Surah Fussilat - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
حمٓ
hā. mīm
Surah Fussilat, Verse 1
تَنزِيلٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
asīmita dayāva hā asamasama anukampāven yuttā (vana allāh) visin pahaḷa karana ladī
Surah Fussilat, Verse 2
كِتَٰبٞ فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
(meya, kurānaya namæti) dharmaya vannēya. buddhimat janatāva venuven (pahaḷa karana lada) arābi kurānaya vana mehi, āyāvan (arābi basin pæhædiliva) vivaraṇaya kara ættēya
Surah Fussilat, Verse 3
بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا فَأَعۡرَضَ أَكۡثَرُهُمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
(hon̆da ayaṭa meya) subhāraṁci pavasannak vaśayenda, (pāpatarayanṭa) biya ganvā anaturu an̆gavannak vaśayenda ættēya. ehet ovungen væḍi deneku (meya) pratikṣēpa karannāha. tavada ovun (meyaṭa) savan dennē næta
Surah Fussilat, Verse 4
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا فِيٓ أَكِنَّةٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ وَفِيٓ ءَاذَانِنَا وَقۡرٞ وَمِنۢ بَيۡنِنَا وَبَيۡنِكَ حِجَابٞ فَٱعۡمَلۡ إِنَّنَا عَٰمِلُونَ
tavada “oba kumak desaṭa apava ārādhanā karannehuda, (eya avadhānaya karannaṭa nohæki vana paridi) apagē hṛdayan tira valin āvaraṇaya karanu læba ættēya. (oba pavasana dæyaṭa savan dīmaṭa nohæki vana paridi) apagē kaṇvala bihiribhāvaya ættēya. apaṭat obaṭat atarē tirayak (damā vaḷakvā) damanu læba ættēya. ebævin oba (kæmati dæyak) karamin siṭinu. niyata vaśayenma apada (kæmati dæyama) karamin siṭinnemu” yayida (meya pratikṣēpa karannan) pavasannāha
Surah Fussilat, Verse 5
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَٱسۡتَقِيمُوٓاْ إِلَيۡهِ وَٱسۡتَغۡفِرُوهُۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡمُشۡرِكِينَ
ebævin (nabiyē!) oba mesē pavasanu: “ættenma mā oba men miniseki. (ehet) obagē deviyan ekama ek keneki yayi mā haṭa vahī magin dænum denu læba ættēya. ebævin ohu desaṭama oba sthīrava siṭinu. ohu vetin oba samāvada illā siṭinu. (ohuṭa) samānayan tabannanṭa vināśayayi”
Surah Fussilat, Verse 6
ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
“(tavada) sakāt nogevū ayaṭada paralova pratikṣēpa kaḷa ayaṭada, (vināśayayi)”
Surah Fussilat, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ أَجۡرٌ غَيۡرُ مَمۡنُونٖ
“(ehet) kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunṭa niyata vaśayenma (kisi kaleka) avasānayak næti (sthīra vū) phalavipāka æta”
Surah Fussilat, Verse 8
۞قُلۡ أَئِنَّكُمۡ لَتَكۡفُرُونَ بِٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ فِي يَوۡمَيۡنِ وَتَجۡعَلُونَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ ذَٰلِكَ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “(metaram viśāla) bhūmiya dina dekakadīma utpādanaya kaḷa ayava oba pratikṣēpa kara damā (an dæya) ohuṭa samānayan vaśayen tabannehuda? ohuma (sakala) lōkayanma utpādanaya kara pōṣaṇaya karannāya”
Surah Fussilat, Verse 9
وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ مِن فَوۡقِهَا وَبَٰرَكَ فِيهَا وَقَدَّرَ فِيهَآ أَقۡوَٰتَهَا فِيٓ أَرۡبَعَةِ أَيَّامٖ سَوَآءٗ لِّلسَّآئِلِينَ
