Surah Sad - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
صٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ذِي ٱلذِّكۡرِ
sād, upades sahita al kurānaya mata divuramin
Surah Sad, Verse 1
بَلِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي عِزَّةٖ وَشِقَاقٖ
namut pratikṣēpa kaḷavun garvayehi hā matabhēdayehima siṭiti
Surah Sad, Verse 2
كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ فَنَادَواْ وَّلَاتَ حِينَ مَنَاصٖ
ovunaṭa pera paramparāvan kopamaṇak api vināśa kaḷemu da? eviṭa ovuhu vilāpa næguvōya. (eya) palā yana avasthāvak novīya
Surah Sad, Verse 3
وَعَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡۖ وَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا سَٰحِرٞ كَذَّابٌ
ovun aturinma avavāda karanneku ovun veta pæmiṇīma gæna ovuhu pudumayaṭa pat vūha. mohu mahā borukāra hūniyamkaruvaku” yæyi deviyan pratikṣēpa kaḷavun pævasīya
Surah Sad, Verse 4
أَجَعَلَ ٱلۡأٓلِهَةَ إِلَٰهٗا وَٰحِدًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عُجَابٞ
devivarun ek deviyaku bavaṭa ohu pat kaḷē da? niyata vaśayenma meya puduma sahagata karuṇaki. (yæyi ovuhu vimasūha)
Surah Sad, Verse 5
وَٱنطَلَقَ ٱلۡمَلَأُ مِنۡهُمۡ أَنِ ٱمۡشُواْ وَٱصۡبِرُواْ عَلَىٰٓ ءَالِهَتِكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٞ يُرَادُ
ovun atara siṭi pradhānīhu “num̆balā yanu. num̆balāgē devivarun mata sthīra va ræn̆dī siṭinu. niyata vaśayenma meya (apagen) apēkṣā karanu labana karuṇaki yæyi (pavasamin) gaman kaḷaha
Surah Sad, Verse 6
مَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِي ٱلۡمِلَّةِ ٱلۡأٓخِرَةِ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا ٱخۡتِلَٰقٌ
avasāna piḷivet tuḷa mē gæna apa asā nættemu. meya prabandhita boruvak misa næta.”
Surah Sad, Verse 7
أَءُنزِلَ عَلَيۡهِ ٱلذِّكۡرُ مِنۢ بَيۡنِنَاۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّن ذِكۡرِيۚ بَل لَّمَّا يَذُوقُواْ عَذَابِ
“apa aturin mema upadesa pahaḷa karanu læbuvē mohu veta da?” (yæyi pratikṣēpa kaḷavun vimasīya.) esē nova ovun māgē upadesa gæna sækayehi veti. maknisāda yat ovun (metek) māgē dan̆ḍuvama vin̆da næta
Surah Sad, Verse 8
أَمۡ عِندَهُمۡ خَزَآئِنُ رَحۡمَةِ رَبِّكَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡوَهَّابِ
esē nætahot parityāgaśīlī sarvabaladhārī obē paramādhipatigē dayāvē nidhan ovun abiyasa tibē da
Surah Sad, Verse 9
أَمۡ لَهُم مُّلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ فَلۡيَرۡتَقُواْ فِي ٱلۡأَسۡبَٰبِ
esē nætinam ahashi hā mahapoḷovē da ē deka atara æti dǣhi da ādhipatyaya ovun satu da? esē nam ovuhu (bhautika) sādhakayanhi næga yatvā
Surah Sad, Verse 10
جُندٞ مَّا هُنَالِكَ مَهۡزُومٞ مِّنَ ٱلۡأَحۡزَابِ
mehi æti sēnāva da parājayaṭa pat karanu labana ēkābaddha sēnāvan aturini
Surah Sad, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ ذُو ٱلۡأَوۡتَادِ
ovunaṭa pera nūhgē janayā da ād samūhayā da riṭi sahita firavun da (dūtayinva) boru kaḷaha
Surah Sad, Verse 12
وَثَمُودُ وَقَوۡمُ لُوطٖ وَأَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَحۡزَابُ
