Surah Al-Baqara - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓمٓ
alif. lām. mīm
Surah Al-Baqara, Verse 1
ذَٰلِكَ ٱلۡكِتَٰبُ لَا رَيۡبَۛ فِيهِۛ هُدٗى لِّلۡمُتَّقِينَ
(allāh deviyan vahansē visin jibrīl aelehissalām tumāgē mārgayen nabi muhammad sallallāhu aleyihi vasallam tumāṇan haṭa pahaḷa karana lada pariśuddha vū kurānaya vana) meya dharma pustakayayi; mehi kisima sækayak næta. bhaya bhaktikayinṭa (meya) ṛju mārgaya penvannēya
Surah Al-Baqara, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡغَيۡبِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
(bhaya bhaktiyen piri) ovun, gupta dæya (ættēya yayi) viśvāsa karannāha. salātayada (næmadumada) nokaḍavā iṭu karannāha. api ovunṭa labā dun (mudal, vastuva ādī) dæyen (dānamāna vaśayen) viyadam karannāha
Surah Al-Baqara, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ وَبِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
tavada (nabiyē!) ovun obaṭa pahaḷa karana lada (mema dharmaya)da, obaṭa pera (visū nabivarunṭa) pahaḷa karana lada dæyada viśvāsa karannāha. (viniścaya dinaya vana) paralovada (satyaya yayi) ovun sthīra vaśayen viśvāsa karannāha
Surah Al-Baqara, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
mevænnanma tama deviyangē ṛju mārgayehi siṭinnāha. movunma niyata vaśayenma jayagrāhakayanya
Surah Al-Baqara, Verse 5
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
(nabiyē!) ættenma kavurun (mema dharmaya sitaṭa viruddhava) pratikṣēpa karannōda, ovunṭa oba biyaganvā anaturu æn̆gavīmada, ovunṭa oba biyaganvā anaturu an̆gavā nosiṭīmada, ovunṭa eka samānaya. ovun viśvāsa karannēma næta
Surah Al-Baqara, Verse 6
خَتَمَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَعَلَىٰ سَمۡعِهِمۡۖ وَعَلَىٰٓ أَبۡصَٰرِهِمۡ غِشَٰوَةٞۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
(ovun sitaṭa viruddhava pratikṣēpa kirīmē hētuven) ovungē hṛdayan matada, savana indriyan matada, allāh mudrā tabā hæriyēya. ovungē penīma matada tirayak damanu læbīya. tavada ovunṭa imahat vū dan̆ḍuvamda æta
Surah Al-Baqara, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَمَا هُم بِمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē!) ‘allāhvada avasāna dinayada viśvāsa kara ættemu’ yayi pavasannanda minisungen samaharek æta. namut (ættenma) ovun viśvāsaya tæbūvan nova
Surah Al-Baqara, Verse 8
يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَمَا يَخۡدَعُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
ovun (mesē pavasā), allāhvada viśvāsaya tæbūvanvada ravaṭannaṭa (adahas) karannāha. namut (memagin) ovun tamanvama ravaṭā gannāha. (meya) ovun vaṭahā nogannāha
Surah Al-Baqara, Verse 9
فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَهُمُ ٱللَّهُ مَرَضٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
(mandayat) ovungē hṛdayanhi (vaṁcanikabhāvaya namæti) asanīpayak æta. ovunṭa (ema) asanīpaya allāh væḍi kara hæriyēya. (mesē) ovun boru kīmen ovunṭa vēdanā gena dena dan̆ḍuvamda æta
Surah Al-Baqara, Verse 10
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ لَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ قَالُوٓاْ إِنَّمَا نَحۡنُ مُصۡلِحُونَ
ovunṭa “oba bhūmiyehi napura (karamin kaṭayutu) nokaranu” yayi pavasanu læbuvahot, (eyaṭa) ovun “api samādānaya æti karannanma vannemu! (napura karannan nova)” yayi pavasannāha
Surah Al-Baqara, Verse 11
أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡمُفۡسِدُونَ وَلَٰكِن لَّا يَشۡعُرُونَ
niyata vaśayenma ovun napura karannanma noveda? namut (tamanma napura karannan yanna) ovun vaṭahā nogannāha
Surah Al-Baqara, Verse 12
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ كَمَآ ءَامَنَ ٱلنَّاسُ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ كَمَآ ءَامَنَ ٱلسُّفَهَآءُۗ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلسُّفَهَآءُ وَلَٰكِن لَّا يَعۡلَمُونَ
tavada ovunṭa “(anit) minisun viśvāsa kaḷa ākārayaṭama obat (satya vaśayenma) viśvāsa karanu” yayi pavasanu læbuvahot (eyaṭa) ovun “mōḍayin viśvāsa kaḷa ākārayaṭa apit viśvāsa karannada?”yi vimasannāha. niyata vaśayenma movun mōḍayinma noveda? namut (tamanma mōḍayin yanna) ovun dæna gannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 13
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ إِلَىٰ شَيَٰطِينِهِمۡ قَالُوٓاْ إِنَّا مَعَكُمۡ إِنَّمَا نَحۡنُ مُسۡتَهۡزِءُونَ
tavada ovun viśvāsavantayinva hamu vuvahot “apit (obalā men) viśvāsa karannemu” yayida pavasannāha. namut ovun (viśvāsavantayingen ǣt vī) tamangē (pradhānīn vana) ṣeyitānvarun samaga tani vuvahot “niyata vaśayenma api obat samagama siṭinnemu. (namut) api (viśvāsavantayin samaga esē pavasā) samaccal karannemu” yayi pavasannāha
Surah Al-Baqara, Verse 14
ٱللَّهُ يَسۡتَهۡزِئُ بِهِمۡ وَيَمُدُّهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
(noesēya!) allāhma ovunva, ovungē kṛṛrakamehi (mesē) parāvarthanaya vī vināśa vannaṭa iḍa hæra samaccal karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ فَمَا رَبِحَت تِّجَٰرَتُهُمۡ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
ṛju mārgaya venuvaṭa durmārgaya milaṭa gat aya movunya. ebævin movungē (mema) vyāpārayen (kisima) lābhayak labā dunnē næta. tavada movun ṛju mārgaya at kara gat aya vūvēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 16
مَثَلُهُمۡ كَمَثَلِ ٱلَّذِي ٱسۡتَوۡقَدَ نَارٗا فَلَمَّآ أَضَآءَتۡ مَا حَوۡلَهُۥ ذَهَبَ ٱللَّهُ بِنُورِهِمۡ وَتَرَكَهُمۡ فِي ظُلُمَٰتٖ لَّا يُبۡصِرُونَ
(ebævin) movungē upamāva nam, (andhakāraya vaṭakaragena siṭina) kenekugē upamāvaṭa sama vannēya. (enam anaturudāyaka kælǣvaka koṭu vū keneku maga soyā gænīma san̆dahā) gini moḷavā, (emagin) ohu vaṭā vihidena ālōkaya læbuṇu avasthāvēdī (ovungē napuru kriyāvanhi hētuven) allāh ovungē ālōkaya (æs penuma) paha kara, bælīmaṭa nohæki ghana andhakārayehi ovunva athæra dæmuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 17
صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
(ē samagama movun hon̆da dæya noasana) bihiran bavaṭada, (hon̆da dæya katā nokarana) goḷuvan bavaṭada, (hon̆da dæya nobalana) andhayin bavaṭada pat vūha. ebævin movun (anaturudāyaka tatvayen kisi viṭekat) midennēma næta
Surah Al-Baqara, Verse 18
أَوۡ كَصَيِّبٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فِيهِ ظُلُمَٰتٞ وَرَعۡدٞ وَبَرۡقٞ يَجۡعَلُونَ أَصَٰبِعَهُمۡ فِيٓ ءَاذَانِهِم مِّنَ ٱلصَّوَٰعِقِ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِۚ وَٱللَّهُ مُحِيطُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
nætahot (movungē upamāva) ghana andhakārayenda, gigirumenda, viduliyenda yut valākuḷen vasina varṣāvaṭa hasu vuṇu (ayagē upamāvaṭa sama vannēya. esē hasu vuṇu) movun, heṇa han̆ḍin maraṇa biyaṭa patva, tamangē atæn̆gili tamangē kaṇvalaṭa ætuḷu kara (tada kara, vasā) gannāha. namut allāh, pratikṣēpa karana movunva (sǣma viṭama) vaṭakara genama siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 19
يَكَادُ ٱلۡبَرۡقُ يَخۡطَفُ أَبۡصَٰرَهُمۡۖ كُلَّمَآ أَضَآءَ لَهُم مَّشَوۡاْ فِيهِ وَإِذَآ أَظۡلَمَ عَلَيۡهِمۡ قَامُواْۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَذَهَبَ بِسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(tavada) ema viduli keṭīma movungē æs penuma udurā gænīmaṭa tæt karannēya. eya movunṭa ālōkaya labā dena sǣma avasthāvanhidīma, eyin (ema ālōkayen) ævidinnaṭa (adahas) karannāha. (namut ema viduliya næti vī) ovunva andhakāraya vaṭa kara gatahot (mārgaya nodæna tigæssī) nævatī yannāha. tavada allāh adahas kaḷē nam, movungē savaṇa indriyanda, æs penumada paha kara harinnēya. niyata vaśayenma allāh sǣma dæyak kerehima (ōnǣma dæyak kirīmaṭa taram) balasampannayeki
Surah Al-Baqara, Verse 20
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
manuṣyayini! oba, obavada obaṭa pera visū ayavada utpādanaya kaḷa obagē deviyanvama namadinu. (emagin) oba pariśuddhavantayin bavaṭa pat viya hækiya
Surah Al-Baqara, Verse 21
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فِرَٰشٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ فَلَا تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ohuma oba venuven bhūmiya vāsasthānayak bavaṭada, ahasa viyaṇak bavaṭada nirmāṇaya kara, valākuḷen varṣāva vasinnaṭa salasvā, emagin obaṭa āhāra vaśayen gata hæki palaturu vargada obaṭa ikut karannēya. ebævin (mē siyalla) oba (pæhædiliva) dænagenama allāhṭa (kisima) samānayak æti nokaranu
Surah Al-Baqara, Verse 22
وَإِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّمَّا نَزَّلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّن مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ شُهَدَآءَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(apagē dūtayā vana muhammad sallallāhu aleyihi vasallam namæti) apagē vahalāṭa api pahaḷa kaḷa mehi (mema dharmayehi), oba sæka sitā ‘(meya deviyan vahansē visin pahaḷa kaḷa dæyak nova’ yayi pavasana) oba satyavantayin vaśayen siṭinnehu nam (obat) allāh hæra obava sthīra karannanvada (obaṭa udavvaṭa) oba kæn̆davāgena (ovun samaga ekkāsu vī) emagin mevæni paricchēdayak (nirmāṇaya kara) gena enu
Surah Al-Baqara, Verse 23
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ وَلَن تَفۡعَلُواْ فَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِي وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُۖ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ
oba (esē) nokarannē nam, -obalā visin kisi viṭekat (esē) kirīmaṭama nohækiya.- minisunda, galda bhāvitā kara gannā (nirā) ginnaṭa biya vanu. eya (mema dharmaya) pratikṣēpa karannan venuvenma sampādanaya kara ættēya
Surah Al-Baqara, Verse 24
وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ كُلَّمَا رُزِقُواْ مِنۡهَا مِن ثَمَرَةٖ رِّزۡقٗا قَالُواْ هَٰذَا ٱلَّذِي رُزِقۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَأُتُواْ بِهِۦ مُتَشَٰبِهٗاۖ وَلَهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَهُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(nabiyē!) “kavurun (mema dharmaya) viśvāsa kara, (mehi san̆dahanva æti andamaṭa) dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunṭa niyata vaśayenma (svargayehi) diya daharā sadākal galamin æti uyan vatu æta” yayi oba subhāraṁci denu mænava! ēvāyen (ovunṭa) palaturak kǣmaṭa labā dena sǣma viṭama “kaḷin apaṭa labā denu læbuvēda mēvā noveda!”yi (vimatiyaṭa patvemin) pavasannāha. (mandayat bælu bælmaṭa) ekama vidihē penumak æti dæyama denu labannāha. (ehet ēvā rasayen vividhava æta). śuddha vū vallabhayanda ehi ovunṭa æta. tavada ovun ehi sadākal ræn̆dī siṭinnāha
Surah Al-Baqara, Verse 25
۞إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَسۡتَحۡيِۦٓ أَن يَضۡرِبَ مَثَلٗا مَّا بَعُوضَةٗ فَمَا فَوۡقَهَاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَيَقُولُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۘ يُضِلُّ بِهِۦ كَثِيرٗا وَيَهۡدِي بِهِۦ كَثِيرٗاۚ وَمَا يُضِلُّ بِهِۦٓ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقِينَ
mæsseku nætahot īṭat vaḍā (alpayehi) usas yam kisivak upamāvak vaśayen pævasīmaṭa allāh niyata vaśayenma læjjā vannē næta. ebævin ovun (ættenma) viśvāsa kara siṭinnōda, ovun niyata vaśayenma eya tama deviyangē satyaya (vū upamāvak) yayima (sthīra vaśayen) dæna gannāha. ehet (mema dharmaya) pratikṣēpa karannan nam “meya upamāvak kirīma magin allāh kumak nam apēkṣā karannehida?”yi vimasannāha. memagin ohu anēka aya durmārgayehi vannaṭa salasvannēya; memagin anēka aya ṛju mārgaya at kara gænīmaṭada salasvannēya. (namut mema dharmaya sitaṭa viruddhava pratikṣēpa karana) pāpatarayan hæra, (an kisivekut) memagin mārgaya værada yāmaṭa ohu salasvannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 26
ٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(tavada ema pāpatarayan) allāh veta (movungē mutun mittan) kaḷa givisuma movun sthīra kaḷa pasuda kaḍa kara damannāha. kumak ekkāsu kara tabannaṭa allāh niyōga kaḷēda, eya venkarada harinnāha. ovun bhūmiyehi napura karaminma siṭinnāha. mevænnan alābhayama at kara ganu læbūvanya
Surah Al-Baqara, Verse 27
كَيۡفَ تَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَكُنتُمۡ أَمۡوَٰتٗا فَأَحۡيَٰكُمۡۖ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(manuṣyayini!) prāṇayak nomætiva tibū obaṭa ohuma paṇa dī tibiyadī, oba allāhva kesē nam pratikṣēpa karannehuda? in pasuvada ohuma obava maraṇayaṭa pat karannēya; pasuvada ohuma obaṭa paṇa dennēya. (in) pasuvada oba (obagē kaḷakam san̆dahā phalavipāka at kara gænīma san̆dahā) ohu vetama (viniścaya san̆dahā) gena enu labannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 28
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَسَوَّىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖۚ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
ohuma (bhūmiyada) bhūmiyehi æti siyallada oba venuven utpādanaya kaḷēya. tavada ohu ahasa utpādanaya kirīmaṭa adahas kaḷa (avasthāvēdī), ēvā ahas hatak vaśayenda nirmāṇaya kaḷēya. tavada (ēvāyē æti) siyallada hon̆din dæna siṭinneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 29
وَإِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي جَاعِلٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ خَلِيفَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَجۡعَلُ فِيهَا مَن يُفۡسِدُ فِيهَا وَيَسۡفِكُ ٱلدِّمَآءَ وَنَحۡنُ نُسَبِّحُ بِحَمۡدِكَ وَنُقَدِّسُ لَكَۖ قَالَ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(nabiyē!) obagē deviyan malāyikāvarunṭa “mā bhūmiyehi (magē) niyōjitayā (ādam)va nirmāṇaya kirīmaṭa yannemi” yayi pævasū avasthāvēdī, (eyaṭa) ovun “(bhumiyehi) napurukam karamin lē vaguravannaṭa (paramparāvak bihi kirīmaṭa) yana ohuva, ehi (obagē niyōjitayā vaśayen) pat karannehida? api nam, obagē pariśuddhabhāvaya pavasamin, obagē praśaṁsāva magin obava suviśuddha karaminma siṭinnemu” yayi pævasūha. (eyaṭa deviyan vahansē) “oba nodænuvat dæya siyalla niyata vaśayenma mā hon̆din dæna siṭinnemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 30
وَعَلَّمَ ءَادَمَ ٱلۡأَسۡمَآءَ كُلَّهَا ثُمَّ عَرَضَهُمۡ عَلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ فَقَالَ أَنۢبِـُٔونِي بِأَسۡمَآءِ هَـٰٓؤُلَآءِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
pasuva (ādamva utpādanaya kara), ādamṭa (bhūmiyehi æti) siyalūma (vastūngē) namda (ēvāyē guṇāṁgayanda) uganvā dī pasuva ēvā (ema) malāyikāvarungē idiriyehi tabā, “(malāyikāvaruni! ādamṭa magē niyōjitayā vīmaṭa ayat sudusukamak nætæyi pævasuvā noveda! mehi) oba satyavantayin nam, (menna oba idiriyē æti) mēvāyē nāmayan oba mā haṭa dænum denu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 31
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ لَا عِلۡمَ لَنَآ إِلَّا مَا عَلَّمۡتَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
(esē dænum dīmaṭa nohækiva) ovun (deviyan vahansēṭa) “oba itāmat pariśuddhavanta-yeki. oba apaṭa dænum dun dæya hærennaṭa, (vena kisivak) api dannē næta. niyata vaśayenma obama hon̆din dannekuda gnānavantayekuda vaśayen siṭinnehiya” yayi pævasūha
Surah Al-Baqara, Verse 32
قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ أَنۢبِئۡهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡۖ فَلَمَّآ أَنۢبَأَهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَأَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
(pasuva deviyan vahansē) “ō ādam! oba mēvāyē nāmayan ovunṭa dænum denu” yayi pævasuvēya. ohu ovunṭa ēvāyē nam dænum dun avasthāvēdī, ohu (malāyikāvarunṭa) “bhūmiyehida ahashida (obaṭa) san̆gavā æti dæya niyata vaśayenma mā hon̆din dæna siṭinneku yayi mā obaṭa pævasuvē nædda? ebævin oba (ādam gæna) eḷidarav kaḷa dæyada, san̆gavā gat dæyada niyata vaśayenma mā hon̆din dannemi” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 33
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ وَٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
pasuva api malāyikāvarunṭa “ādamṭa oba hisa bima tabā nævī (sujūd) karanu” yayi pævasū viṭa, ovun (siyalla) sujūd kaḷaha. iblīs hæra. ohu nam, uṅagu kamin ǣt vī (apagē aṇa notakā) pratikṣēpa kara hæriyēya
Surah Al-Baqara, Verse 34
وَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ وَكُلَا مِنۡهَا رَغَدًا حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
pasuva api (ādamṭa sahakāriya vaśayen ohugē bhāryayāva utpādanaya kara, ādamṭa) “ō ādam! oba, obagē birin̆da samaga mema uyanehi vāsaya karanu. oba dedenā mehi kæmati sthānayaka (kæmati dæyak) ōnǣ taram anubhava karanu. namut oba mē gasaṭa ḷaṁ novanu! ḷaṁ vuvahot oba dedenāma (obaṭa) napurak kara gat aya bavaṭa pat vannehuya!” yayi kīvemu
Surah Al-Baqara, Verse 35
فَأَزَلَّهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ عَنۡهَا فَأَخۡرَجَهُمَا مِمَّا كَانَا فِيهِۖ وَقُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
namut (iblīs vana) ṣeyitān ē dedenāvama (vaḷakvana lada gasaṭa ḷaṁ vī) varada karannaṭa salasvā, etænin ē dedenāma siṭi (usas) tatvayenda ovunva piṭamaṁ karanu læbīmaṭa salasvā dæmuvēya. ebævin (ovunṭa) “obagen keneku anit kenāṭa saturu vī (æti bævin mema uyanen) oba bæsa yanu! obaṭa bhūmiyehima vāsaya kirīmaṭa vāsasthānayak æta. (ehi) suḷu kālayak dakvā sæpa pahasuvada vin̆diya hækiya” yayi api kīvemu
Surah Al-Baqara, Verse 36
فَتَلَقَّىٰٓ ءَادَمُ مِن رَّبِّهِۦ كَلِمَٰتٖ فَتَابَ عَلَيۡهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
pasuva ādam vacana samaharak tama deviyangen (labā gena) igena gattēya. (emagin ohu prārthanā karaminma siṭiyēya). ebævin ohuva (allāh) kṣamā kara hæriyēya. niyata vaśayenma ohu itāmat kṣamā karanneku vaśayenda, asamasama anukampāven yut keneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 37
قُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ مِنۡهَا جَمِيعٗاۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَن تَبِعَ هُدَايَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(pasuva) api mesē kīvemu: “oba siyallanma meyin bæsa yanu. magen obaṭa (magē dūtayan magin) niyata vaśayenma ṛju mārgaya pæmiṇenu æta. (obagen) kavurun magē (ema) ṛju mārgaya anugamanaya karannōda, ovunṭa kisima biyak næta; ovun duk vannēda næta”
Surah Al-Baqara, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
“tavada kavurun (ṛju mārgaya) pratikṣēpa kara, apagē āyāvan boru karannōda, ovun nirāvāsīnma vannāha! ovun ehi sadākal ræn̆dī siṭinu æta”
Surah Al-Baqara, Verse 39
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِيٓ أُوفِ بِعَهۡدِكُمۡ وَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
isrāyīla paramparā daruvani! obaṭa mā labā dun magē yasa isuru gæna oba (poḍiyak) sitā balanu. oba mā (veta labā dun) poronduva iṭu karanu. mamada obagē poronduva iṭu karannemi. maṭama oba biya vanu mænava
Surah Al-Baqara, Verse 40
وَءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلۡتُ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُمۡ وَلَا تَكُونُوٓاْ أَوَّلَ كَافِرِۭ بِهِۦۖ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗا وَإِيَّـٰيَ فَٱتَّقُونِ
mā pahaḷa kaḷa (mema dharmaya) oba viśvāsa karanu. meya oba veta æti dæyada (tavrāt namæti dharmayada) satyaya kara tabannēya. meya pratikṣēpa karannangen oba, paḷamuvænnan bavaṭa pat novanu. (mema dharmaya gæna oba veta æti tavrātayehi pavasā æti) magē vadan (venas kara), suḷu mudalakaṭa vikuṇā nodamanu. oba (venat ayaṭada biya novī) maṭama biya vanu
Surah Al-Baqara, Verse 41
وَلَا تَلۡبِسُواْ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُواْ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
oba satyaya boru samaga avul karanna hō satyaya hon̆din dæna dænama (eya) sæn̆gavīma hō nokaranu
Surah Al-Baqara, Verse 42
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱرۡكَعُواْ مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ
oba salātaya novaradavā salāt karanu. sakātda (dharmayehi æti duptungē badu) gevāgena enu. salātayehi (ekaṭa ekatu vī nævī) rukūu karannan samaga obat (nævī) rukūu karanu
Surah Al-Baqara, Verse 43
۞أَتَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبِرِّ وَتَنسَوۡنَ أَنفُسَكُمۡ وَأَنتُمۡ تَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
oba (tavrāt) dharmaya kiyavaminma obaṭa (karana men niyōga karanu læba æti dæya) amataka kara, (anit) minisunṭa dæhæmi dæya karana men oba aṇa karannehuda? (metaram dæyakvat) oba dæna gata yutu novēda
Surah Al-Baqara, Verse 44
وَٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى ٱلۡخَٰشِعِينَ
(ketaram amārukamakadī vuvada) oba ivasīmen yutuva salāt kara, (deviyan vahansē vetin) udav upakāra patanu. namut niyata vaśayenma meya bhaya bhaktikayinṭa misa, (an ayaṭa) itāmat amārukamak vaśayenma tikheṇu æta
Surah Al-Baqara, Verse 45
ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَأَنَّهُمۡ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
(sit tuḷa bhaya bhaktiya æti) ovun nam, tama deviyanva niyata vaśayenma hamu vannemu yayida, ohu vetama niyata vaśayenma yannemu yayida (sthīra vaśayenma) viśvāsa karannāha
Surah Al-Baqara, Verse 46
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
isrāyīla paramparā daruveni! (pera kaladī) mā obaṭa labā dī tibū magē yasa isuruda, lōkavāsī siyallanṭama vaḍā obava mā usas kara tæbīmada (poḍiyak) sitā balanu
Surah Al-Baqara, Verse 47
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا يُؤۡخَذُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
oba ek dinayak gænada biya vanu. (edina) kumana ātmayak hō anit ātmayakaṭa kisima prayōjanayak at kara dīmaṭa nohæka. ē venuven (ohu) mædihat vī katā kirīmada bāra ganu nolæbē. tavada ovun (kisivekugen kisima) udavvak karanu nolabannāha
Surah Al-Baqara, Verse 48
وَإِذۡ نَجَّيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
tavada obava napuru vēdanā karamin siṭi firavungē samūhayen api obava bērā gattemu. ovun obagē pirimi daruvanva marā damā, obagē gæhænu (daruvan)va (pamaṇak) paṇa piṭin jīvat vīmaṭa iḍa harimin siṭiyaha. ehi obaṭa obagē deviyangē imahat vū piriksumama æti vī tibuṇi
Surah Al-Baqara, Verse 49
وَإِذۡ فَرَقۡنَا بِكُمُ ٱلۡبَحۡرَ فَأَنجَيۡنَٰكُمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
tavada oba venuven muhuda debǣ kara, api obava bērāgena (oba piṭupasin eḷavāgena pæmiṇi) firavungē samūhaya oba balāgena siṭiyadīma gilvā dæmuvemu
Surah Al-Baqara, Verse 50
وَإِذۡ وَٰعَدۡنَا مُوسَىٰٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
tavada (tavrāt dharmaya labā dīmaṭa) mūsāṭa api rātrīn hataḷihak porondu vī tibunemu. (ē san̆dahā ohu giya) pasu (ohu āpasu hærī ēmaṭa perama) oba sīmāva ikmavā vasu pæṭaveku (deviyan vaśayen) gena tibunehuya
Surah Al-Baqara, Verse 51
ثُمَّ عَفَوۡنَا عَنكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
oba kṛtagna vanu ætæyi min pasuvada api obava kṣamā kaḷemu
Surah Al-Baqara, Verse 52
وَإِذۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡفُرۡقَانَ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
oba ṛju mārgaya labā ganu piṇisa mūsāṭa ek dharmayakda, ven kara dænum diya hæki (nīti rītiya)da api ehi labā dunnemu
