Surah Sad - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
صٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ذِي ٱلذِّكۡرِ
sād. (hon̆da ovadanin hā) matak kirīm valin piri mema kurānaya mata sattakinma! (meya apa visin pahaḷa karana ladī)
Surah Sad, Verse 1
بَلِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي عِزَّةٖ وَشِقَاقٖ
namut mema pratikṣēpa karannan imahat vū krōdhayehida, vairayehida, (gælī) siṭinnāha
Surah Sad, Verse 2
كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ فَنَادَواْ وَّلَاتَ حِينَ مَنَاصٖ
movunṭa pera (mē andamaṭa siṭi) bohomayak samuhayanva api vināśa kara ættemu. (dan̆ḍuvama pæmiṇi avasthāvēdī) ovun (siyallanma udav upakāra patā) kǣ gæsūha. (eya dan̆ḍuvamen) bērennaṭa hæki kālayak vaśayen tibunē næta
Surah Sad, Verse 3
وَعَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡۖ وَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا سَٰحِرٞ كَذَّابٌ
(ovunṭa) biya ganvā anaturu æn̆gaviya hæki dūtayeku (vana oba) ovungē (vārgiyan)genma ovun veta pæmiṇīma gæna ovun pudumayaṭa pat vī “mohu boru kiyana sūniyamkārayeki” yayi (oba gæna) mema pratikṣēpa karannan pavasannāha
Surah Sad, Verse 4
أَجَعَلَ ٱلۡأٓلِهَةَ إِلَٰهٗا وَٰحِدًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عُجَابٞ
“kimekda! mohu (apagē) devivarun siyalla (pratikṣēpa kara damā, næmadumaṭa yuttā) ekama eka deviyeku bavaṭa pat kaḷehida? ættenma meya ek pudumākāra kāraṇāvaki” (yayi kiyā)
Surah Sad, Verse 5
وَٱنطَلَقَ ٱلۡمَلَأُ مِنۡهُمۡ أَنِ ٱمۡشُواْ وَٱصۡبِرُواْ عَلَىٰٓ ءَالِهَتِكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٞ يُرَادُ
ovungen vū pradhānīn (anit ayaṭa “mohugen) oba ǣt vī yanu. obagē devivarungen oba sthīrava siṭinu. (obagē devivarunva athæra damana men pavasana) mema kāraṇāva niyata vaśayenma (obaṭa erehiva vū) adahasak vannēya” yayi (pavasaminma) giyaha
Surah Sad, Verse 6
مَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِي ٱلۡمِلَّةِ ٱلۡأٓخِرَةِ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا ٱخۡتِلَٰقٌ
“pera visū samūhayangenda, meya apaṭa āraṁci vī næta. meya (mohugē) nirmāṇayakma misa, vena kisivak nova”
Surah Sad, Verse 7
أَءُنزِلَ عَلَيۡهِ ٱلذِّكۡرُ مِنۢ بَيۡنِنَاۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّن ذِكۡرِيۚ بَل لَّمَّا يَذُوقُواْ عَذَابِ
“apagen mohugē nāmayen (pamaṇak)da (dharma) ovadan pahaḷa karanu læbuvē?” yayida (pævasūha). esē nova. ættenma movun magē (dharmayehi) matak kirīma gænama imahat vū sækayehi siṭinnāha. esēya! mē dakvā ovun (magē) dan̆ḍuvama vin̆da bælūvēma næta
Surah Sad, Verse 8
أَمۡ عِندَهُمۡ خَزَآئِنُ رَحۡمَةِ رَبِّكَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡوَهَّابِ
(dharmōpadēśayan taman veta pahaḷa kaḷa yutuya yayi movun pævasīmaṭa, siyallanṭa) vaḍā imahat vū viśāla dānapatiyā vana obagē deviyangē varaprasādayangen piri nidhan ovun vetama ættēda
Surah Sad, Verse 9
أَمۡ لَهُم مُّلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ فَلۡيَرۡتَقُواْ فِي ٱلۡأَسۡبَٰبِ
