Surah Az-Zumar - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
allāh visinma mema dharmaya pahaḷa karanu læba ættēya. (ohu siyallanṭa) balasampannayeku hā (siyalla dannā) gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Az-Zumar, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ فَٱعۡبُدِ ٱللَّهَ مُخۡلِصٗا لَّهُ ٱلدِّينَ
(nabiyē!) niyata vaśayenma sampūrṇayen satyayen piri mema dharmaya apima oba veta pahaḷa kara ættemu. ebævin oba sampurṇayen pariśuddha vū manasin yutuva allāhva namadimin siṭinu. næmadum piḷivet ohuṭama ayatya
Surah Az-Zumar, Verse 2
أَلَا لِلَّهِ ٱلدِّينُ ٱلۡخَالِصُۚ وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ مَا نَعۡبُدُهُمۡ إِلَّا لِيُقَرِّبُونَآ إِلَى ٱللَّهِ زُلۡفَىٰٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ فِي مَا هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَنۡ هُوَ كَٰذِبٞ كَفَّارٞ
pariśuddha vū næmadum piḷivet allāhṭama ayatya yanna dæna ganu mænava! kavurun allāh novana dæya (tamanṭa) ārakṣakayin vaśayen gannōda, ovun “ema devivarun apava allāhṭa itāmat samīpa kara tæbīma san̆dahāma misa, mēvāṭa api næmaduvē næta” (yayi pavasannāha). ovun bhēda binna vī (tarka) karamin siṭina mema kāraṇāva gæna niyata vaśayenma allāh (viniścaya dinadī) ovun atarē tīnduvak denu æta. (satyaya) pratikṣēpa kara, boru gotā pavasannanva niyata vaśayenma allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah Az-Zumar, Verse 3
لَّوۡ أَرَادَ ٱللَّهُ أَن يَتَّخِذَ وَلَدٗا لَّٱصۡطَفَىٰ مِمَّا يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ سُبۡحَٰنَهُۥۖ هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
allāh daruvan æra gata yutuya yayi adahas kara tibuṇē nam, ohu utpādanaya kaḷa dæyen ohu kæmati (usas) dæyama tōrā gannaṭa tibuni. (ehet mevæni kāraṇāvangen) ohu itāmat pariśuddhavantayeki. ohuma (siyallanvama) yaṭahat pahat kara pālanaya karana ekama ekkeneku vana allāhya
Surah Az-Zumar, Verse 4
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ يُكَوِّرُ ٱلَّيۡلَ عَلَى ٱلنَّهَارِ وَيُكَوِّرُ ٱلنَّهَارَ عَلَى ٱلَّيۡلِۖ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمًّىۗ أَلَا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
ohu ahasda, bhūmiyada, niyamita kāraṇāvan samaga nirmāṇaya kara ættēya. (nikaruṇē nova). ohuma rātriya hakuḷā dahavala (diga harinnēya). tavada ohuma dahavala hakuḷā rātriya (diga harinnēya). sūryayāda, candrayāda, taman tuḷa yaṭat kara tabā ættēya. mēvā sǣma dæyakma (eya, eyaṭa niyamita sīmāva tuḷa) niyamita kālayakaṭa anuva gaman karannēya. (nabiyē! oba) dæna ganu, ohu (siyallanṭama) balasampannayeku hā itāmat kṣamākaranneku vaśayen siṭinnēya
Surah Az-Zumar, Verse 5
خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ ثُمَّ جَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۚ يَخۡلُقُكُمۡ فِي بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ خَلۡقٗا مِّنۢ بَعۡدِ خَلۡقٖ فِي ظُلُمَٰتٖ ثَلَٰثٖۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ لَهُ ٱلۡمُلۡكُۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُصۡرَفُونَ
ohu obava (ārambhayēdī) ekama minisekugen nirmāṇaya (kara) tibuṇi. pasuva ohugen ohugē birin̆dava nirmāṇaya kaḷēya. (ē dedenāgen, obava pirimi, gæhænu vaśayen utpādanaya karannēya). tavada (obagē yahapataṭama) satun aṭa vargayak jōḍu jōḍu vaśayen pahaḷa kara ættēya. obagē mavvarungē kusehi ekakaṭa pasu ekak vaśayen an̆duru vahantarāvan tunak tuḷa tabā obava utpādanaya karannēya. mema allāhma obagē deviyanya. siyalū rājyayan ohuṭama ayat dæyayi. ohu hæra, vena deviyeku næta. ebævin (ohuva athæra damā) oba kohē nam (yannaṭa) hærennehuda
Surah Az-Zumar, Verse 6
إِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ عَنكُمۡۖ وَلَا يَرۡضَىٰ لِعِبَادِهِ ٱلۡكُفۡرَۖ وَإِن تَشۡكُرُواْ يَرۡضَهُ لَكُمۡۗ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(ohuva) oba pratikṣēpa kara dæmuvada, (ohuṭa kisi pāḍuvak næta. mandayat) niyata vaśayenma allāh obagē avaśyatāvayak nomætteku vaśayen siṭinnēya. ehet tama vahalūn (tamanva) pratikṣēpa kirīma ohu kæmati vannē næta. oba (ohuṭa) kṛtagna vannehu nam, oba gæna ohu tṛptiyaṭa pat vannēya. kenekugē (pāpayanhi) bara venat keneku usuḷannaṭa nohæka. min pasu oba yā yuttē obagē deviyan vetaya. ē avasthāvēdī oba karamin siṭi dæya ohu obaṭa dænum denu æta. hṛdayanhi æti dæyada niyata vaśayenma ohu hon̆din dannēya
Surah Az-Zumar, Verse 7
