Surah Yunus - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
alif. lām. rā. mēvā gnānayen piri mema dharmayehi (samahara) āyāvan vannēya
Surah Yunus, Verse 1
أَكَانَ لِلنَّاسِ عَجَبًا أَنۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ رَجُلٖ مِّنۡهُمۡ أَنۡ أَنذِرِ ٱلنَّاسَ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنَّ لَهُمۡ قَدَمَ صِدۡقٍ عِندَ رَبِّهِمۡۗ قَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٞ مُّبِينٌ
(nabiyē!) minisunṭa biya ganvā anaturu an̆gavana men (minis vargayāṭa ayat) ovungen kenekuṭa vahī magin api niyōga karannē nam, mema minisunṭa pudumayak vaśayen ættēda? (nabiyē!) ættenma viśvāsaya tæbūvanṭa tama deviyangē sannidhānayen imahat vū padavīn ætæyi śubhāraṁci denu mænava! (ehet mesē pavasana oba gæna) “niyata vaśayenma mohu pæhædili sūniyamkaruvekuya” yayi mema pratikṣēpa karannan pavasannāha
Surah Yunus, Verse 2
إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۖ مَا مِن شَفِيعٍ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ إِذۡنِهِۦۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(minisunē!) obagē deviyan vana ema allāhma ahasda bhūmiyada dina hayakin utpādanaya kara, arṣ mata tama rājyaya sthāpita kaḷēya. (mēvā sambandhayen vū) siyalū kāraṇāvanda ohuma sælasum kara (paripālanaya karamin) siṭinnēya. ohugē anumætiyen torava (oba venuven ohu veta) mædihat vī katā karannan kisivekut næta. ema allāhma obava utpādanaya kara pōṣaṇaya karannāya. ebævin ohuvama (ohu ek kenekuvama) oba namadinu. (hon̆da hæn̆gīmak labā gænīmaṭa mēvā gæna) oba sitā bæliya yutu novēda
Surah Yunus, Verse 3
إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقًّاۚ إِنَّهُۥ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ لِيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
(tavada maraṇayen pasuvada), oba siyallanma ohu vetama yā yutuva ættēya. allāhgē (mema poronduva satyayaki. niyata vaśayenma ohuma utpādanayan paḷamu vatāvaṭada utpādanaya karannēya. (maraṇayaṭa pat vīmen pasu, nævata varakda) ovunṭa paṇa dī ovungē viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan kaḷa ayaṭa sādhāraṇa lesa (hon̆da) phalavipāka labā dennēya. (meya) kavurun pratikṣēpa karannōda, ovunṭa pæsī (uturaṇa) lōdiya (paralovadī) bīmaṭa lækhenu æta. tavada (meya) pratikṣēpa karamin siṭi hētuva nisā (ovunṭa) itāmat vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah Yunus, Verse 4
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلشَّمۡسَ ضِيَآءٗ وَٱلۡقَمَرَ نُورٗا وَقَدَّرَهُۥ مَنَازِلَ لِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ يُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
ohuma sūyadæyā (dīptimat ālōkayak vaśayenda, candrayā (alaṁkāravat) ālōkaya labā dennak bavaṭada pat kara avurudu saṁkhyāvada, (māsayanhi) gaṇanayada oba dæna gænīma piṇisa, (candrayā vana) eyaṭa (māruven māruvaṭa pæmiṇiya hæki) avasthāvanda manakkalpita kaḷēya. satyaya vū (niyamita) kāraṇāvak nomætiva mēvā allāh utpādanaya kaḷē næta. dæna gata hæki janatāva venuven (tama balasampannakamaṭa ayat) sādhakayan (mesē) vivaraṇaya karannēya
Surah Yunus, Verse 5
إِنَّ فِي ٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَّقُونَ
rātriya hā dahavala māruven māruvaṭa pæmiṇīmehida, ahashida, bhūmiyehida allāh utpādanaya kara æti dæyehida, bhaya bhaktiyen yutu janatāvaṭa (hæn̆gīmak labā diya hæki) bohō sādhakayan niyata vaśayenma ættēya
Surah Yunus, Verse 6
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا وَرَضُواْ بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَٱطۡمَأَنُّواْ بِهَا وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِنَا غَٰفِلُونَ
niyata vaśayenma kavurun apagē hamuvīma (poḍiyak hō) viśvāsa nokara melova jīvitayama āśā kara emaginma sǣhīmaṭa pat vī (ehima gælī) giyōda ovunda, tavat kavurun apagē āyāvan (pratikṣēpa kara) damā nosælakilimatva siṭinnōda ovunda (ādī)
Surah Yunus, Verse 7
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
mevænnan soyā gat (napuru) vipat vala hētuven movun ræen̆dana sthānaya nirayayi
Surah Yunus, Verse 8
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ يَهۡدِيهِمۡ رَبُّهُم بِإِيمَٰنِهِمۡۖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ فِي جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
niyata vaśayenma kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kāraṇāvan karannōda, ovunva deviyan ovungē viśvāsayehi hētuven jala daharā sadā galamin æti imahat sæpatak gena dena svargayaṭa ayat mārgayehi ætuḷu karannēya
Surah Yunus, Verse 9
دَعۡوَىٰهُمۡ فِيهَا سُبۡحَٰنَكَ ٱللَّهُمَّ وَتَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٞۚ وَءَاخِرُ دَعۡوَىٰهُمۡ أَنِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ēvāyehi ovun (ætuḷu vū vahāma) “apagē allāh deviyan vahansa! oba itāmat pariśuddhavantayeki. (oba itāmat pariśuddhavantayeki)” yayi pavasannāha. ehi (tamangē mituranva hamu vana sǣmaviṭama) “salāmun (aleyikum)” yayi śūbha pætum karannāha. avasānayēdī “praśaṁsā siyalla sakala lōkayan siyalla utpādanaya kara, pōṣaṇaya kara, saṁvardhanaya kara, paripālanayakarannā vū allāhṭama ayitiya” yayi (praśaṁsā kara) suviśuddha karamin siṭinnāha
Surah Yunus, Verse 10
۞وَلَوۡ يُعَجِّلُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ ٱلشَّرَّ ٱسۡتِعۡجَالَهُم بِٱلۡخَيۡرِ لَقُضِيَ إِلَيۡهِمۡ أَجَلُهُمۡۖ فَنَذَرُ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
pin ayiti kara gænīmaṭa (ovun) ikman karannāk men allāhda (væradi kaḷa) minisunṭa hāniyak kirīmaṭa ikman vuvahot, (mē vana viṭat) niyata vaśayenma ovungē kālaya ovunṭa avasan vī ættēya. ehet (paralova) apagē hamuvīma (poḍiyak hō) viśvāsa nokaḷa ayada, ovungē durmārgayehima dan̆galamin ē mē ata illā ævidinnaṭa (melovehi ṭika kalakaṭa) api athæra damannemu
Surah Yunus, Verse 11
وَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ٱلضُّرُّ دَعَانَا لِجَنۢبِهِۦٓ أَوۡ قَاعِدًا أَوۡ قَآئِمٗا فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُ ضُرَّهُۥ مَرَّ كَأَن لَّمۡ يَدۡعُنَآ إِلَىٰ ضُرّٖ مَّسَّهُۥۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡمُسۡرِفِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
minisunṭa yamkisi vipatak sidu vuvahot (eya paha karana men) ohu tamangē (nidā siṭina) yahanāvehida, vāḍi vī siṭiyadīda, (siṭagena) siṭina tatvayehida, apa vetama prārthanā karannēya. namut ohugē duk karadaraya api ohugen paha kara hæriyahot nam, ohu tamanṭa sidu vū vipata paha karana men apa veta prārthanā kaḷēma nættāk men (pratikṣēpa kara) yannēya. sīmāva ikmavā yannanṭa ovun karana kāraṇāvan mesē alaṁkāravat kara hæriyēya
Surah Yunus, Verse 12
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(minisunē!) obaṭa pera visū bohomayak paramparāvanvaovun karamin siṭi aparādhayanhi hētuven niyata vaśayenma api vināśa kara dæmuvemu. ovun veta (apa visin) yavanu læbū ovungē dūtayin pæhædili sādhakayanma gena āvāha. ehet (ēvā) ovun viśvāsa kaḷē næta. væradi karana anit janatāvaṭada mē andamaṭama api phalavipāka (labā dī dan̆ḍuvam) karamu
Surah Yunus, Verse 13
ثُمَّ جَعَلۡنَٰكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لِنَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ
ovungen pasu api obava (ovungē) bhūmiyaṭa adhipatīn vaśayen (pat kara), oba kesē kaṭayutu karannēda yanna avadhānaya kara balamin siṭinnemu
Surah Yunus, Verse 14
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَاتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا ٱئۡتِ بِقُرۡءَانٍ غَيۡرِ هَٰذَآ أَوۡ بَدِّلۡهُۚ قُلۡ مَا يَكُونُ لِيٓ أَنۡ أُبَدِّلَهُۥ مِن تِلۡقَآيِٕ نَفۡسِيٓۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۖ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(kaḷin vināśa vī giya ayagē sthānayehi vāḍi vīmaṭa salasvanu læbū) movunṭa apagē pæhædili āyāvan samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot (paralāvadī) apava hamuvīma viśvāsa nokaḷa movun (obaṭa) “meya novana venat kurānayak oba gena enu. nætahot (apagē kæmættaṭa anuva) meya venas kara damanu” yayi pavasannāha. (eyaṭa ovunṭa “obagē kæmætta venuven) mama ma (magē kæmættaṭa anuva) venas kara hærīmaṭa maṭa kisima śaktiyak næta. vahī magin mā haṭa dænum dena lada dæya hæra, (vena kisivak) mā anugamanaya kirīmaṭa dæyak næta. magē deviyanṭa mā venaskam kaḷahot imahat vū dinayē dan̆ḍuvamaṭa (lak vīmaṭa sidu vanu ætæyi) niyata vaśayenma mā biya vannemi” yayi (nabiyē!) oba pavasanu mænava
Surah Yunus, Verse 15
قُل لَّوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا تَلَوۡتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَدۡرَىٰكُم بِهِۦۖ فَقَدۡ لَبِثۡتُ فِيكُمۡ عُمُرٗا مِّن قَبۡلِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(tavada) oba mesē pavasanu: (oba venuven mā meya samudīraṇaya kara nopenviya yutuya yayi) allāh adahas kaḷē nam, mā meya obaṭa samudīraṇaya kara penvā ættēda næta. ohu obaṭa meya dænum dī ættēda næta. niyata vaśayenma mā mīṭa perada dīrgha kālayak obat samaga vāsaya kara ættemi (noveda? mā boru kiyanneku nova yanna oba hon̆din dannehuya. metaram dæyak vat) obaṭa dæna gata nohækida?”