Surah Al-Baqara, Verse 53
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِنَّكُمۡ ظَلَمۡتُمۡ أَنفُسَكُم بِٱتِّخَاذِكُمُ ٱلۡعِجۡلَ فَتُوبُوٓاْ إِلَىٰ بَارِئِكُمۡ فَٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ عِندَ بَارِئِكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
pasuvat (poḍiyak sitā balanu): mūsā tama samūhayaṭa “magē samūhayini! oba vasu pæṭavā (deviyeku vaśayen) gat bævin (buddhimat bhāvayen piri) oba (læjja nædda? sateku næmada), ættenma obaṭa napurama kara gattehuya. oba sit tævī obava utpādanaya kaḷa deviyan veta nævatat obava (obagen siṭina sīmāva ikmavūvanva) obama vada dī marā damanu. meyama obagē utpādakayā vana deviyan vetin obaṭa pin ayiti vannēya” yayi pævasuvēya. ebævin (ē andaminma obada kaḷa bævin) obava ohu kṣamā kara hæriyēya. niyata vaśayenma ohu itāmat kṣamā karanneku hā asamasama anukampāven yutteku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 54
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ نَرَى ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡكُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
tavada oba (mūsāṭa) “ō mūsā! api allāhva pratyakṣa vaśayen dakinā turu obava api viśvāsa nokarannemu” yayi pævasū avasthāvēdī oba balā siṭiyadīma obava heṇa haṅa allā gattēya
Surah Al-Baqara, Verse 55
ثُمَّ بَعَثۡنَٰكُم مِّنۢ بَعۡدِ مَوۡتِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
oba hon̆din dæna gænīma piṇisa, oba (heṇa han̆ḍin) maraṇayaṭa pat vū pasuda, obaṭa api paṇa dunnemu
Surah Al-Baqara, Verse 56
وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡغَمَامَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
tavada api obaṭa (obagē mutun mittanṭa) svēta varṇa valākuḷu valin sevaṇa labā dīmaṭa salasvā, oba venuven ‘mannu’, ‘salvā’da pahaḷa kara, (ovunṭa) “api obaṭa labā demin tikhena pariśuddha vū mēvā anubhava karamin siṭinu” (yayi niyōga kara siṭiyemu. ehet apagē aṇa kaḍa kaḷa) ovun apaṭa kisima hāniyak kara dæmuvē næta. ehet ovun tamanṭa, tamanma napurak kara gatha
Surah Al-Baqara, Verse 57
وَإِذۡ قُلۡنَا ٱدۡخُلُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ فَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ رَغَدٗا وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُولُواْ حِطَّةٞ نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطَٰيَٰكُمۡۚ وَسَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
tavada (obagē mutun mittanṭa) “oba mema nagarayaṭa gos ehi obaṭa kæmati tænakin (kæmati dæyak) ōnataram anubhava karanu. ehi edāraṭuven (ætuḷu vana viṭa) hisa navā ætuḷu vanu. ‘hittatun’ - (apagē pāpayangē bara paha karanu mænava!)- yayida pavasanu. obagē pāpayan api kṣamā kara harinnemu. dæhæmi dæya kaḷa ayaṭa (ehi phalavipāka) væḍi karada dennemu” yayi api pavasā tibunemu
Surah Al-Baqara, Verse 58
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَنزَلۡنَا عَلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
namut sīmāva ikmavamin siṭi ovun, tamanṭa pavasanu læbū vadana venas kara, (hittatun -gōdambu vargayak yayi) nopavasana lada dæyak pævasūha. ovun mē andamin (venas kara pavasā) pāpayan kaḷa bævin sīmāva ikmavū ovun kerehi ahasin dan̆ḍuvam pahaḷa kaḷemu
Surah Al-Baqara, Verse 59
۞وَإِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ فَقُلۡنَا ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنفَجَرَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۖ كُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ مِن رِّزۡقِ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
mūsā tama vārgikayin samaga (tīh namæti pradēśayehi gaman karamin siṭi avasthāvēdī vatura nolæbī pipāsayen pīḍāvaṭa pat vī siṭi) ovunṭa vatura soyamin siṭi avasthāvēdī, api (ohuṭa) “oba, obagē særayaṭiyen mema galaṭa gasanu” yayi pævasuvemu. (ohu esē gæsū viṭa) evelēma eyin ulpat edāḷahakin jalaya vǣhennaṭa viya. (ohugē samūhayē koṭas edāḷahaka) minisun siyalla taman pānaya kaḷa yutu (jala) taṭākaya pæhædiliva dæna gatha. (ē avasthāvēdī api ovunṭa “obaṭa) allāh labā dun (mannu, salvā namæti ahāra) dæyen anubhava karanu. (galen uturā vǣhena mema vatura) pānaya karanu. namut bhūmiyehi napura karamin (ē mē ata) nohæsirenu” (yayi pævasuvemu)
Surah Al-Baqara, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نَّصۡبِرَ عَلَىٰ طَعَامٖ وَٰحِدٖ فَٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُخۡرِجۡ لَنَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۢ بَقۡلِهَا وَقِثَّآئِهَا وَفُومِهَا وَعَدَسِهَا وَبَصَلِهَاۖ قَالَ أَتَسۡتَبۡدِلُونَ ٱلَّذِي هُوَ أَدۡنَىٰ بِٱلَّذِي هُوَ خَيۡرٌۚ ٱهۡبِطُواْ مِصۡرٗا فَإِنَّ لَكُم مَّا سَأَلۡتُمۡۗ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ وَٱلۡمَسۡكَنَةُ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
namut oba (mūsāṭa), ō mūsā! ekama (vidihē) āhāra anubhava karamin siṭīmaṭa apaṭa nohæka. bhūmiyehi væḍennaṭa hæki palā varga, tiyam̆barā, godambu, parippu, ḷunu (ādiya) soyā dena men obagē deviyanṭa apa venuven oba illā siṭinu” yayi ohu vetin illā siṭiyaha. eyaṭa (mūsā), “usas dæya venuvaṭa bāla dæya māru kara gænīmaṭa (adahas) karannehuda? (esē nam) oba kumak hō nagarayaka bæsa ganu. oba illā siṭina dæya niyata vaśayenma (ehima) obaṭa lækhenu æta” yayi pævasuvēya. ebævin pahata væṭīmada, avamānayada ovun kerehi niyama vī giyēya. allāhgē kōpayehida ovun sendu vī giyēya. ættenma ovun allāhgē āyāvan pratikṣēpa karaminda, asādhāraṇayē nabivarunva ghātanaya karaminda siṭīmama meyaṭa hētuva vē. meyaṭa (metaram viśāla pāpayan karana men pat vīmaṭa) hētuva vūyē, ovun (allāhgē niyōgayan viṭin viṭa) kaḍa kara pāpayan karamin siṭīmaya
Surah Al-Baqara, Verse 61
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
viśvāsavantayin vuvada, yudevvan vuvada, kristiyānuvan vuvada, sābiyīnvarun vuvada, -ovun allāhvada, avasāna dinayada, ætta vaśayenma viśvāsa kara, dæhæmi kriyāvan kaḷōda, ovunṭa ovungē phalavipāka ovungē deviyan veta niyata vaśayenma æta. tavada ovunṭa kisima biyakda næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 62
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
api oba kerehi (tūr namæti) kanda osavā oba vetin porondu labā gat avasthāvēdī “api obaṭa labā dun (tavrāt namæti dharmaya) sthīra vaśayen iṭu karanu. (sǣma viṭama) ehi æti dæya matakayē tabā ganu. (emagin) oba pariśuddhavūvan bavaṭa pat vannehuya” (yayi pævasuvemu)
Surah Al-Baqara, Verse 63
ثُمَّ تَوَلَّيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۖ فَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَكُنتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
min pasuvada oba (porondu valin) venas vūvehuya. namut oba kerehi allāhgē ādarayada karuṇāvada notibuṇi nam, oba (sampūrṇayenma) alābhavūvan bavaṭa patva siṭinnehuya
Surah Al-Baqara, Verse 64
وَلَقَدۡ عَلِمۡتُمُ ٱلَّذِينَ ٱعۡتَدَوۡاْ مِنكُمۡ فِي ٱلسَّبۡتِ فَقُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
tavada (vivēka dinaya vana) senasurādā dinayanhi (māḷu ællīma tahanam yayi tibuṇu sīmāva) obagen kavurun kaḍa kaḷehuda yannada, ē venuven api ovunṭa “oba dīna vū van̆duran bavaṭa pat vanu!” yayi pævasīma yannada, oba pæhædiliva dænagenama siṭinnehuya
Surah Al-Baqara, Verse 65
فَجَعَلۡنَٰهَا نَكَٰلٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهَا وَمَا خَلۡفَهَا وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
meya (ē kālayēdī) ovun idiriyē siṭinnanṭada, ovunṭa pasu (kālayēdī) pæmiṇennanṭada pāḍamak vaśayenda, bhaya bhaktikayinṭa hon̆da ovan̆danak vaśayenda api pat kaḷemu
Surah Al-Baqara, Verse 66
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تَذۡبَحُواْ بَقَرَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَتَّخِذُنَا هُزُوٗاۖ قَالَ أَعُوذُ بِٱللَّهِ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
tavada “oba gavayekugē khella kapā (kurbān) karana men ættenma allāh obaṭa aṇa karannēya” yayi mūsā tama janatāva (vana obagē mutun mittan) veta pævasū viṭa, ovun “(ō mūsā!) oba apaṭa samaccal karannehida?”yi vimasūha. (eyaṭa) ohu “mā (samaccal karana) agnānayingen ǣt kara (tabana men) allāh vetin ārakṣāva patannemi” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 67
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا فَارِضٞ وَلَا بِكۡرٌ عَوَانُۢ بَيۡنَ ذَٰلِكَۖ فَٱفۡعَلُواْ مَا تُؤۡمَرُونَ
“ugē (vayasa) kopamaṇadæyi apaṭa dænum dena men apa venuven obagē deviyangen oba vimasanu” yayi pævasūha. (eyaṭa mūsā), “niyata vaśayenma ek gavayeki. vayasgata ekekut nova; kuḍā pæṭavekut nova. mē atara æti nām̆bara gavayeku yayi ohu pavasannēya” yayi pavasā, “obaṭa denu læbū niyōgaya oba iṭu karanu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 68
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا لَوۡنُهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ صَفۡرَآءُ فَاقِعٞ لَّوۡنُهَا تَسُرُّ ٱلنَّـٰظِرِينَ
eyaṭa ovun “ugē pāṭa kumakdæyi dænum dena men apa venuven oba, obagē deviyangen vimasanu” yayi pævasūha. (eyaṭa mūsā) “ū balannekugē sit æda gannā suḷu, kaḷavam novū kaha pæhæti gavayeku yayi ohu pavasannēya” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 69
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَ إِنَّ ٱلۡبَقَرَ تَشَٰبَهَ عَلَيۡنَا وَإِنَّآ إِن شَآءَ ٱللَّهُ لَمُهۡتَدُونَ
eyaṭa ovun “ema gavayā apava sækayehi gilvā damannēya. ū kimekda, -(væḍaṭa huru ekekda nædda?)yi apaṭa vistara kara dænum dena men obagē deviyangen oba, apa venuven vimasanu. allāh adahas kaḷahot, min pasu niyata vaśayenma api (mema kāraṇāvehi) ṛju mārgaya at kara gannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Baqara, Verse 70
قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا ذَلُولٞ تُثِيرُ ٱلۡأَرۡضَ وَلَا تَسۡقِي ٱلۡحَرۡثَ مُسَلَّمَةٞ لَّا شِيَةَ فِيهَاۚ قَالُواْ ٱلۡـَٰٔنَ جِئۡتَ بِٱلۡحَقِّۚ فَذَبَحُوهَا وَمَا كَادُواْ يَفۡعَلُونَ
(eyaṭa mūsā) “ū bhūmiyehi sīsā hō goyamaṭa vatura æda hō viyakara tabā hō nomæti hon̆da (tatvayē ekeki). -kisima aḍupāḍuvak næti paripūraṇa gavayeki- yayi ohu pavasannēya” yayi kīvēya. (eyaṭa) ovun “dænuyi oba niværadi vistarayak gena āvē” yayi pævasīmen anaturuva, etaram kæmættak nodakvaminma ovun ugē khella kapā (kurbān) kaḷaha
Surah Al-Baqara, Verse 71
وَإِذۡ قَتَلۡتُمۡ نَفۡسٗا فَٱدَّـٰرَ ٰٔتُمۡ فِيهَاۖ وَٱللَّهُ مُخۡرِجٞ مَّا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
oba kenekuva ghātanaya kirīmen anaturuva (eyin bērīmaṭa) ē gæna oba tarka karamin siṭi avasthāvēdī (ema gavayā kurbān karana men aṇa karana ladī. ghātanaya sambandhayen) oba san̆gavā gænīmaṭa adahas kaḷa dæya allāh eḷidarav karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 72
فَقُلۡنَا ٱضۡرِبُوهُ بِبَعۡضِهَاۚ كَذَٰلِكَ يُحۡيِ ٱللَّهُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
ebævin (ovunṭa) “oba (ūva kurbān kara) eyin ek koṭasak gena, (ghātanaya karanu læbū) ohuṭa gasanu” yayi api kīvemu. (esē gæsū sænin, maraṇayaṭa pat vū aya paṇa læbī nægiṭa minīmaruvā kavurundæyi dænum dunnēya. ohu paṇa læbū) mē ākārayaṭama maraṇayaṭa pat vūvanva allāh paṇa dennēya yanna oba dæna gænīma piṇisa ohu tamangē (bala mahimaya dænum dena sē) sādhakayan obaṭa penvūvēya
Surah Al-Baqara, Verse 73
ثُمَّ قَسَتۡ قُلُوبُكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَهِيَ كَٱلۡحِجَارَةِ أَوۡ أَشَدُّ قَسۡوَةٗۚ وَإِنَّ مِنَ ٱلۡحِجَارَةِ لَمَا يَتَفَجَّرُ مِنۡهُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَشَّقَّقُ فَيَخۡرُجُ مِنۡهُ ٱلۡمَآءُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَهۡبِطُ مِنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
min pasuvada obagē sit dæḍi vī giyēya. ēvā gal parayan men nætahot ēvāṭat vaḍā dæḍi ēvā vaśayen ættēya. (mandayat) gal parayangenda sadākal (svayaṁva) ulpat æti vī jalaya vǣhemin tikheṇu niyata vaśayenma æta. pælī (giyahot) ēvāyen jalaya ikut vī vǣhena ēvāda ēvāyē æta. allāhgē biyen (kan̆du mata tibī) væṭī peralī yana dæyada ēvāyē æta. (namut yudevvani! oba taman visinma niværadi vūvēda næta; nabivarungē dēśanāvanṭa savan dunnēda næta. allāhṭa biya vūvēda næta). obagē væḍa kaṭayutu gæna allāh nosæḷakilimatva siṭinnē næta
Surah Al-Baqara, Verse 74
۞أَفَتَطۡمَعُونَ أَن يُؤۡمِنُواْ لَكُمۡ وَقَدۡ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَسۡمَعُونَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُحَرِّفُونَهُۥ مِنۢ بَعۡدِ مَا عَقَلُوهُ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(viśvāsavantayini!) allāhgē āyāvanṭa savan dī eya hon̆din dæna gænīmen pasuvada, uvamanāvenma eya peralā damana ek koṭasakda ovungen siṭiyadī, oba venuven (obagē vadana) ovun viśvāsa karanu ætæyi oba apēkṣā karannehuda
Surah Al-Baqara, Verse 75
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَا بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ قَالُوٓاْ أَتُحَدِّثُونَهُم بِمَا فَتَحَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ لِيُحَآجُّوكُم بِهِۦ عِندَ رَبِّكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
tavada ovun viśvāsavantayinva muṇa gæsuṇahot “(tavrātayehi obagē nabivarayā gæna san̆dahan karanu læba ættēya. ebævin) apida (ohuva) viśvāsa karannemu” yayi pavasannāha. namut ovungen samaharek tavat samahareku samaga tani vū viṭa, “(obagē dharmayehi) allāh obaṭa dænum dī æti dæya ovunṭa oba dænum dennehuda? obagē deviyan kaḷin pavasā tibīma magin ovun obat samaga tarka kirīma san̆dahāda -(ovunṭa ē gæna pavasamin siṭinnē?- metaram dæyakvat) oba dæna gata yutu novēda?”yi pavasannāha
Surah Al-Baqara, Verse 76
أَوَلَا يَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
(namut) ovun san̆gavā gannā dæyada eḷidarav karana dæyada allāh hon̆din dæna siṭinnēya yanna ovun dæna gata yutu novēda
Surah Al-Baqara, Verse 77
وَمِنۡهُمۡ أُمِّيُّونَ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّآ أَمَانِيَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
tavada adhyāpana dænuma næti ayada ovungen æta. dharmaya gæna (āraṁci vī æti) puhu viśvāsayan misa, (satyaya) ovun dæna gannē næta. ovun puhu sækayehi (gælī) siṭinnan hæra (vena kisivak) næta
Surah Al-Baqara, Verse 78
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ يَكۡتُبُونَ ٱلۡكِتَٰبَ بِأَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ يَقُولُونَ هَٰذَا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ لِيَشۡتَرُواْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا كَتَبَتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا يَكۡسِبُونَ
ovun tamangē at valin (manakkalpitava) liyana lada pustakaya ek suḷu mudalak labā gænīma san̆dahā ‘meya allāhgē sannidhānayen pahaḷa vūvaki’ yayi pavasannōda? ovunṭa vināśayayi! (eya) ovungē atvalin liyū bævinda, ovunṭa vināśayayi! ovun (emagin mudal) hamba kirīma nisāda ovunṭa vināśayayi
Surah Al-Baqara, Verse 79
وَقَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَةٗۚ قُلۡ أَتَّخَذۡتُمۡ عِندَ ٱللَّهِ عَهۡدٗا فَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ عَهۡدَهُۥٓۖ أَمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
“samahara dina (kihipayak) hæra ginna apava sparśa karannēma næta” yayi ovun pavasannāha. (eyaṭa nabiyē! ovungen) oba mesē vimasanu: allāh vetin (esē) yamkisi poronduvak oba labā ættehuda? esē nam niyata vaśayenma allāh tamangē poronduva kaḍa nokarannehiya. nætahot oba nodænuvat dæya allāh mata (boru gotā) pavasannehuda?”
Surah Al-Baqara, Verse 80
بَلَىٰۚ مَن كَسَبَ سَيِّئَةٗ وَأَحَٰطَتۡ بِهِۦ خَطِيٓـَٔتُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
noesēya! ovun pāpayama hamba karamin siṭa, ovungē pāpayan ovunva vaṭa kara gattēda; ovun (kavurun vuvada) nirāvāsīnya! ovun ehi sadākal ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 81
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
namut ovun (mema dharmaya) ættenma viśvāsa kara, dæhæmi kriyāvan karannōda, ovun svargavāsīnya! ovun ehi sadākal ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 82
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ لَا تَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَانٗا وَذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَقُولُواْ لِلنَّاسِ حُسۡنٗا وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ ثُمَّ تَوَلَّيۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنكُمۡ وَأَنتُم مُّعۡرِضُونَ
tavada (poḍiyak sitā balanu): isrāyīla paramparā daruvan veta “oba allāh hæra (vena kisivak) nonamadinu. demavpiyanṭada, gnātīnṭada, anāthayinṭada, duppatunṭada, hon̆dakma karanu. sǣma minisunṭama hon̆da (vadanama) pavasanu. salātaya novaradavā iṭu karanu. sakāt -(dharmayehi vū duppatungē badu)- gevamin siṭinu” yayi api porondu labā gat avasthāvēdī, obagen samahareku hæra (an siyallanma) pratikṣēpa kara, (māru) vūvehuya. (sǣma viṭama mē ākārayaṭama) oba pratikṣēpa karaminma siṭiyehuya
Surah Al-Baqara, Verse 83
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ لَا تَسۡفِكُونَ دِمَآءَكُمۡ وَلَا تُخۡرِجُونَ أَنفُسَكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ ثُمَّ أَقۡرَرۡتُمۡ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ
tavada “oba, obagē (minisungē) lē novaguravanu. obagē nivesvalin obagē minisunva piṭamaṁ nokaranu” yayida oba(gē mutun mittan)gen api porondu labā gænīma obat (sita ætivama) ekan̆ga vī sthīra karamin siṭinnehuya
Surah Al-Baqara, Verse 84
ثُمَّ أَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تَقۡتُلُونَ أَنفُسَكُمۡ وَتُخۡرِجُونَ فَرِيقٗا مِّنكُم مِّن دِيَٰرِهِمۡ تَظَٰهَرُونَ عَلَيۡهِم بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَإِن يَأۡتُوكُمۡ أُسَٰرَىٰ تُفَٰدُوهُمۡ وَهُوَ مُحَرَّمٌ عَلَيۡكُمۡ إِخۡرَاجُهُمۡۚ أَفَتُؤۡمِنُونَ بِبَعۡضِ ٱلۡكِتَٰبِ وَتَكۡفُرُونَ بِبَعۡضٖۚ فَمَا جَزَآءُ مَن يَفۡعَلُ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ إِلَّا خِزۡيٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُرَدُّونَ إِلَىٰٓ أَشَدِّ ٱلۡعَذَابِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
(mesē sthīra karanu læbīmen) pasuvada oba, oba(gē minisun)va ghātanaya kara damannehuya. obagen bohomayak denāva ovun nivesvalinda piṭamaṁ kara damannehuya. ovunṭa viruddhakam kirīmaṭa pāpayada aparādhayada yana kāraṇāvanhi (ovungē viruddhavādīnṭa) oba udav upakārada karannehuya. namut (oba piṭamaṁ kaḷa) ovun (saturangē ataṭa koṭuvī) sirakaruvan bavaṭa pat vī, oba veta (udav balāporottuven) pæmiṇiyahot, ovun venuven oba (vastuva) vandi vaśayen labā dī (ovunva bērā) harinnehuya. ehet ovunva (ovungē nivesvalin) piṭamaṁ kirīmama obaṭa tahanam karanu læba ættēya. (mesē karana) oba, dharmayehi (æti) samahara niyōgayan viśvāsa kara, samahara niyōgayan pratikṣēpa karannehuda? obagen kavurun mesē karannōda, ovunṭa melova jīvitayehi avamānaya misa, (vena kisivak) phalavipāka vaśayen lækhennē næta. viniścaya dinadī ovun daruṇu dan̆ḍuvama desaṭa eḷavā damanu labannāha. oba karana dæya gæna allāh nosæḷakilimatva siṭinnē næta
Surah Al-Baqara, Verse 85
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۖ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
mevænnanma (paralova) atīta (jīvitaya) venuvaṭa melova jīvitaya milaṭa gat aya vannāha. ebævin ovunṭa (denu labana) dan̆ḍuvama poḍiyak hō pahasu karanu labannē næta. ovun kisima udavvak labannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 86
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَقَفَّيۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ بِٱلرُّسُلِۖ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ أَفَكُلَّمَا جَآءَكُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُكُمُ ٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ فَفَرِيقٗا كَذَّبۡتُمۡ وَفَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ
tavada (yudevvani!) niyata vaśayenma api mūsāṭa (ek) dharmayak labā dunnemu. ohugen pasu digaṭama dūtayan bohomayak denāda api yævvemu. maryamgē put īsāṭa pæhædili sādhakayan labā dī (jibrīl namæti) pariśuddha ātmaya maginda ohuva śaktimat kara tæbuvemu. (namut) obagē sit akamæti kisivak (apagē) kumana rasūlvarayeku oba veta gena āvā vuvada, oba garvitava (ǣt vī) nogiyehuda? tavada (ema nabivarungen) samaharekuva oba boru kara, samaharekuva ghātanaya karada hæriyehuya
Surah Al-Baqara, Verse 87
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَل لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَقَلِيلٗا مَّا يُؤۡمِنُونَ
apagē hṛdayan mata tira damanu læba ættēya” yayi ovun (samaccalayen) pavasannāha. epamaṇak nova, ovungē pratikṣēpayē hētuven allāh ovunva śāpa kara hæriyēya. ebævin ovun viśvāsa kirīma itāmat alpaya
Surah Al-Baqara, Verse 88
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ كِتَٰبٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ وَكَانُواْ مِن قَبۡلُ يَسۡتَفۡتِحُونَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَمَّا جَآءَهُم مَّا عَرَفُواْ كَفَرُواْ بِهِۦۚ فَلَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
allāh vetin ovunṭa ek dharmayak pahaḷa viya. eya ovun veta æti dharmaya satyaya karada tabannēya. mīṭa pera nam, ovun pratikṣēpa karannan mata (tamanṭa) jayagrahaṇaya labā dena men (mema dharmayē mahimaya magin deviyan vahansē veta) prārthanā karamin siṭiyaha. namut ovun hon̆din dæna (pæmiṇēvi yayi balā) siṭi (mema dharmaya) ovun veta pæmiṇi avasthāvēdī, meya ovun pratikṣēpa karannāha. ebævin ema pratikṣēpa karannan mata allāhgē śāpaya at vēvā
Surah Al-Baqara, Verse 89
بِئۡسَمَا ٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡ أَن يَكۡفُرُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بَغۡيًا أَن يُنَزِّلَ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ فَبَآءُو بِغَضَبٍ عَلَىٰ غَضَبٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
(mema śuddha vū kurānaya taman veta pahaḷa nokara) allāh tamangē vahalūngen taman kæmattan veta tamangē dayāva magin pahaḷa kirīma gæna īrṣyā kara, allāh pahaḷa kaḷa meyama pratikṣēpa kirīma magin ovun tamanva vikuṇā kumak miladī gattōda, eya (itāmat) napuruya. (kurānaya taman veta pahaḷa kaḷē nætæyi) kōpayen (mema dharmaya pratikṣēpa kara, allāhgē) kōpayehi ovun sēndu vūha. ebævin ema pratikṣēpa karannanṭa avaman gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah Al-Baqara, Verse 90
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ نُؤۡمِنُ بِمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَيَكۡفُرُونَ بِمَا وَرَآءَهُۥ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَهُمۡۗ قُلۡ فَلِمَ تَقۡتُلُونَ أَنۢبِيَآءَ ٱللَّهِ مِن قَبۡلُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
“allāh pahaḷa kaḷa meya, oba viśvāsa karanu” yayi ovunṭa kiyanu læbuvahot “apagē (nabivarun) veta pahaḷa karanu læbū dæya (pamaṇak) viśvāsa karamu” yayi pavasā ēvā misa, meya (mema dharmaya) pratikṣēpa kara harinnāha. namut meya nam, ovun veta æti dæya (tavrātaya) satyaya kara tabana satya (dharmaya) vaśayen ættēya. (nabiyē! ovunṭa) oba mesē kiyanu: “(obagē dharmayama) ættenma oba viśvāsa kaḷavun vaśayen siṭinnē nam, (obagen ikut vū) allāhgē nabivarunva mīṭa pera oba kumak nisā ghātanaya kaḷehuda?”