“ohuma ē mata itāmat usa kan̆du nirmāṇaya kara, ē mata (siyalū andamē) bhāgyayanda pahaḷa kaḷēya. tavada ehi (vāsaya karannanṭa avaśya) āhārada davas hatarakadī sælasum kaḷēya. (eyada hon̆da aya, napuru aya yana bhēdayen torava) illā siṭi aya (illā nosiṭi aya yana siyallanṭa)ma samāna vaśayen (lækhena sē) sælæssuvēya”
Surah Fussilat, Verse 10
ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ وَهِيَ دُخَانٞ فَقَالَ لَهَا وَلِلۡأَرۡضِ ٱئۡتِيَا طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا قَالَتَآ أَتَيۡنَا طَآئِعِينَ
pasuva dumārayak vaśayen tibū ahasa desaṭa hærī (eya utpādanaya kara) eyada bhūmiyada desa ohu balā “oba kæmati vuvada, akamæti vuvada (avanata vī mā veta) pæmiṇenu” yayi pævasuvēya. eyaṭa ēvā “(menna!) api kæmættenma pæmiṇiyemu” yayi pævasuvēya
Surah Fussilat, Verse 11
فَقَضَىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَاتٖ فِي يَوۡمَيۡنِ وَأَوۡحَىٰ فِي كُلِّ سَمَآءٍ أَمۡرَهَاۚ وَزَيَّنَّا ٱلسَّمَآءَ ٱلدُّنۡيَا بِمَصَٰبِيحَ وَحِفۡظٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
pasuva ohu ēvā dina dekakadī ahas hatak vaśayen sælasum kara, sǣma ahasakaṭama niyamita vividha yutukam dænum dunnēya. pasuva (metaram dæyak kaḷa) apima (bhūmiyaṭa samīpayen) pahatinma æti ahasehi (tārakā nam vū) pahan magin alaṁkāravat kara, (eya) ārakṣā sahitavada pat kaḷemu. mē siyalla, (siyallanṭama) balasampannayeku hā (siyalla) hon̆din danneku (vana apa)gēma sælasumaki
Surah Fussilat, Verse 12
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَقُلۡ أَنذَرۡتُكُمۡ صَٰعِقَةٗ مِّثۡلَ صَٰعِقَةِ عَادٖ وَثَمُودَ
(ebævin nabiyē! metaram duraṭa dænum dun) pasuvat ovun (viśvāsa nokara) pratikṣēpa kaḷahot oba mesē pavasanu: “ād, samūd (namæti janatāvanṭa) æti vū heṇa haṅa væni heṇa haṅakma, mā obaṭa biya ganvā anaturu an̆gavannemi”
Surah Fussilat, Verse 13
إِذۡ جَآءَتۡهُمُ ٱلرُّسُلُ مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ قَالُواْ لَوۡ شَآءَ رَبُّنَا لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ فَإِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
ovun veta (apagē) dūtayin ovunṭa idiriyen hā pasupasin pæmiṇa (ovunṭa) “allāh hæra (an) kisivak oba nonamadinu” (yayi pævasīmaṭa) ovun “apagē deviyan (ættenma apaṭa dūtayeku yævīmaṭa) adahas kaḷē nam, ohu malāyikāvarunvama (dūtayin vaśayen) pahaḷa karannaṭa iḍa tibuṇi. ebævin niyata vaśayenma api oba gena ā dūta mehevara pratikṣēpa karannemu” yayi pævasūha
Surah Fussilat, Verse 14
فَأَمَّا عَادٞ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَقَالُواْ مَنۡ أَشَدُّ مِنَّا قُوَّةًۖ أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَهُمۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
ād (namæti janatāva nam) bhūmiyehi asādhāraṇayē ahaṁkāra vī “apaṭa vaḍā śaktivantayin kavurunda?”yi pævasūha. ovunva utpādanaya kaḷa allāh niyata vaśayenma ovunṭa vaḍā balasampannayeki yanna ovun avadhānaya kara bælūvē nædda? (ehet) ovun apagē (mevæni) sādhakayanda, (tarka kara) pratikṣēpa karaminma siṭiyaha
Surah Fussilat, Verse 15
