Surah Al-Muddathir - Malayalam Translation by Abdul Hameed Madani And Kunhi Mohammed
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمُدَّثِّرُ
hē, putaccu mūṭiyavanē
Surah Al-Muddathir, Verse 1
قُمۡ فَأَنذِرۡ
eḻunnēṟṟ (janaṅṅaḷe) tākkīt ceyyuka
Surah Al-Muddathir, Verse 2
وَرَبَّكَ فَكَبِّرۡ
ninṟe rakṣitāvine mahatvappeṭuttukayuṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 3
وَثِيَابَكَ فَطَهِّرۡ
ninṟe vastraṅṅaḷ śud'dhiyākkukayuṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 4
وَٱلرُّجۡزَ فَٱهۡجُرۡ
pāpaṁ veṭiyukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Muddathir, Verse 5
وَلَا تَمۡنُن تَسۡتَكۡثِرُ
kūṭutal nēṭṭaṁ keāticcu keāṇṭ nī audāryaṁ ceyyarut
Surah Al-Muddathir, Verse 6
وَلِرَبِّكَ فَٱصۡبِرۡ
ninṟe rakṣitāvinu vēṇṭi nī kṣama kaikkeāḷḷuka
Surah Al-Muddathir, Verse 7
فَإِذَا نُقِرَ فِي ٱلنَّاقُورِ
ennāl kāhaḷattil muḻakkappeṭṭāl
Surah Al-Muddathir, Verse 8
فَذَٰلِكَ يَوۡمَئِذٖ يَوۡمٌ عَسِيرٌ
ann at oru prayāsakaramāya divasamāyirikkuṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 9
عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ غَيۡرُ يَسِيرٖ
satyaniṣēdhikaḷkk eḷuppamuḷḷatallātta oru divasaṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 10
ذَرۡنِي وَمَنۡ خَلَقۡتُ وَحِيدٗا
enneyuṁ ñān ēkanāyikkeāṇṭ sr̥ṣṭicca oruttaneyuṁ viṭṭēkkuka
Surah Al-Muddathir, Verse 11
وَجَعَلۡتُ لَهُۥ مَالٗا مَّمۡدُودٗا
avann ñān samr̥d'dhamāya sampatt uṇṭākki keāṭukkukayuṁ ceytu
Surah Al-Muddathir, Verse 12
وَبَنِينَ شُهُودٗا
sannad'dharāyi nilkkunna santatikaḷeyuṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 13
وَمَهَّدتُّ لَهُۥ تَمۡهِيدٗا
avannu ñān nalla sekaryaṅṅaḷ ceytu keāṭukkukayuṁ ceytu
Surah Al-Muddathir, Verse 14
ثُمَّ يَطۡمَعُ أَنۡ أَزِيدَ
pinneyuṁ ñān kūṭutal keāṭukkaṇamenn avan mēāhikkunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 15
كَلَّآۖ إِنَّهُۥ كَانَ لِأٓيَٰتِنَا عَنِيدٗا
alla, tīrccayāyuṁ avan nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷēāṭ mātsaryaṁ kāṇikkunnavanāyirikkunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 16
سَأُرۡهِقُهُۥ صَعُودًا
prayāsamuḷḷa oru kayaṟṟaṁ kayaṟān nāṁ vaḻiye avane nirbandhikkunnatāṇ
Surah Al-Muddathir, Verse 17
إِنَّهُۥ فَكَّرَ وَقَدَّرَ
tīrccayāyuṁ avaneānnu cinticcu, avaneānnu kaṇakkākkukayuṁ ceytu
Surah Al-Muddathir, Verse 18
فَقُتِلَ كَيۡفَ قَدَّرَ
atināl avan naśikkaṭṭe. eṅṅaneyāṇavan kaṇakkākkiyat
Surah Al-Muddathir, Verse 19
ثُمَّ قُتِلَ كَيۡفَ قَدَّرَ
vīṇṭuṁ avan naśikkaṭṭe, eṅṅaneyāṇavan kaṇakkākkiyat
Surah Al-Muddathir, Verse 20
ثُمَّ نَظَرَ
pinnīṭ avaneānnu nēākki
Surah Al-Muddathir, Verse 21
ثُمَّ عَبَسَ وَبَسَرَ
pinne avan mukhaṁ cuḷikkukayuṁ mukhaṁ kaṟuppikkukayuṁ ceytu
Surah Al-Muddathir, Verse 22
ثُمَّ أَدۡبَرَ وَٱسۡتَكۡبَرَ
pinne avan pinnēāṭṭ māṟukayuṁ ahaṅkāraṁ naṭikkukayuṁ ceytu
Surah Al-Muddathir, Verse 23