Surah Al-Baqara, Verse 91
۞وَلَقَدۡ جَآءَكُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
“(isrāyīla paramparā daruvani!) niyata vaśayenma mūsā oba veta pæhædili sādhakayanma genævit tibuṇēya. namut oba nam, in pasuvada vasu pæṭaveku (deviyeku vaśayen) gattehuya. (mesē sǣma kāraṇāvanhima) oba sīmāva ikmavūvan vaśayenma siṭinnehuya”
Surah Al-Baqara, Verse 92
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱسۡمَعُواْۖ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَأُشۡرِبُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡعِجۡلَ بِكُفۡرِهِمۡۚ قُلۡ بِئۡسَمَا يَأۡمُرُكُم بِهِۦٓ إِيمَٰنُكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
oba, (obagē mutun mittan) vetin api porondu labā gat avasthāvēdī, oba kerehi (tūr namæti) kann̆da osavā “obaṭa api labā dun (tavrātaya) sthīra vaśayen iṭu karanu. (eyaṭa) savan denu” (yayi pævasīmaṭa ovun “oba pævasū dæya) savan dunnemu. (namut eyaṭa) venaskam karamu” yayi pævasūha. ebævin ovun (apagē niyōgayan) pratikṣēpa kara, (venaskam) kirīmē hētuven ovungē hṛdayanhi vasu pæṭaveku(gē kæmætta) ætuḷu karanu læbīya. (mesē tibiyadī) oba (tavrātaya) viśvāsa kaḷavun yayi (obama pavasā gannehu) nam, mesē karana men obava poḷam̆bavana obagē viśvāsaya (itāmat) napuruya” yayi (nabiyē!) oba pavasanu mænava
Surah Al-Baqara, Verse 93
قُلۡ إِن كَانَتۡ لَكُمُ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ عِندَ ٱللَّهِ خَالِصَةٗ مِّن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
“(yudevvani!) allāh veta æti paralova (svarga) nivasa (an) minisunṭa nova, obaṭama ayat yayi (pavasana) oba satyaya prakāśa karannan bavaṭa siṭinnehu nam, (obaṭa ayat ema nivasaṭa yāma san̆dahā) oba maraṇayaṭa kæmati vanu” yayi (nabiyē!) oba pavasanu (mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 94
وَلَن يَتَمَنَّوۡهُ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
(namut) ovungē atvalin (kara) evana lada (pāpayangē) hētuven ovun eya kisi kalekat kæmati vannēma næta. mema aparādhakaruvanva allāh hon̆din dannēya
Surah Al-Baqara, Verse 95
وَلَتَجِدَنَّهُمۡ أَحۡرَصَ ٱلنَّاسِ عَلَىٰ حَيَوٰةٖ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۚ يَوَدُّ أَحَدُهُمۡ لَوۡ يُعَمَّرُ أَلۡفَ سَنَةٖ وَمَا هُوَ بِمُزَحۡزِحِهِۦ مِنَ ٱلۡعَذَابِ أَن يُعَمَّرَۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
tavada (nabiyē! yudevvan vana) ovun an minisunṭa vaḍāda (usas vaśayen samānayan tabā namadina) ‘muṣrikvarunṭa vaḍāda (adhika kālayak) paṇa piṭin (jīvat vī) siṭīmehi itāmat āśāvak ættan vaśayen siṭinu niyata vaśayenma oba dakinnehiya! ovungen sǣma kenekuma taman avurudu dahasak jīvat vī siṭiya yutu nevēdæyi kæmati vannāha. (esē adhika kālayak) ohu jīvatva siṭiyat eya dan̆ḍuvamen poḍiyak hō ohuva bērā gænīmaṭa nohækiya. allāh ovun karana dæya itā avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 96
قُلۡ مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّـجِبۡرِيلَ فَإِنَّهُۥ نَزَّلَهُۥ عَلَىٰ قَلۡبِكَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
“(obagen) kavurun jibrīlṭa saturekuda?”yi (nabiyē! oba yudevvangen) vimasanu. niyata vaśayenma ohu allāhgē niyōgayan anuvama obagē sithi meya dæḍi lesa tæbuvēya. (meya) tamanṭa pera æti (dharmayan) satyaya karannak vaśayenda, ṛju mārgaya dænum dennak vaśayenda, viśvāsavantayinṭa śubhāraṁciyak vaśayenda ættēya
Surah Al-Baqara, Verse 97
مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّلَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَجِبۡرِيلَ وَمِيكَىٰلَ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَدُوّٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ
(obagen) kavurun hō allāhṭada, ohugē malāyikāvarunṭada, ohugē rasūlvarunṭada, jibrīlṭada, mīkāyīlṭada, satureku vaśayen siṭimin (ovunva pratikṣēpa kara) hæriyahot, ema pratikṣēpa karannanṭa niyata vaśayenma allāhda satureku vaśayenma siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 98
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ وَمَا يَكۡفُرُ بِهَآ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقُونَ
(nabiyē!) niyata vaśayenma itāmat pæhædili āyāvanma api oba veta pahaḷa kara ættemu. ebævin pāpatarayan misa, (vena kisivekut) ēvā pratikṣēpa karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 99
أَوَكُلَّمَا عَٰهَدُواْ عَهۡدٗا نَّبَذَهُۥ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
ovun (tamangē nabivarayā veta) kumana givisumak æti kara gattada, ovungen ek koṭasak eya (iṭu nokara), æran vīsi kara dæmuvē nædda? ebævin ovungen væḍi deneku (meyada) viśvāsa karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 100
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ نَبَذَ فَرِيقٞ مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ كَأَنَّهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh vetin (apagē) dūtayā (vana oba) ovun veta pæmiṇa, ovun veta æti (dharmaya) satyaya karanu læbūvada, (pera tibū) dharmayaṭa ayat ovungen ek koṭasak allāhgē (mema aḷut) dharmayama taman nodannāk men tamangē piṭupasin vīsi kara damannāha
Surah Al-Baqara, Verse 101
وَٱتَّبَعُواْ مَا تَتۡلُواْ ٱلشَّيَٰطِينُ عَلَىٰ مُلۡكِ سُلَيۡمَٰنَۖ وَمَا كَفَرَ سُلَيۡمَٰنُ وَلَٰكِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ كَفَرُواْ يُعَلِّمُونَ ٱلنَّاسَ ٱلسِّحۡرَ وَمَآ أُنزِلَ عَلَى ٱلۡمَلَكَيۡنِ بِبَابِلَ هَٰرُوتَ وَمَٰرُوتَۚ وَمَا يُعَلِّمَانِ مِنۡ أَحَدٍ حَتَّىٰ يَقُولَآ إِنَّمَا نَحۡنُ فِتۡنَةٞ فَلَا تَكۡفُرۡۖ فَيَتَعَلَّمُونَ مِنۡهُمَا مَا يُفَرِّقُونَ بِهِۦ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَزَوۡجِهِۦۚ وَمَا هُم بِضَآرِّينَ بِهِۦ مِنۡ أَحَدٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَتَعَلَّمُونَ مَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡۚ وَلَقَدۡ عَلِمُواْ لَمَنِ ٱشۡتَرَىٰهُ مَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖۚ وَلَبِئۡسَ مَا شَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
tavada (yudevvan vana) ovun suleyimāngē rājyaya gæna (ovunṭa) ṣeyitānvarun kiyavā (uganvā) dī tibuṇu (sūniyam ādī) dæya anugamanaya kaḷaha. namut suleyimān nam kāfir keneku vaśayen siṭiyē næta. ættenma ema ṣeyitānvarunma kāfirvarun vaśayen siṭiyaha. (mandayat) ovun minisunṭa sūniyamada bæbilōniyāva (namæti nagarayen) hārūt, mārūt namæti malāyikāvarun dedenāṭa pahaḷa karanu læba tibuṇi (yayi pavasā), bohomayak dæyada uganvā demin siṭiyaha. (tavada ovun mesē pævasūha): ē dedenā nam, (ovungen sūniyam igena gena giya minisunṭa) “api piriksumak bavaṭa siṭinnemu. (meya igena gatahot oba kāfīrvarun bavaṭa pat vannehuya. ebævin meya igena gena) oba kāfīrvarun bavaṭa pat novanu” yayi pavasana tek, ovun eya kisivekuṭat uganvā dennēma næta (yayida, mesē pævasīmen pasuvada, meya igena gænīmaṭa kæmættan) svāmipuruṣayāṭat birin̆daṭat atarē venvīmak æti kirīmaṭa samat upāya mārgaya, mema dedenāgen igena gannāha (yayida, pavasamin siṭiyaha). allāhgē niyōgayak nomætiva emagin ovun kisivekuṭat napurak kaḷa nohækiya. tavada ovunṭa kisima prayōjanayak gena nodī napurak kaḷa hækkē kumakda? eyama ovun igena gannāha. tavada (viśvāsaya venuvaṭa) eya (ema sūniyama) kavurun milaṭa gattēda, ohuṭa paralovadī kisima bhāgyayak næta yanna pæhædiliva sækayen tora dæna gena siṭinnāha. tavada tamanvama vikuṇā ovun kumak miladī gattōda, eya (itāmat) napuruya. ovun (meya) dæna gata yutu novēda
Surah Al-Baqara, Verse 102
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَمَثُوبَةٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ خَيۡرٞۚ لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
ebævin ovun (mema dharmaya) viśvāsa kara, (ema sūniyam atahæra) ǣt vuvahot (ovunṭa) allāh vetin lækhena tyāga niyata vaśayenma itāmat usas vaśayen æta. (meya) ovun dæna gata yutu novēda
Surah Al-Baqara, Verse 103
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقُولُواْ رَٰعِنَا وَقُولُواْ ٱنظُرۡنَا وَٱسۡمَعُواْۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٞ
viśvāsavantayini! oba (nabvarayāṭa) rāyinā yayi nokiyanu. (ē venuvaṭa “ādarayen balanu mænava!” yayi arthaya gena dena vacanaya vana) ullūrnā yayi pavasā (nabivarayāṭa) oba savan denu. (meyaṭa venas vaśayen pavasana) pratikṣēpa karannanṭa imahat vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah Al-Baqara, Verse 104
مَّا يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ وَلَا ٱلۡمُشۡرِكِينَ أَن يُنَزَّلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ خَيۡرٖ مِّن رَّبِّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
(viśvāsavantayini!) dharmaya ayat ayagen (mema dharmaya) pratikṣēpa karannanda, samānayan tabā namadinnanda, (taman ata æti dæyaṭa vaḍā) usas dæyak obagē deviyan oba veta pahaḷa kirīma gæna kæmati vannē næta. namut allāh taman kæmati ayaṭa tama varaprasādaya at kara dennēya. allāh imahat vū dayāḷuya
Surah Al-Baqara, Verse 105
۞مَا نَنسَخۡ مِنۡ ءَايَةٍ أَوۡ نُنسِهَا نَأۡتِ بِخَيۡرٖ مِّنۡهَآ أَوۡ مِثۡلِهَآۗ أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(nabiyē! pera dharmayanhi tibū) yamkisi vadanak api venas kara harinnemu nam hō nætahot eya amataka kara damannemu nam hō eyaṭa sæsen̆dana nætahot īṭat vaḍā usas dæyak (mema dharmaya magin) api gena ennemu. allāh siyallaṭa niyata vaśayenma balasampannayeku yanna oba dæna gattē nædda
Surah Al-Baqara, Verse 106
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
bhūmiya hā ahashi pālanaya allāhṭama ayitiya yanna oba dæna gattē nædda? (viśvāsavantayini!) allāh hæra, obaṭa ārakṣakayeku næta. udav karannekuda næta
Surah Al-Baqara, Verse 107
أَمۡ تُرِيدُونَ أَن تَسۡـَٔلُواْ رَسُولَكُمۡ كَمَا سُئِلَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۗ وَمَن يَتَبَدَّلِ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
(viśvāsavantayini!) mīṭa pera mūsā vetin (ohugē janatāva puhu praśna) æsuvāk men obat, obagē rasūlvarayāgen vimasannaṭa kæmati vannehuda? kavurun (mevæni praśna asā tamangē) viśvāsaya pratikṣēpaya magin venas kara gannēda, ohu ṛju mārgayen niyata vaśayenma værada giyēya
Surah Al-Baqara, Verse 108
وَدَّ كَثِيرٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يَرُدُّونَكُم مِّنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِكُمۡ كُفَّارًا حَسَدٗا مِّنۡ عِندِ أَنفُسِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَٱعۡفُواْ وَٱصۡفَحُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
dharmaya ayat ayagen væḍi deneku, obagē viśvāsayen pasu, obava pratikṣēpa karannan bavaṭa venas kara noharinnemudæyi kæmati vannāha. ovunṭa ætta (kumakda yanna gæna) pæhædiliva dæna gænīmen pasut ovunṭa (oba mata) æti īrṣyāvē hētuvenma -(mesē ovun kæmati vannāha).- ebævin allāhgē (venat) niyōgayak lækhena turu (ovunṭa) oba samāva dī pratikṣēpa karamin siṭinu. niyata vaśayenma allāh sǣma dæyak kerehima itāmat balasampannayeki
Surah Al-Baqara, Verse 109
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَۚ وَمَا تُقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُم مِّنۡ خَيۡرٖ تَجِدُوهُ عِندَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
tavada oba salātaya novaradavā iṭu karada, sakātaya gevaminda siṭinu. (mandayat maraṇayaṭa) pera oba venuven oba kumana pinak kara yavannehuda, eyama allāh veta (viniścaya dinadī) at kara gannehuya. (ebævin miya yǣmaṭa perama hæki pamaṇa dæhæmi dæya kara ganu). niyata vaśayenma allāh, oba karana dæya itā avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 110
وَقَالُواْ لَن يَدۡخُلَ ٱلۡجَنَّةَ إِلَّا مَن كَانَ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ تِلۡكَ أَمَانِيُّهُمۡۗ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(nabiyē!) kristiyānuveku vaśayen hō yudevveku vaśayen hō siṭinnan hæra, (vena kisivekut) svargayaṭa ætuḷu vannēma næta yayi ovun (ovunovunṭa) pavasannāha. meya ovungē puhu viśvāsayak misa, (ættak nova. ebævin ovunṭa nabiyē!) oba mesē kiyanu. “oba ætta pavasannan bavaṭa siṭinnehu nam obagē (mema vadanaṭa vū) sādhakayan gena enu”
Surah Al-Baqara, Verse 111
بَلَىٰۚ مَنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَلَهُۥٓ أَجۡرُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(satyaya) esē nova! kavurun (allāh venuven) dæhæmi kriyāvan kara, tamanva (sampūrṇayenma) allāh venuven kæpa karannēda, ohuṭama ohugē hon̆da phalavipāka deviyangē sannidhānayen æta. tavada mevænnanṭa kisima biyakda næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 112
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ لَيۡسَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ لَيۡسَتِ ٱلۡيَهُودُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُمۡ يَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ مِثۡلَ قَوۡلِهِمۡۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
tavada ‘kristiyānuvan (kisima dharmayaka) næta’yi yudevvan pavasannāha. (esēma) ‘yudevvan (kisima dharmayaka) næta’yi kristiyānuvan pavasannāha. namut movun (tamangē mema kiyamanaṭa sādhakayan vaśayen bayibalayē ‘pæraṇi testamēntuva’ nam vū tavrāt namæti ekama) dharmayama kiyavannāha! movun pavasā gannā ākārayaṭama (dharmaya) dæna nogat (samānayan tabā namadinnan) aya “(yudevvanda kristiyānuvanda kisima dharmayakaṭa ayat aya novannāha” yayi) pavasannāha. namut movun tarka karamin siṭina (mema kāraṇāvan) mē gæna viniścaya dinadī allāh movun atarē tīnduvak denu æta
Surah Al-Baqara, Verse 113
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن مَّنَعَ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ أَن يُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ وَسَعَىٰ فِي خَرَابِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مَا كَانَ لَهُمۡ أَن يَدۡخُلُوهَآ إِلَّا خَآئِفِينَۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
tavada allāhgē masjidvala ohugē (śuddha vū) nāmaya suviśuddha kirīma vaḷakvā, ēvā apatē hærīmaṭa utsāha karannanṭa vaḍā imahat aparādhakaruvan kavarekda? biya bætimatbhāvayen misa, ēvāyē ætuḷu vīmaṭa ovunṭa ayitiyakma næta. (esē tibiyadī eyaṭa viruddhava kaṭayutu karana) ovunṭa melovehi avamānayayi. tavada paralovadīda ovunṭa imahat vū dan̆ḍuvam æta
Surah Al-Baqara, Verse 114
وَلِلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ فَأَيۡنَمَا تُوَلُّواْ فَثَمَّ وَجۡهُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
nægenahirada basnāhirada allāhṭama (ayitiya). ebævin oba (salāt karana viṭa) kumana diśāvakaṭa muhuṇa lā siṭiyada, eya allāhgē diśāvayi! niyata vaśayēma allāh ati viśālavantayeki. itāmat hon̆din danneki
Surah Al-Baqara, Verse 115
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ بَل لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ كُلّٞ لَّهُۥ قَٰنِتُونَ
“allāh (tamanṭa) daruvan æti kara gattēya” yayi ovun pavasannāha. ohu nam (mema kiyamanen) itāmat pariśuddhavantayeki. tavada ahashida, bhūmiyehida æti (siyalla) ohuṭa ayiti dæyayi! mē siyalla ohuṭa yaṭahat pahat vī kaṭayutu karanavā (misa, daruvan bavaṭa pat kara gannā taram sudusu kisivak næta)
Surah Al-Baqara, Verse 116
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
(tavada) ohuma ahasda bhūmiyada pera nidasunak nomætiva utpādanaya kaḷa keneki. ohu kumak hō (utpādanaya kirīmaṭa adahas kara), tīraṇayak kaḷahot ‘vanu!’ yayi kīma pamaṇakinma evelēma eya sidu vannēya
Surah Al-Baqara, Verse 117
وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ لَوۡلَا يُكَلِّمُنَا ٱللَّهُ أَوۡ تَأۡتِينَآ ءَايَةٞۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّثۡلَ قَوۡلِهِمۡۘ تَشَٰبَهَتۡ قُلُوبُهُمۡۗ قَدۡ بَيَّنَّا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
tavada adhyāpana (dænuma) næti aya “allāh apa samaga (keḷin) katā kaḷa yutu novēda? nætahot (liyana lada) vadanak (keḷinma) apaṭa pæmiṇiya yutu novēda?”yi vimasannāha. movun illana ākārayaṭama movunṭa pera siṭiyavunda (mūsā nabi vetin) vimasūha. (ovungē hṛdayan) movungē hṛdayanṭa sama vannēya. (satyaya) sthīra karana janatāvaṭa apagē sādhakayan niyata vaśayenma api pæhædili kara ættemu
Surah Al-Baqara, Verse 118
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۖ وَلَا تُسۡـَٔلُ عَنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَحِيمِ
(nabiyē! dæhæmi dæya karannanṭa) mema satyaya magin oba subhāraṁci dena lesaṭada, (pāpatarayanṭa) biya ganvā anaturu an̆gavana lesaṭada (pamaṇakma) api obava yavā ættemu. ebævin (ovun obagē vadana pratikṣēpa kara nirayaṭa giyahot, ema) nirāvāsīn gæna obagen vimasanu nolabannehiya
Surah Al-Baqara, Verse 119
وَلَن تَرۡضَىٰ عَنكَ ٱلۡيَهُودُ وَلَا ٱلنَّصَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَتَّبِعَ مِلَّتَهُمۡۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۗ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ ٱلَّذِي جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
(nabiyē!) yudevvan vuvada (kam næta), kristiyānuvan vuvada (kam næta), oba ovungē dharmaya anugamanaya nokara siṭina turu, oba gæna ovun sǣhīmaṭa pat vannēma næta. (ebævin ovunṭa) “allāhgē mārgayama (vana islāmaya) niyata vaśayenma ṛju mārgaya vē. (meyama anugamanaya karannemi)” yayi pavasanu. tavada obaṭa (satya) gnānaya pæmiṇi pasuda, ovungē kæmætta anugamanaya karannehi nam, allāh vetin (ē san̆dahā viniścaya karanu labana dinadī) obava bērā gannekuda næta; (obaṭa) udav karannekuda næta
Surah Al-Baqara, Verse 120
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَتۡلُونَهُۥ حَقَّ تِلَاوَتِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(nabiyē!) apagē dharmayan labā dun ayagen, kavurun eya samudīraṇaya kaḷa yutu ākārayaṭa samudīraṇaya kara, (dæna) gena (anugamanaya) karannōda, ovun (śuddha vū kurānaya vana) meyada (anivāryayenma) viśvāsa karannāha. namut (ovungen) kavurun hō meya pratikṣēpa kaḷahot ovun niyata vaśayenma parājitayinma vannāha
Surah Al-Baqara, Verse 121
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
isrāyīla paramparā daruvani! mā obaṭa labā dī tibuṇu magē sæpa sampatda, utpādanayangen obava mā itāmat śrēṣṭha bavaṭa pat kara tibīma gænada oba sitā balanu
Surah Al-Baqara, Verse 122
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا تَنفَعُهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
tavada ek dinayak gænada biya vanu. (edina) kumana hō ātmayak tavat ātmayakaṭa kisima prayōjanayak labā dennē næta. eyin kisima vandiyak bāra gannēda næta. ē venuven kisiveku mædihat vī katā kirīma prayōjanayak at kara dennēda næta. tavada ovunṭa (kavurungenvat kisima) udavvak karanu labannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 123
۞وَإِذِ ٱبۡتَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ رَبُّهُۥ بِكَلِمَٰتٖ فَأَتَمَّهُنَّۖ قَالَ إِنِّي جَاعِلُكَ لِلنَّاسِ إِمَامٗاۖ قَالَ وَمِن ذُرِّيَّتِيۖ قَالَ لَا يَنَالُ عَهۡدِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavada ibrāhīmva ohugē deviyan (imahat piriksum vana) vividha niyōgayan nikut kara, piriksumaṭa lak kaḷa avasthāvēdī, ohu ē siyalla pūraṇa vaśayenma iṭu kaḷēya. (ebævin deviyan vahansē ohuṭa) “niyata vaśayenma mā obava minisunṭa (ṛju mārgaya penvīmaṭa hæki) pradhāniyeku bavaṭa pat karannemi” yayi pævasuvēya. eyaṭa (ibrāhīm) “magē paramparāvē daruvanvat (pradhānīn bavaṭa pat karannehida)?”yi vimasuvēya. (eyaṭa “obagē daruvangen vū) aparādhakaruvanṭa magē (mema) poronduva at vannē næta” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 124
وَإِذۡ جَعَلۡنَا ٱلۡبَيۡتَ مَثَابَةٗ لِّلنَّاسِ وَأَمۡنٗا وَٱتَّخِذُواْ مِن مَّقَامِ إِبۡرَٰهِـۧمَ مُصَلّٗىۖ وَعَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ أَن طَهِّرَا بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡعَٰكِفِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
(makkāvehi ibrāhīm idi kaḷa kaḥbā namæti) nivasa minisun sēndu vana sthānayak vaśayenda, (ovunṭa) ārakṣāva sapayā dena (sthānayak) bavaṭada, api pat kaḷa avasthāvēdī “(viśvāsavantayini!) (ehi) ibrāhīm siṭagena siṭi sthānaya oba namadina sthānaya bavaṭa tabā ganu” (yayi niyōga kaḷemu). tavada “(haj kirīmaṭa ehi pæmiṇa), eya vaṭā gaman (tavāf) karannanṭada, deviyanva sihi kirīmaṭa (ehi) ræn̆dī siṭinnanṭada, nævī hisa navā (ehi namadi)nnanṭada magē (ema) nivasa pariśuddha sthānayak bavaṭa pat kara tabanu” yayi ibrāhīm vetinda ismāyīl vetinda api porondu labā gattemu
Surah Al-Baqara, Verse 125
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا بَلَدًا ءَامِنٗا وَٱرۡزُقۡ أَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ مَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُم بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ قَالَ وَمَن كَفَرَ فَأُمَتِّعُهُۥ قَلِيلٗا ثُمَّ أَضۡطَرُّهُۥٓ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلنَّارِۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
tavada ibrāhīm (deviyan vahansēṭa) “magē deviyanē! (makkāva vana) meya ārakṣāva labā dena nagarayak bavaṭa pat kara, mehi jīvat vana ayagen kavurun allāhvada avasāna dinayada viśvāsa karannēda, ohuṭa āhāra vaśayen vividha vargayē palaturuda labā denu mænava!” yayi pævasīmaṭa, (deviyan “māva viśvāsa karannāṭa āhāra labā dena sēma māva) pratikṣēpa karannāṭada (āhāra labā dī) ohuvada ṭika kālayak (ehi) suvaya vin̆dīmaṭa at hæra damannemi. pasuva nirā dan̆ḍuvama desaṭa (yana lesaṭa) ohuṭa bala karannemi. ohu yana (ema) sthānaya (itāmat) napuruya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 126
وَإِذۡ يَرۡفَعُ إِبۡرَٰهِـۧمُ ٱلۡقَوَاعِدَ مِنَ ٱلۡبَيۡتِ وَإِسۡمَٰعِيلُ رَبَّنَا تَقَبَّلۡ مِنَّآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
ibrāhīmda, ismāyilda ema nivasē attivārama goḍa nægū avasthāvēdī “apagē deviyanē! (obava næmadīma san̆dahā api idi kaḷa mema nivasa) apagen bāra ganu mænava! niyata vaśayen obama (apagē mema prārthanāva) savan denneku vaśayenda hon̆din danneku vaśayenda siṭinnehuya” (yayida)
Surah Al-Baqara, Verse 127
رَبَّنَا وَٱجۡعَلۡنَا مُسۡلِمَيۡنِ لَكَ وَمِن ذُرِّيَّتِنَآ أُمَّةٗ مُّسۡلِمَةٗ لَّكَ وَأَرِنَا مَنَاسِكَنَا وَتُبۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
“apagē deviyanē! apa dedenāvama (obava sampūrṇayenma namadina) muslīmvarun vaśayenda apagē paramparāvenda ek samūhayak muslīmvarun bavaṭa pat kara tabanu mænava! (haj kālayehi api kaḷa yutu) obagē næmadumda dænum denu mænava! (api væradi kaḷada), apaṭa oba samāva denu mænava! niyata vaśayen obama itāmat samāva denneku hā asamasama anukampāven yutteku vaśayen siṭinnehiya” (yayida)
Surah Al-Baqara, Verse 128
رَبَّنَا وَٱبۡعَثۡ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِكَ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُزَكِّيهِمۡۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
“apagē deviyanē! (apagē paramparāven vū) ovunṭa obagē āyāvan samudīraṇaya kara penvā, dharmayada gnānayada ovunṭa uganvā dī, ovunva pariśuddha kara tæbiya hæki rasūlvarayeku ovungenma ovun atarē ikut vīmaṭa salasvanu mænava! niyata vaśayen obama imahat bala sampannayeku hā itāmat nuvanættekuda vaśayen siṭinnehiya” (yayida prārthanā kaḷaha)
Surah Al-Baqara, Verse 129
وَمَن يَرۡغَبُ عَن مِّلَّةِ إِبۡرَٰهِـۧمَ إِلَّا مَن سَفِهَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَقَدِ ٱصۡطَفَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
tamanva taman visinma moḍayeku bavaṭa pat kara gatteku hæra, ibrāhīmgē (islām) dharmaya pratikṣēpa karannā kavarekda? niyata vaśayenma api ohuva melovehi tōrā gattemu. paralovehida niyata vaśayenma ohu hon̆da vahalūn samaga siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 130