۞وَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ضُرّٞ دَعَا رَبَّهُۥ مُنِيبًا إِلَيۡهِ ثُمَّ إِذَا خَوَّلَهُۥ نِعۡمَةٗ مِّنۡهُ نَسِيَ مَا كَانَ يَدۡعُوٓاْ إِلَيۡهِ مِن قَبۡلُ وَجَعَلَ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلَّ عَن سَبِيلِهِۦۚ قُلۡ تَمَتَّعۡ بِكُفۡرِكَ قَلِيلًا إِنَّكَ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ
minisāṭa yamkisi vipatak æti vana viṭa, sampūrṇayenma tama deviyan desama balā prārthanā karaminma siṭinnēya. namut deviyan tamangē yamkisi varaprasādayak pahaḷa karana viṭa, mīṭa pera ohu kumak prārthanā karamin siṭiyēda, eya amataka kara damā, allāhṭa (boru devivarunva) samānayan kara, (an ayavada) ohugē mārgayen værada yāmaṭa salasvannēya. (nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “oba, (obagē) pratikṣēpayēma ṭika kalak suvaya vin̆dinu. (avasānayēdī) niyata vaśayenma oba nirāvāsīngenma siṭinnehuya”
Surah Az-Zumar, Verse 8
أَمَّنۡ هُوَ قَٰنِتٌ ءَانَآءَ ٱلَّيۡلِ سَاجِدٗا وَقَآئِمٗا يَحۡذَرُ ٱلۡأٓخِرَةَ وَيَرۡجُواْ رَحۡمَةَ رَبِّهِۦۗ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُونَ وَٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَۗ إِنَّمَا يَتَذَكَّرُ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
kavurun paralova gæna biya vī tama deviyangē dayāva balāporottuven rātrī kālayanhi siṭa gannan vaśayenda, naḷala bima tabā sujūd karannan vaśayenda, (allāhva) namadimin siṭinnēda, (ohu viśvāsaya notabā, pratikṣēpa karanneku men vannēda? nabiyē!) oba mesē pavasanu: dænuvat ayada, nodænuvat ayada samāna aya vannehuda? (mema kurānaya magin) hon̆da ovadan labā gannā siyallanma (adhyāpana) dænumen yutu ayayi
Surah Az-Zumar, Verse 9
قُلۡ يَٰعِبَادِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡۚ لِلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۗ وَأَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٌۗ إِنَّمَا يُوَفَّى ٱلصَّـٰبِرُونَ أَجۡرَهُم بِغَيۡرِ حِسَابٖ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “viśvāsaya tæbū (hon̆da) vahalūni! obagē deviyanṭa oba biya vī kaṭayutu karanu. melovadī pin karannanṭa hon̆dakma lækhennēya. allāhgē bhūmiya itāmat viśālaya. ivasilivantayin tamangē phalavipāka apramāṇava (adhika vaśayenma) labā ganu æta
Surah Az-Zumar, Verse 10
قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱللَّهَ مُخۡلِصٗا لَّهُ ٱلدِّينَ
(tavada nabiyē! api pavasannē yayi) oba mesē pavasanu: “sampurṇayenma kaḷavam novuna manasin yutuva allāhvama namadina men niyata vaśayenma mā aṇa karanu læba ættemi. (mandayat) næmadum piḷivet (siyalla) ohuṭama ayatya
Surah Az-Zumar, Verse 11
وَأُمِرۡتُ لِأَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
“tavada (ohuṭa) sampūrṇayenma avanata vannangen paḷamuvænnā vaśayen siṭina menda mā aṇa karanu læba ættemi” (yayida pavasanu mænava! pasuvada)
Surah Az-Zumar, Verse 12
قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
oba mesē pavasanu: “magē deviyanṭa mā venaskamak kaḷahot imahat vū dinayē dan̆ḍuvamaṭa niyata vaśayenma mā biya vannemi”
Surah Az-Zumar, Verse 13
قُلِ ٱللَّهَ أَعۡبُدُ مُخۡلِصٗا لَّهُۥ دِينِي
(tavada) oba mesē pavasanu: “sampūrṇayenma kaḷavam novuna manasin yutuva allāhvama mā namadinnemi. (mandayat) magē næmaduma ohuṭama ayatya
Surah Az-Zumar, Verse 14
فَٱعۡبُدُواْ مَا شِئۡتُم مِّن دُونِهِۦۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡخَٰسِرِينَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَأَهۡلِيهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَا ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡخُسۡرَانُ ٱلۡمُبِينُ
namut oba ohu hæra kæmati ayava namadimin siṭinu. (eyaṭa ayat dan̆ḍuvama at kara gannehuya”. nabiyē!) oba mesēda pavasanu: “ættenma pāḍuva vin̆di aya kavurundayat (deviyanṭa venaskam kara) tamanṭat, tamangē pavulaṭat viniścaya dinadī pāḍuva æti kara gat ayayi. meya pæhædili pāḍuvakæyi yanna dæna ganu
Surah Az-Zumar, Verse 15
لَهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ ظُلَلٞ مِّنَ ٱلنَّارِ وَمِن تَحۡتِهِمۡ ظُلَلٞۚ ذَٰلِكَ يُخَوِّفُ ٱللَّهُ بِهِۦ عِبَادَهُۥۚ يَٰعِبَادِ فَٱتَّقُونِ
(viniścaya dinadī) movungē (hisaṭa) uḍinda ginna vaṭa kara ganu æta. movungē (pādayanhi) yaṭinda (ginna) vaṭa kara ganu æta. mē andamaṭama memagin allāh tama vahalūnṭa biya ganvannēya. magē vahalūni! maṭama oba biya vanu”
Surah Az-Zumar, Verse 16