Surah Yunus, Verse 16
فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
allāh kerehi boru kiyannāṭa vaḍā hō nætahot ohugē āyāvan boru karannāṭa vaḍā hō aparādhakaruvā kavarekda? niyata vaśayenma (mevæni) væradikaruvan jayagrahaṇaya karannēma næta
Surah Yunus, Verse 17
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡ وَيَقُولُونَ هَـٰٓؤُلَآءِ شُفَعَـٰٓؤُنَا عِندَ ٱللَّهِۚ قُلۡ أَتُنَبِّـُٔونَ ٱللَّهَ بِمَا لَا يَعۡلَمُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(samānayan tabannan) tamanṭa yamkisi hon̆dak hō narakak hō karannaṭa nohæki allāh novana dæya namadina atara “mēvā allāh veta apa venuven mædihat vana dæyayi” yayida pavasannāha. (ebævin nabiyē! oba ovunṭa) “ahashida, bhūmiyehida allāh nodannā dæyak (ættēda?) ēvā, (mēvā magin) oba ohuṭa dænum dennehuda? (ohu nam, siyalla hen̆din danneki). ohu itāmat pariśuddhavantayeki. ovun samānayan tabana dæyaṭa vaḍā itāmat śrēṣṭhayeki” yayi pavasanu
Surah Yunus, Verse 18
وَمَا كَانَ ٱلنَّاسُ إِلَّآ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَٱخۡتَلَفُواْۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡ فِيمَا فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
minisun siyallanma (ārambhayēdī ekama dharmayak anugamanaya karana) ekama samūhayak vaśayen siṭiyaha. pasuva (taman tuḷa æti vū īrṣyāvē hētuven vividha samūhayan vaśayen) khedī giyaha. (aparādhayaṭa vū phalavipāka paralovadī pūraṇa vaśayen denu labannēya yayi nabiyē!) oba deviyangē poronduva dænaṭamat æti novunē nam, ovun karamin siṭi aparādhayanhi hētuven ovungē kāraṇāva (mē vana viṭat) avasan vī ættēya
Surah Yunus, Verse 19
وَيَقُولُونَ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۖ فَقُلۡ إِنَّمَا ٱلۡغَيۡبُ لِلَّهِ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
tavada “(api kæmati ākārayaṭa) kumak hō sākṣiyak (deviyangē nabivarayā vana) ohu kerehi ohugē deviyan visin pahaḷa kaḷa yutu novēda?” yayida ovun pavasannāha. eyaṭa (nabiyē!) oba mesē pavasanu: “(oba kæmati prakāra sākṣiya pahaḷa nokara siṭīmaṭa hētuva obaṭa gupta dæyaki). gupta dæya siyalla allāhṭama ayatya. (ebævin eya oba dæna gænīmaṭa adahas kaḷahot) oba balāporottuven siṭinu. niyata vaśayenma mamat (obagē napuru vadanin obaṭa kumana vinnæhiyak pæmiṇennēda yanna) oba samaga balāporottuven siṭinnemi”
Surah Yunus, Verse 20
وَإِذَآ أَذَقۡنَا ٱلنَّاسَ رَحۡمَةٗ مِّنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُمۡ إِذَا لَهُم مَّكۡرٞ فِيٓ ءَايَاتِنَاۚ قُلِ ٱللَّهُ أَسۡرَعُ مَكۡرًاۚ إِنَّ رُسُلَنَا يَكۡتُبُونَ مَا تَمۡكُرُونَ
(mema) minisunṭa sidu vū duk gæhæṭa paha kara, (pasuva apagē) dayāva magin ovun satuṭak at kara gænīmaṭa api sælæssuvahot (eyaṭa ovun kṛtagna vīma venuvaṭa) evelēma ovun apagē āyāvanhi (væradi artha kathanayan kirīmaṭa) kumantraṇa karannāha. (eyaṭa nabiyē! ovunṭa “obagē kumantraṇayaṭa vaḍā) allāhgē kumantraṇaya idiriyaṭa yanu æta” yayi pavasanu mænava! niyata vaśayenma apagē dūtayin (vana malāyikāvarun) oba karana kumantraṇa saṭahan karamin siṭinnāha
Surah Yunus, Verse 21
هُوَ ٱلَّذِي يُسَيِّرُكُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا كُنتُمۡ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَرَيۡنَ بِهِم بِرِيحٖ طَيِّبَةٖ وَفَرِحُواْ بِهَا جَآءَتۡهَا رِيحٌ عَاصِفٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡمَوۡجُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ أُحِيطَ بِهِمۡ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ لَئِنۡ أَنجَيۡتَنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
jalayēda, goḍabimēda, ohuma obava kæn̆davāgena yannēya. oba nævaṭa næga gat pasu, nævē siṭinnanva hon̆da suḷan̆ga yātrā karavamin yāma nisā ovun satuṭaṭa patva siṭina avasthāvēdī, suḷi suḷaṁ hæmīmaṭa ārambha kara, vividha diśāvangen ovunva raḷa pæmiṇa vædī “niyata vaśayenma api (raḷa magin) vaṭa kara ganu læba siṭinnemu. (eyin bērīmaṭa apiṭa kisima mārgayak næta)” yayi ovun sitamin siṭina avasthāvēdī, (apaṭa “apagē deviyan vahansa!) meyin oba apava bērā ganu læbuvahot niyata vaśayenma api (obaṭa) sæmadā kṛtagna vannan vaśayen siṭinnemu” yayi miśra novuna manasin yutuva allāhṭa avanata vī (itāmat yaṭahat pahatva daṇin væṭī) prārthanā karannāha
Surah Yunus, Verse 22
فَلَمَّآ أَنجَىٰهُمۡ إِذَا هُمۡ يَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۗ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّمَا بَغۡيُكُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۖ مَّتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُكُمۡ فَنُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ohu ovunva bērā gattē nam, ovun (veraḷaṭa sēndū vū) ē avasthāvēdīma asādhāraṇayē bhūmiyehi aparādha kirīmaṭa idiripat vannāha. minisunē! obagē akramikakam obaṭama napuraṭa avasan vanu æta. (ebævin) melova jīvitayehi poḍiyak suvaya vin̆diya hækiya. pasuva nam, apa vetama oba āpasu ēmaṭa sidu vanu æta. oba karamin siṭiya dæya kumakda yanna ē avasthāvēdī api obaṭa dænum dennemu
Surah Yunus, Verse 23
إِنَّمَا مَثَلُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ مِمَّا يَأۡكُلُ ٱلنَّاسُ وَٱلۡأَنۡعَٰمُ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَخَذَتِ ٱلۡأَرۡضُ زُخۡرُفَهَا وَٱزَّيَّنَتۡ وَظَنَّ أَهۡلُهَآ أَنَّهُمۡ قَٰدِرُونَ عَلَيۡهَآ أَتَىٰهَآ أَمۡرُنَا لَيۡلًا أَوۡ نَهَارٗا فَجَعَلۡنَٰهَا حَصِيدٗا كَأَن لَّمۡ تَغۡنَ بِٱلۡأَمۡسِۚ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
melova jīvitayehi upamāva valākuḷen api vasinnaṭa salasvana jalayaṭa sama vannēya. eya gamē satunṭada, minisunṭada anubhavayaṭa gata hæki gas væl palā ādiya samaga miśra vī (ghana bhōga bavaṭa pæḷa vī, pipī, karaḷ haṭagena) bhūmiya alaṁkāravat karagena tikhena avasthāvēdī ehi ayitikaruvan (api vagā kaḷa goyam asvænna neḷīmaṭa kālaya eḷam̆ba æta. heṭa) eya niyata vaśayenma api kapā neḷā gannemu yayi adahas karamin siṭiyaha. ē avasthāvēdī, rātriyēdī hō dahavalēdī hō apagē niyōgaya (magin ek vipatak) pæmiṇa emagin ēvā īyē dina ē sthānayē tibunēma næta yayi sitannaṭa hæki vana lesaṭa ēvā api vināśa kara dæmuvemu. (mema udāharaṇaya) sitā vaṭahā gata hæki janatāvaṭa, api (apagē) āyāvan mesē (pæhædiliva) vivaraṇaya karannemu
Surah Yunus, Verse 24
وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَىٰ دَارِ ٱلسَّلَٰمِ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(minisunē!) śāntiya hā samādānaya labā diya hæki nivasaṭama allāh (obava) ārādhanā karannēya. (ohuṭa avanata vī kaṭayutu karana ayagen) ohu kæmættanva (eyaṭa himi) ṛju mārgayehima ætuḷu karannēya
Surah Yunus, Verse 25