إِذۡ قَالَ لَهُۥ رَبُّهُۥٓ أَسۡلِمۡۖ قَالَ أَسۡلَمۡتُ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(tavada) ohuṭa ohugē deviyan “oba (maṭa) avanata vanu!” yayi pævasū avasthāvēdī, ohu (kisima pækilīmak nomætiva) “sakala lōkayanhima rabbu (vana) obaṭa (menna) mā avanata vunemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 131
وَوَصَّىٰ بِهَآ إِبۡرَٰهِـۧمُ بَنِيهِ وَيَعۡقُوبُ يَٰبَنِيَّ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰ لَكُمُ ٱلدِّينَ فَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ
meyama ibrāhīm tamangē paramparāvē ayaṭada niyama kaḷēya. tavada yākūbda (mē ākārayaṭama niyama kaḷa atara tamangē paramparāvē ayaṭa) “māgē paramparāvē daruvani! oba venuven allāh mema dharmaya (islāmaya)ma tōrāgena ættēya. ebævin oba satya muslīmvarun vaśayen misa, maraṇayaṭa pat novanu!” (yayi pævasuvēya)
Surah Al-Baqara, Verse 132
أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ حَضَرَ يَعۡقُوبَ ٱلۡمَوۡتُ إِذۡ قَالَ لِبَنِيهِ مَا تَعۡبُدُونَ مِنۢ بَعۡدِيۖ قَالُواْ نَعۡبُدُ إِلَٰهَكَ وَإِلَٰهَ ءَابَآئِكَ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗا وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(yudevvani!) yākūbṭa maraṇa maṁcakaya ḷan̆gā vū avasthāvēdī (ohu) samīpayehi oba siṭiyehuda? ohu tama daruvanṭa “magen pasu oba kumak nam namadinnehuda?”yi vimasū viṭa, “obagē deviyanda, obagē mutun mittan vana ibrāhīm, ismāyīl, ishāk ādīngē deviyanda, vana ekama deviyanva api namadinnemu! ohuṭa sampūrṇayenma avanata vū muslīmvarun vaśayenma siṭinnemu” yayida pævasūha
Surah Al-Baqara, Verse 133
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(ihata san̆dahan nabivarun vana) ovun ikut vī giya ek (dæhæmi) samūhayaki. ovun kaḷa dæhæmi kriyāvan ovunṭada, oba kaḷa dæhæmi kriyāvan obaṭada (hon̆da phalavipāka labā dennēya). ovun kumak karamin siṭiyōdæyi obava vimasanu nolabannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 134
وَقَالُواْ كُونُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰ تَهۡتَدُواْۗ قُلۡ بَلۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِـۧمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(viśvāsavantayinṭa) ovun “oba yudevvan nætahot kristiyānuvan bavaṭa pat vanu. (eviṭa oba) ṛju mārgaya at kara ganu labannehuya” yayi pavasannāha. (eyaṭa) “esē nova, ṛju mārgayaṭa ayat ibrāhīmgē dharmayama (anugamanaya karannemu). ohu (oba men) samānayan tabā næmadū ayeku nova” yayi (pavasana men viśvāsavantayinṭa nabiyē!) oba pavasanu (mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 135
قُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَمَآ أُوتِيَ ٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(viśvāsavantayini!) obat mesē pavasanu: “allāhvada apaṭa pahaḷa karana lada (mema dharmaya)da ibrāhīm, ismāyīl, ishāk, yākūb ādīnṭada movungē paramparāvaṭada pahaḷa karana lada siyallada, mūsāṭada, īsāṭada, labā denu læbū dæyada, anit nabivarunṭa ovun deviyan vetin labā denu læbū dæyada, api viśvāsa karannemu. ovungen kisivekut (nabivarun nova yayi) api venkara noharinnemu. tavada ohuṭama api sampūrṇayenma avanata vemu”
Surah Al-Baqara, Verse 136
فَإِنۡ ءَامَنُواْ بِمِثۡلِ مَآ ءَامَنتُم بِهِۦ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا هُمۡ فِي شِقَاقٖۖ فَسَيَكۡفِيكَهُمُ ٱللَّهُۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(viśvāsavantayini!) oba kumak kerehi viśvāsaya tæbūvehuda, ē ākārayaṭama ovunda viśvāsa kaḷahot niyata vaśayenma ovun ṛju mārgaya at kara gannehuya. ovun pratikṣēpa kara hæriyahot niyata vaśayenma (puhu) muraṇḍukamehima siṭinnāha. ovun gæna obaṭa (kisi biyak avaśya næta!) allāh pramāṇavatya. tavada ohu (ovungē kumantraṇakārī vadan) savan denneku hā (ovungē vaṁcanikabhāvaya) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 137
صِبۡغَةَ ٱللَّهِ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ صِبۡغَةٗۖ وَنَحۡنُ لَهُۥ عَٰبِدُونَ
“allāhgē varṇayan (magin gnāna snānaya) at kara gannemu. allāhṭa vaḍā alaṁkāravat varṇayangen yuttā kavarekda? api ohuvama namadinnemu!” (yayida pavasanu mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 138
قُلۡ أَتُحَآجُّونَنَا فِي ٱللَّهِ وَهُوَ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡ وَلَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُخۡلِصُونَ
“oba allāh gæna apa veta tarka karannehuda? apava pōṣaṇaya karannāda, obava pōṣaṇaya karannāda ohumaya! apagē kaḷakam apaṭaya; obagē kaḷakam obaṭaya. api ohuṭa (samānayan notabā) sampūrṇayenma ohuṭama ayat aya vaśayen siṭinnemu” (yayida pavasanu mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 139
أَمۡ تَقُولُونَ إِنَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطَ كَانُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ قُلۡ ءَأَنتُمۡ أَعۡلَمُ أَمِ ٱللَّهُۗ وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَتَمَ شَهَٰدَةً عِندَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
”ibrāhīm, ismāyil, ishāk, yākūb da ovunovungē paramparāvada yudevvan nætahot kristiyānuvan vaśayen siṭiyehuya yayi niyata vaśayenma pavasannehuda? (meya) hon̆din dæna siṭinnā obada nætahot allāhda?”yi (nabiyē!) oba vimasanu (mænava!) tavada (mē gæna) taman veta æti allāhgē sākṣiya san̆gavannāṭa vaḍā imahat aparādhakaruvā kavarekda? oba karana dæya gæna allāh nosæḷakilimatva siṭinnē næta!” (yayida pavasanu mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 140
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(ihata san̆dahan nabivarun vana) ovun ikut vī giya ek (dæhæmi) samūhayaki. ovun kaḷa dæhæmi kriyāvan ovunṭada; oba karanā dæhæmi kriyāvan obaṭada (prayōjanavat vanu æta). ovun kumak karamin siṭiyehudayi obava vimasanu nolabannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 141
۞سَيَقُولُ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَ ٱلنَّاسِ مَا وَلَّىٰهُمۡ عَن قِبۡلَتِهِمُ ٱلَّتِي كَانُواْ عَلَيۡهَاۚ قُل لِّلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(nabiyē! “muslimvarun kaḷin) balamin siṭi kiblāven ovunva haravā dæmuvē kumakda?”yi minisungen agnānayin samahareku vimasannaṭa paṭan gannāha. (eyaṭa) oba mesē kiyanu: “nægenahirada, basnāhirada allāhṭama ayitiya! ohu kæmættanva (usas vū) ṛju mārgayehi ætuḷu karanu æta”
Surah Al-Baqara, Verse 142
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَٰكُمۡ أُمَّةٗ وَسَطٗا لِّتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِ وَيَكُونَ ٱلرَّسُولُ عَلَيۡكُمۡ شَهِيدٗاۗ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلۡقِبۡلَةَ ٱلَّتِي كُنتَ عَلَيۡهَآ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يَتَّبِعُ ٱلرَّسُولَ مِمَّن يَنقَلِبُ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِۚ وَإِن كَانَتۡ لَكَبِيرَةً إِلَّا عَلَى ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِيعَ إِيمَٰنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
(viśvāsavantayini!) esēma (us pahat bhēdayak næti) madhyastha samūhayak vaśayenda, api obava pat kaḷemu. ebævin oba (an) minisunṭa (ṛju mārgaya penviya hæki) sākṣiyak vaśayen siṭinu. (apagē) rasūl, obaṭa (maga penviya hæki) sākṣiyak vaśayen siṭinu æta. (nabiyē!) oba (metek) diśāvak balā (salāt) karamin siṭi (bayitul makdishi) diśāva (venas nokara oba ē desama balā salāt karamin siṭina lesaṭa metek) api niyama kara tibū dæya nam, (eya venas kaḷa pasu apagē) rasūlvarayā anugamanaya karannāva (anugamanaya nokara) tamangē viḷum̆ba desaṭa āpasu hærī yannangen api venkara han̆dunā gænīmaṭaya. namut kavurunva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannēda, ovun hæraya. an ayaṭa eya (kiblāva venas kirīma) niyata vaśayenma itāmat barapatala dæyaki. tavada (viśvāsavantayini! meyaṭa pera oba bayitul makdisaya desa balā salāt karamin siṭīmē) obagē viśvāsayada allāh apatē harinnē næta. niyata vaśayenma allāh minisun veta imahat karuṇāvenda aparimita ādarayenda yutteki
Surah Al-Baqara, Verse 143
قَدۡ نَرَىٰ تَقَلُّبَ وَجۡهِكَ فِي ٱلسَّمَآءِۖ فَلَنُوَلِّيَنَّكَ قِبۡلَةٗ تَرۡضَىٰهَاۚ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
(nabiyē!) obagē muhuṇa (prārthanā karamin) viṭin viṭa ahasa desaṭa bælma helīma api dakinnemu. ebævin oba kæmati vana kiblāva (vana makkāva) desaṭama api obava niyata vaśayenma haravannemu. ebævin oba (salāt karana viṭa makkāvē æti) masjidul harām desaṭama obagē muhuṇa haravanu mænava! (viśvāsavantayini!) obat kohi siṭiyada (salātayehidī) ē desaṭama obagē muhuṇu haravanu mænava! dharmaya labā denu læbū (yudevvanda, kristiyānuvanda) yana aya (oba makkāva desaṭa hæravū) “meya tamangē deviyan vetin (pæmiṇi) satyaya vū dæyaki (niyōgayaki)” yayi niyata vaśayenma dæna gannāha. (mandayat ē ākārayaṭama ovungē dharmayehi san̆dahanva ættēya. ebævin satyaya vasan karana) ovun karana dæya gæna allāh nosæḷakilimatva siṭinnē næta
Surah Al-Baqara, Verse 144
وَلَئِنۡ أَتَيۡتَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ بِكُلِّ ءَايَةٖ مَّا تَبِعُواْ قِبۡلَتَكَۚ وَمَآ أَنتَ بِتَابِعٖ قِبۡلَتَهُمۡۚ وَمَا بَعۡضُهُم بِتَابِعٖ قِبۡلَةَ بَعۡضٖۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ إِنَّكَ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ebævin (nabiyē!) dharmaya labā denu læbū ovunṭa (tṛptiya labā dīma piṇisa) sǣma vargayē sādhakayanma oba gena āvada, ovun obagē kiblāva anugamanaya karannaṭa yannē næta. obat ovungē kiblāva anugamanaya karannaṭa yannēda næta. tavada (dharmaya labā denu læbū) ovungenda samahareku tavat samaharekugē kiblāva anugamanaya karannaṭa yannēda næta. (ebævin makkāva balā salāt karana men) obaṭa (vahī magin) gnānaya pæmiṇi pasuda, ovungē kæmætta oba anugamanaya karannehi nam, niyata vaśayenma oba sīmāva ikmavū ayagen keneku (bavaṭa adahas karanu labannehiya)
Surah Al-Baqara, Verse 145
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمۡۖ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنۡهُمۡ لَيَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
kavurun haṭa api dharmaya labā dī ættemuda, ovun tamangē janatāva (sækayen torava) han̆dunā gannāk men eya (ema makkāvehi disāvaṭa muhuṇa lā oba salāt karannehiya) yanna dæna gannāha. namut ovungen ek koṭasak niyata vaśayenma hon̆din dænagenama (mema) satyaya vasan karannāha
Surah Al-Baqara, Verse 146
ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(nabiyē! kiblāva gæna vū) mema satyaya obagē deviyangenma (pæmiṇennēya). ebævin sæka sitannangen keneku bavaṭa oba pat novanu
Surah Al-Baqara, Verse 147
وَلِكُلّٖ وِجۡهَةٌ هُوَ مُوَلِّيهَاۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ أَيۡنَ مَا تَكُونُواْ يَأۡتِ بِكُمُ ٱللَّهُ جَمِيعًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(viśvāsavantayini!) sǣma (samūhayakaṭa ayat) ayaṭama ovunovun (næmadum kirīma san̆dahā) muhuṇa lā siṭīmaṭa ek disāvak æta. ebævin (ēvāyen) usas dæyaṭa ikman vanu. oba kohi siṭiyada (memagin) oba siyallanvama allāh ekaṭa ekkāsu karanu æta. niyata vaśayenma allāh siyalla kerehida balasampannayeku (vannēya)
Surah Al-Baqara, Verse 148
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ وَإِنَّهُۥ لَلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
ebævin (nabiyē!) oba kohi siṭa piṭat vuvada, (salāt karana viṭa) makkāvehi æti) masjidul harām desaṭama obagē muhuṇa haravanu mænava! niyata vaśayenma meya oba deviyangē satyaya (vū niyōgayak) vannēya. (ebævin mē gæna puhu tarkayan karamin siṭinṇeni!) oba karana dæya gæna allāh nosælakilimatva siṭinnē novē
Surah Al-Baqara, Verse 149
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَيۡكُمۡ حُجَّةٌ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِي وَلِأُتِمَّ نِعۡمَتِي عَلَيۡكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
tavada (nabiyē!) oba kohi siṭa piṭat vuvada, (salāt karana viṭa) masjidul harām desaṭama obagē muhuṇa haravanu mænava! (viśvāsavantayini!) ovungen sīmāva ikmavūvan hæra, an minisun oba samaga (puhu) tarka kirīmaṭa iḍa labā nodenu piṇisa, oba kohi siṭiyat ē desaṭama obagē muhuṇa haravanu mænava! tavada ovunṭa oba biya novanu. maṭama oba biya vanu. (kiblāva gæna mema niyōgaya magin) magē varaprasādayan mā oba kerehi pūraṇaya kara tabannemi. (ebævin) oba ṛju mārgaya atkara gata hækiya
Surah Al-Baqara, Verse 150
كَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِيكُمۡ رَسُولٗا مِّنكُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِنَا وَيُزَكِّيكُمۡ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُعَلِّمُكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
esēma obaṭa apagē āyāvan samudīraṇaya kara penvā, obava pariśuddha kara tæbīmaṭada, obaṭa dharmayanda, (ēvāyē æti) gnānayada uganvā dī, oba nodat (an) dæyada obaṭa uganvā dīmaṭa hæki ek dūtayeku obagenma, oba atarē api yavā ættemu
Surah Al-Baqara, Verse 151
فَٱذۡكُرُونِيٓ أَذۡكُرۡكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِي وَلَا تَكۡفُرُونِ
oba māva (sitamin) bhāvanā karanu. mama obava sitā (dayāva pahaḷa karamin) siṭinnemi. oba mā haṭa kṛtagna vemin siṭinu. (mā haṭa stūti nokarana) pratikṣēpa karannan bavaṭa pat novanu
Surah Al-Baqara, Verse 152
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
viśvāsavantayini! (oba, obagē utsāhayanhi jayagrahaṇaya kirīma piṇisa) ivasīma maginda, salātaya maginda udav upakāra patanu. niyata vaśayenma allāh ivasilivantayin samaga siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 153
وَلَا تَقُولُواْ لِمَن يُقۡتَلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتُۢۚ بَلۡ أَحۡيَآءٞ وَلَٰكِن لَّا تَشۡعُرُونَ
tavada allāhgē mārgayehi (yuddha kara, saturan visin) ghātanaya karanu læbūvanva, maraṇayaṭa pat vūvan yayi nokiyanu. esē nova, (ovun) paṇa piṭin siṭinnāha. namut (meya) oba vaṭahā nogannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 154
وَلَنَبۡلُوَنَّكُم بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلۡخَوۡفِ وَٱلۡجُوعِ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَنفُسِ وَٱلثَّمَرَٰتِۗ وَبَشِّرِ ٱلصَّـٰبِرِينَ
(viśvāsavantayini!) taramaka biyenda, kusa ginnenda, vastūn, jīvita, asvænna ādiyehi pāḍuvenda niyata vaśayenma api obava piriksumaṭa lak karannemu. ehet (nabiyē! mema piriksumvalin ætivana amārukam) vin̆da darāgena siṭinnanṭa oba subhāraṁci denu mænava
Surah Al-Baqara, Verse 155
ٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةٞ قَالُوٓاْ إِنَّا لِلَّهِ وَإِنَّآ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
(piriksumaṭa lak vana) ovun tamanṭa mona taram amārukam sidu vuvat “niyata vaśayenma api allāh venuvenma siṭinnemu. niyata vaśayenma api ohu vetama yaḷi pæmiṇennemu” yayi pavasannāha
Surah Al-Baqara, Verse 156
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ صَلَوَٰتٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَرَحۡمَةٞۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُهۡتَدُونَ
mevænnan kerehima ovungē deviyangē āśīrvādayada dayāvada æti vannēya. tavada movunma ṛju mārgayada atvūvan vannāha
Surah Al-Baqara, Verse 157
۞إِنَّ ٱلصَّفَا وَٱلۡمَرۡوَةَ مِن شَعَآئِرِ ٱللَّهِۖ فَمَنۡ حَجَّ ٱلۡبَيۡتَ أَوِ ٱعۡتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِ أَن يَطَّوَّفَ بِهِمَاۚ وَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ شَاكِرٌ عَلِيمٌ
ættenma safā (kanda da) marvā (kanda da) allāhgē dharma saḷakuṇu valin vū dæya vannēya. ebævin ovun (kaḥbāva namæti) ema nivasa haj nætahot umrā karannōda, ovun ē deka vaṭā gaman kirīmehi varadak næta. ebævin kavurun hō taman visinma dæhæmi kriyāvan kaḷahot niyata vaśayenma allāh kaḷa guṇa danneku vaśayenda (ovungē kriyāvan) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلۡهُدَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا بَيَّنَّـٰهُ لِلنَّاسِ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَلۡعَنُهُمُ ٱللَّهُ وَيَلۡعَنُهُمُ ٱللَّـٰعِنُونَ
ṛju mārgayada pæhædili sādhakayanda api pahaḷa kara, ēvā minisun venuven dharmayehi pæhædili kara, (pævasū) pasuvada, kavurun (ēvā) san̆gavannōda, ovunva niyata vaśayenma allāhda śāpa karannēya. (tavada) śāpa karannanda ovunṭa śāpa karannāha
Surah Al-Baqara, Verse 159
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَبَيَّنُواْ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَتُوبُ عَلَيۡهِمۡ وَأَنَا ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
ehet ovungen kavurun pasutævili vī (tamangē dharmayanhi san̆gavā tabā æti dæya) pratisaṁskaraṇaya kara, (ēvā minisunṭa) pæhædiliva genahæra dakvannōda, ovunva mā kṣamā kara harinnemi. mamada itāmat kṣamā karananeku hā asīmita dayābaravantayeki
Surah Al-Baqara, Verse 160
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٌ أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةُ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
(tavada) ovun (tamangē dharmayehi æti satyaya san̆gavā) pratikṣēpa kirīmen anaturuva pratikṣēpa karaminma maraṇayaṭada pat vannōda, ovun kerehi allāh, malāyikāvarun, minisun ādī siyallangē śāpaya niyata vaśayenma at vannēya
Surah Al-Baqara, Verse 161
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
(tavada ovun) e(ma śāpaye)hi sæmadā ræn̆dī siṭinnāha. (paralovadī) ovun venuven dan̆ḍuvam lihil karanu labannēda næta. ovunṭa vivēkayak denu labannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 162
وَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
(minisunē!) obagē næmadumaṭa yuttā, næmadumaṭa ayat (allāh) ek keneki. asīmita dayāvada, asamasama ādarayada himi ohu hæra, næmadumaṭa ayat vena kisivekut næta
Surah Al-Baqara, Verse 163
إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَٱلۡفُلۡكِ ٱلَّتِي تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِمَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن مَّآءٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖ وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ وَٱلسَّحَابِ ٱلۡمُسَخَّرِ بَيۡنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
ohu ahasda, bhūmiyada, utpādanaya kara tibīmehida, rātriya hā dahavala māruven māruvaṭa pæmiṇīmehida, minisunṭa prayōjanayak at kara dīma magin sāgarayanhi yātrā karana nævhida, (karkaśaka vī) mærī giya bhūmiyaṭa paṇa dīmaṭa (saśrīka kirīmaṭa) allāh ahasin væsīmaṭa salasvana varṣāvada, siyalūma vargayē satunda bhūmiyehi visirī siṭīmada, suḷan̆ga vividha diśāvanṭa (harava) haravā yævīmehida, ahasaṭa hā bhūmiyaṭa atara pālanaya karanu læba æti ghana valākuḷehida, (minisunṭa æti phala prayōjana gæna paryēṣaṇaya kara) sitana janatāvaṭa (ohugē dayāvada, ādarayada dænum denu labana anēka) sādhakayan niyata vaśayenma ættēya
Surah Al-Baqara, Verse 164
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَتَّخِذُ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَندَادٗا يُحِبُّونَهُمۡ كَحُبِّ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَشَدُّ حُبّٗا لِّلَّهِۗ وَلَوۡ يَرَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِذۡ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ أَنَّ ٱلۡقُوَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا وَأَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعَذَابِ
(esē tibiyadī) allāh novana dæya ohuṭa samānayan vaśayen ganimin allāhva priya karannāk men ēvāda priya karannan minisungen bohomayak denā ættāha. ehet viśvāsavantayin nam, allāhvama adhika vaśayen priya karannāha. tavada mema aparādhakaruvan (poḍiyak) sitā bæliya yutu novēda? movun tama dan̆ḍuvam (tama dǣsin) dakina viṭa dan̆ḍuvam kirīmehi allāh itāmat dæḍi vaśayen siṭina atara siyalūma bala puḷuvankārakamada (taman kæmættak dakvana dæyaṭa hæra) niyata vaśayen allāhṭama ættēya (yayida dæna gannāha)
Surah Al-Baqara, Verse 165
إِذۡ تَبَرَّأَ ٱلَّذِينَ ٱتُّبِعُواْ مِنَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ وَتَقَطَّعَتۡ بِهِمُ ٱلۡأَسۡبَابُ
(movunva værada yana) mema mārgaya penvū ayada (paralovadī) dan̆ḍuvama (dǣsin) duṭu vahāma, (tamanva) anugamanaya kaḷa movunva (sampūrṇayenma) athæra damā ǣt vannāha. ovunṭada (ovunva anugamanaya kaḷa movunṭada atarē) tibuṇu sambandhakam (siyalla) bin̆dī yanu æta
Surah Al-Baqara, Verse 166
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ لَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَتَبَرَّأَ مِنۡهُمۡ كَمَا تَبَرَّءُواْ مِنَّاۗ كَذَٰلِكَ يُرِيهِمُ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡ حَسَرَٰتٍ عَلَيۡهِمۡۖ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنَ ٱلنَّارِ
tavada (ovunva) anugamanaya kaḷa movun “tavat vatāvak apava (lovaṭa) āpasu yāmaṭa hæki vuvahot (apaṭa maga penvū) ovun (dæn sampūrṇayenma) apava athæra damā ǣt vū ākārayaṭama apit ovungen niyata vaśayenma ǣt vannemu” yayi pavasannāha. (ovungē śarīrayan vēdanā vin̆dinnēya). mē ākārayaṭama ovungē (hṛdayanda vēdanā vin̆da) śōkayaṭa pat vīma san̆dahā ovungē (napuru) kriyāvan allāh ovunṭa genahæra dakvanu æta. tavada ovun (nirā) ginnen midennēma næta
Surah Al-Baqara, Verse 167
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ كُلُواْ مِمَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٌ
minisunē! bhūmiyehi æti dæyen (anubhava kirīmaṭa) anumætiya labā dī æti pariśuddha vū dæyama anubhava karanu. (meyaṭa venaskam karana men obava poḷam̆bavana) ṣeyitāngē pā saṭahan anugamanaya nokaranu. niyata vaśayenma ohu obaṭa prakaṭa satureki
Surah Al-Baqara, Verse 168
إِنَّمَا يَأۡمُرُكُم بِٱلسُّوٓءِ وَٱلۡفَحۡشَآءِ وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
ohu obava poḷam̆bavana dæya nam, pāpayada avaman genadena kāraṇāvanda (karana men hā) oba nodannā dæya (magin) allāh mata (boru gotā) pavasana menya
Surah Al-Baqara, Verse 169
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَآ أَلۡفَيۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
tavada ‘allāh pahaḷa karana mema (dharmaya) anugamanaya karanu’ yayi ovunṭa kiyanu læbuvahot (ovun) “esē nova, kumak mata apagē mutun mittan (siṭimin, ovun kumak karamin) siṭinu api duṭuvemuda, eyama api anugamanaya karannemu” yayi pavasannāha. ovungē mutun mittan kisivak nodannā aya vaśayenda, ṛju mārgaya at nokara gat aya vaśayenda siṭiyat vuvada, (ovunva anugamanaya karannehuda)
Surah Al-Baqara, Verse 170
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ كَمَثَلِ ٱلَّذِي يَنۡعِقُ بِمَا لَا يَسۡمَعُ إِلَّا دُعَآءٗ وَنِدَآءٗۚ صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
(andhayin men tamangē mutun mittanva anugamanaya karana) ema kāfirvarungē upamāva nam, (arthaya vaṭahā nogena) kǣkō gæsīmada, vilāpayada misa, vena kisivak vaṭahā nogata hæki dæya (gamē satunva) kæn̆davīmaṭa śabda nagana keneku (en̆ḍēreku)gē upamāvaṭa samāna vannēya. (tavada ovun kisivak æsīmaṭa nohæki) bihiran vaśayenda, (kisivak kīmaṭa nohæki) goḷuvan vaśayenda, (kisivak dækīmaṭa nohæki) andhayin vaśayenda siṭinnāha. ebævin ovun (kisivak) dæna gannēma næta
Surah Al-Baqara, Verse 171
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِلَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
viśavāsavantayini! api obaṭa labā dun dæyin pariśuddha dæyama anubhava karanu. oba (næmadumaṭa yutu) ohuvama namadinnan vannehu nam, allāhṭa kṛtagna vemin siṭinu
Surah Al-Baqara, Verse 172
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ بِهِۦ لِغَيۡرِ ٱللَّهِۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
(viśvāsavantayini! anubhavayaṭa) obaṭa vaḷakvana lada dæya nam, (ibē) maraṇayaṭa pat vū dæyada, lēda, ūrangē mas māṁśada, (kurbān karana viṭa) allāh novana (venat) nāmayak kiyana lada dæyada vannēya. ebævin kavurun hō sīmāva ikmavā noyāda, pāpayak kirīmē adahasak nomætivada siṭiyadī, (mēvā anubhava kirīmaṭa) bala karanu læbuvahot (eya), ohu kerehi varadak næta. niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku vaśayenda, asīmita dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 173