(esēma) samūd janayā da lūtgē janayā da ayikāvāsīn da boru koḷōya. ovuhumaya (parājayaṭa patkaranu læbū) ema sēnā vanuyē
Surah Sad, Verse 13
إِن كُلٌّ إِلَّا كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ عِقَابِ
(ovun) siyalla daham dūtayin boru kaḷā misa næta. eheyin māgē dan̆ḍuvama niyama viya
Surah Sad, Verse 14
وَمَا يَنظُرُ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ مَّا لَهَا مِن فَوَاقٖ
ek han̆ḍak misa movuhu balāporottu novūha. eyaṭa kisidu hærībælīmak (hō pramādavīmak) næta
Surah Sad, Verse 15
وَقَالُواْ رَبَّنَا عَجِّل لَّنَا قِطَّنَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
apagē paramādhipatiyāṇeni! viniścaya dinaṭa pera apagē koṭasa apahaṭa ikman karanu mænava! yæyi ovuhu pævasūha
Surah Sad, Verse 16
ٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَا دَاوُۥدَ ذَا ٱلۡأَيۡدِۖ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
ovun pavasana dǣ mata oba ivasā siṭinu. tavada balavat ayaku vū apagē gættā dāvūd piḷiban̆da menehi karanu. niyata vaśayenma ohu ( samāva ayadimin allāh veta) imahat lesa hærenneku viya
Surah Sad, Verse 17
إِنَّا سَخَّرۡنَا ٱلۡجِبَالَ مَعَهُۥ يُسَبِّحۡنَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِشۡرَاقِ
ohu samaga savas kālayē saha udǣsana (allāhgē nāmaya) suviśuddha karana kan̆du da
Surah Sad, Verse 18
وَٱلطَّيۡرَ مَحۡشُورَةٗۖ كُلّٞ لَّهُۥٓ أَوَّابٞ
(raṁcu vaśayen) ræs karanu labana pakṣīn da api vasan̆ga kara dunimu. siyalla ohu veta nævæta hærī yati
Surah Sad, Verse 19
وَشَدَدۡنَا مُلۡكَهُۥ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحِكۡمَةَ وَفَصۡلَ ٱلۡخِطَابِ
tavada api ohugē rājyaya balavat kaḷemu. tavada api ohuṭa pragnāva hā (tīraṇātmakava) katā kirīmē pæhædilitāva pirinæmuvemu
Surah Sad, Verse 20
۞وَهَلۡ أَتَىٰكَ نَبَؤُاْ ٱلۡخَصۡمِ إِذۡ تَسَوَّرُواْ ٱلۡمِحۡرَابَ
ovuhu næmadum sthānaya veta (bittiyen) næga pæmiṇi avasthāvē ema vādayē puvata oba veta pæmiṇiyē da
Surah Sad, Verse 21
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَىٰ دَاوُۥدَ فَفَزِعَ مِنۡهُمۡۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ خَصۡمَانِ بَغَىٰ بَعۡضُنَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فَٱحۡكُم بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَلَا تُشۡطِطۡ وَٱهۡدِنَآ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلصِّرَٰطِ
dāvūd veta ovuhu pivisuṇu viṭa ovun dæka ohu tæti gattēya. “oba biya novanu. api naḍu sambandhayen pārśva dekakin samanvitayi. apagen ætæmeku ætæmekuṭa asādhāraṇakam sidu koṭa æta. eheyin oba yukti garuka va apa atara tīndu denu. tavada oba apakṣapātī novanu. tavada apava ṛju mārgaya veta yomu karanu” yæyi ovuhu pævasūha
Surah Sad, Verse 22
إِنَّ هَٰذَآ أَخِي لَهُۥ تِسۡعٞ وَتِسۡعُونَ نَعۡجَةٗ وَلِيَ نَعۡجَةٞ وَٰحِدَةٞ فَقَالَ أَكۡفِلۡنِيهَا وَعَزَّنِي فِي ٱلۡخِطَابِ
“niyata vaśayenma mohu māgē sahōdarayāya. ohuṭa bæṭaḷu denun anū nava deneku æta. tavada maṭa ek bæṭaḷu denaku pamaṇak æta. tavada ‘eya da maṭa pavarannæ’yi ohu pavasā siṭiyi. katāvehi ohu mā abibavā gos æta