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا صَرۡصَرٗا فِيٓ أَيَّامٖ نَّحِسَاتٖ لِّنُذِيقَهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَخۡزَىٰۖ وَهُمۡ لَا يُنصَرُونَ
ebævin api ovun kerehi (pæmiṇi dan̆ḍuvamē) napuru dinayanhi daruṇu suḷi suḷan̆gak yavā avaman genadena dan̆ḍuvama melova jīvitayēdīma ovun vin̆dina lesaṭa sælæssuvemu. (ovunṭa) paralovadī æti dan̆ḍuvama nam, (meyaṭa vaḍā) itāmat avaman gena dennak vannēya. (ehidī kisivekuṭat) ovunṭa udav karanu nolabannāha
Surah Fussilat, Verse 16
وَأَمَّا ثَمُودُ فَهَدَيۡنَٰهُمۡ فَٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡعَمَىٰ عَلَى ٱلۡهُدَىٰ فَأَخَذَتۡهُمۡ صَٰعِقَةُ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡهُونِ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
samūd (namæti janatāva nam), ovunṭada api (apagē dūtayāva yavā) ṛju mārgaya dænum dunnemu. ehet ovunda ṛju mārgayaṭa vaḍā andhabhāvayama kæmati vūha. ebævin ovun soyā gat (napuru) vipatē hētuven avaman gena dena dan̆ḍuvamen yutu heṇa haṅa ovunva allā gattēya
Surah Fussilat, Verse 17
وَنَجَّيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
namut (ovungen) viśvāsaya tabā (pāpayangen ǣt vī allāhṭa) biya vī kaṭayutu kaḷa ayava api bērā gattemu
Surah Fussilat, Verse 18
وَيَوۡمَ يُحۡشَرُ أَعۡدَآءُ ٱللَّهِ إِلَى ٱلنَّارِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
allāhgē saturanva niraya desaṭa dakkā gena yanu labana dinadī (ehi asaḷaṭa pæmiṇi vahāma) ovun (viniścaya sadahā hon̆da ayagen) ven kara siṭuvā tabanu labannāha
Surah Fussilat, Verse 19
حَتَّىٰٓ إِذَا مَا جَآءُوهَا شَهِدَ عَلَيۡهِمۡ سَمۡعُهُمۡ وَأَبۡصَٰرُهُمۡ وَجُلُودُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ē asaḷaṭa pæmiṇi vahāma (pāpayan kaḷa) ovunṭa viruddhava ovungē kaṇda, ovungē æsda, ovungē (mas valin yut) hamda, ēvā kaḷa dæya gæna sākṣi kiyanu æta
Surah Fussilat, Verse 20
وَقَالُواْ لِجُلُودِهِمۡ لِمَ شَهِدتُّمۡ عَلَيۡنَاۖ قَالُوٓاْ أَنطَقَنَا ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنطَقَ كُلَّ شَيۡءٖۚ وَهُوَ خَلَقَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
eyaṭa ovun tamangē (mas valin yut) ham valaṭa “apaṭa viruddhava oba kumak nisā sākṣi kiyannehuda?”yi vimasanu æta. eyaṭa ēvā “siyalū vastūnma katā karannaṭa salasvana allāhma apavada katā karana lesaṭa pat kaḷēya. ohuma obava paḷamu avasthāvēdīda utpādanaya kaḷēya. (maraṇayaṭa pat vū) pasuda obava ohu vetama gena enu læba ættēya” yayi pavasanu æta
Surah Fussilat, Verse 21
وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَتِرُونَ أَن يَشۡهَدَ عَلَيۡكُمۡ سَمۡعُكُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُكُمۡ وَلَا جُلُودُكُمۡ وَلَٰكِن ظَنَنتُمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَا يَعۡلَمُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
“obagē kaṇda, obagē æsda, obagē (māṁśa valin yut) hamda, obaṭa viruddhava sākṣi nokiyā siṭīmaṭa, oba (obagē pāpayan ēvāṭa) san̆gavā gænīmaṭa nohæki viya. ehet oba karana dæyehi bohō dæya ættenma allāh dæna gannē næta yayi oba adahas karamin siṭiyehuya”
Surah Fussilat, Verse 22
وَذَٰلِكُمۡ ظَنُّكُمُ ٱلَّذِي ظَنَنتُم بِرَبِّكُمۡ أَرۡدَىٰكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