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَشۡتَرُونَ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ مَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ إِلَّا ٱلنَّارَ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
kavurun dharmayehi allāh pahaḷa karana lada dæya san̆gavāgena ē venuven suḷu mudalak labā gannōda, ovun niyata vaśayenma tama kusehi gindara misa, vena kisivak puravā gannē næta. tavada viniścaya dinadī allāh ovun samaga katā karannēda næta. ovunṭa (samāva dī) pariśuddha kara harinnēda næta. ovunṭa (itāmat) vēdanā gena dena dan̆ḍuvamda æta
Surah Al-Baqara, Verse 174
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡعَذَابَ بِٱلۡمَغۡفِرَةِۚ فَمَآ أَصۡبَرَهُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ
movunma ṛju mārgaya venuvaṭa ayahamagada, kṣamāva venuvaṭa dan̆ḍuvamada milaṭa gat aya vannāha. (nirā) ginna (mesē) ovun (vin̆da) darā gænīmaṭa sælasuvē kumakda
Surah Al-Baqara, Verse 175
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
mehi hētuva niyata vaśayenma allāh (sampūrṇayenma) mema dharmaya pahaḷa kara tibiyadī (suḷu mudalak labā gænīma san̆dahā ehi āyāvan sæ`gavīmama) vannēya. tavada dharmaya venas karannan niyata vaśayenma (ṛju mārgayen) ven vī itāmat ǣtin siṭinnāha
Surah Al-Baqara, Verse 176
۞لَّيۡسَ ٱلۡبِرَّ أَن تُوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ قِبَلَ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلۡكِتَٰبِ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ وَءَاتَى ٱلۡمَالَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ ذَوِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَٱلسَّآئِلِينَ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُوفُونَ بِعَهۡدِهِمۡ إِذَا عَٰهَدُواْۖ وَٱلصَّـٰبِرِينَ فِي ٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَحِينَ ٱلۡبَأۡسِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
basnāhiraṭa hō nægenahiraṭa hō obagē muhuṇu oba hæravīmen (pamaṇak) dæhæmi dæya (kaḷa bavaṭa) pat vannē næta. ehet (obagen) kavurun allāhvada, avasāna dinayada, malāyikāvarunvada, dharmayanda, nabivarunvada, ættenma viśvāsa kara, vastuva (eya ketaram āśā kaḷā vuvada) ohugē kæmætta at kara gænīma san̆dahā gnātīnṭada, anāthayinṭada, duppatunṭada, mæn̆giyanṭada, hin̆gannanṭada, nidahasa kæmati vana (vahalūn, ṇayakārayin ādī) ayaṭada, labā dī (udav upakāra kara), salātayada nokaḍavā iṭu kara, sakātayada (dharmayē niyama kara æti duppatungē badda) gevamin siṭinnēda, ohuda; porondu labā dun avasthāvēdī tamangē poronduva (niyamita ākārayaṭa) iṭu karannanda; parājayehida, amārukamehida daruṇu yuda samayehida, ivasīmen vin̆da darā gat ayada; ādī movunma itāmat hon̆da ayayi. tavada movunma satyavantayinya; bhaya bhaktikayinya
Surah Al-Baqara, Verse 177
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِصَاصُ فِي ٱلۡقَتۡلَىۖ ٱلۡحُرُّ بِٱلۡحُرِّ وَٱلۡعَبۡدُ بِٱلۡعَبۡدِ وَٱلۡأُنثَىٰ بِٱلۡأُنثَىٰۚ فَمَنۡ عُفِيَ لَهُۥ مِنۡ أَخِيهِ شَيۡءٞ فَٱتِّبَاعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَأَدَآءٌ إِلَيۡهِ بِإِحۡسَٰنٖۗ ذَٰلِكَ تَخۡفِيفٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَرَحۡمَةٞۗ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
viśvāsavantayini! ghātanaya san̆dahā paḷi gænīma oba kerehi niyama karanu læba ættēya. (ebævin minimaruvā) nidahas miniseku vuvahot nidahas ohuvama -vahaleku vaśayen siṭiyahot ema vahalāvama, kāntāvak vuvahot ema kāntāvama- (oba ghātanaya kara damanu. ehet paḷi gannā pārśavaya) ek suḷuven hō (ema ghātanaya karanu læbūvāgē) sahōdara (pārśavaya) magin kavurun hō samāva denu læbuvahot itāmat gauravaṇīya ākārayaṭa anugamanaya kara, (ohuva ghātanaya nokara athæra) dæmiya yutuya. (paḷi gænīma venuvaṭa minimaruvā mudalak dena bavaṭa bāra gena tibuṇahot ema vandi mudala kisima pækiḷīmak nomætiva) itāmat stūti pūrvakava ohu gevā dæmiya yutuya. meya (mevæni vandi mudalak anumata kara tibīma) obagē deviyangē sahāya hā dayāvada vannēya. min pasu (mesē vandi mudala labā gattāyin pasu, nætahot vandi mudalak labā dena bavaṭa bāra gænīmen pasu) kavurun hō sīmāva ikmavā (vandi mudala gevū minīmaruvāṭa vēdanā gena dunnahot hō nætahot vandi mudala gevīma pratikṣēpa karannē nam hō) ohuṭa (paralovadī itāmat) dæḍi vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta
Surah Al-Baqara, Verse 178
وَلَكُمۡ فِي ٱلۡقِصَاصِ حَيَوٰةٞ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
gnānavantayini! (ghātanaya san̆dahā) paḷi gænīmehi obaṭa jīvitayak æta. (mandayat paḷi gannavā ætæyi yana biyen ghātanaya kirīmaṭa adahas karannāda, ohu visin ghātanaya karanu læbīmaṭa adahas vū ayada ādī) oba (depaḷama) bērīmaṭa iḍa æta
Surah Al-Baqara, Verse 179
كُتِبَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ إِن تَرَكَ خَيۡرًا ٱلۡوَصِيَّةُ لِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
(viśvāsavantayini!) obagen yam kisivekuṭa maraṇaya ḷan̆gā vuvahot ohu vastuva (dēpaḷa) athæra damā (maraṇayaṭa pat vanneku vaśayenda) siṭiyahot (ohu tamangē) demavpiyanṭada, gnātīnṭada, sādhāraṇa andamin (dēpaḷa sēndu vana sē) antima kæmætta (maraṇa śāsanaya kīmaṭa) niyama karanu læba ættēya. (meya) bhaya bhaktikayin mata anivāryaya yutukamaki
Surah Al-Baqara, Verse 180
فَمَنۢ بَدَّلَهُۥ بَعۡدَ مَا سَمِعَهُۥ فَإِنَّمَآ إِثۡمُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يُبَدِّلُونَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
(antima kæmætta) eya æsīmen pasu kavurun hō eya venas kara hæriyahot ehi pāpayan nam, eya venas kaḷa aya matama (sēndu vannēya). niyata vaśayenma allāh (maraṇayaṭa pat vannā pavasana antima kæmætta) savan dennekuda (eya venas karana pāpatarayangē kriyāva) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 181
فَمَنۡ خَافَ مِن مُّوصٖ جَنَفًا أَوۡ إِثۡمٗا فَأَصۡلَحَ بَيۡنَهُمۡ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
namut antima kæmætta (maraṇa śāsanaya) pævasū ayagē (kæmætta) pāpaya nætahot væræddak kavurun hō (dænagena) eyaṭa biya vī ovun (ema antima kæmættē dēpaḷa at vana aya) atarē samādānaya æti kara, (eya venas) kara hæriyahot ohu kerehi varadak næta. niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku vaśayenda asamasama dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 182
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلصِّيَامُ كَمَا كُتِبَ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
viśvāsavantayini! obaṭa pera visūvan kerehi niyama kara tibū ākārayaṭama oba kerehida upavāsayē yedīma niyama kara ættēya. (emagin) obaṭa pariśuddha viya hækiya
Surah Al-Baqara, Verse 183
أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۚ وَعَلَى ٱلَّذِينَ يُطِيقُونَهُۥ فِدۡيَةٞ طَعَامُ مِسۡكِينٖۖ فَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥۚ وَأَن تَصُومُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
niyamita dinayanhima (upavāsayē yedīma anivāryaya vannēya). ehet (ē dinayanhi) obagen kavurunṭa hō asanīpakārayeku vaśayen hō nætahot saṁcārayehi hō siṭinnehi nam, (ohu upavāsayē yedīmaṭa avaśyaya næta. eya ramalān novana) venat dinayanhi gaṇanaya (kara, upavāsayē) yedenu. tavada (kumana hō hētuvak nisā upavāsayē yedīmaṭa apahasutāvayak æti vūvangen) śaktivantayin (eyaṭa) vandi vaśayen ek duppatekuṭa āhāra labā dīma anivāryaya vannēya. kavurun hō pin labā gænīmē adahasin (vandivaśayen diya yutu pramāṇayaṭa vaḍā væḍiyen dānamāna) kaḷahot eya ohuṭama pin ayiti vannēya. ehet (ketaram vuvada, vandi vaśayen dānaya dīmaṭa vaḍā) oba upavāsayē yedīmama obaṭa pin ayat vannēya (yanna) oba nuvanættan vaśayen siṭinnehu nam, (dæna gannehuya)
Surah Al-Baqara, Verse 184
شَهۡرُ رَمَضَانَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ فِيهِ ٱلۡقُرۡءَانُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَبَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡفُرۡقَانِۚ فَمَن شَهِدَ مِنكُمُ ٱلشَّهۡرَ فَلۡيَصُمۡهُۖ وَمَن كَانَ مَرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۗ يُرِيدُ ٱللَّهُ بِكُمُ ٱلۡيُسۡرَ وَلَا يُرِيدُ بِكُمُ ٱلۡعُسۡرَ وَلِتُكۡمِلُواْ ٱلۡعِدَّةَ وَلِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
ramalān māsaya; kopamaṇa (śrēṣṭha)dayat ehima minisunṭa mārgōpadēśaya vaśayenda, ṛju mārgaya pæhædili kaḷa hæki vannak vaśayenda, pin pav deka ven kara dænum diya hæki dæyak vaśayenda vū śuddha vū kurānaya (namæti mema dharmaya) pahaḷa karanu læbuvēya. ebævin obagen kavurun ema māsaya at kara gannēda, ohu ehi upavāsayē yedenu. namut (ema kālayēdī obagen) kavurun hō rōgiyeku vaśayen hō nætahot saṁcārayehi yedī hō siṭiyahot (ramalān novana) venat dinayanhi (athæruṇu dinayanhi upavāsaya) gaṇan balā (upavāsayē) yedenu. allāh obaṭa pahasu (niyōga) kirīmaṭa kæmati vanavā misa, obaṭa amārukamak (æti kirīmaṭa) kæmati vannē næta. (tavada væradunu dinayan gaṇanaya karana men niyōga kirīma nam, oba kerehi anivāryaya vaśayen vū ek māsayaka upavāsayen) gaṇanaya oba pūraṇaya kara, allāh obava ṛju mārgayehi gaman kirīmaṭa sælæsvīma venuven (ohuva) oba āḍambara kirīma san̆dahāda, (asanīpa, saṁcāraya væni avasthāvanhi upavāsayē noyedī siṭīmaṭa obaṭa anumætiya labā dīma nam), oba (allāhṭa) tṛtagna vīma san̆dahāmaya
Surah Al-Baqara, Verse 185
وَإِذَا سَأَلَكَ عِبَادِي عَنِّي فَإِنِّي قَرِيبٌۖ أُجِيبُ دَعۡوَةَ ٱلدَّاعِ إِذَا دَعَانِۖ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لِي وَلۡيُؤۡمِنُواْ بِي لَعَلَّهُمۡ يَرۡشُدُونَ
(nabiyē!) oba veta magē vahalūn mā gæna vimasuvahot (eyaṭa oba mesē kiyanu): “niyata vaśayenma mā samīpayehima siṭinnemi. (kavurun hō) māva ārādhanā kaḷahot ema ārādhanā karannangē ārādhanāvaṭa mā piḷituru dennemi”. ebævin ovun mā vetama prārthanā kaḷa yutuya. māva viśvāsa kaḷa yutuya. (emagin) ovun ṛju mārgaya at kara gannāha
Surah Al-Baqara, Verse 186
أُحِلَّ لَكُمۡ لَيۡلَةَ ٱلصِّيَامِ ٱلرَّفَثُ إِلَىٰ نِسَآئِكُمۡۚ هُنَّ لِبَاسٞ لَّكُمۡ وَأَنتُمۡ لِبَاسٞ لَّهُنَّۗ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَخۡتَانُونَ أَنفُسَكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡ وَعَفَا عَنكُمۡۖ فَٱلۡـَٰٔنَ بَٰشِرُوهُنَّ وَٱبۡتَغُواْ مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكُمُ ٱلۡخَيۡطُ ٱلۡأَبۡيَضُ مِنَ ٱلۡخَيۡطِ ٱلۡأَسۡوَدِ مِنَ ٱلۡفَجۡرِۖ ثُمَّ أَتِمُّواْ ٱلصِّيَامَ إِلَى ٱلَّيۡلِۚ وَلَا تُبَٰشِرُوهُنَّ وَأَنتُمۡ عَٰكِفُونَ فِي ٱلۡمَسَٰجِدِۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَقۡرَبُوهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
(viśvāsavantayini!) upavāsa (dinayanhi) rātrīnhi oba obagē bhāryayāvan samaga ekatu vīmaṭa obaṭa anumætiya dī ættēya. ovun obaṭa vastrayan bavaṭada, oba ovunṭa vastrayan bavaṭada siṭinnehuya. (upavāsa kālayehi iṣāven pasu, obagē bhāryayāvan samaga ekatu novīda, kisima vastuvak anubhava nokarada siṭa), ættenma oba obava vēdanāvaṭa lak kara gattehuya yanna allāh dænagena, oba mata ādara karuṇāva pahaḷa vī obagē amārukamen paha kaḷēya. ebævin min pasu ghana an̆dura duru vī aḷuyam kālaya at vūvēya yayi obaṭa pæhædili vana turu anubhava karanu; pānaya karanu. (nōmbiyehi rātrī kālayanhi obagē bhāryayāvan magin) niyama kara æti dæya soyā ganu. ehet (nægenahiren yāmtam eḷiya væṭuna) pasu rātriya (ārambha vana) turu (ihata san̆dahan dæyen midī) upavāsayē (yedī) pūraṇaya kara ganu. ehet oba (deviyan vahansē sihipat kirīmaṭa) næmadumpaḷavalhi ræn̆dī (iḥtikāfhi) siṭina viṭa, obagē bhāryayāvan vana) ovun samaga ekatu novanu. mēvā allāhgē sthīra vū nīti sīmāvan vannēya. ebævin ēvā (kaḍa kirīmaṭa) oba ḷaṁ novanu. minisun pariśuddhavantayin vīma piṇisa allāh tamangē āyāvan ovunṭa mesē pæhædili karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 187
وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ وَتُدۡلُواْ بِهَآ إِلَى ٱلۡحُكَّامِ لِتَأۡكُلُواْ فَرِيقٗا مِّنۡ أَمۡوَٰلِ ٱلنَّاسِ بِٱلۡإِثۡمِ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
tavada oba, oba atarē keneku anit kenāgē vastūn væradi ākārayen anubhava nokaranu. (obagē pārśavaya boru yayi) oba dæna siṭiyadī (anit) minisungē vastuven kisivak pāpatara mārgayen gila dæmīma piṇisa (allas dīmaṭa) ē samaga adhikārīvarun veta noyanu
Surah Al-Baqara, Verse 188
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَهِلَّةِۖ قُلۡ هِيَ مَوَٰقِيتُ لِلنَّاسِ وَٱلۡحَجِّۗ وَلَيۡسَ ٱلۡبِرُّ بِأَن تَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِن ظُهُورِهَا وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِنۡ أَبۡوَٰبِهَاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(nabiyē! mās patā væḍena hā gevīda upadina nava) san̆da gæna ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ēvā minisunṭa (sǣma māsayakma) kālayanda hajda dænum diya hæki dæyayi”. tavada (viśvāsavantayini! ihrām hæn̆da siṭina) oba (obagē) nivesvalaṭa ēvāyē piṭupasa pætten yāma magin hon̆da aya bavaṭa pat novannehuya. kavurun allāhṭa biya vī kaṭayutu karannēda, ohuma hon̆da ayayi. ebævin oba, (obagē) nivesvalaṭa ēvāyē pradhāna edāraṭuva mārgayenma ætuḷu vanu. allāhṭa biya vī kaṭayutu karanu. (memagin) obaṭa jayagrahaṇaya at kara gata hækiya
Surah Al-Baqara, Verse 189
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
allāhgē mārgayehi (oba yāma vaḷakvā) obaṭa viruddhavūvan samaga obat yuddha karanu. namut oba sīmāva ikamavā noyanu. mandayat niyata vaśayenma allāh sīmāva ikmavannan ādaraya karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 190
وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡ وَأَخۡرِجُوهُم مِّنۡ حَيۡثُ أَخۡرَجُوكُمۡۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَشَدُّ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۚ وَلَا تُقَٰتِلُوهُمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ حَتَّىٰ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِيهِۖ فَإِن قَٰتَلُوكُمۡ فَٱقۡتُلُوهُمۡۗ كَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
ebævin (obaṭa viruddhava yuddha kirīmaṭa idiripat vū) ovunva duṭu tæna kapā damanu. obava (obagē raṭin) ovun piṭamaṁ kaḷa ākārayaṭama obat ovunva piṭamaṁ kara damanu. (ovun karana) kaḷabalaya ghātanayaṭa vaḍā itāmat napuruya. namut (ovungen) kavurun hō (ārakṣāva patā) masjidul harāmhi siṭiyahot ehidī ovun obaṭa viruddhava yuddha kirīmaṭa idiripat vana turu oba ovunva kapā nodamanu. (ē sthānayēdīda) ovun obaṭa viruddhava yuddha kirīmaṭa pæmiṇiyahot obat ovunva kapā damanu. ema pratikṣēpa karannanṭa ayat phalavipākaya meyayi
Surah Al-Baqara, Verse 191
فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(min) pasuvada ovun (obaṭa viruddhava yuddha nokara) ǣt vuvahot (oba ovunva nokapanu). niyata vaśayenma allāh itāmat kṣamā karanneku vaśayenda, adhika dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 192
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ لِلَّهِۖ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَلَا عُدۡوَٰنَ إِلَّا عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavada (islāmayaṭa viruddhava kaṭayutu karana) āravula (sampūrṇayenma) paha vī dharmaya allāhṭa ayatya yayi sthīra vana turu ovunṭa viruddhava yuddha karanu. namut ovun (āravul nokara) ǣt vuvahot (ovungenda) aparādha karannan hæra, (an ayaṭa vēdanā kara) sīmāva ikmavā noyanu
Surah Al-Baqara, Verse 193
ٱلشَّهۡرُ ٱلۡحَرَامُ بِٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡحُرُمَٰتُ قِصَاصٞۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱعۡتَدُواْ عَلَيۡهِ بِمِثۡلِ مَا ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
(yuddha kirīma vaḷakvanu læba æti rajab, dul kaadā, dul haj, muharram ādī māsayanhi) usas karana lada māsayan san̆dahā, usas karana lada māsayayi. ebævin usas dæyaṭa (sama vana) dæya æta. ebævin kavurun hō sīmāva ikmavā oba kerehi (ema māsayanhi yuddha kirīmaṭa) pæmiṇiyahot ohu oba kerehi sīmāva ikmavū ākārayaṭama obat ohu kerehi sīmāva ikmavā (yuddhayaṭa) yanu. namut oba allāhṭa biya vī (ema māsayanhi yuddhaya ārambha nokara) siṭinu. allāh bhaya bhaktikayin samaga siṭinnēya yannada sthīra vaśayen oba dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 194
وَأَنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا تُلۡقُواْ بِأَيۡدِيكُمۡ إِلَى ٱلتَّهۡلُكَةِ وَأَحۡسِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
oba allāhgē mārgayehi (ōnǣtaram) viyadam karanu. tavada (yuddhaya væni avasthāvanhi viyadam nokara) oba, obavama anaturaṭa bhājanaya kara noganu. tavada (an ayaṭa udavda) hon̆da dæyada karanu. niyata vaśayenma allāh (an ayaṭa) hon̆da dæya karannanva ādaraya karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 195
وَأَتِمُّواْ ٱلۡحَجَّ وَٱلۡعُمۡرَةَ لِلَّهِۚ فَإِنۡ أُحۡصِرۡتُمۡ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۖ وَلَا تَحۡلِقُواْ رُءُوسَكُمۡ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡهَدۡيُ مَحِلَّهُۥۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ بِهِۦٓ أَذٗى مِّن رَّأۡسِهِۦ فَفِدۡيَةٞ مِّن صِيَامٍ أَوۡ صَدَقَةٍ أَوۡ نُسُكٖۚ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَمَن تَمَتَّعَ بِٱلۡعُمۡرَةِ إِلَى ٱلۡحَجِّ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۚ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖ فِي ٱلۡحَجِّ وَسَبۡعَةٍ إِذَا رَجَعۡتُمۡۗ تِلۡكَ عَشَرَةٞ كَامِلَةٞۗ ذَٰلِكَ لِمَن لَّمۡ يَكُنۡ أَهۡلُهُۥ حَاضِرِي ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
allāh venuven (ārambha karana lada) hajda, umrāvada, oba pūraṇaya karanu. namut (makkāvaṭa yāmaṭa nohæki ākārayaṭa) obava vaḷakvanu læba (haj pūraṇaya kirīmaṭa nohæki) vuvahot hadyu (namæti eḷu, bæṭaḷu, gava, oṭuvan ādī) dæyen (obaṭa) sudusu dæyak vandi vaśayen vannēya. tavada ema hadyūn taman yā yutu (makkāvehi æti haram namæti) sthānayaṭa ḷan̆gā vana turu oba, obagē hisakes bū-nogānu. ehet (ihrām hæn̆da siṭina) obagen kavurun hō asanīpakārayeku vaśayen hō nætahot hisehi (ukunō, tuvāla, kækkuma ādī dæyen) pīḍita vī siṭinneku vaśayen hō siṭa, (hisa būgā) gatahot eyaṭa vandi vaśayen (ohu dina dahayak) upavāsayē yediya yutuya. nætahot (duppatun haya denekuṭa āhāra) dāna vaśayen diya yutuya. nætahot (ek eḷuveku) kurbān kaḷa yutuya. tavada (ihrām hæn̆da siṭina) oba, (kisima bādhāvak nomætiva haj kirīmaṭa) pahasukam æti keneku vaśayen siṭa, (makkāvaṭa giya pasu obagen) kavurun hō umrāva (pamaṇak kirīmen) anaturuva haj valaṭa kaḷinma (haj samayehi vaḷakvana lada) suvaya vin̆dinu læbuvahot (eyaṭa) vandi vaśayen hadyūn valin hæki dæyak diya yutuya. namut (hadyūn valin kisivak) soyā gata nohækkā, haj samayehidī dina tunakda, (tama vāsasthānayaṭa) āpasu pæmiṇi pasu dina hatakda vaśayen pūraṇa vaśayen (dina) dahayak upavāsayē yediya yutuya. (vaḷakvana lada suvaya vin̆dina) meya, (mema ayitiya æti) ohugē pavula masjidul harāmhi (makkāvehi) vāsaya nokarannēda ohuṭaya. ebævin oba allāhṭa biya vanu. niyata vaśayenma allāh (væradikaruvanṭa) dan̆ḍuvam kirīmehi itāmat daruṇuya yannada sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 196
ٱلۡحَجُّ أَشۡهُرٞ مَّعۡلُومَٰتٞۚ فَمَن فَرَضَ فِيهِنَّ ٱلۡحَجَّ فَلَا رَفَثَ وَلَا فُسُوقَ وَلَا جِدَالَ فِي ٱلۡحَجِّۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَتَزَوَّدُواْ فَإِنَّ خَيۡرَ ٱلزَّادِ ٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُونِ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
haj (eyaṭama yayi) viśēṣita (ṣavvāl, dul kaadā, dul haj ādī) māsayanya. ebævin ēvāyē kavurun hō (ihrām hæn̆da) haj (taman veta) anivāryaya kara gatahot, haj (māsayehi daha væni dina) dakvā (am̆bu sæmiyan sē) sambandha vīma, paruṣa vacana bhāvitaya, āravul æti kara gænīma ādiya nokaḷa yutuya. (mēvāyen væḷakī) oba kumana dæhæmi dæyak kaḷā vuvada, niyata vaśayenma allāh eya dæna, eyaṭa ayat phalavipāka denu æta. tavada (haj vann̆danāvaṭa avaśya) āhāra dravyaya (kaḷinma laka) læhæsti kara ganu. namut (oba) laka læhæsti kara gat dæyen nam, itāmat usas dæya vannē, niyata vaśayenma pariśuddhabhāvayayi. ebævin buddhimatuni! oba (viśēṣayen haj samayehidī) mā haṭa biya vī (itāmat bhayabhaktiyenma) kaṭayutu karanu
Surah Al-Baqara, Verse 197
لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡۚ فَإِذَآ أَفَضۡتُم مِّنۡ عَرَفَٰتٖ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ عِندَ ٱلۡمَشۡعَرِ ٱلۡحَرَامِۖ وَٱذۡكُرُوهُ كَمَا هَدَىٰكُمۡ وَإِن كُنتُم مِّن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلضَّآلِّينَ
(haj vann̆danāvēdī) oba (veḷaheḷan̆dāmak kara), obagē deviyangē dayāva (magin lækhena lābhaya) soyā gænīma oba kerehi varadak næta. tavada (haj san̆dahā giya) oba, arafā siṭa āpasu hæruṇahot maṣarul harām namæti sthānayehi allāhṭa dikr karanu. tavada oba mīṭa pera, mārgaya værada giya aya vaśayen siṭiyadī obaṭa ohu ṛju mārgaya dænum dīma san̆dahā, pasuvada ohuṭa dikr karanu
Surah Al-Baqara, Verse 198
ثُمَّ أَفِيضُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَفَاضَ ٱلنَّاسُ وَٱسۡتَغۡفِرُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
pasuva minisun āpasu hæreṇa (mustalifā namæti) sthānayen oba (mināvaṭa) hærī āpasu pæmiṇa, allāhgē samāva illā siṭinu. niyata vaśayenma allāh itāmat samāva denneku vaśayenda, imahat dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 199
فَإِذَا قَضَيۡتُم مَّنَٰسِكَكُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَذِكۡرِكُمۡ ءَابَآءَكُمۡ أَوۡ أَشَدَّ ذِكۡرٗاۗ فَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖ
(haj san̆dahā giya) oba, obagē (hajhi) vat piḷivet iṭu kara hæriyahot oba (islāmayaṭa pera) obagē piyavarungē (nāmayan śabda nagā itāmat āḍambara līlāven) pavasā matak karannāk sēma nætahot īṭat vaḍā śabda nagā allāhva dikr (kara, obaṭa avaśya dæyada ohugen illā prārthanā) karanu. (prārthanāvēdī) “apagē deviyanē! apaṭa (avaśya dæya siyalla) melovadīma labā denu mænava!” yayi illā siṭinnanda minisungen æta. namut movunṭa (mevænnanṭa) paralovadī kisima bhāgyayak næta
Surah Al-Baqara, Verse 200
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ حَسَنَةٗ وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ
tavada “apagē deviyanē! apaṭa oba melovadīda, hon̆dakma labā denu mænava! paralovadīda hon̆dakma labā denu mænava! (nirā) ginnē dan̆ḍuvamen apava oba ārakṣā karanu mænava!” yayi illā siṭinnanda ovungen æta
Surah Al-Baqara, Verse 201
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّمَّا كَسَبُواْۚ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
oba (dæhæmi) kriyāvanhi (phalavipāka melovadīda, paralovadīda at kara gænīmē) bhāgyaya movunṭama æta. tavada allāh gaṇanaya kirīmehi itāmat tīvra vannēya
Surah Al-Baqara, Verse 202
۞وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن تَعَجَّلَ فِي يَوۡمَيۡنِ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِ وَمَن تَأَخَّرَ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۖ لِمَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
(viśvāsavantayini! dul haj māsayehi) san̆dahanva æti dina (tunak) dakvā (minā namæti sthānayehi nævatī siṭa), allāhva dikr karanu. namut kavurun hō devæni dinadī hadisi vī (piṭat) vuvahot ohu kerehi varadak næta. kavurun hō (dina tunakin) pasu (piṭat) vuvahot ohu kerehida varadak næta. ohu bhaya bhaktikayeku vaśayen (siṭa haj samayehidī vaḷakvana lada dæyen ǣt vī) siṭiyahot (pamaṇak) pramāṇavatya. ebævin (viśvāsavantayini!) niyata vaśayenma oba allāhṭa biya vī kaṭayutu karanu. tavada allāh vetama (sādhāraṇa viniścaya san̆dahā nægiṭuvā) gena enu labannehuya yanna sithīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 203