وَٱلَّذِينَ ٱجۡتَنَبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَ أَن يَعۡبُدُوهَا وَأَنَابُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ لَهُمُ ٱلۡبُشۡرَىٰۚ فَبَشِّرۡ عِبَادِ
(ebævin) “kavurun piḷirū nonæmada, ēvāyen ǣt vī sampurṇayenma allāh desaṭama hærī siṭinnōda, ovunṭama subhāraṁci vannēya. ebævin (nabiyē!) oba (apagē ema hon̆da) vahalūnṭa subhāraṁci pavasanu (mænava)
Surah Az-Zumar, Verse 17
ٱلَّذِينَ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقَوۡلَ فَيَتَّبِعُونَ أَحۡسَنَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَىٰهُمُ ٱللَّهُۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمۡ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
ovun (keban̆du ayadayat, apagē) āyāvanṭa savan dī ehi æti hon̆da dæya anugamanaya karamin kaṭayutu karannāha. niyata vaśayenma allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannē mevænnanya. movunma (ættenma) buddhimat ayada vannāha
Surah Az-Zumar, Verse 18
أَفَمَنۡ حَقَّ عَلَيۡهِ كَلِمَةُ ٱلۡعَذَابِ أَفَأَنتَ تُنقِذُ مَن فِي ٱلنَّارِ
(nabiyē!) kavurun kerehi dan̆ḍuvama gænavū poronduva satyaya vūvēda, (ohu anivāryayenma nirayaṭa yanu æta. nirā) ginnehi siṭina ohuva oba bērā harinnehida
Surah Az-Zumar, Verse 19
لَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ لَهُمۡ غُرَفٞ مِّن فَوۡقِهَا غُرَفٞ مَّبۡنِيَّةٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ لَا يُخۡلِفُ ٱللَّهُ ٱلۡمِيعَادَ
namut kavurun tamangē deviyanṭa biya vī kaṭayutu karannōda, ovunṭa (svargayehi) taṭṭu piṭa taṭṭu vaśayen æti ihaḷa mahalayangen (yut māligāvan) æta. ēvāyehi diya daharā sadākal galamin æta. (meyama) allāhgē poronduvaki. allāh (tamangē) poronduven venas vannē næta
Surah Az-Zumar, Verse 20
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَسَلَكَهُۥ يَنَٰبِيعَ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ يُخۡرِجُ بِهِۦ زَرۡعٗا مُّخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥ ثُمَّ يَهِيجُ فَتَرَىٰهُ مُصۡفَرّٗا ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ حُطَٰمًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(nabiyē!) “oba bælūvē nædda? niyata vaśayenma allāhma valākuḷen varṣāva væsīmaṭa salasvā, eya bhūmiyehi ulpat bavaṭa pat kara, galannaṭa salasvannēya. pasuva emagin vividha varṇayangen yut (vividha vargayē) bhōga ohu ikut karannēya. pasuva (karal) pæsī, ēvā kaha pæhæ vī tikheṇu dakinnehiya. pasuva eya (viyaḷī) piduru bavaṭa pat vannēya. niyata vaśayenma mehi buddhimatunṭa hon̆da pāḍamak ættēya
Surah Az-Zumar, Verse 21
أَفَمَن شَرَحَ ٱللَّهُ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِ فَهُوَ عَلَىٰ نُورٖ مِّن رَّبِّهِۦۚ فَوَيۡلٞ لِّلۡقَٰسِيَةِ قُلُوبُهُم مِّن ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
kavurungē hṛdaya islāmaya væḷan̆da gænīmaṭa allāh vistīraṇaya kara ættēda, ohu (emagin) tama deviyangē ālōkayehi siṭinnēya. allāhva matak kirīmen ǣt vī kavurungē hṛdayan dæḍi bavaṭa pat vūvēda, ovunṭa vināśayayi. mevænnan prakaṭa durmārgayehima siṭinnāha
Surah Az-Zumar, Verse 22
ٱللَّهُ نَزَّلَ أَحۡسَنَ ٱلۡحَدِيثِ كِتَٰبٗا مُّتَشَٰبِهٗا مَّثَانِيَ تَقۡشَعِرُّ مِنۡهُ جُلُودُ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُمۡ ثُمَّ تَلِينُ جُلُودُهُمۡ وَقُلُوبُهُمۡ إِلَىٰ ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٍ
allāh itāmat alaṁkāravat puvatma (mema) dharmayehi pahaḷa kara ættēya. (mehi æti āyāvan ekakaṭa ekak paṭahæni novī) ekak tavat ekak magin bæn̆dī (tikhena atara manasehi dhāraṇaya vanu piṇisa ekama kāraṇāva) nævata nævatat (vividha ākārayaṭa) pavasanu læba ættēya. kavurun tamangē deviyanṭa biya vannōda, (ovun eya æsū sæṇin) ovungē rōma kūpa popiyannēya. pasuva ovungē sam hā hṛdayanda allāhgē situvillehima mṛdu vannēya. meyama allāhgē ṛju mārgaya vannēya. taman kæmati ayava ohu memagin ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. kavurunva allāh durmārgayehi athæra damannēda, ohuva ṛju mārgayehi ætuḷu kaḷa hæki kisivekut næta
Surah Az-Zumar, Verse 23
أَفَمَن يَتَّقِي بِوَجۡهِهِۦ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَقِيلَ لِلظَّـٰلِمِينَ ذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
kavurun viniścaya dinadī daruṇu dan̆ḍuvama tama muhuṇen hō vaḷakvā gænīmaṭa prayatna darannēda, ohu (svargavāsīnṭa sama vannēda?) aparādhakārayinṭa “oba soyā gat (napuru) vipat vin̆da balanu” yayima kiyanu læbē
Surah Az-Zumar, Verse 24
كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