nætahot ahashida, bhūmiyehida, mēvāyē madhyayehi æti dæyehida rājyaya ovungēda? esē nam, (deviyan samaga yuddha kirīma san̆dahā) ovun inimaṁ tabā ihaḷaṭa nægiya yutuya
Surah Sad, Verse 10
جُندٞ مَّا هُنَالِكَ مَهۡزُومٞ مِّنَ ٱلۡأَحۡزَابِ
mehi æti (movungē) mituru hamudāvan (viśāla saṁkhyāvakin vuvada, an aya men) parājaya karanu læbū samuhayak bavaṭama pat vannāha
Surah Sad, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ ذُو ٱلۡأَوۡتَادِ
(mē andamaṭama) movunṭa pera visū nūhugē janatāvada, ādgē janatāvada, (āḍambarakāra) sēnādhipati firavn da, (apagē dūtayinva) borukārayin kaḷaha
Surah Sad, Verse 12
وَثَمُودُ وَقَوۡمُ لُوطٖ وَأَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَحۡزَابُ
(ē andamaṭama) samūd da, lutgē janatāvada, (madiyān)vāsīnda, (borukārayin kaḷaha). movunma (parājaya karanu læbū) ema samūhayanya
Surah Sad, Verse 13
إِن كُلٌّ إِلَّا كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ عِقَابِ
movun siyallanma (apagē) dūtayinva borukārayin nokara siṭiyē næta. (ebævin ovunṭa magē) dan̆ḍuvama niyama vī giyēya
Surah Sad, Verse 14
وَمَا يَنظُرُ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ مَّا لَهَا مِن فَوَاقٖ
ebævin (arābivarun vana) movunda (tamanva vināśa kara dæmiya hæki) ekama eka śabdayak misa, (vena kisivak) balāporottu vūyē næta. eya pæmiṇīmehi pamāvakda novanu æta
Surah Sad, Verse 15
وَقَالُواْ رَبَّنَا عَجِّل لَّنَا قِطَّنَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
“(praśna) gaṇanaya karana dina pæmiṇīmaṭa perama, apagē deviyanē! apagē (dan̆ḍuvamē) koṭasa apaṭa labā dī nirākaraṇaya kara harinu!” yayi movun (samaccalayen) vimasannāha
Surah Sad, Verse 16
ٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَا دَاوُۥدَ ذَا ٱلۡأَيۡدِۖ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
(nabiyē!) movun pavasana dæya gæna ivasillen yutuva vin̆da darāgena siṭinu. tavada itāmat śaktivantayeku vana apagē vahalā dāvūdva sitā balanu. niyata vaśayenma ohu (kumana amārukamakadī vuvada, apa) desaṭama hærī siṭiyēya
Surah Sad, Verse 17
إِنَّا سَخَّرۡنَا ٱلۡجِبَالَ مَعَهُۥ يُسَبِّحۡنَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِشۡرَاقِ
niyata vaśayenma api ohuṭa kan̆du vasan̆ga kara dī tibunemu. udē savasa ēvā ohu samaga ekkāsu vī dikr kirīma (dōṁkāra) karamin siṭiyaha
Surah Sad, Verse 18
وَٱلطَّيۡرَ مَحۡشُورَةٗۖ كُلّٞ لَّهُۥٓ أَوَّابٞ
tavada (deviyanva suviśuddha karamin gāyanā kirīmehi) ohuva vaṭakara gat pakṣīnvada, (ohuṭa vasan̆ga kara dunnemu)
Surah Sad, Verse 19
وَشَدَدۡنَا مُلۡكَهُۥ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحِكۡمَةَ وَفَصۡلَ ٱلۡخِطَابِ
ēvā siyalla (ohu samaga deviyanva suvi śuddha karamin gāyanā kirīmaṭa) ohu desama bælūvēya. ohugē rājya pālanaya api śaktimat kara, ohuṭa gnānayada, āravul visan̆dīmē śaktiyada labā dunnemu
Surah Sad, Verse 20
۞وَهَلۡ أَتَىٰكَ نَبَؤُاْ ٱلۡخَصۡمِ إِذۡ تَسَوَّرُواْ ٱلۡمِحۡرَابَ
(nabiyē!) ema āravulkaruvangē puvata obaṭa læbī ættēda? (ohu namadimin siṭi) maḍamē æti kāmarayē bittiya ovun pasu kara (pæmiṇa)
Surah Sad, Verse 21