Surah Sad, Verse 23
قَالَ لَقَدۡ ظَلَمَكَ بِسُؤَالِ نَعۡجَتِكَ إِلَىٰ نِعَاجِهِۦۖ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡخُلَطَآءِ لَيَبۡغِي بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٍ إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَقَلِيلٞ مَّا هُمۡۗ وَظَنَّ دَاوُۥدُ أَنَّمَا فَتَنَّـٰهُ فَٱسۡتَغۡفَرَ رَبَّهُۥ وَخَرَّۤ رَاكِعٗاۤ وَأَنَابَ۩
dāvud mesē piḷituru dunnēya. obē bæṭaḷu dena ohugē bæṭaḷu denun samaga ek karana men illā siṭīmen ohu obaṭa asādhāraṇayak kara æta. ekaṭa ekatuvī jīvatvana janayāgen bahutarayak ovungen ætæmeku ætæmekuṭa asādhāraṇakam karati. namut viśvāsa koṭa yahakam kaḷavun hæra.” tavada ovuhu svalpa deneki. (mesē prakāśa karamin siṭinā atara) sæbævinma api ohu parīkṣāvaṭa lak koṭa ætæyi dāvūd vaṭahā gattēya. eheyin ohu ohugē paramādhipatigen samāva ayæda siṭiyēya. tavada (sajadā karamin) næmī bima vætiruṇēya. tavada ohu (paścātāpavī allāh veta) hæruṇēya
Surah Sad, Verse 24
فَغَفَرۡنَا لَهُۥ ذَٰلِكَۖ وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
eheyin api ohuṭa ē san̆dahā samāva dunimu. niyata vaśayenma apa abiyasa ohu venuven samīpatāvak saha alaṁkāra hærī pæmiṇena tænak æta
Surah Sad, Verse 25
يَٰدَاوُۥدُ إِنَّا جَعَلۡنَٰكَ خَلِيفَةٗ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱحۡكُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعِ ٱلۡهَوَىٰ فَيُضِلَّكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَضِلُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا نَسُواْ يَوۡمَ ٱلۡحِسَابِ
ahō dāvūd! api oba mahapoḷovē niyōjitayaku bavaṭa pat kaḷemu. eheyin oba janayā atara yuktigaruka va tīndu denu. tavada āśāvan anugamanaya nokaranu. eviṭa eya allāhgē mārgayen oba nomaga yavanu æta. niyata vaśayenma allāhgē mārgayen nomaga giyavun vana ovunaṭa viniścaya dinaya ovun amataka kaḷa bævin dæḍi dan̆ḍuvamak æta
Surah Sad, Verse 26
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَآءَ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا بَٰطِلٗاۚ ذَٰلِكَ ظَنُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنَ ٱلنَّارِ
apa visin mema ahasa hā mahapoḷova da ē deka atara æti dǣ da niṣphalayak lesin mavā næta. eya deviyan pratikṣēpa kaḷavungē situvillayi. eheyin deviyan pratikṣēpa kaḷavunaṭa (nirā) ginnen vū vināśaya atvēvā
Surah Sad, Verse 27
أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَٱلۡمُفۡسِدِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلۡمُتَّقِينَ كَٱلۡفُجَّارِ
deviyan viśvāsa koṭa yahakam kaḷavun, mahapoḷovē kalahakārīn men api saḷakannemuda? esē nætahot biya bætimatun duṣṭayin men api saḷakannemuda
Surah Sad, Verse 28
كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ مُبَٰرَكٞ لِّيَدَّبَّرُوٓاْ ءَايَٰتِهِۦ وَلِيَتَذَكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(meya) oba veta api pahaḷa kaḷa bhāgyamat pustakayayi. ovun ehi vadan pariśīlanaya karanu piṇisat buddhimatun (hon̆da) upades læbīma piṇisat (api eya pahaḷa kaḷemu)
Surah Sad, Verse 29
