenma allāh eyada genævit tabanu æta. (mandayat) niyata vaśayenma allāh itāmat tiyuṇu buddhiyakin yukta keneku hā (siyalla) hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya”
Surah Luqman, Verse 16
يَٰبُنَيَّ أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱنۡهَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَآ أَصَابَكَۖ إِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
“magē dayābara putunē! oba salātaya nokaḍavā iṭu karamin siṭinu. dæhæmi kriyāvan magin poḷam̆bavā pāpatara kriyāvangen (minisunva) ǣt kara tabanu. obaṭa æti vana duk gæhæṭa oba ivasilivantava vin̆da darā ganu. kriyāvangen meya itāmat vīra kriyāvaki”
Surah Luqman, Verse 17
وَلَا تُصَعِّرۡ خَدَّكَ لِلنَّاسِ وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٖ
“(uṅan̆gū vī) obagē muhuṇa minisungen ǣtaṭa noharavanu! bhūmiyehi āḍambara bas edāḍaminda kaṭayutu nokaranu! uṅan̆gū vī āḍambara bas edāḍana siyallanvama niyata vaśayenma allāh priya karannē næta”
Surah Luqman, Verse 18
وَٱقۡصِدۡ فِي مَشۡيِكَ وَٱغۡضُضۡ مِن صَوۡتِكَۚ إِنَّ أَنكَرَ ٱلۡأَصۡوَٰتِ لَصَوۡتُ ٱلۡحَمِيرِ
“obagē gamanehi (āḍambarayada, uṅan̆gūbhāvayada nomætiva) madhyasthabhāvayama priya karanu. obagē kaṭahaṅada pahat kara ganu. (mandayat) niyata vaśayenma kaṭahaṅaval siyallagen itāmat piḷikul sahagata vannē, būruvāgē (karkaśaka) kaṭahaṅayi!” (yayi pævasuvēya)
Surah Luqman, Verse 19
أَلَمۡ تَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَأَسۡبَغَ عَلَيۡكُمۡ نِعَمَهُۥ ظَٰهِرَةٗ وَبَاطِنَةٗۗ وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَلَا هُدٗى وَلَا كِتَٰبٖ مُّنِيرٖ
(minisunē!) ahashida, bhūmiyehida, æti dæya niyata vaśayenma allāh obaṭa vasan̆ga kara dī ættēya yannada, ohu tama varaprasādayan guptavada, prasiddhiyēda, oba kerehi pahaḷa kara ættēya yannada, oba duṭuvē nædda? (mē siyalla mesē tibiyadī) minisungen samaharek adhyāpana dænuma hō (tarkānukūla) ṛju mārgaya hō ālōkamat dharma (granthayehi sādhakayan) hō nomætiva allāh gæna (nikaruṇē) tarka karannāha.”
Surah Luqman, Verse 20
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ يَدۡعُوهُمۡ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
allāh pahaḷa kaḷa (mema dharmaya) anugamanaya karanu” yayi ovunṭa kiyanu læbuvahot eyaṭa ovun “noesēya! apagē mutun mittan kumak kerehi siṭiyōdæyi api duṭuvemuda, eyama anugamanaya karannemu” yayi pavasannāha. (kimekda!) ovun (mutun mittan)va ṣeyitān daḷu lā dævena dan̆ḍuvama desaṭa ārādhanā kara, (ovunda gos) siṭiyā vuvada, (movun ovunva anugamanaya kara yannehuda)
Surah Luqman, Verse 21
۞وَمَن يُسۡلِمۡ وَجۡهَهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰۗ وَإِلَى ٱللَّهِ عَٰقِبَةُ ٱلۡأُمُورِ
kavurun tamangē muhuṇa sampūrṇayenma allāh desaṭa haravā dæhæmi dæyada karamin siṭinnēda, ohu niyata vaśayenma (nokæpena) itāmat śaktimat kam̆bayak allāgena siṭinnēya. siyalū kāraṇāvangē avasānayada allāh vetama ættēya
Surah Luqman, Verse 22
وَمَن كَفَرَ فَلَا يَحۡزُنكَ كُفۡرُهُۥٓۚ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ فَنُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(nabiyē!) kavurun hō (obava) pratikṣēpa kara hæriyahot ohugē pratikṣēpaya obava dukehi gælī yā noyutuya. ovun apa vetama pæmiṇiya yutuva ættēya. ē atara ovungē (mema) kriyāva gæna api ovunṭa upades dennemu. niyata vaśayenma allāh (minisungē) hṛdayanhi æti dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 23
نُمَتِّعُهُمۡ قَلِيلٗا ثُمَّ نَضۡطَرُّهُمۡ إِلَىٰ عَذَابٍ غَلِيظٖ
(mē atara) poḍiyak suvaya vin̆dina sē ovunva api athæra damā siṭinnemu. pasuvada, daruṇa dan̆ḍuvama desaṭa (yana lesaṭa) api ovunva bala kara harinnemu
Surah Luqman, Verse 24
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) “ahasda, bhūmiyada utpādanaya kaḷē kavarekda?”yi oba ovungen vimasannē nam, eyaṭa ovun “allāh” yayi niyata vaśayenma pavasanu æta. (eyaṭa “metaram duraṭa hō dænuma tibīma gæna) siyalū praśaṁsā allāhṭaya” yayi pavasanu mænava! ehet ovungen væḍi deneku (deviyanva mesē praśaṁsā kara suvi śuddha kirīmaṭa) dæna gannē næta
Surah Luqman, Verse 25
لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
ahashida, bhūmiyehida æti siyalla allāhṭama ayatya! (ehet) niyata vaśayenma (mēvāyen kisivak) avaśya novanneku vaśayen hā praśaṁsāven piri keneku vaśayen siṭinnā allāhya
Surah Luqman, Verse 26
وَلَوۡ أَنَّمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن شَجَرَةٍ أَقۡلَٰمٞ وَٱلۡبَحۡرُ يَمُدُّهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦ سَبۡعَةُ أَبۡحُرٖ مَّا نَفِدَتۡ كَلِمَٰتُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