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَىٰ دَاوُۥدَ فَفَزِعَ مِنۡهُمۡۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ خَصۡمَانِ بَغَىٰ بَعۡضُنَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فَٱحۡكُم بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَلَا تُشۡطِطۡ وَٱهۡدِنَآ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلصِّرَٰطِ
dāvūd veta ætuḷu vū viṭa, ohu ovun gæna (biya vī) tigæssunēya. eyaṭa ohu “(ō dāvūd!) oba biya novanu. (apa dedenāma) eka pakṣayē minisunya. apagen keneku anit kenā kerehi aparādhayak kara ættēya. apa atarē oba sādhāraṇa lesa tīnduvak denu. (ehi) væræddak æti nokaranu. apava ṛju mārgayehi ætuḷu karanu”
Surah Sad, Verse 22
إِنَّ هَٰذَآ أَخِي لَهُۥ تِسۡعٞ وَتِسۡعُونَ نَعۡجَةٗ وَلِيَ نَعۡجَةٞ وَٰحِدَةٞ فَقَالَ أَكۡفِلۡنِيهَا وَعَزَّنِي فِي ٱلۡخِطَابِ
“niyata vaśayenma mohu magē sahōdarayeki. ohu ata eḷuvan anū nava deneku siṭinnēya. mā veta ekama eka eḷuveku siṭinnēya. (esē tibiyadī) ohu eyada (tamanṭa) labā diya yutuya yayi kiyamin tarka vitarka kara magen jaya at kara gattēya” yayi pævasuvēya
Surah Sad, Verse 23
قَالَ لَقَدۡ ظَلَمَكَ بِسُؤَالِ نَعۡجَتِكَ إِلَىٰ نِعَاجِهِۦۖ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡخُلَطَآءِ لَيَبۡغِي بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٍ إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَقَلِيلٞ مَّا هُمۡۗ وَظَنَّ دَاوُۥدُ أَنَّمَا فَتَنَّـٰهُ فَٱسۡتَغۡفَرَ رَبَّهُۥ وَخَرَّۤ رَاكِعٗاۤ وَأَنَابَ۩
(eyaṭa) dāvūd “obagē eḷuvā ohu tamangē eḷuvan samaga ekkāsu kara harina men illā siṭīma, niyata vaśayenma ohu oba kerehi karana aparādhayaki. niyata vaśayenma yahaḷuvangen væḍi deneku ovungen keneku anit kenāṭa vaṁcā karannāha. viśvāsaya tæbū dæhæmi kriyāvan karana aya hæra. (viśvāsavantayin esē karannē næta. vaṁcā nokarana) mevænnan itāmat alpayaki” yayi pævasuvēya. (mē atara) dāvūd vana ohu, niyata vaśayenma apima ohuva piriksumaṭa lak kara hæriyemu yayi sitā, tama deviyan veta (tamangē væræddaṭa) samāva dena men illā, nævī bima væṭī (sujūd kara næmada, tama deviyangen) prārthanā kaḷēya
Surah Sad, Verse 24
فَغَفَرۡنَا لَهُۥ ذَٰلِكَۖ وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
ebævin (sādhāraṇaya illā pæmiṇi aya visin, tama næmadumehi yam væræddak sidu vī, taman væræddak kaḷāya yayi) eya (ohu adahas kirīma gæna) api samāva dunnemu. niyata vaśayenma ohuṭa apagē sannidhānayehi (itāmat) samīpasta (usas) padaviyada, alaṁkāravat vāsasthānada æta
Surah Sad, Verse 25
يَٰدَاوُۥدُ إِنَّا جَعَلۡنَٰكَ خَلِيفَةٗ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱحۡكُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعِ ٱلۡهَوَىٰ فَيُضِلَّكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَضِلُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا نَسُواْ يَوۡمَ ٱلۡحِسَابِ
(ebævin api ohuṭa) “ō dāvūd! niyata vaśayenma api obava bhūmiyehi (apagē) niyōjitayā vaśayen pat kaḷemu. ebævin oba minisun atarē sādhāraṇa vaśayen tīndu labā denu. manasehi vū āśāvan anugamanaya nokaranu. (anugamanaya kaḷahot eya) obava allāhgē mārgayen værada yāmaṭa sælæsvenu æta. niyata vaśayenma kavurun allāhgē mārgayen værada yannōda, ovun (praśna) gaṇanaya karana dina amataka vīmē hētuven ovunṭa niyata vaśayenma daruṇu dan̆ḍuvam æta” (yayi kīvemu)