“oba, obagē deviyan gæna adahas kaḷa obagē mema (væradi) situvillama, obava vināśa kara dæmuvēya. ebævin oba parājitayin bavaṭa pat vūvehuya” (yayida ēvā pavasanu æta)
Surah Fussilat, Verse 23
فَإِن يَصۡبِرُواْ فَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡۖ وَإِن يَسۡتَعۡتِبُواْ فَمَا هُم مِّنَ ٱلۡمُعۡتَبِينَ
ebævin ovun (kisivak katā nokara amārukam) vin̆da darāgena siṭiyā vuvada, ovunṭa (nirā) ginnama ræn̆dī siṭina sthānaya vannēya. ovun samāva illā siṭiyā vuvada, ovunṭa samāva denu nolabannāha
Surah Fussilat, Verse 24
۞وَقَيَّضۡنَا لَهُمۡ قُرَنَآءَ فَزَيَّنُواْ لَهُم مَّا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
ovunṭa idiriyen hā pasupasin æti (napuru kāraṇāvan) siyalla ovunṭa alaṁkāravat kara penvamin siṭi (kisidā ven novana napuru) mituranva api ovunṭa ekkāsu kara hæriyemu. ebævin movunṭa pera ikutva giya samūhayangen vū minisun vuvada, jinvarun vuvada, ovun kerehi (dan̆ḍuvamaṭa yaṭat vannehu yana) apagē poronduva sthīra vī giyēya. niyata vaśayenma movun (siyallanma) parājayama at kara gatha
Surah Fussilat, Verse 25
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَسۡمَعُواْ لِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَٱلۡغَوۡاْ فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَغۡلِبُونَ
pratikṣēpa karannan (an ayaṭa) “oba mema kurānaya (obagē kaṇ valinda) noasanu. (kavurun eya samudīraṇaya kaḷā vuvada, oba ē avasthāvēdī śabda nagā) ehi āravul æti karanu. emagin oba jayagrahaṇaya karannehuya” yayida pævasūha
Surah Fussilat, Verse 26
فَلَنُذِيقَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَذَابٗا شَدِيدٗا وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ebævin niyata vaśayenma mema pratikṣēpa karannan daruṇu dan̆ḍuvama vin̆dina sē api salasvannemu. niyata vaśayenma api ovun karamin siṭi napuru vipat valaṭa (dan̆ḍuvamama) phalavipāka vaśayen ovunṭa labā dennemu
Surah Fussilat, Verse 27
ذَٰلِكَ جَزَآءُ أَعۡدَآءِ ٱللَّهِ ٱلنَّارُۖ لَهُمۡ فِيهَا دَارُ ٱلۡخُلۡدِ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
mevæni phalavipākama allāhgē saturanṭa ayat dæya vannēya. enam nirayayi. apagē āyāvan ovun (mesē) pratikṣēpa karamin siṭīmaṭa phalavipāka vaśayen movunṭa sthīra vū nivasa ehima (ættēya)
Surah Fussilat, Verse 28
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ رَبَّنَآ أَرِنَا ٱلَّذَيۡنِ أَضَلَّانَا مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ نَجۡعَلۡهُمَا تَحۡتَ أَقۡدَامِنَا لِيَكُونَا مِنَ ٱلۡأَسۡفَلِينَ
pratikṣepa karannan (edinadī deviyanṭa) “apagē deviyanē! apava mārgaya værada yāmaṭa sælæsvū minisunvada, jinvarunvada apaṭa oba penvanu. ovunva avamānayaṭa lak kirīma piṇisa, api ovunva apagē kakul valaṭa yaṭin tabā pāgā damannemu” yayi pavasanu æta
Surah Fussilat, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ تَتَنَزَّلُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَلَّا تَخَافُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَبۡشِرُواْ بِٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