وَوَهَبۡنَا لِدَاوُۥدَ سُلَيۡمَٰنَۚ نِعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
tavada api dāvūdṭa sulayimān va tiḷiṇayak lesa pirinæmuvemu. ema gættā yahapat viya. niyata vaśayenma ohu imahat lesa (allāh veta) næm̆buru vanneki
Surah Sad, Verse 30
إِذۡ عُرِضَ عَلَيۡهِ بِٱلۡعَشِيِّ ٱلصَّـٰفِنَٰتُ ٱلۡجِيَادُ
savas kālayehi manāva væḍuṇu aśvayin ohu veta idiripat karanu læbū avasthāva sihipat karanu
Surah Sad, Verse 31
فَقَالَ إِنِّيٓ أَحۡبَبۡتُ حُبَّ ٱلۡخَيۡرِ عَن ذِكۡرِ رَبِّي حَتَّىٰ تَوَارَتۡ بِٱلۡحِجَابِ
eviṭa “niyata vaśayenma mā tiraya tuḷa (ēvā) sæn̆ga vī yanatek māgē paramādhipativa sihi kirīmen torava mema vastuvaṭa (bohō sē) ælum kara ætæyi mama sitami“ yæyi pævasīya
Surah Sad, Verse 32
رُدُّوهَا عَلَيَّۖ فَطَفِقَ مَسۡحَۢا بِٱلسُّوقِ وَٱلۡأَعۡنَاقِ
num̆balā eya mā veta nævata gena ennæ yi pavasā gelaval hā valalukarada pirimadinnaṭa paṭan gattēya
Surah Sad, Verse 33
وَلَقَدۡ فَتَنَّا سُلَيۡمَٰنَ وَأَلۡقَيۡنَا عَلَىٰ كُرۡسِيِّهِۦ جَسَدٗا ثُمَّ أَنَابَ
tavada sæbævinma api sulayimān parīkṣāvaṭa lak kaḷemu. tavada api ohugē āsanaya mata (maḷa)sirurak heḷuvemu. pasu va ohu nævata yomu viya
Surah Sad, Verse 34
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَهَبۡ لِي مُلۡكٗا لَّا يَنۢبَغِي لِأَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ
māgē paramādhipatiyāṇeni! maṭa oba samāva denu mænava! tavada magen pasu va kisivakuṭa ayiti novana paridi rājyayak maṭa pirinamanu mænava! niyata vaśayenma oba mahā parityāgaśīlīya
Surah Sad, Verse 35
فَسَخَّرۡنَا لَهُ ٱلرِّيحَ تَجۡرِي بِأَمۡرِهِۦ رُخَآءً حَيۡثُ أَصَابَ
eviṭa api ohuṭa suḷan̆ga vasan̆ga kara dunnemu. ohu sitū paridi ohugē aṇin eya pahasuven hamā yayi
Surah Sad, Verse 36
وَٱلشَّيَٰطِينَ كُلَّ بَنَّآءٖ وَغَوَّاصٖ
tavada goḍanægili idi karana emenma kimida mutu goḍagannā siyalu ṣeyitānuvan hā
Surah Sad, Verse 37
وَءَاخَرِينَ مُقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
yadam tuḷa bæn̆da damanu læbū tavat aya da (api ohuṭa vasan̆ga kara dunimu)
Surah Sad, Verse 38
هَٰذَا عَطَآؤُنَا فَٱمۡنُنۡ أَوۡ أَمۡسِكۡ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
meya apagē tyāgayayi. eheyin oba kisidu viniścayak novanu ayurin upakāra karanu, esē nætahot ran̆davā ganu
Surah Sad, Verse 39
وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
tavada niyata vaśayenma apa abiyasa ohuṭa kiṭṭu samīpatāvak hā alaṁkāra hærī pæmiṇena navātæna æta
Surah Sad, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَآ أَيُّوبَ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥٓ أَنِّي مَسَّنِيَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِنُصۡبٖ وَعَذَابٍ
tavada apagē gættaku vū ayyūb da oba menehi kara balanu. ohu tama paramādhipati amatā, “niyata vaśayenma ṣeyitān uvadurakin hā vēdanāvakin mā sparśa koṭa æta” yæyi pævasīya
Surah Sad, Verse 41
ٱرۡكُضۡ بِرِجۡلِكَۖ هَٰذَا مُغۡتَسَلُۢ بَارِدٞ وَشَرَابٞ
ayiyūb nabi amatā api (allāh) mesē pævæsuvemu) “obē pādaya gasanu. meya snānaya karanu labana sisil sthānayaki. emenma pānaya kirīmaki.”