Surah Sad, Verse 26
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَآءَ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا بَٰطِلٗاۚ ذَٰلِكَ ظَنُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنَ ٱلنَّارِ
ahasda, bhūmiyada, mēvā madhyayehi æti dæyada, nikaruṇē api utpādanaya kaḷē næta. meya (nikaruṇē yanna) pratikṣēpa karannangē situvillaki. pratikṣēpa karana movunṭa vināśayayi. movunṭa (nirā) ginnama lækhenu æta
Surah Sad, Verse 27
أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَٱلۡمُفۡسِدِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلۡمُتَّقِينَ كَٱلۡفُجَّارِ
viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannanva bhūmiyehi napura karannan men api pat karannemuda? nætahot bhaya bhaktikayinva (biya novī væradi karana) pāpatarayan men api pat karannemuda
Surah Sad, Verse 28
كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ مُبَٰرَكٞ لِّيَدَّبَّرُوٓاْ ءَايَٰتِهِۦ وَلِيَتَذَكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(nabiyē!) ovun mehi āyāvan avadhānaya kara pariśīlanaya kirīma san̆dahāda, (emagin) buddhimatun hon̆da væṭahīmak labā gænīma san̆dahāda, itāmat bhāgyaya lat mema dharmaya apima oba kerehi pahaḷa kaḷemu
Surah Sad, Verse 29
وَوَهَبۡنَا لِدَاوُۥدَ سُلَيۡمَٰنَۚ نِعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
dāvūdṭa, suleyimānva (puteku vaśayen) api labā dunnemu. (ohu) itāmat hon̆da vahaleki. ættenma ohu (sǣma kāraṇāvakadīma apavama) balā siṭiyēya
Surah Sad, Verse 30
إِذۡ عُرِضَ عَلَيۡهِ بِٱلۡعَشِيِّ ٱلصَّـٰفِنَٰتُ ٱلۡجِيَادُ
(yuddhaya san̆dahā piḷiyela kara tibunu) usas aśvayin (dinak) sændǣ kālayēdī, ohu idiriyaṭa gena enu læbū avasthāvēdī, (ēvā desama balā siṭīma nisā sūryayā asthamayaṭa gos ohugē næmadum kālaya væradī giyēya. eyaṭa ohu)
Surah Sad, Verse 31
فَقَالَ إِنِّيٓ أَحۡبَبۡتُ حُبَّ ٱلۡخَيۡرِ عَن ذِكۡرِ رَبِّي حَتَّىٰ تَوَارَتۡ بِٱلۡحِجَابِ
“niyata vaśayenma mā (sūryayā) tiraya tuḷa sæn̆gavī yana turu magē deviyanva matak kirimen mema hon̆da vastūn mata adhika vaśayen ādaraya tæbuvemi”
Surah Sad, Verse 32
رُدُّوهَا عَلَيَّۖ فَطَفِقَ مَسۡحَۢا بِٱلسُّوقِ وَٱلۡأَعۡنَاقِ
yayi pavasā, “mā veta ēvā rægena enu” pasuva ēvāyē pasu pādayanda, khellada, (atvalin) piri madimin siṭiyēya
Surah Sad, Verse 33
وَلَقَدۡ فَتَنَّا سُلَيۡمَٰنَ وَأَلۡقَيۡنَا عَلَىٰ كُرۡسِيِّهِۦ جَسَدٗا ثُمَّ أَنَابَ
niyata vaśayenma api suleyimānva (venat ākārayakaṭada) piriksumaṭa lak kara, ohugē siṁhāsanayehi ek at pā næti maḷa sirurak vīsi kaḷemu. evelēma ohu (apa desaṭa) hærunēya
Surah Sad, Verse 34
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَهَبۡ لِي مُلۡكٗا لَّا يَنۢبَغِي لِأَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ
ebævin ohu “magē deviyanē! magē væradivalaṭa samāva denu (mænava!) magen pasu kisivekut at kara gata nohæki ek rājyayak mā haṭa oba pahaḷa karanu (mænava!) niyata vaśayenma obama imahat dānapatiyā” yayi prārthanā kaḷēya
Surah Sad, Verse 35