۞لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ ٱلۡحُسۡنَىٰ وَزِيَادَةٞۖ وَلَا يَرۡهَقُ وُجُوهَهُمۡ قَتَرٞ وَلَا ذِلَّةٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
hon̆dak karana ayaṭa (phalavipāka) pinya! (ovun kaḷa dæyaṭa vaḍā) adhika vaśayenda lækhenu æta. (emagin ovun itāmat satuṭaṭa pat vūvan vaśayen siṭinu æta). ovungē muhuṇu śōkaya hō nætahot avamānaya hō vaṭa kara gannē næta. niyata vaśayenma ovun svargavāsīnya. ovun ehi sadākal ræn̆dī siṭinu æta
Surah Yunus, Verse 26
وَٱلَّذِينَ كَسَبُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ جَزَآءُ سَيِّئَةِۭ بِمِثۡلِهَا وَتَرۡهَقُهُمۡ ذِلَّةٞۖ مَّا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِنۡ عَاصِمٖۖ كَأَنَّمَآ أُغۡشِيَتۡ وُجُوهُهُمۡ قِطَعٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِ مُظۡلِمًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
pāpayan kavurun kaḷā vuvada, pāpayanṭa ayat phalavipāka ē vagēma pāpayayi! ovunva bægǣvada pæmiṇa sēndu vanu æta. allāhgē (dan̆ḍuvamen) ovunva bērā gannan kisivekut næta. andhakāra vū rātriyē ek koṭasak pæmiṇa vaṭa kara gattāk men ovungē muhuṇu (kaḷu vī) daknaṭa æta. ovun nirāvāsīnya. ehi ovun sadākal ræn̆dī siṭinu æta
Surah Yunus, Verse 27
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ مَكَانَكُمۡ أَنتُمۡ وَشُرَكَآؤُكُمۡۚ فَزَيَّلۡنَا بَيۡنَهُمۡۖ وَقَالَ شُرَكَآؤُهُم مَّا كُنتُمۡ إِيَّانَا تَعۡبُدُونَ
(viniścaya san̆dahā) ovun siyallanvama api ēkarāśī karana dinadī ovungen samānayan tabā namadinnanṭa “obat, oba samānayan tabā næmadū devivarunda, poḍiyak mehi pramāda vanu” yayi pavasā, ovun atarē tibuṇu sambandhaya paha karamu. ē avasthāvdī ovungē devivarun (ovunṭa) “oba apava næmaduvēma næta” yayida
Surah Yunus, Verse 28
فَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ إِن كُنَّا عَنۡ عِبَادَتِكُمۡ لَغَٰفِلِينَ
“(meyaṭa) apaṭat obaṭat atarē allāhma pramāṇavat sākṣiyak vaśayen ættēya. oba (apava) næmadīma dæna gattēda næta” yayi pavasanu æta
Surah Yunus, Verse 29
هُنَالِكَ تَبۡلُواْ كُلُّ نَفۡسٖ مَّآ أَسۡلَفَتۡۚ وَرُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
ehi sǣma ātmayakma taman sidu kara yævū aparādhayan vibhāga kara, (eya pinda pavda yanna) dæna ganu æta. pasuva ovun tamangē satyaya hāmputā vana allāh desaṭama gena enu labannāha. ovun boruvaṭa manakkalpita karagena siṭi devivarun siyalla ovungen sæn̆gavī yanu æta
Surah Yunus, Verse 30
قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أَمَّن يَمۡلِكُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَمَن يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَيُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّ وَمَن يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۚ فَسَيَقُولُونَ ٱللَّهُۚ فَقُلۡ أَفَلَا تَتَّقُونَ
(nabiyē!) oba (ovunṭa) “ahasvalinda, bhūmiyenda obaṭa āhāra labā dennē kavarekda? (obagē) savaṇaṭada, bælmaṭada ayitikaruvā kavarekda? paṇa næti dæyen paṇa æti dæyada, paṇa æti dæyen paṇa næti dæyada ikut karannē kavarekda? (lovehi) siyalūma kāraṇāvanda sælasum kara kriyātmaka karannē kavarekda?”yi vimasanu mænava! eyaṭa ovun “allāh” yayi pavasanu æta. esē nam, “(ohuṭa) oba biya viya yutu novēda?”yi vimasanu mænava
Surah Yunus, Verse 31
فَذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَمَاذَا بَعۡدَ ٱلۡحَقِّ إِلَّا ٱلضَّلَٰلُۖ فَأَنَّىٰ تُصۡرَفُونَ
“ættenma ohuma obava utpādanaya kara, pōṣaṇaya karana allāhya! mema satyayen pasuva, (oba ohuṭa yaṭahat pahat novī siṭīma) durmārgaya misa, vena kisivak næta. (mema satyayen) oba kohēṭa nam, hærenu labannehuda?” (yayida nabiyē! oba vimasanu mænava)
Surah Yunus, Verse 32
كَذَٰلِكَ حَقَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ عَلَى ٱلَّذِينَ فَسَقُوٓاْ أَنَّهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
“(movun viśvāsa nokaḷa) mē andamaṭama pāpayehi gælī siṭina anit ayada viśvāsa karannēma næta” yayi obagē deviyangē poronduva satyaya vī giyēya
Surah Yunus, Verse 33
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۚ قُلِ ٱللَّهُ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
(tavada ovunṭa) “aḷutin utpādanayan æti kaḷa hæki hā (maraṇayen) pasu ēvā midīmaṭa hæki oba samānayan tabā namadina devivarungen kumak hō dæyak ætda?”yi (nabiyē!) oba vimasanu (mænava!). (eyaṭa ovun dena piḷitura kumakda? obama ovungen) “utpādanayan paḷamuvenma utpādanaya karannāda, (mæruṇāyin) pasu ēvā mudā gannāda allāhya” (yayida pavasā “mema satyayen) oba kohē nam, yannehuda?”yi vimasanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 34
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّۚ قُلِ ٱللَّهُ يَهۡدِي لِلۡحَقِّۗ أَفَمَن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ أَحَقُّ أَن يُتَّبَعَ أَمَّن لَّا يَهِدِّيٓ إِلَّآ أَن يُهۡدَىٰۖ فَمَا لَكُمۡ كَيۡفَ تَحۡكُمُونَ
(tavada) “satyaya (mārgayehi) ætuḷu kaḷa hæki oba namadina devivarungen kumak hō ættēda?” yayida vimasanu. (eyaṭa ovun dena piḷitura kumakda? obama ovunṭa) “allāhma satya (dharma)yehi ætuḷu kaḷa hæki ayayi. satya (mārga)yehi ætuḷu kaḷa hæki ayava anugamanaya kirīma sudusuda? nætahot anun mārgaya penvā nodī taman visinma mārgayehi yā nohæki dæya anugamanaya kirīma sudusuda? obaṭa kumana (vinnæhiyak) sidu vī ætda? (meyaṭa venasva) oba kesē nam tīraṇaya kaḷa hækida?” yayida oba pavasanu mænava
Surah Yunus, Verse 35
وَمَا يَتَّبِعُ أَكۡثَرُهُمۡ إِلَّا ظَنًّاۚ إِنَّ ٱلظَّنَّ لَا يُغۡنِي مِنَ ٱلۡحَقِّ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
ovungen væḍi deneku puhu divruma ma misa, anugamanaya karannē næta. niyata vaśayenma puhu sækaya, ætta dæna gænīmaṭa poḍiyak hō prayōjanavat vannē næta. niyata vaśanēma allāh ovun karana dæya hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Yunus, Verse 36
وَمَا كَانَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ أَن يُفۡتَرَىٰ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا رَيۡبَ فِيهِ مِن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
mema kurānaya allāh visin (pahaḷa kaḷā) misa, (vena kisiveku visin) boruvaṭa manakkalpita kara gat dæyak nova. tavada meya, meyaṭa pera æti dharmayan satyaya kara tabā ēvāyē æti dæya vivaraṇaya kara pavasannak vaśayenda ættēya. ebævin (meya) lōkavāsī siyallanvama utpādanaya kara pōṣaṇaya karannāgen pæmiṇiyēya yannehi kisima sækayak næta
Surah Yunus, Verse 37
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
meya (apagē dūtayā vana) “ohu boruvaṭa manakkalpita kara gattēya” yayi ovun kiyannehuda? (esē nam nabiyē!) oba mesē pavasanu: “oba satyaya pavasannan vaśayen siṭinnehu nam allāh hæra, obaṭa puḷuvan dæya (obaṭa sahāyaṭa) kæn̆davāgena (oba siyallanma ēkarāśī vī) mehi æti dæya men paricchēdayak (nirmāṇaya kara) gena enu”