(mesēma) movunṭa pera siṭi ayada (apagē āyāvan) boru karannāha. ebævin (dan̆ḍuvama pæmiṇēvi yayi) ovun (poḍiyak hō) vaṭahā nogat andamin dan̆ḍuvama ovun veta pæmiṇa sēndu viya
Surah Az-Zumar, Verse 25
فَأَذَاقَهُمُ ٱللَّهُ ٱلۡخِزۡيَ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
melova jīvitayēdīda avamānaya ovun vin̆dina sē allāh sælæssuvēya. ovun dæna siṭiyē nam paralova æti dan̆ḍuvama nam, ati viśāla (yanna dæna siṭinnehuya)
Surah Az-Zumar, Verse 26
وَلَقَدۡ ضَرَبۡنَا لِلنَّاسِ فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ مِن كُلِّ مَثَلٖ لَّعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
niyata vaśayenma minisunṭa mema kurānayehi siyalū udāharaṇayanda api pavasā ættemu. (memagin) ovun hon̆da væṭahīmak labā ganu mænava
Surah Az-Zumar, Verse 27
قُرۡءَانًا عَرَبِيًّا غَيۡرَ ذِي عِوَجٖ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
tavada (allāhṭa) ovun biya vanu piṇisa, kisima ædayak næti mema kurānaya (pæhædili vū) arābi basin (pahaḷa kara ættemu)
Surah Az-Zumar, Verse 28
ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلٗا فِيهِ شُرَكَآءُ مُتَشَٰكِسُونَ وَرَجُلٗا سَلَمٗا لِّرَجُلٍ هَلۡ يَسۡتَوِيَانِ مَثَلًاۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh ek udāharaṇayak pavasannēya: miniseku hāmputun kihipa denekuṭa (vahaleku vaśayen) siṭa, ovun (sǣma denekuma tamanṭama ohu væḍa kaḷa yutuya yayi) karadara karamin siṭiyaha. tavat miniseku (vahaleki. namut ohu) kenekuṭa pamaṇak ayitiya. mē dedenā samāna vannehuda? (esē vannē næta noveda? metaram dæyakvat oba dæna gæniīma gæna) praśaṁsā siyalla allāhaṭaya (yayi suvi śuddha karamu mænava! mesēma vividha devivarunva namadina keneku, ekama allāhva namadina kenekuṭa sama vannē næta). ehet ovungen væḍi deneku (metaram dæyakvat) dæna gannē næta
Surah Az-Zumar, Verse 29
إِنَّكَ مَيِّتٞ وَإِنَّهُم مَّيِّتُونَ
(nabiyē!) niyata vaśayenma obat maraṇayaṭa pat viya hæki ayeki. niyata vaśayenma ovunda maraṇayaṭa pat viya hæki ayayi
Surah Az-Zumar, Verse 30
ثُمَّ إِنَّكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عِندَ رَبِّكُمۡ تَخۡتَصِمُونَ
pasuva viniścaya dinadī (siyallanma) obagē deviyangē sannidhānayehi niyata vaśayenma (gena enu læba) oba (sādhāraṇaya illā oba tuḷa) tarka kara ganu labannehuya
Surah Az-Zumar, Verse 31
۞فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَبَ عَلَى ٱللَّهِ وَكَذَّبَ بِٱلصِّدۡقِ إِذۡ جَآءَهُۥٓۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡكَٰفِرِينَ
allāh kerehi boru kiyā, taman veta pæmiṇi (dharmaya vana) satyaya boru karannāṭa vaḍā ati viśāla aparādhakārayā kavarekda? (evæni) pratikṣēpa karannan ræen̆dana sthānaya nirayehi noveda (ættē)
Surah Az-Zumar, Verse 32
وَٱلَّذِي جَآءَ بِٱلصِّدۡقِ وَصَدَّقَ بِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
satyaya gena ā aya (vana apagē dūtayā)da, eya satyaya yayima sthīra karannanda, ādī mevænnanma bhaya bhaktikayinya
Surah Az-Zumar, Verse 33
لَهُم مَّا يَشَآءُونَ عِندَ رَبِّهِمۡۚ ذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ovun kæmati siyalla ovungē deviyan vetin ovunṭa lækhenu æta. (mandayat mevæni) hon̆da karana ayaṭa meyama (sudusu) phalavipāka vannēya
Surah Az-Zumar, Verse 34
لِيُكَفِّرَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي عَمِلُواْ وَيَجۡزِيَهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ovungē kriyāvangen itāmat napuru dæyada, allāh ovungen pratikṣēpa kara, (samāva dī) ovungē (dæhæmi kriyāvanṭa sarilana) phalavipāka, ovun kaḷa dæyaṭa vaḍā itāmat alaṁkāravat andamaṭa ovunṭa labā denu æta
Surah Az-Zumar, Verse 35
أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِكَافٍ عَبۡدَهُۥۖ وَيُخَوِّفُونَكَ بِٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
tama vahalūnṭa (avaśya udav karannaṭa) allāh (pramāṇavat keneku noveda? (nabiyē!) ovun (tamangē devivarun vana) ohu novana dæya gæna obava biya ganvannāha. (eya oba sæḷakillaṭa noganu). kavurunva allāh durmārgayehi athæra damannēda, ohuva ṛju mārgayehi ætuḷu kirīmaṭa hæki kisivekut næta
Surah Az-Zumar, Verse 36
وَمَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن مُّضِلٍّۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِعَزِيزٖ ذِي ٱنتِقَامٖ
kavurunva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannēda, ohuva mārgaya værada yāmaṭa sælæsviya hæki kisivekut næta. allāh (siyallanṭama) balasampanyeku hā paḷi gænīmaṭa balasampannayeku vannehi noveda