فَسَخَّرۡنَا لَهُ ٱلرِّيحَ تَجۡرِي بِأَمۡرِهِۦ رُخَآءً حَيۡثُ أَصَابَ
ebævin (ohu kæmati vū rājyaya labā dī) suḷan̆gada ohuṭa vasan̆ga kara dunnemu. eya ohugē niyōgayaṭa anuva ohu yā yutu sǣma tænakaṭama itāmat lehesiyenma (ohuva usulāgena) yamin tibuṇi
Surah Sad, Verse 36
وَٱلشَّيَٰطِينَ كُلَّ بَنَّآءٖ وَغَوَّاصٖ
tavada ṣeyitānvarungen vū piḷima am̆bannan, mutu kimidennan ādī siyallanvada
Surah Sad, Verse 37
وَءَاخَرِينَ مُقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
damvæl valin ekaṭa bæn̆da tibunu venat bohomayak denāvada, (api ohuṭa vasan̆ga kara dī tibuṇemu)
Surah Sad, Verse 38
هَٰذَا عَطَآؤُنَا فَٱمۡنُنۡ أَوۡ أَمۡسِكۡ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
(pasuva ohuṭa) “mēvā siyalla apagē varaprasādayan vannēya. ebævin (mēvā dānamāna vaśayen dī) stūti karanu. nætahot (ēvā oba vetama) ran̆davā tabā ganu. (eya obagē kæmættaṭa anuva æti kāraṇāvaki. oba dunnehida, nædda yanna obagen) gaṇan hilav vimasanu labannē næta” (yayida)
Surah Sad, Verse 39
وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
niyata vaśayenma ohuṭa apagē sannidhānayehi (itāmat) samīpasta (usas) padavīnda, alaṁkāravat vāsasthānada æta
Surah Sad, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَآ أَيُّوبَ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥٓ أَنِّي مَسَّنِيَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِنُصۡبٖ وَعَذَابٍ
(nabiyē!) apagē vahalā ayiyūb va sitā balanu. ohu tama deviyanva ārādhanā kara (prārthanā kaḷa) avasthāvēdī “niyata vaśayenma mā haṭa ṣeyitān duk karadara hā vēdanāva gena dunnēya” (yayi pævasuvēya)
Surah Sad, Verse 41
ٱرۡكُضۡ بِرِجۡلِكَۖ هَٰذَا مُغۡتَسَلُۢ بَارِدٞ وَشَرَابٞ
(eyaṭa api) “obagē kakulen (bhūmiyaṭa) taṭṭu karanu” (yayi kīvemu. ohu taṭṭu kaḷa viṭa, ehi ulpatak ikut vī jalaya galā basinnaṭa viya. eviṭa ohuṭa) “menna śītavat nāna tænak. (meyama obagē) pānaya vannēya” (yayi kīvemu. emagin ohugē asanīpayan suva vī giyēya)
Surah Sad, Verse 42
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ أَهۡلَهُۥ وَمِثۡلَهُم مَّعَهُمۡ رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
pasuva apagē varaprasādayan vaśayenda, buddhimatun hon̆da væṭahīmak labā gænīma san̆dahāda, (ven vī tibunu) ohugē pavulē udaviyada, ohu samaga ohu væni ayavada labā dunnemu
Surah Sad, Verse 43
وَخُذۡ بِيَدِكَ ضِغۡثٗا فَٱضۡرِب بِّهِۦ وَلَا تَحۡنَثۡۗ إِنَّا وَجَدۡنَٰهُ صَابِرٗاۚ نِّعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٞ
(taṇa koḷa) miṭak ataṭa gena emagin (obagē birin̆daṭa) gasanu. oba, (obagē) daruvanva kaḍā bin̆da nodamanu” (yayi kīvemu). niyata vaśayenma api ohuva itāmat ivasilivantayeku vaśayenma duṭuvemu. (ohu itāmat) hon̆da vahaleki. niyata vaśayenma ohu (sǣma kāraṇāvakadīma apa desa) balā siṭinneku vaśayenma siṭiyēya
Surah Sad, Verse 44
وَٱذۡكُرۡ عِبَٰدَنَآ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ أُوْلِي ٱلۡأَيۡدِي وَٱلۡأَبۡصَٰرِ
(nabiyē!) balasampannakamada, abhyantara manasen vū dūradarśībhāvayenda yuktava siṭi apagē vahalūn vana ibrāhīm, ishāk, yākūbvada sitā balanu
Surah Sad, Verse 45