(ehet) niyata vaśayenma kavurun “apagē deviyan allāhya” yayi pavasā (ē mata) sthīrava siṭiyehuda, ovun veta malāyikāvarun pæmiṇa (ovunṭa) “oba (kisi dæyakaṭa) biya novanu. duk novanu. obaṭa porondu dena lada svargaya magin satuṭu vanu”
Surah Fussilat, Verse 30
نَحۡنُ أَوۡلِيَآؤُكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَشۡتَهِيٓ أَنفُسُكُمۡ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَدَّعُونَ
“api melova jīvitayehida obaṭa udavkaruvan vaśayen siṭiyemu. paralovadīda (obaṭa udavkaruvanya). svargayehi obagē manasa kæmati vana ōnǣma dæyak obaṭa æta. ehi oba illana ōnǣma dæyak obaṭa lækheṇu æta”
Surah Fussilat, Verse 31
نُزُلٗا مِّنۡ غَفُورٖ رَّحِيمٖ
“(pāpayanṭa) samāva dī karuṇāva dakvannā vetin saṁgrahayak vaśayen lækheṇu æta” yayi (malāyikāvarun) pavasanu æta
Surah Fussilat, Verse 32
وَمَنۡ أَحۡسَنُ قَوۡلٗا مِّمَّن دَعَآ إِلَى ٱللَّهِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا وَقَالَ إِنَّنِي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
kavurun allāh desaṭa (janayāva) kæn̆davā, (tamanda) dæhæmi kriyāvan kara, “niyata vaśayenma mā (allāhṭa sampūrṇayenma avanata vū) muslimvarungen keneku vaśayen siṭinnemi’ yayida pavasannēda, ohuṭa vaḍā alaṁkāravat vadan pavasannā kavarekda?”
Surah Fussilat, Verse 33
وَلَا تَسۡتَوِي ٱلۡحَسَنَةُ وَلَا ٱلسَّيِّئَةُۚ ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ فَإِذَا ٱلَّذِي بَيۡنَكَ وَبَيۡنَهُۥ عَدَٰوَةٞ كَأَنَّهُۥ وَلِيٌّ حَمِيمٞ
pin pav (deka) samāna vannē næta. (ebævin nabiyē! pāpaya) oba pinak maginma vaḷakvā ganu. esē vuvahot, ohuṭat obaṭat atarē æti vairaya venas vī obagē (daruṇu) saturā (ē atarama) obagē satyaya (itāmat samīpa) mitureku bavaṭa pat vanu æta
Surah Fussilat, Verse 34
وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
ivasilivantayin hæra, (anit) kisivekut meya at kara gannē næta. tavada imahat bhāgyavantayin hæra, (an) kisivekut meya at kara gannēda næta
Surah Fussilat, Verse 35
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(nabiyē!) ṣeyitāngē yamkisi holman kirīmak (napuru kāraṇāvan karana men) obava poḷam̆bavana viṭa, (obava eyin) bērā gannā men allāh vetin oba illā siṭinu mænava! niyata vaśayenma ohu (siyalla) savan denneku hā hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya. (ebævin ohu obava bērā ganu æta)
Surah Fussilat, Verse 36
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلَّيۡلُ وَٱلنَّهَارُ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُۚ لَا تَسۡجُدُواْ لِلشَّمۡسِ وَلَا لِلۡقَمَرِ وَٱسۡجُدُواْۤ لِلَّهِۤ ٱلَّذِي خَلَقَهُنَّ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
“rātriyada, dahavalada, sūryayāda, candrayāda, (deviyan gæna dænum diya hæki) ohugē sādhakayangen æti dæya vannēya. ebævin ættenma oba allāhvama namadinnan vaśayen siṭinnehu nam, sūryayāṭada (sujūd nokaranu). candrayāṭada sujūd nokaranu. mēvā utpādanaya kaḷē kavurunda, ohuṭama sujūd karanu” (yayida nabiyē! oba pavasanu mænava)
Surah Fussilat, Verse 37
فَإِنِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فَٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ يُسَبِّحُونَ لَهُۥ بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَهُمۡ لَا يَسۡـَٔمُونَ۩