Surah Az-Zumar, Verse 37
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلۡ أَفَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَنِيَ ٱللَّهُ بِضُرٍّ هَلۡ هُنَّ كَٰشِفَٰتُ ضُرِّهِۦٓ أَوۡ أَرَادَنِي بِرَحۡمَةٍ هَلۡ هُنَّ مُمۡسِكَٰتُ رَحۡمَتِهِۦۚ قُلۡ حَسۡبِيَ ٱللَّهُۖ عَلَيۡهِ يَتَوَكَّلُ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
(nabiyē!) ‘ahasda, bhūmiyada utpādanaya kaḷē kavarekda?’yi oba ovungen vimasannehi nam, ‘allāh’yayi niyata vaśayenma ovun pavasanu æta. (nævatat nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “allāh maṭa yamkisi vipatak kirīmaṭa adahas kaḷahot, oba devivarun yayi ārādhanā karana allāh novana dæyaṭa, ema vipata paha kirīmaṭa hækidæyi yanna oba avadhānaya kaḷehuda? nætahot yamkisi varaprasādayak pahaḷa kirīmaṭa adahas kaḷahot ohugē varaprasādaya mēvā vaḷakvā harinnehuda? (yannada oba avadhānaya kaḷehuda? nabiyē! tavada) oba mesē pavasanu: allāh (ek kenekuma) maṭa pramāṇavat keneki. viśvāsa kaḷa hæki aya ohu matama viśvāsaya tabannāha”
Surah Az-Zumar, Verse 38
قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَٰمِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
(nævatat nabiyē!) oba mesē pavasanu: “magē janatāveni! oba, obagē tatvayehi siṭimin obaṭa (kaḷa hæki dæya) oba karamin siṭinu. mamat (magē tatvayehi siṭimin, mā kaḷa hæki dæya) niyata vaśayenma mā karamin siṭinnemi. (tavurungē kriyāvan væradida yanna) pasuva oba dæna gannehuya
Surah Az-Zumar, Verse 39
مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَيَحِلُّ عَلَيۡهِ عَذَابٞ مُّقِيمٌ
avaman gena dena dan̆ḍuvama kavurun veta pæmiṇa sēndu vannēda? sithīra vū dan̆ḍuvama kavurun kerehi ættēda? (yannada oba dæna gannehuya)”
Surah Az-Zumar, Verse 40
إِنَّآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ لِلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٍ
(nabiyē!) niyata vaśayenma api minisungē (yahapata) san̆dahāma sampūrṇayenma satyayen piri mema dharmaya oba veta pahaḷa kaḷemu. ebævin kavurun (meya) anugamanaya kara kaṭayutu karannēda, ohuṭama eya hon̆daki. kavurun (eyin) mārgaya værada yannēda, eya ohuṭama napurak vaśayen avasan vanu æta. (nabiyē!) oba ovunva (ṛju mārgayehi yana men bala kara), bērā ganneku nova
Surah Az-Zumar, Verse 41
ٱللَّهُ يَتَوَفَّى ٱلۡأَنفُسَ حِينَ مَوۡتِهَا وَٱلَّتِي لَمۡ تَمُتۡ فِي مَنَامِهَاۖ فَيُمۡسِكُ ٱلَّتِي قَضَىٰ عَلَيۡهَا ٱلۡمَوۡتَ وَيُرۡسِلُ ٱلۡأُخۡرَىٰٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمًّىۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
minisun maraṇayaṭa pat vana viṭada, maraṇayaṭa pat novī nindehi siṭina viṭada, allāhma ovungē paṇa atpat kara gannēya. pasuva kavurun kerehi maraṇaya niyama vūvēda, ovungē paṇa (taman vetama) navatā tabā gannēya. an ayagē (paṇa) niyamita kālaya dakvā (jīvat vīmaṭa) ovun vetama ohu yavannēya. avadhānaya kara dæna gata hæki janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi pāḍam (bohomayak) ættēya
Surah Az-Zumar, Verse 42
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ شُفَعَآءَۚ قُلۡ أَوَلَوۡ كَانُواْ لَا يَمۡلِكُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَعۡقِلُونَ
movun allāh novana dæya (taman venuven) mædihat vī katā karana dæya yayi (adahas kara) tabāgena siṭinnehuda? “ēvā kisima śaktiyak nætiva siṭiyadī hā (kisivak) nodænuvatva siṭiyā vuvada, (ēvā oba, obaṭa mædihatva katā karana dæya vaśayen æra gannehuda?)”yi (nabiyē! ovungen) oba vimasanu
Surah Az-Zumar, Verse 43
قُل لِّلَّهِ ٱلشَّفَٰعَةُ جَمِيعٗاۖ لَّهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(nævatat nabiyē!) oba mesē pavasanu: “mædihat vīm siyalla allāhṭama ayatya. (ebævin ohugē anumætiyen tora, ohu veta kisivekut mædihat vī katā kaḷa nohæka). ahas hā bhūmiyehi rājyaya (sampurṇayenma) ohuṭama ayatya. pasuva (viniścaya dinadī) ohu vetama obava gena enu labannehuya”
Surah Az-Zumar, Verse 44
وَإِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَحۡدَهُ ٱشۡمَأَزَّتۡ قُلُوبُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِۖ وَإِذَا ذُكِرَ ٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦٓ إِذَا هُمۡ يَسۡتَبۡشِرُونَ
tani keneku vana allāh(gē nāmaya) pamaṇak kiyanu læbuvahot paralova viśvāsa nokaḷa ayagē hṛdayan (kōpayen) hækiḷī yannēya. (ehet) ohu novana (dæyehi nāma)yan kiyanu læbuvahot nam, satuṭu vī (ovungē hṛdayan vivara vī popiyā) yannēya
Surah Az-Zumar, Verse 45