إِنَّآ أَخۡلَصۡنَٰهُم بِخَالِصَةٖ ذِكۡرَى ٱلدَّارِ
api ovunva viśēṣa (vū ek kāraṇāvak) san̆dahāda, (paralova) nivasa (sǣma viṭama) menehi kirīma san̆dahāda niyata vaśayenma tōrā gattemu
Surah Sad, Verse 46
وَإِنَّهُمۡ عِندَنَا لَمِنَ ٱلۡمُصۡطَفَيۡنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
niyata vaśayenma ovun apagē sannidhānayen tōrā ganu læbū hon̆da vahalūngen vū aya vaśayenma siṭiyaha
Surah Sad, Verse 47
وَٱذۡكُرۡ إِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَذَا ٱلۡكِفۡلِۖ وَكُلّٞ مِّنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
(nabiyē!) ismāyil, alyasau, dulkifli ādī movunvada sitā balanu. (movun) siyallanma hon̆da vahalūngen vū ayayi
Surah Sad, Verse 48
هَٰذَا ذِكۡرٞۚ وَإِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ لَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
(ihata san̆dahan) mēvā siyalla (viśvāsavantayinṭa) hon̆da ovadan vannēya. niyata vaśayenma (mevæni) bhaya bhaktikayinṭa alaṁkāravat vāsasthānayan æta
Surah Sad, Verse 49
جَنَّـٰتِ عَدۡنٖ مُّفَتَّحَةٗ لَّهُمُ ٱلۡأَبۡوَٰبُ
(eya) sthīravat svargayanhi ættēya. ovun venuven (evāyē) edāraṭu (sǣma velāvehima) vivṛta karanu læba ættēya
Surah Sad, Verse 50
مُتَّكِـِٔينَ فِيهَا يَدۡعُونَ فِيهَا بِفَٰكِهَةٖ كَثِيرَةٖ وَشَرَابٖ
ehi (æti koṭṭa mata) hānsi vī siṭiminma bohō palaturu vargada, (mihiri) pānayanda illā (gena anubhava karaminda, pānaya) karaminda siṭinnāha
Surah Sad, Verse 51
۞وَعِندَهُمۡ قَٰصِرَٰتُ ٱلطَّرۡفِ أَتۡرَابٌ
ovun veta pahataṭa bælma heḷamin siṭina sama vayasē kanyāvan bohomayakda siṭinu æta
Surah Sad, Verse 52
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
(ovunva praśna) gaṇanaya karana dinadī obaṭa (labā denavā yayi) porondu denu læbū dæya mēvāya
Surah Sad, Verse 53
إِنَّ هَٰذَا لَرِزۡقُنَا مَا لَهُۥ مِن نَّفَادٍ
niyata vaśayenma mēvā apagē varaprasādayan vannēya. meyaṭa avasānayakma næta” (yayi kiyanu læbē)
Surah Sad, Verse 54
هَٰذَاۚ وَإِنَّ لِلطَّـٰغِينَ لَشَرَّ مَـَٔابٖ
meyayi (hon̆da ayagē avasānaya). namut niyata vaśayenma napuru ayaṭa itāmat napuru ræen̆dana sthānayak (balāporottuven) ættēya
Surah Sad, Verse 55
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَا فَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
(eya) nirayayi. ehi ovun ætuḷu vanu æta. (eya) ræen̆dana sthānayangen itāmat napuruya. eyayi (napuru ayagē avasānaya)
Surah Sad, Verse 56
هَٰذَا فَلۡيَذُوقُوهُ حَمِيمٞ وَغَسَّاقٞ
ebævin uturana særava miśra (lōdiya) ovun rasa balatvā
Surah Sad, Verse 57
وَءَاخَرُ مِن شَكۡلِهِۦٓ أَزۡوَٰجٌ
mevæni (duken piri) vividha vargayē venat dan̆ḍuvamda æta
Surah Sad, Verse 58
هَٰذَا فَوۡجٞ مُّقۡتَحِمٞ مَّعَكُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِهِمۡۚ إِنَّهُمۡ صَالُواْ ٱلنَّارِ
(movungē pradhānīnṭa) “mema samuhayada oba samaga (nirayehi) tallū kara damanu labannāha” (yayi kiyanu læbē)
Surah Sad, Verse 59
قَالُواْ بَلۡ أَنتُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِكُمۡۖ أَنتُمۡ قَدَّمۡتُمُوهُ لَنَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