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُعۡجِبُكَ قَوۡلُهُۥ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيُشۡهِدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا فِي قَلۡبِهِۦ وَهُوَ أَلَدُّ ٱلۡخِصَامِ
(nabiyē! obagen) melova jīvitaya gæna (katā karana viṭa) tamangē (sūkṣama buddhiyen piri) vadan magin obava pudumayaṭa pat karavana suḷu (ægnas ibnu ṣarīk væni) keneku ē minisungen æta. ohu (oba kerehi ādaraya at karagena ætteku bavaṭa danvā) tama sitehi æti dæyaṭa (divrā) allāhva sākṣiyaṭa tabanu æta. (ættenma) ohuma (obaṭa) daruṇu satureki
Surah Al-Baqara, Verse 204
وَإِذَا تَوَلَّىٰ سَعَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُفۡسِدَ فِيهَا وَيُهۡلِكَ ٱلۡحَرۡثَ وَٱلنَّسۡلَۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَسَادَ
ohu (obagen) ǣt vuvahot bhūmiyehi napura kara, (obagē) govitænada gamē satunvada vināśa kara dæmīmaṭa utsāha karannēya. napura allāh priya karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 205
وَإِذَا قِيلَ لَهُ ٱتَّقِ ٱللَّهَ أَخَذَتۡهُ ٱلۡعِزَّةُ بِٱلۡإِثۡمِۚ فَحَسۡبُهُۥ جَهَنَّمُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
tavada “oba allāhṭa biya vanu! (napura nokaranu!)” yayi ohuṭa kiyanu læbuvahot (ohugē) āḍambaraya ohuva (napura kara), pāpaya karana menma (æda) bæn̆da gannēya. ebævin ohuṭa nirayama sudusu vannēya. niyata vaśayenma (eya) ræen̆dana sthānayangen itāmat napuruya
Surah Al-Baqara, Verse 206
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡرِي نَفۡسَهُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ
āllahgē (śuddha vū) somnasa labā gænīma san̆dahā tamangē jīvitayama parityāga karana (ṣuheyib, rūmi væni) ayada minisungen æta. allāh (mevæni) vahalūn kerehi itāmat dayābaraya
Surah Al-Baqara, Verse 207
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱدۡخُلُواْ فِي ٱلسِّلۡمِ كَآفَّةٗ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
viśvāsavantayini! oba (degiḍiyāven nosiṭinu). islāmaya tuḷaṭa sampūrṇayen ætuḷu vanu. tavada (meya vaḷakvana) ṣeyitāngē pā saṭahan anugamanaya nokaranu. niyata vaśayenma ohu, obaṭa prakaṭa satureki
Surah Al-Baqara, Verse 208
فَإِن زَلَلۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡكُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
(minisunē! sækayen tora) pæhædili sādhakayan oba veta pæmiṇi pasuda, oba (islāmayehi sthīra novī) lessā giyahot (obaṭa dan̆ḍuvam kirīmaṭa) niyata vaśayenma allāh balasampannayeku vaśayenda, (obava kumana ākārayakin hæsiraviya yutuda yanna hon̆din dæna siṭina) gnānavantayeku vaśayenda siṭinnēya yanna oba sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 209
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن يَأۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ فِي ظُلَلٖ مِّنَ ٱلۡغَمَامِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
(nabiyē! metaram pæhædili āyāvanda pratikṣēpa karana movun), allāhda malāyikāvarunda (svēta varṇa) valākuḷuvala sevaṇehi ovun veta pæmiṇa (vināśa kara, ovungē) væḍa kaṭayutta avasan karanavā misa, (vena kisivak) ovun balāporottu vannehuda? (ovungē) sakala kāraṇāvanda (viniścaya dinadī) allāh vetama (viniścaya san̆dahā) gena enu læbē
Surah Al-Baqara, Verse 210
سَلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ كَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّنۡ ءَايَةِۭ بَيِّنَةٖۗ وَمَن يُبَدِّلۡ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(nabiyē!) isrāyīla paramparā daruvangen oba mesē vimasanu: kopamaṇadō pæhædili sādhakayan api ovunṭa labā dī ættemu. (esē tibiyadī) kavurun hō ēvā taman veta pæmiṇi pasuda, allāhgē sādhakayan vana (ema) varaprasādayan venas kara damannē nam, (ohuṭa) dan̆ḍuvam kirīmehi niyata vaśayenma allāh itāmat daruṇu keneki
Surah Al-Baqara, Verse 211
زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَيَسۡخَرُونَ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۘ وَٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ فَوۡقَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
pratikṣēpa karannanṭa melova jīvitayama alaṁkāravat ākārayaṭa (sitena sē) pat karanu læba ættēya. ebævin ovun (duppatun vaśayen siṭina) viśvāsavantayinva samaccal karannāha. namut (viśvāsavantayin vana) pariśuddhavantayin nam, viniścaya dinadī ovunṭa vaḍā (apamaṇa taram) usasva siṭinu æta. tavada allāh kæmættanṭa gaṇanaya nokarama labā dennēya
Surah Al-Baqara, Verse 212
كَانَ ٱلنَّاسُ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَبَعَثَ ٱللَّهُ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ وَأَنزَلَ مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ فِيمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَمَا ٱخۡتَلَفَ فِيهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ أُوتُوهُ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۖ فَهَدَى ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ مِنَ ٱلۡحَقِّ بِإِذۡنِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٍ
(ārambhayehi) minisun (siyalla) ekama samuhayak vaśayenma siṭiyaha. (ovun ṛju mārgayehi yanu piṇisa dæhæmi dæya karannanṭa) subhāraṁci dena lesaṭada, (pāpayan karannanṭa) biya ganvā anaturu an̆gavana lesaṭada, allāh nabivarunva pahaḷa kaḷēya. tavada ema minisun atarē æti vana praśna nirākaraṇaya kirīma piṇisa ovun samaga satya dharmayada pahaḷa kaḷēya. mesē pæhædili sādhakayan (æti dharmaya) pæmiṇi pasuda, eya labā gat ovun, taman tuḷa æti vū īrṣyāvē hētuvenma (ema satya dharmayaṭa) venaskam (kirīmaṭa idiripat) vūha. ehet ovun venaskam kara, pratikṣēpa kara dæmū ema satyaya desaṭa yana men viśvāsavantayinṭa allāh tama varaprasādayan magin (ṛju) mārgaya penvūvēya. tavada (mē ākārayaṭama) taman kæmættanva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 213
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَأۡتِكُم مَّثَلُ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۖ مَّسَّتۡهُمُ ٱلۡبَأۡسَآءُ وَٱلضَّرَّآءُ وَزُلۡزِلُواْ حَتَّىٰ يَقُولَ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ مَتَىٰ نَصۡرُ ٱللَّهِۗ أَلَآ إِنَّ نَصۡرَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ
(viśvāsavantayini!) obaṭa pera ikutva giya ayaṭa sidu vūvāk men (itāmat amārukam vū) tatvayak obaṭa nopæmiṇama oba svargayaṭa ætuḷu viya hækiya yayi sitā gattehuda? dūtayāvada ohu samaga viśvāsa kaḷa ovunvada duk karadara valin pīḍitava (ovun pasutævili vī tamangē dukgæhæṭa valin paha karannaṭa) ‘allāhgē pihiṭa kavadā (lækhennēda? kavadā lækhennēda)?’yi vimasīmaṭa “allāhgē pihiṭa niyata vaśayenma (menna) itāmat samīpayehi ættēya” yayi (api sænasum vadan) pavasana tek ovunva hollā tabanu læbūha
Surah Al-Baqara, Verse 214
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلۡ مَآ أَنفَقۡتُم مِّنۡ خَيۡرٖ فَلِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ
(nabiyē! vastūngen) “kumak viyadam kaḷa yutuda? (kavurunṭa diya yutuda?)”yi obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “(pin balāporottuven) oba kumana vastuvak viyadam kaḷada, (eya) demavpiyan, asalvæsiyan, anāthayin, duppatun, mægiyan ādīnṭa labā denu. tavada oba (vena) kumana pinak kaḷā vuvada, eya niyata vaśayenma allāh hon̆din (dæna, eyaṭa niyamita phalavipāka denu) æta
Surah Al-Baqara, Verse 215
كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ وَهُوَ كُرۡهٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تُحِبُّواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ شَرّٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
(viśvāsavantayini!) yuddha kirīma obaṭa piḷikulak vaśayen tibiyadī (obavada, obagē dharmayada ārakṣā kara gænīma piṇisa) eya oba kerehi anivāryaya kara æta. ek vastuvak obaṭa hon̆dak vaśayen tibiyadī eya oba piḷikul karannaṭa iḍa æta. ek vastuvak obaṭa hānidāyakava tibiyadī eya oba kæmati vannaṭa iḍa æta. (ēvā obaṭa hon̆dak gena dennēda, napurak gena dennēda yanna) allāh dannavā misa, oba dannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 216
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ قِتَالٖ فِيهِۖ قُلۡ قِتَالٞ فِيهِ كَبِيرٞۚ وَصَدٌّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَكُفۡرُۢ بِهِۦ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَإِخۡرَاجُ أَهۡلِهِۦ مِنۡهُ أَكۡبَرُ عِندَ ٱللَّهِۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَكۡبَرُ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۗ وَلَا يَزَالُونَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ حَتَّىٰ يَرُدُّوكُمۡ عَن دِينِكُمۡ إِنِ ٱسۡتَطَٰعُواْۚ وَمَن يَرۡتَدِدۡ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَيَمُتۡ وَهُوَ كَافِرٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(nabiyē! dul kaadā, dul hajji, muharram, rajab ādī mema) śuddha vū māsayanhi yuddha kirīma gæna obagen ovun (ema pratikṣēpa karannan) vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “ēvāyehi yuddha kirīma imahat pāpayaki! namut (minisun) allāhgē dharmayehi (ekkāsu) vīma (oba) væḷækvīmada, ohuva oba pratikṣēpa kirīmada, (haj valaṭa pæmiṇennanva) masjidul harām valaṭa (yāmaṭa nodī væḷækvīmada) ehi vāsaya karannangen (viśvāsaya tæbūvanva) ehi siṭa piṭamaṁ kirīmada, allāh vetin (īṭat vaḍā) itāmat viśāla pāpayan vaśayen ættēya. tavada (viśvāsavantayinṭa oba karamin siṭina) napura, ghātanaya ādiyaṭat vaḍā itāmat daruṇuya. tavada (viśvāsavantayini! kāfirvarun vana) ovunṭa hæki vuvahot obava obagē dharmayen haravā damana tek oba samaga nimak nætiva yuddha karaminma siṭinu æta. ebævin obagen kavurun hō tamangē dharmaya (pratikṣēpa kara) damā venasva (eya esē) pratikṣēpa (kirīma gæna pasutævili vī midenneku) bavaṭa siṭiyahot mevænnangē (dæhæmi) kriyāvan siyalla melovadīda, paralovadīda vināśa vī yanu æta. ovunma nirāvāsīnya. sadākal ovun ehi ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 217
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَرۡجُونَ رَحۡمَتَ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ættenma viśvāsaya tæbūvanda, (kāfīrvarungē aḍantēṭṭam valin ‘makkāva’ vana) tamangē gamen piṭamaṁ vī (hijrat kara) allāhgē mārgayehi yuddha (jihād) karannanṭama allāhgē dayāva niyata vaśayenma balāporottu viya hækiya. tavada allāh itāmat kṣamā karanneku hā imahat dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 218
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِۖ قُلۡ فِيهِمَآ إِثۡمٞ كَبِيرٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَإِثۡمُهُمَآ أَكۡبَرُ مِن نَّفۡعِهِمَاۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلِ ٱلۡعَفۡوَۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
(nabiyē!) surāva gænada, sūduva gænada ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “mē dekehima viśāla pāpayan ættēya. minisunṭa (samahara) prayōjanada ættēya. namut ē dekehi æti pāpaya, ē dekehi æti prayōjanayaṭa vaḍā ati viśālaya”. tavada (nabiyē! “dānamānaya san̆dahā) kumak viyadam kaḷa yutuda?”yi ovun obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba “(atyāvaśya kāraṇāvanṭa avaśya pramāṇaya athæra) itiriva æti dæya (viyadam karanu)” yayi pavasanu mænava! (viśvāsavantayini!) oba sitā vaṭahā gænīma piṇisa, obaṭa allāh (tamangē āyāvan) mesē pæhædili karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 219
فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡيَتَٰمَىٰۖ قُلۡ إِصۡلَاحٞ لَّهُمۡ خَيۡرٞۖ وَإِن تُخَالِطُوهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ ٱلۡمُفۡسِدَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَعۡنَتَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
(ebævin) melova, paralova (sidu vana yahapata gæna oba sitā balanu mænava! nabiyē!) anāthayinva (paripālanaya kirīma) gænada obagen vimasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu mænava! “ovunva pratisaṁskaraṇaya kirīma itāmat aganēya! tavada oba ovun samaga ekkāsu vī (jīvat vīmaṭa) sidu vuvahot (ovun) obagē sahōdarayinya. (ebævin ovungē dēpaḷin avaśya pamaṇaṭa oba venuvenda viyadam kara gata hækiya). namut ‘hon̆dakma karannemu’ yayi (pavasamin) pāpayan karannanva allāh hon̆din dannēya. allāh adahas kaḷahot obava (midennaṭa nohæki) duk gæhæṭa valaṭa ætuḷu kara damanu æta. allāh (ōnǣma andamē dæyak kirīmaṭa) balasampannayeku hā tiyuṇu buddhiyak ætteku vaśayenda siṭinnēya. (ebævin anāthayingē kāraṇāvehi napurak nokara itāmat anukampāven yutuvada itāmat sādhāraṇavada kaṭayutu karanu)
Surah Al-Baqara, Verse 220
وَلَا تَنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكَٰتِ حَتَّىٰ يُؤۡمِنَّۚ وَلَأَمَةٞ مُّؤۡمِنَةٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكَةٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡۗ وَلَا تُنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَتَّىٰ يُؤۡمِنُواْۚ وَلَعَبۡدٞ مُّؤۡمِنٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكُمۡۗ أُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ وَٱلۡمَغۡفِرَةِ بِإِذۡنِهِۦۖ وَيُبَيِّنُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
(viśvāsavantayini!) samānayan tabā namadina kāntāvanva ovun viśvāsa karana turu oba vivāha kara noganu. (mandayat) viśvāsavanta vahaliyak, samānayan tabā namadina kāntāvakaṭa vaḍā - æya oba ākarṣaṇaya kirīmaṭa hæki keneku vaśayen siṭiyadaniyata vaśayenma usasvantiyaki. (esēma) samānayan tabā namadina pirimin viśvāsa karana turu, (ovunṭa viśvāsavanta kāntāvanva) oba vivāha kara nodenu. viśvāsavanta vahaleku samānayan tabā namadina pirimiyekuṭa vaḍā ohu obava ākarṣaṇaya karanneku bavaṭa siṭiyada, niyata vaśayenma usas keneki. movun siyalla nirayaṭa ārādhanā karannāha. namut allāh nam, tama dayāva magin svargayaṭada, (tamangē) kṣamāvaṭada (obava) ārādhanā karannēya. minisunṭa -ovun sitaṭa (gena) kaṭayutu karanu piṇisa- tamangē āyāvan (væḍiduraṭat) vivaraṇaya karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 221
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡمَحِيضِۖ قُلۡ هُوَ أَذٗى فَٱعۡتَزِلُواْ ٱلنِّسَآءَ فِي ٱلۡمَحِيضِ وَلَا تَقۡرَبُوهُنَّ حَتَّىٰ يَطۡهُرۡنَۖ فَإِذَا تَطَهَّرۡنَ فَأۡتُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَكُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلتَّوَّـٰبِينَ وَيُحِبُّ ٱلۡمُتَطَهِّرِينَ
(nabiyē!) mās suddhiya gænada ovun obagen vimasannāha. oba mesē pavasanu (mænava!): “eya (apirisidu) abādhayaki. ebævin mās suddhiya samayehi kāntāvangen ǣt vī, ovun pirisidu vana turu ovunṭa ḷaṁ novanu. ovun pirisidu vī giyahot, allāh obaṭa niyama kara æti andamaṭa ovun veta yanu. niyata vaśayenma allāh (pāpayen midī) pasutævili vī midennanvada pariśuddhavantayinvada kæmati vannēya”
Surah Al-Baqara, Verse 222
نِسَآؤُكُمۡ حَرۡثٞ لَّكُمۡ فَأۡتُواْ حَرۡثَكُمۡ أَنَّىٰ شِئۡتُمۡۖ وَقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُم مُّلَٰقُوهُۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
obagē bhāryayāvan obaṭa ayat ketaki. ebævin obagē ketaṭa oba kæmati andamaṭa gos, obaṭa (avaśyaya daru sampatada hon̆da dæyada soyā gænīmaṭa) idiripat vanu. allāhṭa biya vanu. tavada niyata vaśayenma oba ohuva hamu vannēya yannada sthīra vaśayen dæna ganu. (nabiyē! ṛjubhāvayen yut) viśvāsavantayinṭa śubhāraṁci denu mænava
Surah Al-Baqara, Verse 223
وَلَا تَجۡعَلُواْ ٱللَّهَ عُرۡضَةٗ لِّأَيۡمَٰنِكُمۡ أَن تَبَرُّواْ وَتَتَّقُواْ وَتُصۡلِحُواْ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
oba dæhæmi dæya kirīmaṭa hō pariśuddhavantayin bavaṭa pat vīmaṭa hō minisun atarē sāmādānaya kara tæbīmaṭa hō obaṭa bādhāvak vaśayen pat viya hæki andamaṭa (oba karana) obagē divrumaṭa allāhva ǣn̆dā noganu. allāh (divrumaṭa) savan denneku vaśayenda, (sithi æti dæya) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 224
لَّا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا كَسَبَتۡ قُلُوبُكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(viṭin viṭa karana) obagē puhu divruma gæna allāh obava væræddaṭa hasu karannē næta. namut (kenekuṭa hāniyak karannak væni dæya gæna hā) obagē hṛdayan (kæmætten) soyā gannā dæya gæna obava hasu karanu æta. pasuvada (eyin ǣt vuvahot) allāh samāva denneku vaśayenda, adhika lesa ivasilivantayeku vaśayenda siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 225
لِّلَّذِينَ يُؤۡلُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ تَرَبُّصُ أَرۡبَعَةِ أَشۡهُرٖۖ فَإِن فَآءُو فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
tamangē birin̆da samaga ekkāsu novannēya yayi divrū ayaṭa māsa hataraka pramāda kālayak æta. ebævin (mē tuḷadī) ovun nævatat (ekkāsu) vuvahot niyata vaśayenma allāh samāva denneku hā itāmat dayābaravada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 226
وَإِنۡ عَزَمُواْ ٱلطَّلَٰقَ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
namut ovun (pramāda kālaya tuḷa ekkāsu novī) dikkasāda vīma sthīra kara gatahot niyata vaśayenma allāh (ovungē divrumaṭa) savan denneku vaśayenda, (ovun adahas karana talākaya) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya. (ebævin ema pramāda kālayen pasu talākaya kriyātmaka vanu æta)
Surah Al-Baqara, Verse 227
وَٱلۡمُطَلَّقَٰتُ يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ ثَلَٰثَةَ قُرُوٓءٖۚ وَلَا يَحِلُّ لَهُنَّ أَن يَكۡتُمۡنَ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِيٓ أَرۡحَامِهِنَّ إِن كُنَّ يُؤۡمِنَّ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَبُعُولَتُهُنَّ أَحَقُّ بِرَدِّهِنَّ فِي ذَٰلِكَ إِنۡ أَرَادُوٓاْ إِصۡلَٰحٗاۚ وَلَهُنَّ مِثۡلُ ٱلَّذِي عَلَيۡهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ وَلِلرِّجَالِ عَلَيۡهِنَّ دَرَجَةٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
talāk kiyanu læbū kāntāvan, tamanṭa (māsa) tunaka mās suddhiya pæmiṇena kālaya tek balāporottuven siṭiya yutuya. ovun allāhvada avasāna dinayada sthīra kara gat aya bavaṭa siṭiyahot allāh ovungē garbhayanhi æti (ḷadaruvanva) utpādanaya kara tibī san̆gavā gænīma ovunṭa yutu dæyak nova. tavada (rajayī vana talākaya kiyanu læbū) kāntāvangē svāmipuruṣayin pasuvada (ekkāsu vī jīvat vīmaṭa adahas kara, pramāda kālaya tuḷadī) samādānaya kæmati vuvahot ovunva (bhāryayāvan vaśayen) haravā gænīmaṭa svāmipuruṣayinṭa adhika ayitiyak ættan vannāha. (ebævin nævatat vivāha novīma, birin̆da bavaṭa pat kara gata hækiya. piriminṭa) natyānukūlava kāntāvan kerehi æti ayitiya menma (pirimin kerehi) kāntāvanṭada æta. ehet piriminṭa kāntāvan kerehi ek usas padaviyak æta. allāh balavantayeku hā tiyuṇu buddhimateku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 228
ٱلطَّلَٰقُ مَرَّتَانِۖ فَإِمۡسَاكُۢ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ تَسۡرِيحُۢ بِإِحۡسَٰنٖۗ وَلَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَأۡخُذُواْ مِمَّآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ شَيۡـًٔا إِلَّآ أَن يَخَافَآ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَا فِيمَا ٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَعۡتَدُوهَاۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
(rajayī vana) mema talākaya deākārayaki (yayi kiva hækiya). pasuvada (pramāda kālaya tuḷa) niyama ākārayaṭa vaḷakvā (bhāryayāvan vaśayen) tabā gata hækiya. nætahot (ovun kerehi kisima varadak nopaṭavā) stūtipūrvakava athæra dæmiya hækiya. tavada oba ovunṭa (vaṭinā dæyak vaśayen hō mahar vaśayen hō) labā dun dæyen kisivak æragænīma obaṭa sudusu dæyak nova. (tavada dedenāma ekatu vī jīvikāva gena yāmaṭa idiripat vuvada) allāh niyama kara æti sīmāvan væḍi kal sthīra vī tibīmaṭa nohæki yayi ovun dedenāma biya vana avasthāvēdī (meyaṭa paṁcāyatvarun bavaṭa pat vū ayavaḷuni!) oba ættenma esē) ovun dedenāma allāh æti kaḷa sīmāvan tuḷa væḍikal sthīrava siṭīmaṭa nohæki yayi biya vuvahot æya (svāmipuruṣayāgen) labā gat dæyen yam kisivak (tamanva vivāha bandhanayen paha kirīmaṭa) vandi vaśayen dīmehida, (ohu eya bāra gænīmehida), ē dedenā kerehima varadak næta. mēvā allāh visin niyama karana lada sīmāvan vannēya. ebævin oba mēvā kaḍa nokaranu. kavurun hō allāhgē sīmāvan kaḍa kaḷahot niyata vaśayenma ovunma aparādhakaruvanya
Surah Al-Baqara, Verse 229
فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا تَحِلُّ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدُ حَتَّىٰ تَنكِحَ زَوۡجًا غَيۡرَهُۥۗ فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يَتَرَاجَعَآ إِن ظَنَّآ أَن يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۗ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ يُبَيِّنُهَا لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
(talāk dekak pævasū) pasu (tunvænna vaśayenda), æyava ohu talāk kara hæriyahot ohu novana (venat) svāmipuruṣayeku vivāha kara gannā turu æya ohuṭa sudusu tænættiyak nova. (namut ohu novana venat keneku æyava vivāha karagena) ohuda æyava talāk kīvahot inpasuva (æyada paḷamu svāmipuruṣayāda ādī) dedenāma (ekkāsu vī) allāh æti karana lada sīmāvan sthīra kara gata hækiya yayi situvahot ovun dedenāma (nævata varak vivāha vī vivāha diviyehi) nævatat ætuḷu vīmehi ovun dedenā kerehi varadak næta. mēvā allāhgē sīmāvan vannēya. buddhimat janatāvaṭa ohu mēvā mesē vivaraṇaya karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 230
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ سَرِّحُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖۚ وَلَا تُمۡسِكُوهُنَّ ضِرَارٗا لِّتَعۡتَدُواْۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗاۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمَآ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَٱلۡحِكۡمَةِ يَعِظُكُم بِهِۦۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
(obagē) bhāryayāvanva oba (rajayī vana) talāk pavasā ovun tama (gæb gænīma dæna gannā kālaya vana iddāvehi) pramāda kālayehi siṭiyahot (ema pramāda kālaya avasan vīmaṭa pera) ovunva niyamita andamaṭa (bhāryayan vaśayenma) ran̆davā tabā ganu. nætahot (iddāvē pramāda kālaya avasan karagena) niyamita andamin (ovun nidahas vīmaṭa) athæra damanu. namut oba asādhāraṇayē vēdanā kirīma san̆dahā ovunva vaḷakvā notabanu. mē andamaṭa kavurun hō kaḷahot niyata vaśayenma ohu tamanṭa tamanma hāniyak kara gatteku vannēya. ebævin oba allāhgē āyāvan, (āyāvanhi pavasana lada kāraṇāvan) samaccalayaṭa lak kara noganu. oba kerehi allāh labā dī æti varaprasādayanda, oba kerehi ohu pahaḷa karana lada dharmayada, gnānayada sitā (paryēṣaṇaya kara) balanu. ohu memagin obaṭa ovadan dennēya. allāhṭa biya vanu. niyata vaśayenma allāh siyalla hon̆din dannēya yannada sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 231
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ أَن يَنكِحۡنَ أَزۡوَٰجَهُنَّ إِذَا تَرَٰضَوۡاْ بَيۡنَهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ ذَٰلِكَ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ مِنكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ ذَٰلِكُمۡ أَزۡكَىٰ لَكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
(obagē) bhāryayāvanva oba talāk kara, ovun tamangē (iddāvehi) pramāda kālaya pūraṇaya kaḷa pasu ovun tamangē sahāyakayan samaga -ovun dedenā sita ætivama- niyamita ākārayaṭa vivāha kara gænīma oba novaḷakvanu. obagen kavurun allāhvada, avasāna dinayada viśvāsa kara siṭinnēda, ohu memagin dēśanā karanu labannēya. meya obava itāmat pirisidu karannak vaśayenda, itāmat pariśuddha karannak vaśayenda ættēya. (mehi æti pin) allāh dannavā misa, oba nodannehiya
Surah Al-Baqara, Verse 232