(nabiyē!) nævatat movun uṅan̆gū (vī deviyanṭa nonæmada ǣt) vannan vuvahot (ovungen ohuṭa kisima pāḍuvakda næta). obagē deviyangē sannidhānayehi siṭinnan (vana malāyikāvarun) rātriyē hā dahavalēda (suviśuddha karamin) praśaṁsā karaminma siṭinnāha. (mehi) ovun āyāsayaṭa pat vannēma næta
Surah Fussilat, Verse 38
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦٓ أَنَّكَ تَرَى ٱلۡأَرۡضَ خَٰشِعَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡۚ إِنَّ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاهَا لَمُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(nabiyē! asvanu dævī viyaḷī) bhūmiya pāḷu vī tikheṇu oba dækīmada, ættenma ohugē sādhakayangen æti dæya vannēya. ē mata api varṣāva væsīmaṭa sælæssuvahot ehi (moṭæyi matuvī) saśrīkava væḍennēya. (mesē mærī giya) bhūmiyaṭa kavurun paṇa dennēda, ohu maraṇayaṭa pat vūvanṭada, ættenma paṇa dennēya. niyata vaśayenma ohu siyalla kerehi balasampannayeki
Surah Fussilat, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا لَا يَخۡفَوۡنَ عَلَيۡنَآۗ أَفَمَن يُلۡقَىٰ فِي ٱلنَّارِ خَيۡرٌ أَم مَّن يَأۡتِيٓ ءَامِنٗا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ٱعۡمَلُواْ مَا شِئۡتُمۡ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
niyata vaśayenma kavurun (tamangē napuru kriyāvanṭa sākṣi vaśayen apagē āyāvanhi væradi arthakatanayan gotannōda, ovungē kriyāvanhi (kisivak) apaṭa sæn̆gavennē næta. (viniścaya dinadī) nirayaṭa vīsi kara damanu labannē hon̆da ayada? nætahot viniścaya dinadī kisima biyak sækak nætiva pæmiṇennā (usas) ayada? (minisunē!) oba kæmati dæya karamin siṭinu. oba karana dæya niyata vaśayenma ohu avadhānayen yutuva balanneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Fussilat, Verse 40
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلذِّكۡرِ لَمَّا جَآءَهُمۡۖ وَإِنَّهُۥ لَكِتَٰبٌ عَزِيزٞ
niyata vaśayenma kavurun taman veta hon̆da ovadan pæmiṇena viṭa, pratikṣēpa karannōda, (ovun viniścaya dinadī tamangē tatvaya vaṭahā ganu æta. mandayat) niyata vaśayenma meya imahat gauravaṇīya dharmayak vannēya
Surah Fussilat, Verse 41
لَّا يَأۡتِيهِ ٱلۡبَٰطِلُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَلَا مِنۡ خَلۡفِهِۦۖ تَنزِيلٞ مِّنۡ حَكِيمٍ حَمِيدٖ
mīṭa kaḷin hō mīṭa pasuva hō (pariśuddha vū kurānaya vana) meyaṭa boru (kisi sēt) ḷan̆gā vīmaṭa nohækiya. itāmat praśaṁsāvaṭa ayat kenā hā gnānavantayā visin (meya) pahaḷa karana ladī
Surah Fussilat, Verse 42
مَّا يُقَالُ لَكَ إِلَّا مَا قَدۡ قِيلَ لِلرُّسُلِ مِن قَبۡلِكَۚ إِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ وَذُو عِقَابٍ أَلِيمٖ
(nabiyē!) oba pera pæmiṇi dūtayin kumak pavasanu læbuvēda, eyama misa, (vena kisivak) obaṭa pavasanu læbuvē næta. (ebævin movun pavasana avamānayan gæna oba kaṇagāṭu novanu). niyata vaśayenma obagē deviyan (hon̆da ayava) itāmat kṣamā karanneku vaśayenda, (napuru ayava) vēdanā kara dan̆ḍuvam karanneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Fussilat, Verse 43