(eyaṭa ovun) “meya ovunṭa śubha gamanak novanu æta. niyata vaśayenma movun nirayaṭa yannanya!” (yayi pavasannāha). eyaṭa ovun (ema pradhānīn pasupasin pæmiṇa ovunṭa “apaṭa) nova. obaṭayi śubha gamanak novannē. obayi apaṭa meya soyā dunnē. (ebævin apa depārśavayēma) ræen̆dana sthānaya itāmat napuruya” yayi pavasannāha
Surah Sad, Verse 60
قَالُواْ رَبَّنَا مَن قَدَّمَ لَنَا هَٰذَا فَزِدۡهُ عَذَابٗا ضِعۡفٗا فِي ٱلنَّارِ
tavada “apagē deviyanē! kavurun meya apaṭa soyā tæbuvēda, ohuṭa nirayehi dan̆ḍuvama deguṇayakin væḍi karanu” yayi prārthanā karanu æta
Surah Sad, Verse 61
وَقَالُواْ مَا لَنَا لَا نَرَىٰ رِجَالٗا كُنَّا نَعُدُّهُم مِّنَ ٱلۡأَشۡرَارِ
tavada “itāmat napuru minisun yayi (lovehi) adahas karamin siṭiyemu noveda; æyi ovunva (nirayehi) daknaṭa nættē?” yayi keneku kenekugen vimasanu æta
Surah Sad, Verse 62
أَتَّخَذۡنَٰهُمۡ سِخۡرِيًّا أَمۡ زَاغَتۡ عَنۡهُمُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
api ovunva samaccal karamin siṭiyemu noveda; (ovun mehi siṭiyadī) ovunva nodæka siṭina sē apagē æs durvala vī giyēdō!” (yayida pavasanu æta)
Surah Sad, Verse 63
إِنَّ ذَٰلِكَ لَحَقّٞ تَخَاصُمُ أَهۡلِ ٱلنَّارِ
mesē nirāvāsīn tarka karamin siṭīma niyatayi yanna satyayaki
Surah Sad, Verse 64
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مُنذِرٞۖ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “niyata vaśayenma mā (obaṭa mē gæna) biya ganvā anuturu an̆gavanneki. (siyallanvama) yaṭahat pahat kara pālanaya karana ekama allāhva misa, (næmadumaṭa yutu) vena kisima himiyeku (ættēma) næta
Surah Sad, Verse 65
رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
(ohuma) ahas hā bhūmiya ādī mēvāṭada, mēvā atara æti dæya (siyallaṭa)da, deviyanya. (siyallaṭa) balasampanna-yeku hā itāmat kṣamāvantayeki”
Surah Sad, Verse 66
قُلۡ هُوَ نَبَؤٌاْ عَظِيمٌ
(nabiyē! tavada) oba mesē pavasanu: “(obaṭa mā genahæra dakvana) meya itāmat usas kāraṇāvaki
Surah Sad, Verse 67
أَنتُمۡ عَنۡهُ مُعۡرِضُونَ
(namut) oba nam, eya pratikṣēpa karannehuya”
Surah Sad, Verse 68
مَا كَانَ لِيَ مِنۡ عِلۡمِۭ بِٱلۡمَلَإِ ٱلۡأَعۡلَىٰٓ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ
“(deviyan ādamva nirmāṇaya kaḷa avasthāvēdī) ihaḷa aya (vana malāyikāvarun taman tuḷa) tarka kara gat dæya kisivak mā dannē næta
Surah Sad, Verse 69
إِن يُوحَىٰٓ إِلَيَّ إِلَّآ أَنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
mā haṭa vahī magin dænum dena lada dæya nam, niyata vaśayenma mā prasiddhiyē biya ganvā anaturu an̆gavanneki yannaya” (yayi pavasanu mænava)
Surah Sad, Verse 70
إِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي خَٰلِقُۢ بَشَرٗا مِّن طِينٖ
obagē deviyan malāyikāvarunṭa “mā minisāva kiri mæṭiyen nirmāṇaya karannaṭa yannemi” yayi pævasū avasthāvēdī
Surah Sad, Verse 71
فَإِذَا سَوَّيۡتُهُۥ وَنَفَخۡتُ فِيهِ مِن رُّوحِي فَقَعُواْ لَهُۥ سَٰجِدِينَ
“mā ohuva nirmāṇaya kara, ohu tuḷaṭa (mā utpādanaya kaḷa) magē paṇada ætuḷu kaḷahot, ohuṭa oba sujūd karanu” (yayida pævasuvēya)
Surah Sad, Verse 72
فَسَجَدَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ كُلُّهُمۡ أَجۡمَعُونَ