Surah Sad, Verse 42
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ أَهۡلَهُۥ وَمِثۡلَهُم مَّعَهُمۡ رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
tavada prabuddhimat ayaṭa apagen vū āśirvādayak hā menehi kirīmak vaśayen ohuṭa ohugē pavula hā ovun samaga ovun vænnanvada api pirinæmuvemu
Surah Sad, Verse 43
وَخُذۡ بِيَدِكَ ضِغۡثٗا فَٱضۡرِب بِّهِۦ وَلَا تَحۡنَثۡۗ إِنَّا وَجَدۡنَٰهُ صَابِرٗاۚ نِّعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٞ
tavada oba piduru miṭiyak obē ataṭa gena emagin oba (obē biriyaṭa) gasanu. tavada oba pratignā kaḍa nokaranu. niyata vaśayenma api ohu ivasilivantayaku sē duṭuvemu. ema gættā itā yahapat viya. niyata vaśayenma ohu (allāh veta) imahat lesa hærenneki
Surah Sad, Verse 44
وَٱذۡكُرۡ عِبَٰدَنَآ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ أُوْلِي ٱلۡأَيۡدِي وَٱلۡأَبۡصَٰرِ
tavada balaya hā manā dṛṣṭīngen hebi apagē gættan vana ibrāhīm ishāk hā yaḥkūb piḷiban̆da va da menehi karanu
Surah Sad, Verse 45
إِنَّآ أَخۡلَصۡنَٰهُم بِخَالِصَةٖ ذِكۡرَى ٱلدَّارِ
matu lova nivahana menehi kirīmaṭa niyata vaśayenma api ovun viśēṣita kaḷemu
Surah Sad, Verse 46
وَإِنَّهُمۡ عِندَنَا لَمِنَ ٱلۡمُصۡطَفَيۡنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
tavada niyata vaśayenma ovun apa abiyasa viśiṣṭayin lesa tōrā ganu læbūvan aturini
Surah Sad, Verse 47
وَٱذۡكُرۡ إِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَذَا ٱلۡكِفۡلِۖ وَكُلّٞ مِّنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
tavada ismāīl alyasaḥ hā dul kifl piḷiban̆da va da menehi karanu. tavada (mē) siyallanma viśiṣṭayin aturini
Surah Sad, Verse 48
هَٰذَا ذِكۡرٞۚ وَإِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ لَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
meya menehi kirīmaki. tavada niyata vaśayenma biya bætimatun haṭa alaṁkāra navātænak æta
Surah Sad, Verse 49
جَنَّـٰتِ عَدۡنٖ مُّفَتَّحَةٗ لَّهُمُ ٱلۡأَبۡوَٰبُ
eya ovun venuven doraval vivṛta karanu læbū sadā (svarga) uyan vaśayeni
Surah Sad, Verse 50
مُتَّكِـِٔينَ فِيهَا يَدۡعُونَ فِيهَا بِفَٰكِهَةٖ كَثِيرَةٖ وَشَرَابٖ
ehi ovun hānsi va siṭa adhika palaturu hā pānayan ehi ovun illā siṭiti
Surah Sad, Verse 51
۞وَعِندَهُمۡ قَٰصِرَٰتُ ٱلطَّرۡفِ أَتۡرَابٌ
sama vayasæti damita bælma heḷana kāntāvō ovun abiyasa siṭiti
Surah Sad, Verse 52
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
viniścaya dinaya san̆dahā num̆balāṭa pratignā denu labana dǣ meyayi (yæyi kiyanu læbē)
Surah Sad, Verse 53
إِنَّ هَٰذَا لَرِزۡقُنَا مَا لَهُۥ مِن نَّفَادٍ
niyata vaśayenma meya īṭa avasānayak næti apagē pōṣaṇayayi
Surah Sad, Verse 54
هَٰذَاۚ وَإِنَّ لِلطَّـٰغِينَ لَشَرَّ مَـَٔابٖ
(biya bætimatun san̆dahā vū dǣ) meyayi, tavada niyata vaśayenma sīmāva ikmavā giyavunṭa napuru navātænak æta
Surah Sad, Verse 55
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَا فَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