Surah Yunus, Verse 38
بَلۡ كَذَّبُواْ بِمَا لَمۡ يُحِيطُواْ بِعِلۡمِهِۦ وَلَمَّا يَأۡتِهِمۡ تَأۡوِيلُهُۥۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
kimekda! ovun tamangē buddhiyen dæna gata nohæki dæyada, (sidu vanu ætæyi) ehi san̆dahanva æti dæya nosidu vī tibiyadī ēvāda, (ehi san̆dahanva æti venat dæyada), boru yayi ovun pavasannāha. ovunṭa pera visūvanda ē ākārayaṭama (tamangē buddhiyaṭa ḷan̆gā kara gata nohæki dæyada, taman nodækka dæyada) boru yayi pavasamin siṭiyaha. ebævin ema aparādhakārayingē avasānaya kesē vūyēdæyi yanna (nabiyē!) oba avadhānaya kara balanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 39
وَمِنۡهُم مَّن يُؤۡمِنُ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن لَّا يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ
(śuddha vū kurānayehi san̆dahan karanu læba æti dæya sidu vannēya yayi) eya viśvāsa karannanda ovungen æta. (sidu vū pasuda), eya viśvāsa nokarannanda ovungen æta. (eya viśvāsa nokaḷa) mema aparādhakaruvanva obagē deviyan hon̆din dæna gannēya
Surah Yunus, Verse 40
وَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل لِّي عَمَلِي وَلَكُمۡ عَمَلُكُمۡۖ أَنتُم بَرِيٓـُٔونَ مِمَّآ أَعۡمَلُ وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
(nabiyē!) obava borukārayā yayi ovun pævasuvahot (oba ovunṭa “pin hō pav hō) magē kriyāvangē (phalavipāka) maṭa ayatya. (esēma) obagē kriyāvangē (phalavipāka) obaṭa ayatya. magē kriyāvanhi (phalavipākayan)gen oba athæra dæmū ayayi. obagē kriyāvanhi (phalavipākayan)gen mā athæra dæmū ayayi” yayi pavasanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 41
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يَعۡقِلُونَ
ovungen obagē vadan æsū aya (men bhāvitā karannan)da siṭinnāha. (ebævin ovun obaṭa avanata vūha yayi oba sitā gattehida? ōnǣma dæyak savan dī) dæna gata nohæki (pūraṇa) bihiranva asannaṭa sælæsvīmaṭa obaṭa hækida
Surah Yunus, Verse 42
وَمِنۡهُم مَّن يَنظُرُ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تَهۡدِي ٱلۡعُمۡيَ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يُبۡصِرُونَ
obava balannanda ovungen bohomayak siṭinnāha. (ebævin ovun obava dæna gattāha yayi sitā gattehida? kisivak) bæliya nohæki (utpattiyen) andhayinva balannaṭa sælæsvīmaṭa obaṭa hækida
Surah Yunus, Verse 43
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ ٱلنَّاسَ شَيۡـٔٗا وَلَٰكِنَّ ٱلنَّاسَ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
niyata vaśayenma minisunṭa ek anu pramāṇayakin hō hāniyak karannē næta. ehet minisun (napuru aparādhayan kara), tamanṭa tamanma aparādha kara gannāha
Surah Yunus, Verse 44
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ كَأَن لَّمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّنَ ٱلنَّهَارِ يَتَعَارَفُونَ بَيۡنَهُمۡۚ قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
(viniścaya san̆dahā) ovunva ēkarāśī karana dinadī ek dahavalaka suḷu kālayakadī misa, (melovadī) taman ræn̆dī siṭiyē næta yayi ovun sitana atara taman tuḷa kenekuṭa kenekuva han̆dunā gannāha. (namut kenekuṭa keneku udav kirīmaṭa idiripat vannē næta). allāhgē hamuvīma boru kaḷa ayada, ṛju mārgayehi ætuḷu nokaḷa ayada, niyata vaśayenma (edinadī) parājita vī siṭinu æta
Surah Yunus, Verse 45
وَإِمَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ ٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا يَفۡعَلُونَ
(nabiyē!) api ovunṭa porondu vī æti (dan̆ḍuvam valin) samaharak obagē jīvita kālayēdīma) oba dakina sē salasvannemu. nætahot (ēvā pæmiṇīmaṭa pera) api obava atpat kara gannemu. kesē vetat ovun apa vetama pæmiṇiya yutuva ættēya. allāh ovun karana dæya balāgenama siṭinnēya
Surah Yunus, Verse 46
وَلِكُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولٞۖ فَإِذَا جَآءَ رَسُولُهُمۡ قُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
sǣma samuhayakaṭama (apa visin yavana lada) ek dūtayeku æta. ovungē dūtayā (ovun veta) pæmiṇena avasthāvēdī, (ohuva anugamanaya karannanva ārakṣā karada, boru kaḷa ayava vināśa karada), ovun atarē sādhāraṇavama viniścaya karanu labayi. ovun (anu pramāṇayakin hō) asādhāraṇa nokaranu labannāha
Surah Yunus, Verse 47
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
“oba satyaya pavasannan vaśayen siṭinnehu nam (oba biya ganvana) dan̆ḍuvama kavadā (ennēda)?”yi ovun vimasannāha
Surah Yunus, Verse 48
قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي ضَرّٗا وَلَا نَفۡعًا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۗ لِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٌۚ إِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَلَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
(eyaṭa nabiyē!) oba mesē pavasanu: “allāh adahas kaḷa dæya misa, kisima hon̆dak hō narakak hō mā maṭama soyā gænīmaṭa śaktiyak nomætteki. sǣma samuhayakaṭama ektarā niyamita kāla avakāśayak æta. ovungē vāraya pæmiṇena avasthāvēdī pæyak pamā kirīmada nokarannāha. idiriyaṭa gænīmada nokarannāha. (ema vārayehima ovungē kāraṇāva avasan karanu læbē)
Surah Yunus, Verse 49
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُهُۥ بَيَٰتًا أَوۡ نَهَارٗا مَّاذَا يَسۡتَعۡجِلُ مِنۡهُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
(tavada) oba mesē pavasanu: “kavurungē dan̆ḍuvama rātriyēdī hō dahavalēdī hō (kumana vēlāvakadī hō) oba veta pæmiṇena avasthāvēdī (eya obaṭa vaḷakvā gata hækidæyi yanna) avadhānaya kara bælūvehuda?” (nabiyē!) kumak nisā mema væradikaruvan (dan̆ḍuvama kavadā ennēda? kavadā ennēdæ?yi asamin) ikman karannehuda
Surah Yunus, Verse 50
أَثُمَّ إِذَا مَا وَقَعَ ءَامَنتُم بِهِۦٓۚ ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ كُنتُم بِهِۦ تَسۡتَعۡجِلُونَ
“(mē avasthāvēdī oba ikman karamin siṭina) eya pæmiṇi pasuda eya oba viśvāsa karannē? (ē avasthāvēdī oba eya viśvāsa kirīmehi kisima prayōjanayak næta). oba ikman karamin siṭi dæya menna pæmiṇa æta!” (yayima mē avasthāvēdī kiyanu labannāha)
Surah Yunus, Verse 51
ثُمَّ قِيلَ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡخُلۡدِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
tavada ema aparādhakaruvanṭa “sthīra vū mema dan̆ḍuvama vin̆dimin siṭinu. oba soyā gat (napuru) vipataṭa sarilana phalavipākama obaṭa denu læbīya” yayi kiyanu læbē
Surah Yunus, Verse 52
۞وَيَسۡتَنۢبِـُٔونَكَ أَحَقٌّ هُوَۖ قُلۡ إِي وَرَبِّيٓ إِنَّهُۥ لَحَقّٞۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