قُلِ ٱللَّهُمَّ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ عَٰلِمَ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ أَنتَ تَحۡكُمُ بَيۡنَ عِبَادِكَ فِي مَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “apagē allāh (deviyan vahansa!) ahasda, bhūmiyada utpādanaya kaḷa tænætteni! rahasada, norahasada dannā tænætteni! ovun bhēda binna vī (tarka) karamin siṭina kāraṇāvehi obagē vahalūn atarē obama tīndu dennehiya”
Surah Az-Zumar, Verse 46
وَلَوۡ أَنَّ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لَٱفۡتَدَوۡاْ بِهِۦ مِن سُوٓءِ ٱلۡعَذَابِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَبَدَا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مَا لَمۡ يَكُونُواْ يَحۡتَسِبُونَ
aparādha kaḷa aya veta bhūmiyehi æti siyalla (ayitiva tibī) ē samaga evæni dæyada tibuṇā vuvada, viniścaya dinadī daruṇu dan̆ḍuvamaṭa (enam dan̆ḍuvamen bērīmaṭa) vandi vaśayen denu æta. (ehet eya esē sidu vannē næta). tavada ovun nositū siyalla allāh vetin ovunṭa eḷidarav vanu æta
Surah Az-Zumar, Verse 47
وَبَدَا لَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
tavada ovun soyā gat napuru vipat vala (phalavipāka)da ovunṭa ikut vanu æta. tavada ovun samaccal karamin siṭi dan̆ḍuvamada ovunva vaṭa kara ganu æta
Surah Az-Zumar, Verse 48
فَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ضُرّٞ دَعَانَا ثُمَّ إِذَا خَوَّلۡنَٰهُ نِعۡمَةٗ مِّنَّا قَالَ إِنَّمَآ أُوتِيتُهُۥ عَلَىٰ عِلۡمِۭۚ بَلۡ هِيَ فِتۡنَةٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
minisāṭa yamkisi vipatak ḷan̆gā vana viṭa, (eya paha karana men prārthanā kara), apavama ārādhanā karannāha. (eya paha kara) ohuṭa api yamkisi varaprasādayak pahaḷa kaḷahot nam, “(magē) dænuma maginma mā meya at kara gattemi” yayi pavasannēya. eya (niværadi) nova. eyada (ovunṭa) eya piriksumaki. ehet ovungen bohomayak denā (meya) dæna gannē næta
Surah Az-Zumar, Verse 49
قَدۡ قَالَهَا ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
movunṭa pera siṭiya ayada, mē andamaṭama pavasamin siṭiyaha. ehet ovun soyā gat dæyen kisivak ovunṭa prayōjanayak nætiva giyēya
Surah Az-Zumar, Verse 50
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْۚ وَٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡ هَـٰٓؤُلَآءِ سَيُصِيبُهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْ وَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
ovun soyā gat napuru vipathi (phalavipāka)yanma ovun veta pæmiṇa sēndu viya. tavada (yudevvan vana) movungenda, kavurun aparādha karannōda, ovunva, ovun soyā gat napuru vipathi (phalavipāka)yan itā ikmanin pæmiṇa sēndu vanu æta. ovunṭa (mema kāraṇāvehi allāhva) parājaya kara dæmiya nohæka
Surah Az-Zumar, Verse 51
أَوَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
ovun dæna gattē nædda? allāhma taman adahas kaḷa ayaṭa āhāraya vistīraṇa karannēya. (taman adahas karana ayaṭa) sīmā sahitava dennēya. viśvāsaya tæbū janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi pāḍam (bohomayak) ættēya
Surah Az-Zumar, Verse 52
۞قُلۡ يَٰعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ أَسۡرَفُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ لَا تَقۡنَطُواْ مِن رَّحۡمَةِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَغۡفِرُ ٱلذُّنُوبَ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(nabiyē! mā pævasuvēya yayi) oba mesē pavasanu: magē vahalūni! (obagen) kavurun hō sīmāva ikmavā tamanṭa tamanma hāniyak kara gattā vuvada, allāhgē varaprasādayan gæna oba viśvāsaya bin̆da nodæmiya yutuya. (oba pāpayangen ǣt vī sit tævul vī samāva illā siṭiyahot) niyata vaśayenma allāh (obagē) pāpayan siyallaṭa samāva dennēya. mandayat niyata vaśayenma ohu itāmat kṣamā karanneku hā karuṇāvantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Az-Zumar, Verse 53
وَأَنِيبُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَأَسۡلِمُواْ لَهُۥ مِن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلۡعَذَابُ ثُمَّ لَا تُنصَرُونَ
ebævin (minisunē!) obava dan̆ḍuvama pæmiṇa sēndu vīmaṭa kaḷinma, oba, obagē deviyan desaṭa hærī, ohuṭa sampūrṇayenma avanata vī kaṭayutu karanu. (dan̆ḍuvama pæmiṇiyahot nam) in pasu (kisivekut) obaṭa udav karanu nolabannehuya
Surah Az-Zumar, Verse 54
وَٱتَّبِعُوٓاْ أَحۡسَنَ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلۡعَذَابُ بَغۡتَةٗ وَأَنتُمۡ لَا تَشۡعُرُونَ