eya nirayayi. ovuhu ehi pivisa dæveti. eheyin ema vāsasthānaya napuru viya
Surah Sad, Verse 56
هَٰذَا فَلۡيَذُوقُوهُ حَمِيمٞ وَغَسَّاقٞ
meya(sīmāva ikmavūvan san̆dahā)ya. eheyin ovuhu eya bhukti vin̆ditvā! (ovunaṭa) naṭana jalayayi. særava musu vū rudhirayayi (yæyi allāh pavasayi)
Surah Sad, Verse 57
وَءَاخَرُ مِن شَكۡلِهِۦٓ أَزۡوَٰجٌ
ē svarūpayen yut venat (dan̆ḍuvam) vargada (ovunaṭa) æta
Surah Sad, Verse 58
هَٰذَا فَوۡجٞ مُّقۡتَحِمٞ مَّعَكُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِهِمۡۚ إِنَّهُمۡ صَالُواْ ٱلنَّارِ
meya num̆balā samaga pivisuṇu pirisaki. ovunaṭa kisidu piḷigænīmak næta. niyata vaśayenma ovun nirā (ginnaṭa) pivisa dævennō veti
Surah Sad, Verse 59
قَالُواْ بَلۡ أَنتُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِكُمۡۖ أَنتُمۡ قَدَّمۡتُمُوهُ لَنَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
esē nova, num̆balāṭa kisidu piḷigænīmak næta. apa haṭa eya idiripat kaḷē num̆balāya. eheyin ema vāsasthānaya napuru viya yæyi (ovun piḷipæddavun vana) ovuhu pavasati
Surah Sad, Verse 60
قَالُواْ رَبَّنَا مَن قَدَّمَ لَنَا هَٰذَا فَزِدۡهُ عَذَابٗا ضِعۡفٗا فِي ٱلنَّارِ
apagē paramādhipatiyāṇeni! apahaṭa kavareku meya idiripat kaḷē da ohuṭa nirayē dan̆ḍuvama deguṇayak koṭa adhikava dennæyi ovuhu pavasati
Surah Sad, Verse 61
وَقَالُواْ مَا لَنَا لَا نَرَىٰ رِجَالٗا كُنَّا نَعُدُّهُم مِّنَ ٱلۡأَشۡرَارِ
napuran aturin yæyi api ovun gaṇan ganimin siṭi minisun apahaṭa dakinnaṭa nættē æyi dæyi ovuhu pavasati
Surah Sad, Verse 62
أَتَّخَذۡنَٰهُمۡ سِخۡرِيًّا أَمۡ زَاغَتۡ عَنۡهُمُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
api ovun samaccalayaṭa gattemu da? esē nætahot ovungen (apagē) bælma ivat vūyē da
Surah Sad, Verse 63
إِنَّ ذَٰلِكَ لَحَقّٞ تَخَاصُمُ أَهۡلِ ٱلنَّارِ
niyata vaśayenma eya sæbǣvaki. eya nirāvāsīngē vādayayi
Surah Sad, Verse 64
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مُنذِرٞۖ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
“niyata vaśayenma mama avavāda karanneku pamaṇi. tavada bala parākrama ēkīya vū allāh hæra venat kisidu deviyaku næta” yæyi oba (nabivaraya) pavasanu
Surah Sad, Verse 65
رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
“ohu sarva baladhārī, atikṣamāśīlī, ahashi hā mahapoḷovē da ē deka atara æti dǣhi da paramādhipatiya.”
Surah Sad, Verse 66
قُلۡ هُوَ نَبَؤٌاْ عَظِيمٌ
“eya mahat vū puvataki.” yæyi oba pavasanu
Surah Sad, Verse 67
أَنتُمۡ عَنۡهُ مُعۡرِضُونَ
“num̆balā eya piṭupānnōya.”
Surah Sad, Verse 68
مَا كَانَ لِيَ مِنۡ عِلۡمِۭ بِٱلۡمَلَإِ ٱلۡأَعۡلَىٰٓ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ
“ihaḷa pradhānīn tarka karana viṭa ovun piḷiban̆da kisidu dænumak maṭa novīya.”
Surah Sad, Verse 69
إِن يُوحَىٰٓ إِلَيَّ إِلَّآ أَنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
“niyata vaśayenma mama pæhædili avavāda karannaku pamaṇi yæyi misa mā veta heḷidarav karanu nolæbīya.”