(nabiyē!) “eya attakda?”yi ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ættaya! magē deviyan mata sattakinma! niyata vaśayenma eya ættaya! (eya) obaṭa vaḷakvā dæmiya nohæka
Surah Yunus, Verse 53
وَلَوۡ أَنَّ لِكُلِّ نَفۡسٖ ظَلَمَتۡ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ لَٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۖ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
(apagē) dan̆ḍuvama æsin dakina ē avasthāvēdī aparādha kaḷa sǣma ātmayakinma lovehi æti (vastūn) siyalla tibuṇada, ēvā siyallama (tamanṭa) vandi vaśayen dennaṭa adahas karati! tavada tamangē læjjāva san̆gavā gannaṭada adahas karati! (edinadī) ēvāṭa sādhāraṇavama viniścaya denu læbē. (anu pramāṇayakin hō) ēvāṭa asādhāraṇayak karanu nolabayi
Surah Yunus, Verse 54
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(minisunē!) ahashida, bhūmiyehida æti siyalla allāhṭama ayatya yanna niyata vaśayenma dæna ganu. allāhgē poronduva satyaya yannada niyata vaśayenma dæna ganu. ehet ovungen bohomayak (meya) dæna gannē næta
Surah Yunus, Verse 55
هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
ohuma (obaṭa) paṇa dennēya. ohuma (obava) maraṇayaṭa pat karannēya. pasuva ohu vetama (paralovadī) obava gena enu labannehuya
Surah Yunus, Verse 56
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَتۡكُم مَّوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَشِفَآءٞ لِّمَا فِي ٱلصُّدُورِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
minisunē! obagē deviyangē sannidhānayen niyata vaśayenma ek hon̆da ovadanak pæmiṇa ættēya. (obagē) hṛdayanhi æti asanīpayanṭa eya ektarā piḷiyamaki. tavada (eya) viśvāsaya tæbūvanṭa ṛju mārgaya penvannak vaśayenda ek varaprasādayak vaśayenda ættēya
Surah Yunus, Verse 57
قُلۡ بِفَضۡلِ ٱللَّهِ وَبِرَحۡمَتِهِۦ فَبِذَٰلِكَ فَلۡيَفۡرَحُواْ هُوَ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ
“(meya) allāhgē varaprasādayak vaśayenda, ohugē ādara karuṇāvak vaśayenda, (upayōgī kara) ē venuven ovun satuṭaṭa pat viya yutuya. meya ovun ekræs kara tabā æti (anit vastūn) siyallaṭa vaḍā itāmat usasya” yayida (nabiyē!) oba pavasanu mænava
Surah Yunus, Verse 58
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ لَكُم مِّن رِّزۡقٖ فَجَعَلۡتُم مِّنۡهُ حَرَامٗا وَحَلَٰلٗا قُلۡ ءَآللَّهُ أَذِنَ لَكُمۡۖ أَمۡ عَلَى ٱللَّهِ تَفۡتَرُونَ
(tavada nabiyē!) ovunṭa) oba mesē pavasanu: “oba venuven allāh pahaḷa kara æti āhāra dravya oba avadhānaya kara bælūvehuda? ēvāyen samaharak anumata næta yayida, samaharak anumata æta yayida (obagē kæmættaṭa anuva) oba pat kara gannehuda! (mesē obagē kæmættaṭa anuva kara gænīmaṭa) allāh obaṭa anumætiya labā dī ættēda? nætahot allāh kerehi manakkalpitava (boru) pavasannehuda?”yi oba vimasanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 59
وَمَا ظَنُّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
allāh kerehi manakkalpitava boru gotannan viniścaya dinaya gæna kumak nam sitannehuda? (eya boruvak yayi sitannehuda?) niyata vaśayenma allāh minisun kerehi imahat dayābaravantayeku vaśayen siṭinnēya. (nætahot ovunva evele evelēma dan̆ḍuvam kara ættēya). mesē tibiyadī ovungen bohomayak (ohuṭa) kṛtagna vannē næta
Surah Yunus, Verse 60
وَمَا تَكُونُ فِي شَأۡنٖ وَمَا تَتۡلُواْ مِنۡهُ مِن قُرۡءَانٖ وَلَا تَعۡمَلُونَ مِنۡ عَمَلٍ إِلَّا كُنَّا عَلَيۡكُمۡ شُهُودًا إِذۡ تُفِيضُونَ فِيهِۚ وَمَا يَعۡزُبُ عَن رَّبِّكَ مِن مِّثۡقَالِ ذَرَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَآ أَصۡغَرَ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرَ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
oba kumana tatvayaka siṭiyat kurānayen oba kumak (kumana āyāvak) samudīraṇaya kaḷā vuvada, (obagē kāraṇāvanhi) oba kaḷā vuvada, oba ēvāyehi yedī siṭiyadīma obava api avadhānaya nokara siṭinnē næta. bhūmiyehi hō ahashi hō æti dæyen ek anu pramāṇayakin hō (nabiyē!) obagē deviyan nodæna værada yannē næta. mēvāṭat vaḍā kuḍā hō nætahot loku hō (kumak vuvada), ohugē pæhædili saṭahan pustakayehi saṭahan nokara ættē næta
Surah Yunus, Verse 61
أَلَآ إِنَّ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهِ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(viśvāsavantayini!) allāhṭa ayat hon̆da vahalūnṭa niyata vaśayenma kisima biyak næta. ovun duk vannēda næta yanna oba (sthīra vaśayen) dæna ganu
Surah Yunus, Verse 62
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
ovun (deviyanva ættenma) viśvāsa kara (ohuṭa) biya vīda kaṭayutu karannāha
Surah Yunus, Verse 63
لَهُمُ ٱلۡبُشۡرَىٰ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ لَا تَبۡدِيلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
melova jīvitayehida, paralovehida ovunṭa śubhāraṁci æta. (usas vū padavīn ovunṭa labā dena bavaṭa pavasā æti) allāhgē poronduvala kisima venasak næta. meyama imahat vū viśāla bhāgyayaki
Surah Yunus, Verse 64
وَلَا يَحۡزُنكَ قَوۡلُهُمۡۘ إِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعًاۚ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(nabiyē! obava avaman kara katā karana) ovungē vadan obava sasaḷa nokeretvā! niyata vaśayenma gauravayan siyalla allāhṭama ayatya! (ohu kæmættanṭa ēvā labā dennēya). ohu savan denneku vaśayenda, (siyalla) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Yunus, Verse 65
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا يَتَّبِعُ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ شُرَكَآءَۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
ahashida, bhūmiyehida æti siyalla niyata vaśayenma allāhṭama ayitiya yanna oba dæna ganu. (mesē tibiyadī) allāh hæra anit dæya devivarun yayi ārādhanā karannan kumak nam anugamanaya karannehuda? puhu sækaya misa, (vena kisivak) ovun anugamanaya karannē næta. tavada ovun puhu manakkalpita karannanya
Surah Yunus, Verse 66
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
oba sanīpayak at kara gænīma san̆dahā rātriyada, (oba siyalla pæhædiliva) balā gænīma san̆dahā da havalada, obaṭa ohuma salasvā æta. (ohugē āyāvanṭa) savan dena janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi bohomayak sādhakayan ættēya
Surah Yunus, Verse 67
قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ هُوَ ٱلۡغَنِيُّۖ لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنۡ عِندَكُم مِّن سُلۡطَٰنِۭ بِهَٰذَآۚ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