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا أَعۡجَمِيّٗا لَّقَالُواْ لَوۡلَا فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥٓۖ ءَا۬عۡجَمِيّٞ وَعَرَبِيّٞۗ قُلۡ هُوَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ هُدٗى وَشِفَآءٞۚ وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ فِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٞ وَهُوَ عَلَيۡهِمۡ عَمًىۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُنَادَوۡنَ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
mema kurānaya arābi novana bhāṣāvakin api pahaḷa kara tibuṇē nam, (mema makkāvāsīn) “mehi āyāvan (apagē arābi bhāṣāven) vivaraṇaya kara pavasā tibiya yutu novēda? meya nam arābi novana bhāṣāvaki. api nam (eya nodannā) arābivarunya” yayi niyata vaśayenma pavasanu æta. (nabiyē!) oba mesē pavasanu: “meya (ovungē arābi bhāṣāven tikhena atara) viśvāsaya tæbūvanṭa ṛju mārgayak vaśayenda, (usas) nivāraṇayak vaśayenda ættēya. kavurun viśvāsa nokaḷōda, ovungē kaṇvala bihiribhāvaya ættēya. (ovun sambandhayen nam), eya (ovungē) æs peṇuma vasā gannā tirayak vaśayen ættēya. ovun (oba asaḷa siṭiyā vuvada), itāmat ǣta epiṭa siṭa ārādhanā karannāk (men ættēya)
Surah Fussilat, Verse 44
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
niyata vaśayenma api mūsāṭa ek dharmayak dī tibunemu. (ohugē janatāva) ehi bhēda binna vūvehuya. (ovungen viniścaya kara tīndu dīma viniścaya dinadīya yayi) obagē deviyangē poronduva kaḷin sidu novī tibuṇē nam, ovun atarē (mē vana viṭat) tīndu dī tikhennaṭa iḍa tibuṇi. niyata vaśayenma movunda, ē kāraṇāvehi imahat sækayehima gælī siṭinnehuya
Surah Fussilat, Verse 45
مَّنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۗ وَمَا رَبُّكَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
kavurun hō pin daham kaḷahot (eya) ohuṭama hon̆daya. kavurun hō pāpayan kaḷahot (eya) ohuṭama napurak vannēya. obagē deviyan (tama) vahalūnṭa (kisi set) napurak karannē næta. (ovun tamanṭa tamanma napurak kara gannāha)
Surah Fussilat, Verse 46
۞إِلَيۡهِ يُرَدُّ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِۚ وَمَا تَخۡرُجُ مِن ثَمَرَٰتٖ مِّنۡ أَكۡمَامِهَا وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ أَيۡنَ شُرَكَآءِي قَالُوٓاْ ءَاذَنَّـٰكَ مَامِنَّا مِن شَهِيدٖ
(nabiyē! “viniścaya kirīmē kālaya vana viniścaya dinaya kavadā ennēda?”yi ovun viṭin viṭa obagen vimasannāha. eyaṭa oba mesē pavasanu: viniścaya) kālaya gæna vū gnānaya ohu vetama athæra damanu læba ættēya. (ebævin ē gæna apiṭa kiyannaṭa dæyak næta). ohu novadænuvatva palaturu valin kisivak ehi kōṣayen ikut vannē næta. kisima gæhæniyak gæb gannēda næta. prasūta karannēda næta. (ebævin ēvā siyalla ohuma hon̆din dannēya. viniścaya kālaya vana) edinadī (ohu “oba) samānayan vaśayen tæbū dæya (vana boru devivarun) kohēda?”yi ovungen vimasanu æta. eyaṭa ovun “apagen (eyaṭa) sākṣi daraṇnan kisivekut (ada dina) nætæyi (apagē deviyanē!) api obaṭa dænum dennemu” yayi pavasannāha
Surah Fussilat, Verse 47
وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَدۡعُونَ مِن قَبۡلُۖ وَظَنُّواْ مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
mīṭa pera ovun (deviyan yayi) ārādhanā karamin siṭi dæya siyalla ovungen ǣt vī sæn̆gavī yanu æta. tamanṭa bērīmaṭa kisima mārgayak nætæyi yannada ovun dæna gannāha