Surah Sad, Verse 70
إِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي خَٰلِقُۢ بَشَرٗا مِّن طِينٖ
niyata vaśayenma mama mæṭiyen vū miniseku mavannemi yæyi malakvarunṭa obē paramādhipati pævasū avasthāva sihiyaṭa naganu
Surah Sad, Verse 71
فَإِذَا سَوَّيۡتُهُۥ وَنَفَخۡتُ فِيهِ مِن رُّوحِي فَقَعُواْ لَهُۥ سَٰجِدِينَ
pasu va mama ohu nisi ayurin hæḍagasvā māgē ātmayen ohu tuḷa pim̆bū viṭa num̆balā ohuṭa sujūd (ācāra) karannan lesa væṭenu. (yæyi allāh pævæsuvēya)
Surah Sad, Verse 72
فَسَجَدَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ كُلُّهُمۡ أَجۡمَعُونَ
eviṭa malakvarun vana ovun siyallōma sujūd kaḷōya
Surah Sad, Verse 73
إِلَّآ إِبۡلِيسَ ٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
namut iblīs hæra. ohu uḍan̆gu viya. tavada deviyan pratikṣēpa karannan aturin viya
Surah Sad, Verse 74
قَالَ يَـٰٓإِبۡلِيسُ مَا مَنَعَكَ أَن تَسۡجُدَ لِمَا خَلَقۡتُ بِيَدَيَّۖ أَسۡتَكۡبَرۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡعَالِينَ
“ahō iblīs! māgē dǣtin mā mævū dǣṭa oba sujūd kirīmen oba va væḷækvūyē kumak da? oba uḍan̆gu vūyehi da esē nætahot usas aya aturin vūyehi dæ”yi ohu(allāh) vimasīya
Surah Sad, Verse 75
قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
“mama ohuṭa vaḍā śrēṣṭaya. oba mā mavā ættē ginneni. tavada oba ohu mavā ættē mæṭiyeni” yæyi ohu pævasīya
Surah Sad, Verse 76
قَالَ فَٱخۡرُجۡ مِنۡهَا فَإِنَّكَ رَجِيمٞ
“esē nam oba meyin bæhæra vanu. niyata vaśayenma oba palavā harinu læbūveki
Surah Sad, Verse 77
وَإِنَّ عَلَيۡكَ لَعۡنَتِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلدِّينِ
tavada niyata vaśayenma viniścaya dinaya dakvā māgē śāpaya obaṭa erehi va pavatī” yæyi ohu (allāh) pævasīya
Surah Sad, Verse 78
قَالَ رَبِّ فَأَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
“māgē paramādhipatiyāṇeni! esē nam ovun nævata nægiṭuvanu labana dinaya dakvā maṭa kal denu” yæyi ohu pævasīya
Surah Sad, Verse 79
قَالَ فَإِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
esē nam kal denū læbūvan aturin oba vannehiya yæyi ohu(allāh) pævasīya
Surah Sad, Verse 80
إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡوَقۡتِ ٱلۡمَعۡلُومِ
niyamita vēlāvē dinaya dakvā
Surah Sad, Verse 81
قَالَ فَبِعِزَّتِكَ لَأُغۡوِيَنَّهُمۡ أَجۡمَعِينَ
obē garutvayē nāmayen divuramin. sæbævinma mama ovun siyalla nomaga yavami
Surah Sad, Verse 82
إِلَّا عِبَادَكَ مِنۡهُمُ ٱلۡمُخۡلَصِينَ
namut ovun aturin vū obē avaṁka gættan hæra
Surah Sad, Verse 83
قَالَ فَٱلۡحَقُّ وَٱلۡحَقَّ أَقُولُ
esē nam eya satyayaki. tavada mama satyayama pavasami yæyi ohu (allāh) pævasīya
Surah Sad, Verse 84
لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكَ وَمِمَّن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ أَجۡمَعِينَ
oba hā ovun aturin oba va anugamanaya kaḷa siyalu denāgen mama niraya puravami
Surah Sad, Verse 85
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُتَكَلِّفِينَ
“ē venuven kisidu kuliyak mama num̆balāgen noillami. tavada mama sva kæmætta paridi prakāśa karannan aturin da novemi” yæyi (nabivaraya) oba pavasanu
Surah Sad, Verse 86
إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
“eya (alkurānaya) lōvæsiyanṭa menehi kirīmak misa næta.”
Surah Sad, Verse 87
وَلَتَعۡلَمُنَّ نَبَأَهُۥ بَعۡدَ حِينِۭ
“tavada ṭika kalakaṭa pasu va ehi puvata sæbævinma num̆balā dæna ganu æta.”
Surah Sad, Verse 88