فَقَالَ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ يُؤۡثَرُ
enniṭṭavan paṟaññu: it (āril ninnēā) ud'dharikkappeṭunna māraṇamallāte maṟṟeānnumalla
Surah Al-Muddathir, Verse 24
إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا قَوۡلُ ٱلۡبَشَرِ
it manuṣyanṟe vākkallāte maṟṟeānnumalla
Surah Al-Muddathir, Verse 25
سَأُصۡلِيهِ سَقَرَ
vaḻiye ñān avane sakhaṟil (narakattil) iṭṭ erikkunnatāṇ
Surah Al-Muddathir, Verse 26
وَمَآ أَدۡرَىٰكَ مَا سَقَرُ
sakhar ennāl entāṇenn ninakkaṟiyumēā
Surah Al-Muddathir, Verse 27
لَا تُبۡقِي وَلَا تَذَرُ
at onnuṁ bākkiyākkukayēā viṭṭukaḷayukayēā illa
Surah Al-Muddathir, Verse 28
لَوَّاحَةٞ لِّلۡبَشَرِ
at teāli karicc rūpaṁ māṟṟikkaḷayunnatāṇ
Surah Al-Muddathir, Verse 29
عَلَيۡهَا تِسۡعَةَ عَشَرَ
atinṟe mēlnēāṭṭattin patteāmpat pēruṇṭ
Surah Al-Muddathir, Verse 30
وَمَا جَعَلۡنَآ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ إِلَّا مَلَـٰٓئِكَةٗۖ وَمَا جَعَلۡنَا عِدَّتَهُمۡ إِلَّا فِتۡنَةٗ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ لِيَسۡتَيۡقِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ وَيَزۡدَادَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِيمَٰنٗا وَلَا يَرۡتَابَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَلِيَقُولَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡكَٰفِرُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۚ كَذَٰلِكَ يُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَمَا يَعۡلَمُ جُنُودَ رَبِّكَ إِلَّا هُوَۚ وَمَا هِيَ إِلَّا ذِكۡرَىٰ لِلۡبَشَرِ
narakattinṟe mēlnēāṭṭakkārāyi nāṁ malakkukaḷe mātramāṇ niścayiccirikkunnat. avaruṭe eṇṇatte nāṁ satyaniṣēdhikaḷkk oru parīkṣaṇaṁ mātramākkiyirikkunnu. vēdaṁ nalkappeṭṭiṭṭuḷḷavarkk dr̥ḍhabēādhyaṁ varuvānuṁ satyaviśvāsikaḷkk viśvāsaṁ vard'dhikkānuṁ vēdaṁ nalkappeṭṭavaruṁ satyaviśvāsikaḷuṁ sanśayattilakappeṭātirikkānuṁ allāhu enteāru upamayāṇ itu keāṇṭ uddēśicciṭṭuḷḷatenn hr̥dayaṅṅaḷil rēāgamuḷḷavaruṁ satyaniṣēdhikaḷuṁ paṟayuvānuṁ vēṇṭiyatre at. aprakāraṁ allāhu tān uddēśikkunnavare piḻappikkukayuṁ, tān uddēśikkunnavare nērvaḻiyilākkukayuṁ ceyyunnu. ninṟe rakṣitāvinṟe sain'yaṅṅaḷe avanallāte maṟṟāruṁ aṟiyukayilla. it manuṣyarkk oru ulbēādhanamallāte maṟṟeānnumalla
Surah Al-Muddathir, Verse 31
كَلَّا وَٱلۡقَمَرِ
nis'sanśayaṁ, candrane tanneyāṇa satyaṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 32
وَٱلَّيۡلِ إِذۡ أَدۡبَرَ
rātri pinniṭṭ pēākumpēāḷ atine tanneyāṇa satyaṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 33
وَٱلصُّبۡحِ إِذَآ أَسۡفَرَ
prabhātaṁ pularnnāl atu tanneyāṇa satyaṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 34
إِنَّهَا لَإِحۡدَى ٱلۡكُبَرِ
tīrccayāyuṁ at (narakaṁ) geravamuḷḷa kāryaṅṅaḷil onnākunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 35
نَذِيرٗا لِّلۡبَشَرِ
manuṣyarkk oru tākkītenna nilayil
Surah Al-Muddathir, Verse 36