poḷovehi æti gas kolan siyalla pǣn bavaṭada, muhudu siyallē (jalaya tīnta bavaṭa)da tibī, (eya ivara vī) nævatat sāgarayan hata (tīnta bavaṭa) tibī (livīmaṭa) upakāra vūvā vuvada, allāhgē āyāvan niyata vaśayenma (liyā) nima kaḷa nohæka. niyata vaśayenma allāh (siyallaṭa) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 27
مَّا خَلۡقُكُمۡ وَلَا بَعۡثُكُمۡ إِلَّا كَنَفۡسٖ وَٰحِدَةٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
(minisunē! ārambhayēdī) obava (aḷutin) nirmāṇaya kirīmada, (maraṇayaṭa pat vū pasu) obaṭa paṇa dī nægiṭīmaṭa sælæsvīmada, (obagen) kenekuva nirmāṇaya kirīma (nirmāṇaya kara paṇa dīma) menma misa, vena kisivak næta. niyata vaśayenma allāh (siyalla) savan denneku hā avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 28
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَأَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
(nabiyē!) niyata vaśayenma allāh rātriya dahavalehi ætuḷu vīmaṭa salasvannēya. dahavala rātriyehi ætuḷu vīmaṭa salasvannēya. sūryayāda, candrayāda, (tamangē pālana balaya tuḷa) yaṭapat kara tabannēya yanna oba duṭuvē nædda? (mevāyen) sǣma dæyakma (eya, eyaṭa ohu) niyama kara æti kāla avakāśayaṭa anuva kaṭayutu karannēya. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 29
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِ ٱلۡبَٰطِلُ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
mēvā siyalla niyata vaśayen allāhma satya deviyan yannaṭada, ohu hæra ovun (devivarun yayi) ārādhanā karana dæya boru dæya yannaṭada, niyata vaśayen allāhma itāmat viśālavantayeku hā usasvantayekuda vannēya yannaṭada (sādhakayan vaśayen ættēya)
Surah Luqman, Verse 30
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱلۡفُلۡكَ تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ لِيُرِيَكُم مِّنۡ ءَايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
allāhgē varaprasādayangen muhudehi yātrā karana nævda ohugē sādhayan obaṭa dænum diya hæki dæyak vaśayen tikheṇu (nabiyē!) oba avadhānaya kara bælūvē nædda? ivasilivantava (duk karadara) vin̆da darāgena siṭimin ohuṭa kṛtagna vana siyallanṭama niyata vaśayenma mehi sādhakayan (bohomayak) æta
Surah Luqman, Verse 31
وَإِذَا غَشِيَهُم مَّوۡجٞ كَٱلظُّلَلِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ فَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا كُلُّ خَتَّارٖ كَفُورٖ
(nævē gaman karana) ovunva (suḷi suḷaṁ hamā, hæma pættenma) raḷa mudun vahala men vaṭakara gat avasthāvēdī allāhṭa avanata vī kaḷavam novuna manasin yutuva ohuṭa ārādhanā kara, prārthanā karannāha. ohu ovunva veraḷehi goḍa bassavā bērā gattē nam, ovungen samaharekma itāmat śānta līlāven kaṭayutu karannāha. (væḍi deneku sīmāva ikmavā kaṭayutu karannāha). itāmat guṇamaku aparādhakaruvan hæra, (vena kisivekut) apagē sādhakayan (mesē) pratikṣēpa karannē næta
Surah Luqman, Verse 32
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡ وَٱخۡشَوۡاْ يَوۡمٗا لَّا يَجۡزِي وَالِدٌ عَن وَلَدِهِۦ وَلَا مَوۡلُودٌ هُوَ جَازٍ عَن وَالِدِهِۦ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
minisunē! obagē deviyanṭa biya vanu. ek dinayak gæna biya vanu. (edinadī) piyā daruvāṭa udav karannē næta. daruvā piyāṭa kisima udavvak karannē næta. (sǣma denekuma tamanvama bērā gænīmaṭa prayatna daramin siṭina dinayaki). niyata vaśayenma (edina pæmiṇenu æta yana) allāhgē poronduva satyayaki. ebævin melova jīvitaya obava ravaṭā dæmiya yutu næta. (ṣeyitān vana) māyākārayāda allāh gæna obava ravaṭā dæmiya yutu næta
Surah Luqman, Verse 33
إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِ وَيُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡأَرۡحَامِۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسٞ مَّاذَا تَكۡسِبُ غَدٗاۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسُۢ بِأَيِّ أَرۡضٖ تَمُوتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرُۢ
niyata vaśayenma (yuga avasāna) kālaya gæna vū gnānaya allāhgē sannidhānayē (pamaṇak)ma ættēya. ohuma varṣāva pahaḷa karannēya. ohuma garbhayanhi æti dæyada dannēya. (ohu hæra) kisivekut heṭa dina ohu kumak karannēda yanna nodannēya. ohu kumana bhūmiyaka maraṇayaṭa pat vannēda yannada (ohu hæra) kisivekut nodannēya. niyata vaśayenma allāhma (mēvā) hon̆din danneku hā dænuvat keneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Luqman, Verse 34