allāhṭa paramparāvē daruvan ætæyi ovun pavasannāha. ohu nam, (mema situvillen) itāmat pariśuddhavantayeki. ohu (daruvangē) avaśyatāvayak nætteki. ahashida, bhūmiyehida æti siyalla ohuṭama ayitiya. (ohuṭa paramparāvē daruvan ætæyi kiyana) meyaṭa, oba ata kisima sākṣyak næta. oba (niyata vaśayenma) nodænama allāh kerehi (mesē boru) kiyannehuda
Surah Yunus, Verse 68
قُلۡ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
“kavurun allāh kerehi (mesē) manakkalpitava boru kiyannehuda, ovun niyata vaśayenma jayagrahaṇaya karannē næta” yayi (nabiyē!) oba pavasanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 69
مَتَٰعٞ فِي ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ نُذِيقُهُمُ ٱلۡعَذَابَ ٱلشَّدِيدَ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
(mevænnan) melovehi suḷu sæpatak vin̆diya hækiya. pasuva (paralovadī nam), apa vetama ovun pæmiṇiya yutuva ættēya. pasuva (satyaya mesē) ovun pratikṣēpa karamin siṭi hētuven ovun daruṇu dan̆ḍuvama vin̆dina lesaṭa api salasvannemu
Surah Yunus, Verse 70
۞وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ نُوحٍ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكُم مَّقَامِي وَتَذۡكِيرِي بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَعَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡتُ فَأَجۡمِعُوٓاْ أَمۡرَكُمۡ وَشُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُنۡ أَمۡرُكُمۡ عَلَيۡكُمۡ غُمَّةٗ ثُمَّ ٱقۡضُوٓاْ إِلَيَّ وَلَا تُنظِرُونِ
(nabiyē!) nūhugē itihāsaya oba ovunṭa samudīraṇaya kara penvanu (mænava!) ohu tama janatāvaṭa “magē janatāveni! mā (oba vetin pæmiṇa) siṭīmada, mā (obaṭa) allāhgē vadan kiyavā penvīmada, obaṭa barak vaśayen dænī, (ē venuven oba mā haṭa yamkisi hāniyak kirīmaṭa adahas) kaḷahot mā allāh matama viśvāsaya tabā ættemi. oba aḍupāḍuvak kara dæmuvēya yayi pasuva obaṭa kaṇagāṭuvak novana sē oba, obagē sahāyayanda ekkāsu kara ganimin, oba siyallanma ekkāsu vī (maṭa hāniyak kirīmaṭa) ek kāraṇāvak tīraṇayak karagena, (ē tīraṇayaṭa anuva) maṭa sidu kara balanu. (mehi) oba poḍiyak hō pramādayak nokaranu” yayi pævasuvēya
Surah Yunus, Verse 71
فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَمَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
“(tavada) nævatat (māva) pratikṣēpa kara hæriyahot (ē gæna maṭa kisima dukak næta. mandayat) mā oba vetin kisima kuliyak illūvē næta. magē kuliya allāh vetinma misa, (vena kisiveku veta) næta. mā (ohuṭa sampūrṇayenma avanata vī kaṭayutu karana) muslīmvarungen keneku vaśayen siṭina lesaṭa aṇa karanu læba ættemi” (yayi pævasuvēya)
Surah Yunus, Verse 72
فَكَذَّبُوهُ فَنَجَّيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ خَلَـٰٓئِفَ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُنذَرِينَ
ehet ovun nam, (pasuvada) ohuva borukārayā yayima pævasūha. ebævin ohuvada, ohuṭa lædi ayavada nævehi (paṭavā) bērāgena, apagē āyāvan boru kaḷa ayava (viśāla jala gælmehi) gilvā dæmuvemu. (ovun venuvaṭa ovungē bhūmiyehi api bērā gat) movunva adhipatīn bavaṭa pat kaḷemu. biya ganvā anaturu an̆gavanu læbū ovungē avasānaya kesē vuyēdæyi yanna (nabiyē!) oba avadhānaya kara balanu (mænava)
Surah Yunus, Verse 73
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ رُسُلًا إِلَىٰ قَوۡمِهِمۡ فَجَآءُوهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ نَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
ohugen pasu pæmiṇi janatāvaṭada api dūtayin kihipa deneku yævvemu. ovunda pæhædili sādhakayanma ovun veta gena āvāha. ehet movunṭa pera (movungē mutun mittan) boru karamin siṭi dæya (enam satyayan gæna) movunda, viśvāsavantayin vaśayen siṭiyē næta. sīmāva ikmavana mevænnangē hṛdayan kerehi (ovungē pāpayanhi hētuven) mē andamaṭama api mudrā kara harinnemu
Surah Yunus, Verse 74
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ وَهَٰرُونَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ بِـَٔايَٰتِنَا فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
movungen pasu mūsāvada, hārūnvada apagē sādhakayan samaga (apagē dūtayin vaśayen) firavun vetada, ohugē pradhānīn vetada yævuvemu. ehet movun un̆ḍagu vī (satyaya pratikṣēpa kara) væradi karana janatāvak bavaṭama pat vūha
Surah Yunus, Verse 75
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُوٓاْ إِنَّ هَٰذَا لَسِحۡرٞ مُّبِينٞ
ovunṭa apagen satya (sādhakayan) pæmiṇi avasthāvēdī “niyata vaśayenma meya pæhædili sūniyamak misa, vena kisivak næta” yayi pævasūha
Surah Yunus, Verse 76
قَالَ مُوسَىٰٓ أَتَقُولُونَ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَكُمۡۖ أَسِحۡرٌ هَٰذَا وَلَا يُفۡلِحُ ٱلسَّـٰحِرُونَ
(eyaṭa) mūsā (ovunṭa) “satyayama oba veta pæmiṇi avasthāvēdī obaṭa mesē kiva hækida? meya sūniyamak viya hækida? suniyamkaruvan jayagrahaṇaya karannē næta” yayi pævasuvēya
Surah Yunus, Verse 77
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَلۡفِتَنَا عَمَّا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَا وَتَكُونَ لَكُمَا ٱلۡكِبۡرِيَآءُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا نَحۡنُ لَكُمَا بِمُؤۡمِنِينَ
(eyaṭa) ovun “apagē mutun mittan kumak (kumana dharmayak) mata siṭinu api dækkemuda, eyin (dharmayen) apava haravā yævīma san̆dahāda,mema bhūmiyehi oba dedenā loku aya vīma san̆dahāda, oba apa veta pæmiṇiyē? oba dedenāvama (deviyangē dūtayin yayi) api viśvāsa karannē næta” yayi pævasūha
Surah Yunus, Verse 78
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ ٱئۡتُونِي بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ
pasuva firavun (tama janatāvaṭa) “sūniyamehi aga tænpat siyallanvama mā veta kæn̆davāgena enu” yayi aṇa kaḷēya
Surah Yunus, Verse 79
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
(vividha sthānayanhi siṭi) sūniyamkaruvan (niyamita vēlāvaṭa niyamita sthānayaṭa) pæmiṇa sēndu vū vahāma, mūsā ovunṭa “oba (sūniyam kirīmaṭa) vīsi karannaṭa æti dæya vīsi (kara obagē sūniyama kriyātmaka) karanu” yayi pævasuvēya
Surah Yunus, Verse 80
فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ قَالَ مُوسَىٰ مَا جِئۡتُم بِهِ ٱلسِّحۡرُۖ إِنَّ ٱللَّهَ سَيُبۡطِلُهُۥٓ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُصۡلِحُ عَمَلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
(esē) ovun vīsi kara (sūniyama) kaḷa vahāma mūsā (ovunṭa) “oba kaḷa siyalla nikamma nikam sūniyamaki. niyata vaśayenma itā ikmanin allāh mēvā vināśa kara damanu æta. niyata vaśayenma allāh (sūniyam kara) napurak kaḷa ayagē kriyāvan sārthaka karannē næta”
Surah Yunus, Verse 81
وَيُحِقُّ ٱللَّهُ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
“niyata vaśayenma allāh tama porondu magin satyaya anivāyadæyenma sthīra kara harinnēya. (eya) væradikaruvan piḷikul kaḷada kam næta!” yayi pævasuvēya.(ohu pævasū ākārayaṭama ovun kaḷa sūniyam siyalla vināśa kara dæmuvēya)