لِمَن شَآءَ مِنكُمۡ أَن يَتَقَدَّمَ أَوۡ يَتَأَخَّرَ
atāyat niṅṅaḷil ninn munnēāṭṭ pēākuvānēā, pinnēāṭṭ vekkuvānēā uddēśikkunnavarkk
Surah Al-Muddathir, Verse 37
كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡ رَهِينَةٌ
ōrēā vyaktiyuṁ tān sampādiccu veccatin paṇayappeṭṭavanākunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 38
إِلَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلۡيَمِينِ
valatupakṣakkāreāḻike
Surah Al-Muddathir, Verse 39
فِي جَنَّـٰتٖ يَتَسَآءَلُونَ
cila svargattēāppukaḷilāyirikkuṁ avar. avar anvēṣikkuṁ
Surah Al-Muddathir, Verse 40
عَنِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
kuṟṟavāḷikaḷeppaṟṟi
Surah Al-Muddathir, Verse 41
مَا سَلَكَكُمۡ فِي سَقَرَ
niṅṅaḷe narakattil pravēśippiccat enteānnāṇenn
Surah Al-Muddathir, Verse 42
قَالُواْ لَمۡ نَكُ مِنَ ٱلۡمُصَلِّينَ
avar (kuṟṟavāḷikaḷ) maṟupaṭi paṟayuṁ: ñaṅṅaḷ namaskarikkunnavaruṭe kūṭṭattilāyilla
Surah Al-Muddathir, Verse 43
وَلَمۡ نَكُ نُطۡعِمُ ٱلۡمِسۡكِينَ
ñaṅṅaḷ agatikk āhāraṁ nalkumāyirunnilla
Surah Al-Muddathir, Verse 44
وَكُنَّا نَخُوضُ مَعَ ٱلۡخَآئِضِينَ
tēānnivāsattil muḻukunnavaruṭe kūṭe ñaṅṅaḷuṁ muḻukumāyirunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 45
وَكُنَّا نُكَذِّبُ بِيَوۡمِ ٱلدِّينِ
pratiphalattinṟe nāḷine ñaṅṅaḷ niṣēdhiccu kaḷayumāyirunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 46
حَتَّىٰٓ أَتَىٰنَا ٱلۡيَقِينُ
aṅṅaneyirikke ā uṟappāya maraṇaṁ ñaṅṅaḷkk vannetti
Surah Al-Muddathir, Verse 47
فَمَا تَنفَعُهُمۡ شَفَٰعَةُ ٱلشَّـٰفِعِينَ
ini avarkk śupārśakkāruṭe śupārśayeānnuṁ prayēājanappeṭukayilla
Surah Al-Muddathir, Verse 48
فَمَا لَهُمۡ عَنِ ٱلتَّذۡكِرَةِ مُعۡرِضِينَ
ennirikke avarkkentu paṟṟi? avar ulbēādhanattil ninn tiriññukaḷayunnavarāyirikkunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 49
كَأَنَّهُمۡ حُمُرٞ مُّسۡتَنفِرَةٞ
avar viṟaḷi piṭicca kaḻutakaḷeppēālirikkunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 50
فَرَّتۡ مِن قَسۡوَرَةِۭ
sinhattil ninn ōṭirakṣappeṭunna (kaḻutakaḷ)
Surah Al-Muddathir, Verse 51
بَلۡ يُرِيدُ كُلُّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُمۡ أَن يُؤۡتَىٰ صُحُفٗا مُّنَشَّرَةٗ
alla, avaril ōrēāruttaruṁ āgrahikkunnu; tanikk allāhuviṅkal ninn nivarttiya ēṭukaḷ nalkappeṭaṇamenn
Surah Al-Muddathir, Verse 52
كَلَّاۖ بَل لَّا يَخَافُونَ ٱلۡأٓخِرَةَ
alla; pakṣe, avar paralēākatte bhayappeṭunnilla
Surah Al-Muddathir, Verse 53
كَلَّآ إِنَّهُۥ تَذۡكِرَةٞ
alla; tīrccayāyuṁ it oru ulbēādhanamākunnu
Surah Al-Muddathir, Verse 54
فَمَن شَآءَ ذَكَرَهُۥ
ākayāl ār uddēśikkunnuvēā avarat ōrmiccu keāḷḷaṭṭe
Surah Al-Muddathir, Verse 55
وَمَا يَذۡكُرُونَ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ هُوَ أَهۡلُ ٱلتَّقۡوَىٰ وَأَهۡلُ ٱلۡمَغۡفِرَةِ
allāhu uddēśikkunnuveṅkilallāte avar ōrmikkunnatalla. avanākunnu bhaktikkavakāśappeṭṭavan; pāpamēācanattin avakāśappeṭṭavan
Surah Al-Muddathir, Verse 56