(minisunē!) oba nodænuvat andamaṭa hadisiyēma oba veta dan̆ḍuvama pæmiṇīmaṭa kaḷinma obagē deviyan visin obaṭa pahaḷa karana lada alaṁkāravat niyōgayan anugamanaya karanu
Surah Az-Zumar, Verse 55
أَن تَقُولَ نَفۡسٞ يَٰحَسۡرَتَىٰ عَلَىٰ مَا فَرَّطتُ فِي جَنۢبِ ٱللَّهِ وَإِن كُنتُ لَمِنَ ٱلسَّـٰخِرِينَ
(obagen) sǣma denekuma “allāh gæna, mā (avadhānaya kaḷa yutu dæya avadhānaya nokara) væradī giya hētuven magē vināśayayi! mā (mē dæya gæna) samaccal karamin siṭiyā noveda!” yayi nokiyā siṭīma san̆dahāda
Surah Az-Zumar, Verse 56
أَوۡ تَقُولَ لَوۡ أَنَّ ٱللَّهَ هَدَىٰنِي لَكُنتُ مِنَ ٱلۡمُتَّقِينَ
nætahot “allāh maṭa ṛju mārgaya dænum dī tibuṇē nam, mamat bhaya bhaktikayingen keneku bavaṭa pat vī ættemi!” yayi nokiyā siṭīma san̆dahāda
Surah Az-Zumar, Verse 57
أَوۡ تَقُولَ حِينَ تَرَى ٱلۡعَذَابَ لَوۡ أَنَّ لِي كَرَّةٗ فَأَكُونَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
nætahot dan̆ḍuvama (dǣsin) duṭu viṭa, (melovaṭa) “mā āpasu yāmaṭa mārgayak ætda? esē vuvahot mā dæhæmi dæya karannangen keneku bavaṭama pat vī ættemi!” yayi nokiyā siṭīma san̆dahāda
Surah Az-Zumar, Verse 58
بَلَىٰ قَدۡ جَآءَتۡكَ ءَايَٰتِي فَكَذَّبۡتَ بِهَا وَٱسۡتَكۡبَرۡتَ وَكُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(deviyan ohuṭa) “ættenma magē āyāvan oba veta pæmiṇiyēya. ēvā boru karannehiya. uṅan̆gū vūvehiya. (ēvā) pratikṣēpa karanneku vaśayenma siṭinnehiya” (yayi nokiyā siṭīma san̆dahāda, obagē deviyan visin obaṭa pahaḷa karana lada alaṁkāravat niyōgayan anugamanaya karanu)
Surah Az-Zumar, Verse 59
وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ تَرَى ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ عَلَى ٱللَّهِ وُجُوهُهُم مُّسۡوَدَّةٌۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡمُتَكَبِّرِينَ
(nabiyē!) allāh kerehi boru gotā pavasana movungē muhuṇu viniścaya dinadī kaḷu vī gos tikheṇu oba dakinnehiya. uṅan̆gū vū movun nirayehi noveda (ættē)
Surah Az-Zumar, Verse 60
وَيُنَجِّي ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ بِمَفَازَتِهِمۡ لَا يَمَسُّهُمُ ٱلسُّوٓءُ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
kavurun (pāpayan nokara) sampurṇayenma ǣt vūvōda, ovunva allāh bērā ganu æta. ovunṭa (kisiyam) vipatakda ḷan̆gā novē. ovun duk vannēda næta
Surah Az-Zumar, Verse 61
ٱللَّهُ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ
allāhma siyalū vastūn utpādanaya kaḷēya. ohuma siyallehi ārakṣakayāya
Surah Az-Zumar, Verse 62
لَّهُۥ مَقَالِيدُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
ahas hā bhūmiyehi æti (nidhānayan ādī) dæyē yaturu ohu vetama ættēya. ebævin allāhgē āyāvan kavurun pratikṣēpa karannōda, ovun sampūrṇayenma pāḍuva at kara gat ayayi
Surah Az-Zumar, Verse 63
قُلۡ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَأۡمُرُوٓنِّيٓ أَعۡبُدُ أَيُّهَا ٱلۡجَٰهِلُونَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “agnānayeni! allāh novana dæya namadina menda, oba maṭa aṇa karannē?”
Surah Az-Zumar, Verse 64
وَلَقَدۡ أُوحِيَ إِلَيۡكَ وَإِلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكَ لَئِنۡ أَشۡرَكۡتَ لَيَحۡبَطَنَّ عَمَلُكَ وَلَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(nabiyē!) obaṭa, obaṭa pera siṭi sǣma (dūta)yekuṭama attenma vahī magin dænum denu læbū dæya (kimekdayat, deviyanṭa) oba samānayan tæbuvahot, obagē pin (siyalla) vināśa vī, niyata vaśayenma oba parājitayingen vū aya bavaṭa pat vannehuya” (yanuven vē)
Surah Az-Zumar, Verse 65
بَلِ ٱللَّهَ فَٱعۡبُدۡ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
ebævin oba allāhvama namadinu. ohuṭa kṛtagna vannangen keneku vaśayen obat siṭinu
Surah Az-Zumar, Verse 66
وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦ وَٱلۡأَرۡضُ جَمِيعٗا قَبۡضَتُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُ مَطۡوِيَّـٰتُۢ بِيَمِينِهِۦۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(nabiyē!) allāhgē (usas) tatvayaṭa sarilana sē ohuva ovun gaurava karannē næta. bhūmiya (metaram viśālava tibiyadī eya) sampūrṇayenma viniścaya dinadī ohugē ek miṭakada, ahas (siyalla) hakuḷanu læba (hurullak men) ohugē dakuṇatehida tikheṇu æta. movun samānayan tæbīmen ǣtva, ohu itāmat usasvankayeki. ohu itāmat pariśuddhavantayeki
Surah Az-Zumar, Verse 67
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَصَعِقَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۖ ثُمَّ نُفِخَ فِيهِ أُخۡرَىٰ فَإِذَا هُمۡ قِيَامٞ يَنظُرُونَ