۞وَٱلۡوَٰلِدَٰتُ يُرۡضِعۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ حَوۡلَيۡنِ كَامِلَيۡنِۖ لِمَنۡ أَرَادَ أَن يُتِمَّ ٱلرَّضَاعَةَۚ وَعَلَى ٱلۡمَوۡلُودِ لَهُۥ رِزۡقُهُنَّ وَكِسۡوَتُهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ لَا تُكَلَّفُ نَفۡسٌ إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَا تُضَآرَّ وَٰلِدَةُۢ بِوَلَدِهَا وَلَا مَوۡلُودٞ لَّهُۥ بِوَلَدِهِۦۚ وَعَلَى ٱلۡوَارِثِ مِثۡلُ ذَٰلِكَۗ فَإِنۡ أَرَادَا فِصَالًا عَن تَرَاضٖ مِّنۡهُمَا وَتَشَاوُرٖ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَاۗ وَإِنۡ أَرَدتُّمۡ أَن تَسۡتَرۡضِعُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا سَلَّمۡتُم مَّآ ءَاتَيۡتُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
kavurun hō (talāk pavasana lada bhāryayāvan veta tamanṭa ipadunu ḷadaruvanṭa talāk kiyana lada bhāyyayāvan magin) kiri dīma pūraṇaya kirīmaṭa kæmati vuvahot mavvarun tamangē ḷadaruvanṭa (ēvā ipadunu dā paṭan) avurudu dekak dakvā pūraṇa vaśayen kiri diya yutuya. tavada (ema mavvarun kiri dena tek) ovunṭa æn̆dumda, āhārada vētanayak vaśayen labā dīma, ḷadaruvāgē piyā kerehi anivāryaya vannēya. kisima ātmayak ehi śaktiyaṭa vaḍā (karana men) bala karanu labannē næta. (ebævin) tama ḷadaruvā venuven (tamanṭa avaśya āhāra nomætivama kiri dena men) ehi mava hō nætahot eyagē piyāva hō vēdanā nokaḷa yutuya. tavada mesēma (ḷadaruvāgē piyā maraṇayaṭa pat vuvahot eya paripālanaya kirīma) urumakkārayinṭa anivāryaya vannēya. (ḷadaruvāgē demavpiyan) dedenāma sākacchā kara, kæmati vī (ḷadaruvāgē) kiri dīma (avurudu dekak tuḷa) natara kara dæmīma hō (nætahot mavagen ḷadaruvā ǣt kara dæmīma hō) adahas kaḷahot (esē kirīmehi) ē dedenā kerehi varadak næta. tavada oba, obagē ḷadaruvanṭa kirimavvarungē mārgayen kiri dīmaṭa adahas kara, oba diya yutu dæya mudal vaśayen labā dunnahot (esē kiri dīma) oba kerehi varadak vannē næta. (mēvāyehi) oba allāhṭa biya vanu. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya avadhānayen yutuva balanneku vaśayenma siṭinnēya yanna sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 233
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَعَشۡرٗاۖ فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
obagen kavurun hō bhāryayāvanva athæra damā miya giyahot ovun māsa hatarakut davas dahayak balāporottuven siṭinu. (meyaṭa maraṇa iddā yayi kiyanu læbē). ebævin ovun tamangē (iddāvehi) pramāda kālaya avasan kaḷahot (ovungen nævata vivāha vīmaṭa kæmættan) tamanva niyamita ākārayaṭa (alaṁkāra) kisivak kara gænīma gæna oba kerehi varadak næta. oba karana dæya allāh hon̆din danneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 234
وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا عَرَّضۡتُم بِهِۦ مِنۡ خِطۡبَةِ ٱلنِّسَآءِ أَوۡ أَكۡنَنتُمۡ فِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ سَتَذۡكُرُونَهُنَّ وَلَٰكِن لَّا تُوَاعِدُوهُنَّ سِرًّا إِلَّآ أَن تَقُولُواْ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗاۚ وَلَا تَعۡزِمُواْ عُقۡدَةَ ٱلنِّكَاحِ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡكِتَٰبُ أَجَلَهُۥۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(iddāvehi siṭina kisima kāntāvak oba vivāha kara gænīmaṭa adahas kaḷahot, oba atara) vivāha kæmætta oba gupta ākarayakaṭa dænum dīmen hō nætahot obagē sitehi san̆gavā tabā gænīmen hō oba kerehi varadak næta. (mandayat oba, obagē adahasa iddā avasan vū vahāma) ovun veta niyata vaśayenma dænum dennehi yanna allāh hon̆din dannēya. ebævin oba gauravaṇīya andamin (gupta ākārayaṭa) pævasīma misa, (iddā samayehi vivāhaya gæna) ovun samaga rahasin porondu æti kara noganu. tavada iddāvehi pramāda kālaya avasan vīmaṭa pera (æyava) vivāha kara gænīmaṭada adahas nokaranu. obagē manasehi æti dæya niyata vaśayenma allāh dannēya yanna oba sthīra vaśayen dænagena, ohuṭa biya vanu. (mevæni adahas vaḷakvā gatahot) niyata vaśayenma allāh samāva denneku vaśayenda, ivasilivantayeku vaśayenda siṭinnēya yanna dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 235
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ مَا لَمۡ تَمَسُّوهُنَّ أَوۡ تَفۡرِضُواْ لَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَمَتِّعُوهُنَّ عَلَى ٱلۡمُوسِعِ قَدَرُهُۥ وَعَلَى ٱلۡمُقۡتِرِ قَدَرُهُۥ مَتَٰعَۢا بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ
kāntāvangē mahar san̆dahan nokara hō (vivāha kara) ovunva oba ḷaṁ novī hō (siṭiyadī) talāk kīvahot vuvada, oba kerehi varadak næta. ehet ovunṭa yam kisivak dī prayōjanayak at kara denu. dhanavatā tama tatvayaṭa sarilana ākārayaṭada, duppatā tama śakti pamaṇinda gauravaṇīya andaminda (ovunṭa labā dī prayōjanayak at kara dīma) hon̆da aya kerehi æti yutukamaki
Surah Al-Baqara, Verse 236
وَإِن طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ وَقَدۡ فَرَضۡتُمۡ لَهُنَّ فَرِيضَةٗ فَنِصۡفُ مَا فَرَضۡتُمۡ إِلَّآ أَن يَعۡفُونَ أَوۡ يَعۡفُوَاْ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ عُقۡدَةُ ٱلنِّكَاحِۚ وَأَن تَعۡفُوٓاْ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۚ وَلَا تَنسَوُاْ ٱلۡفَضۡلَ بَيۡنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
namut ovungē mahar oba san̆dahan kara, (vivāha karagena) tibī, ovunṭa ḷaṁ vīmaṭa perama talāk kīvē nam, kavurun ata vivāha bandhanaya tikhennēda, ohu (svāmipuruṣayā) nætahot æya (birin̆da) athæra dæmuvahot misa, oba (mahar vaśayen) san̆dahan kara tibū dæyen aḍak æta. ehet oba, (oba tuḷa) atahæra sahayōgaya dīma bhakti viśvāsayaṭa itāmat samīpa vannēya. ebævin oba tuḷa parōpakārī bhāvaya amataka kara nodamanu. niyata vaśayenma allāh oba karana dæya avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 237
حَٰفِظُواْ عَلَى ٱلصَّلَوَٰتِ وَٱلصَّلَوٰةِ ٱلۡوُسۡطَىٰ وَقُومُواْ لِلَّهِ قَٰنِتِينَ
(viśvāsavantayini!) salātayanda (usas andamin asar salātaya vana) madhya kāla salātayada, (kālaya novaradā salāt kara), ārakṣā kara ganu. tavada (salātayehi) allāhṭa (biya vī) itāmat sit tuḷa biya bætimatva siṭinu
Surah Al-Baqara, Verse 238
فَإِنۡ خِفۡتُمۡ فَرِجَالًا أَوۡ رُكۡبَانٗاۖ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَمَا عَلَّمَكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
namut (salātayē vēlāva pæmiṇa, saturan ādī kumak hō yamkisi kāraṇāvak nisā ekama sthānayaka nævatī salāt kirīmaṭa) oba biya vuvahot gaman karamin hō nætahet vāhanaya mata hin̆dimin hō (salāt karanu). tavada (obagē biya paha vī) oba biyen tora keneku bavaṭa pat vuvahot oba nodænuvatva tibuṇu dæya (salātayan) ohu obaṭa uganvā dun andamaṭa (salāt kara) allāhva dikr karanu
Surah Al-Baqara, Verse 239
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا وَصِيَّةٗ لِّأَزۡوَٰجِهِم مَّتَٰعًا إِلَى ٱلۡحَوۡلِ غَيۡرَ إِخۡرَاجٖۚ فَإِنۡ خَرَجۡنَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِي مَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ مِن مَّعۡرُوفٖۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
bhāryayāvanva athæra damā maraṇayaṭa pat vana obagen vū aya, tamangē bhāryayāvanva (nivasin) piṭamaṁ kara nodamā ek vasarak dakvā pōṣaṇaya karana men (urumakkārayinṭa) antima kæmætta danvā siṭinu. namut ovun (vasarak tuḷa taman visinma) piṭataṭa gos tamanṭa niyamita andamin (vivāhaya ādī) yam kisivak kara gænīmehi oba kerehi varadak næta. allāh balavantayeku hā tiyuṇu buddhiyen yuktavada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 240
وَلِلۡمُطَلَّقَٰتِ مَتَٰعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
tavada talāk kiyana lada kāntāvanṭa (ovungē iddāvehi pramāda kālaya dakvā) puruddaṭa anuva (svāmipuruṣayāgē dēpaḷa valinma) paripālanaya labā gænīmaṭa ayitiyak æta. (esē ovunva paripālanaya kirīma) bhaya bhaktikayin kerehi anivāryaya vannēya
Surah Al-Baqara, Verse 241
كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
oba dæna gænīma piṇisa tamangē āyāvan allāh obaṭa mesē pæhædiliva vivaraṇaya karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 242
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَهُمۡ أُلُوفٌ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِ فَقَالَ لَهُمُ ٱللَّهُ مُوتُواْ ثُمَّ أَحۡيَٰهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
(nabiyē!) maraṇayaṭa bayē tamangē nives athæra damā dahas gaṇanin piṭat vūvanva oba avadhānaya nokaḷehida? allāh ovunṭa “oba mærī yanu” yayi pavasā (maraṇayaṭa pat kara) pasuva ovunṭa paṇa dunnēya. niyata vaśayenma allāh minisun kerehi anukampāva ætteku vaśayen siṭinnēya. ehet minisungen væḍi deneku stūti karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 243
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
(viśvāsavantayini!) oba allāhgē mārgayehi yuddha karanu. niyata vaśayenma allāh (obagē prārthanāvanṭa) savan denneku vaśayenda (obagē amārukam) danneku vaśayenda siṭinnēya yannada sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 244
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥٓ أَضۡعَافٗا كَثِيرَةٗۚ وَٱللَّهُ يَقۡبِضُ وَيَبۡصُۜطُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(amārukamehi siṭinnanṭa) alaṁkāravat ṇaya allāh venuven ṇaya dennan kavarekda? eya ohu, ohuṭa anēka guṇayak væḍi vana lesaṭa salasvannēya. allāh (vastuva samaharekuṭa) hakulāda allā ganu æta. (samaharekuṭa) væḍi karada dennēya. tavada ohu vetama oba nævatat gena enu labannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 245
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلۡمَلَإِ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰٓ إِذۡ قَالُواْ لِنَبِيّٖ لَّهُمُ ٱبۡعَثۡ لَنَا مَلِكٗا نُّقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ قَالَ هَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ أَلَّا تُقَٰتِلُواْۖ قَالُواْ وَمَا لَنَآ أَلَّا نُقَٰتِلَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَدۡ أُخۡرِجۡنَا مِن دِيَٰرِنَا وَأَبۡنَآئِنَاۖ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ تَوَلَّوۡاْ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
(nabiyē!) mūsāgen pasuva isrāyīlvarungē paramparā daruvangen vū pradhānīnva oba avadhānaya nokaḷehida? ovun “allāhgē mārgayehi api yuddha kirīmaṭa apaṭa (pradhānatvaya dærīmaṭa) ek rajeku yavanu (mænava!)” yayi tamangē nabi veta pævasū avasthāvēdī, ohu “yuddha kaḷa yutuya yayi obaṭa niyama karanu læbuvahot, oba yuddha nokara (ǣt vī) siṭinnehuda?”yi vimasuvēya. (eyaṭa) ovun “apagē janatāvada, apagē nivesda, athæra apiva piṭamaṁ karanu læba siṭiyadī (apava piṭamaṁ kaḷa) ovun samaga allāhgē mārgayehi api yuddha nokara siṭīmaṭa apaṭa kumana (bādhāvakda)?”yi vimasūha. namut yuddha karana men niyōga karanu læbū viṭa, ovungen samahareku hæra, (an aya yuddha nokara) pasubæsa nævatunāha. (mevæni) aparādhakaruvanva allāh hon̆din dannēya
Surah Al-Baqara, Verse 246
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ بَعَثَ لَكُمۡ طَالُوتَ مَلِكٗاۚ قَالُوٓاْ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ عَلَيۡنَا وَنَحۡنُ أَحَقُّ بِٱلۡمُلۡكِ مِنۡهُ وَلَمۡ يُؤۡتَ سَعَةٗ مِّنَ ٱلۡمَالِۚ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰهُ عَلَيۡكُمۡ وَزَادَهُۥ بَسۡطَةٗ فِي ٱلۡعِلۡمِ وَٱلۡجِسۡمِۖ وَٱللَّهُ يُؤۡتِي مُلۡكَهُۥ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
tavada ovungē nabi ovunṭa “niyata vaśayenma allāh tālutva obaṭa rajeku vaśayen yavā ættēya” yayi pævasīmaṭa, ovun “apa kerehi ohuṭa kesē nam rāja-urumaya at vannēda? ohuṭa vaḍā apima raja kirīmaṭa itāmat sudussan vannemu. (raja kirīmaṭa avaśyaya vū) imahat dhanayada ohu at kara gattē næta” yayi pævasūha. (eyaṭa ovungē nabi vana) ohu “niyata vaśayenma allāh oba kerehi (raja kirīmaṭa) ohuva tōrāgena ættēya. tavada (yuda) adhyāpanayehida, dēha (viśālatvayenda), śaktiyenda, obaṭa vaḍā ohuva væḍi kara ættēya. allāh taman kæmættanṭama tama rāja-urumaya labā dennēya. allāh (dānamāna kirīmehi) ati mahatya. (raja kirīmaṭa sudussanva) hon̆din danneku vaśayenda siṭinnēya” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 247
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ءَايَةَ مُلۡكِهِۦٓ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلتَّابُوتُ فِيهِ سَكِينَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَبَقِيَّةٞ مِّمَّا تَرَكَ ءَالُ مُوسَىٰ وَءَالُ هَٰرُونَ تَحۡمِلُهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
pasuva ovungē nabi ovunṭa “ohugē rāja-urumayaṭa saḷakuṇa nam, obagē deviyangē sannidhānayen ættenma malāyikāvarun osavamin maṁjusāvak oba veta gena enu æta. ehi obaṭa sǣhīmaṭa pat viya hæki dæyada, mūsā, hārūngē paramparāvē daruvan athæra damā giya dæyen itiriva æti dæyada tikhenu æta. ættenma oba viśvāsavantayin vaśayen siṭinnehu nam niyata vaśayenma obaṭa mehi ek sādhakayak æta (yanna dakinnehuya)” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 248
فَلَمَّا فَصَلَ طَالُوتُ بِٱلۡجُنُودِ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ مُبۡتَلِيكُم بِنَهَرٖ فَمَن شَرِبَ مِنۡهُ فَلَيۡسَ مِنِّي وَمَن لَّمۡ يَطۡعَمۡهُ فَإِنَّهُۥ مِنِّيٓ إِلَّا مَنِ ٱغۡتَرَفَ غُرۡفَةَۢ بِيَدِهِۦۚ فَشَرِبُواْ مِنۡهُ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ فَلَمَّا جَاوَزَهُۥ هُوَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ قَالُواْ لَا طَاقَةَ لَنَا ٱلۡيَوۡمَ بِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦۚ قَالَ ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ ٱللَّهِ كَم مِّن فِئَةٖ قَلِيلَةٍ غَلَبَتۡ فِئَةٗ كَثِيرَةَۢ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
pasuva tālut sēnāva kæṭuva piṭat vū avasthāvēdī ohu (tama sēnāvaṭa) “niyata vaśayenma (oba yana gaman mārgayehi) allāh ek gaṁn̆gāvak magin obava piriksumaṭa lak karannēya. (obagen) kavurun eyin tama (dōt pamaṇaṭa) vaḍā væḍiyen jalaya nobivvēda, ohuma maṭa ayat keneki. kavurun eyin (īṭa vaḍā væḍiyen) bonnēda, ohu maṭa ayat keneku nova” yayi pævasuvēya. namut (ga`gaṭa ḷan̆gā vū vahāma) ovungen samahareku hæra (væḍi deneku) eyin (adhika vaśayen jalaya) pānaya kaḷaha. pasuva ohu taman samaga siṭi viśvāsavantayin samaga eya taranaya kara giya viṭa, (væḍiyen pānaya kaḷa ovun) jālut samagada ohugē sēnāva samagada, ada dina (yuddha kirīmaṭa) apaṭa śaktiyak nætæyi pavasā (ǣt vī) giyaha. (namut ovungen) kavurun niyata vaśayenma allāhva hamu vemu yayi sthīra vī siṭiyōda, ovun (an ayaṭa “kopamaṇadō) viśāla samūhayanva, kopamaṇadō kuḍā samuhayan visin allāhgē udav upakāraya magin jayagrahaṇaya kara ættāha. allāh ivasilivantayin samaga siṭinnēya” yayi pævasūha
Surah Al-Baqara, Verse 249
وَلَمَّا بَرَزُواْ لِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦ قَالُواْ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
tavada ovun jālutvada, ohugē sēnāvada (yuda piṭiyēdī) viruddhava saṭan kaḷa avasthāvdī, “apagē deviyanē! oba apa kerehi ivasilibhāvaya pahaḷa karanu mænava! apagē pādayan sthīra kara tabanu mænava! tavada pratikṣēpa karana mema janatāva kerehi (jayagrahaṇaya at kara gænīmaṭa) apaṭa oba udav karanu mænava!” yayi prārthanā kaḷaha
Surah Al-Baqara, Verse 250
فَهَزَمُوهُم بِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَقَتَلَ دَاوُۥدُ جَالُوتَ وَءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَهُۥ مِمَّا يَشَآءُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّفَسَدَتِ ٱلۡأَرۡضُ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
ebævin ovun allāhgē udav upakāraya magin ovunva parājaya kara dæmuha. mehi (saturangē raju vana) jālutva (tālutgē sēnāvehi siṭi) dāvūd kapā dæmuvēya. pasuva ohuṭa allāh rāja-urumayada gnānayada labā dī (yuda sannāha nipadavīma væni) taman kæmati dǣ siyalla ohuṭa uganvā dunnēya. (mesē) minisungē napura karana samaharekuva ovungen samahareku maginma allāh novæḷækvuvahot, mema bhūmiya anivāryayenma vināśa vī æta. ehet niyata vaśayenma allāh sakala lōkavāsīn kerehi itāmat karuṇāvantava siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 251
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۚ وَإِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(nabiyē!) mēvā allāhgē āyāvan vannēya. api ēvā oba kerehi satyaya maginma samudīraṇaya karamu. tavada niyata vaśayenma obada (api visin) evana lada dūtayingen keneki
Surah Al-Baqara, Verse 252
۞تِلۡكَ ٱلرُّسُلُ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۘ مِّنۡهُم مَّن كَلَّمَ ٱللَّهُۖ وَرَفَعَ بَعۡضَهُمۡ دَرَجَٰتٖۚ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلَ ٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ وَلَٰكِنِ ٱخۡتَلَفُواْ فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ وَمِنۡهُم مَّن كَفَرَۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلُواْ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
(apa visin evana lada) ema dūtayin (siyallanma ekama padaviyaṭa ayat aya nova). ovungen samaharekuva, samaharekuṭa vaḍā api usas kara ættemu. ovungen samahareku samaga allāh katā kara ættēya. ovungen samaharekuva (samaharekuṭa vaḍā) padavi valin usas karada ættēya. tavada maryamgē put īsāṭa api pæhædili sādhakayan labā dī, (jibrīl namæti) ‘pariśuddha ātmaya’ magin ohuṭa udav kaḷemu. (kenekuṭa keneku saṭan kara, ghātanaya nokaḷa yutuya yayi) allāh adahas kara tibuṇē nam, (api yavanu læbū dūtayin vana) ovungen pasu pæmiṇi aya, taman veta pæhædili sādhakayan pæmiṇi pasuda (taman tuḷa) sanḍu saruval kara nogannāha. namut ovun nam, (taman tuḷa) hituvakkāra vī, ovungen samaharek (apavada, apagē āyāvanda) viśvāsa kaḷaha. ovungen samaharek pratikṣēpa kara dæmūha. ebævin allāh adahas kara tibuṇē nam (mesē) ovun saṇḍu saruval kara nogannāha. namut allāh taman adahas kaḷa dæya karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 253
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خُلَّةٞ وَلَا شَفَٰعَةٞۗ وَٱلۡكَٰفِرُونَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
viśvāsavantayini! kēvalayada, mitrakamakda, mædihatvīmakda nomæti (sādhāraṇa viniścayē) ek dinayak pæmiṇīmaṭa pera, obaṭa api labā dun dæyen (dæhæmi mārgayehi) viyadam karanu. (meya) pratikṣēpa karannan tamanṭa tamanma napura kara gannāha
Surah Al-Baqara, Verse 254
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُۚ لَا تَأۡخُذُهُۥ سِنَةٞ وَلَا نَوۡمٞۚ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ مَن ذَا ٱلَّذِي يَشۡفَعُ عِندَهُۥٓ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۖ وَلَا يُحِيطُونَ بِشَيۡءٖ مِّنۡ عِلۡمِهِۦٓ إِلَّا بِمَا شَآءَۚ وَسِعَ كُرۡسِيُّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَۖ وَلَا يَـُٔودُهُۥ حِفۡظُهُمَاۚ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
allāh (ketaram śrēṣṭhayeku vannēdayat) ohu hæra, vena kisima deviyek (ættēma) næta. (ohu) amaraṇīyayi. (kavadat) sthīravantayi. ohuva tada ninda hō (sāmānya) nidda hō pīḍāvaṭa pat karannē næta. ahas hā bhūmiyehi æti dǣ siyalla ohuṭama ayatya! ohugē anumætiyen tora ohu veta (kavarekuvat) kavurunṭa nam mædihat vī katā kaḷa hækida? ovun idiriyē æti dæyada, venva ǣtin tikheṇa dæyada ohu hon̆din dannēya. ohugē kæmætten tora, ohu dannā dæyen kisivak (vena kisivekuṭat, tamangē dænumen) dæna gata nohæka. ohugē rājyaya ahashida, bhūmiyehida pætirī æta. ē dekama (bērāgena) ārakṣā kirīma ohuṭa āyāsayak næta. tavada ohu itāmat śrēṣṭhayeku hā imahatya
Surah Al-Baqara, Verse 255
لَآ إِكۡرَاهَ فِي ٱلدِّينِۖ قَد تَّبَيَّنَ ٱلرُّشۡدُ مِنَ ٱلۡغَيِّۚ فَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلطَّـٰغُوتِ وَيُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰ لَا ٱنفِصَامَ لَهَاۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
(islām) dharmayehi bala kirīmak næta. (mandayat) ayahamagehi siṭa (ǣt vī) ṛju mārgaya (at kara gannē kesēda yanna) pæhædili vī giyēya. ebævin kavurun ṣeyitānva pratikṣēpa kara damā, allāhva viśvāsa karannēda, ohu niyata vaśayenma kæḍī noyana śaktimat kam̆bayak allā gattēya. allāh savan denneku hā hon̆din danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 256
ٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡلِيَآؤُهُمُ ٱلطَّـٰغُوتُ يُخۡرِجُونَهُم مِّنَ ٱلنُّورِ إِلَى ٱلظُّلُمَٰتِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(tavada) allāh viśvāsavantayingē ārakṣakayāya. ovunva andhakārayen (piṭataṭa gena) imahat ālōkaya desaṭa ætuḷu karannēya. namut pratikṣēpa karannanṭa nam, ovungē ārakṣakayin ṣeyitānvarunya. ēvā ovunva imahat ālōkayen (paha kara) andhakāraya desaṭa ætuḷu karannēya. (tavada) ovun nirāvāsīnya. (tavada) ovun ehi sadahaṭama ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 257
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِي حَآجَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ فِي رَبِّهِۦٓ أَنۡ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ إِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّيَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ قَالَ أَنَا۠ أُحۡيِۦ وَأُمِيتُۖ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَأۡتِي بِٱلشَّمۡسِ مِنَ ٱلۡمَشۡرِقِ فَأۡتِ بِهَا مِنَ ٱلۡمَغۡرِبِ فَبُهِتَ ٱلَّذِي كَفَرَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(nabiyē!) oba kenekuva avadhānaya kaḷehida? ohuṭa allāh rājyaya labā dīma nisā ohu (garvita vī) ibrāhīm veta ohugē deviyan gæna tarka kaḷēya. ē avasthāvēdī ibrāhīm “kavurun paṇa dennaṭada, maraṇayaṭa pat karannaṭada salasvannēda ohuya, magē deviyan” yayi pævasīmaṭa, ohu “mamada paṇa dennemi. maraṇayaṭa pat kirīmada karannemi” yayi pævasuvēya. (eyaṭa) ibrāhīm “esē nam, niyata vaśayenma allāh sūryayā nægenahirin udā karannēya. oba eya basnāhiren udā karanu!” yayi pævasuvēya. ebævin (allāhva) pratikṣēpa kaḷa ohugē kaṭa (kisima piḷiturak dīmaṭa nohækiva tigæssī) væsī giyēya. allāh aparādhakāra janatāvaṭa (piḷituru dīmaṭa) maga penvannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 258
أَوۡ كَٱلَّذِي مَرَّ عَلَىٰ قَرۡيَةٖ وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا قَالَ أَنَّىٰ يُحۡيِۦ هَٰذِهِ ٱللَّهُ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۖ فَأَمَاتَهُ ٱللَّهُ مِاْئَةَ عَامٖ ثُمَّ بَعَثَهُۥۖ قَالَ كَمۡ لَبِثۡتَۖ قَالَ لَبِثۡتُ يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۖ قَالَ بَل لَّبِثۡتَ مِاْئَةَ عَامٖ فَٱنظُرۡ إِلَىٰ طَعَامِكَ وَشَرَابِكَ لَمۡ يَتَسَنَّهۡۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰ حِمَارِكَ وَلِنَجۡعَلَكَ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِۖ وَٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡعِظَامِ كَيۡفَ نُنشِزُهَا ثُمَّ نَكۡسُوهَا لَحۡمٗاۚ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥ قَالَ أَعۡلَمُ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
nætahot ek grāmayak veta giya keneku men keneku, (nabiyē! oba dæka tibēda? ohu, ehi (vināśa vī) æti (nives vala) mudun vahala siyalla kaḍā væṭī (pāḷuvaṭa vī) tikheṇu (dæka) “mē gamē (janatāva mē andamaṭa vināśa vī) miya giya pasu allāh meya kesē nam, paṇa dennēda?”yi vimasuvēya. ebævin (ohugē sækaya nirākaraṇaya kirīma piṇisa) allāh ohuva avurudu siyayak dakvā mærī siṭīmaṭa salasvā, pasuva ohuṭa paṇa dī (ohugen “mē tatvayehi) oba kopamaṇa kalak siṭiyehida?”yi vimasū viṭa, “dinak nætahot eka davasaka suḷu koṭasak siṭiyemi”yi pævasuvēya. (eyaṭa ohu) “noesēya! oba avurudu siyayak (mema tatvayehi) siṭiyehiya. (menna!) obagē āhārayada, obagē pānayada balanu. ēvā (mē dakvā) narak vūyē næta. namut obagē būruvā desa balanu. (eya mærī, dirā pat vī æṭa kaṭu bavaṭa patva æta). tavat oba (men sæka sitana) minisunṭa ek sādhakayak bavaṭa pat kirīma san̆dahā (būruvāgē) æṭa kaṭu dihā balanu. kesē ema æṭa kaṭu, sækillak bavaṭa pat kara, ēvā mata mas, tænpat karannemuda”yi pavasā (ē ākārayaṭama paṇa dī) penvūvēya. (mē siyalla) ohu idiriyē pæhædiliva sidu vū avasthāvēdī (ohu) “niyata vaśayenma allāh siyalla kerehi itāmat balasampannayeku yanna mā sthīra vaśayen dæna gattemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Baqara, Verse 259