ē avasthāvēdī malāyikāvarun siyallanma sujūd kaḷaha
Surah Sad, Verse 73
إِلَّآ إِبۡلِيسَ ٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
iblīs hæra. ohu uṅan̆gū vī (apagē niyōgaya) pratikṣēpa karannangen keneku bavaṭa pat vūvēya
Surah Sad, Verse 74
قَالَ يَـٰٓإِبۡلِيسُ مَا مَنَعَكَ أَن تَسۡجُدَ لِمَا خَلَقۡتُ بِيَدَيَّۖ أَسۡتَكۡبَرۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡعَالِينَ
(eyaṭa deviyan) “ō iblīs! mama ma magē atvalin kaḷa dæyaṭa oba sujūd nokara siṭīmaṭa obava vaḷakvā hæriyē kumakda? uṅan̆gū vī giyehida? nætahot oba usas padavīngen yut ayagen (keneku) bavaṭa pat vūvehida?”yi kīvēya
Surah Sad, Verse 75
قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
eyaṭa ohu “ohuṭa vaḍā mama ma usas keneki. māva obama gindaren utpādanaya kaḷehiya. ohuva (læjjāvaki) kiri mæṭiyen utpādanaya kaḷehiya” yayi kīvēya
Surah Sad, Verse 76
قَالَ فَٱخۡرُجۡ مِنۡهَا فَإِنَّكَ رَجِيمٞ
(eyaṭa deviyan “esē nam), oba metænin piṭamaṁ vanu. niyata vaśayenma oba eḷavanu læbūvehiya
Surah Sad, Verse 77
وَإِنَّ عَلَيۡكَ لَعۡنَتِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلدِّينِ
viniścaya dina dakvā magē śāpaya oba kerehi niyata vaśayenma sthīrava tikhenu æta”
Surah Sad, Verse 78
قَالَ رَبِّ فَأَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
eyaṭa ohu “magē deviyanē! (maraṇayaṭa pat vūvan) nægiṭṭavanu labana dina dakvā oba maṭa kāla avakāśayak denu” yayi kīvēya
Surah Sad, Verse 79
قَالَ فَإِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
eyaṭa deviyan “niyata vaśayenma obaṭa kāla avakāśaya denu læbīya
Surah Sad, Verse 80
إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡوَقۡتِ ٱلۡمَعۡلُومِ
niyamita kālayē dina dakvā (obagē vārayayi)” yayi pævasuvēya
Surah Sad, Verse 81
قَالَ فَبِعِزَّتِكَ لَأُغۡوِيَنَّهُمۡ أَجۡمَعِينَ
eyaṭa ohu “obagē śrēṣṭhatvaya mata sattakinma! mā (minisun vana) ovun siyallanvama mārgaya værada yāmaṭa salasvannemi
Surah Sad, Verse 82
إِلَّا عِبَادَكَ مِنۡهُمُ ٱلۡمُخۡلَصِينَ
(ehet) ovungen pariśuddha manasin yut obagē vahalūn hæra” yayi kīvēya
Surah Sad, Verse 83
قَالَ فَٱلۡحَقُّ وَٱلۡحَقَّ أَقُولُ
eyaṭa deviyan “eya satyayayi! mā pavasana satyaya kumakdayat
Surah Sad, Verse 84
لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكَ وَمِمَّن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ أَجۡمَعِينَ
niyata vaśayenma obavat, ovungen obava anugamanaya karana siyallan magin niraya puravannemi” yayi kīvēya
Surah Sad, Verse 85
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُتَكَلِّفِينَ
(ebævin nabiyē!) oba mesē pavasanu: (minisunē!) meyaṭa (mema dharmaya samudīraṇaya kara penvīma san̆dahā) mā oba veta kisima kuliyak illūvē næta. tavada (oba noisiḷiya yutu yamkisi barak oba mata) paṭavannangen keneku bavaṭa mā næta
Surah Sad, Verse 86
إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
lova siyallaṭama meya ek hon̆da ovadanak misa, vena kisivak nova
Surah Sad, Verse 87
وَلَتَعۡلَمُنَّ نَبَأَهُۥ بَعۡدَ حِينِۭ
niyata vaśayenma ṭika kalakaṭa pasu oba mehi satyaya niyata vaśayenma dæna gannehuya
Surah Sad, Verse 88