Surah Yunus, Verse 82
فَمَآ ءَامَنَ لِمُوسَىٰٓ إِلَّا ذُرِّيَّةٞ مِّن قَوۡمِهِۦ عَلَىٰ خَوۡفٖ مِّن فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِمۡ أَن يَفۡتِنَهُمۡۚ وَإِنَّ فِرۡعَوۡنَ لَعَالٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
(meya avadhānaya kaḷa pasuda), mūsāva ohugē vārgikayingen samaharekma viśvāsa kaḷaha. ovunda tamanva firavunda, ohugē pradhānīnda, vēdanā genadēvidō yayi biya veminma siṭiyaha. mandayat niyata vaśayenma firavun ema dēśayehi itāmat balasampannayeku vaśayen siṭi bævin sīmāva ikmavā (duk karadara æti) karamin siṭiyēya
Surah Yunus, Verse 83
وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰقَوۡمِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ فَعَلَيۡهِ تَوَكَّلُوٓاْ إِن كُنتُم مُّسۡلِمِينَ
mūsā (tama janatāvaṭa) “magē janatāveni! oba (ættenma) allāhva viśvāsa kara, oba ohuṭa sampūrṇayenma avanata vūvan vaśayenda siṭi bævin sampūrṇayenma ohuva viśvāsa kara (ohu vetama obagē kāraṇāvan siyalla bāra kara) damanu” yayi pævasuvēya
Surah Yunus, Verse 84
فَقَالُواْ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَا رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا فِتۡنَةٗ لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
eyaṭa ovun “(esēma) allāh veta apagē kāraṇāvan siyalla bāra kara hæriyemu. apagē deviyanē! oba apava aparādha karana janatāvagen piriksumaṭa lak kara noharinu (mænava!)” yayi prārthanā kaḷaha
Surah Yunus, Verse 85
وَنَجِّنَا بِرَحۡمَتِكَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
“(apagē deviyanē!) pratikṣēpa karana janatāvagen obagē dayāva magin oba apava bērā ganu mænava!” (yayida prārthanā kaḷaha)
Surah Yunus, Verse 86
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰ وَأَخِيهِ أَن تَبَوَّءَا لِقَوۡمِكُمَا بِمِصۡرَ بُيُوتٗا وَٱجۡعَلُواْ بُيُوتَكُمۡ قِبۡلَةٗ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(ebævin) mūsāṭada, ohugē sahōdarayāṭada, api vahī pahaḷa kaḷemu. “oba dedenāma obagē janatāva venuven misarayehi nivāsa kihipayak tanā denu. obagē ema nivesma næmadumpaḷaval bavaṭa pat kara, (ēvāyehi) novaradavā namadimin siṭinu. tavada (‘oba nidahasa labanu æta’ yayida) viśvāsaya tæbūvanṭa oba śubhāraṁci pavasanu mænava!”
Surah Yunus, Verse 87
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبَّنَآ إِنَّكَ ءَاتَيۡتَ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَأَهُۥ زِينَةٗ وَأَمۡوَٰلٗا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا رَبَّنَا لِيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِكَۖ رَبَّنَا ٱطۡمِسۡ عَلَىٰٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ وَٱشۡدُدۡ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُواْ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
mūsā (tama deviyanṭa) “apagē deviyanē! niyata vaśayenma oba firavunṭada, ohugē pradhānīnṭada, alaṁkārayan (āḍambara)da, melova jīvitayaṭa ayat vastūnda labā dī ættēya. ebævin apagē deviyanē! ovun (ēvā magin anit minisunva) obagē mārgayen haravā damannehuya. apagē deviyanē! ovungē vastūn (siyalla) vināśa kara damā ovungē hṛdayanda dæḍi kara harinu. vēdanā gena dena dan̆ḍuvama ovun (dǣsin) dakinaturu ovun viśvāsa karannē næta yayi prārthanā kaḷēya
Surah Yunus, Verse 88
قَالَ قَدۡ أُجِيبَت دَّعۡوَتُكُمَا فَٱسۡتَقِيمَا وَلَا تَتَّبِعَآنِّ سَبِيلَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
(eyaṭa) ohu “(ō mūsā, hārūn!) oba dedenāgē prārthanāvan bāra ganu læbīya. oba sthīra vaśayen siṭinu. buddhiyak næti ayagē mārgaya oba anugamanaya nokaranu” yayi pævasuvēya
Surah Yunus, Verse 89
۞وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتۡبَعَهُمۡ فِرۡعَوۡنُ وَجُنُودُهُۥ بَغۡيٗا وَعَدۡوًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَدۡرَكَهُ ٱلۡغَرَقُ قَالَ ءَامَنتُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱلَّذِيٓ ءَامَنَتۡ بِهِۦ بَنُوٓاْ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَأَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
isrāyīla paramparāvē daruvanva muhuda taranaya karana lesaṭa api sælæssuvemu. firavunda ohugē yuda hamudāvanda, sīmāva ikmavā duk gæhæṭa kirīmē (adahasin) ovun pasupasa eḷavāgena giyaha. (ebævin ovunva api muhudehi gilvā dæmuvemu). firavun gilī yāmaṭa ārambha vana viṭa, ohu “isrāyīla paramparāvē daruvan viśvāsa kara æti deviyanva mamada viśvāsa karannemi. ohu hæra vena kisima deviyek næta. tavada mā ohuṭa sampūrṇayanma avanata vūvangen (keneku vaśayen) siṭinnemi” yayi (ārakṣāva patā) væḷapunēya
Surah Yunus, Verse 90
ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ عَصَيۡتَ قَبۡلُ وَكُنتَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
(eyaṭa api ohuṭa) “mē avasthāvadīda (oba viśvāsa karannē!) ṭikakaṭa kaḷin dakvā, oba venaskam karamin aparādhakārayingē ek (pradhāniyeku) vaśayenma siṭiyehiya
Surah Yunus, Verse 91
فَٱلۡيَوۡمَ نُنَجِّيكَ بِبَدَنِكَ لِتَكُونَ لِمَنۡ خَلۡفَكَ ءَايَةٗۚ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِ عَنۡ ءَايَٰتِنَا لَغَٰفِلُونَ
ehet obagen pasu pæmiṇennanṭa ek sākṣiyak vaśayen tæbīmaṭa obagē dēhaya (vināśa novī) api ada dina ārakṣā kara tabamu” (yayi pævasuvemu). ehet niyata vaśayenma minisungen bohomayak denā (evæni) sādhakayan gænada nosælakilimatva siṭinnāha
Surah Yunus, Verse 92
وَلَقَدۡ بَوَّأۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مُبَوَّأَ صِدۡقٖ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ فَمَا ٱخۡتَلَفُواْ حَتَّىٰ جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُۚ إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
niyata vaśayenma api isrāyīla paramparāvē daruvanṭa (porondu vū) itāmat pahasukamin yukta sthānayak labā dī hon̆da āhārayanda ovunṭa labā demin siṭiyemu. tavada satya gnānaya (namæti mema dharmaya) ovun veta pæmiṇena turu (meyaṭa ovun) venaskam dækvūyē næta. (pæmiṇi pasuma meya pratikṣēpa kara venaskam karannāha). kumak san̆dahā ovun venaskam karannōda, (ē gæna) ovunṭa viniścaya dinadī niyata vaśayenma (eyayi satyaya yayi) obagē deviyan tīnduvak denu æta
Surah Yunus, Verse 93
فَإِن كُنتَ فِي شَكّٖ مِّمَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ فَسۡـَٔلِ ٱلَّذِينَ يَقۡرَءُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكَۚ لَقَدۡ جَآءَكَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(nabiyē!) api obaṭa dayāva pahaḷa kara æti mehi (poḍiyak hō sæka nositanu). oba sæka kaḷahot obaṭa pera pahaḷa karana lada dharmayan samudīraṇaya karannan veta oba vimasā balanu. niyata vaśayenma oba deviyangē sannidhānayenma satyaya (vū mema dharmaya) oba veta pæmiṇa æta. ebævin sæka sitannangen obat (keneku) bavaṭa pat novanu