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ أَرِنِي كَيۡفَ تُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰۖ قَالَ أَوَلَمۡ تُؤۡمِنۖ قَالَ بَلَىٰ وَلَٰكِن لِّيَطۡمَئِنَّ قَلۡبِيۖ قَالَ فَخُذۡ أَرۡبَعَةٗ مِّنَ ٱلطَّيۡرِ فَصُرۡهُنَّ إِلَيۡكَ ثُمَّ ٱجۡعَلۡ عَلَىٰ كُلِّ جَبَلٖ مِّنۡهُنَّ جُزۡءٗا ثُمَّ ٱدۡعُهُنَّ يَأۡتِينَكَ سَعۡيٗاۚ وَٱعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
tavada ibrāhīm (deviyan vahansēṭa) “magē deviyanē! miya giya ayava oba kesē paṇa dennehida? (eya) oba maṭa penvanu (mænava!)” yayi pævasū avasthavēdī, ohu “(meya) oba viśvāsa kaḷē nædda?”yi vimasuvēya. (eyaṭa) “ættaya. (mā viśvāsa karagenama siṭinnemi). ehet (eya magē dǣsin dæka) magē sita tṛptiyaṭa patvīma piṇisa, (eya penvanu mænava!)” yayi ohu pævasuvēya. (eyaṭa ohu) “pakṣīn hatara deneku allā oba ovunva puhuṇu kara, pasuva (ēvā kǣli kǣlivalaṭa kapā) ēvāyen ek ek koṭasa sǣma kandak matama tæbīmen anaturuva (mæda siṭagena) ēvāṭa aṅagasanu. ēvā oba veta piyāsara kara vit sēndu vanu æta” (yayi pavasā, ē andamaṭa sidu kara penvā) “niyata vaśayenma allāh balasampannava hā tiyuṇu buddhiyen yutteku vaśayen siṭinnēya yannada oba sthīra vaśayen dæna ganu” yayi kīvēya
Surah Al-Baqara, Verse 260
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ كَمَثَلِ حَبَّةٍ أَنۢبَتَتۡ سَبۡعَ سَنَابِلَ فِي كُلِّ سُنۢبُلَةٖ مِّاْئَةُ حَبَّةٖۗ وَٱللَّهُ يُضَٰعِفُ لِمَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
(nabiyē!) allāhgē mārgayehi tamangē vastūn viyadam karana ayagē (vastuvehi) upamāva nam, ek bījayaka upamāvaṭa sama vannēya. eya (ema bījaya) karal hatak labā dunnēya. sǣma karalakama dhānya æṭa siyayaki! (ebævin dhānya æṭa hatsiyayak ema eka bījayakin utpādanaya viya). allāh taman kæmati ayaṭa (min pasuvada) deguṇayak kara dennēya. mandayat allāh (dāna-mānayen) itāmat viśālavantayeku hā dænuvatvada siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 261
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ لَا يُتۡبِعُونَ مَآ أَنفَقُواْ مَنّٗا وَلَآ أَذٗى لَّهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
kavurun tamangē vastūn allāhgē mārgayehi viyadam kara, (ema vastūn labā gat ayaṭa), taman eya labā dīma gæna kiyā pǣmak hō hita ridavīmak hō (ē samaga) ekkāsu nokaḷōda, ovunṭa, ovungē phalavipāka ovungē deviyangē sannidhānayehi æta. tavada ovunṭa kisima biyakda næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 262
۞قَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞ وَمَغۡفِرَةٌ خَيۡرٞ مِّن صَدَقَةٖ يَتۡبَعُهَآ أَذٗىۗ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَلِيمٞ
(dānamāna kara, eya labā gat ayaṭa) hit ridavīma tava duraṭat dīrgha vana (andamaṭa karana) dānamānayaṭa vaḍā (ādarayen kiyana) hon̆da vadanada, samāvada itāmat usasya. tavada allāh vastūn avaśya novanneku vaśayen hā ivasilivantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 263
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُبۡطِلُواْ صَدَقَٰتِكُم بِٱلۡمَنِّ وَٱلۡأَذَىٰ كَٱلَّذِي يُنفِقُ مَالَهُۥ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ صَفۡوَانٍ عَلَيۡهِ تُرَابٞ فَأَصَابَهُۥ وَابِلٞ فَتَرَكَهُۥ صَلۡدٗاۖ لَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّمَّا كَسَبُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
viśvāsavantayini! allāhvada avasāna dinayada viśvāsa nokara, (taman dānapatiyek yayi an) minisunṭa dænvīma piṇisa tama vastuva viyadam kara, (apatē) hæriya keneku men, oba obagē dānamānaya (labā gat ayaṭa) kiyā pǣmada, hit ridavīmada (kirīma) magin (ehi phalavipākaya) apatē noharinu. ohugē upamāva taṭṭe pǣdunu gal parayakaṭa sama vannēya. taman mata pas væṭī, ehet viśāla varṣāvakaṭa eya (sōdā gos) tanikara gal parayak bavaṭa pat viya. (mesēma ohu kaḷa dānamānaya ohugē āḍambaraya magin vināśa vī giyēya). ebævin ovun (dānamāna) kirīmen kisima phala prayōjanayak (paralovadī) at kara gannē næta. tavada allāh (tamanva) pratikṣēpa karana janatāva (ovungē napuru kriyāvangē hētuven) ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 264
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ وَتَثۡبِيتٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ كَمَثَلِ جَنَّةِۭ بِرَبۡوَةٍ أَصَابَهَا وَابِلٞ فَـَٔاتَتۡ أُكُلَهَا ضِعۡفَيۡنِ فَإِن لَّمۡ يُصِبۡهَا وَابِلٞ فَطَلّٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
kavurun tamangē vastuva allāhgē śuddha vū somnasa balāporottuven tamangē sit sthīrabhāvayen viyadam karannōda, ovungē (dānamānayaṭa) upamāva, usas bhūmiya (vana kann̆dak) mata tikhena ek vattakaṭa sama vannēya. ehi viśāla varṣāvak pahaḷa vuvahot phala prayōjana deguṇayak lækhennēya. væssa nolæbuṇā vuvada, sisil mada suḷan̆gama eyaṭa pramāṇavat vannēya. tavada allāh oba karana dæya avadhānayen yutuva balanneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 265
أَيَوَدُّ أَحَدُكُمۡ أَن تَكُونَ لَهُۥ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَابٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ لَهُۥ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَأَصَابَهُ ٱلۡكِبَرُ وَلَهُۥ ذُرِّيَّةٞ ضُعَفَآءُ فَأَصَابَهَآ إِعۡصَارٞ فِيهِ نَارٞ فَٱحۡتَرَقَتۡۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
obagen kavurun nam (meya) kæmati vanu ætda? kenekuṭa in̆di, midi vattak ættēya. ehi diya daharā sadā galamin ættēya. eyin sǣma vargayakama palaturuda ohuṭa lækhemin pavatinnēya. ohuda mahaḷu viyaṭa pat vūvēya. (hari hambha kirīmaṭa) nohæki kuḍā daruvan kihipa denekuda ohuṭa ættēya. (mevæni tatvayak yaṭatē) ginnak æti kaḷa hæki suḷi suḷan̆gak hamā eya puḷussā dæmuvēya. (mevæni tatvayak kavurun nam kæmati vannēda?) oba sitā vaṭahā gænīma piṇisa allāh tamangē āyāvan obaṭa mesē (udāharaṇayan magin) pæhædili karannēya
Surah Al-Baqara, Verse 266
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا كَسَبۡتُمۡ وَمِمَّآ أَخۡرَجۡنَا لَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِۖ وَلَا تَيَمَّمُواْ ٱلۡخَبِيثَ مِنۡهُ تُنفِقُونَ وَلَسۡتُم بِـَٔاخِذِيهِ إِلَّآ أَن تُغۡمِضُواْ فِيهِۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٌ
viśvāsavantayini! (dānamāna kirīmaṭa adahas kaḷahot) oba harihambha kaḷa dæyenda, api obaṭa bhūmiyehi ikut kaḷa (dhānya, palaturu ādī) dæyenda, hon̆da dæyama (dānamānaya vaśayen) viyadam karanu. ēvāyen narak vū dæya dīmaṭa kæmati novanu. (mandayat narak vū bhāṇḍa obaṭa keneku labā dunnahot) ēvā oba (piḷikulen yutuva) æs piyavī giya aya vaśayen misa, labā gannē næta! (ebævin oba kæmati novana bhāṇḍa an ayaṭa dānamānaya vaśayen nodenu). niyata vaśayenma allāh vastuva avaśya novanneku hā imahat praśaṁsāvaṭa ayat keneku vaśayen siṭinnēya yanna oba sthīra vaśayen dæna ganu
Surah Al-Baqara, Verse 267
ٱلشَّيۡطَٰنُ يَعِدُكُمُ ٱلۡفَقۡرَ وَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ وَٱللَّهُ يَعِدُكُم مَّغۡفِرَةٗ مِّنۡهُ وَفَضۡلٗاۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
(oba dānamāna kaḷahot) ṣeyitān obaṭa dugībhāvaya magin biya ganvā avaman gena dena (masurukam) karana men obava poḷam̆bavanu æta. namut allāh nam, (oba dānamāna kaḷahot) tamangē samāvada, sæpa sampatda, (obaṭa labā dena bavaṭa) porondu vannēya. tavada allāh itāmat viśālavanta hā siyalla danneku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Baqara, Verse 268
يُؤۡتِي ٱلۡحِكۡمَةَ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُؤۡتَ ٱلۡحِكۡمَةَ فَقَدۡ أُوتِيَ خَيۡرٗا كَثِيرٗاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(allāh) taman kæmati vannanṭama (adhyāpana) gnānaya labā dennēya. ebævin kavurun (adhyāpana) gnānaya labā ganu labannēda, ohu niyata vaśayenma anēka hon̆da at kara gannēya. namut (mema gnāna adhyāpanaya magin) buddhimatun misa, (vena kisivekut) hæn̆gīmak at kara gannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 269
وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن نَّفَقَةٍ أَوۡ نَذَرۡتُم مِّن نَّذۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُهُۥۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٍ
(pin ayiti kara gænīma san̆dahā obagē) vastuven kumak viyadam kaḷā vuvada, nætahot oba kumak bārahāra vuvada, niyata vaśayenma allāh eya hon̆din dannēya. (tavada bārahāra vū pasu eya oppu nokaḷa) aparādhakaruvanṭa udav karannan (kisivekut) næta
Surah Al-Baqara, Verse 270
إِن تُبۡدُواْ ٱلصَّدَقَٰتِ فَنِعِمَّا هِيَۖ وَإِن تُخۡفُوهَا وَتُؤۡتُوهَا ٱلۡفُقَرَآءَ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ وَيُكَفِّرُ عَنكُم مِّن سَيِّـَٔاتِكُمۡۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
(oba karana) dānamānaya oba eḷidarav kaḷahot eyat aganēya. (mandayat an ayavada dānamāna kirīmaṭa peḷam̆baviya hækiya). ehet eya oba sa`gavā gatahot eyat duppatunṭa labā dīmen obaṭa itāmat pin (lækhennēya). tavada eya obagē samahara pāpa karmayanhi (phalavipākayan) obagen paha karanu æta. oba karana dæya allāh hon̆din dannēya
Surah Al-Baqara, Verse 271
۞لَّيۡسَ عَلَيۡكَ هُدَىٰهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلِأَنفُسِكُمۡۚ وَمَا تُنفِقُونَ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ ٱللَّهِۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
(nabiyē! minisunṭa ṛju mārgaya penvīmama obagē yutukama vannēya). ṛju mārgayehi ovunva ætuḷu kirīma obagē yutukama nova. ehet taman adahas karana ayavama allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. (viśvāsavantayini!) hon̆da dæyen oba kumak viyadam kaḷā vuvada, (eya) obaṭama (hon̆daya). allāhgē śuddha vū somnasa soyā gænīma san̆dahā misa, (āḍambaraya san̆dahā) oba viyadam nokaranu. (ahaṁkāraya balāporottu novī, pin at kara gænīma san̆dahā) hon̆da dæyen oba kumak viyadam kaḷā vuvada, (ehi) phalavipāka oba pūraṇa vaśayen at kara gannavā misa, (ehi poḍiyak hō) oba asādhāraṇaya at kara gannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 272
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلَّذِينَ أُحۡصِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ ضَرۡبٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ يَحۡسَبُهُمُ ٱلۡجَاهِلُ أَغۡنِيَآءَ مِنَ ٱلتَّعَفُّفِ تَعۡرِفُهُم بِسِيمَٰهُمۡ لَا يَسۡـَٔلُونَ ٱلنَّاسَ إِلۡحَافٗاۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٌ
(viśvāsavantayini! evæni dānamāna samaharak) duppatunṭama (ayat vannēya!) ovun allāhgē dharmaya venuvenma yayi tamanva (sampūrṇayenma kæpa kara), pættakaṭa vīma nisā (tamangē paudgalika jīvitayaṭa pavā) bhūmiyehi ē mē ata duvā ævidinnaṭa sudusu tatvayak nolæbūvan vaśayen siṭinnāha. (tavada ovun) hin̆gā nokana bævin (ovungē dukkhita tatvaya) nodannavun ovun dhanapatiyan yayi adahas kara gannāha. ovungē (dugī bhāvayē) saḷakuṇu (vana æn̆dum ādiya) magin oba ovunva dæna gata hækiya. ovun minisun vetin bægǣpat vī illannēda næta. (mevæni duppatunṭa) oba hon̆da dæyen kumak viyadam kaḷada, niyata vaśayenma allāh hon̆din dæna, (eyaṭa ayat phalavipāka labā) dennēya
Surah Al-Baqara, Verse 273
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(viśvāsavantayini!) kavurun tamangē vastuva (dānamāna vaśayen) rātriyehida, dahavalehida, rahasinda, prasiddhiyēda, viyadam karannōda, ovunṭa ovungē phalavipāka ovungē deviyangen æta. tavada ovunṭa (paralovadī) kisima biyakda næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 274
ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ ٱلرِّبَوٰاْ لَا يَقُومُونَ إِلَّا كَمَا يَقُومُ ٱلَّذِي يَتَخَبَّطُهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مِنَ ٱلۡمَسِّۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡبَيۡعُ مِثۡلُ ٱلرِّبَوٰاْۗ وَأَحَلَّ ٱللَّهُ ٱلۡبَيۡعَ وَحَرَّمَ ٱلرِّبَوٰاْۚ فَمَن جَآءَهُۥ مَوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّهِۦ فَٱنتَهَىٰ فَلَهُۥ مَا سَلَفَ وَأَمۡرُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَنۡ عَادَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
poḷiya (gena) væjam̆bena aya ṣeyitānṭa koṭu vī pissuven nægiṭinnan vaśayen misa, (vena kramayakaṭa paralovadī) nægiṭinnē næta. mandayat ‘veḷen̆dāmada poḷiya menma vannēya. (ebævin poḷiya gænīmehi varadak nætæ)’yi movun pævasūha. namut allāh (obagen) kavurun hō tama deviyangen pæmiṇi, (poḷiya nogata yutuya yana) avavādayaṭa anuva (eya athæra damā) ǣt vuvahot, (eyaṭa) pera (ohu labā gat) kaḷin dæya ohuṭama ayatya. (mīṭa pera poḷiya labā gat) ohugē kāraṇāva allāhgē sannidhānayehi ættēya. (allāhgē niyōgaya pæmiṇi pasu, poḷiya athæra dæmū bævin allāh ohuva kṣamā kara hæriya hækiya). tavada (mema niyōgaya læbuṇu pasu) kavurun hō pasuvada (poḷiya gænīmaṭa) idiripat vuvahot, ovun nirāvāsīnya! ehi ovun sadahaṭama ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Baqara, Verse 275
يَمۡحَقُ ٱللَّهُ ٱلرِّبَوٰاْ وَيُرۡبِي ٱلصَّدَقَٰتِۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ كَفَّارٍ أَثِيمٍ
allāh poḷiya vināśa kara damā dānamānaya vistīraṇaya karannēya. tavada (tama niyōgaya) pratikṣēpa karaminma siṭina pāpatarayan kisivekut allāh priya karannē næta
Surah Al-Baqara, Verse 276
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
kavurun viśvāsa kara dæhæmi kriyāvan kara, salātaya nokaḍavā iṭu karada, sakāt (duppatun venuven vū badda)da gevamin siṭinnōda, ovunṭa ovungē phalavipāka niyata vaśayenma ovungē deviyan veta æta. tavada ovunṭa (paralovadī) kisima biyakda næta. ovun duk vannēda næta
Surah Al-Baqara, Verse 277
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَذَرُواْ مَا بَقِيَ مِنَ ٱلرِّبَوٰٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
viśvāsavantayini! oba (ættenma) viśvāsavantayin vaśayen siṭinnehu nam allāhṭa biya vī poḷiya (metek labā gat dæya hærennaṭa) itiriva æti dæya (nogena) athæra damanu
Surah Al-Baqara, Verse 278
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ فَأۡذَنُواْ بِحَرۡبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَإِن تُبۡتُمۡ فَلَكُمۡ رُءُوسُ أَمۡوَٰلِكُمۡ لَا تَظۡلِمُونَ وَلَا تُظۡلَمُونَ
mesē oba kaṭayutu nokaḷahot allāh samagada, ohugē dūtayā samagada, yuddha kirīmaṭa sudānam vanu. ehet oba (poḷiya gænīma gæna sit tævul vī) midunahot obagē mudalin mul mudala obaṭa æta. oba aparādha nokaranu. (esēma) obaṭada aparādha karanu nolabannehuya
Surah Al-Baqara, Verse 279
وَإِن كَانَ ذُو عُسۡرَةٖ فَنَظِرَةٌ إِلَىٰ مَيۡسَرَةٖۚ وَأَن تَصَدَّقُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
tavada (ṇaya labā gat aya, eya niyamita vārikayaṭa gevā gata nohækiva) ohu amārukamehi siṭiyahot, (ohuṭa gevā gænīmaṭa) vatkamak lækheṇa turu balāporottuven siṭinu. tavada (mehi æti pin) oba danneku vaśayen siṭiyahot, (eya ohuṭama) oba dānaya vaśayen dīma (an ayaṭa dānaya dīmaṭa vaḍā) obaṭa itāmat pin (ayiti vanu æta)
Surah Al-Baqara, Verse 280
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا تُرۡجَعُونَ فِيهِ إِلَى ٱللَّهِۖ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
tavada ek dinayak gæna biya vanu. edina (ṇaya labā gat ayada, dun ayada ādī) oba (siyallanma) allāh veta gena enu labannehuya. sǣma ātmayakaṭama, eya kaḷakam valaṭa pūraṇa vaśayen (phalavipāka) denu labanu æta. tavada ēvāṭa aparādha karanu nolæbē
Surah Al-Baqara, Verse 281
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَدَايَنتُم بِدَيۡنٍ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى فَٱكۡتُبُوهُۚ وَلۡيَكۡتُب بَّيۡنَكُمۡ كَاتِبُۢ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَلَا يَأۡبَ كَاتِبٌ أَن يَكۡتُبَ كَمَا عَلَّمَهُ ٱللَّهُۚ فَلۡيَكۡتُبۡ وَلۡيُمۡلِلِ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥ وَلَا يَبۡخَسۡ مِنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ فَإِن كَانَ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ سَفِيهًا أَوۡ ضَعِيفًا أَوۡ لَا يَسۡتَطِيعُ أَن يُمِلَّ هُوَ فَلۡيُمۡلِلۡ وَلِيُّهُۥ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَٱسۡتَشۡهِدُواْ شَهِيدَيۡنِ مِن رِّجَالِكُمۡۖ فَإِن لَّمۡ يَكُونَا رَجُلَيۡنِ فَرَجُلٞ وَٱمۡرَأَتَانِ مِمَّن تَرۡضَوۡنَ مِنَ ٱلشُّهَدَآءِ أَن تَضِلَّ إِحۡدَىٰهُمَا فَتُذَكِّرَ إِحۡدَىٰهُمَا ٱلۡأُخۡرَىٰۚ وَلَا يَأۡبَ ٱلشُّهَدَآءُ إِذَا مَا دُعُواْۚ وَلَا تَسۡـَٔمُوٓاْ أَن تَكۡتُبُوهُ صَغِيرًا أَوۡ كَبِيرًا إِلَىٰٓ أَجَلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِ وَأَقۡوَمُ لِلشَّهَٰدَةِ وَأَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَرۡتَابُوٓاْ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً حَاضِرَةٗ تُدِيرُونَهَا بَيۡنَكُمۡ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَلَّا تَكۡتُبُوهَاۗ وَأَشۡهِدُوٓاْ إِذَا تَبَايَعۡتُمۡۚ وَلَا يُضَآرَّ كَاتِبٞ وَلَا شَهِيدٞۚ وَإِن تَفۡعَلُواْ فَإِنَّهُۥ فُسُوقُۢ بِكُمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱللَّهُۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
viśvāsavantayini! oba ek niyamita vārikayak mata (oba tuḷa) ṇaya ganudenu kara gatahot eya liyā tabanu. tavada (ṇaya dun ayada, nætahot labā gat ayada) obagen kavurun liyā tæbūvada, eya) liyannā sādhāraṇa lesa liyā tæbiya yutuya. (ē dedenāma livīmaṭa nohækiva liyannāgen illā siṭiyahot) liyannā (sādhāraṇa lesa liviya yutuya yayi) allāh ohuṭa dænum dī æti ākārayaṭa liyā dīma pratikṣēpa nokaḷa yutuya. ohu liyā diya yutuya. tavada ṇaya labā gat ayama (ṇaya patrayehi) vadana pævasiya yutuya. (vadana pævasīmada, eya livīmada) tama deviyan vana allāhṭa biya viya yutuya. ebævin ehi kisivak aḍukara nodamanu. (vadana pævasiya yutu) ṇaya gat aya, manda-buddhika vaśayen hō nætahot (vadana pævasīmaṭa) nohæki (mahaḷu aya vaśayen hō kuḍā) daruveku vaśayen hō taman visinma vadana pævasīmaṭa śaktiyak næti (goḷuveku væni) ayeku vaśayen hō siṭiyahot ohugē ārakṣakayā sādhāraṇa vaśayen vadana pævasiya yutuya. tavada oba sākṣi vaśayen (bāra gata) hæki obagē pirimingen (avaṁka) dedeneku (ema ṇayaṭa) sākṣi bavaṭa pat karanu. esēma (sākṣi bavaṭa pat kaḷa yutu) dedenāma pirimi vaśayen nolæbuṇahot, ek pirimiyeku samaga oba sākṣi vaśayen bāra gata hæki gæhænun dedeneku (sākṣi vaśayen gata yutuya. mandayat gæhæṇun væḍi vaśayen ganudenu sambandhayen etaram dænuma notikheṇa bævin) ē dedenāgen keneku værada giyada, anit gæhænu kenā æyaṭa (eya) matak kara denu piṇisa (esē kaḷa yutuya). sākṣīn (ovun dannā dæya pævasīmaṭa) kæn̆davanu labana viṭa, (sākṣi kīma) pratikṣēpa nokaḷa yutuya. tavada (ṇaya), kuḍā vuvada, loku vuvada (evele evelēma liyā tæbiya yutuya. ehi) vārikaya pæmiṇena turu eya noliyā kammæli vī nosiṭinu. (ṇaya niyamita ākārayaṭa liyā tabanu). meya allāgē sannidhānayehi itāmat sādhāraṇa dæyak vannēya. sākṣiyaṭa itāmat sthīra dæyak vaśayenda (ṇaya mudala hō nætahot vārikaya gæna hō) oba sæka nositā siṭinnaṭa (meya) itāmat prayōjanavat vanu æta. namut oba, oba atarē mudalin kara gannā ganudenuvak vuvahot eya oba noliyā tæbūvada oba kerehi varadak næta. namut (mudalin) oba ganudenuvak kara gatahot vuvada, eyaṭat sākṣi tabā ganu! tavada (væradi ākārayen liyā gannā lesa) liyannā hō (boru kiyana lesa) sākṣikaruvanva hō vēdanā nokaḷa yutuya. oba (vēdanā kara) ē andamaṭa kaḷahot, niyata vaśayenma eya obaṭa (imahat) pāpayak vannēya. ebævin allāhṭa biya vanu. allāh (ganudenuva gæna tamangē niyamayan) obaṭa (menna mē andamaṭa) uganvā dennēya. tavada allāh siyalla itāmat hon̆din danneki
Surah Al-Baqara, Verse 282
۞وَإِن كُنتُمۡ عَلَىٰ سَفَرٖ وَلَمۡ تَجِدُواْ كَاتِبٗا فَرِهَٰنٞ مَّقۡبُوضَةٞۖ فَإِنۡ أَمِنَ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا فَلۡيُؤَدِّ ٱلَّذِي ٱؤۡتُمِنَ أَمَٰنَتَهُۥ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥۗ وَلَا تَكۡتُمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَۚ وَمَن يَكۡتُمۡهَا فَإِنَّهُۥٓ ءَاثِمٞ قَلۡبُهُۥۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
tavada oba saṁcārayē siṭimin (ē avasthāvēdī ganudenuvak kirīmaṭa avaśyatāvayak æti vī) liyannāvada oba soyā gata nohæki vuvahot (ṇaya patrikāva venuvaṭa) sinnakkara gænīmaṭa (hæki yamkisi vastuvak) labā ganu. (mehi) obagen keneku (ukasak nomætiva ṇaya dīmaṭa hō mila adhika vastuvak suḷu mudalakaṭa ukasaṭa tæbīmaṭa hō anit) kenāva viśvāsa kaḷahot, viśvāsa karanu læbū tænættā taman veta æti viśvāsaharita vastuva (niyamita andamin) āpasu labā diya yutuya. tavada tamangē deviyan vana allāhṭa (imahat sē) biya vī (sādhāraṇa lesa kaṭayutu) kaḷa yutuya. tavada (viśvāsaharita vastuvaṭa kavurun hō vaṁcāvak kirīmaṭa adahas kaḷahot, obagē) sākṣiya oba nosæn̆gaviya yutuya. kavurun hō eya san̆gavā gatahot ohugē hṛdaya niyata vaśayenma pāpaya tuḷaṭa ætuḷu kara harinnēya. (minisunē!) oba karana siyallama allāh hon̆din dannēya
Surah Al-Baqara, Verse 283
لِّلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَإِن تُبۡدُواْ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ أَوۡ تُخۡفُوهُ يُحَاسِبۡكُم بِهِ ٱللَّهُۖ فَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(mandayat) ahashida, bhūmiyehida æti (siyalla) allāhṭa ayat dæyayi! oba sitehi æti dæya oba eḷidarav kaḷada, ēvā san̆gavā gattada, ēvā gænada allāh obagen vibhāga karanu æta. allāh kæmati ayaṭa dan̆ḍuvam karannēya. tavada allāh siyalla kerehi itāmat balasampannaya
Surah Al-Baqara, Verse 284
ءَامَنَ ٱلرَّسُولُ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مِن رَّبِّهِۦ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۚ كُلٌّ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّن رُّسُلِهِۦۚ وَقَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ غُفۡرَانَكَ رَبَّنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ
(minisunē! apagē) rasūl tama deviyangen tamanṭa pahaḷa karana lada (dharmaya) ættenma viśvāsa karannēya. (esēma anit) viśvāsavantayinda (viśvāsa karannāha. movun) siyallanma allāhvada, ohugē malāyikāvarunvada, ohugē dharmayanda, ohugē nabivarunvada, viśvāsa karannāha. tavada “ohugē nabivarungē kisivekut (nabivarun nova yayi) api ven kara (pratikṣēpa kara) noharinnemu”. tavada “(deviyanē! obagē dharma āyāvan) api savan dunnemu! (obagē niyōgayanṭa) api avanata vunemu! apagē deviyanē! api obagē samāva æyada siṭinnemu! oba vetama (api) sēndu viya yutuva ættemu” yayi pavasannāha
Surah Al-Baqara, Verse 285
لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَعَلَيۡهَا مَا ٱكۡتَسَبَتۡۗ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذۡنَآ إِن نَّسِينَآ أَوۡ أَخۡطَأۡنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تَحۡمِلۡ عَلَيۡنَآ إِصۡرٗا كَمَا حَمَلۡتَهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلۡنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِۦۖ وَٱعۡفُ عَنَّا وَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَآۚ أَنتَ مَوۡلَىٰنَا فَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
allāh kisima ātmayakaṭa ehi śaktiyaṭa vaḍā bala karanu labannē næta. eya soyā gat pin eyaṭama (prayōjanavat vē. esēma) eya soyā gat pāpayan eyaṭama (hāniyak at kara denu æta). ‘apagē deviyanē! api (apagē yutukam iṭu kirīmaṭa) amataka kara hæriyada, nætahot (ehi) varadak kaḷada, (ē gæna) oba apava (varadaṭa hasu) nokaranu (mænava!) apagē deviyanē! oba apa kerehi (dæḍi niyōgayan niyama kara), imahat bara nopaṭavanu (mænava!) apaṭa pera visū aya kerehi (dæḍi niyōgayan) oba pæṭavūvāk men (nopaṭavanu mænava!) apagē deviyanē! apaṭa darā gata nohæki amārukam apa kerehi paṭavā nodamanu (mænava!). (apagē pāpayanṭa) samāva denu mænava! apava ivasanu mænava! apa kerehi dayāva pahaḷa karanu mænava! obamaya apagē utpādakayā! ebævin (obava) pratikṣēpa karana janatāvaṭa erehiva (jayagrahaṇaya at kara gænīmaṭa) oba apaṭa udav upakāra karanu mænava!’ (yayi prārthanā karanu mænava)
Surah Al-Baqara, Verse 286