sūr (namæti horaṇǣva kavadā hō) pim̆binu læbuvahot ahashi siṭinnanda, bhūmiyehi siṭinnanda, -allāh adahas karannan hærahusma sira vī (sihisan vī mærī væṭī) yannehuya. anit vara sur pim̆binu læbuvahot evelēma ovun siyallanma (paṇa læbī) nægiṭa idiriya balā siṭinu æta
Surah Az-Zumar, Verse 68
وَأَشۡرَقَتِ ٱلۡأَرۡضُ بِنُورِ رَبِّهَا وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ وَجِاْيٓءَ بِٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡحَقِّ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
bhūmiya tama deviyangē ‘ālōkaya’magin ālōkamatva bæbalennēya. (ovunovungē) saṭahan piṭuva (ovun idiriyē) tabanu læbē. nabivarunvada, (ovungē anit) sākṣīnda gena enu læba, ovun atarē sādhāraṇa lesa tīndu denu læbē. (ovungē pin valin ek anu pramāṇayak hō aḍu kara hō, pāpayangen ek anu pramāṇayak hō væḍi kara hō) ovunṭa aparādhayak karanu labannēma næta
Surah Az-Zumar, Verse 69
وَوُفِّيَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِمَا يَفۡعَلُونَ
sǣma minisekuma ohu kaḷa dæyaṭa sarilana phalavipāka pūraṇa vaśayenma at kara ganu æta. (allāh vana) ohu nam, ovun kaḷa dæya hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Az-Zumar, Verse 70
وَسِيقَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ زُمَرًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوهَا فُتِحَتۡ أَبۡوَٰبُهَا وَقَالَ لَهُمۡ خَزَنَتُهَآ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَتۡلُونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِ رَبِّكُمۡ وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَلَٰكِنۡ حَقَّتۡ كَلِمَةُ ٱلۡعَذَابِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
(edinadī) pratikṣēpa kaḷa aya (siyallanma) samūha samūha vaśayenma niraya desaṭa dakkāgena enu labannāha. ehidī ovun pæmiṇi vahāma ehi edāraṭu vivṛta karanu læbē. ehi ārakṣakayā ovunṭa “obagen vū allāhgē dūtayin oba veta pæmiṇiyē nædda? obagē deviyangē āyāvan ovun obaṭa samudīraṇaya kara penvūyē nædda? mē dinaya oba hamu viya yutuya yanna gæna ovun obaṭa biya ganvā anaturu æn̆gavūyē nædda?”yi vimasanu æta. eyaṭa ovun “esēya! (pæmiṇiyaha)” yayima pavasannāha. (ehet eya prayōjanavat novanu æta. mandayat) pratikṣēpa karannan kerehi dan̆ḍuvama gæna vū poronduva sthīra vī giyēya
Surah Az-Zumar, Verse 71
قِيلَ ٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
(ebævin) “nirayehi edāraṭuvalin oba ætuḷu (vanu. sadākal oba) ehi ræn̆dī siṭinu” yayi kiyanu læbē. uṅan̆gū vū movun ræen̆dana sthānaya itāmat napuruya
Surah Az-Zumar, Verse 72
وَسِيقَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ زُمَرًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوهَا وَفُتِحَتۡ أَبۡوَٰبُهَا وَقَالَ لَهُمۡ خَزَنَتُهَا سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡ طِبۡتُمۡ فَٱدۡخُلُوهَا خَٰلِدِينَ
kavurun tamangē deviyanṭa biya vī (kaṭayutu) karamin siṭiyōda, ovun (edinadī) samūha samuhayan vaśayen svargaya desaṭa kæn̆davāgena enu labannāha. ehi ovun pæmiṇena avasthāvēdī ehi edāraṭu vivṛta karanu læba ehi ārakṣakayin ovunṭa “obaṭa śāntiya hā samādānaya at vēvā! oba bhāgyavantayin bavaṭa pat vūvehuya. oba mehi ætuḷu vī sadākal (mehi) ræn̆dī siṭinu” yayi pavasannāha
Surah Az-Zumar, Verse 73
وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي صَدَقَنَا وَعۡدَهُۥ وَأَوۡرَثَنَا ٱلۡأَرۡضَ نَتَبَوَّأُ مِنَ ٱلۡجَنَّةِ حَيۡثُ نَشَآءُۖ فَنِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ
eyaṭa ovun “siyalū praśaṁsā allāhṭama ayatatya. ohu tamangē poronduva apaṭa satyaya kara hæriyēya. svargayehi api kæmati sthānayan siyallehi yamin siṭiyadī (ehi) bhūmiya apaṭa uruma kara tæbuvēya” yayi pavasannāha. dæhæmi dæya kaḷa ayagē phalavipāka (mesē) yahapatak bavaṭama pat viya
Surah Az-Zumar, Verse 74
وَتَرَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ حَآفِّينَ مِنۡ حَوۡلِ ٱلۡعَرۡشِ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡۚ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡحَقِّۚ وَقِيلَ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(nabiyē! edinadī) malāyikāvarun tamangē deviyanṭa praśaṁsā kara suviśuddha karamin, arṣ vaṭā vaṭa karagena siṭinu oba dakinnehiya. ē atara ovun atarē sādhāraṇa lesaṭama viniścaya karanu læbē. “lōkavāsīn siyallanvama utpādanaya kara, pōṣaṇaya kara, saṁrakṣaṇaya karamin siṭina allāhṭama siyalū praśaṁsā ayat vē” yayi (siyallan visin suviśuddha kara, praśaṁsā kara) pavasanu læbē
Surah Az-Zumar, Verse 75