Surah Yunus, Verse 94
وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
tavada allāhgē āyāvan boru karannan samaga oba ekkāsu novanu. esē vuvahot parājitayingen obat keneku bavaṭa pat vannehiya
Surah Yunus, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ حَقَّتۡ عَلَيۡهِمۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ
niyata vaśayenma kavurun mata (pāpatarayan yayi) oba deviyangē poronduva (tīnduva) āvēda, ovun viśvāsa karannēma næta
Surah Yunus, Verse 96
وَلَوۡ جَآءَتۡهُمۡ كُلُّ ءَايَةٍ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
vēdanā gena dena dan̆ḍuvamama ovun (dǣsin) dakina turu sākṣīn siyalla oba ovun veta gena āvā vuvada, (ovun viśvāsa karannēma næta)
Surah Yunus, Verse 97
فَلَوۡلَا كَانَتۡ قَرۡيَةٌ ءَامَنَتۡ فَنَفَعَهَآ إِيمَٰنُهَآ إِلَّا قَوۡمَ يُونُسَ لَمَّآ ءَامَنُواْ كَشَفۡنَا عَنۡهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَمَتَّعۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ حِينٖ
tamangē viśvāsaya prayōjanavat vana andamaṭa (dan̆ḍuvama pæmiṇīmaṭa perama dan̆ḍuvamē saḷakuṇu duṭu vahāma, viśvāsa kara, dan̆ḍuvamen bēruṇu) yūnusgē janatāva men anit gamvāsīn siṭiya yutu novēda? ovun (dan̆ḍuvamē saḷakuṇu duṭu vahāma, dan̆ḍuvama pæmiṇīmaṭa perama) viśvāsaya tæbū bævin melova jīvitayehi avaman gena dena dan̆ḍuvama ovungen api paha kara hæriyemu. tavada suḷu kālayak sæpa sampat vin̆dinnaṭa ovunva athæra dæmuvemu
Surah Yunus, Verse 98
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَأٓمَنَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ كُلُّهُمۡ جَمِيعًاۚ أَفَأَنتَ تُكۡرِهُ ٱلنَّاسَ حَتَّىٰ يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
obagē deviyan adahas kara tibunē nam, bhūmiyehi æti siyallanma ēkarāśī vī viśvāsa kara ættehuya. (ebævin) minisun (siyallanma) viśvāsavantayin viya yutuya yayi ovunva obaṭa bala kaḷa hækida
Surah Yunus, Verse 99
وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تُؤۡمِنَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَجۡعَلُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
kumana ātmayak hō allāhgē dayāva nomætiva viśvāsaya tæbiya nohæka. namut buddhiyak nomættan (vana aparādhakārayin) mata (ovungē napurehi hētuven) pāpayanhi bara paṭavannēya
Surah Yunus, Verse 100
قُلِ ٱنظُرُواْ مَاذَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَا تُغۡنِي ٱلۡأٓيَٰتُ وَٱلنُّذُرُ عَن قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ
(nabiyē! ovunṭa) “ahashida bhūmiyehida æti dæya kumakda yanna (poḍiyak) avadhānaya kara balanu” yayi pavasanu mænava! ehet viśvāsaya notæbū janatāvaṭa (apagē) sādhakayanda, biya ganvā anaturu æn̆gavīmada kisima prayōjanayak næta
Surah Yunus, Verse 101
فَهَلۡ يَنتَظِرُونَ إِلَّا مِثۡلَ أَيَّامِ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِهِمۡۚ قُلۡ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
(nabiyē!) ovun tamanṭa pera ikut vū ayaṭa æti vū amārukama menma misa, (vena kisivak) balāporottu vannehuda? (ebævin ovunṭa “evæni amāru kālayakma obaṭada pæmiṇennaṭa æta). ebævin (eya) obat balāporottu vanu. niyata vaśayenma mamat (eya obaṭa pæmiṇīma), oba samaga balāporottuvenma siṭinnemi” yayi pavasanu mænava
Surah Yunus, Verse 102
ثُمَّ نُنَجِّي رُسُلَنَا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ كَذَٰلِكَ حَقًّا عَلَيۡنَا نُنجِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(esē dan̆ḍuvama pæmiṇena kālayehi) api apagē dūtayinva bērā gannemu. mesēma viśvāsaya tæbūvanvada (bērā gannemu. mandayat) viśvāsaya tæbūvanva bērā gænīma apa kerehi anivāyadæya yutukamak vaśayenma ættēya
Surah Yunus, Verse 103
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِن كُنتُمۡ فِي شَكّٖ مِّن دِينِي فَلَآ أَعۡبُدُ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِنۡ أَعۡبُدُ ٱللَّهَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُمۡۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “minisunē! oba magē dharmayehi sæka situvada, allāh hæra, oba namadina dæya mā kisi kaleka namadinnaṭa yannē næta. ehet obagē kisivekugē paṇa hō atpat kirīmaṭa (śaktiyak æti) allāhvama mā namadinnemi. viśvāsavantayingen mamat keneku vaśayen siṭiya yutuya yayima aṇa karanu læba ættemi
Surah Yunus, Verse 104
وَأَنۡ أَقِمۡ وَجۡهَكَ لِلدِّينِ حَنِيفٗا وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(nabiyē!) ṛju mārgaya desaṭama obagē muhuṇa sadākal haravā tabanu mænava! samānayan tabā namadinnangen obat keneku bavaṭa pat novanu
Surah Yunus, Verse 105
وَلَا تَدۡعُ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُكَ وَلَا يَضُرُّكَۖ فَإِن فَعَلۡتَ فَإِنَّكَ إِذٗا مِّنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ebævin obaṭa yamkisi hon̆dak hō narakak hō kirīmaṭa śaktiyak næti allāh novana dæya (deviyan yayi) oba ārādhanā nokaranu. esē kaḷahot ē avasthāvēdīma aparādhakārayingen obat keneku bavaṭa pat vannehiya
Surah Yunus, Verse 106
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يُرِدۡكَ بِخَيۡرٖ فَلَا رَآدَّ لِفَضۡلِهِۦۚ يُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
allāh obaṭa yamkisi hāniyak karana viṭa, eya paha kirīmaṭa ohu hæra, vena kisivekuṭat nohækiya. ohu obaṭa yamkisi hon̆dak kirīmaṭa adahas kaḷahot ohugē ema dayāva væḷækvīmaṭa kisivekuṭat nohækiya. tama vahalūngen ohu kæmættanṭama eya labā dennēya. ohu itāmat kṣamā karanneku hā dayābaravantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Yunus, Verse 107
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۖ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “minisunē! niyata vaśayenma obagē deviyangē sannidhānayenma mema satya dharmaya oba veta pæmiṇa ættēya. kavurun (meya anugamanaya kara), ṛju mārgayehima gaman karannēda ohu, tamangē yahapata san̆dahāma (ema) ṛju mārgayehi yannēya. kavurun (meya anugamanaya nokara) mārgaya værada yannēda, ohu, niyata vaśayenma tamanṭa napuru mārgayehima yannēya. tavada mā obava (bala kara) paripālanaya kirīmē balaya læbū keneku nova
Surah Yunus, Verse 108
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَٱصۡبِرۡ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
(nabiyē!) vahī magin obaṭa dænum denu læbū dæyama oba anugamanaya karamin siṭinu. allāh tīnduvak dena turu (saturangen æti vana duk karadara ivasīmen yutuva) vin̆da darāgena siṭinu. viniścaya dennangen ohuma itāmat śrēṣṭhaya
Surah Yunus, Verse 109