Surah Fussilat, Verse 48
لَّا يَسۡـَٔمُ ٱلۡإِنسَٰنُ مِن دُعَآءِ ٱلۡخَيۡرِ وَإِن مَّسَّهُ ٱلشَّرُّ فَيَـُٔوسٞ قَنُوطٞ
(prārthanā kara) hon̆da dæyama illīmehi minisā (kisi kalekat) vehesaṭa pat vannē næta. ehet ohuṭa (poḍiyak hō) vipatak ḷan̆gā vuvahot ohugē manasa bin̆dī viśvāsaya sun kara gannēya
Surah Fussilat, Verse 49
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنَّا مِنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ هَٰذَا لِي وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّجِعۡتُ إِلَىٰ رَبِّيٓ إِنَّ لِي عِندَهُۥ لَلۡحُسۡنَىٰۚ فَلَنُنَبِّئَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِمَا عَمِلُواْ وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
ohuva allāgena tibū amārukamen paha vī giya pasu, apagē varaprasādaya vin̆dina lesaṭa api sælæssuvā vuvada, “eya maṭa urumava (pæmiṇiya yutuva tibū dæyama pæmiṇiyēya. viniścaya) kālaya æti vanu ætæyi mā viśvāsa kaḷēma næta. (esē viniścaya dinaya æti vī) magē deviyan veta mā gena yanu læbūvada, ohu vetada niyata vaśayenma maṭa hon̆dakma lækhenu æta” yayi pavasannēya. namut kavurun pratikṣēpa karannōda, ovun kaḷa (napuru) kāraṇāvan (edinadī) api niyata vaśayenma ovunṭa pæhædiliva genahæra dakvannemu. tavada daruṇu dan̆ḍuvama ovunṭa vin̆dina lesaṭada niyata vaśayenma api salasvannemu
Surah Fussilat, Verse 50
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ فَذُو دُعَآءٍ عَرِيضٖ
minisāṭa api (yamkisi) varaprasādayak labā dunnahot ohu (apaṭa kṛtagna vīma venuvaṭa apavada, apagē niyōgayanda) pratikṣēpa kara damā ǣt vannēya. ohu veta (yamkisi) vipatak pæmiṇiyahot nam, itāmat diga (paḷalin yut) prārthanāvan kara, (eya paha karana men illā) siṭinnēya.”
Surah Fussilat, Verse 51
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ثُمَّ كَفَرۡتُم بِهِۦ مَنۡ أَضَلُّ مِمَّنۡ هُوَ فِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
(nabiyē!) oba mesē vimasanu: “(mema dharmaya) allāhgē sannidhānayen pæmiṇa tibiyadī meya oba pratikṣēpa kaḷahot (mesē) prasiddhiyēma (ohuṭa) viruddha vannāṭa vaḍā durmārgikayā kavarekda yanna oba avadhānaya kaḷehuda?”
Surah Fussilat, Verse 52
سَنُرِيهِمۡ ءَايَٰتِنَا فِي ٱلۡأٓفَاقِ وَفِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّۗ أَوَلَمۡ يَكۡفِ بِرَبِّكَ أَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
niyata vaśayenma (kurānaya vana) meya satyayaki yayi ovunṭa pæhædili vana turu apagē sādhakayan (lovehi) vividha pradēśayanhida, ovun ætuḷuva itā ikmanin api ovunṭa penvannemu. (nabiyē!) obagē deviyan niyata vaśayenma siyalla balamin siṭinnēya yanna obava sǣhīmaṭa pat kaḷē nædda
Surah Fussilat, Verse 53
أَلَآ إِنَّهُمۡ فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآءِ رَبِّهِمۡۗ أَلَآ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطُۢ
niyata vaśayenma ovun tamangē deviyanva hamu vīma gænada sækayen siṭina bavada (nabiyē! oba) dæna ganu (mænava!) niyata vaśayenma ohu siyalū kāraṇāvanda (tama gnānayen) vaṭakaragena (dæna) genada siṭinnēya yannada dæna ganu (mænava)
Surah Fussilat, Verse 54